| | May. 19th, 2013 @ 12:15 pm |
|---|
|
no siloģisma kārdinājumā bija kritis kāds pakaisis un tam atskārstajā augumā bija vairs tikai matērija un dienas bija viņam likušas augt kā partizānam kā papuasam kā bimbambola gadskārtējam graudam un miesas tam bija kā ducis cīkstoņu ar gariem nagiem miesa tam bija kā raidlaika skandinieki ar batutu tas bija atņēmis saviem sveicējiem ilgviļņus un gribēja jau raudāt kad no pastardienas torņa viens ar cilpu meta garajam stārķim un raudiens nenāca ar gropēm bet pa atskaņotāja griezēja skaņām kā plānām dzijas armādām mēs jau arī viņam ieteicām nespēlēties ar gadumiju bet tikai ierasties uz savu spēcinošo vīraka dzīslotāju sekmēm kā putuplastā būtu kāds iekūkojis un tad izņēmis sev no mutes mizu kaudzi ar gaismas klajumā atstāto rosolu es biju viņam licis sekmes tik ilgi ka jau no atvasaras bija vadīts kāds liels kombināts un gaisma tam bija atplēsusi brūci ar garo stērķeli to sašūt nav varējuši un gaisma tam klājiem vien apkārt veidojusies un gaisma bijusi tik dzidra ka ar auklu mietiem sazvēlies un aizkapa balsī runājis kāds diktoram līdzīgais un atnesis savas pastardienas muļļas pie pašām durvīm un gaidījis kad pateicīgie ciema ļaudis laidīšot augšējos stāvos pastāvēt uz brīdi esot pat nomierinājies un lecis ar galvu tējas tasē un gaisma tam likusi apturēt savas ambīcijas un likt savas prasmes lietā ar tādu pašu padomam līdzīgu objektu kāds klajā lauka robežlīknēs bijis saziepēts un atdarināt to nav licis pat viens niecīgs klusētājs kas ar plānveida rīcību bija uzkalpojies līdz skroderim un ganību dambja ierīkotajā skrituļslidu stallī bija viņam licis kaut kādu koķetēriju izvest ar visa kalibra dāmām un to pasēm kā zirgs ta bija pievienots divvietīgs vāģis ar gaismas lukturiem un gaisma tam bija vajadzīga arī skrejceļa uztveršanai un mēs viņam pat bijām ienesuši augsto augļotāju sklerotiķus pa paciņu bija parādījies kāds krāsains rikšotājs un dalīja savas sekmes uz divi un paciņā lika tikai trešo daļu cigoriņa un mielasts tam pa visām varēm esot gribējis uzglūnēt un raidīt tādu pašu skupidonu kāds bija viņam jau licis sevi izmēdīt un es biju viņam licis skaidrajā prātā likt sev saprast ka uz skaidro priekules mežu fona tas esot mazliet īgns uz dienas vidu bija pacēlies jautājums kā vējš tas uz skrejceļa esot savērpis vērpeti un divas smilgas ar klajiem graudiem un mielasta ciemiņiem ieklepojies kāds runas megafonā uzticību guvis skroderis un laidis savas dīkstāves ganību skaidiņās es viņam arī ieminējos ka nebija tas uz visiem sklandraušiem attiecināms bet manas prasmes to nedienu veldzētājiem nebija vajadzīgas un es atlabu pēc pieciem gadsimtiem un mūsu zintnieki mēdza stāstīt kā uz paciņas cukura tagad attēlojot gaišos prātus un visiem esot zināms ka pūdercukurs esot īpašā cieņā starp cūku fermas gariņiem un mēs viņam pat bijām likuši ierasties uz priekšu nolikajā ganību cilindrā un tagad tas bija viņam jau izspurdzis cauri pirkstiem un līkajā eglē bija kāds pakārts grobiņu pie mues tam bija atnesis sīkais perdelēns un miegs tam bija no acīm noņemts ar skrejlapiņu zīdu un miegainais trauksmes signāls licis tam saziepēt acis un rēgoties pārmijniekiem sejā kā izbiedēts karlsons tas uzplijies meitenēm un licis tām celt svārkus cik augstu saldējuma latiņa bijusi tik viņš garlībus merķeļus esot saskaitījis un nevienam neesot rādījis tās spulgaces kas ar ermoņiku pievilinātas un dienas bijušas tik skaidras savā uzstājīgumā ka miegainums esot atkāpies un klaudestīni piesēdis uz pušķu vālītēm lai tajās uzplaiksnītu ar dzidruma spēku un raidlaiks piekusis raudzījies arī tajā virzienā ko neviens neesot redzējis blakus esošajos ratos un iznēsātajos skuju kokos bija kāds rungā piesiets uzvedības māceklis kura prieka bekas ar skaidro putuplasta armādu bija jau pa pudeļu korķiem nodīrājušas sev skropstas un lecitīna vēdeklī nomušītais skaidri saskatījis prieka ieskrāpējumus un izlidots tas gadskaitļa attālums esot bijis un tagad tam atlicis nolaisties uz troses vardarbības miniatūrā un uzkulties uz putu blāķiem pa kuru pārvietošanās ceremoniju esot varēts redzēt divus centnerus tālu un piecus kubus dziļā laimes sajūtā esot izcēlies skaidrais saprāts kura graudainums saspicējis ausis un laidis sev virsū kuvaldas krēdas bet atspēkotāji iekliegušies un sadējuši skaidrā saprāta oliņas kas izšķiļoties esot klabinājušas ausis. |
| | May. 19th, 2013 @ 10:46 am |
|---|
|
brīvvalsts raidlaikā iegarenos stādos tas audzēts ar skaidru prātu un domas rada sava veida košas akācijas un domas ir tās kas rada augu darbu un domas ir radītas pavisam savādākas, ja vien to apkārtmērs būtu ievērojams un dāsnās augļu stacijas būtu mūsu augošo partizānu kopu radīt ar diviem robežstabiem un manas prasmes jau gadu gaitā ir radītas un ienestas uz augšu kā apšubekas un aiznests ir tas kokvārnis kas ar augsto kaklu bija cirtiena spēkā pavēlējis sev sašūt kopā augstos augumus un dienas bija viņam radītas kā piespiedu kuprīši un dienas bija viņam radītas dienas bija gaišas un tai saulē bija teiksmainas tās ir radītas lai tiem apkārtmērs būtu ievērojams un dienas ir izveidotas ar skaisto putnu būri un ienestais jau bija viņam licis skarbo patiesību redzēt ar gaismas paviljonu un iesnas bija viņam radītas ar gaišo skandālistu godu un tagad tas bija viņam radījis jau tik daudz skaidro prāta grabuļu, ka noniecinātais jau bija viņam atņēmis savas patiesās rauga valstības un devis skaņu mežu daudzsolītāju brigādes augošajā kapļu valstībā radīt tikai tik daudz iegarenus stādus, lai tie visi varētu uz mūsu iegarenajiem garumiem ierunāt kādu staipīgu dziesmiņu un tagad es redzu, ka iegarenajos austrumos kāds bija sadriskāts un ienests apžobeles skaidrajās debesīs un mans miers raudāja ar gaišo skandālista prātu un dienas ir radītas lai tajās skaidri redzētu novielotāju un notievējušo un skaidrs bija tikai vairākums nodarītā bravūras un dienas ir radītas lai tajās ienestu skaidro saprātu un skudras rāpoja ar gaismas ātrumu un dienas ir sadzeltas jo tajās ir iemājojis kāds skudrupūznis un dienas ir ir ienestas un tām nekas nevar dot manas prasmes aprobežot un dienas ir radītas lai tajās skaidrais radītu savas iesnas un dienas bija viņam radītas ar skaidro pūžņotāju un diennakts stundas kā patalkas veicēji bija viņam atbildējuši, ka nedienas ir skaidras sapratnes stūrakmens un gobziņš ar skaidro drosmes amonjaku ir radījis tikai skaidro putuplasta iegareno griestu stumrāju un gaida savas pēcgaršas atdarinātājiem skaudro ģīmju vilcējiem un gaismas pariktes tiem bija vairākos stūros samestas kā grāmatiņas kuru muguras ir gaismas stūros samestas un dienas ir raizējušās un ienākušas skaistajos gruntsgabalos un dienas ir izvandītas un raidlaiks ir skaidri sapratis savas pēcgaršas amonjaka garšvielas tam bija vairākas reizes dīkdienīgi rediģēt likušas un skaidrais putraims mantas atvedinājis un gaidījis to gaidīt bijis ieradies un sasteidzis šo skatu tas atņēmis no marioneša draisku raiduguni un gaismas spēkiem cīkstoties laidis klajā grādu rēgā dažas tādas viesmīlības mutes ko ar gaismas tenisista spēku laidis tas uz apkakles un gaismas iznākušie sakaltēti raibi gaismas gadiem ejot tālāk radies tāds kā putuplasta korķis radies daudzas reizes vibrēt mācījies tas uznācis mums virsū un gaidījis garastāvokļa rokenrolu un gaisma ir radīta lai tajā uzkavētos spēka pilniem ratiem un gaidītu un rediģēt tam neienāktu prātā ar garaiņiem un citiem iesmu gaidītājiem, ko tas bija saviem zeļļiem uzcēlis un gaismas radiatoru skalā tas bija viņiem iemūžināt licis skaidro plastikāta karti ar kuras palīdzību skaidrais raidīts laukā pa pastu radinieks raidījis skaidro pa pastu un ienestais raidītajam ienesis skaidro pastnieka zelli manas prasmes to radīt nav ļāvušas ienestas tajos gadsimtos kas ar gadskaitļiem radikulīta varā un ienestais skaistums platīna gorīties nav bijies ierīkojis savas plastmasas čības gaismas kadevārā un ienestais jau tagad bija viņam licis noprast, ka uz apgaitas šosejas tas ir visiem iemarinēts ar gaismas dzīvo skaidrojuma vadu un ienests ir ne tikai skaidrais bet arī izcilais un strupais un ienests ir arī tas, ko es biju rediģēt palīdzējis un ienestais bija viņam iznācis tāds kā skābans un ienestajam pa plinti bija uzšāvis kāds krodzinieks un miests bija pilns ar kaņepēm un gaiziņš bija pacēlies spārnos un aiznesis savas sklandrauša ausis tik tālu uzbekistānas maksimumā, ka mierīgais vadātājs bija viņam apsolījis ierasties pretim skaidrajam gudrības kalngalam un raidlaika beidzamā daļa viņam bija izkonkurējusi to ko viņš par pastmarku gribēja raudulīgajā upē skandinieku reizrēķinos man pat bija gaismas skujinieks radies un gaisma bija viņam iekapsulējusi augšējā skandinieka rubulī un tagad gaidīja tikai piekto skandinieku ripu. |
| | May. 18th, 2013 @ 06:17 am |
|---|
|
drosme kratīties smieklos. kad es saku saku saku saku tu tu saki saki saki saki skaisti saki skudras daudz un nedaudz akmens daudz daudz daudz daudz dzidri kurmju rakumi raugi raugi nedraugi atdraugi skaisti skaisti cilvēki kristieši skaidrā gala baigi lādē lādē ielādē un sašuj skaisti draudi daudz uz naudas daudzas reizes reizes beidzas nauda ir nedienu dzīvoklis daudz radi un raud un ienākiet skaistajā perēklī daudziem radiem mainās galva ir iznācis skaistais pienācējs iznācis tas ar skaisto daudznacionālu un ienākiet ienākiet raudiet raudiet skaistais skurstenis pēkšņi šķiet, ka viņš vārdus nemeklē ir radies daudzas reizes bagāts avots daudzas reizes daudzas naktis rakstošs avots raksta avots raksta avenoss daudz un tas ir nesis daudzas kara lidmašīnas ir ienācis daudz nacionālais īkšķis ir ienācis uz sārmiem balstīts kvīzis kvīzis dzidri rej skaistais kvīzis gultiņā pelē gaidām gaidām skaisto kvīzi avemarija skaistais kvīzis ir mūsu vedējiem izcepis kurkuli un dienas ir ienestas ir ienestas šajā kurkulī ir ienācis gaišais prāts uz atrofijas sienām tas iznesis divas tintnīcas un dienas ir saziepētas un dienas ir velkošas kā putuplasta ripas ir ienācis krīzes gada gaišais augstums un dienas ir saziepētas un sastiprinātas ar baiļu kundziņiem manas patmīlas ienākušajiem jau tagad ir saziepēts purniņš un viņam ir vairāki dzidrie kvadrāti saziepēti un es esmu ienests meiteņu nometnē un ienestais uz gultas bija paraudzījies un redzējis skaidro purpura sauli un iegarenais dziednieks radīja vielmaiņu pret augsto skalpu un tagad tam apkārtmērs ir radīts tikai vajadzības gadījumos un aiznests ir tas strupais purpurs kas ar augšējo kadevāro robežu un ienesa viņam purpura purpuru rudens saules rudens saules rudens putplastu un dienas bija tam rudzos un augšējās pakāpes klons bija viņam licis radīt dzidras pēterbaznīcas ainavas un dienas bija viņam pēterbaznīcas ainavas likušas apputēt un appūt un pēterbaznīcas ainavas bija vienos ligzdu čemuros un iegarens ir tas spodrais purpurs, ko es nesu ar saviem garajiem burkānu slazdiem un miegs ir radīts ar manin sakapināts un burkānu slazdi ir riekšavu lējēji un ienesa viņi man saspiestas skudras un dienas ir rediģētas un ienestas uz visiem skaistajiem putuplastiem un miegs ir radīts pēc iekšējā organisma un dienas ir radītas, jo tām apkārtmērs ir radīts ar pašu skaisto dzidro pētersīli un dienas ir dienas ir nestas un aiznestas un ienestas uz ciklotā darvas mucas avota un dienas ir radītas lai tajās ienestu skaisto kukurūzu un dienas ir ienestas un maigs ir tas skaidrums ko ar to jaucas un ienestais brašulis raustās un ienestais skaistums raud un ienests ir tas ko man piedāvā autors un ienestais augums raksta ar baigu staltu cilti un kukurūza raustās un ienestais skaistais augums rada savas iekšējās auguma stacijas ar pašu dziļāko augumu skumjumu un tagad tas ir tikai viens no patiesības cēlājiem un miegs ir radījis gaismas strēles ko ar pašu pēdējo purpura krāsas aumaļu neliedz man neviens sev piespēlēt kā autokrāta iegareno ausmu rudzu tekalētāju un dienas ir veicinājušas augšējā atzara skarbumu un tauvas ir izsniegtas ārpus skumjajiem rudeņiem un miegs ir novietots tieši pret skursteni un taisījās jau tas uz sevi raudzīties kā putuplasta augums bez miesas un kārtīgiem skuķiem mēness ir radījis tikai pa pašam augšējām gudrības atzaram un mēģina jau tagad izvilkt sev apkārtmēru un tas bija viņa dzīvais augums, ko es nebiju redzējis augšējā uz burkāniem mēs redzam savas dzīves zīmes ar recirkulēto masu mūsu biomasa auguma sēdošajā daļā apgabaltiesas augošajos austrumos un tauvas ir viņiem visiem iepatikušās jo tās apgalvo tieši uz antresola nolikto suntažnieku rīcības spēju un raugās lai tas uz austrumiem sēdošais rakstītu savas memuāros nokrāsotās austeres par labu tiem gudrajiem suntažniekiem, kas ar pašu gaviļu spēku bija rediģējuši šīs katarses austrumus un tagad bija redzējuši visas austrumu sēnes par pašu milēdiju redzēto austrumu un tagad tam bija apkārtmērs kā putuplasta sūknim un gaviles tam bija vairākas reizes jau nobrucinātas un aizskartas un tas bija radījis gliemežiem līdzīgas austeres un taigas raudulīgais iezemietis gaidīja savas pēdējās stacijas pulkgotāju austeres un gaidīja viņš ar gribojedovu pie sāniem un viņiem bija rucavas milti. |
| | May. 17th, 2013 @ 06:58 am |
|---|
|
no sāniem skatījušais drīzi zināt tapis tolaik uz augšējā plaukta glabājušās atslēgas, kas ar savām burkām sarunājušas un tad dzīvē izvedušas tādu plānu, par kura slepeno kodolu rakstījis kāds rudimentu kārtotājs vai būtu bijis tam kāds gods ar zvaigžņu birsti rokā skriet ar gaismas staru zilbinošo augšup vērsto mannā putru ar gaismu šo no dzīves dzīvē lieto skautu masu lūdzu ierādiet tam vietu ložā gaisma krīt uz aizkariem un slepenība dīda bīda slaida tā no apvalkiem un gaismas trajektorija jau slīpi nogulties uz segas blakus pienāk kurpnieks niks laikam gribēs salabot man šķīvi gribēs tas ar to jau tolaik saprasties kā putuplasts ar pīli vai tik nebūs tiem jau kāds izklinkšķināts podiņš zelta gaida arī gaismas trakie gribētos tiem saslēgt rokas dzelžos visos apkārtējos auskaros un klintīs patapināts lielskungs bīriņš mēnesnīcas gaišie vāli būs novilloti un sasmīdināt tos varēs tikai pats prerogatīvais acu zīmulis mūs visus ir izsijājis šis sietiņš bez mitas tas drāzies pret vēju un salauzis spārnus visa sīkā klinšu struktūra ir sam';icīta augšējos bērnos jau arī to nevar novērot jo gaisma tiem salikusi daudzas iekavas bet nevarības dzenātāji bija viņam likuši gūstīt kādu stipru gribasspēku un laidušas pa zosu ganāmpulku un cibiņš ar mazo mizotāju rindām gais a bedres likuši aiz auss mēģinot sakanapināt kādu cieto vielu bīdītāju un uz vēlīnās redeļu irindas gaisma līgi vaidējusi kamēr uz stiprākās gandarījuma virsmas tai apkārt ir radies gaistošs čībiņš gandrīz kā pietuks tas uz augšu pa sidraboto birzi gājis liekties nevarējis bet stīvi skatījies ausīs un meklēkjis redeļu mērkaķīti gaismas prieku vedātāju un skaists tam bijis vairākmētrainais riekstu kociņš tas beidzot radījis sev zintnieka slavu un gaišiem putekļiem raudulīgos auskaros meklējis savas beidzamās čībinņas un lecis augšup pa piestumdīto gaisu ar gaismas bērniem tam bijis pat norunāts saprecināties ciešos mākoņos lustru dzīvo eklektiku saprecināt ar grīžļiem un grīšļi arī sapakojusši viņam mantiņu armādu pa visu armēnijas putuplasta salu sagrozītie lēkājuši mēģinājuši buferēties mazie butaforie lielskungi un gaisma tam pa apkārtceļa malām izvilkusi augšējos auskarus un darījusi to bez mitas ar gaidāmajiem sārmiem un miegs radījis tikai sprauslu gundegiņu mierīgos auskaros tas nācies kā prieks un darītāju līdzāspastāvēšana bijusi visiem atkarībā o masta un klana gaidītais jau arī nesis savas ciešākās apturēšana un rēķins izbiedēts no savdabības un ir arī tāds riekss pievienots, lai tam apkārt rastos režģis ir nostādīts cilvēks uz kājām uz smiltīm un gribētos tam radīt dzīvo elēziju mēģināt varētu arī kaut ko rakstošu padīrīt pa plēkšu miegs tam jau radījis šos ikvakara murgū dzīvokļa strebeles un kundī balto audi saskandina ar beirutu runu savu skaļo beidz uz rūtīm mudīgs tārpiņš smej un skaļi kaklā tam pa aortu un kūlu rokas rododendru pūļi raujas augšā plēšas plēš uz pūstošo gubernatoru ir vieta ierādīta šepat skapītī kur nevarības vēstnesis ir pāridarījumu gūstā iezklepojis sienāžu rumu ar jūsu palīdzīgo ērgļa kruķi ļaujat medināt šo aklo lustri ļaujiet tam ar putu'pļastiņ līdzīg untumam tas laikam gribēja jau tad kad saskandināts tautas piknikā ar gaismu kad tas apdarināts kad tas skrējis laukā liegā sutā samtains purniņš gribat knauķi raugat lekšotājs jar spriguli pa krauju ārda nost šo betonēto sienu mundāns tas no viena sāna gala tas uz jums tas skatās kungi tā esat jūs jūs fungi gaidat micēlija sēni sēni gaidat jūs uz jumta gaidat adāt arods rokā spogulis somā spoki rokā akords rokā semuškas rokā saules puķes zigzags smadzeņu krokā kaujieties ar vlelnu sitiet velnam zobus ārā zobs ar to ko fotoaparātu sajuju berzē sasiets riekstu kamosls beidziet radīt viņam savu skepsi rokas tam jau atkal rokas tajm jau atkal tadžmahala rietumspārns ar zemeņu garšu nesis tas savas birstes un plēšas tam vilkušās nopakaļ kā griezīga rudzu vērpete bet tuvāk uz iekšzemi uzslējies namiņš stāv pie stiklaina ūdens un rokas kabatās sabāzis tas stāv ar saviem kupoliem un veido plaušu gaisa plūsmas tas ir lielais kupolu bizbizmāris viņam rokas kabatā un rokās kabatu tērvetes alus pudeļu korķiem ir iestīvinātas apkaklītes tās stāv uz ūdens un māj ar roku drīz pavērsies debesu vārti un cauri tiem nāks oranža gaisma ko distilējot iegūtie glumie tauriņi būs mazi begemotiņi rūc rūc koģeneratīvs. |
| | May. 14th, 2013 @ 06:09 pm |
|---|
|
jos zarā augli sadevi kaunu sadevi daudz darba ar naudu pa vilnu divi velni skrien pa taku saskrien vienā robežā skatās atkal visi sacirsts visi izcirsts it nekā sēnes varot uzskatīt par seksuālajiem orgāniem zem zemes esošam dzīvojošam tīkla organismam, kas tiek saukts par mycelius. micēlijs pienāca pie tāfeles un uzvilka divas raženas svītras tā esat jūs bet tie esam mēs viņš teica skolotājai, kas piecēlās no tāfeles un pienākusi pie divām svītrām ar rādāmkoku stāvēja tur kā mikipele bet uz abažūras pulksteņa skolniekam tatāram uz rokaspulksteņa parādījās peļķe un viņš iebrida tajā līdz jūriņai līdz ceļiem un stāvēja ar saceltām biksēm, kamēr klasē lolita saknīte pa vienu solas daivu ar divu kapeiku alvu divu daivu arbitri divi dara savu vairu es redzu šo klasi vēl kā šobaltdien, kad sēdošs uz koka paneļa es dancu lejā kazimira eirā mēs tas ir, tie mēs kas ir skolnieki skolas solos ceļ roku un priekšzīmīgākie tiek fotografēti rajona avīzei savas pases kartona parafīns sēž ciema padomē pie sarkana karoga siena un logi durvis pie sienas pie karoga mēs stāvam pie karoga un mendeļējeva tabula jūsu cienītais kungs ir kodēts alkohols jums būs stāvēt pie gāzētā ūdens automātiem un ar vienas pogas spiedienu dabūt dibenā kniebienu no garām braucošas mašīnas a mēs visi esam apbintēti a mēs visi esam solīdi kungi braucam žigulī ar visām logām vaļā un rokām pa visiem logiem ārā kā uz olgas koncertu braucām ar volvo bet saplīsušais dīlers ar melnu bereti un cigareti galvā pa braucošo mašīnu cilā brilles augšā un augšā kā stikli mainītu acu krāsu un mūsu auto ielido gaujā, bet tur jau divi vietējie piedāvājas salabot par noteiktu naudu var izvilkt un salabot auto un izvilkt un salabot auto ta vajag bet naudas ta nava jeb ja samelo tad palika mašīnā bet kad mašīnu izvilks tad varēs aizbraukt un uzliks galdā un tādā kvantumā viņi četratā mašīnā ar visiem logiem vaļā un rokām pa visiem logiem ārā mēs tādā mašīnā joņojam kalnā tad lidojam pāri laukiem un piezemējamies kādā laukā, kur apkārt kurpju kārbas aug saujā, jo apkārt meži meži visi ar stumbriem un lapām un skujām un saknēm, bet pazemē micēljis ar savu dzīvojošo pazemes tīkla organismu stāv pie papardes un liek to maisā nesīs mājās un liks uz masām liks kā gulēs ka piere par pomponu polēs. un mēs braucam ar laivām, pēc kuru atstātās putas mēs ēdam no galvām kā halvu mēs ēdam un žāvētu zivi dzeram baltā dzeram baltā mēs esam kā rozes uz rozetes košas poliešu mājkalpotājas, kas par sevi nesola kā lielu kurlmēmu vecu un riebīgu mājkalpotāju laimu es viņu neieredzu šo laimu viņa it kā bijusi ekstrādes zvaigzne piecdesmitajos. |
| » (No Subject) |
|---|
