nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
02:22 pm - Vājuma mirklis - Viks [viks]
vēji joprojām no jūrmalas joņo
jūra jau projām
kā jūtaties roņi?
dzīvot vai izdzīvot?
kas gan jūs baida?
pieslēgties vaidam?
bet varbūt - naidam?

uzlādēties nolādēts ar viņu
un tad dzirkstelēm švirkstot
gaist
pagūstot iekļūt pēdējās ziņās
vai tas nebūtu liktenis
skaists?

pēdējās ziņas
pēc tam
vairs ne miņas?
negribas ticēt - mēs jūs
viņi viņas
dzīvot vai izdzīvot?
kā tad ar dūšu?
kā tad ar
biju esmu un būšu?

uzlādēties nolādēts ar viņu
un tad dzirkstelēm švirkstot
gaist
pagūstot iekļūt pēdējās ziņās
vai tas nebūtu liktenis
skaists?

nebūtu liktenis
varbūt ka būtu
kaut kas kam mēs varbūt
esam par grūtu
negribas ticēt
bet ko lai liek vietā?
kur mana dvēsele
nepiesmietā?

uzlādēties nolādēts ar viņu
un tad dzirkstelēm švirkstot
gaist
pagūstot iekļūt pēdējās ziņās
vai tas nebūtu liktenis
skaists?
02:12 am - Vēl viens tu, vēl viens es [latviešu, viks]
No vietas šīs,
ar brīdi šo
es sāku dziesmu
savējo.

No savām bailēm
(Dievs ar tām)
es tieku vaļā
pamazām.

Es daru tā:
t o s meklēju,
kas nebaidās
(tāpat kā tu).

Es rodu tēvu
sev, un, māt,
tu arī te
(viens otram klāt).

Es rodu tevi,
mīļotā,
un māsu, sen, sen
ilgoto.

Es savus brāļus
atrodu
un draugus, un
es nezinu,

kurš tagad es,
kurš viņi ir,
ja kāds to zin,
lai nāk un šķir.

Mans dēls. Kas viņš?
Kurš uzminēs?
Viņš - vēl viens tu
un vēl viens es.

Redz, ubags,
redz, kur karalis,
tie - vēl viens tu
un vēl viens es,

un viss, kur reiz
viens gāju es,
ir pārpilns
manas pasaules...

1987
05:44 pm [latviešu, viks]
kā dabūt
vienu jaunu mūžu?
es tavā mūžā
savu grūžu

Viks
This page was loaded Nov 21st 2017, 7:59 am GMT.