nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
02:27 pm - vēl Katrīna Kuduma [Katrīna Kuduma, latviešu]
***
rītā kad sliežu ceļi pārtrūks un smejošie aizvērs lūpas jūs elposiet ne vairs gaisu bet maizes smaržu tik smagu kā plaukstas no kurām līst siltums un varbūt asinis caurspīdīgs dūnu maigums uz ziemeļiem plūstošas upes garša uz mēles pelni un asaras kā šķindoša sīknauda pret ietvi visslēptākos ritmus izspēlēs gaisma mirdzošiem gurdiem viļņiem glāstīs sejas un klusēt būs viegli un nesmaidīt smalkiem mazliet drebošiem pirkstiem jūs meklēsiet purpura ceļus sudraba ceļus maiguma pilnus ceļus pie tiem kuru acis tik ilgi ir skatījušas briesmīgus sapņus kuros plūstošu smilšu okeāni un vitrāžu lauskas apvij viņu dzīves ar nakti kurai ir persiku un nāves smarža pilsēta taps balta līgava nolemta mūžīgām sāpēm rītā kad maizes smaržu un ārprātīgas siltuma alkas smelt saujām
02:23 pm - Katrīna Kuduma (viņai ir 16 un jūs par viņu vēl dzirdēsiet) [Katrīna Kuduma, latviešu]
***
svētki ir zīda vērpējas un meitene aizmigusi pilsētas klēpī
no plaukstām birst sadegušas lūgšanu grāmatas pelni
domas valriekstu krāsā atgriežas pagātnē
arvien tālāk un tālāk
līdz viņa ir indiete ceļā uz templi
japāniete kuras sapņos tumsu žņaudz rozā vīnstīgas un
balti ziediņi vijas ap plaukstas locītavu un pirkstiem
līdz viņa ir Jēzus tuksnesī un asinis uz pravieša ādas

saprāts ieplaisā lasot vēstules kuras viņa rakstīja vakar

ja tu neproti aizmirst
tad atliek vienīgi tumsa melna čūska kuru tu pielūgsi
tīsi ap kaklu kā šalli kā savu vienīgo šūpuļdziesmu
no kuras baidīsies tik ļoti kā no laivas kas nes tevi
arvien tuvāk putojošām krācēm
kā smaržo āda un siltums kā skropstās dreb laiks
un
izmisums
dzīvsudrabs
izmisums

tev atliek vienīgi gaidīt kamēr visas gleznas
kuras vērojot raudāji taps dzīvas līdz visi ārprāta sapņi
kā stikla sniegpārsliņas nosnigs asām šķautnēm
pārvērtīs tevi sarkanā tillā pilsētu un
karstvīna pārdevēju ledus karalienē

kliedzienus ietrieksi sagūstītu garāmgājēju krūtīs
kā apburtus dunčus
māsa pilsēta acis slēps aiz pelēka auduma bet tu
plaucēsi sarkanas puķes sarkanas vīnstīgas sirēnu balsīs ieaijās viņus sarkanā miegā
asiņu plazma un nosprāguši gulbji skatlogos smīnēs

tev ir piecpadsmit minūtes pārlasīt vēstules kuras
nosūtīji vakar

tad iestāsies krēsla
tai pāri nogurums un sniegs
This page was loaded Nov 16th 2018, 2:04 pm GMT.