Zum

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

Novembris 22., 2014


10:09
Negribas jau par to domāt, bet visai drīz ciba būs kašķīgu večuku un večiņu pansionāts.

(3 raksta | ir doma)

Novembris 20., 2014


10:03
Vakar līdz vēlam vakaram biedrojos īsti vāciskā garā. Un vienu brīdī, kad telpā kļuva par skaļu un es vairs ne vārda nesapratu, vienkarši sēdēju un domaju par to, kā kopēju valodu atrod tik ļoti atšķirigi cilveki un cik ļoti dažs labs mans draugs no Latvijas te iederētos.

(ir doma)

Novembris 18., 2014


10:22
Vienīgais, kas man pietrūkst no Latvijas (izņemot cīruļus pavasaros) ir draudzeņu sarunas. Te gan ari esmu ieguvusi draugus, kas ir diezgan neparasti un es pati brīnos, jo draugus nemaz tik viegli neiegūstu. Bet mums nav kopīgas pagātnes, tādēļ tas ir pavisam citādāk.

(ir doma)

Novembris 15., 2014


11:38
Priesteris Ilmārs Tolstovs vairākkārt uzsver, ka viņš nevēlas redzēt, to, ko redzēja Madrides centrā. Divi vīrieši skūpstījās. Nejautajot, vai viņš to vēlas, vai viņam, kā Eiropas savienības pilsonim, nav pretīgi skatīties uz šo nešķīstību. Nez, neesmu Madridē bijusi. Neatceros nevienu gadījumi, kad mani divu cilvēku skūpstīšanās būtu aizvainojusi. Tādi momenti aizslīd, neatstajot dziļākas pēdas apziņā, ka dūmaka, kas rodas no miglas pļavā, nevis no gruzdošā ugunsgrēka.

Salīdzinajumam šāds gadījums. Uz Ziemassvētkiem viena Latvijas banka bija nolēmusis saviem lielākajiem klientiem dāvināt kalendāru ar melnbaltām Rīgas fotografijām. Zināmas Rīgas vietas neparastākā rakursā. Tur kāda jūgenstila galva, tur kāds tornītis, tur kāds drupu fragments... Ar mūra fragmentu tad nu sanāca ķibele. Kalendārs jau bija nodrukāts, cik nu tur tie eksemplāri, viss tads smuks un gaumīgs. Tika izradīts lielakajiem bankas akcionariem. Un viens no lielajiem, pēksņi jautā: kas tad tas? Šitas neies cauri!
Visi to bildi bija simtreiz redzējuši, fotogrāfs, bilžu atlasītāji, kalendāra maketētāji, redaktori, korektori, iespiedēji. Neviens neko neredzēja. Man rādīja, es neko neredzēju. Bet viens akcionars redzēja.
Nu neko, nakti pirms Ziemassvētkiem, draudzīgais bankas PR kolektīvs ar vienkāršo zīmuli nez cik kalendāra eksemplāriem krāsoja ciet acīs neuzkrītošu uzrakstu uz sienas, kas sastāvēja no trim burtiem, pirmais h un pēdejais j, pa vidu, protams u.

(1 raksta | ir doma)

Novembris 13., 2014


20:08
Vēl nedaudz par samaitātajiem Rietumiem.
 Pasen skatījos raidījumu par Nīderlandes kalvinistu kopienām. Nemaz ne tik tālu no liberālās Amsterdamas mūsdienās sievietes izvairās staigat biksēs, nodot zvērastu ir aizliegts un no televīzijas ieteicams izvairīties. Dievbijīga atturība diktē politiku, modi un citus ikdienas dzīves aspektus. Eitanāzijas, abortu un geju laulību tēma, protams, tur ir tabu. 16 000 iedzīvotāju lielajā Staphorst pilsētā ir augstākie dzimstības rādītāji Eiropā, tikai dažas sievietes, kas strādā algotu darbu un pavisam maz restorānu. Tikai viens no 30 bērniem dzimst neprecētiem vecākiem un ir ģimenes šķiras reti ( tikai 39 no 1000). Katru svētdienu pa divam reizēm kalvinisti ņem savas sudrabā kaltās Bībeles un dodas uz baznīcu. Tērpi ir tradicionāli melnā krāsā, sievietes nēsā īpašas galvassegas un ar rokām adītas melnas garās zeķes, nostiprinātas ar gumiju. Taupība un smags darbs - tie ir kalvinistu vadmotīvi. Jā, ir kas pamet kopienu, uzskatot, ka šāda dzīve paralizē, bet to vietā ierodas citi, korporatīvās kultūras nogurdinātie, kuru ģimenes vēlas dzīvot tradicionālā vidē un rod tajā harmoniju un mieru. No ārienes šāda dzīve atgādina viduslaikus, bet labā ziņa ir šāda: cilvēki pārsvarā ir iecietīgi pret citādi domājošiem.

