Zum

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

Augusts 26., 2016


12:56
Pie žurnālu stenda mekleju adīšanas žurnālus, neatradu, sāku skatīties politiku. Un gandrīz apvēlos, redzot bildi uz "Spiegel" vāka. Tur pārbarojies vācu valsts kases ērglis, nauda lien pa visam vīlēm ārā, bet nabaga nodokļu maksataji, tik grūž viņam, tik grūž. Fakts tāds, ka valsts kase ir pārpildīta un varētu tā kā tos nodokļus samazināt. Man latviskā sirds sažņaudzas.
Bet tā lielās diskusijas ir par muslmaniešu šleijieriem. Laikam valstī tik ļoti viss kārtība, ka nav par ko citu spriest.
Šodien brīvdiena, svelme, iestādīju brīnišķīgu puķi, ēdīšu arbūzu un lasīšu grāmatu.

(1 raksta | ir doma)

Augusts 15., 2016


13:13
Biju mezaa, shoreiz domineeja puupeezi.

(1 raksta | ir doma)

Augusts 13., 2016


11:12
Tā ka jaunajā darba vietā saku strādāt pavisam nesen, tad atvaļinajums nepienakas, bet izbraukt kaut kur gribas, tad garajā nedēļas nogalē, izbraucām uz Dāniju. No Hamburgas puses, dodoties uz ziemeļiem, godīgi krūmu iežogotos lauciņus nomaina nedaudz meža. Vienīgais kaut cik lielais meža masīvs ir Zīgabergas mežs, kurā pirms pāris gadiem tika manīts vilks. Bija lieli prieki, jo vilki Šlesvig-Holstainā bija jau pirms nez cik simtiem gadu pazuduši. Priekus gan nomainīja lielas bažas un trauksme, jo vilki nokoda un aizkoda vairākas aitas. Dabas draugi ar aitkopjiem, kā viemēr, saplēsās, bet tad viss noklusa. Vakar ziņojas, ka vilku jautājums atrisināts. Šlesvig-Holstainā esot tieši 0 vilku. (Vai nu paši prom aizgājuši, vai aitkopji pa klusam nomušījuši, atklāti nevar, jo jāmaksā liela strāpe). Tāpēc ar vieglu roku pacēla arī kompensāciju aitkopjiem.
Tālak braucot, paveras pavisam nepievilcīga aina. Elbas maršs. Tik plakans zemes pleķis, ka, vismaz man kļūst neomulīgi. Tieši šiet radies vecs vācu joks:
Saimnieks teic:
- Māt, noņem sviestu no galda, drīz mums būs ciemiņi.
Tālāk pie Dānijas robežas dabas kļūst omulīgāka, ciematiņi retāki un viss tāds patīkamāks. Te pat varētu dzīvot.
Pie robežas Vācijas pusē ir dāņu preču supermarketi ar Vācijas cenām. Tur nu iet ņigu ņegu. Pārsvarā iepērkas paši dāņi, jo cenas dēļ atsķirīgam nodokļu sistēmām ir krietni zemakas. Rindas ir lielas, iepirkumu daudz, pa burzmu pazaudējam aknu pastētas kārbu, toties netīšām samaksājam divu cigāru bloku vietā tikai par vienu.
Tālāk nāk Dānija, kura man nepatīk. Atkal plakana zeme, ar lieliem cūku un govju kompleksiem. Atkal kukurūzu lauki, pļavas ar cītīgi ēdošām aitām. Dažās aitas strādā priviliģētajā valsts dienestā, jo noēd zāli no dambjiem, kas sargā zemi no Ziemeļūras uzplūdiem. Pati Ziemeļūra ar savu paisumu un bēgumu, izskalotām jūraszvaigznēm un krabīšiem man liekas eksotiskāka par Baltijas jūru un arī ne tik civilizeta. Pagajušonedēļ Romo sala, kā arī vecīgajā mazpilsētiņā Tondernā bija pilsētas svētki. Var jau smieties par mūsu lauku vai zvejnieku svētkiem, bet tie šķitīs profesionālisma kalngls, ja pabūsi dāņu svētkos. Pāris karuseļu, alus stendi, pašdarbības rokgrupa, tas arī viss. Stumšānās jūrā ar paštaisītam un izgreznotām ķerrām. Tā bija svētku visotne.

