Ciemiņš

Lūgtum, rūgtum,
ienāc vien,
es ar labu tevi saucu.
Vairāk baidos, ka tu man
nemanāmi nepiejaucies.
Rūgtums paslepeni līdīs –
rūgtu pienu bērniņš zīdīs,
rūgtus vārdus mīļais saņems.
Rūgtums pārņems, rūgtums paņems
tevi sev par savu sūtni.
Visu dzīvi. Visu būtni.
Viņa valsti tev būs balstīt.
Viņa zupā klimpas smalstīt.
Melnas, rūgtas. Rūgtas, melnas.
Tā kā ogles aukstos pelnos.
Lūgtum, rūgtum,
paciemojies.
Divi vien lai – tu un es.
Tūdaļ sameklēšu vāzi –
skaistas tavas vērmeles.