(4 raksta | ir doma)

Novembris 12., 2014


13:51
Starp citu par samaitātajiem Rietumiem. Ja pirms 25 gadiem mūris nebūtu sabrucis, Rietumvācija diez vai sieviešu līdztiesības ziņā ierindotos pirms Latvijas. Par to, ka bibliotēkās un gramatnīcās ir vīriešu grāmatu un sieviesu grāmatu stūris jau rakstiju. Lielajās pazemes stāvvietas ir vietas speciāli sievietēm, ( tā ari uzrastīts - Frauenparkplaz) tuvāk pie ieejas un ērtakas, kas man ļoti patiktu, bet diemžēl nav izdevies izmantot, jo parasti ir jau aizņemtas.
Rietumvācijā nodarbinātas ir 69,2 % sieviešu, bijušās Austrumvācijas teritorijā 70,8. Toties austrumos divas trešdaļas sieviešu strādā pilnu darba laiku, bet rietumos tikai puse. Tam ir daudz objektīvu apstākļu, Austrumvācijā katrs otrais bērns iet bērnudārzā vai ir auklīšu aprūpēts, Rietumvācijā tikai katrs piektais. Nepietik bērnudārzu, auklītes ir dārgas, tiesa, rietumos tradicionāli ir lielākas iespējas strādāt nepilnu darba laiku. Bet šo situāciju rietumvācieši grib mainīt, uzskatot, ka esošajā demogrāfisko situācijā risinājums ir tieši vairāk strādājoša, nevis māju kopjoša un dzemdējoša sieviete.

(ir doma)

Novembris 11., 2014


09:39
Sestdien trīsreiz mazgāju logus. Mazgāju, kad saules nebija. Kad uzspīdēja, paskatījos, pārbijos un nomazgāju vēlreiz. Kamēr mazgāju, saule paslēpās. Tad parādījās un es nomazgāju trešo reizi. Tagad ir perfekti.
Saka, ka Baltijas klimats esot mainīgs. Dzīvojot starp divam jūram, uzzin, kā tas ir - mainīgi laika apstākļi.

(ir doma)

Novembris 10., 2014


12:24
Vai Tu zini, kur atrodas Burundija? Tā es parsti jautāju cilvekiem, kas pukojas, ka kāds nav zinājis, kur ir Latvija.
 Es zinu. Man bērnībā bija pastmarkas no Burundijas ar smukiem putniem. [info]krii ieliktajā linkā Burundija sieviešu līdztiesības ziņā tikai nedaudz atpaliek no Latvijas. Interesanti. Gribētos kādreiz tur aizbraukt.

(3 raksta | ir doma)

Novembris 9., 2014


10:43
Vācijā kā... Gido Vestervelli, Brīvās demokrātiskās (liberālās) partijas priekšsēdētājs un vēlāk arī ārlietu ministrs paziņoja, ka ir gejs. Tā laika Latvijas ziņu resursos gan neko neatrodu, bet ta jau ir: mums jau vienalga, mūs neinteresē. Tiesa, Lībekas ziņās ari bija knapi pusrindiņa par Rinkēviču.
Gido braukāja arī oficiālās ārvalstu vizītēs ar savu dzīvesbiedru, arī uz Turciju, īsbiksēs. Nezinu, kā turki, bet tas vācu tautai lika nosarkt. Nu neko, šogad liberāļi Bundestāga vēlēšanās dabūja maz balsu. Demokrātija.

(1 raksta | ir doma)

Novembris 8., 2014


20:42
Viesībās man vislabak patik tā daļa, kad viesi ir aizgājuši. Klusu dūc trauku mazgajamā mašīna. Kādas pudeles dibenā vēl palikusi glāze vīna.

(2 raksta | ir doma)

Novembris 7., 2014


17:17
Ainava... Braucot uz Rigas lidostu vēroju haotiski un reizē tik ļoti harmoniski saaugušās krūmāju skupsnas un sapratu, kā atsķiras Ziemeļvācijas un Latvijas ainavas. It kā jau tie paši krūmi, ok, nedaudz citas sugas, tomēr vācu plūškoki, ievas, lazdas un alkšņi aug kārtīgās un taisnās rindās, ieskaujot mazo lauku ielāpiņus. Tas ir tradicionali, jo sarga zemi no korozijas, tomēr Purvitim te nebūtu ko darīt.

(ir doma)

Jūlijs 22., 2013


12:40
Biju uz mežu. Nevienas sēnes.

