Zum

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

Februāris 23., 2015


10:42
Tik sen nebiju bijusi uz hokeju. Biju. Patika. Ieshu veel.

(ir doma)

Februāris 20., 2015


07:59
Manos peedejos postos visbiezjaak lietotie vaardi: ir, un, doma. http://www.online-utility.org/text/frequent_words.jsp Atrasts pie [info]mazeltov

(2 raksta | ir doma)

Februāris 16., 2015


08:37
Es Valentindienaa sanjeemu...cieminjus. Arii labi.
Bet tad vienu nakti, nevarot aizmigt, domaaju, kaa iet tiem maniem vaacu valodas kurasabiedriem, kuri netusee sejasgraamataa. Turcietei Konijai, kura peec divdesmit gadiem dziives Vaacijaa bija sanjeemusies maaciities valodu un, straadaajot veco ljauzju apruupee, tik aktiivi skreeja pa kaapneem, ka izmezgjiija kaaju. Melnajam puisim Dzjonatanam, kursj bija no vienas mazas Aafrikas valstinjas, Togo, Gana, vairs neatceros, bija ljoti smuks, dziivoja kopaa ar draugu un diezgan aatri atrada darbu viesniicaa. Apolineeram, kas par vaardu, arii no Aafrikas, kas bija straadaajis kinostudijaa un tagad gribeeja straddat par tulku, cik tur taisniiba, cik ne. Saidai, no Iraanas, kurai bija gan aptiekaares, gan agraarinzjenieres izgliitiiba un, kura panaaca, ka vinjas Iraanas izgliitiibas dokumentus atdziist, un gribeeja taalaak studeet magjistratuura augu molukulaaro biologiju. Un daudziem, daudzeim citiem. Esmu ljoti pateiciiga Vaacijai, kas devusi man iespeeju shos cilveekus iepaziit.
Visaadi citaadi, daudz darba, vienmeer kaads projekts ir jaanodod un peedeejaa briidii jaaveic izmainjas. Shodien pirmaa diena, kad var nedaudz atvilkt elpu. Vakaraa peec darba atkal vaacu valdoda. Tas noziimee, ka maajaas buushu peec devinjiem vakaraa.

(2 raksta | ir doma)

Februāris 5., 2015


12:11
"Neprasi no priedes ābolus!", to man vajadzētu piekarināt guļamistabā pie sienas.
Un vēl bija tāds aņuks:
Govs kāpj kokā.
Kokā sēž vārna un vaicā:
- Govs, ko tu kokā kāp?
- Es? Ābolus ēst!
- Bet tā tak priede!
- Bet man tie ir līdzi!

(5 raksta | ir doma)

Februāris 4., 2015


10:03
Vispirms gripa ķēra bērnu, tad vīru un tagad arī mani. Un es taču pirmo reizi mūžā biju sapotējusies pret gripu! Ne jau atbildības dēļ. Katru pirmdienu ir vāciešiem tāds raidījums "Vizīte", ko skatās pensionāri un ārsti. Ārsti tāpēc, lai zinātu, ar kādiem simpotomiem pie viņiem nākamajās dienās griezīsies pacienti. Es arī saskatījos par gripas briesmām un uzķēros. Tak neko nepalīdzēja. Temperatūra, galvassāpes, aizsmakums. Uz veselību!

(5 raksta | ir doma)

Janvāris 26., 2015


09:32
Vispaar Kolka, manupraat, ir taa skaistaakaa vieta Latvijaa. Dabas zinjaa. Cilveeku zinjaa - Latgale.

(ir doma)

Janvāris 25., 2015


19:54
Pēdējo nopirkto adāmžurnālu pārlapojot, iekrita acīs vārds Kolka. Kas tas par jocīgu angļu vārdiņu, nodomāju, kāds specifisks adīšanas paņēmiens? Jāpiebilst, ka adīšanas valoda ir pavisam cita valodas pasaule, kurā neko nevar zināt. Adīt angliski, vāciski vai vēl kaut kā, nozīmē pavisam citu, nekā attiecīgā valodā runāt.
Kolka izrādījās patiesi mūsu pašu Kolka, pareizāk cepure ar Kolkas motīviem.
Lai gan Gatis Šļūka savā karikatūrā precīzi pasmējies par to lepošanos. Es tomēr lepojos, ka abos pēdējos nopirktajos žurnālos The Knitter 67 un Fair Isle 01.2014 ir pieminēta latviešu pīnīte, the Latvian Braid, vai Lettischer Zopf. Pie mums gan to sauc vienkarši par pīnīti un par neko īpašu neuzskata. Uzsākot adīt cimdu no divām krāsām, pārmaiņus laiž pārstaipus pa labo pusi, nevis pa kreiso, kā pienāktos. Nav jau nekada Nokia, bet vienalga patīkami.

(4 raksta | ir doma)

Janvāris 18., 2015


16:33
Sāka snigt, bet tad pārstāja. Pētu kā ērtāk tikt līdz Hamburgas O2 Ledushallei. Briest korporatīvs pasākums.

(ir doma)

Janvāris 9., 2015


18:27
Pie mums pūš, pūš un neatlaiž. Pa dienu gāza arī lietus. Šādos laikapstākļos apzinies, cik tas tomēr ir vērtigi, darbs siltumā.

(1 raksta | ir doma)

Janvāris 7., 2015


07:07
Otrā dzimtene? Vai otra dzimtene maz iespeejama? Nevis delj tā, ka otrreiz piedzimt nevar. Dzimtenes izjuutai klāt nāk tāda kā smeldze. Domājot par Vāciju, nekādas smeldzes nav.

