DZEJOLIS PAR LIELU VĒJU PIRMDIENĀ

Tikpat kā jau piemirsies. Tikai vēsas pēdas joprojām.
Lietus noskalo visas pēdas. Mēs arī tās noskalojām.
Cielaviņas uzknābā graudus. Brāzmās līdz 15 metriem
sekundē. Naktī vantē pa jumta skārdu. Ap četriem.

Tumsa. Un gleznoju iztēlē.
Glezna piedalās SOTHEBY izsolē.
Mūzai slapjš zaļš kombinē mugurā.
Bet iztur lietū un vējā. Nav jau no cukura.

Vējš pieņemas spēkā un pakausī.
Viss, kas vajadzīgs. Negausīgs
vēstniex, herolds ar tauri. Saraustīts
ritms, nošu raxts. Punktiņš deguna galā. Traktierī

smaržo pēc jērgaļas zupas, ķiplokiem, lēta vīna.
Tie ienāk, lai parunātos un sasildītos.
Apelsīndaiviņa misiņa šķīvī. Patiešām kauss vīna.
"Esība puto pār sirdi." Liels vējš pirmdienā, īpaši rītos.

ALEXANDRA ČAKA IELA

I
Kad krēsla sabiezē kā sīrups
un namu ēnas - Tavi skati,
es redzu bruģi -  sapni tīru.
Kad krēsla sabiezē kā sīrups,
nāk kortelīti izdzert vīri
tai sētā, kur stāv ormanņrati.
Kad krēsla sabiezē kā sīrups
un namu ēnas - pūces skati.

II
...un izkārtnes, visdažādākās, visraibākās izkārtnes,
kas stāsta, ko gan visu šeit nevar nopirkt:
lakkurpes, Salamī desu, goldriņķus, vodku,
avīzes, kas melo, un papagaiļus, kas, iespējams, nemelo,
mīlestību uz apelsīniem
                             un trīs apelsīnus bez jebkādas mīlestības,
saldējumu, iedomu spoguļus,
                                     ziedu sapņus;
un tas čuxts, lidojumā pieskāries divu cilvēkbērnu spārniem,
un tas kox, iznācis ārup mēnessgaismā,
un dzejolis neuzraxtītais, kas iekšā katram, -
arī nav nopērkami.

III
Kā ziedu kritums reibums izplauxt.
Kā kļavu lapa rudenīga
un vienmēr gaidoša Tev plauxtā
dzied sirds un spēlē visa Rīga

1975.