nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
saules persiks sulo
ezerā līst un mirdz
kā orientāls uguns gabals
izkosts no manas sirds

es krītu līdz ausīm vakarā
klusums uz mani rūc
pār mani kritušo noliecies
samariets Dievu lūdz

pašķiras ūdens lēpes
jau salasāms raudiņu spurās
pasaules pēdējā saulrietā
kā matā mūžība turas

Kaspars Dimiters
This page was loaded Mar 29th 2024, 3:40 am GMT.