***
naktī Džuljeta nāk no darba
viena pati - tek teciņus
puķes tarbā
caurspīdīgs šķidrauts nesilda vājos pleciņus

aiz muguras paliek serenāde
ko orķestris viņai uz skatuves pūta
un stulbā aukle
kalpones
no balkoniem Romeo sveicienus sūta

noplacis mīļotā baltā triko uzbudinājums
un mīlas mokas
ceļā citi zāļotie - nodurtie - slīkoņi
peld pa kanālu
karājas kokos

plosa rētas
lielās ar stigmām
viņu balsis piepilda ielu
no senām aizmirstām paradigmām
tie kāpj par godīgu lasāmvielu

šonakt ar skaudību Džuljetu pētu
kad viņa steidzas
plivinot svārku
mājās - uz savu priekšpilsētu
uz caurspīdīgo slaveno zārku