Zum

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

Janvāris 26., 2015


09:32
Vispaar Kolka, manupraat, ir taa skaistaakaa vieta Latvijaa. Dabas zinjaa. Cilveeku zinjaa - Latgale.

(ir doma)

Janvāris 25., 2015


19:54
Pēdējo nopirkto adāmžurnālu pārlapojot, iekrita acīs vārds Kolka. Kas tas par jocīgu angļu vārdiņu, nodomāju, kāds specifisks adīšanas paņēmiens? Jāpiebilst, ka adīšanas valoda ir pavisam cita valodas pasaule, kurā neko nevar zināt. Adīt angliski, vāciski vai vēl kaut kā, nozīmē pavisam citu, nekā attiecīgā valodā runāt.
Kolka izrādījās patiesi mūsu pašu Kolka, pareizāk cepure ar Kolkas motīviem.
Lai gan Gatis Šļūka savā karikatūrā precīzi pasmējies par to lepošanos. Es tomēr lepojos, ka abos pēdējos nopirktajos žurnālos The Knitter 67 un Fair Isle 01.2014 ir pieminēta latviešu pīnīte, the Latvian Braid, vai Lettischer Zopf. Pie mums gan to sauc vienkarši par pīnīti un par neko īpašu neuzskata. Uzsākot adīt cimdu no divām krāsām, pārmaiņus laiž pārstaipus pa labo pusi, nevis pa kreiso, kā pienāktos. Nav jau nekada Nokia, bet vienalga patīkami.

(4 raksta | ir doma)

Janvāris 18., 2015


16:33
Sāka snigt, bet tad pārstāja. Pētu kā ērtāk tikt līdz Hamburgas O2 Ledushallei. Briest korporatīvs pasākums.

(ir doma)

Janvāris 9., 2015


18:27
Pie mums pūš, pūš un neatlaiž. Pa dienu gāza arī lietus. Šādos laikapstākļos apzinies, cik tas tomēr ir vērtigi, darbs siltumā.

(1 raksta | ir doma)

Janvāris 7., 2015


07:07
Otrā dzimtene? Vai otra dzimtene maz iespeejama? Nevis delj tā, ka otrreiz piedzimt nevar. Dzimtenes izjuutai klāt nāk tāda kā smeldze. Domājot par Vāciju, nekādas smeldzes nav.

(ir doma)

Janvāris 1., 2015


00:38
Santiano plosās Altonas Fabrikā. Jau apnikuši. Bet ar glāzi sekta tiiri iedvesmojoši.

(ir doma)

Decembris 31., 2014


10:32
Jūs tik garšīgi rakstiet par visvisādiem kulināriem varoņdarbiem, ka man gandrīz kauns atzīties, ka esmu pagatavojusi apaļu neko. Redz kā latvju zeltenes tajos samaitātajos rietumos izlaižas. Stutēsim uz galda elektrisko grillplītiņu un cepināsim kartupeļus ar sieru un gaļu. Rakletes - nabadzigo šveiciešu ēdiens savos aizsākumos bija tikai sacepti kartupeļi ar sieru mazā panniņā. Tagad uz teflona vai akmens virsmas cep arī gaļu, krevetes, sēnes un ko grib. Lai pagatavotu tradicionalos Jaunā gada ēdienus vajadzīgs ilgs laiks, bet tie appēdas salīdzinoši ātri. Raklešu pagatavošana ir tikai produktu sagriešana, bet ēšana aizņem ilgāku laiku, jo tiek cepts, maisīts, eksperimentēts ar mērcem. Kopīgs ir tikai viens. Visi vienmēr pārēdas.