(ir doma)

Janvāris 1., 2015


00:38
Santiano plosās Altonas Fabrikā. Jau apnikuši. Bet ar glāzi sekta tiiri iedvesmojoši.

(ir doma)

Decembris 31., 2014


10:32
Jūs tik garšīgi rakstiet par visvisādiem kulināriem varoņdarbiem, ka man gandrīz kauns atzīties, ka esmu pagatavojusi apaļu neko. Redz kā latvju zeltenes tajos samaitātajos rietumos izlaižas. Stutēsim uz galda elektrisko grillplītiņu un cepināsim kartupeļus ar sieru un gaļu. Rakletes - nabadzigo šveiciešu ēdiens savos aizsākumos bija tikai sacepti kartupeļi ar sieru mazā panniņā. Tagad uz teflona vai akmens virsmas cep arī gaļu, krevetes, sēnes un ko grib. Lai pagatavotu tradicionalos Jaunā gada ēdienus vajadzīgs ilgs laiks, bet tie appēdas salīdzinoši ātri. Raklešu pagatavošana ir tikai produktu sagriešana, bet ēšana aizņem ilgāku laiku, jo tiek cepts, maisīts, eksperimentēts ar mērcem. Kopīgs ir tikai viens. Visi vienmēr pārēdas.

(ir doma)

Decembris 28., 2014


12:17
Man patīk domāt, ka es neesmu īpaši apvainojusies uz Latviju, ka pie visiem sūdiem vien es pati esmu bijusi vainīga un man ir izdevies no tiem izkļūt vislābakajā veidā, kā nu to esmu pratusi. Bet nesen man bija šoks.
Tas, ka mēs maksājam maziņu zemes nodokli ( šeit Vācijā), man nebija nekas jauns. Mēs dzīvojam ārpilsētā ar visām no tā izrietošām priekšrocībām un trūkumiem. Bet, ka Hamburgā esoša nekustamā īpašuma nodoklis ir divreiz mazāks, nekā nekustamā īpašuma nodoklis Latvijas provinces pilsētiņā, man bija jaunums. Nepatīkams jaunums.

(ir doma)

Decembris 24., 2014


13:17
Šogad neko nešmorēju, neko necepu. Sēdu tagad te tāda saposusies un gaidu ciemiņus. Vēlāk pērsimies uz baznīcu. Vācieši Ziemassvetku vakarā ar izēšanos neaizraujas. Populāri ir kartupeļu salāti ar cīsiņiem. Tad jau mums būs krutāk - uzsildīsim vistas frikasē un iepildīsim kartainās mīklas groziņos.
Gaišus, priecīgus un cerīgus jums... kā jau vienmēr!

(ir doma)

Decembris 23., 2014


17:24
Nopirku Ziemassvētku tirdziņā 250 g cukurā grauzdētu mandeļu. Grauzu tās ilgi un ar baudu, it kā būtu ar diabētu slima vāvere. Tagad man ir slikti. Un es ilgi negribēšu nevienu mandeli. Nevienu!

(ir doma)

Decembris 22., 2014


19:45
Sastriideejāmies. Udo Jirgens ir miris. Nee, es nezinu, kas ir Udo Jirgens. Jaa, ir vietas un ljaudis pasaulee, kuri nezina, kas bija Udo Jirgens. Nee, es vairs pat negribu zināt, kas vinjš bija.

(2 raksta | ir doma)

Decembris 21., 2014


11:56
Teātra vakars. "Backbeat - Die Betles in Hamburg" Altonas teātrī. Par Bītlu Hamburgas periodu. Bija viss: Sex & Drugs & Rock & Roll. Kas pozitīvi: puikas spēleja un dziedaja paši.
Tad caur Reperbāni un ebreju kvartālu uz mājam.

(ir doma)

Decembris 20., 2014


10:00
Vakar bija tik silts, kā tādā aprīļa novakarē manā dzimtenē. Braucu cauri Hamburgas mazajām piepilsētelēm, un abās ceļa pusēs izgaismoti benzīntanku tablo rādīja, cik neticami un nenovēršami slīd uz leju benzīna cenas. It kā vajadzētu priecāties, bet kaut kas tajā visā nešķiet pareizi. Kad ielēju šļuciņu benzīna, nodomāju, cik maz mēs varam ietekmēt globalās spēles. Tad jau vīrusi degunā, izraisot šķavas, spēj vairāk.
Šodien ārā ir vētra, zibens, pērkons un slapdraņķis.
- Pirmais sniedziņš! - sauc bērniņš un tik fotogrāfē un fotogrāfē.

(ir doma)

Decembris 18., 2014


10:14
Vakar pirmo reizi mūžā ēdu Grühnkohl ( zaļie kāposti, lapu kaposti, krokainie kale kāposti???). Bija garšīgāki kā spināti, jo ir vairāk struktūras. Parasti apbārsta ar cukuru un ēd ar karupeļiem, gaļu, desiņām un sinepēm. Vispar ziemeļvāciešiem ir diezgan daudz interesantu ēdienu. Piemēram šmorgurķi, vai bumbieri ar speki, vai Mehlbeutel ( šeit es atkal aizķeros tulkojumā, nu, svaigi cepta rozīņmaize, pasniegta ar kartupeļiem, gaļu un sinepēm). Kā sevišķs gardums un vietējā eksotika (pie tam reta eksotika) tiek akcentēti... pelēkie zirņi. Ja gadīsies nogaršot, ziņošu.

(2 raksta | ir doma)

Decembris 16., 2014


16:42
Mazā Dūda ieskrēja iekšā un sajūsminati paziņoja, ka redzējusi mūsmajas terasē piecas stirnas. Tā nu mēs te dzīvojam. Starp stirnām.

(ir doma)

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba