Eduards Aivars

Sazināšanās

(Šeit ir nereāli)
Meitene baltā tērpā parādās pie avota
pasniedz slimajiem ūdeni
Izdzēs ugunis
Svilpiens (vilciens), automobilis un Kristus
Viņa neatbrauca (jo labāk)
Šeit agri iet gulēt un nekas nenotiek
Neesi tik bāls, es tev pavēlu
Par vēlu, jauneklim ir vēzis
Cik skaista un eleganta meitene!
Man bailes no Dieva dusmām
Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs
Tikai iekod, lai Joko Ono to izstāda

Tā mēs neesam spēlējuši
Te vajag vēl vulgārāku grimu
Gribi, mīļais, es tev iedošu izlasīt
mana vīra vēstules
Sargi sevi, neļauj skumt tik bieži
Es esmu tava sieva, tu mani nepazīsti
Labdiem, tu esi tik skaista
Vēl pavisam meitene
Kāda ir atšķirība starp katoļiem un marksistiem
Piedodiet, starp pagāniem un mamutiem?
Ēd saldējumu un nemuldi
Šī ir trakomāja un tikai
Nesakiet, ka esmu skaista, tas jums iznāk kā ņirgāšanās
Vīrieši atrada aizstāvību un glāstus pie manis
Vai tad te kāds var aizmigt
Dod taču padomu
Lūdzu, te būs veseli trīs
a) tiec vaļā no maukas
b) būvē lidaparātu
c) nošaujies
( ... tālāk ... )

Eduards Aivars * "Ainava kliedz"

Kapitālisms

Pianistam ir bruka
Klavieres uznes viņš viens

Turnīrs vienam cilvēkam

Zemnieki tālumā noskatās
tu riņķo ap torni
Kā vanags, kā skanīga dziesma, kā vētra
Tu riņķo ap Dievu un sauc:
ES TEV RAKSTĪJU JAU
Tu nedomā norimt
Tu nedomā nomirt

Kā simfonija vai sauss vējš, kā
līgavainis no tāla ciena
Nekaunēdamies vairs no šejieniešiem

Jaunie laiki

Biļešu kontrolieri tagad
Ir lielāka auguma.

Scenārijs īsilmai

- Vai tev nav auksti? - un meitene pūlējās
pieskarties kosmonautam zemāk par vēderu.
- Nezinu. Beidz, - viņš uzvilka skafandru un iekāpa kuģī.
Meitene gāja gar žogu un domāja -
Mēs vienmēr kādu sūtām kaut kur
Kājās viņai bija kristāla kurpītes.
Meitene izvilka lūpu zīmuli un uzrakstīja
uz sētas
Dzimtene, tu esi ragana

***
Pats mazākais klasē piecēlās un
Gāja pie apvāršņa - Tur, virs svītras
Viņš uzrakstīja Tā vārdu, kas šodien dežūrē
Tad viņš nāca visu garo ceļu atpakaļ
Kad atgriezās, visi viņu nez kādēļ sauca par
Nezināmo kareivi ar Tukšumu pleca vietā

Doktora Ādama Milleniuma pieraksti

Kad dzejnieki sāks streikot
No alfabētiem pazudīs patskaņi
Arī filosofi piedraudējuši
Ka vairs nedomās
Zinātne sakož zobus
Un turpina attīstīties
Latvijā kādam ubagam
Pirmoreiz pasaulē izoperēta sajūsma

Atklāta arī precīza dvēseles atrašanās vieta
Pagaidām tā tiek turēta slepenībā
Šajā sakarā trīs mācītāji
Noķēruši zinātnieku N.
Ievilkuši baznīcas dārzā un kutinājuši
Es nezinu, vai tas ir taisnība

Eduards Aivars

*
Mana mūza novelk blūzi
Novelk visu citu arī
Zemāk - tas man atgādina
Kreica dūzi
Agri, agri pavasarī

Kortāsara dzīvoklī

Sieviete neļauj novilkt sev biksītes
Viņa grib pati aizbāzt rokas aiz gumijas
un ritināt tās pāri ceļgaliem
Līdz pašai grīdai
kur nu tās guļ
kā saritinājies suņukiņš
Bet viņa tā iesāņus skatās tevī

Solvita

Viņa ik dienu valkā zeķes
Man no tā maz atlec
Jo viņa ir stjuarte - laba kā velns
Viņa ir pieprasīta
Un pārkāpj no lidmašīnas lidmašīnā
Lidojumā

*
Vērmanītī pie soliem saskaitīju
183 vecus šahistus
Aptaujāju, 170 no tiem atzinās
ka ir impotenti
Taču viņi šaho uz nebēdu
Un kaislīgi ņem pretiniekiem nost
Dāmas

*
Pa tiltu iet cilvēki
Tas ir ļoti skaidri saskatāms
pat sliktā laikā
Meteorologs iet pats pēdējais
vēlu vakarā
Uzsējis uz muguras televizoru
Dienas beigās gribas redzēt
pašam sevi

Karš un Miers
Viktora Peļevina motīvs

Hārons raustās no Tolstoja
Tolstojs raustās no Hārona
Tālab, kaut sprucis no mājām
Tolstojs vēl raustās mirt

Vēl jau dvēsele smilkst

Tikai, kad Stiksa aizsalst
Tolstojs sadabū slidas
Un, vējam gar deniņiem brāžot
Vico uz pretējo pusi

Tikmēr stacijas dežurants
Asaras slauka lēnīgs
Ne jau katru dienu
Viņa gultā mirst ģēnijs

*
Ir jau pavisam tumšs vakars
Straujā gaitā pa Elizabetes ielu tuvojas
slaida būtne
Viņa ir jau klāt, un man paveras mute
MEITENE EJOT LASA ROMĀNU!!!
es noskatos viņai pakaļ, arī citi
Viņa neatskatās
Kādēļ gan lai viņa to darītu?
Romāns ir tik interesants
Grāmatas beigas viņu pieķers Kundziņsalā
Tas būs parīt
Ejot viņa nemaz nebūs gulējusi
Grāmatzīme izslīd un ieskrien sniegā
Kā sermuliņš

(šis dzejolis bij kā karmabanda cibas ieraksts)

*
No rītdienas debesīm nolaižos, Kungs
No mīklainām debesīm nolaižos, Kungs
No miglainām debesīm nolaižos, Kungs
Un pietiks man skumt

Eduards Aivars

Marija iedod Austrumu gudrajam
Paturēt mazo Jēzu
Otrs noskūpsta bērna kājiņu
Tango divtūkstoš gadu garumā
Mani tomēr nav pievīlis
Lai arī neesmu katolis
Mani piesaista Marijas smaids
Jēzus tuksnesī lūdz
Mainās melns un balts
Smilšu līdzenumi un kalni līdz ar viņu
Šajā mistērijā
Un mēs šajā picērijā