(ir doma)

Decembris 28., 2014


12:17
Man patīk domāt, ka es neesmu īpaši apvainojusies uz Latviju, ka pie visiem sūdiem vien es pati esmu bijusi vainīga un man ir izdevies no tiem izkļūt vislābakajā veidā, kā nu to esmu pratusi. Bet nesen man bija šoks.
Tas, ka mēs maksājam maziņu zemes nodokli ( šeit Vācijā), man nebija nekas jauns. Mēs dzīvojam ārpilsētā ar visām no tā izrietošām priekšrocībām un trūkumiem. Bet, ka Hamburgā esoša nekustamā īpašuma nodoklis ir divreiz mazāks, nekā nekustamā īpašuma nodoklis Latvijas provinces pilsētiņā, man bija jaunums. Nepatīkams jaunums.

(ir doma)

Decembris 24., 2014


13:17
Šogad neko nešmorēju, neko necepu. Sēdu tagad te tāda saposusies un gaidu ciemiņus. Vēlāk pērsimies uz baznīcu. Vācieši Ziemassvetku vakarā ar izēšanos neaizraujas. Populāri ir kartupeļu salāti ar cīsiņiem. Tad jau mums būs krutāk - uzsildīsim vistas frikasē un iepildīsim kartainās mīklas groziņos.
Gaišus, priecīgus un cerīgus jums... kā jau vienmēr!

(ir doma)

Decembris 23., 2014


17:24
Nopirku Ziemassvētku tirdziņā 250 g cukurā grauzdētu mandeļu. Grauzu tās ilgi un ar baudu, it kā būtu ar diabētu slima vāvere. Tagad man ir slikti. Un es ilgi negribēšu nevienu mandeli. Nevienu!

(ir doma)

Decembris 22., 2014


19:45
Sastriideejāmies. Udo Jirgens ir miris. Nee, es nezinu, kas ir Udo Jirgens. Jaa, ir vietas un ljaudis pasaulee, kuri nezina, kas bija Udo Jirgens. Nee, es vairs pat negribu zināt, kas vinjš bija.

(2 raksta | ir doma)

Decembris 21., 2014


11:56
Teātra vakars. "Backbeat - Die Betles in Hamburg" Altonas teātrī. Par Bītlu Hamburgas periodu. Bija viss: Sex & Drugs & Rock & Roll. Kas pozitīvi: puikas spēleja un dziedaja paši.
Tad caur Reperbāni un ebreju kvartālu uz mājam.

(ir doma)

Decembris 20., 2014


10:00
Vakar bija tik silts, kā tādā aprīļa novakarē manā dzimtenē. Braucu cauri Hamburgas mazajām piepilsētelēm, un abās ceļa pusēs izgaismoti benzīntanku tablo rādīja, cik neticami un nenovēršami slīd uz leju benzīna cenas. It kā vajadzētu priecāties, bet kaut kas tajā visā nešķiet pareizi. Kad ielēju šļuciņu benzīna, nodomāju, cik maz mēs varam ietekmēt globalās spēles. Tad jau vīrusi degunā, izraisot šķavas, spēj vairāk.
Šodien ārā ir vētra, zibens, pērkons un slapdraņķis.
- Pirmais sniedziņš! - sauc bērniņš un tik fotogrāfē un fotogrāfē.

(ir doma)

Decembris 18., 2014


10:14
Vakar pirmo reizi mūžā ēdu Grühnkohl ( zaļie kāposti, lapu kaposti, krokainie kale kāposti???). Bija garšīgāki kā spināti, jo ir vairāk struktūras. Parasti apbārsta ar cukuru un ēd ar karupeļiem, gaļu, desiņām un sinepēm. Vispar ziemeļvāciešiem ir diezgan daudz interesantu ēdienu. Piemēram šmorgurķi, vai bumbieri ar speki, vai Mehlbeutel ( šeit es atkal aizķeros tulkojumā, nu, svaigi cepta rozīņmaize, pasniegta ar kartupeļiem, gaļu un sinepēm). Kā sevišķs gardums un vietējā eksotika (pie tam reta eksotika) tiek akcentēti... pelēkie zirņi. Ja gadīsies nogaršot, ziņošu.

(2 raksta | ir doma)

Decembris 16., 2014


16:42
Mazā Dūda ieskrēja iekšā un sajūsminati paziņoja, ka redzējusi mūsmajas terasē piecas stirnas. Tā nu mēs te dzīvojam. Starp stirnām.

