ALEXANDRA ČAKA IELA

I
Kad krēsla sabiezē kā sīrups
un namu ēnas - Tavi skati,
es redzu bruģi -  sapni tīru.
Kad krēsla sabiezē kā sīrups,
nāk kortelīti izdzert vīri
tai sētā, kur stāv ormanņrati.
Kad krēsla sabiezē kā sīrups
un namu ēnas - pūces skati.

II
...un izkārtnes, visdažādākās, visraibākās izkārtnes,
kas stāsta, ko gan visu šeit nevar nopirkt:
lakkurpes, Salamī desu, goldriņķus, vodku,
avīzes, kas melo, un papagaiļus, kas, iespējams, nemelo,
mīlestību uz apelsīniem
                             un trīs apelsīnus bez jebkādas mīlestības,
saldējumu, iedomu spoguļus,
                                     ziedu sapņus;
un tas čuxts, lidojumā pieskāries divu cilvēkbērnu spārniem,
un tas kox, iznācis ārup mēnessgaismā,
un dzejolis neuzraxtītais, kas iekšā katram, -
arī nav nopērkami.

III
Kā ziedu kritums reibums izplauxt.
Kā kļavu lapa rudenīga
un vienmēr gaidoša Tev plauxtā
dzied sirds un spēlē visa Rīga

1975.