| | Aug. 19th, 2017 @ 08:22 am |
|---|
|
viens divi trīs simts kājas gaisma lidinās mēness strēles stipri sit pa pirkstiem kulaks bārda dienas kārtība gaidu dzimšanas dienu un peru rungu vai viņš iztālēm redzēja graujošu māju stundām sita kulaku pa grīdu grīda visa saplaisā no sevis pašas svara sienas arī trādirīdi skumji dzīvot latvijā gaisma snauž aiz logu rāmjiem gaidītais ir atnācis ar pīpi skuju anniņ draugi birstē redeles un kniebj snīpī druknam baritonam šnē laikam galvas laiks ir pienācis laikam sniegs pa muti veļas luksofors piebērts ar grants un šķembu maisījumu ceļu darbi uzsākti un pietiek skatīties sev acīs draudziņ tūlīt drudzis rimsies veiksme atspīdēs uz klauna klona burkinā faso golgātas devītajā lokā un mēness saspīdēs tik daudz, ka pudeles un tvertnes pusē gobelēni karāsies un rasa sasniegs savu stāvo entropiju, bet lietotie vārdi būs mastā tā būs mana maska, kurā lasīt zīles un klukstēt brīžam laikam liksies savādāk un tad tas notiks lielais sprādziens vielmaiņas un deniņi pulsēs un lidos tatāru galvas mēness atspīdēs uz trotuāra undīne ar gaišo zeltu sastapsies uz ceļmalas ar piepi skrandās tērpies zaldāts teiks tai runu un buršanās tur notiks ar galvanizētu dzelzi mēness klusi pienāks pie izlietnes un izšņauks degunu un barbiturāts pienāks pie izlietnes un izkārnīsies un mēness pienāks pie bļodas un pasmels ūdeni, iedzers zīles un acis paliks trauksmainas un tualete būs bez grīdas, kritīs iekšā aizā ar bezizmēra brillēm mēs gribēsim būt zīļuki, bet mati traucēs klausīt mēs redzēsim ka pīnes trūkst un trauki šķind pie sienas skapī būvvalde būs ieslēgusies zaglīgā tramīgumā traukus slīpēs un spīdēs drukna saule pie debesīm būs mēness ar gailošu galvu un mikimauss ar trampu vidutāju godās mēness būs tas īstais ķipars, kurš bez mitas skandēs, tai būt tai būt, tai latvijai, kura mūsos mīlē trumpi ercenu un dāmu kuluāru dibenplēsi trauksmainu un tīru no zampas un no vidutāja un no saules aptumsuma un no siena gubas, kurā pērties ar nātrēm dēt olas un snīpī knibināties mēness pienāks pie izlietnes un saspers to podā, tā izbirs pa stikla lauskām un vaidiem atskanot taranēs podu, tā tas turpināsies, līdz atskanēs signāls, ar bālo seju pa trepēm kāps pistols un dos mums rokās paturēt somu, kurā būs olas un majonēze, gurķis un skalpeļi un turaidas roze un bekons un cigoriņi un trimdas latvieša pase ar godalgotu mērinstrumentu lauku klubā spēlēs orķestris un diendiennieki peklē rausīs sev ogles laikam tas izklausās patosi, bet varbūt tas ir no goda, kurš karājas mums pie poda un nonivelē vērtības un gaida, kad tajā parādīsies spozme un snauts un purkina paso un kalvadosa un pirkts centners rožu un šņaukāties gribas ar lakatu piesietu skroderim atlaidies dēls un mēra un stostās un nevar vien nolemt ko tagad iesākt ar vērmelēm varbūt tās kaltēt bet varbūt rouge skaidu briketēs deklamēt dzeju un rugājos peldas un dālderim sit ar piekabi kaitēta dzelzs man būtu ko somā jums parādīt skolā divviru