Gatis Krūmiņš
-------------------

piedod māt!
ja stikla kalnā kāpdams
es ik uz soļa piedzeršos
jo riebj man tie antiņi
un arī gudrie brāļi riebj

un tas nav svarīgi
kurā brīdī es esmu pie tevis
un kurā zem vanšu tilta
jo tik un tā es neprotu izdzīvot
pasaku tēlus tik skaisti
kā tu to gribi

zem tilta laika gaitā
asins dzīslās sarecē

spried muļķim
muļķa tiesu
māt!