Vitauts Ļūdēns Zaķis
Zaķa draugu – mazo egli – Prom uz mājām nes. Zaķis domā: “Klusītiņām Līdzi iešu es.”
Viegliem, viegliem pārslu soļiem, Lai vien Mēness dzird, Kā pukst tāda drošsirdīga Īsta zaķa sirds.
Zaķa draugu – mazo egli – Istabā jau nes. Zaķis domā: “Palūkošos Nu pa logu es.”
Divi nu pa logu skatās – Viņš un sniegains zars, Abi plati atver acis, Cik vien plati var.
Iekšā svecītes jau aizdedz, Spuldzes nost jau dzēš, Sēž ap egli lieli, mazi, Suns un kaķis sēž.
Papes zaķi, gumijzaķi Un vēl citi – klau, Tikai zaķa pelēcīša – Īstā zaķa nav! | |
arlabunakti.