viņai bij vajadzīgs ārsts vīrs viņu atrada bālu pēc novadu reformas ambulances ir ļoti tālu viņai sen vairs nav spēka viņa kā vērsis strādā bet jūtas kā šakālis iedzīts sievietes ādā ( ... tālāk ... ) (k.dimiters 'mīlestība')
kad menti ielenei ar lūpukrāsu uzzīmēja milzīgu muti kas smejas mentāli mēs likām tos mierā taču fiziski pārvērtām viņus sejās
garām klīstošu suņu mēles laizīja viņu saprāta atliekas no bruģa vai atceries kā mēs to ieleni atdzīvinājām uz pamesta kuģa
arī viņa izrādījās dzejniece lai gan patēvs tai pērtiķis bija vēl šodien, teica ielene, atmiņu ielīksmo viņa izvadīšanas melodija
vai atceries, kādi bijām mēs kādas bij' mūsu mēnesnīcā ienirušās sejas mēs gaidījām, kad beidzot mūs arestēs jo nebijām cēlušies no pērtiķiem, bet no dzejas
dzēruši tikai viens otru mēs devāmies prom no ostas menti kā pirmie cilvēki atklāja uguni un sakārtoja jostas
nu mēs bijām kļuvuši kā ziedi cauri vīdēja zvaigznes un kuģu masti mēs trijatā dziedājām skaļi būt nošautiem ir tik neparasti
bāku ugunis liesmoja līdzās vai tur eņģeļi bija vai ārsti ja esi pērtiķis vai ments saulpuķu sēklas pat mirušam bārsti
vai atceries, kādi bijām mēs kādas bij mūsu mēnesnīcā ienirušās sejas mēs gaidījām, kad beidzot mūs arestēs jo nebijām cēlušies no pērtiķiem,bet no dzejas
un tomēr mēs izdzīvojām eņģeļu pilna bija reanimācijas ēka tie dziedāja: menti cēlušies no mentiem jūs - no 139. psalmā apslēptā spēka
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}