nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
Es dieviņa velniņs mazs un naigs,
Viņš nesūta mani ellē:
Pie mirkļa mirklis man mirgo maigs,
Un dienas kā pērles krīt krellē.
Es viņas ap sevi apviju
Un mirdzu no prieka un no mokām,
Es eju, eju un aizeju
Gar tūkstoš atplēstām rokām.

Jānis Ezeriņš
Comments 
11:55 am
jocīgi, man tā nav. tūlīt salabošu. smuks dzejolīts.
This page was loaded May 7th 2024, 8:15 am GMT.