vēlu vakarā pie jūŗas sacīja man salomēja
"vēlu vakarā es viena vēlu vakarā un vējā
vēlu vakarā kad viļņi sitas pāri baltai smiltij
nakts kad pārņem debesjumu liekot tumsai noplūst lejā
vēlu vakarā es saku tevi sen jau iemīlēju
jūŗasmalas dzēļais zieds
kam tu apkārt rokas viji paildzini vēl šo brīdi
vēlu vakarā kad jūŗa gurstot gulstas pāri smiltij
manas lūpas pusaizvērtās jūt kā baltais balodītis
sapņa bezgalību sniedz
vēlu vakarā pie jūŗas sen jau tevi iemīlēju"
vēlu vakarā pie jūŗas sacīja man salomēja

"iziruši padebeši cīkstoties ar vēju vēlās
atnāci tu jūŗas malā svešs un mani izbiedējis
tumšā vakarā un vēlu ko tu teici nedzirdēju
glāstīji tu salomēju skūpstīji tu viņas seju
šķēlās pušu jūŗas viļņi izmircis tu saredzēji
šķita sapnī esi tu
atlaidies tu kāpu smiltīs līdzās zāļu stiebriem mikliem
saviļņojies augšup cēlies redzēju caur dzidru stiklu
saredzēji šķīsti skaisto botičelli gliemežnīcu
žēl ne pašu veneru
vēlu vakarā pie jūŗas sen jau tevi iemīlēju"
vēlu vakarā pie jūŗas sacīja man salomēja

Antans Jonīns, no leišu val.atdz. Pēters Brūveris