Klausos putnu džezu no rīta Ā.Alunāna parkā.
Mani neatbaida pat ziņa skumjā,
Ka lakstīgalai ir rīkles vēzis,
Tāpat kā neatbaida noslīkušā zēna kreisās kājas kurpīte dīķmalā.
Arī ticībā es nocietinos - tomēr ar jau daudz mazākām bailēm,
Jo neesmu dabūjis nevienu medaļu "Par pārdzīvojumu",
Kuras esmu pelnījis atliku likām, kaut vai par
Divām izputējušām mīlestībām
Vai medaļu "Par nenoslīcināšanos" vai
"Par nemešanos ārā pa logu".
Mana dzīve jau tāds putnu džezs vien ir.
Kā bezdievim man bija vienas bailes,
Kā ardievim atkal citas

Malks no pudeles un drāžamies pa sniegu
Egļu meži un vilki neredzami
Nu jau drīz būsim siltumā
Kas tas par nelaimes gadījumu
Kas mūs skar?
Labi, izkāpsim, ja tu tā vēlies
Tikai nekļūsti pārāk aktīva
( ... tālāk ... )

Briesmīga istaba pamostoties
Cik briesmīga istaba pamostoties
Tūlīt visi atnāks
Tās tik ir paģiras kaut no alkohola ne vēsts

Mēs te uzņemam filmu
Pēc minūtes es nākšu ārā
Es tagad nāku ārā

Aizelsies uzkāpu Augstajā kalnā
Arī te vēl atradās vieta sievietei
Es pratu ar viņu runāt
Es iemācījos ar viņu klusēt
Taču es nevarēju ar viņu izrīkoties tā
Kā nabadzīgos romānos
Man par to bija jādomā
Tā vēl nebija tā sieviete
Tas vēl nebiju es

manai rakstāmmašīnai
pa muti nāk asinis
varbūt aiziesim līdz jūrai

vēl Eduards Aivars (krājums "Ainava kliedz")

Neapstājoties

Lauku ceļā man sieviete garām iet
Tik tuvu, ka dara man sāpes
Es to nenoskūpstījis skūpstu
Ar skūpstu tik biezu kā lielceļš
Pilsētā tas ir tik ātri, un skūpsts šis
Aiz muguras plīvo kā šalle

***
Sen tā nebiju klīdis
Stunda bez krāsas un smaržas
Līst. Ir jau tumšs, un es nevaru saprast
Vai sieviete, kura ieiet man acīs
Attālinās vai tuvāk nāk
Nāk tuvāk vai attālinās
( ... tālāk ... )