No vietas šīs, ar brīdi šo es sāku dziesmu savējo.
No savām bailēm (Dievs ar tām) es tieku vaļā pamazām.
Es daru tā: t o s meklēju, kas nebaidās (tāpat kā tu).
Es rodu tēvu sev, un, māt, tu arī te (viens otram klāt).
Es rodu tevi, mīļotā, un māsu, sen, sen ilgoto.
Es savus brāļus atrodu un draugus, un es nezinu,
kurš tagad es, kurš viņi ir, ja kāds to zin, lai nāk un šķir.
Mans dēls. Kas viņš? Kurš uzminēs? Viņš - vēl viens tu un vēl viens es.
Redz, ubags, redz, kur karalis, tie - vēl viens tu un vēl viens es,
un viss, kur reiz viens gāju es, ir pārpilns manas pasaules...
1987 | |