No vietas šīs,
ar brīdi šo
es sāku dziesmu
savējo.

No savām bailēm
(Dievs ar tām)
es tieku vaļā
pamazām.

Es daru tā:
t o s meklēju,
kas nebaidās
(tāpat kā tu).

Es rodu tēvu
sev, un, māt,
tu arī te
(viens otram klāt).

Es rodu tevi,
mīļotā,
un māsu, sen, sen
ilgoto.

Es savus brāļus
atrodu
un draugus, un
es nezinu,

kurš tagad es,
kurš viņi ir,
ja kāds to zin,
lai nāk un šķir.

Mans dēls. Kas viņš?
Kurš uzminēs?
Viņš - vēl viens tu
un vēl viens es.

Redz, ubags,
redz, kur karalis,
tie - vēl viens tu
un vēl viens es,

un viss, kur reiz
viens gāju es,
ir pārpilns
manas pasaules...

1987