|
|
|
Decembris 25., 2024
fedrs
| 22:39
Nu, jūs jau paši zinat...
|
krii
 | 15:41
Ceru, ka jums visiem gaiši un priecīgi - Jēzus silītē, kaladū, kaladū, un dienasgaismas, ja nav mākoņu, var sanākt pat par 68 sekundēm vairāk nekā sestdien.
Ar to arī visus apsveicu!
|
Decembris 24., 2024
basta
 | 22:55
Ziemassvētki atkal un vēl joprojām.
|
punkts
 | 10:33
Terflu ir baigi foršais, varbūt ziemas saulgriežos jāuzdāvina sev bezoptiskās hameleona brilles.
|
punkts
| 04:09
Jūsu veikalā arī ir steiku automāts? Grābstoties virtuvē vispirms apgāzu tējas kannu, tad kafijas pannu.
|
punkts
| 04:02
Paņemšu darba lukturīti.
|
punkts
| 03:58
Iešu uz diennakts aptieku. Deniņus spiež, bet par daudz saspaidīju, vajag maigāk.
|
punkts
| 03:35
Sāk tecēt deguns, krč visa baraka.
|
punkts
| 03:29
Jeba, esmu saaukstèjies, man nenàk miegs un es nevaru paskatìties ekrànà.
|
Decembris 23., 2024
basta
| 22:55
Vienmēr ir patīkami satikt Draženu, bet Erīnu šodien satikt bija labākais pedejā laika pārsteigums.
|
punkts
| 16:34
jūs bijāt brīnišķīgi, visu pārējo es pats sev nodarīju.
|
punkts
| 16:32
es sapratu, doooras rakstīšanas stils saucas gape.
|
punkts
| 16:29
i presume you recognize the dark blob im refrēniņ to, you quite familiar with it? has it corrupted you yet?
|
punkts
| 16:27
brīvība ir tā, kurai nav dieva.
|
punkts
| 16:02
vot, tādi pīrāgi, mīlīši.
|
punkts
| 15:49
es varu ar absolūtu precizitāti uzskaitīt cilvēkus, kuri ir uz mani apvainojušies, bet es vēl joprojām ietiepīgi izliekos, ka nezinu, ko ar to darīt. ai, zinu gan, bet neteikšu pat sev, jo te nu jūs pie manis esat apvainojušamies un es no jums vārīšu pelmeņus kā tā lielā griba, kurai vajag paēst, lai tā varētu gribēt.
|
punkts
| 15:47
jaunākajos jaunumos ir tā, ka ir iespēja uzrakstīt vienalga, ko gribas un kā gribas un ielikt to zem atslēdziņas un tad justies, ka komunicēju, jo tā komunikācija ir vajadzīga tāda pareiza, tu nevari cilvēkiem dirst virsū, viņi var arī apvainoties un dara to ar vistīrāko sirdsapziņu kā tas netīrais sniegs.
|
Decembris 22., 2024
tipa75
 | 23:28
Es nomiršu 96+. Es dzīvošu laukos un tā būs vasara. Mani bērni, mazbērni vai mazmazbērni atbrauks uz laukiem un atradīs mani mirušu. Es būšu kaut kad atnākusi mājās, salikusi puķu tējas žūt smukos pušķīšos. Atlaidusies. Iemigusi. Un nomirusi. Un viņiem būs neizsakāmi skumji. Bet reizē arī saprotami. Jo neviens nevar dzīvot mūžīgi un arī Memmim |man| būs pienācis aizejamais laiks.. Tā tas būs.
Tā tam būs būt.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |