nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
10:48 pm - Gatis Krūmiņš [Gatis Krūmiņš, latviešu]
1

kādā no daudzajām debess plaknēm
krustu šķērsu spārdās putni

vai tā būtu zīme
ka mēs esam kaut kur
starp nodzertām
un pārkaltušām rīklēm
ceļā uz atkailināšanos
un piedošanu?

ka mēs esam kaut kur
starp putna spārna vēzienu
un maza bērna brēcienu
īsi pirms atmošanās
dienā kad atļauts izsacīties
ātri un kodolīgi
un daudzmaz atklāti?

2

varbūt tās ir mūsu ēnas
kas tā tramīgi šaudās pa gultu
un paši mēs esam vēl visticamāk
nedzimuši par godu cilvēcei
tiek nolasīts tā kunga ultimāts
un pakārti dezertieri
no visuvarenā pulkiem
un nodziedāta himna
nez kuro reizi
uz ceļiem citu priekšā

3

kādā no daudzajām debess plaknēm
putni spārdās atvērtām lūpām

jo tikai sev arī vajag
tā ļoti ticēt
var gadīties ka Tev nenospīdēs vairs apmīļošana
kad kādurīt caur brieduma putekļiem sajutīsi
spārnus no savas miesas izaugam
                                 var gadīties
ka tēvs un māte sarausies mazi maziņi uz
jaunatvērtās dzīves fona un attālināsies no
Tevis katrs savā dīvāna galā blenžot televizorā

vēl pa atslēgas caurumu skumjām acīm bērnība
Tev raudzīsies sejā bet Tu jau būsi otrpus
durvīm ar kaklā pakārtu pasaules karti
                                galvu
pagriezusi uz turpusieni kur nevienam Tava
apmīļošana nebūs pietiekami svarīgs bauslis
           lai pārtrauktu ikdienas darbu

Gatis Krūmiņš
Gatis Krūmiņš
-------------------

piedod māt!
ja stikla kalnā kāpdams
es ik uz soļa piedzeršos
jo riebj man tie antiņi
un arī gudrie brāļi riebj

un tas nav svarīgi
kurā brīdī es esmu pie tevis
un kurā zem vanšu tilta
jo tik un tā es neprotu izdzīvot
pasaku tēlus tik skaisti
kā tu to gribi

zem tilta laika gaitā
asins dzīslās sarecē

spried muļķim
muļķa tiesu
māt!
This page was loaded Dec 17th 2017, 3:34 pm GMT.