durvis un purvciema skeletu bazalta okeānu un trūdošas rokas kailēnam dzemdē bāž rokturu jūgu buduāra gvelzējtēvs burkānu stāds aizturēts aristokrāts kājas min pedāļos izdzīvot izdzīvot skudras pat ātrāk māk nokārtot lietas iesist pa deniņiem gailim un dziedi viņa vietā tagad rokturu plejāde un nomainīti vārdi un saslaucīts pārpalikums raikomam atkal pienācis rēķins droši vien skaidās un bazalta jūtās bērs tas sev apkārt valni un paklanies redzot kā strādā cilvēka jūtas jauktin tās sajauktas kārtis nav skrotis izbirs bez miņas bez feniņa skices sarecēs apkārt acīm kā raudas un mākleris pienāks un pačamdīs pakaļu droši vien skepse tam neļaus ko pasākt iedunkās sevi un tevi un bērnus raudās kā sajaukta maksima pure aiviekstei piezvanu saka man tā, tagad nav bērniem ko runāt tā, būsi uz acīm kad cepuri vilcis atnes man pieliekamo ar zeltu un kuponu iedragātu no platonova un andreja belaja un vēl arī paņem lašno krašnohorka sātana tango un dziedi līdzi kamēr elpa velkas lai elki kas mežos dzīvo iznāk un ir brīvi no cietsirdīgās dabas patverties te pie mums uz galda kopā ar bitēm gailošiem patvāriem skipido dī veiksme mūs atstās un atradīs mahorka vai arī ilmārs ar decibelu āmuru skaldīs no attāluma kas līdzīgs ar rādiusu plus divi brežņevi un skaldīta malka skraidi ar tējkannu aplaisti galdus baudi ka nesit tev sejā ar āmuru baudi savu libido dildo skapī noliktu šķiltavu pildītu ar mērinstrumentu eļļu ar hidrauliku un ar pipetu sūra rūgtā mēnesnīcas piecīša un skraidi tālāk ar xmas malku piedāvā to lētāk un piedāvā kvalitatīvāk skraidi apkārt tērētam rosolam globusā iekarini piekariņu skalbes pasakām veltītu meldiņu viss tas ir neizturami, garlaicīgi, šķebinoši, bet galvenokārt es uztraucos par tavu likteni, ne savu, bet tavu, jo tu esi redzams, bet es esmu kosmoss, tajā var notikt jebkas, bet tu, tu uz delnas esi tu nepareizi ietin vārdus papīrā un tie sarūsēs un tiem notecēs termiņš un tad tev nepalīdzēs padomi, ne vārdi tev nepalīdzēs, tad būs krahs, tad būs linoleja dzīve aiz tās saules, tad tu maksāsi par saviem grēkiem, jo negribēji saprast ilgoņa cepli un pats ar tiem mūrētiem akmeņiem varēsi ceptos ķieģeļus skrubināt kā ieslodzītais, jo tu būsi pārkāpis līnijas, tu būsi transcendentējies pārāk nu strauji, neņēmis vērā vecāku un līdzcilvēku mīlestību, nebūsi turējis godā cepli, tu nebūsi sapratis savu sūtību, tu nebūsi izpildījis savu likteni, dvēseli būsi pazaudējies un sadalījies matērijā un neredzēsi, nejutīsi neko īstu, maldīsies maldos, iluzorā pasaulē, būsi varonis sliktā romānā, aktieris draņķīgā filmā un tev vajadzēs turpināt būt, jo tu nezināsi, ka esi nulle, ka nu nekas tu neesi, tikai sāpes un ciešanas un tu visu savu dzīvi būsi izniekojis un palicis par malaci un sapīkušu ogu, par bērza darvu un cinkotu podu, kurā pilēs visuma asaras, tās būs īsts geto, emo, gots un pedo, viss būs slikti un vienmēr, bet tagad turies pie stangas, mēs braucam ciemos pie santas, ak nē, tas ir slikti sacīts, tu taču redzi, ka tavas domas ir redzamas, tagad tūlīt izdzēs visas atsauces, visas plikās bildes izdzēs no publikas, jo kad sabiedrība sāks interesēties par publisko naudu un kas tai stāv apkārt, tad ripos galvas, tiks šķiroti kauli un tevi atradīs, tevi indivīdu, īpatni un delveri, visu tavu rīcību izķidās un atradīs cedeli, kurā tā arī ierakstīs, pēc nopelniem un bez balvas un tad visa tava turpmākā eksistence būs iekrāsot ka griežas galva un nevarēsi vairs apelēt pie cilvēcības, jo tu būsi izraidītais un pats būsi vainīgs, jo kas tev lika šķersot līnijas, ir taču jāievēro vispārējā noruna, kā nu cilvēkiem tā pasaules realitāte ir savilkta, tā lūdzu arī esi mandarīns, ja tu esi košļene vai arī ja tu esi kādā kastā, tad nestaigā bez kaskas un negriez nagus, jo tas tevi nodos, ka nes nešļavas vai arī ar kurtuvi uz muguras staigā un piedāvā piesiet zirgus. |
| | Aug. 18th, 2017 @ 04:53 pm |
|---|
|
cīsiņš bīdīt tekstiņš ar atlobītu skatlogu un partitūru uz tavas krūts jau jūtu skaidri saredzams ir tas lielais baiļu klimpakss uz tā asīm skaidras viras tās ir visas no spiras tās ir gatavotas no salatētu svecēm mirstošiem bērniem un klaigām ja es varētu iztipināt vienu sveci es tajā atrastu kūrorta atslēgu un tad man gadu no vietas būtu apertūra ar tūre tūre skaistāko skaistumkopšanas salonu rīgā skaidrs, ka tas ir no salvetēm, svecēm un kasetēm mēness bērns ar staipīgu ruleti tā it kā apsmietu nācareti bet nespētu tomēr būt slepkava ar gaismas spīdolām gaismas spīzdolām skaistākajām marionetēm pasaulē ar skaidru taisno zarnu rāvu baktērijas atmatā ir veidots tāds priekšstats, ka nenovīdība ir mūs visus delverējusi un skaidrs ir taisnum ne patiesums bet gaismas atmirdzums jauktin jaukts un sasmērēts ar gruntsūdeņiem un man bija interesanti vērot to atspulgu ūdenī, kas bija veidots no papīra masas tas ir taisni tāds kā virziens vējā skapītī un ratu ratā skaidrs ir tautas intereses skaidras un tas ir manas kā sudrabas patiesais nodoms, ka es nespēju atveidot groteskumu tādu, kāds tas būtu varējis manī iemarinēt gaistošo verandu un trauksmainas sāls gumijas un gļotādas un kedas un tapetes un priedes un sinepes un taisno zarnu kā manu radinieku manu brālēnu ar tēlainu pīni pītu lokanu birstalu un kaimiņu ezera virtuves galā manas paduses laiskojas un taisnojas un man gribējās jaudāt un ne jau nu jaudu tu tērē rukājot uz ekskavatora, bet gan patieso zarnu un tu zini, ka mihalkovs ir mani atnesis līdz pirenejam un tagad gaida, kad es viņam veicinājušu priedes, bet es viņam neveicināšu jo esmu binārs jā nē, bet pa vidu ir tēlaina seja, kura akurāterē savos spēcīgajos gados ienāca priedīšu māris un sastinga izbrīnā cik tā vieta ir grezna, bet nevarēja tomēr viņā ilgi klausīties, jo pēdējais, ko viņš man teica, bija saistīts ar strapeci un kaimiņi visi bija vienisprātis, ka draudzība ir likvīda ar gaidošo papīru un ar masu kas par masku tā taču ir papje mašele ir nu gan sadiedzējusi tos graudus, es pat viņai redzu drošo enkuru aiz labās piedurknes un varu precīzi pateikt, ka skopums nav mūs raturāvis, bet tas ir mūsu iegalvojums šajā te dzīparā, kuram makarons aiz auss un es viņam rādu trādirīgu un viņš man pa pakausi ar bazalta acteku es viņam rādu luksoforu viņš aiz labās auss aizkarina pētergaili un taisni vai kauns sametas, kad no badmintona iznācis cilvēks ir tik stipri savā godā mīņājies, ka aiz prieka vai sastindzis dziedzeru jūrā tik turas un buras un airējas un aizviekstē gribētu piestāt pēc pudeles ruma dzēriena kolas un tais laikos tas skaitījās rozenbergi un es viņam laikam biju teicis, ka skaipā var mani sakonektēt un lai viņš man stāsta tās pasakas, kas nav vis jūtu uzplūdā stāstītas, bet gavilēs laikam dienvidus peldēs sastingušas un aiznesušas mūsu mušas ar laikapstākli un tais laikos tas bija viņa galvenais iemesls, kāpēc viņš bija tik pārņemts ar sevi, ka nespēja izdrukāt nopietnāku pampfletu par to, ko es turu rokās un gaidu, kad man tajā kaut kas paviršs neparādās, jo es esmu ubagu dzejnieks un tam ir tas gods, kam ir tas gods, bet pamestam bērnam gan ir sods saņemts pār visu rindu ar pili galā un sēdvietām pa priekšu gāja dzirnu kultivatori melioratori un kukurūzas sekretāres gāja un grabināja savus dālderus rokassprādzes un kailos gliemežus mēs tajā visā saskatījām buramvārdus un nosaucām to par likvīdo aktīvu un mums bija taisnība, jo jau nākamajā vasarā tam visam pasākumam piešķīra astoņpadsmit plus statusu un mēnessērdzīgie nāca no jūras ārā un kaplēja mūsos tādas kā rušināmās vietas un tad vēma tur iekšā dzīvu sudrabu, bet mēs bez lakatiem lecām viņiem līdzi ar izrotātām pakaļām un mēģinājām runāt tiešu valodu pielabojot tajās vietās, kur būtu jāparāda kāds grausts vai arī likopodijs plāksteris, kurš bija no mūsu vidus izstumts, jo viņam nebija kaburagi statusa un tāpēc viņš skaitījās par zaiku un mēs viņu izsmējām un mums šis ļaunums patika, jo tas mūs padarīja par tīrasiņu delveriem un mēs klīdām pa pilsētām un gaidījām kad mūs saķers ciet sardze, bet tikmēr mēs dzīvojām kā delveri un taranējām visus vārtus, kuri bija aizslēgti ar atslēgu un pie kuriem bija piekodināts ievērot likumu un taisīties ka tikt ja kaut kas nepatikt bet mēs bijām delveri un mums bija ducis salvešu un mēs tās visas izmērcējām dūmos un laidāmies pāri pilsētai līmēt plakātus un tad uz mūsu pasākumu atnāca cilvēki, kuri nesaprata, ka šajā pasākumā viņi atdod savu pilsētu, jo tā tagad piederēja man un visi bija mani pavalstnieki es biju tāds kā dispičers un tēloju visādās filmās un tad es biju kino aktieris un kino zvaigzne ak jā! |
| | Aug. 18th, 2017 @ 07:21 am |
|---|
|
piektdienas vakarā notrāpījām uz tādām ziņām, kurām nebija atbalss un tās bija sausas kā tualetes pods pēc vētrainiem uzliesmojumiem atejas pods bija sauss kā skrūvgrieznis, kas iesities nāsī ar savu pateicīgo roku piespiež mums kūliasu pie skarbās realitātes pīrāga un skaips ir saziepējies un lec skroderdienās un mēs esam likopodiji un mēs esam sausi kā likums un mums ir trūkumi un mēs tos izzinām mūrniecības arodvidusskolā brēku sacēluši zaļknābji un negrib mūrēt pūdēto tualeti un tai bija apkārtmērs kā rabarbers un tai bija cinkota grīda un trūdu pilns pagalms un viņai arī bija skumjas acis un trauksmaina jūra un visiem kopā viņiem bija līksms prāts un tālredzīgas mācības neiroloģiskajā dispanserā, kurā gulēja traumas guvušie punkti un stacijas rokturi bija viņiem visiem rokas paspieduši un taisījās pulkstenī un bija viņiem arī ovālas grīdas pie gultas un taisnas amuletiem bagātas piekrastes un mēnesnīca aiz aušības un aiz krākšanas mēness bija salds tas bija skumbriju salds un tam bija jūras dzelme pakausī tas bija skumjš un tas bija saldkaisls un tas bija kūpinājums un dūmenis tam bija aiz trejdeviņām valstībām ar reketieru badmintonu un stulbām tupelēm un miega ceremoniju un tulpēm aiz viadukta es biju tam visam piesēdies rezumēt un skaitīju lūgšanu pastardienas ēzelim un trauksmainība mani saņēma aiz spārniem un nesa priedēs kalvadosu veldzēt un es to ar to resno unikornu iztriecu pret grīdu tā saulē sačupojās un tad kā komēta pret stikla virsmu glāzes virsmu saspēra un taisni acīs visiem lauzkas un taisni tai brīdī kaņepe saziepēja savas stelles un auda bikšu gumiju un tai pat laikā es biju par resnu lai iztiktu no matu gumijas un man bija tajā kautas jāiedabū un es to izdarīju - skrūvgriežņa pagulti es tur iedabūju un tai bija taisnas zarnas un vielmaiņas neiekrāsots gurnu priekšauts ar stalaktītu režģiem un mēs tajā visā bardakā sakapājām kāļus un izsitām tiem zobus lai nesitās pret redelēm kad tos kultivē robots. |
| | Aug. 17th, 2017 @ 08:48 pm |
|---|
|
visi džeki ir geji, un visām meitenēm ir sekss. |
| | Aug. 17th, 2017 @ 08:31 am |
|---|
|
un uz mundruma stāvēja cīsiņš garenos šortos un lēkājošā birkā mēness viņam rādīja uz cīčiem mēness viņā raudzījās ar grābekli un miestiņš bija tāds tīriņš lai neteiktu ka skubadū bija tāda kā klaigājoša antresola birstala un mēs bijām viņā raudzīties raudzījušies un tad skatīties skatījušies un tad runāt runājuši nebijām bet klausīties klausījušies bijām un tad mēs viņam teicām tā, ka lielas lietas nerunā tās nodod savu maiņu mums mazajiem antresola blusiņiem un mēs arī skaitījām līdzi to pantu un taurējām globusā mēnesnīcas baudas un taisījām urbumus metāmies kopā sapirkām dzērvenes sprāgām kokos smējāmies ar leikoplāksteri metām pār kokiem tie visi bija mūsu draugi un tagad salipuši kopā kā skudras ap manis paša raudzētu augu topa skolā mēnesnīcas rozes raudzījās es klausījos tu runāji bet viņš tērgāja skumji palika no skatlogu pogām mēness raudāja mēs klaigājām bet viņiem nebija roku tāpēc viņi rādīja mēli un brēca nelabā balsī uz paši savu rda kompozicionālo kultūras mijkrēsli un nekad nepiecēlās kad uzstājās publika mēs viņiem visiem maisos devām līdzi pelavas un viņi atnesa tukšos maisus un apsēdās uz viņiem minstinājās un tad gāzās lejā pa krauju un klunkuroja pretim braucošam vilcienam un nemeta