vārdi ir tādi putni
kas sēž tev uz pleca
un raudot gaida kad mirsi

vārdi ir klusuma sargi
piloši lāsteku karavīri

ar vārdiem mēs spēlējam šahu
pār žiletes asajām būt-un-nebūt robežām

vārdi man sveši kā tērpi
mana mīlestība iet kaila pie tevis
bet aiziet tumsā

atceries bija vējš
lapu kāti stiepās gari bet nepārplīsa
saule bija uguns
un vārdi tās dzirkstis
atceries bezmērķa milzīgo nopietnību
tu pastiepi roku un visu savienoji
atceries tukšumu kurā iegūlās sirds
kad mēs aizlidojām

Linards Zolnerovičš

LINARDS ZOLNEROVIČS


###

man ir istaba man ir nakts
es dejuoju papīru skrāpēdams
apkārt dzīves un dzīuvotie tēli
kam vēl nav māju man vēl nav māju
es iegūstu sākumu nuosituos
kam vēl nav duots man vēl nav duots
gliemeži dvēseļu gulagi palagi
stiksas vanagi ap mani sitas
aizejuot pieskaras asinsrite
manis vairs nav es dzīvuoju brīdi
un sabirstu sārmainuos pelnos pār grīdu

Linards Zolnerovičs

atkal jūnijs caur mani skrien
un piederējis vēl neesmu nevienam
arī tev arī krēslas vējam
kad pelduos vakardienā kas pēkšņi ir atnākusi
kur eži pukšķ pirmsausas miegā
mēs mīļuma adatainie jo citu bruņu jau nav
tikai klāties un pāri un ziedēt
un sarecēt zieduos