nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
Es dieviņa velniņs mazs un naigs,
Viņš nesūta mani ellē:
Pie mirkļa mirklis man mirgo maigs,
Un dienas kā pērles krīt krellē.
Es viņas ap sevi apviju
Un mirdzu no prieka un no mokām,
Es eju, eju un aizeju
Gar tūkstoš atplēstām rokām.

Jānis Ezeriņš
This page was loaded Jan 18th 2018, 3:45 pm GMT.