Los laberintos

que crea el tiempo

se desvanecen.

 

(Sólo queda

el desierto)

 

El corazón,

fuente del deseo,

se desvanece.

 

(Sólo queda

el desierto)

 

La ilusión de la aurora

y los besos

se desvanecen.

 

Sólo queda

el desierto.

Un ondulado

desierto.

cerēju laikam,
paņems mani aiz ausīm,
aizvilks pie svēkiem,
liks plāniņa vidū un piesolīs raušus
visi tie, kuru dzīvēs un ikdienās
pa sētas durvīm aizlauztām
iekšā laužos.
- še tev, moņika,
puse no apēstā
prjaņika.

Nestāsti man neko.
Pūtīsim gaisā dūmus,
Nobirdināsim pelnus,
Skatīsimies pa logu.
Ne jau pirmo reizi
Cilvēkiem tā ir jāsēd,
Kad tu uz kraujas turies
Tikai ar to, kas nav pateikts.
Parāds uz kraujas tura,
Samaksāsi-un gāzies.
Vienkārši tas jau būt nemēdz,
Tad jau tā nebūtu vispār,
Nebūtu šī te marta
Un divu papirosu,
Un rieta oranžās uguns,
Apelsīnkrāsas uguns.
Kaut ko mēs abi gribam
Tādu kā šī te krāsa.
Un tāpēc grūti ir klusēt,
Un tāpēc bailes ir runāt.

Ēģiptē

Tev būs svešās acij sacīt: topi ūdens.
Tev būs svešās acī meklēt viņas, ko zini ūdenī esam.
Tev būs viņas saukt ārā no ūdens: Rute! Mirjama! Naomij!
Tev būs viņas rotāt, kad gulēsi pie svešās.
Tev būs viņas rotāt ar svešās mākoņu matiem.
Tev būs Rutei, Mirjamai un Naomijai sacīt:
Redziet, es guļu pie viņas!
Tev būs svešo sev blakus skaistāk par visām rotāt.
Tev būs viņu rotāt ar sāpēm par Ruti, Mirjamu, Naomiju.
Tev būs svešajai sacīt:
Redzi, es gulēju pie viņām!

Анна Ахматова (1889-1966)

Под крышей промерзшей пустого жилья
Я мертвенных дней не считаю,
Читаю посланья Апостолов я,
Слова Псалмопевца читаю.
Но звезды синеют, но иней пушист,
И каждая встреча чудесней, —
А в Библии красный кленовый лист
Заложен на Песне Песней.