skats no vienas laimes iekšienes 2003

veltīts vienas nakts meitenei
 

mana modinātā,

kaut arī tu satiec sevi aiz katra zaru švīksta
nolaidens bezdelīgas lidojums ir kailcirte
kaut arī nevaru tavu acu liedagus paņemt starp plaukstām
kā ūdeni un apgriezt otrādāk
tavējā ēna ir kailcirte
un tu tajā esi cirtiena pēda vai sveķi

sūnu čumšķi kad mežcirtējs tuvojas kārtējam saulrietam

mana vienkāršotā,
( ... tālāk ... ) 

xxx
jautājums kļuvis nopietns -
esmu tikai es un atklāta jūra
manu telti simtrocis vējš pēc pusnakts atstājis mierā
pametis novārtā
zem zvaigznēm kā spīdzināšanas spuldzēm čekā
aci pret aci ar jūru
vilni pret vilni čukstu pret čukstu miesu pret miesu
gājienu pret pretgājienu
termoss vairs neglabā siltumu
aiz muguras šoseja un vēl tik daudz ceļu
cik smilšgraudu
ilgi esmu aizdomājies vai radioaparātā
šalkšana starp frekvencēm nāk no šī jūras
gala
no kaijām kas negrib dalī
ties kliedzieniem
no kūpinātu zivju pārdevēju
nepārdoto smaržu
laikam jau tā
šalku pret šalku
frekvenci pret frekvenci
sarkana mirgojoša lampiņa nesteidzīgi
pārčāpo čigānmello debesi

aiz tās paklupdama tipina dārdoņa
(ieplēš debesi tieši pa pusēm)
varbūt tur brauc ugunsdzēsēji
nelaimīgiem nodzēst sauli
vai poliči vai ātrie
starp mani un jūru jautājums kļuvis nopietns
abiem mums uz lūpām putas
par to kas dziļi