Zum

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

Decembris 5., 2016


21:10
Sestdien devos paargaajienaa gar juuru. Noveicaas ar laiku, noveicaas ar kompaaniju, noveicaas ar Ziemassveetku tirdzinjiem, kas katraa ciemaa. Viens karstviins, otrs, kaadi seshi kilometri, desinjas, tad smilseerkskju punsh ar sljakatinju ruma. Tad tas viss preteejaa virzienaa.

(1 raksta | ir doma)

Decembris 4., 2016


12:17
Piecpadsmitajā janvārī ies vaļā Hamburgas Elbfilharmonijas atklāšana. Ar koncertu, prominentu viesošanos un uguņošanu. Mans šefs barkasu jau noīrējis, kurā omulīgi vares dreifēt pa Elbu un skatīties bildītes uz Filharmonijas ēkas sienām.
Ziņo, ka ēka izmaksājusi 866 miljonus eiro. Pieklājīga summiņa. Tiesa pagajušā gadā bēglīšiem Hamburga iztērējusi 590 miljonus eiro (pieņemu, ka tas ir bez Eiropas sūtītajiem pabalstiem). Tā ka salīdzinot, tiiik liela jau summa par ēku nemaz nav. Bet es vienmer jautāju, kāda ir ēkas nozīme, kādu idealoģiju tā pauž? Laikam jau šoriez Hamburga vadošas partijas (socialdemokrati) mīlu pret mūziku. Katra ziņā nav tas sliktākais naudas iztērēšanas veids. Uz to gan man atbildēja, ka vārdu ideoloģija Vācijā nelieto. Ideoloģija Vācijā ir nelabs vārds...
Ups...

(ir doma)

Novembris 29., 2016


09:26
Sniega nav.

(2 raksta | ir doma)

Novembris 19., 2016


10:47
Parādīju vīram vakardienas lāpu gājiena bildes un paujautāju, vai Vācija kas tāds būtu iespējams. Nē, nebūtu, un mēs zinām, kāpēc. Nē, nu smuki jau. Ne tās lāpas, bet tā vienotība un prieks par valsti.

(6 raksta | ir doma)

Novembris 18., 2016


18:16
Bija atnākuši ciemiņi. Izcepu diezgan garšīgu ābolkūku un cepumiņus no kārtainās mīklas. Bet par Latvijas valsts dibināšanu pat neieminējos. Jo man jau liekas, ka es jau tā katra vārda galā pieminu Latviju. Un tad paskatos saruna biedra acīs un jūtu, ka cilvēks domā, ko tu man te stāsti, kam tas interesē. Šoreiz gan parunājāmies par Ziemassvētku tradīcijām un cilvēki bija pārsteigti, ka neko daudz no Vācijas tās neatšķiras.

(2 raksta | ir doma)

Novembris 14., 2016


20:51
-Domaa pozitivi, domaa pozitiivi, domaa pozitivi! -Donalds Daks buutu bijis veel sliktaak! )

(ir doma)

Novembris 5., 2016


20:12
Saldo kartupeļu un biešu sacepums, spītējot pelēkajai dienai.

(8 raksta | ir doma)

Novembris 4., 2016


13:42
Varonīgi apēdu pēdejās aknu desas paliekas. Aknu desu nopirkām kādā eko šmēko veikalā, dabīgu pri dabīgu, bet treknu. Vīrs jau ierosināja mest āra. Bet kā lai met āra, ja Āfrikā bērni cieš badu?
Tagad man ir slikti. Tā ir, kad dara labu Āfrikas bērniem.

(1 raksta | ir doma)

Novembris 3., 2016


19:24
Vakar bija Isti skaista rudens novakare. Saulaina. Spirgta. Piebērta ar zeltainam lapām. Braucu no darba uz mājām un dziedāju: Mīļais mans ar mašīnīti.. un visādas citādas figņas. Dziedāju tāpēc, ka manam mīļajam, labajam, vecajam sābītim radio nobeidzies, antena vairs nenāk ārā.
Šodien jau vairs nav tas. Migla. Pelēkums. Sals. Mašīnā dziedāju: Белый снег, серый лед...

(ir doma)

Oktobris 24., 2016


19:18
Pirmo reizi jautrajā Berlīnē. Izložņājām Bundestāgu, izbraucām pilsētas tūri, Madam Tiso muzejiņš, Ebreju muzejs. Austrumeiropiskais mājīgums (jutos kā Rīgā, es jums teikšu) un rietumnieciskais glamūrs.

(ir doma)

Oktobris 16., 2016


22:28
Bijām teātrī. Atkal par daudz sapucējos.

(6 raksta | ir doma)

Oktobris 10., 2016


19:27
Jau saaku atkaartoties, bet atkal un atkal naakas lepoties ar latvieshu muzikjiem. Viendien birojaa ienaak mana darba deveeja sieva Silke (straada par PR speciaalisti Elbfilharmonijaa, taads iespaids, ka puse Hamburgas iedziivotaaju ir nodarbinaati pie Elbfilharmonijas) un jautaa, vai man zinaama taada Iveta Apkalna. Nu cik zinaama, zinu, ka pienjemta Elbfilharmoonijaa par eergjelnieci. Vai cik jauki, vai cik patiikami, Silke ir staraa, vinjas Viinee tik jauki parunaajushaas. Nee, nu kas tad man. Bet garastaavoklis tikpat uzlabojaas.

(ir doma)

Septembris 28., 2016


07:10
Pulkstens 7 no riita. 17 graadi. Kaut kas nav iisti...

(2 raksta | ir doma)

Septembris 13., 2016


12:51
Pusdienslaikaa aizchaapoju uz graamatu bodi un nopirku Velbeka Paklaushanos. Vaaciski. Lai nu ko vereetu paarmest vaacieshiem, bet vinju uzvardu pareizrakstiibu nepaarveido. Houellebecq, taa neko sev. Paljubopitstvuem.

(1 raksta | ir doma)

11:13
Bijaam uz karuseljiem. Neesmu karuselju cilveeks, bet paldies Dievam, beerns bija uzaicinaajis paaris draudzenes un tad nu ar vinjaam kopaa shuupojaas, kratiijaas un virpuljoja. Publika Jarmarkaa (jociigi, tas ir arii vaacu vaards) atskjiras no konceru un teaatru publikas. Daudz jaunieshu, daudz invaliidu (kas pozitiivi), daudz resnulju, daudz intelekta neizkropljotu seju. Lai kaa arii negribeetos, vinji tomeer ir muusu demokraatijas balsts. Kaa vinji pavilksies, vai tiks pavilkti, taa arii buus.

(2 raksta | ir doma)

Septembris 9., 2016


09:42
Par spīti brīvdienām pamodos agri, jo bērns jau sešos tusēja pa virtuvi. Vācija noteikumi ir drakoniski. Skola sākas bezbožna agri. Nupat padomāju, ka nemaz nezinu, cikos sākas, vai, vai mammīt. Ja jāiet uz pirmo stundu, tad bērns ceļas sešos. Ja uz otro, tad septiņos. Kaut ko iekož un diebj uz skolas autobusu. Tas ari ir vienigais sabiedriskais transports, kas mums šeit kursē. Vācieši braša tauta, visi mauc ar autiņiem. Bēglīšus pa dakteriem un birokratiskam iestadēm izvadā vietejie brīvprātīgie. Uz tuvāko pašvaldības iestādi un veikalu, kas atrodas blakusciemā viņi drasē ar divriteņiem. Es pati ceļos pussešos, septiņos esmu darbā. Pati šo laiku izvēlējos, jo tad nav sastrēgumu un tieku arī ātrāk mājās.

(2 raksta | ir doma)

Septembris 5., 2016


18:19
Reizi gadā es Hamburgas lidostas preses veikalā nopērku avīzi Soveršenno Sekretno. Šoreiz bija par Ļevu Hazanu, kas izstrādajis Liepājas dietu, kura ir, pēc autora vārdiem, slavenaka, kā Liepajas Metalurgs, osta un hokeja komanda kopā ņemot. Nez, neko nebiju par šo lasījusi. Tad es gaidu pie izejas durvīm un cenšos uzminēt, kuri pasažieri varētu būt no Rīgas. Šie nē, visas sievietes lakatos, arī šie nē, ar tumšām acīm, kā pogām. Beigās apnīk un es pagriežos uz informācijas tablo pusi, lai palasītu, kas tad ar to Rīgas lidmašīnu notiek. Pēkšņi man blakus stāv mana meita un mēs abas uz brīdi samulstam.

(ir doma)

Augusts 26., 2016


12:56
Pie žurnālu stenda mekleju adīšanas žurnālus, neatradu, sāku skatīties politiku. Un gandrīz apvēlos, redzot bildi uz "Spiegel" vāka. Tur pārbarojies vācu valsts kases ērglis, nauda lien pa visam vīlēm ārā, bet nabaga nodokļu maksataji, tik grūž viņam, tik grūž. Fakts tāds, ka valsts kase ir pārpildīta un varētu tā kā tos nodokļus samazināt. Man latviskā sirds sažņaudzas.
Bet tā lielās diskusijas ir par muslmaniešu šleijieriem. Laikam valstī tik ļoti viss kārtība, ka nav par ko citu spriest.
Šodien brīvdiena, svelme, iestādīju brīnišķīgu puķi, ēdīšu arbūzu un lasīšu grāmatu.

(1 raksta | ir doma)

Augusts 15., 2016


13:13
Biju mezaa, shoreiz domineeja puupeezi.

(1 raksta | ir doma)

Augusts 13., 2016


11:12
Tā ka jaunajā darba vietā saku strādāt pavisam nesen, tad atvaļinajums nepienakas, bet izbraukt kaut kur gribas, tad garajā nedēļas nogalē, izbraucām uz Dāniju. No Hamburgas puses, dodoties uz ziemeļiem, godīgi krūmu iežogotos lauciņus nomaina nedaudz meža. Vienīgais kaut cik lielais meža masīvs ir Zīgabergas mežs, kurā pirms pāris gadiem tika manīts vilks. Bija lieli prieki, jo vilki Šlesvig-Holstainā bija jau pirms nez cik simtiem gadu pazuduši. Priekus gan nomainīja lielas bažas un trauksme, jo vilki nokoda un aizkoda vairākas aitas. Dabas draugi ar aitkopjiem, kā viemēr, saplēsās, bet tad viss noklusa. Vakar ziņojas, ka vilku jautājums atrisināts. Šlesvig-Holstainā esot tieši 0 vilku. (Vai nu paši prom aizgājuši, vai aitkopji pa klusam nomušījuši, atklāti nevar, jo jāmaksā liela strāpe). Tāpēc ar vieglu roku pacēla arī kompensāciju aitkopjiem.
Tālak braucot, paveras pavisam nepievilcīga aina. Elbas maršs. Tik plakans zemes pleķis, ka, vismaz man kļūst neomulīgi. Tieši šiet radies vecs vācu joks:
Saimnieks teic:
- Māt, noņem sviestu no galda, drīz mums būs ciemiņi.
Tālāk pie Dānijas robežas dabas kļūst omulīgāka, ciematiņi retāki un viss tāds patīkamāks. Te pat varētu dzīvot.
Pie robežas Vācijas pusē ir dāņu preču supermarketi ar Vācijas cenām. Tur nu iet ņigu ņegu. Pārsvarā iepērkas paši dāņi, jo cenas dēļ atsķirīgam nodokļu sistēmām ir krietni zemakas. Rindas ir lielas, iepirkumu daudz, pa burzmu pazaudējam aknu pastētas kārbu, toties netīšām samaksājam divu cigāru bloku vietā tikai par vienu.
Tālāk nāk Dānija, kura man nepatīk. Atkal plakana zeme, ar lieliem cūku un govju kompleksiem. Atkal kukurūzu lauki, pļavas ar cītīgi ēdošām aitām. Dažās aitas strādā priviliģētajā valsts dienestā, jo noēd zāli no dambjiem, kas sargā zemi no Ziemeļūras uzplūdiem. Pati Ziemeļūra ar savu paisumu un bēgumu, izskalotām jūraszvaigznēm un krabīšiem man liekas eksotiskāka par Baltijas jūru un arī ne tik civilizeta. Pagajušonedēļ Romo sala, kā arī vecīgajā mazpilsētiņā Tondernā bija pilsētas svētki. Var jau smieties par mūsu lauku vai zvejnieku svētkiem, bet tie šķitīs profesionālisma kalngls, ja pabūsi dāņu svētkos. Pāris karuseļu, alus stendi, pašdarbības rokgrupa, tas arī viss. Stumšānās jūrā ar paštaisītam un izgreznotām ķerrām. Tā bija svētku visotne.

(4 raksta | ir doma)

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba