nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
03:39 pm [Žaks Prevērs]
Žaks Prevērs

Barbara

Atceries Barbara
Todien Brestā lija bez mitas lija
Un tu atplaukusi gāji smaidot
Kaut ko līksmi gaidot
Caurcaurēm izmirkusi
Atceries Barbara
Todien Brestā lija bez mitas
Un es tevi satiku Siāmas ielā
Tu smaidīji
Un pasmaidīju arī es
Atceries Barbara
Tu ko es nepazinu
Tu kas nepazini mani
Atceries
Atceries tomēr to dienu
Arvienu
Kāds vīrietis bija patvēries uz lievenēm
Viņš sauca tavu vārdu
Barbara
Un tu skrēji pie viņa tik atplaukusi
Caurcaurēm lietū izmirkusi
Un meties viņa rokās
Atceries Barbara
Un nedusmo ka es tev saku tu
Es saku tu visiem ko mīlu
Pat redzējis viņus vienu vienīgu reizi
Es saku tu visiem kas mīl
Pat viņus nepazīdams
Atceries Barbara
Neaizmirsti nekad
Rāmo un laimīgo lietu
Pār tavu laimīgo seju
Pār laimīgo pilsētu
Lietu kas lija pār jūru tik tālu
Pār kuģiem no Uesanas
Pār arsenālu
Ai Barbara kāda draņķība kara laiks smagais
Kas noticis ar tevi tagad
Pēc šī dzelzs un uguns lietus
Pēc tērauda un asiņu lietus
Un viņš kas kļāva tevi savās rokās
Vai viņš vēl dzīvs vai pazudis vai miris mokās
Ai Barbara
Līst Brestā atkal bez mitas līst
Kā lija toreiz
Bat tas vairs nav tas viss ir izpostīts
Tas ir sēru lietus drausms un bezcerīgs
Tā nav pat vairs auka
Kur jaucās tērauds un asinis
Tikai mākoņi pār klaju lauku
Struto kā mirlas suņi
Kā suņi kas pazūd
Straumes nesti
Lietū virs Brestas
Un aizvelkas trūdēt tālu
Ļoti tālu no Brestas
No kuras nav palicis nekas.



Atdzejojusi Maija Silmale
This page was loaded Aug 27th 2014, 9:56 pm GMT.