VILJA-TŪLIJA HUOTARINENA

Važās

Vecvecvecvecmātes kurpju lāpstiņa. Ciešas zeķes. Zilene uz vaiga kaula.
Vecvecvecmātes maizes lize. Bemberains spieķis. Mežģīngaldauts, dūrē sagrābts.
Vecvecmātes laulības apliecība. Aitu dzirkles. Bībele, kurā sakaltis ceriņš.
Vecmātes naktspods. Krāsns kruķis un asiņains trijkājis. Polsterēti krūšturi.
Mātes rožūdens pudelīte. Ugunskarstas lokšķēres. Konjakskapīša atvērtās durvis.

Mana vieta ir uz ļodzīgām trepēm, uz šaura sliekšņa,
cekuls īss, ēzeļa suka. Ēdu tabletes no kumodes atvilktnes
un katru dienu saldējumu. Stumju gaisu cauri mājai, sirdij cauri
ziepjoperu varoņus. Kaimiņos man nav vīra,
nav jau arī visā ciemā.


No somu valodas atdzejojis Guntars Godiņš