vēl viena Irēna Auziņa

BĒRNĪBAS ISTABA. ZAĻŠ KAĶIS

Zaļs plīša kaķis izraustītām ūsām
Zem veca dīvāna tur murrā klusām,
Zaļš atzalgojas sūbējušā spogulī.
Tur neiet pulksteņi, tu atkal noguli
Un sapņo tālāk. Bižains skuķis līkņā
Kluss. Spogulī kāds smīkņā.
Sen nodziedājis gailis,
Tev ir, vienalga, bailes
Līdz malām saules pielijušā
Istabā. Spindz sadulbusi muša,
Pieceļas, kas smīkņā, durvis aizbultē
Un meklē zaļo kaķi pagultē.


(no tā paša krājuma)

Irēna Auziņa

Mūsu dēlam

Vārdi ir kā debesis šodien, kaut kas tāds, kas tiekas un izklīst. Īvs Bonfuā

Mūsu vārdu satikšanās vieta
Ik vārds, ik vaicājums no tavām lūpām.
Kā zemeņstīga lodā balss - un mūsu vārdi
Kā dievgosniņas spārnu trīcēšana.
Kā maijvaboles dūc, kā skudras tekalē -
Tā mūsu vārdi satiekas un izklīst tavā balsī.

Mūsu vārdu satikšanās vieta
Ir senā saulesdārzā, aizgājušā laikā,
Bērnudienās, kur nokāpt var pa tavas balss
Lokano un trauslo zemeņstīgu vien,
Tur mūsu vārdi satiekas un izklīst.

Mūsu vārdu satikšanās vieta
Ir dārzā mūžam zaļā,
Kur laiks nav aizgājis, bet iet ik brīdi,
Un zemeņstīga tālāk aizlokās,
Kā viļņa mugurā uz sevis aiznesdama
Dievgosniņas, maijvaboles, skudras, mūsu vārdus,
Kuri satiekas un izklīst.


No krājuma "viss; nekā" (1989)