nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
Livonijas Indriķa hroniku ievaddzejolis

Kad nu vēlīgais žēlums grib vēlīgas veltes sniegt zemei,
Grib arī jaunus priekus sev pašam par slavu sniegt zemei,
Jaunu gaismu un savu dižumu pavērt grib zemei,
Visu skaidro un visu spožo pavērt grib zemei,
Visu ļauno un nekrietno visu noņemt grib zemei,
Visu netīro, slimīgo visu noņemt grib zemei,
Mānīgos elkus un viltus tempļus noņemt grib zemei,
Kristibas svētās veltes grib dāvāt lībiešu zemei,
Svētu veldzi un debesu veltes dāvāt grib zemei,
Lieliskas dāvanas sniegt un debesu balvas grib zemei,

Tad, ai, vēlīgais žēlums, šīs veltes mums vēlīgi atļauj,
Jauno gaismu un priekus tik lielos mums vēlīgi atļauj,
Visu skaidro un visu spožo mums vēlīgi atļauj,
Visu, kas labs un kas svēts, un kas jauns, mums vēlīgi atļauj,
Ļaunumu uzveikt un nekrietno atmest mums vēlīgi atļauj,
Netīro izdeldēt, slimīgo izskaust mums vēlīgi atļauj,
Ļauno nicināt, mācīties labo mums vēlīgi atļauj,
Lieliskas dāvanas, debesu veltes mums vēlīgi atļauj,
Pagāniem pavērt dižumu tavu mums vēlīgi atļauj,
Sniegt šiem pagāniem kristības veltes mums vēlīgi atļauj,
Arī teikt tavu veikumu slavu mums vēlīgi atļauj,
Pārspēt naidnieku miesīgo spēku mums vēlīgi atļauj,
Nīcīgo nievāt un debesup celties mums vēlīgi atļauj,
Līksmas uzvaras, nākotnē priekus mums vēlīgi atļauj!

1224./26.
This page was loaded Nov 24th 2017, 10:22 pm GMT.