DZEJOLIS PAR LIELU VĒJU PIRMDIENĀ
Tikpat kā jau piemirsies. Tikai vēsas pēdas joprojām.
Lietus noskalo visas pēdas. Mēs arī tās noskalojām.
Cielaviņas uzknābā graudus. Brāzmās līdz 15 metriem
sekundē. Naktī vantē pa jumta skārdu. Ap četriem.
Tumsa. Un gleznoju iztēlē.
Glezna piedalās SOTHEBY izsolē.
Mūzai slapjš zaļš kombinē mugurā.
Bet iztur lietū un vējā. Nav jau no cukura.
Vējš pieņemas spēkā un pakausī.
Viss, kas vajadzīgs. Negausīgs
vēstniex, herolds ar tauri. Saraustīts
ritms, nošu raxts. Punktiņš deguna galā. Traktierī
smaržo pēc jērgaļas zupas, ķiplokiem, lēta vīna.
Tie ienāk, lai parunātos un sasildītos.
Apelsīndaiviņa misiņa šķīvī. Patiešām kauss vīna.
"Esība puto pār sirdi." Liels vējš pirmdienā, īpaši rītos. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Mežonīgais kaķis
tādi zaļi, gruzdoši krūmi tam acīs, tāds tuxneša
rūsganums, svelmains, vienlaik stindzinošs vējš un slāpes
un gaita tik līgana it kā vienmēr uz šķautnes, dejojoša
izaicinoša; spoža spīd saule nakts medībām
ai, iecērtas ādā groži - neapzināti, izrotāti
nekad nevalkāti, savādi pazīstami; bīstami, pārdroši
tuvu zivis peld, pele lec, putns lido; žūžo brikšņi
nakts medībām, spīd spalva kā spilvens netverams
mūžam izsalcis, izkāmējis, it kā pilsētā, it kā klajumā
slīd kaķis; tuxnesis - saplaisā, siena vai klints
sasprēgā lūpas klusums
ēna un vējš niedrēs, vien vējš niedrēs, vēss un
tāls