(4 raksta | ir doma)

Jūlijs 29., 2016


10:13
Sēdējam terasē un reizē ierunājāmies, ka, sak, stirnas šosezon nav redzētas. Un tikko ierunājāmies, tā garām līgani aizlēkšo divas stirnas. Bet kādu rītu vēl labāk. Ceļos es pussešos un tad steberēju, kur nu man jāsteberē. Skatos, logā rēgojas puse brūna dibena, kam piestiprinātas pāris tievu kājiņu. Tad dibens pagriežas un tur ir arī galva un modri saslietas ausis. Laikam mana steberēšana tika sadzirdēta. Neko, stirna pastaigajās pa dārzu, pagaršoja hortenzijas, vēl kādus krūmus un aizgāja.
Tad vēl. Sēžam terasē, runajam par nupat apglabāto tanti Imgardi, spīd saule un sāk līņāt. Saule spīd pāri stirnu pļaviņai un parādās dubultās varavīksnes loks. Kā sveiciens.
Tādi, lūk, momenti.

(ir doma)

Jūnijs 24., 2016


21:26
Hamburgā zied liepas. Stāvēju ielas malā, iegremdējusi seju ziedos.
Jāņi ir tā retā reize, kad man Latvijas pietrūkst. Kaut vai tās nemanāmās, pēc ugunskuru dūmiem smaržojošās miglas. Pie mums bija tik neiespējama sutoņa, ka neaizvilkāmies plūkt jāņuzāles. Uzkodām rabarberu- zemeņu kūku un aizgājām gulēt.

(2 raksta | ir doma)

Maijs 18., 2016


11:34
Esmu Latvijā. Vakar uzzināju, ka mana miestā nupat apglabāja vienu tantiņu. Nomirusi no bada. Samaksājusi rēķinus, nopirkusi zāles un nebijis vairs par ko nopirkt ēdienu. Neviens nav par viņu interesējies (jo viss tak samaksāts). Atrada, jo sāka smirdēt.

(ir doma)

Maijs 9., 2016


20:33
Manā puriņā kanādas zosīm jau bērni. Kā pūkaini kamolo gulšņā uz celiņa. Dzenis pielido pavisam tuvu, nopēta ar gudru skatienu: - Tev ir tārpi? Nav? Nu tad čau! Zivju gārnis jorojām tēlo nokaltušu sakni.

(ir doma)

Maijs 7., 2016


15:08
Pēc [info]annuska stasta par kleitām, man nebija miera un es izskaidīju visus man pieejamos veikalus. Visur visdīvainākie modeļi, bet nekur nekā ņemama. Pie tam es gribeju kaut ko maksimāli vienkaršu!
Vakar saņēmamies un aizbraucam uz 200 kilometru tālo Hitcakeru, kur zinajām, ka dzīvo viduslaiku tērpu šuvēja. Lihovas- Dannenbergas apkartne ir slavena ar saviem alternatīvajiem. 1977 gada Rietumvācijas valdība nolēma ierīkot tuvējās sālsraktuvēs atomatkritumu glabātuvi. Gan jau tai bija savi apsverumi. Viens no tiem varētu būt Austrumvācijas robežas tuvums. Bet cilvēki sāka protestēt un cīņa ilga vairakus gadus. Notika lielāka demonstracijas Lejassaksijas vēsturē ar 100 000 dalībniekiem. Viens no cīņas veidiem bija nopirkt zemesgabalu un līdz ar to valdībai būs jāsaskaņo atomatkritumu glabatavas izveidi ar zemes īpašniekiem. Alternativajiem nekad daudz naudas nav bijis, bet viņi pirka kopā kaut vai pa kvadrātmetram. Jo vairāk zemes īpašnieku ar kuriem būtu jāsaskaņo. Glabatuvi tomer uzcēla, bet cilvēki palika dzīvot.
Nu tad šuvēja Kristina Hofmann varētu būt no viņiem. Es gan nepaparasīju. Pie mājiņas plīvo plakāti: "Mums ir svešs naids pret svešiniekiem" un tamlīdzīgi. Dārzā notiek koncerti un pasaku stāstīšanas vakari. Viņi audye lamas un gatavo ādas bungas. Man tas ļoti simpātisks, jo dvēselē es no tās pašas branžas. Un kleitu es dabūju!
Te mājaslapa: http://www.ch-hoffmann.de/

