***
pēc benzīna un saules smaržo

Tavas pavasara istabas. nav it nekā

kas notiktu pēc tam

kliedz griestos mežazosu rindas

acis ciet un dzimtene nāk šurp

pa koridoriem kurus veido nakts

nekā pēc tam

nekā uz palikšanu

mums katra istaba uz vienu dienu

tūkstošiem reižu cilvēks..

tūkstošiem reižu cilvēks atceras vienu un
to pašu balsi - te čabam sausajās niedrēs
pie dīķa te mājas kurtuvē rūcam ko sarkanu

atmiņu valkanais zīmogs noputekļojas
un istaba aizmieg ziemas miegā. tikai
peles vēl cenšas izgrauzt skapī robu lai
tiktu pie siltajām ziemas drēbēm kur laist
pasaulē pirmo šāgada metienu. saule deg
pamalē tāpat kā toreiz. kad es uzkāpis
bēniņos lūkojos lejup uz dārzu. pāri
bija palikuši daži gramatiski kaili
koki un...

tālāko neatceros
ja nu vienīgi balsi kas
nāca no tumšajām sijām
un smaržoja pēc izkaltušājām
mētrām kuras vēl nebijām novākuši
zem tukšā iršu midzeņa

**
gribas maigi noglāstīt pīles
novembrī ziema muti jau ver
tikai ar elpu noglāstīt pīles
pieskarties visam kas nepieder

pīles šīs svētās
kas nepieder mums
no kanāla malas
raugās uz mums