(ir doma)

Decembris 13., 2014


18:54
Šodien piedalījāmies dzimšanas dienas svinībās. Jubilāram palika ne vairāk ne mazak ka 93. Nav nekāds drebelīgs večuks, bet štrams kungs. Bet tas nekas. Vienai no viesiem bija 95. Viņa savā berlīnes dialekta aizrunāja visus pārejos. Berlīniete bija arī sarūpējusi dāvanu - 93 viencenta gabalus salīmetus uz limlentas un aptītus ar zelta diegu, sanaca tāda kā ķēde, ko var uzkārt kaklā. Piedevām vēl dzejolis par gadiem, kuri daži spoži, daži apsūbējuši kā monetas. Uj, ir gan 93 viencentnieki smagi!

(ir doma)

10:23
Es jau šad tad esmu rakstījusi par savu homoseksuālo draugu. Bet tas bija sen un neviens vairs to neatceras. Nupat gadījās man divreiz ar divu nedēļu atstarpi būt Latvijā. Un abas reizes gadījās man viņu satikt. Kas liecina vien to, cik Latvija ir maza, mana dzimtā pilsēta ir maza un mans paziņu loks arī mazs. Kā vienmēr viņš stāstīja un es tik smējos un smējos. Tad viņš kļuva nopietns un paprasīja naudu. Nevarot vairs izturēt, vajagot iedzert. Es iedevu mazliet naudas, viņš kļuva atkal priecīgs un pateicās. Es skatījos uz viņa krāsotajiem matiem, seju, kura liekas, nemaz nenoveco.
- Nopērc labāk sev kaut ko saldu!-es nosaucu viņam nopakaļ.

(ir doma)

Decembris 12., 2014


17:34
Aizvakar skolā bija projektu diena un Mazā Dūda tāpēc uztraucās, ka nezina, ko ņemt līdzi. Uztraukumam nebija pamata, jo izrādās, spēlējuši tikai spēles. Viena spēle bija šāda: jānosauc, kas tevi padara īpašu, un kas jums (skolēniem) visiem kopīgs. Mazā Dūda teica, ka lidojusi viena pati uz Latviju. Un saņēmusi wow! pat no skolotajas. Bet, kas visiem kopīgs, nevarējusi izdomāt, līdz beidzot izdomajusi - kaitināt.

(ir doma)

Decembris 11., 2014


07:26
Cik nu redzeju tai Domburšova fragmentā, Rudzītim ir taisnība. Vardarbību pārcietušie cilveki nerunā, jo attieksme ir kāda?
1) Pati(-s) vainigs, gan jau bija par ko.
2)Nav ko līst ar savu pieredzi, mēs dzivojam burvīgos rozā burbuļos un mūs tas neinteresē.
3)Ko plāties, gribi lai žēlo?
Ir gadijies, ka piezvani. Nu gribas tikai parunaties un tiec vienkārsi atšuta: nē, man tur puteklīši jāslauka un vakarā nāks tante. Nē, nekādi nevaru. Un es to saprotu un neko nepārmetu.
Un par "Martu" man arī ir ko teikt. Piezvanīju viņiem vienā grūta brīdī un zaķis saka nē, patreiz neko palīdzīt nevaram, var pierakstīties un nākt pēc nedēļas. Pēc nedēļas! Neko sev.

(9 raksta | ir doma)

Decembris 9., 2014


19:59
Tā jau nav, ka es ik pa laikam negribētu matus atkal nokrāsot. Piemēram, kad skatos fotografijas un domaju: Kas ir šī vecā, sirma māmuliņa? O, bļin, es! Vai, kad viena sieviete nosauca manu klasesbiedreni par manu meitiņu. Bet...
Eju es veikalā matu krāsu pirkt un satieku tantuku, kurai trīs mati uz galvas. Protams, krāsoti. Opalā! Pagriežos un drasēju no veikala ārā.

(5 raksta | ir doma)

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba