nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
Vitauts Ļūdēns
Zaķis

Zaķa draugu – mazo egli –
Prom uz mājām nes.
Zaķis domā: “Klusītiņām
Līdzi iešu es.”

Viegliem, viegliem pārslu soļiem,
Lai vien Mēness dzird,
Kā pukst tāda drošsirdīga
Īsta zaķa sirds.

Zaķa draugu – mazo egli –
Istabā jau nes.
Zaķis domā: “Palūkošos
Nu pa logu es.”

Divi nu pa logu skatās –
Viņš un sniegains zars,
Abi plati atver acis,
Cik vien plati var.

Iekšā svecītes jau aizdedz,
Spuldzes nost jau dzēš,
Sēž ap egli lieli, mazi,
Suns un kaķis sēž.

Papes zaķi, gumijzaķi
Un vēl citi – klau,
Tikai zaķa pelēcīša –
Īstā zaķa nav!
This page was loaded Nov 17th 2017, 7:08 pm GMT.