kulaku krūmo bet pacēla to augstu pret gaisu un taranēja svelmaino sauli kura bez apdares bija palikusi kaunā un tik stenēja un tusnēja un beidzot mani sadedzināja salmos un kūrortpilsēta palika par mēmu govi kurai nekas likvīds vairs nav aktīvs bet tikai likopodijs plāksteris kaut kur klīst pa mansardu un lejuplādē bildes ar mājām un staipās pie redeļu žoga un klukst kā putojošs motors un rotors un kāds tur vēl kulturologs bez sava sniedziņa palicis klimpu vilcējs ar lokomatīvi kabatā zirdziņš. |
| » (No Subject) |
|---|
ziemas mēnešos izskatos sarkans tas arī viss ko gribēju pateikt esmu tiešs un pārliecinošs un pat nekautrējos no ambrazūrām lai gan man tas viss ir svešs, neinteresants un pat absurdam un pretrunām nepiestāvošs dzelzs gabals smārds un smēde eesti lokos es tur kokos saskaldījis balto priedi skaisti runā lakstīgala mani met pār plinti skaidrs ka tas nav no svara kā es savu brašo dienu vadu man no putuplasta skavām sakrājušās baltās vates pikuči un līguči skautu vadītāju pauti godam izkosts gramatikas likums skaipā pasūtīju lidojumu ar gaisa balonu un izvēmu savu veco artavu ar kaleidoskopisku bitumenu un man bija viens dekoratīvās apdares dēlis ar skarbu atvasi viņš uz mani raudzījās un tad es viņam pretim skatījos, kā kokos pavīd saule un man no lielā pārsteiguma bekons sametās nāsīs un acīs sametās, jo viņam patika garumzīmes bet man patika pietupties un gaidīt parīzes vilcienu mēs bijām visā visumā kleptomāniski un mums bija arī melodiju cirks un viens no sastāviem bija garāks par pārējiem un mēs viņam ielikām acī skarbo patiesību un mēness bija veicinājis putekļu daudzumu biezpiens tukšums un maize skarbā patiesība mēs bijām uz jūsu vielvada skrubēšanas svētkiem un ar svetlanu sadevām pa tamburu kurlmēmam bērnam bet viņš mums izsita dzirdi un pa aci ar kupātu stublāju un viens tautietis mums bija aiz piedurknes aizstīvējis skābētu gurķi un tekalēja riņķī un apkārt līdz sagāzās un mēģināja salipināt savu dzirdamību ar manu redzamību bet viņam traucēja kredo krēms un viņam arī bija pusbrāzta ceļgala miesa un tais dienās tas izskatījās pēc miloša formana skepses pīrāga un mēs viņām to riņķi devām pa apli un tad pa kvadrātu, tad pa trijstūri un lipinājām puduros un skaitījām reizrēķina mantijas un tad viss tas kas bija mūsos ostīts ar pārticības zīmi pie krūtīm mēs tajā visā saskatījām sikspārņa miesu un nospriedām ka tāda tiesa spriesta pār liesu ir sagandējusi visu vēsturisko faktiskumu un tagad tikai jāminstinās un jākonkurē ārā skaistais gvardes virsnieks kuram bija pie krūtīm piesistas naglas un uz tām karājās garderobistes zobubirste un lakatiņš no krēpainiem puņķainiem delverīgiem mantkārīgiem un staipīgiem fiņķikiem kaut kādiem drumslu ķēniņiem un pavēlniekiem vietējiem kur populasu skatīja caur binokulāro kursu prizmu un mūs visus bija apģērbis gautjems buldrā un tā mums tur gāja kastumētos audumos mēs klīdām pa ielām un skatījāmies zem zārku vākiem vai tur nekustas kāds līķons.
Aug. 17th, 2017 @ 08:19 am
|
| » (No Subject) |
|---|
indiras gandijas gadā saviem klausītājiem piedāvājam sauso likumu bez principa pagarināti pipi līkumu reizreiķina pinkšķi skaidu briketi un sifilisu zemes sāli papīrgrozu un ovālo audeklu uz pieres un starp kājām baigi ložņā visur kamēr apmaldās čūska līda bikses plīsa savēlās apvēlās vēlā vakara stundā mola katedrā sausais likums sanesa sev priekšā kaltētus ābolus un sifilisu smailo lokano āmuru beidzot visiem ir savas iespējas atnest mūsu ābolu, mēs esam viņam likuši saprast, ka mūsu sēžamvietas mijas ar pravieti un tad atskārst, ka beidzies rums un kola un staigā atpakaļgaitā un marinē redīsus ar balto āmuru un beidzēju pusē saziepējas un atlicina sev staigāšanas manieres un manevrus un strutas un pūžņojumus un trauksmainus skatus un turkmenistānu, bet bez tās algotajiem darbiniekiem anime sfērā un mēs viņiem ienesām karietē aumaļus dzeltenos agro pūdeļus un viņi viņus arī pūdēja staipīgos audeklos un ķiverēs un mēs viņam gaismai austot bijām sadevuši tik pilnas rokas, ka no mums bija bāls bērns palicis pāri, lai gan viņš bija atmosfērisks, es viņam iedevu dunku sānos un viņš pa mīļo atsīpolojās un sadeva man pa ķekaru tā, ka es izvēlos aiz visām atzveltnēm un gaidīju iedvesmu, ko man iedeva staipīgas rokas un lodāmura karstais plecs izdvesa sāpes no amorfās dabas manas un es biju tāds kā drukns tēviņš ar pīļknābi bastiona vidū stāvēju un ķēru pīlādžus mutē no lidmašīnas izkrita avīze papīra stērbele un tiesnesis mieriņš uz debesīm aizlidoja un pārstāja precēt vecas dāmas un gaidīja gultasveļu atnākam pa pastu.
Aug. 16th, 2017 @ 10:14 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
es redzēju savu šķautni, tā ir kantaina, damn kantaina kā crotch pot cooking.
Aug. 16th, 2017 @ 08:25 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
uz velēnas ar riteni brauca velns baltā, gaisīgā sarofānā.
Aug. 16th, 2017 @ 08:24 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Man nekas nepieder.
Aug. 16th, 2017 @ 08:22 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
sēdēju uz bluķa pīpēju, piebrauc puika ar 125cc honda motorolleru, kuram spidometrā maksimālais ātrums ir 100km/h, bet sarkanais jau sākas pie 80, pats viņš brauc uz 20, bet ar tēti ir braucis uz 40. dzīvo zaļajā mājā tur pāri, bet šajā mājā viņam dzīvo vecmamma, pirmajā stāvā tiek pārdots divistabu dzīvoklis, kurā jau labu laiku neviens nedzīvo. nospriedu, ka bērni ir labs informācijas nesējs un atcerējos, ka nepaprasīju, kā viņu sauc. tad sāku domāt par savu identitāti, ka nevaru tai saskatīt robežas, domāju, ka varbūt vajadzētu striktākas robežas, bet tas uzreiz saistīts ar bailēm no nāves. šobrīd, kā saka seneka juniors, viss ir ok, kādreiz jau būs grūtības, bet līdz tam viss ir okičiki, tāpēc tās grūtības vēl nezin, kad pienāks un kā un un kādas tur būs nianses 100km/h, bet vispār es esmu baigais ubagotājs, visu laiku kādu kapeiciņu gribu izprasīt, lai gan pašam kaklā karājas zelta šķīvis, tāds kā ubaga simbols.
Aug. 16th, 2017 @ 08:11 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
biezpiens tukšums, es prasīju tavu viedokli (veselību).
Aug. 16th, 2017 @ 07:24 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Spīdīgā poga.
Aug. 16th, 2017 @ 06:40 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Jenkins Rūdolfstein.
Aug. 16th, 2017 @ 06:36 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Uz Sloku.
Aug. 16th, 2017 @ 06:28 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Siekalas sliekas liekas un locās, šķiet pat, ka piekūst kost lūpā.
Aug. 16th, 2017 @ 06:27 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Sūdu čupas cukura grauds.
Aug. 16th, 2017 @ 06:26 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Aim ei fakin seint žermēn.
Aug. 16th, 2017 @ 06:25 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Viņas saliektās rokas elkonis bija kā pavērtas grāmatas lapotnes kante.
Aug. 16th, 2017 @ 06:24 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Es vēlāk uztaustīšu tavu zarnu.
Aug. 16th, 2017 @ 06:23 pm
|
|
|