Irēna Auziņa

Mūsu dēlam

Vārdi ir kā debesis šodien, kaut kas tāds, kas tiekas un izklīst. Īvs Bonfuā

Mūsu vārdu satikšanās vieta
Ik vārds, ik vaicājums no tavām lūpām.
Kā zemeņstīga lodā balss - un mūsu vārdi
Kā dievgosniņas spārnu trīcēšana.
Kā maijvaboles dūc, kā skudras tekalē -
Tā mūsu vārdi satiekas un izklīst tavā balsī.

Mūsu vārdu satikšanās vieta
Ir senā saulesdārzā, aizgājušā laikā,
Bērnudienās, kur nokāpt var pa tavas balss
Lokano un trauslo zemeņstīgu vien,
Tur mūsu vārdi satiekas un izklīst.

Mūsu vārdu satikšanās vieta
Ir dārzā mūžam zaļā,
Kur laiks nav aizgājis, bet iet ik brīdi,
Un zemeņstīga tālāk aizlokās,
Kā viļņa mugurā uz sevis aiznesdama
Dievgosniņas, maijvaboles, skudras, mūsu vārdus,
Kuri satiekas un izklīst.


No krājuma "viss; nekā" (1989)