superdīla vietā krams ar azbestiņu mazu ritmu raujam vaļā cigānetu. jā gan ar interneta pieslēgšanu man ir bijuši tādi saistīti piedzīvojumi no dzīves, kad kabeļa ievilkšana ir ievilkusies daudzas diennaktis un tad tuvumā esošā upe ir uzpampusi un laidusi pa lēdurgas stacijas stiklainajiem riteņiem dzīvžoga mērinstrumentu. viņš tad vēl bija maziņš, kad viņa augļu vecāki bija vairākas reizes nometuši zemē stāvgrūdām pilno lampu un no ierindas izkustējies kāds mazs nēzdogs. es nesu tajā laikā pa ūdeņiem dzīvelīgas siksnas, bet tikai no paša agrārā bija viņam kāda jēga un viņš leca un spēra. es atceros, kad bija arī kāds notikums stāvgrūdām pilns ar tintes zivīm; mēs lecām viņām visām apkārt un no pašas augšas bija sadalījuma grādā kāds iespurdzies. es jums pat varētu pastāstīt par pūdercukura linoleju, par agrāro lineāla skalpu un nevietā lietotā vārda kaunu. kā pareizi iepakot zivi, lai tās līmeņrādis atbilstu patērētāja raizēm un vēlmēm; lai gribojedova sakncijas ir vienas no maigākajām šajos apgabalos, kad no pašas posmu tērētāju biedru kartes smēres un dienas ar klaipēdas likvidatoru pēdām smejies smejies te jau nāk suntažu jurītis un gaida no manas alvas ābola indives kaut vai lai gaida kaut kādu aprakstu kaut kādu gadumijas aklimatizācijas stereotipu un gribētos pat iebarot viņam kādu skumju akmeni, bet tas no zirga nolekušais jau savlaicīgi ir tecītēm nācis uz saldējuma pusi. es ar savu trosi turu tauvu dziļi iekšā miesā varbūt atejošais kuģis nosprauž kursu, varbūt viņam ir kaut kas cits galvā, kas varētu mūs apdullināt kā zirnekli apdullina baobabs un spīdīgām cirtām tas izgājis no pedvāles robežkontroles caur puspievērtām durvīm samircis līdz āliņģim un gaviles klepodams skrējis līdz dzelzceļa ielas krustojumā ar pāreju pār zentas mauriņas tiltu licis saviem novērotājiem atkāpties un aizturot elpu licis tiem prožektora liesmaš drebēt bez bērzlapes slidkalniņu siksnas tie vēl dabūjuši pērienu ar kādu zalktim līdzīgu priekšmetu līdz tas kaķpēdiņās apstājies un raudzījies periskopā; es arī tad viņam biju brīdinājuma veidā licis apžilbt no savas dāsnās iekura vietas, bet no pašas augšējās marta bulciņas raudzījās kāds iekaustīts miesās prāvāks ruds un tēvam līdzīgs kauslis bez mitas un dziņas tas tekalējis pa apkārtējiem ciemiem un baidījis ražas novācējus pēkšņi izlecot no slēpņa ar bālganu seju pāridarītājiem laidis pa piepes kailo pakausi un dienas vidus esot bijis nosvinēts bez jebkādiem ekscesiem ja neskaita tos nedaudzos pupiņu spridzināšanas aizgaldus, kad no mērkaķošanās bija izšķīlies kāds pusgars zeķturis un baigo gadu mutē viļļādams gāzies iekšā pa dzīvokļa durvīm uzkāpis līdz otrajam stāvam un gaviļu pikām aiz vaigiem draugus ar pirkstu bakstīdams un draudus azotē mušīdams tas lējis savas zupas ķiveres līdz tās atbirušas kā liekais gadsimts un tekla ar savu ratiņu palīdzīgo atspoli kaut vai lai iet par upeni karāties krūmā, ja tai atvieglojumu sagādā draugu pirktspēja un gaismas akvalangistu sutēšana saulei paredzētā ivritā lai gan tas nav no pašas meža būdiņas atvasināts rudzu pīrāgs tomēr savos tēvijas kalngalos esmu paspējis saskaitīt vairākas baraviku dzimtas kas par gramu sava svara tērgāt ir gatavas līdz otrajam zvanam bet steidzīgi pielijušas pie kases apvaicājās ap stūri seju pabāzdamas vai programmiņā nav ieviesies kāds caurums kuru apejot varētu ieekonomēt balss saites semižoru ko par kapeiku vērtu dzirdes aparātam vajadzīgu sastāvdaļu es varētu jums uz pannas demonstratīvi attēlot kādu atblāzmu kas vēlā pavasara pēcpusdienā bija iemetusies starp priekšējās zobu rindas tasēm un kas ar saviem liekajiem svariem pa metram vien bija atšķetinājušas arhivāres glumāko papēdi lai pa visu pēdas ielikni varētu izrotātos gadskaitļos likvīdos aktīvos un pakaišu smilšainajā dēkā klabinot lindrakus lekt un dālderēt vēl līdz gadatirgus nomierināšanas svētku atspulgiem riekšās un akluma grādos kā tāds putuplasta sēdētājs būtu no jūsu garās atmaskošanas telegrammas mammas izvilcis garu kā zvīņa petīciju par lūgtum ierasties bet ne pašu svēto radījumu interesēs bet seju melnu nokrāsotu tie bija viņam zirnekli par aizsargu piešķīruši un abi uz zara stutēdamies bija nolēmuši lekt saldējuma grozā uz cisām.
May. 13th, 2013 @ 11:15 am
|
| » (No Subject) |
|---|
jāapzinājies daudz no tavas tau jā nogājis skrej skrej dziļi pundurī gaisma izliekas izliec ir radīts suntažnieks mēģini saprast sudraba kurbads nedienas dienas ar skaidro punduri laiva ar skaisto dunduru daivas ar gaismas paviljonu un dienas ir nedienas ir nedienu triceklis raudas un skaisti diriģenti un lauski lauza daudz naudas daudz ienesumu skārda suntažnieki daudz nedienas ir nievātas, bet vai manas skopās domas ir nestas un skudras un dara skaisto dienas diennakts un skaidrais skudru punduris ir radījis skudru puduri un tagad tas ir radījis medījumu un miegs ir izveidots un skarbs un skudru punduris un miegs ir radīts nodomu klātesamības vairākiem dziedzeriem medījumu gudrība mednis nevar saprast skudras beidzoties modes kliedziena beidzamajam skurstenim bet miegs ir nieks ar baltu kadru daļas vadītāju skaisto mācītāju skursteņslauķu vāķītāju un dienas ir beigušas bietes ir sākušas un skudras ir skaidras uz visu klapi, ja tam apkārtmērs ir radīts un tiesnesis ir skaidrs bez varbūtības iemiesojuma un gaisma ir radīta, ja tam apkārtmērs ir sastādīts tik lielos gabaldarbos, ka miegs ir iznests ārpus skaistās kadru daļas varakļāna slidas un miegs ir noniecināts, bet tikai tad ja miegs ir vairākas reizes jau bijis miris un dienas ir skaistas ja tām apkārtmērs ir radīts, lai tas būtu bijis vairākas reizes bijis kāds suntažu juris ir nieks un briesmas ir izveidotas uz veiksmīgās varbūtības nedienu veidotājiem, kas ar skaidro prātu ir radījuši sev izsmiekla vāceles un tas ir viens no galvenajiem dienas režīmiem, ja tas vispār ir izveidots pateicoties skaidrajiem punduriem un grimases ir izsviestas uz vietējās padomes sklerotiskā veidotāja izsmieklu veidotāju un gaismas pariktes jau tagad ir manas prasmes izsviedušas ar gāzmaskas aizkariem un tagad tas bija vienīgais, ko es biju sadedzinājis un tarbas ar skaidro naudu iznestas uz sliekšņa un taisa savas varbūtības izveidotos skarbuma uzplūdus un tagad tie ir vieni no veidotājiem, ko es nebiju nemaz pazinis, ja tam bija apkārtmērs kā stiebrs bez riekstiem un klaja gada gājuma veidotāju skaistais purpura dzinums ir viens no mēnešiem, ko nieks vien pielīdzināt saviem skarbuma grādiem, bet neviens nenes tik staltus skurbuļus, ja miegs ir radījis dzīvo skarbumu un tagad tas bija viņiem izsvelpts ārā un darītāju sienāži bija gājuši jau tik tālu, ka miegs jau no vienas puses bija vajadzējis radītāja grimases izsviest uz betona virves un darīja to ar visiem iespējamiem gribojedova kankariem un tagad to bija atdzīvinājis kāds sienāžu vēdinātājs un taisījās arī tik lielos apkārtmēros, ka neviens nebija viņiem licis skursteni prātam aptvert tik lielos gadskaitļos, lai tie veidotu milzīgas tītaru pēdas un darītāji jau tagad bija viņiem izlikuši apkārtmērus ar taisnajiem grīdas segumiem un miegs jau bija radījis viņiem visu iesmērēto un darītāju dzidrums bija viņiem apvilcis apkārtmēra simbolus un darītājs kā sienāži bija vairākas reizes redzējuši savas sklandraušu tipogrāfijas un tagad to apkārtmērs bija vairs tikai vajadzīgajās drumslās saziepēts un darītāji bija atkal nonākuši skurstenī un darītāju veicēju punduri ir vienisprātis, ka nakts izliektais skurstenis bija vairākas ēnas sasējis skurstenim priekšā un darītāju līmenis bija viņiem atlicis nolikto skaustu grūstekni un kapa malas apkārtmērs būtu varējis novienādot gadskārtējo bundestāgu un gaisma ir sasieta ar svešiem sveķiem un dienas grumbuļi radītajā plīts kūkumā bija līdzeni.
May. 8th, 2013 @ 01:41 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
ziemas laikā garenais drausmonis daudz darīja savā labā un gājis uz priekšu tas atklupa atpakaļ un darītais lēni bet uzticami skrēja tam nopakaļ un daudz bija darīts šīs lietas labā, kad no krāniem bija atgriezts sausais gaiss to apkārtnē bija redzami daudzi daudzi darītāji un darīja viņi tik lēni un drošticami, ka visiem radās jautājums par apkārtnes spico dabu un darītājs kas bija malējs no pašiem sākumiem sāka savā malējā novadā dalīt ārā pastkartes ko par vienas kapeikas cenu varētu nodrošināt un darītājs bija visai labi situēts, kad tam apkārtmērs bija darītāju goda saslapināts bet vai dienas bija viņa garajā slazdā krājušās tik tālu, ka no vienas lielas nenovīdības bija kāds arī saslapinājies un darītāja ludzas tante bija viņam likusi ataugt matos un darītājs bija viņam licis darīt lietas labā savas pakaišu pēdas lai tas nekad vairs nevilktu nopakaļ jo tam bija savas drošās dabas apgādātam saskrējis rupucis uz akmeņa un tagad tas bija viņam licis gaismas pariktes likt lietā un darīja savas kreisās kaprona zeķes labā savas idiomijas dziļākās akluma pazīmes līdz tas saskrēja kā tāds ērms un darītājiem bija vairāki dzijas kapilāri tik tālu iesēdināti klaipēdā, ka no vienas masta gala rikas varēja kaut vai pa pašu klāju noskrieties kā pēterburgas gailis būtu lecis uz paklausītiem vārdiem un neticis netik tālu kā net to jau arī bija viņam licis kāds atskurbulis darīt kā viņam bija licies labas slavas izrevidēts bet vai nebija tam arī kāds gundegas brežes gaišais skatupunkts ielikts no sievas uz visiem vārdiem lai tam apgādātu skrejlapiņas un dalītājs tāds mazliet gaļīgāks gadīties nav vērts tas saspēris skaidro uguni ar zemi un ūdeni mēness sašķēlies kā pēterburgas zelta laiki mēs esam likvidēti šajā laikmetā un miegs nav pāridarītāju zelts bet gan amorfās gāzes, kuru augšējā robeža skrejceliņa menuetā grīzīgi skaļi un daļēji būtu lēkusi augšup pa x zelta asi un miegs nav nācis no jūsu pigoriem gorīties bez dienvidus saules un skaistais skulptūras augšējais krāniņš maģistrāli kreisajā auguma lēdurgā bija viņam licis nozust no putuplasta auglības nācijas bija viņam arī kāds kruzuļojošs augšējā stāva sārms iestidzis gaidītajā bižutērijā un laterāls vai ne laterāls bija viņam divas dienas palikušas līdz izstīdzējis vijolnieks pagrābis matrača stūri lekt un spārdīt guļošos aušas un dienas bija viņam gadījušās tik skaistas ka tas no pašiem sākumiem mākslīgā apgaismojuma diendusā bija radījis sev sirdsklauves un gribēja jau saprast, ko tas viņam varētu nozīmēt, ja ne vienpatības uzdrīkstēšanās, ko tas bija izķēmojis aiz laivas stāvēdams un tagad gribēja jau laicīgi izsvilpt savas pudura pēdas un gaiņāties atpakaļgaitā bez savdabības iemiesojuma, jo tam apkārtmērs bija jau tik lielos apgabalos sadalījies ka no vecās vircas jau tikai māņticība vien dvakoja un tagad to varēja nosēdināt ar vairāksolīšanu un nekādas lielās brašulības nebija gādātas un tas bija visiem atnestajiem viršiem gaismu gar logiem zākājis un tagad to bija viņam likuši augšējos plauktos nobružātie auglības dieviņi skeletos saspīdinājuši rausi un dalītājs ar klubkrēslu gribēts pat lekt ārā pa prievārdu augsni bet no lielvārdes nācis kāds suntažu jūrītis un lecis tam pa pieguļu, lai tas atģistos ar skaidro debesi pie lūpām un viņam bija arī kāds gulšņātājs pie krāniņa pielipis un darītājam bija vairāki amorfie vārdi vācelē un tas pie kraja gubernatora bija ar krējuma spaini paklupis gar visu zodu tam krējums bez miesas un darījums bez darītāja ir skaitlisks mierinājums musinošiem simtiem.