(1 raksta | ir doma)

Jūlijs 17., 2013


11:53
Bija ļoti jauks laiks lidojumam. Redzēju savu ciematu, tad Fēmarna salu. Dānija gan bija mākoņos. No mākoņiem izlīdām virs Kurzemes un perfekti redzēju Usmas ezeru un pa pusei aizaugušo Engures ezeru. Latvijā ir daudz vairāk mežu! Un man ir plāns... Visus tos mežus izstaigāt un visas sēnes no tiem mežiem izlasīt.

(ir doma)

Jūlijs 14., 2013


21:16
Man visu laiku gribas pateikt, cik ļoti es lepojos par mūsu mūziķiem. Gandrīz katru nedēļu kaut ko gadās lasīt vācu avīzēs vai klausīties atzinīgas atsauksmes, vai arī noklausīties kādu koncertu ar mūsu mūziķu piedalīšanos (vairak gan pa televizoru, protams, ne klātienē). Tagad iet vaļā Šlesvigas-Holšteinas mūzikas festivals, kurā uzstājas mūziķi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, un visas biļetes bija izpirktas vairākus mēnešus iepriekš. Taču mani tas neskar. Rīt es lidoju uz Latviju.

(ir doma)

Jūnijs 25., 2013


17:03
Jāņus nosvinējām savdabīgi. Spontāni mūs uzaicināja ciemos armēņu draudzene un es spontāni piekritu, kaut ari pirms tam bijām plānojuši pagrillēt un pasēdēt Jāņu pušķa aizvēnī tepat mājās. Tā vietā paķēru to pašu pušķi vienā padusē, raberberplātsmaizi otrā padusē. Platsmaizes kaste izkrīt un, un to, kas nu palicis no plātsmaizes nākas salasīt pa paklāju. Bet nu nekas, aizbraucām, izciemojāmie, pārēdāmies dolmu, bliņčikus un gaļu trīs veidos, un sadzēramies vīnu, vismaz es. Pulkstens 10 bijām mājās un gulta, jo pirmdien atkal agri jāceļas.

(ir doma)

Novembris 30., 2012


07:55
Aizvakar biju uz vienu iestādi, kurā man par skaistām acīm bija piesolījuši salabot un uzlabot CV un motivācijas vēstuli. Sākām ar fotogrāfiju.
-Nav laba.
-Es zinu.
-Vajadzātu draudzīgāku un ar smaidu.
-Nē, es esmu latviete, es nevaru būt draudzīgāka.

Iepazinu pavisam citu Hamburgu. Ar neglītām biroju augsceltnēm, benzīna smirdoņu un korporatīvi sapostajiem ļaudīm, kas pudienas laikā ieskrien kādā no daudzajām mazajām kafejnīcām notiesāt dienišķo bulku vai izēst zupas bļodeli.

(ir doma)

Novembris 24., 2012


10:37
Vienu dienu biju neizpratnē, ka mazā Dūda nezina, kā rakstīt - atslēga. Vakar meklēju vardnīcā vispirms sčavas, tad sķavas. Tā mums te iet ar latviešu valodu.

(2 raksta | ir doma)

Oktobris 11., 2012


16:35
Kad es noklausījos šo, http://www.youtube.com/watch?v=kW6MqHe5UOU&feature=share, man jau likās ka ir kaut kas vairāk par vēlmi nepieļaut grāmatas iznākšanu vai panākt Viņķeles demesiju.
Divreiz patinu atpakaļ vietā, kur tika pausta vēlme pēv vadoņa - taisnīga un gādīga tēva.
Nāves kultūra? Dzīvības kultūra? Viņi ( ticu, ka tā nav viena Rībena ar viņas ''no Dieva inspirēto'' rakstu) manipulē ar vairošanās instinktu. Cik nekrietna manipulācija! Un bīstama.

(ir doma)

Jūlijs 30., 2012


19:05
Izsēņojusies, izogojusies, odu un ērču sakosta, atpakaļ Vācijā. Latvijas lielākā vērtība, manuprāt, ir tuksnešainās pludmales. Te, Vācijā, tomēr par daudz cilvēku.

(1 raksta | ir doma)

Jūnijs 11., 2012


13:22
Gandrīz pusgadu braucu ar mašīnu ikdienā. Pārsvarā gan darba dienās, kādus 25 km, šup un turp. Vienreiz sasitu spoguļus savai un blakus esošai mašīnai. Sods no policijas 35€, jauns spogulis- 80€. Cietušais nekādu prasību nepieteica. Divreiz esmu ieguvusi bildes no fotoradariem. Vienu šodien. Ceru, ka nebūs vairāk par 15€. Tāds, lūk, rezumējums.

(ir doma)

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba