Zum

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

Augusts 30., 2015


09:46
Latvijā 1 978 000 iedzīvotāju, Šlesvig-Holšteinā 2 850 000 iedzīvotaju. Teritorija Latvijai lielāka, 64 589 km² pret 15 799 km² Šlesvig-Holšteinā. Kāpēc to visu klāstu? Nupat ziņās dzirdeju, ka vēl šogad Šlesvig-Holsteinā ieradīsies vēl vismaz 25 000 bēgļu. Tas ir 1-2 bēgļi uz kvadrātkilometru. Pagaidām ir 179 iedzīvotaji uz km², būs 180. Latvijā - 31 iedzīvotājs uz km².

(7 raksta | ir doma)

Augusts 22., 2015


10:02
Hamburgā teicienu: "Iesim barot pīles", jāaizvieto ar: "Iesim barot zosis".

(ir doma)

Augusts 19., 2015


19:40
Pēcpusdienā dzeru kafiju un dzirdu tādu kā čivināšanu. Sākuma domaju, ka virtuves krāns niķojas, bet tad paskatījos logā, kas aiz krāna, un ieraudzīju mazīīīītiņu putniņu. Vīīīīī, paceplītis!

(ir doma)

Augusts 16., 2015


14:33
Biju sēnēs. Pirmo riezi Ziemeļvācijā. Mežs jau bija noskatīts. Nez cik reižu braukts garām. Normāls mežs. Pieklājīgs. Ņemot vērā, ka tik daudz mums apkartnē nemaz to mežu nav. Nolēmām aizbraukt drusku tālāk, jo tur mazāk cilvēku. Cilvēku gan mazāk. Bet visur uzrakstiņi - Privāts! Ieeja aizliegta! Nu ko, mēģinājam ceļa otra pusē, bet tur izradījās tāda kā dabas aizsardžības zona. Noteikumi uz desmit punkte. Nemaz nelasījām. Vēl tālāk mēs jau zinajām, kas sekos. Biosaimniecība, kurā strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām un jauka kafejnīca, bet tā mūs todien neinteresēja. Vēl tālāk izrādījās zooloģiskā dārza otrs gals. Zooloģikais dārzs tur ir. Diezgan veiksmīgs. Eksponē Vācijā sastopamos zvēriņus palielā teritorijā. Tā nu uz tās palielās teritorijas otru galā mēs bijām atkūlušies. Vārtiņi vaļā. Nekādas kontroles, tikai uzraksts - Ieeja tikai ar derīgam ieejas kartem. Uzrakstam liels spēks, neviens ar nederīgam ieejas kartēm iekšā neiet. Tā nu braucam uz to meža galu, no kur bijām atbraukuši. Un tur izgāju vienu līkumu. Mežs, kā mežs, ar sūnām, mētrām, ciņiem un čiekuriem. Un pat sēnes. Tik daudz balto vai bālo mušmiru vienā vietā vēl nebiju redzējusi. Tiešām!. Laikam jau tādēļ vācieši sēņot nemīl, jo neviļus var gadīties ielasīt baltās mušmires un saēsties. Vai nav dzirdēts. Atpakaļceļā atradu vien trīs bērza bekas. Tāda nu sēņošana Vācijā.

(ir doma)

Augusts 14., 2015


17:04
Pudelē ir viena baktērija. Katru minūti baktēriju skaits dubultojas. Pēc stundas pudele ir pilna ar baktērijam. Kad pudele bija pusē pilna ar bakterijam?

(10 raksta | ir doma)

Augusts 11., 2015


10:17
Ek, cik žēl, ka neesmu pierakstījusi tas pasakas, ko stāstīju meitai pirms gulētiešanas. Par Zobu feju, Ķērpīti un viņa brālenu Puriņu. Vienu vakaru pasaku izdomaju es, otru meita. Un dažas bija patiesi labas. Tik vien atceros, ka bija labas.

(ir doma)

Augusts 9., 2015


21:44
Visu Norvēģiju izbraukāju. Neko nepazaudēju, izņemot čības. Tās gan pametu kalnu viesnīcā.
Tagad izdevās Baltijas jūras smiltājā pasēt telefonu. Bet laikam viss labi beidzies. Es vēl kā gārnis slāju pa pludmali, pulēdamās atcerēties, kur tad īsti es tās bikses uzvilku, pieņemot, ka tad man telefons izkrita no kabatas, kad jau atradēji zvanīja manam vīram, bet, kad nesazvanīja, tad manai meitai uz Latviju. Beidzot, kad es atgriezos majās, kopīgiem spekiem mēs tikām sazvanīti un telefons ceļos pa pastu pie manis. Man trūkst vārdu. Vācija.

