Inga Gaile lasa arī šo to nepublicētu, septembris 2011
http://www.youtube.com/watch?v=Pwaiwku64rQ

aizbraucot

Lidosta pilna asaru – tu vari braukt ar kuģi,
viņš lidos ar lidmašīnu,
viņa ar ratiem pa bruģi.
Kas paliks mums, kad jūs visi aizbrauksiet?
Kādu saullēktu mēs atradīsim aiz Doma baznīcas,
kādas kūkas ēdīsim uz Blaumaņa ielas,
kā mēs varēsim izlasīt jūsu grāmatas,
kas būs pārvērtušās dirižabļos un aizēnos jūsu gaišās sejas.
kas notiks ar šo mazo, nenovīdīgo republiku,
ar šo saules pielieto bļodu, kas ziemā smaržo pēc malkas,
pavasaros pēc jaunības, vasarās švīkst gar basajām kājām,
kurā nav ceļu uz priekšu, bet kurā ir ceļš uz mājām?
( ... tālāk ... )

Tai miglai cauri neredzēja māju,
un rūgteni tur smaržoja pēc rudens lapām,
un kaut kur tālumā jau atkal lija,
un klusi paukšķot krita āboli.
Ir abi labi gados,
jau mēnešiem no mājas viņa neiziet,
un viņš vairs nerunā,
kopš eņģelis pie viņa darbā parādījās,( ... tālāk ... )

Inga Gaile

***

Tā arī dzīvojam,

Ierakušies savās šallēs un paģirās —

Aizsargā mūs

No visa ļauna,

Uzceļu ap sevi es sētu no zelta, no bailēm,

No maizes ar desu, no kauna,

Tā arī dzīvojam,

Nenāc klāt,

Un neprasi,

Tā arī dzīvojam,

Sēžam ar saviem skaistajiem dibeniem —

Lai palaiž tas vīrietis, tas taču viņa darbs,

Nelaidīšu, es esmu noguris, vai šitā kuce zina,

Kā ir strādāt visu nakti un pēc tam vēl

Nedabūt, nedabūt, nospļauties,
( ... tālāk ... )

Inga Gaile

***

Man tik ļoti tevis vajag,
Tad, kad dzeļot atnāk rudens,
Tad, kad paģirains no rīta
Savu gaitu uzsāk pulkstens.
Man tik ļoti tevis vajag,
Tad, kad nogurusi ausma,
Aiziet gulēt ziemas rītā,
Un neviens to nemodina,
Un neviena nav, kas klausītos.
Visi aizgājuši strādāt,
Visi rībina pa ceļiem,
Visi steidzas ātrāk nomirt,
Zelta lapas salikt mapē.
Man tik ļoti tevis vajag,
Kad tu aizbēdz saldā miegā,
Kad tu aizbēdz tv kastē,
Kad tu ārpus zonas sēdi.
Man tik ļoti tevis vajag,
Ka es ieķīlāju sevi
Lombardā, kas pāri ielai,
Tur starp tosteriem un zeltiem,
Gaidu tevi — nāc un nopērc.
Man tik ļoti tevis vajag,
Varu pat tev naudu aizdot.
Man tik ļoti tevis vajag,
Ka es izaugu tik liela,
Ka man samaksāja algu,
Kaut nekur es nestrādāju.
Aizgāju un samaksāju.
Izpirku es sevi pati.
Tagad skatos, muti plati
Pavērusi, lai var iekšā
Saiet rudens, lai var iekšā saiet,
Debess, lai es pieēdos no dzīves,
Lai es visu garo ziemu
Staroju kā spuldze parkā.
Tajā, kur ir vienmēr skaisti,
Tajā, kur ir vienmēr suņi,
Bērni, omītes un lapas,
Kuras lido, kur tām patīk.

(Kultūras Diena, 28.11.08.)