nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
Es dieviņa velniņs mazs un naigs,
Viņš nesūta mani ellē:
Pie mirkļa mirklis man mirgo maigs,
Un dienas kā pērles krīt krellē.
Es viņas ap sevi apviju
Un mirdzu no prieka un no mokām,
Es eju, eju un aizeju
Gar tūkstoš atplēstām rokām.

Jānis Ezeriņš
Comments 
10:23 am
paskaidrojiet, lūdzu, kā tagos ielikt vairāk par vienu vārdu. viss, ko lieku aiz komata, tiek ignorēts un paliek tikai pirmais
11:55 am
jocīgi, man tā nav. tūlīt salabošu. smuks dzejolīts.
This page was loaded Nov 20th 2024, 3:29 pm GMT.