(4 raksta | ir doma)

Augusts 6., 2015


22:36
Atgriezāmies no Norvēģijas. Dīvaini, bet pirmo reizi mūžā man kalni ir līdz nāsij. Mājās temperatūra turas pie 30. Pēc Norvēģijas 6 grādiem patīkam pārmaiņa. Sisisna lielie sienāži. Visos stūros kaimiņi laimīgi svin vasaru. Rapšu laukā laikam visu nakti rūks kombains. Rīt sola lietu.

(1 raksta | ir doma)

Jūlijs 24., 2015


20:07
Biju Latvijā. Ko lai saka. Viss labi.
Izņemot. Kas tie, jopcik, par 50 eiro, kurus nodokļos par jebkādu saimniecisko darbību jāmaksā, kaut arī nav nekādas peļņas? Soda nauda, vai?

(9 raksta | ir doma)

Jūlijs 19., 2015


12:48
Ne tā kā uz Latvuiju būtu bail braukt, bet kaut kā jocīgi. Bet es jau ātri. Cak, bums, zummm. Un atpakaļ.

(ir doma)

Jūlijs 18., 2015


12:05
Es šad tad palasu to, http://www.doctus.lv/.
Ne bieži, bet šad tad. Piemēram, kad tētis bija slimnīcā, izlasīju, ka pie atkārtotas pnemonijas, vecākiem cilvēkiem prognozes ir sliktas. Tā arī bija.
Vai ari izlasīju, ka mana ādas slimība rosacea nav ārstētējama. Tādēļ arī uz nekādiem mediķu priekšlikumie, ārstēt ar lāzeru, neparakstos.
Tikai tas links ir domāts mediķiem. Tad nav nekādas brīnums, ka cilvēki seko padomiem ārstet depresiju ar speķmaizi, jo redz, normālus medicīnas rakstus viņiem lasīt nepienākas.

(2 raksta | ir doma)

Jūlijs 17., 2015


10:46
Ne tikai es esmu emocionāla. Ari politika ir emocionāla. Atliek tikai Merkelei saraudinat palestīniešu meitenīti un viss izskatās citādak. https://www.youtube.com/watch?v=fRFzPvpJ6Kk

(ir doma)

09:48
Nesaprotu, kāpēc mēs uzkatām, ka Latvijas liktenis pilnigi atšķiras no Grieķijas? Ar to ka Grieķija uz pašreizējo situāciju gājusi ilgāku laiku? Vai ar mums nebūs tas pats pēc nedaudziem gadiem? Industrija ir prakstiski iznīcinata. Labi, paši savas alkatības dēļ to uzsākām, vēlak Eiropas lielie koncerni palīdzēja. Bez Eiropas dotācijām dzīvot jau vairs nespējam, vien raudāt, ka mums dod mazāk, kā citiem. Ar ko mēs varam konkurēt? Ar latviskajiem sūdiņiem?

(13 raksta | ir doma)

Jūlijs 14., 2015


09:46
Dziesmas svētkos kā dalībnieks biju vienreiz. Bet tie bija "normālie", pilnig pieaugušie dziesmu svētki, kaut gājām mēs vēl skolā. Jāatzīst, ka no kora mēs mukām, kā vien varējām. Pirmkārt, tāpēc, ka dēļ tā kora bija jāceļas stundu agrāk. Otrkart, biju vīlusies, ka man nedeva dziedāt pirmo soprānu, bet dudināt nožēlojamo otro altu. Treškārt, mūsu visādi jaukais, jaunais un aizrautigais diriģents dažreiz emocionāli norāvās: - Meitenes, meietenes, nu ka jūs dziediet? Tā kā tādas govis! Meitenes, jūs kvieciet kā cūkas!
Nē, nu nekas jau sevišķs. Bet, bet, kur skatījās dienesti?
Tomēr, par spīti bēguļošanai, uz lielajiem pieaugušajiem dziesmu svētkiem mēs tikām, un visu to jezgu es atceros ar prieku. Atceros mūsu autentiskos Kursīšu novada tautas tērpus, kuri bija izmeklēti neglīti, kaut kādi brūni zaļi brunči, purpuļains krekls un neciešami savilkta melna veste. Atceros, ka estrādē bija atvērti daudzi andeļu stendi kā tādā gadatirgū, un tur pat varēja, ak brīnums, iegādāties tērpus no "Rīgas Modēm". Tērpu nenopirku, bet pirmo reizi mūžā nogaršoju "Baikālu", no tiem laikiem tā ir mana mīļākā limonade. Protams, ka naktīs netika gulēts, protams, ka mēģinājumi bija par daudz un nogurdinoši, protams, ka es arī gandrīz noģību, bet tā kā pubertātes periodā ģību es regulāri, tad no tā neko neuztaisīju, vienkarši, kad jutu, ka nāk ģībiens (savdabiga lauzoša sajūta mugurā), tad uzliku visam pofig un apsēdos. Pasēdēju, pazeminatais asinspiediens normalizējās un varēja celties atkal augšā un atkal dudinat: "Dziesmai šodien liela diena". Dudināt, kā jau otrajiem altiem pienākas.

(ir doma)

Jūlijs 13., 2015


08:30
Stirna iemīļojusi krūmu rindu pie mājas. Katru rītu nāk ieturēt brokastis. Mūzika un telefona zvanīšana šo netraucē. Tikai, kad kāds no mājeniekiem sāk pārāk cītīgi tekalēt šurp un turp, tad pārsteigti paskatās un cēli aizdodas prom.

(ir doma)

Jūlijs 11., 2015


09:18
Vakar jutu, ka laikam drusku jāierauj. Izvandijos pa vīna plauktiem un, kaut arī gribeju paņemt kaut ko labu ( kazu jubileja kā nekā), bet izmakšķerēju kaut ko pavisam prastu. Bet rislings ir mans vīns. Ar rislingu es nekad nekļūdos. Ar citiem vīniem es kļūdos gandrīz vienmēr. Šis gan bija tumšais rislings, bet tīri dzerams.
Tā nu sēdējām, skan klasiskā mūzika, ieraujam pa druskai, skatamies pa logu. Reizumis dārza strazdi, smieklīgi gorīdamies, pārtenterēja pār celiņu. Vēja nebija, taču daži stādi drusku kustējās. Varbūt viņus kustināja strazdi.
Vēlāk atcerejos, ka jānoņem no striķa izžautā veļa, un beidzot šosezon ieraudzīju sikspārni. Kā mazs apskurbis vienplāksnis tas rinķoja brīžam pavisam tuvu galvai, brīžam augtāk. Spārni pakšķēja, kā mazam motoriņam. Parasti mēs tik vēlu jau esam iekritušu gultās un neko nemanām un nedzirdam.
No rīta apgāju parasto riņki pa dārzu un vienbrīd sastingu. No kuriens šī klusā, bet varenā sanoņa? It ka tālumā murdētu dziesmu svētku koris. Paskatijos apkārt, nekā. Paskatījos uz augšu. Liepa zied.

(2 raksta | ir doma)

Jūlijs 9., 2015


11:54
Daarzs mudzj no erickinjiem, vakaros pa kruummalu mieriigi pastaigaajas stirnas, dzilnas beerns, trauksmaini kliedzot, beeg no manis un pasleepjas kaiminju riekstkokaa. Vasara.

(ir doma)

Jūlijs 6., 2015


14:07
Šodien ir internacionālā bučošanās diena!

(1 raksta | ir doma)

Jūlijs 5., 2015


12:47
Ja kāds brūķē vāciski, Volkers Pipster skaidro, kas ir kapitālisms
https://www.youtube.com/watch?v=y2EjS-YHk-s

1)Izklausās dramatiski, protams, ka pārspīlets, protams, ka tā ir parodija un kungs acīm redzot ir kreisais, visi parodisti ir kreisie, labējie neparodē, labejie stāv miera stājā un salutē,
2) No katra eiro, ko Eiropa jebkad ir devusi Grieķijai, attīstītā Eiropa ir nopelnijusi vismaz 10 eiro. Nesavtīga palīdzība? Kā tad. Tas pats ir ar Latviju un citam līdzīga līmeņa valstīm.

(ir doma)

Jūlijs 4., 2015


12:09
Tveice padara dažus zvēruļus sevišķi rosīgus.
Kamēr brokastojām, zirneklis pamanījās pārsteipt daužus pavedienus pāri brokastu paplātei.
Atcerējos: Kamēr stāvēju,
Zirneklis tĪklu
Akas vindai pāri noaudis
Iešu meklēt ūdeni citur

(ir doma)

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba