nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
10:00 pm - Kārlis Vērdiņš [latviešu, vērdiņš]
STATUS QUO

Atzīšanās mīlestībā - skaista kā neatkarības pasludināšana. Pēc ilgiem opozīcijā pavadīties gadiem ievācāmies romantiskā dienesta dzīvoklī - pastalās, respektīvi, pliki - gadiem neizlīdām no cisām. Un ūsainas karalienes atzina mūs de facto.
Šodien atkal valsts svētki un salūts, glāzītes mirdz kā ordeņi, uzkodu vietā skūpsti. Ergo bibamus, mans princi, mēs nozagām veselu valsti kā tukšu sirdi.
09:49 pm - Kārlis Vērdiņš [latviešu, vērdiņš]
***
naktī Džuljeta nāk no darba
viena pati - tek teciņus
puķes tarbā
caurspīdīgs šķidrauts nesilda vājos pleciņus

aiz muguras paliek serenāde
ko orķestris viņai uz skatuves pūta
un stulbā aukle
kalpones
no balkoniem Romeo sveicienus sūta

noplacis mīļotā baltā triko uzbudinājums
un mīlas mokas
ceļā citi zāļotie - nodurtie - slīkoņi
peld pa kanālu
karājas kokos

plosa rētas
lielās ar stigmām
viņu balsis piepilda ielu
no senām aizmirstām paradigmām
tie kāpj par godīgu lasāmvielu

šonakt ar skaudību Džuljetu pētu
kad viņa steidzas
plivinot svārku
mājās - uz savu priekšpilsētu
uz caurspīdīgo slaveno zārku
This page was loaded Oct 23rd 2014, 7:29 pm GMT.