|
Kur nonāvēta mīlestība dus, tur mēnesis ceļ naktīs bālu krustu. Ik nakts tā asarainos palagus klāj žāvēt tajā, lai jo drīzāk zustu tās dzīves pēdas, kas to apsmējusi. Bet zvaigznes, kurām gadās tuvāk stāvēt, sāk sveši vizuļot un raudāt klusi, klusi... Un slapjos palagus nekad tai neizšāvēt - -
/F. Bārda/ | |
|
Mazā rasas princesīte, bālā pusnakts varavīksnīte, cik tev niecīgs viss un mazs - tīri kā viens itnekas.
Nelīkst asniņs, kur tu eji, netrūkst tīmeklīts, kur deji, ak - tik brīnišķīgi mazs ir tavs mazais itnekas!
Teic, kur tik daudz pērļu ņēmi - bērtin apbērt visu zemi? "- Viss mans mazais itnekas ir tik zvaigžņu asaras -"
(c)F.Bārda | |
|
Es nereals esmu un gribu tāds būt - man smalkāk un dziļāk viss svērts. Par jums tikai pasmiešos kādreiz, varbūt, lai dusmotos - neesat vērts. | |
|
|