Nemīlēta cilvēka dziesma

                  Polam Leoto

       Un es dziedāju romanci šo
       Trešajā gadā nezinot
       Ka mīlestība kā fēnikss prot
       Vakarā nāvē doties
       Un rītausmā atdzīvoties


Londonas mijkrēslī pretī viens
Zeņķis nāca kas līdzīgs bija
Meitenei manai
                          Šis diedelnieks
Ar nelāgu skatienu apveltīja
Mani un piespieda apstāties

Un es sekoju zeņķim kas gāja
Nospļaudamies uz katra stūra
Mājas bija Sarkanā jūra
Mozus ļaudis viņš atgādināja
Es Ēģiptes valdnieku vajātāju

Lai sabrūk šī jūra man pāri
Ja es tevi nemīlēju
Es faraons esmu un armija arī
Es valdnieks ar milzīgu vajātkāri
Vai tad es aizmirst spēju
( ... tālāk ... )
Jo laime neatkārtosies vairs
Citugad saulainā rītā
Es biju laimīgs es biju skaists
Un dziedāju balsī vīrišķīgā
Aprīlis bija
                        pats kaislību laiks

Apolinērs
Zona

Galu galā šī vecā pasaule sāk tevi garlaikot

Eifeļtorni mazais ganiņ tilti šorīt
blēj ko prot

Tev apnicis antīkos laikos dzīvot
pie grieķiem un romiešiem

Pat automobiļi nekliedē noskaņu
antīkas formas ir tiem
Vien reliģija joprojām ir jauna - reliģija
Ir vienkārša gluži kā angārs
kur mitinās aviācija

Ja Eiropā ir kas mūsdienīgs tad protams
viss kristīgais
Un modernākais no eiropiešiem esat jūs
pāvest Pij X
Bet logi skatās uz tevi
Tu neatrod sevī spēkus
Šajā rītā baznīcā iet
un izsūdzēt visus grēkus
( ... tālāk ... )Bezgala žēlumu manī izraisa
rētas uz viņas vēdera

Ar meiču kas drausmīgi smieties mēdz
savas lūpas es pazemoju

Tu esi viens
Nāk rīts
Piena vedēji ielās
klindzina savas kannas

Nakts attālinās kā mulate skaistā
Kā lēnīgā Lija vai Ferdīne draiskā

Spirts ko tu iedzer kā paša dzīve
rīklē tev cērt
Tu mierīgi vari pats savu dzīvi
kā degvīnu dzert

Uz māju pusi tu kājo gribēdams pastaigāties
Un gultā zem Okeānijas fetišiem
saritināties
Citas formas un citas ticības dievi ir viņi
Tie ir neskaidru cerību zemākie Jēzuliņi

Ardievu Ardievu

Saule ar pārgrieztu rīkli

Loreleja

visus vīrus ap Bakaraku
Darīja burve no mīlas trakus

Pat bīskaps kam pienāktos skaistuli tiesāt
Sirdī tai piedod un nezin ko iesākt

Ai Lorelej daiļā ar smaragdu acīm
Kas nobūris tevi vai vari man sacīt

Nāve ak bīskap mīt acīs manās
Kas uzlūko mani ir beigts un pagalam

Ne smaragdi manas acis bet liesmas
Izlem ātrāk O taisnā tiesa

Es Lorelej arī degu tais liesmās
Es esmu noburts Lai cits tevi tiesā
( ... tālāk ... )