nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
10:50 am [igauņu, kivisildniks]
ir tikai
viens dievs
opera un
es esmu
tās bufete

atdz. Guntars Godiņš
02:37 pm - Jāns Kaplinskis (atdz. G. Godiņš) [igauņu, kaplinskis]
Ja Dievs ar tevi ir runājis,
kā tu vēl vari sarunāties ar cilvēkiem?
Atliek tikai tulkošana. Visu mūžu
tu centies runāt apkārt, pārtulkot,
ko nav iespējams pārtulkot: vēju, brīvību,
mīlestību un nāvi, bērna roku tavā rokā,
sievietes gurnu izliekumu, Emajegi un avotu
ziemas vidū zem apsnigušiem alkšņiem.
11:05 pm - Jāns Kaplinskis [igauņu, kaplinskis]
Sadeguši nošauti bērni
atver savas acis mūsu tumsā
bērni no Aušvices Overas
paver mutes kad mēs skūpstāmies
kā dzimstošie kliedz piedzimstot
pelnu ilgas aizplūst un viļņojas mūsu
locekļu tirpās kas drebinās kopā
ar ziloņkaula torņiem atsedzot kailo
patiesību
senči sarunājas ar mūsu
bērnu un bērnubērnu siltajiem augumiem
un pavasarim pie lūpām taure
ko saule radījusi un sakarsējusi
kā puika klaigā pāri tīrumiem un pauguriem
kara un sacelšanās laiva aizpeld pa upi
un laiks saulē izliekas tik īss
ka upe un laiks saplīst šķembu šķembās
ieplūšana jūrā ir viena vienīga sāls garša
viena mirkļa sprādziens un tavas krūtis un
muti
matus un kājas straume aizrauj sev līdzi
aļģu bezgalīgajā valstībā kur miruši
bērni ar laimīgām acīm skatās
mūsu miesīgo mīlestību un miers
ir atkal visur kur klāt netiek
ne saule ne diena
un tām salām un tiem kalniem kas paceļas
no turienes
nav vārdu un tie nepieder nevienam

Atdz. Guntars Godiņš
This page was loaded Aug 28th 2014, 4:05 pm GMT.