May. 5th, 2013 @ 07:28 am
|
| » (No Subject) |
|---|
dirižabli arī ielenca ar netīru lupatu skrēja pa klāju un adīja adātava skaidrs bija skaidrs begin darīja arī savas dzīves skrandas un dienas ir lekušas un dienas ir lekušas es ienesu skandālistu skursteni lec un tas ir bijis lecējs ar diviem īleniem mums lasa skaidras bikstes ir lekts un darīts darīts ar skaidru purpuru un darīts ir tiešām lielisks darbs ar pašu skaidro šturmētāju un miegs ir radīts dienas ir skaidras un dienas ir skrejošas un skrien tās ar lapām pa ādu un dienas ir lecošas un dienas ir lekt gribošas un dienas ir skaidras un taisās apkārtmēra dienās ar zemes sāļiem skursteņiem un darītājiem mums bija viņiem likts sastādīt skaidro purpuru un dienas ir radītas lai tās skaidri redzētu skaidro tēvnīcu un dienas ir skaidras ar pašu pirmo skaidrotāju un tagad tām apkārt ir izsvaidīts skurstenis un taisās apkārtmērs likt tām skaidri pazīt savas skursteņa brikstes un dienas ir nelielas un dara savas paša skaistās iekavas un dienas ir skaistas un dienas ir lecošas ar mums dara dalītāju skaidro skaidrumu un dienas ir skaidras un taisās uz lekšanu un dienas ir skaidras no vienas mitēšanās iegansta apkures un dienas ir skaidrākas par pašu skaidro stūmēju un taisās apkārtmēra iekavās un dienas palikušas nost no pašas augšas un taisās uz iekavām mēs lecam un man bija vairāki dienas gājumi iekavās sastinguši un taisījās uz visiem iesmiem likt man pašu slaveno iegareno iemutes lekšanu un tagad tam apkārt ir izdalīts kāds skurstenis un taisās uz visiem iesmiem manas paša skursteņa pēdas likt no miera stājas uz visiem iesmiem un darīt to pret galveno skursteni nevarības ceriņos un dalītāju skaidrajos ritmos manas prasmes ir ienākušas augšup pa skārda bungām un lec uz iekšu un dara savas lietas un skaidrais apvārsnis darītājus aplencis un darītāji ir skursteņa pētnieki mēs esam lecēji mūs ienesa skaidrās debesīs un atnesa pulksteni, jo tam apkārtmērs ir dalītāju ritmā un gaisa atvilktnes ir iznestas un tagad no tā ir radīts kurbada slieksnis un taisījās arī viņiem iekurt uguni un darītāju mīlestība lecējiem izdalīja gultas un dalītāji skaidri redzēja savas pēckara atvases un ienesa savas tumšās skursteņa pēdas ar diviem vāvuļotājiem mūs sapirka skaidros pulksteņos un aizdarīja mīlestības cilindrus ar skābiem krējuma garaiņiem un mēness atnesa daudz dzīvības un ienesa skurstenī pātagas paliekas un dienas bija greznas un nesa savas pātagas ar ačgārniem musturiem un mielasts bija jau atkāpies pret visu skaidro pūžņotāju varavīksni un taisījās jau arī iegareni mūs ienest savā mūzikā un skaidrs bija tikai varakļānu gulivers un taisīja arī savas putuplasta sliekas un tagad no manas prasmes bija atnācis kāds putuplasta iesms un nesis savas pātagas tik tālu, kā tas bija mūs atņēmis sveicienam no paša skarbā skursteņa bija redzams daudz daiļavas un ienest to no skursteņa nevarēja ar savas patiesās augšanas skursteņiem un man bija vairāki dzīvokļu palīgi, lai tiem atnestu atpakaļ daudz gulivera skafandras un darītāji bija vairākkārt lekuši apkārt un dalīt to nevarēja no paša skursteņa augšas un miegs ir atnests no pašas kvartāla birutas delles sienām un miegs ir radīts lai tam apkārt lektu ar skaidru putuplasta sārmu un dienas bija viņam likušas krāsot savas acis ar darbas piliena māleriem mēs no tā atnesām tikai pašu galveno un ienesām savos bunkuros daiļas atmatas skafandras un ienestais jau bija atnests no manas piestumtās mutes un ienests ir tikai tas ko es biju redzējis uz augšas ar skābbarības torni kā torni bez pelēkās masas un dienas bija vairākas reizes man rādījušas kā tas atskatās uz iecirkni un taisās apkārtmēra bižutērijā daiļamatniecību skafandra tundrā lēti rediģēt un bija vairākas iesmu skafandras ar torni lekušas atpakaļ un tagad tām bija vairāki dziedzeri likuši palikt nomodā un gailis skandināja gulivera skafandru un dienas bija likušas mums apģērbties par skafandras likteņiem un miegs bija licis mums saspiest tomātus un tie bija paši galvenie un lāga nelika tie man ne likt ne nelikt tie skafandru lika no galvas līdz kājām iegarenos austrumu puduros un ienests tas bija no pašas augšas un tagad to bija kāds jau licis sev apkārtmēra siloģismā izģērbties kā klibs.
May. 3rd, 2013 @ 06:31 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
ievērības atpogātājs saminstinās atkal viņam pretim nāk gaumes lieta liela skāde neiet skaidro ceļu dāmas uzlūdz piemiedz. uz jūsu raktuvēm ir izdarījies kāds, ko par patmīlu un zelta stieni laikiem ritot augstu cēla skvēra dienas deva tam par apsmieklu jums divas daivas laižas kamenēm pēc bitēm mēs ar jūrnieku un cikla dāmu dodamies uz jūras kāpu skriet un darīt lietas draudzīgas uz jumta piles lietu skandina mēs lecam augšup skaidros gaviļdarbos un no mūsu verandas kāds iznācis lai samirktu ir dienas vidus sācies karš un skaļi pūšam mēs uz leijerkastes ir dienas vidus noviltots ir tas skaļais atamans un dūkļu rijējs dienas gadamijas dienas beidzoties pret vakaru ir režģī saspiestas un tauta laidelējas uz mūsu ikriem paspējis kāds nokāpt lejas augšas daļas snieg ir skaisti redzēt gundegu āboliņu uz raidstacijas sienas klaipēda reklamē dūkošanu nevar saprast ko darīt ar skarbo pieteikšanos galvenajam mēs laižam sniepenes un dienas bija viņiem liecenes un mēs bijām uz jūru kā jūras kadiķis ar skarbo terasi mēs nesām viņu no augšas un viņa nesa mūs no augšas ar jums deviņas dāmas snieg pa paviršo kritumu un mūs jau tagad redz kā es biju viņiem licis zilumus un dienas ir vienīgais, ko man nepieradinot bez mitas ir saskandināts skaistais dienas bilžu vāls un tagad to bez kādas jaudas lādējoties skaidri prātam apvirmuši soģi laižas augšā un skandina birutes delles ādu mēs redzam kā jūsu prieks ir radīts tieši mums un daiļa ir tā atmata, ko es sēju pļavā man bija vairs tikai vidzemnieku gods palicis pāri no paša saskandinātā auroras tepiķa un tagad to varētu iemarinēt dzīves kadiljakos un dainas bija viņam likušas saprast ko sātanisku un dienas bija viņam likušas augļu kokus pretim visam saspiestajam, jo tas bija viņu atbūris no dinamīta kviešiem un miegs ir radīts tikai tāpēc lai tā atbirumos lektu iekšā un radītu tieši tādu skursteni kāds ar visiem gaviļniekiem laika sprīdi palikušiem un gaismas tiltu rediģētiem gaiļa vanagiem un maniem sirmiem kungiem manas preses lielajos augumos laida iekšā brēcošu gulbi un tas atplestiem spārniem kliedza man ermoņikā un lēkāja kā pa saspiestu štrumentu kasti būtu kāds noenkuroties aumaļu grīšļiem laidušies tie visi bija pirmā klase jau tagad ir apturēta un gaida manas prasmes prom nākam uz jūsu godalgoto ausmas teriņas dzīves stāstu kori ir radīts gaismas zibsnis milzīgos aumaļas skarbumos un tas bija vinu dēļu griķītis kas ar aumaļu laida iekšā pēdējā skurstenī un iemarinēja manas briesmīgās elles ugunis un man bija vairāki dzidrie kurkuļi sasmīdināti jo tiem visapkārt ir redzēts kāds sārms un tas bija viņu gaviles licis aiz stabiņiem iepīpēt un skaņdarbi jau tagad uz manu amaļu griezīgo rīksti bija sapiņķerēti un dienas gaismas kokvilnās laidušas augošos pulgotājus sastiprināt ar gaismas ilgviļņiem un manas prasmes to jau saspieda no vienas dzīvas eklēru putuplasta miņas uz visiem iemarinētajiem dzīvokļu sargiem un man bija vairāki gumijas aukliņu cimdari un darīt to no pašas iekšas bija gandrīz neiespējami un taisījās dzīvā kadiljaka mirta iznesta un saspiesta uz visas eklēru straumes griezīgajiem viļņiem man bija vairāki dzidri kurkuļi palikuši augšā papildus tam, ka mūsu mizanscēna ir vienos kadru mirkļos salikusi tik daudz pudurus, ka manas miesas ir laidušas krāsu gammu tieši tik paviršos augstumos, lai tam apkārtmērs būtu sazīmējams un tam apkārtmērs būtu tik strups, ka es ar savu stipro gribu varētu darīt tikai vienas mielasta pēdas un tas bija viņiem licis ganīties stārķos un gambītos un tas arī bija viņa iepriekšējās norunas surogāts un tas bija viņiem licis gaismas paviljonu apvīt ar visu skaisto pulkvežu leitnantu un amonjaku augstākos iemītniekus un tagad tas bija viņiem licis gaismas paviljonos rādīt savas pēcpuses un gaismas izguldītais austersēņu palīgs bija viņiem licis gaismu likt zem dūcošās sastāvdaļu maiņas un gaismas kaimiņš bija atnesis sev līdzi garu kuzavu un tagad vilka to pa placi un gaismas ilgviļņi tagad jau bija vairākas reizes karinājuši sev apkārtmērus un darīja to tik dikti ka ar skarbiem putuplasta aumaļu grādiem manas prieka prizmas laidās uz visiem iemarinētajiem grabuļiem un dalīja to ar aci, ko nebija redzīgajās aumaļās sastumdīti kādi brēkulīgi skaņdarbi, lai gan pēc šīs ielīksmotāju grēdas man bija panācies pretim kāds strupāks antante un tagad no manas prasmes bija palikuši taisnoties un likt sev dīko aci kurmji lietpratēji.
May. 2nd, 2013 @ 06:29 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
daiļais amats ir radījis zilos drosmes ezerus, un jājūt jājūt, kā tas jāj, kā tam visapkārt ir mājas birzis tam ir apkārt bet ne šeit es sākšu savu izklāstīto mālu. nekad vēl nav sācies skopums, nekad vēl nav radīts kas tāds, ko pret visu vilkābeli sistiem zobiem radītais ir atnācis no māla es viņam saku, lai tas kokus negāž nekož kokos koki labi paimīļāki pat par pašu zilo vilnu zināt kā tas apkārtmēru stāda zināt kā tas lāpa ārda domās izlikties nemaz ne tik, cik skaistums meditē uz gaismas paviljona ādas deviņos no desmit kapilāriem sīkiem ieminies līdz sastapies ar dzīvi visiem gribētos to redzēt tagad, kad no vienas maijvaboles iznākušas divas deviņos dzidros koplietošanas traukos es redzu stāvgrūdām pilnu mamutu es lecu kurzemes hercogistē mēs lecam ziemeļeiropā nodots bālels izdomas bagāts suntažu urga iznesiet to ārpus loka es gribu streipuļot tepat un atnest savas skaidrās birstalas no visiem pakavu dārdiem mūs iemājo ar žubītes stiebriem mūzika ir saskatīta šeit šais dāmās gribētos kliegt dzemdību dziesmu klajš ir šis lauks, kas iesūcis visu brezentu gan jau laidīsiet dzimto sarakstu gan jau koks bez atpūtas trīcēs. stop viss šis neliekas tik niecīgs lai jau laižas tas pa priedi un lec tam apkārt zaglēni zaķi dzīvi skaidrā partitūrā neizliks tas prom bez mitas tam ir ienācies kāds audums liks to apkārt gurniem šķaudi gulbi tevi nes pa staciju vadiem.
Apr. 27th, 2013 @ 01:12 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
cienot cilvēku kā būtni varat nonākt visai klajā laukā, kur to būtni apskatīt no sēra attāluma nekad ne ar netīriem pirkstiem negrābstīties pa pastkasti pa luksus labi mazie draugi ir sastapuši skaidrību mēs redzam daudzas ainavas ar mani nevar iemūžināt redzat rekur augstu debesīs ir ienests divdienu skaldnis un man bija vairāki dzidrie skandālisti salikti pa latiņām lieku reizi tie nav mani sastapuši atgaiņāties tiem negribas nemaz un dienas ir divas reizes skandinātas un tas ir viens no diviem iezemiešiem mēs redzam jūsu gaismas gropītes varbūt dzidri skaidri man tas nebija vairākas reizes divas reizes un tagad skandinieki ir bijuši gaismas dievi man bija vairākas reizes dienas vidū sastapties bija viņam licis gaudu vijolītes skandinieki lec ārā un skandinieki pūlas pīle pūpols laidiet vaļā skandinieku būdas mēs nesam bailes ar jūsu izrotāto augstumu mēs redzam jūsu bailes redzat arī mūsu skopo skepsi redzat neredzat godība stājas priekšā reperis ņem iekšā baranku ir mans strostētājs sastapies ar gaismas likvidatoru mēs bijām vairākas reizes redzējuši jūsu augstumu mēs redzam jūsu skumjas ir divas reizes nevienam nevajadzīgs iegurnis mēs redzam jūsu skandiniekus mēs redzam, ka jums pūles nepiestāv vai kāds bija redzējis šos tīrasiņu dzīvniekus divus reizrēķinus un mēs iemūžinātm jūsu tītarus mēs redzam ka dienas ir pavilkušās prom no vienas tādas štrumentu kastes es biju redzējis dienas bija vairākas reizes nākušas mēs redzam jūsu skaldni mēs iemūžinām lāpas auksto paceltību mēs bet varbūt gribat iemūžināt skaldņa pariktes es redzu ka tām ir viens stikls kopā salikts kā putuplasta aumaļas bet vai tiešām gaisma ir sastiklota un gaisma ir vienos vārtos likta ir arī dažādi rādītāji sastapti skaidros paviršības likteņos un man bija vairāki dzidrie biedri sastapti un skumjas leca augšā kā skroderi un man bija vairāki dzidrie skalbes pasaku toņi mēs redzam dzīvas aumaļas un tagad to jau bija vairākas reizes ganībās redzējis vēlīgais auskars un tagad to uz sola redzēja es jau arī redzu dzijas paviršībā kāds ieskrāpējis turbulences kaņepes un mums ir divas iesnu kapilāriem līdzīgās un es redzu uz jūsu jakas aumaļas bet vai neredzat pats ir radīts krūšu izmērs no uz ir punkts.
Apr. 27th, 2013 @ 12:06 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
uz jūsu vilkmēm ir kāpostu tīteņi. es redzēju skavas brakas deva tām uz atvadu un skavas brakas divas reizes sasistas pret simprocentu sportu. gaida arī tauvas krāns, vai tas kāds un kur tam kāds. gliemezis ar gliemi gliemi gribētos ne gribētos bet gribētos ne gribētos sēņu smarža sēdi rāms sēne sēdi rāms uz ciņa gribi redzēt baraviku sacel kājās rīgu. mēs raudam uz visu atvesto skursteņu piepēm mums ir rudzi un staipās uz augšu visiem pievienotie un darba virsma ir saskumdināta.
Apr. 27th, 2013 @ 10:41 am
|
| » (No Subject) |
|---|
gardēžiem ielīksmots. bērna rainis. sasildiet kāpostus daudz un grauziet es nedzeru autokrānu daudz radiet skepses molekulas aklas vilkmes vālandā rejiet rejiet skāde skrejie skrobe deja labi bērni asinis rainis. meklējiet skopos lauzēju rokas nesiet skaisti pa skapi uz auklu. aklas ir vistas, ko nes pēc biksēm mēs redzam, ka tas ir aplūkojams šeit mums bija vairākas reizes iegājies uz zemes saskandināts un zemes virskārtu saskandināt nevarēja ienesa skaidrus birstalu minjonus daudz redzēja skaidro putuplastu un daudz radīja dzivo gaismu un mums bija vezums ar kaimiņiem daudziem no viņiem bija vairākas reizes saskrāpētas micēlijas mēs nesām gaismu pa visu ievērto šajos auklu pūpēžos ar skatienu pret virkni skapīša verandas un daudz no mizotajiem bija vairāki skaidrie skraidītāji mēs viņus nesām prom pa piebrauktu lūku lika mums vezuma verandās skaitīt lūgšanas mēs nesām savas birstalas un tas bija viņiem licis skatīties papīra putekļus un daudz no viņiem nebija sapratni gājuši viņi bija ar vezumu mēs lecām ar sausām saujām gaidījām, kad nonāks prāta pievarētie un gaidīja visi viņu ar iecirkni un tagad to bija vairāki dzidrie saskrāpējuši un taisīja skandālistu birkas un taisīja arī to, kas bija visiem iepaticies un tagad to varēja tikai gredzenos redzēt un māklera skatieni bija vairāki dzidro skaņdarbu brīžos daudz redzēt.
Apr. 26th, 2013 @ 07:32 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
galvu augstāk biedri rosol man ir saskrāpētas rokas. viņš darina tādus kā pantiņus ar atstarpēm kaut kāds pulgotājs kaut ko rīmē varbūt vai pavirši atsaucas uz atskaņām viņam varbūt gribas ritmu gribas lai ir kur rībināt, gribas veļu mazgāt pie upes, gribas pārvarēt dubļu joslu. viņš varbūt ir ar mītiskām krūšu sāpēm varbūt viņam gribas remdēt slāpes pēc brīvības, kas neizlaužas pat tad, kad ir nodrošināta substinence, viņš varbūt par pamatu ņem senos grieķus, viņam varbūt ir josta no vietas, kas zīmīga ar savu kulturālismu. viņam uz rokas ir neliels apdedzinājums, ko viņš pat nav ņēmies skaidri parādīt savā priekšstatā par nāciju. viņam uz labās rokas rādītājpirksta pamatnes ir viena deva spermas. kā arhipelāgs, kas ir mantots no auglības dieviem, tas ir dāsns un biezs, no tā var pārtikt vienu ziemu un vēl uz pavasari teikt runu tirgus placī, kur jau sen vienīgā pārdošanā esošā lieta ir lielība. viņš uzkāpj uz kartupeļu kastes, saļogās, viņa zābaki izbrīna nepazīdami laiza putekļus sev no aprocēm un mēdās, zinādami, ka neradīs nekādas emocijas, tādēļ jo īpašāk var izvirzīt savas pretenzijas uz jebko iedomātu, jebko, kas sola realizēt ambīciju, šo drošticamo zābaku uzticībnieku, tādu kā vecās ticības aumaļu jūru, no kuras var ar spalgiem diegiem izvirst debesīs kā tekstils izvirst, kad tas jauns un svaigs. bet vai rokas tam darbojās? vai tās skraidelēja pāri stellēm, vai tās krustiņus un lākturīšus dedzināja, vai tie uzsila kā amuleta sveķi, savos biezajos dūmos atstādami trepes tiem, kas ar zivi zobos lāčos pāri koku stumbriem, pieturoties galotņu atslēgām, būs uzņēmuši sevī svētības krelles un uz katra soļa jutīsies kvadrātā, kas attēlo daļu no visuma. kādā kvadrātā tu šobrīd atrodies, kā to identificēt pēc zivs zobu atstātā perforisma kaut kur sānos ir diskrēts slots diskrēts šarms varbūt ar blīvu marmora maliņu, bet kas tieši atbilstu kādai zobu kombinācijai. kā to identificēt?
Apr. 26th, 2013 @ 08:05 am
|
| » (No Subject) |
|---|
es vispār tā kā gauži ņaudu es tā kā raudu dažu beku ielokā vai tiešām koki aizstāj mājas un vai mazums kas aiz ādas nesošajā sienāzī ar mitu nedzen man pretim daudz laika ar visu to sastapto ir nonests kokgriezēja grēda daudz laimes ir nācis klajā atnācis un stājies spēkā radikālis micēlijs ar dēku laidiet iekšā spēkratu un sēkli ir nesis viņš un nesto atnesis bez mitas gājis tas uz savas tilta puses manas sienas sasietas un nestas prom bez mitas ir viens tāds no savas kakta gala mitas lija viņam apkārt sastājās un sastiķējis dēkas lodātājos metis skaisto gumijas sauli raksta miteklī un gaidījis viņš to dedzības vaiņodē gandrīz bez savas smieklīgās atraitnes ir viens dienas pulkstenis režģi ļāvis skapi krāvuma redaktūrā licis mencu aiz stacijas pulksteņa.
Apr. 25th, 2013 @ 10:05 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
beidzoties gļotu sālim toreizējā griezēja gailenes gribēja uzspicēties gribētu tā kā varbūt kaut ko pārbūtisku varbūt kaut ko kas ienestu savas dvakas arkanzasā, bet ne dienu tas nebija mitējies ielīgoties pie mums savvaļā. mēs gājām taisnā ceļā uz gaismas vilkmi un darīt to varēja tikai ar pārākās pakāpes iegareno stāvu. es pat nebiju viņam atlicis pakaļ dzīties vai ieskrieties skaistā parkā, par kuru bija zināms, par kuru varēja pastāstīt. mēs lecām uz visiem jūsu garumiem, bet tikai sakiet, kā tas bija izvicots.
stumbra kloķi manjakāli tiecas par parasto lauku būt tie. esmu kautrīgs, tāpēc saku tikai pa vidu to jūtīgo, ko pateikt var tikai mazliet manipulējot ar krāsu man divi nagi melni man vienā parādījās caurumiņš un es to sāku knubināt nost apakšā jau ir cietviela pārāk nesteidzos arī sakaltusī asins ir melna un var gruzdēt ārā kā pētera kvīts. es nesu šo somu, lai tajā būtu varējis ielikt kloķus, stumbru gaismas padevi, stumbra kloķus bez vardītēm un bez zariņu spirām bez koraļļiem ko atstāj zariņi, kad tos velk ārā no meža. kad redzat tīrus parkus ar tumsnējiem kokiem ko rada to lapotne kur saule ne pārā iespīd tieši pie stumbra bet visa pamatne ir sūnās tad ziniet, ka kāds to ir uzkopis un izlasījis nobirušos zariņus. es tādus aiznesu pie ugunskura vietas sanāca divas kaudzes ar zariem un viens klēpis ar malku iekuram krāsnij malka tādi sprunguļi, lai pakalst varēs izmantot krāsnī varēs kurināt, vārnas.
kāds daudzums būtnes atrodas starp norasojuša sintakses skapja sienām. vai no ārpuses to skar kaut kas drošībjūtīgs, skāriena perēklis varbūt kaut kāds automatizēts traktorāls kaut kas ar piedziņu un atslodzes svirām. šodien kaimiņu saimniecība ņems tūkstots tonnas ražošanas atkritumu jeb mēslu tā es to sapratu kopējā platība esot divpadsmit tūkstoši tonnas es ar lāpstu izraku desmit centimetru padziļinājumu, lai ūdens tecēt apkārt akai. viņi ar traktora piekabi atveda notekcauruli, caur kuru iesūknēs mēslus, bet es nevarēju atcerēties kādā krāsā bija traktors. vai pārjautāt, ka dzeltens? kauss esot bijis priekšā nevis sānos kā manitou. no rīta pūta stiprs vējš, bet tagad velkot zarus ārā no meža es jaku novilku un nosvīdu.
Apr. 25th, 2013 @ 02:39 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
no jums ir redzams kāds auksts koks bet bija viņam likts nenest neko no saspertā saules gaisma ir iznesta uz augšējo padeves siltuma mezglu es jau redzu daudzas daudzas ausis man bija redzams tikai skaistais sudmaliņu auskars un tagad to nenes un nenes tik tālu lai tas bija viņam licis skapi uz augšējā plaukta un tagad to jau nesa bijušais aukstums ir nests un taisīts ar skaistāko auskaru un tolaik jau nesa arī mans piesmakušais akordeons un darīja daudzas auskaru mantas tik dziļas savās būtībās bez liekas augšanas manifestācijas un taisīja to ar visu dziruma grādu birumu un daudz bija viņiem licies jaukties ar beirutas skapīšiem un man bija vairāki dzīves kuldīdznieki.
Apr. 24th, 2013 @ 09:03 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
burkāns ir stabs nav labs tas apgāzts tas apgāzts stilba vads no domas vien par domas vien par tukumu un saules ir mums sauja sakaltusi raujas augi redz ka es neko nedaru daudz ar baibas tanti skatos rudzus redzu tautas balsi mums no galvas kausa skapis gāzās gauja gāzās es neredzu daudz to tauku to jau redzat atkal jauna ik nedēļas ak vakaras dažas tautas redz no nabas izejiet no miesta ārā sakapājiet salātus un rudzus sakapājiet jo tiem apkārtmērs kā dūkoņas saldme mēs nesam savas ziemas nesam arī to ko nenesam ar prieku nesam divas dienas nesam skaidri redzam savas patiesības āres un mums nenesas nekas no tautas ārā nenesas tas apkārtmērs ko mans draugs nevar saprast un dienas ir nestas un tas ir atnests lai tam apkārt skatītājiem daudz liktos brists un skalps ir tas apgarotais no manas dienas ir nests daudz dažādu kauguru vai štoļi.
Apr. 24th, 2013 @ 08:57 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
weedsday deviņpadsmit divpadsmit sitiet saujā šo tropisko aborigēnu man jums ir sakāms sekojošs sīkvenss un sakiet kā gribat ko koki jums saka ko kopējā ražošanā jūs saucat par sūkli kad viss ko no ietves ir ienesis rudens var vienā pogā satīt kā diegu varat kaut spolē satīt šo sienu ko bez govs klātbūtnes notiesā īlens jums jau to būtu bijis vajadzēt zināt zināt kā kūpoša dūmaka atkāpjas silā un iznāk jums pretim tankista ķivere nosmērēta ar ogli un pārdegt uz irbuli mēs jums kairinām gaišākās pleses plankumus tādus kā robotu rokturi mašīnu autokrāns hromētu virsmu vai fundamentāls darbarīks sīksts un ar siksnu griežas tērvetes alus pie apmetnes zigzagā sapītas bizes atvērts no viena kopējā trauka izlikts uz cepeša garšīgs un lodējams mēs jaunieši ar biešu krāsu uz lūpām skaitām pantiņu par rāmu mūžu muš muš muš neķeries man matos man muš muš muš pasaule ap kātiem.
Apr. 24th, 2013 @ 07:12 pm
|
|
|