nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
10:32 am - Juris Kunnoss - Slengs pilsētas ielās - 1991 [juris kunnoss]
...citējot piemirstus poētus, dzīve-hetēra dārdoši smejas, izdomā, rada elkus, lec pati līdzi un virpuļo sniegputenī, burbuļu lietus gāzē, gāzēta vīna glāzē, kur sejas iemērcam mēs kā šokolādes krislīti; cepuri nost, basu galvu kā grēku nožēlniekiem mums stēvēt rindā pēc dienišķās maizes un auzām, ko zirgus pabarot...Kākuļu Jānis tā maigi nosarcis teica: "Nāvīt, arī tu tik veca nemaz neesi..." Un sudraba skrots tieši papēdī trāpija, pulxstenis pusvienu jau nozvanīja; gaita grūta, pasaule tāla, izskaidrot nav lemts nevienam, arī es ģeķis alojos, tā bija. Vieglāk ir zagt, lienēt, pēc tam norēķināties, nevis vienkārši dot. Lipīgi hetēras smiekli, formas smailas kā mizerikordija, no kuras trīs asins pilieni atkrīt nost; es - kreilis rakstu ar labo roku virs logu ailas, kur debesu braucējs kā laika irbulis zibeņo...
1989
09:51 pm - Juris Kunnoss [juris kunnoss]
Gribas apcerēt Brūno Folkloras Skapi
kur atvilknēs gara mantas glabājas
kā bija toreiz un kā tagad kad šis tas mainījies
līdz pat galdiņu flīzītēm
un SCHWARZWEISS puskilo vietā COGNAC špilkumiņš
ārprāta cenā
un ne vairs mātišķas vienkārši slaidas un laipnas Mārītes
māxslinieku kungi un laulību pārkāpēju kungi”
kā Valija toreiz
“laix doties uz mājām” vecbiedru vietā
kooperatoru parvēniji
un krāšļotas rēķinvedes ar sprāgstošiem dzērieniem
bet kādreiz ap galdiņu sēdējām sešpadsmit septiņpadsmit
kā ņujorkas zolītes klubā izturot pauzi ar vienu
padomju rubli kabatā un šis salīdzinājums ir vesela
dzejokļa vērts.

1989
01:01 am [juris kunnoss]
Paraxties ar lietus švīku, paraxties ar vēja
laismu tad, kad tavi pirxti līki, tad, kad tavi
vārdi sīki nespēj atdot putnam gaismu.

Vēl tu gana vilcināsi savus izšķirošos
soļus, ogles sev virs galvas krāsi, palixi par
bērza tāsi, kaisīsi aiz sevis oļus,

Tik un tā tev savi ceļi, grāvji, dūkstis, grambas,
cilpas jāizbrien, līdz kamēr smeļas mutē rāva,
melna mēle: tad tu paliksi par svilpi.

Lidos putns un tevi pūtīs. Jā, tu sevim darbu
lēmi: zvaigznes zudīs, nepazūdīs, taps par graudiem
tavās krūtīs, un tu sapratīsi zemi.
11:56 pm [juris kunnoss]
kas ir sakāms kas nepasakāms
kas ir pavadāms kas ir sveicams
tikai divpadsmitajā akā
ūdens neskaldīts neuzveicams

tikai kreisajā īkšķī kauc vilki
zvaigznes izģinst par zilām ēnām
tu šo pasauli nenovilki
tā ap rīkli savelkas lēnām

paceļ plaukstu kur zirgi auļo
tā kā skabargas ierauti šķēpi
pietrūkst tikai šķipsniņas sauļu
šajā Baltijas tējūdens ķēpā
12:38 pm - Juris Kunnoss [juris kunnoss, latviešu]
DZEJOLIS PAR LIELU VĒJU PIRMDIENĀ

Tikpat kā jau piemirsies. Tikai vēsas pēdas joprojām.
Lietus noskalo visas pēdas. Mēs arī tās noskalojām.
Cielaviņas uzknābā graudus. Brāzmās līdz 15 metriem
sekundē. Naktī vantē pa jumta skārdu. Ap četriem.

Tumsa. Un gleznoju iztēlē.
Glezna piedalās SOTHEBY izsolē.
Mūzai slapjš zaļš kombinē mugurā.
Bet iztur lietū un vējā. Nav jau no cukura.

Vējš pieņemas spēkā un pakausī.
Viss, kas vajadzīgs. Negausīgs
vēstniex, herolds ar tauri. Saraustīts
ritms, nošu raxts. Punktiņš deguna galā. Traktierī

smaržo pēc jērgaļas zupas, ķiplokiem, lēta vīna.
Tie ienāk, lai parunātos un sasildītos.
Apelsīndaiviņa misiņa šķīvī. Patiešām kauss vīna.
"Esība puto pār sirdi." Liels vējš pirmdienā, īpaši rītos.
This page was loaded May 22nd 2019, 2:12 pm GMT.