(ir doma)

Maijs 5., 2016


08:20
Kad es praida sakarā dzirdu (drīzak gan lasu, man sadzirdamā tuvumā neviena tik duma nav): Ko tie kropļi iet ielās?, tad atceros, ka 5. maijā pie mums slimie tiešām iziet ielās. Cilvēki ar īpašām vajadzībām iziet ielās, protestējot pret problemām līdztiesības jautājumos vai, skaudrāk sakot, pret nelīdztiesību. Un neviens nesak: Lai tak viņi dzivo, bet, lai uz ielas neradās.


Titel oder Beschreibung

(1 raksta | ir doma)

Aprīlis 26., 2016


20:56
Snieg, līst un ir auksti. Šodien ieraudzīju ziedošu ievu krūmu. Vainīgais atrasts!

(1 raksta | ir doma)

Aprīlis 19., 2016


17:06
Nebiju domājusi, ka jebkad sākšu teikumu ar "tas brīdis", bet tas brīdis, kad, pildot benzīnu mašīnā un izklaidīgi rakņājoties pa somu, atklāju, ka makatanav, bija skaists. Pirmā doma - kā lai dabū to benzīnu atpakaļ benzīntankā.

(2 raksta | ir doma)

Aprīlis 15., 2016


18:25
Biju uz spāru svētkiem "savā" Telekom ēkā (tajā, ko ceļam). Redzēju dzīvajā Hamburgas mēru (maziņš). Kaut ko uzkodām un braucām mājās. Tāda darbadiena.

(ir doma)

Aprīlis 14., 2016


17:59
Horsts Šrots ir vācu kabaretists, specializējies uz sadzīves kabaretiem. Kad es viņu klausījos uzvedumā “Nulle kļūdu”, kur viņš klāstija padzīvojuša vācu valodas un vēstures skolotāja nedienas, nebiju sajūsmā, vācu valodu joprojam neizjūtu, it sevišķi jokus. Bet kad Šrota kungs nolasījs fragmentu no citas savas programmas, kas saucas “Kad sievietes jautā”, tad nodomāju, ka to gan derētu iepostet cibā. Te nu tas ir.
Uzmanību, citāts. )

(ir doma)

Aprīlis 12., 2016


19:56
Te cibā bija saruna par dāvanām. Nepiedalījos, nevarēju, jo bija jāvēro lielās sīgas. Un ar savu pieredzi padalīties arī nevarētu, jo nekad nevaru neko prātīgu izdomāt, ko savam mīļajam uzdāvināt. Bet man te ir grāmatiņa, kura viss prātīgi uzrakstīts.
Uzmanību, citāts. )

(6 raksta | ir doma)

Aprīlis 11., 2016


17:08
Pirma diena darbā. Atvaļinājum, kad nāksi atkal?

(ir doma)

Aprīlis 10., 2016


12:14
Izbraukums. )

(1 raksta | ir doma)

Aprīlis 5., 2016


13:41
Nedēļa atvaļinājuma jau apkārt. Vēl veselas piecas dienas priekšā. Guļu saulē, ēdu marinētus gurķus no burkas. Sprejvaldes novads ir slavens ar saviem gurķiem, laivām un siena čupām. Rīt uz Potsdamu.

(ir doma)

Aprīlis 4., 2016


20:16
Redzēju šīgada pirmo čūsku. Zalktis gozējās saulē.

(ir doma)

Marts 29., 2016


15:49
Ir skaisti cilvēki, ir garlaicīgi cilvēki un ir klauni. Skaistule es nevaru būt, garlaicīga negribu, atliek klauns.

(1 raksta | ir doma)

Marts 24., 2016


20:44
Nejūtos kā austrumeiropiete. Kur ir aistrumeiropa un kur esam mēs. Mēs esam pilnīgā un galīgā centrā. Kur tas bija? Pie Madlienas? Tiesa, ja Krieviju nerēķina Eiropā, mēs esam galējie austrumi. Galējāk vairs nav kur. Labāk būt Ziemeļeiropā. Bet arī ziemeļeiropiete nejūtos. Par maz iedomības, vai. Tad jau labāk centrāleiropa.

(ir doma)

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba