| | Mar. 26th, 2023 @ 02:31 pm |
|---|
|
Es tagad mazliet pastučīšu tā kā paklauvēšu sakot, ka kaimiņš ceļot māju saražojis kaudzi kokmateriālu atgriezumu, ko atļāva man savākt tur man sanāks siltumnīca un malka daži materiāli ir pat kādus sešus metrus gari es viņam vēl bonusā izvedu būvgružus pa ceļam tagad pāri pagalmam sauc kādas cigaretes man par to atvest es saku ka nevajag viņš saprot ka nevajag bet tā pat atvedīs pirms tam teica ka atvedīs šokolādīti vai tortīti es teicu, ka man saldumu pietiek, divas pilnas atviltnes, ka kokmateriāli būs mana tortīte vēl tur kādas desmit paletes ievilku šķūnī un trubas, ko tomātu podos ierikot laistīsanai tāds lūk sūdzambībele esmu. Starp citu, bībelei ir jauns nosaukums - bībelene, tas man ļoti patīk. Bet man arī patīk sajūta, ka neviens par mani neko nezina, bet sliktā sajūta rodas no tā, ka uzstādījums ir neko nestāstīt, bet ja sanāk izpļāpāties, tad ir tāds whē, bet ja stāsta visu, tas ir pat labāk kā nestāstīt neko. |
| | Mar. 26th, 2023 @ 02:26 pm |
|---|
|
Man patīk tēlot rakstīšanu. Nav svarīgi, kas tur ir attēlots, bet svarīgi, ko es tajā brīdī jūtu. Man patīk tēlot rakstīšanu. |
| | Mar. 26th, 2023 @ 01:18 pm |
|---|
| | Mar. 26th, 2023 @ 05:08 am |
|---|
|
anahorēze kā uzrakstīts vārds var būt klusāks vai skaļāks es gribu pavisam klusām maziem burtiem, bet tiem ir noteikta forma un izmērs tiem ir savas kontūras pagriezieni un izliekumi, bet tiem visiem vajadzētu būt neredzamiem un tik maziņiem, ka nevar redzēt varēt jau var bet nevar jurģis liepnieks uzrakstīja grāmatu, jo saprata, ka tas ir vērtīgi tā darīt, ka visas apakšveļas nav tik vērtīgas, kā izdarīt centienus literatūrā un anda baklāne strādā nacionālajā bibliotēkā un iegūst grāfu literatūrziātnēs es kautrējos runāt konkrēti jo tas uzskatāmi parāda manu domu primitīvismu, bet par cik es rakstu tik klusu, ka nevar dzirdēt, tad man par to nevajadzētu uztraukties. instagrammā man atraksta viena māksliniece, kura bija domājusi ka mēs esam badiji, bet izrādījās, ka neesam. pati izdomāja, ka esam badiji un pati, ka neesam, kāds man tur vispār sakars es protams esmu kā vidutājs starp ārpasauli un sevi un es kā vidutājs vispār ne uz kādām intervijām neeju un pats sev vispār par tām pat nestāstu protams ka es ar sevi nesarunājos es tā pat visu zinu/nezinu un kāda starpība es kā vidutājs vispār pildu savus pienākumus tā, ka tos nepildu vispār kā jūtos tā rīkojos vai nerīkojos vispār pilnīga savvaļa, bet es pats, kuram tātad ir kaut kāds vidutājs, kurš ir starp mani un ārpasauli es te vispār satīnā un guļamtīklā vispār uz mani nekādu skatienu nav es netieku novērots uz mani neviens neskatās neviens skatiens nav uz mani vērsts tāpēc man ir grūti jums pastāstī, kāds es esmu, ja baigi piespiestu lietot valodu, lai kaut ko par mani pateiktu, tad tur būtu jāsāk garš naratīvs, kurš attīstītos tā, kā es to nevaru paredzēt, tur būtu kaut kas neuzzināms un tas protams vestu tālāk, jo tā tas darbojas to es tā kā pieņemu, par cik laiks iet uz priekšu tad var iet kopā ar viņu un kopā iet arī tunelis, kas piepildās ar to mirkli un tad nākamo un tie katri kaut ko atsedz, bet es tos pierakstu tā es redzu to savādību un to jēgu miksēt. nekad neesmu baigi atbalstījis viena vārda aizstāšanu ar citu, bet tā sagadījies, ka biju pie tā pieturējies, jo tas sanāca dabiski tāpēc, ka es acīmredzot negribēju atklāties bet aizklāties un tad es arī aizklājos līdz mēram, kad man vairs neinteresēja, ko es varētu pateikt, proti, varētu jau varbūt interesēt, bet man vienkārši nebija intereses, jo es biju aizņemts ar neinteresi, bet interese ir tunelī un viņa visu laiku iet uz priekšu arī bez paša gribas un tad es aizmiegu, jo man sanāk miegs kā pēdējo evakuāciju vēl varētu iepērt kodolsprādienu ar ekspromtiem un tad tā lieta tā kā būtu nodarīta, bet jāatceras, ka visas nodarītās lietas turpinās nekas nevar beigties kamēr nebeidzas rokas, kas to pieraksta. televizora ekrānā translē tekstu, kas kustas uz priekšu, tas parādās no nekā tukšumā parādās vienkārši burti, kuriem ir jēga, jo tie par kaut ko stāsta protams nevienam nekad nebūs laika lasīt un iedziļināties kur nu vēl analizēt un salīdzināt rakstīto ar rakstīšanas laiku un apstākļiem, bet kāpēc gan nē tīra iespējamība protams ir reāla un kuram gan vajag vairāk man gan nevajag jau vien zinot, cik visi ir aizņemti ar kaut ko, ar savām lietām, bet tās jau būtībā ir tās pašas manas lietas tikai gribas kādam uzspļaut lai nodiktētu savu pozīciju punkts ir tā vieta no kuras iznāk pozīcija un kura turpinās izstiepjoties no nekā ņemnot savu turpinājumu un turpināties tā var ja tai neapnīk pat apnīkot tā var turpināties apstrīdot un pārvarot savu sapīkumu un tad atkal atnāk spēks un pat bez spēka vai gribas vai intereses var turpināt pat nav nekas jāizskaistina, jo pēc katra vārda nāk cits un daudz un kas tad ir tas ietvars kas ietver vienu valodu vienu darbu bez robežām bez robežām protams vienas dzīves cikls ir robežas pašas par sevi bet tās ir strīdīgas tās pat nav svarīgas interesantas ir tās iespējas kas nobeidz kādu konkrētu centienu kā tagad centiens vienā brīdī apstāsies un tās būs tā beigas to iespēju ir daudz tas var beigties lai pīpētu lai padzerties vai abus tējas aicinātos pasēdēšanas vakarus saulē ar makšķeri un tā tālāk vai nenovēršamā sajūta, ka tālāk turpināt nav veselīgi, jo jāizkustās pusguļā atrasties nogulēsies mugura atstīvēsies kājas jāizkustas un tās būs tās beigas tad būs jāver ciet logs vai arī to atstāt atvērtu un pēc pastaigas turpināt ārēji izskatīsies, ka pārtraukuma nav bijis un tad tu daudz tādus sakrāj par to vēl padomā un apstiprini un tad saliec shematiski un tev būs sanācis stāsts vai cits žanrs un tad tu parādīsies literārajā pasaulē un tu būsi sevi nodibinājis un tad tikai turpināsi ražot un ar to tas arī būs atrisināts un tad tu beigsi rakstīt, jo tev apniks, noreibs galva, paliks slikti vai arī tu varbūt vemsi vai kakāsi visu podu kā ar sprakšķiem uz nedēļu līdz otrajam es aizbraukšu un kemerovu varētu beigt es jau tagad varētu beigt un tas būtu neliels apmierinājums es nedzenos pēc apmierinājuma tas vienkārši ir nepieciešāmība es pat balvu neprasu to piešķirs ēteris bet gribas sevi pamocīt varbūt sanāk izliet pupas bet es arī varu vienkārši atteikties turpināt kurš man kaut ko padarīs es pats sev toč neko nepārmetīšu jo man ir vienalga ja neinteresē tad neturpini kas man par daļu es savā vidutāja kantorī super nekompetenti sēžu un vienkārši nodarbojos ar sāna lietām, bet pat savus pienākumus atsakos uzklausīt kādi tie vispār būtu ieslēdziet pārraidi un aiztaisiet durvis, lai pārraide spēlē citā istabā es turpināšu virināt muti vai vienalga ko es tur daru savā brīvajā un aizņemtajā laikā sēžu mākoņos un nedaru neko klasificējamu es rūpējos par sevi un tas ir laikietilpīgi man nav laika domāt par pasauli es domāju tikai par sevi jo es par sevi rūpējos jo es pats sev esmu vissvarīgākais un arī ar to varētu nobeigt un jo vairāk nobeigt gribas jo vairāk par to runā, kamēr nekas cits neatliek kā nobeigt jo tikai par to vairs arī var parunāt un jurģis liepnieks var parunāt daudz braucot pie stūres viņš ir fiksītis un es nekautrējos kompromitēt sevi runājot par reālām personām it kā man ar tām būtu kāds sakars vai varētu būt sakars, ja es piedalītos pasaulē, bet par cik es tajā piedalos tikai nomināli, jo kaut kā te atrodos, tad arī pārmetumi vai sānu domas vai paskatīšanās vai pavēršanās pievēršanās boka pagriešana stariņš komatiņš es laikam izšaušu ar piparu gāzi pa pautiem deniņiem acālijām sinodēm un kapilāriem pirdiena sienu maiņa saslauku izsole pulsācijas gāzes gliemežu tesmeņi paglaudi glāzi tirgīza sprādzienā cietušās ausis pukst vēders griežas rācijas pudurī pie dzemdes nolaidies kapracis drūzmējas tautas un jēlas govis asiņu peļķes pie gultas savilktas marles govju ādas ap acīm milzis izlicis peldvietu kaut kur baigi trakā aina kaut kāda slimība kataklimpa vai oratora pārgrieztā rīkle visu pasaka ar acīm. |
| | Mar. 5th, 2023 @ 12:30 pm |
|---|
|
mentālais bloks policejiskais bloks tiesībsargājošo iestāžu atvelkamā kājiņa un dienas zaglis, kas nolikts uz taburetes, kur no visām pusēm uz viņu skatās baterijas un tad pieslēdz kājiņu pie spoles, zellis aptver savu nodarījumu un raksta atlūgumu amats ir zaudēts karjera sabojāta un arī tā taburete uz vienas kājas ko sauc par reputāciju prezidenta kungam ir bezgala sabojāta visi tie izbijušie armijas seržanti un visi tie absolventi ar labiem diplomiem labām smadzeņu darbībām izpratnēm darbaspēku un darba sparu darba spējām un iespējām kontaktligzdām un rozetēm un arī štekeriem visiem ir pie kājas kā tavu bikšu buktes tikušas ieņemtas kā viņas gar kabatslakatiņiem ir diedelējušās augām dienām un kā lakatiņi ir dažādi savās būtībās ir rafinētie nerafinētie apstrādātie un pasūtītie speciāli gatavotie masveidā tiražētie drukātiem kabatslakatiņi un ak dievs kāda dažādība pie jums veikalā ir ievilkusi kalevalu un tagad ņems skaldīt dienišķo maizi drupatās un liks kabatslakatiņā un raudās pa virsu sanāks zapte ko uzlikt uz maizes tikai pašas maizes vairs nav tā jau aizbraukusi ar vilcienu pie vilipsona un dragā pa zaņķi ar moskviču un viņi tielējas vīpsnā un diedelē un aprunā un cirkus mākslinieks ir vienīgais visā ciemā, kuram ir pie sirds kāds dukāts kāds ieguldītais kapitāls, kas nes dienišķo izpirkumu cisās vistās to olās un to pēļi ir zelta vērti vai arī kādreiz bija bet tagad aizmirsti jo tie interē jau citai paaudzei, bet mūsdienu pasaule ar saviem mākoņiem ir iepatikusies pipešu uzraugiem tie ir pārākā sajūsmā par dīvaino kārtību, kādu iedibinājusi gadu gaita, vēstures likmes un iznākumi un siens ir pie sienas piekārts kā īpašs radītāja brīnums tas smaržo un padara sienu par izrotātu princesi un arī gultas un dīvāni mums ir tādi īpaši veidoti, ka tie liek sajust dzīves kvalitāti, gulēšanas prieku un atpūtas nepieciešamību, lai varam atkal triekties ar galdu sienā un tur priekšā ir butaforijas un terase. |
| » (No Subject) |
|---|
vieni vārti piesūkušies pie atvilktnes un dragā sauso sienu sienu pret sienu grinderu acetoni un mūzikas pīles rausta sauso atlikumu un dragā sausās pīles lai jau viņiem ienes sienu sausā siena baroklī ir viens tautietis, kurš ir savus grēkus jau nožēlojis un darītā medicīna old boy nāceretes kultūrā ir piešķīrusi viņam flautista vietu un viņš nav viens palicis tāpēc tagad skatieni pret viņu vērsti atkal jaunā kvalitātē jaunā atvilktnē parādās sausais atlikums un dragā pret sienu siera plāceņus un ienes pie druknā tēvaiņa virtuves kombainu un ienes sausajā tualetē sausā spirta lampu un divas dienas tērgā par tērcītēm un dravesīnām un viņš ir minibuss, kurš nav piešķirts pats savam kampienam un nekad nav bijis tērēts tik ļoti lai atrastos starp nāsīm un viss ir būtībā riskants darījums un viss ir bīstams un uz robežas un tik ilgi cik diegi ir pieskārušies viens otram tik ilgi virves sakļaujas ap nācijas nabu un diegu biedri ir seržanti ar spieķi un noveco pat govis un atdod savu pienu piena nesējiem peina dalītājiem un nāceretes lazaretes un asmeņa galā novico sauso atlikumu un uztaisa tatū un dienas vidus padīrā vēl nedaudz cālēnus un uzliek tiem štampeļus un virco tik prom pa azimutu bet tas nav īslaicīgs projekts, kas prasa acetona atskaites un šlipses tas ir vienīgais projekts pasaulē, kurš ir pienācīgi novērtēts pie pavērtām durvīm un noklausīšanās ierīces ir divas skaitā un pasaulē ir vēl divas tādas ierīces un tās visas ir aizņemtas ar darbu, tāpēc tabulu sastādīšana ir atlikta malā un visas prāta kartes ir saliktas atviltnēs pie sausā atlikuma un dienas gaitā seifā parādās arī dienasgrāmata un arī čeku grāmatiņa un kilograms zelta un spiedpogu gredzens, kas ar savu artavu var lielīties tikai pašos pēdējos reģistros un uz reliņiem ir izgaiņāti mītiņi un pīles kā karavīri ir mani salielījuši un ienesuši aukstā skapī pie reņģēm un aliņiem un arī burkām ar gurķiem tomātiem papriku un seleriju un tas viss peld marinādē.
Mar. 5th, 2023 @ 12:23 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
ja joki padara gaišāku, tad gaišais atnācējs bija kā sūtnis ar paciņu antresola putekļu un to visi nāca apskatīt kā tumšā sātana sāgā par tālu ciemu, kur izbrienamie dubļi rudenī, kad līst kā no putuplasta parūkas nāca un gāja piedzērušies krodzinieki un cīnījās ar pašu tautu, kura bija atkodusi bībeli un negribēja klausīties resnajā un riebīgajā pat ļaunajā mācītājā, kurš bija uz vienu roku ar krodzinieku lai gan pats ugunsdziru nelietoja tā vismaz ārēji izskatījās tomēr viņa acīs bija kaut kas sapuvus aizplīvurots un viņa pieglaimīgā valoda starp skarbiem uzbļāvieniem lika šausmās sacelties matiem, bet kā visi tie ziemeļbriežu turētāji sekoja līdzi savai tualetei, kā viņi dzina ūsas un bārdu, ka tā bija glīti pazudusi, tā visu laiku nāca atpakaļ kā tauriņi pavasarī bet mati bija atlaisti gari kā sari tie pinās pa acīm un bija tādi kā nedaudz taukaini, iedomāties tikai visus tos taukus, kas jaucas pa galvu, visi tie roņu vēderi, ko gribas paglaudīt, kad ronītis tev pretī glauda roku, bet nāca tie pieši nāca tie durkļi vienam tam kroga pakalpiņam liela auguma tēvainim ar iesirmiem matiem, tam vispār kulminācijā buntinieki izlaida iekšas ar viņa paša nazi, bet krodziniekam ar dzērumā allaž aizsmakušo balsi tā iebelza ar mietu pa galvu, ka viņš tur arī palika sniegā ar izplūstošu asiņu katarsi viss bija beidzies bet viņa pupainā piebrūte vai māsa, kas viņa tāda bija, kas bija atsūtīta atbalstīt viņu cīņā pret jauno ļaužu iedvesmu tā ar savu savītušo seju kas dancoja no neizpratnes līdz savilktam mūlāpam vispār tā krogus meiča, ko visi starp dziras kausiem spaidīja, kurai pupi dancoja uz visām pusēm tā tikai pielēja un pienesa un tad tie buntinieki sasita mucas iemeta lākturi viss uzliesmoja un tad nodarītājiem nocirta galvas pirms tam krusta kalpam prasot, vai viņi nožēlo nodarīto, viens stringri teica, ka nenožēlo, tam hops un bende ar lielu cirvi darīja galu otrs teica, ka bijis dusmīgs, bet nenožēlo, tam tad krusta kalps stāvēja blakus un lasīja lūgšanu kamēr bende hops un divu galvu nav.
Mar. 4th, 2023 @ 11:18 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
aklo vistiņu bobslejs neizdarot morālas dabas spriedumus izkundzējot visu aptverto un izkustinot kungu riju arī bobsleja trasi un sarūsējušo tēraudu, kurš ir vispār nevienam nevajadzīgs autoindustrijas dzenis un mēģinot atkailināt patieso pulsācijas dievību atkailinot skunsku un arī brežņeva ņivu un divas devītās slapjā asfalta numismātu biedrība izvirzīja prasību atlicināt kapitāla skumbrijas atlīdzināšanai par nodarīto sutu šovasar un burku birums bija atlicināts un nedienas bija sākušās ar gaismas paviljoniem apteksnes istabā un darvas skumjas pavēra durvis un atlīdzināja skumbriju rievas uz pieres un darīja arī tādas lietas kā lēja skābenes uz sejas un lika gurķus acīs un meditēja uz atnācēju palikušajiem graustiem ap jostas vietu un slapināja acis un lēja burkānu sulu ausīs un meditēja uz mediatēkas sienām sakarinātās austiņas un arī videotēkā bija savas pienācēju pulks un tie visi skatījās un klausījās dzēra tējas garainīšus ēda saldās austiņas un lēja buljonam klāt makulatūras dzeņu pienu un arī ausu aizbāžņus lietoja un vates pikučus kā jau lāčukiem patīk darīt kurināja ugunskuram līdzīgos un darināja sausā atlikuma piekariņus neko nevarēja no viņiem saprast jo impresionisma laikmets bija vienmēr dzīvs un tā bija mūsu impresija, ka neviens kaķis nevar palikt nepaēdis, ja tas noiet gar mūsu durvīm, tāpēc pie mums vienmēr bija daudz kaķpēdiņu un amorfās gāzes gāja ar līkumu, jo tā nepatika ostīt līmlentas, kas bija izkārtas un kas nekarājās, bet līgojās kā karogu hieroglifi un kā zivs piepūšamais matracis kā vējrādis kuru piepūš burās un kurš turas uz tā dieva pavēlniecību un visi oficiozie kundalini jogisti bija sasēdušies ap dārzu un veicināja ražu ar savu domestību un darināja klēpī kaut kādus štruntus tīri lai īsinātu laiku un to visu laiku vajadzēja īsināt, jo tas nebija važās, to nekas neiegrožoja un tas lēja un lēja savu straumi pār straumēnu mājām, kurās lidijas tante bija izcepusi pīrāgus ar aromātiem.
Mar. 4th, 2023 @ 11:08 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
argone izstumtā siena prērija izstaipīta skumju pudurī un gaistošajā snīpītī izveicīgi prevelē skudru piedienīguā un skaidrībā, kas nepieskaitāma svinīguma pekstā izveicīgi izrotājot skapi un pievīluši pakulas izstumjot pakavus atraisītās svinīguma klavesīnā izstaipītā skudru paviljonā ievērojot skaidrību par visu, kas būtu bijis vērienīgs un stumjot skumjas veidojas atriebība prāta pulverim velkonim un purva sombrārim dagestānas svelmē un pāvula sumpurnim ievērīgos skapīšos uzkrītoši piestūķētos vilkmei un travestētai prievīšu lustrai izkausētai miega spilvenā atrodoties pulkvedī un meža strādniekā guldītā peldes spalvās uzpūstās kvadrītim un pulsācijas cālim brāļa lingvistiskajā prātulā izskaistinātā pāva skurstenī vēdī makulatūra izveicīgi sniedzot postulātu un privātu acumēru viltniekiem pārākā pakāpē izstumjot skursteni un atlaižot birokrātisko sultānu atkailinātas sniega viltības masterēšanā un pulka vilcējiem izrietošās muguras pārējo kaulu lustrācijā izveicot kultūru un uzrotot punduri kamdēļ pudelē pulsē piedurkne skaidri redzēt nebija iespējams cīņa izrādījās pācelta uzsnigušā gaismas kliedziena pajūgā sniedzoties pēc piedrujas un atliecot uzpircēju skaidro prātu un nevietā radītās svelmes atraidot pakulas atveidojot mālā prāvās piedurknes atlīdzinot visam, kas aizvēsturiski skaidrāks par pārāko sinepi un sniegam pielīdzināto uzpūteni gaisā iekritis amerikānis un kaprīzi sniedzas pulsācijas jauktenī spiedīgos apstākļos klaudzinot jorikus un musulmaņus sakairinātos gusto masterpīsos uzlūdzot dzejnieka dvēseli piesūkties skūpstu skapītim atraidot rocīgās grēksūdzes atraidot pikas un klaunu pildspalvas atrodot skurstenī pētniecības institūtu atraidot skūpstus un atrodoties prieka dvēselē vācot putraimus uzlūgtajām dāmām par piekrītošu mājienu izvērtējot punktualitāti un saprotot, kā superpīrāgs var uzpūsties no laucinieciskas atriebības tējas biezumā un tējas plānumā klūgu jūrīti sastopot atkal.
Mar. 4th, 2023 @ 01:25 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
uz klimpām resnas vigvama sienas padzērušās strutas un ļaujas virknei birokrātisku ažiotāžu snaiperē nost katru priedi ar gaisa pistolei līdzīgo un šaudās ar love un nevienmērīgi atzīstas pāridarījumā un smādē kabaci kas atrasts uz taciņas ļaujas atminīgumam un pievārē sauso atlikumu skudras padara viņa acis par klimpām atnes uz bezierunu vāceli skudru pūzni un noliek to auto kapsētā kā prieka vāceli kurā dalīties ar atminētājiem un skaidri saprot vienu lietu par kuru nav bijis tēvišķs jau krietnu laiku un atminas priežu amuletus un skaudības riņķus zem acīm kā kuldīgas vērienīgo moratoriju būtu iedzēris tieši no tintnīcas un aizmirsis paroli kuras uzlaušanai vairs nepietiek aptekšņu un grautiņu pēdas ar paliekošo trieciena vilni rausta arteriālās zvaniņu pēcpuses un kraukšķ uz atpalicēju rētām vējdzirnavu kodolieroči krautin piekrauti pie vēlienīgās sugas piromānijas atkalas grēdas vēcina savas strutas pārāk triecienveidīgi un ļaujas brēkt virsū un raudāt aiz aiskustinājuma lai gan vēdergraizes ir atgriezušās ar jaunu sparu un vielmainiskā būtība skaudīgi raugās ap stūri jauktajam korim iedunkā ar piedurkni un grib jaukties iekšā visādās darīšanās lai notievētu lai būtu zemiskāks un skaitliski pārāks par nieka albinosiem kuri ar kuģi atbraukuši no polimēru salas un grib iekapsulēt mūsu sultāna māsu un iedegas ziņkārībā par zosu kātiņiem un grauj piejūras memoriālu un aizkustināti bikstās pie klints bluķa un raud uz sārta un smejas uz atejas vāka kur tāda cūcība redzēt ka cilvēciskās būtnes laiž caur sevi baļķa galu un tad rezignēti raugās un raugoties pakojas uz ziemcieti un miega trūkumā rausta suntažnieku aiz jūras volāna un miega pekinā skaudīgi raugas uz piecūkoto rīgu un neviens viņa meitai nebija pielicis revolveri pie deniņiem kur nu pie pātagas kāta būtu ķēries kāds cūcīgas manieres ieraudzījis sienāzis un vispār nevar nevienam uzticēties jo pats būtiskākais ir tērcītes dibenā iestidzis dadzis.
Mar. 4th, 2023 @ 11:58 am
|
| » (No Subject) |
|---|
vaintorga vilkme atnāc skapi nedomāt uz priekšu atrasties uz priekšējās ķepas un ātrumā sastapties ar acumēru un divas vilkmes atnestās pestīšanas radītājās atnesa arī bikšu priekšu un atnestā pakulu vācele ar plāceni un ienestā medūza ar menstrūzu un diviem vāceles pīpjiem uz jumta sastapās ar klaunu uz pudura un atnesa saviem tēvijas zvēriem dzīves elkus un dzīvības elkdievības ar patvāra samovāriem un nenesa tās ir atnestas papīra pudeles un miegs ir atnests un atnestā papīra pudele bija viņa raidlaikos iznesta no piemājas meža un skraidīja uz jūras briestošā elpvada un sastapās ar klavesīnu un darīja menstruācijas un darītājā parādītā pacietība ar līvu mežnieci ir mierinājums strupajiem glaimiem par patvāru armiju kas nav nākusi no manas sirds bet dūc pēc sīcenes un draiskuļojas uz jūras politbiroja sienām un aiznes makšķeres uz miega pavedieniem un gaismas akvalangiem un dienas zudušajā paaudzē neviens nebija mainīts pret suntažu jurīti un miegainais mierinājums jauktin jaucas pēc brēcošā diližansa un atkairinātais suntažnieks patvāra līcī gānījās un aiznesa rozenbaumu uz jūras pētnīcu un laižas iekšā lustrā ar gaismas paviljona artavām un aiznes mušmires prom no ptorlemeja acurauga acurauga dīdītāja un aiznes smieklus uz pēcapstrādi un aiznes un aiznes paskaties kāds drukns cilvēks drukns noziedznieks ar plēksni uz acīm drukns kretīns slepkava un aiznesatais acurauga burkāns ir viņa raidlugas iestudētā gubernatora acuraugs un iesnas jauktin jaucas viņa pēcpusē un dienas ir vienādas ar visiem kas ar to bija programmēti un aiznesa mierinājumu uz dīkstāves acuraugu un ienesa smadzenes jauktin jauktajā korī un saziepēja skudras ar pašiem pirmsākumiem un iegrima muktupāvela azotē un ienesa iesnas pie iesnu pēdām un saklimpoja viņu izredzētās violetas un aiznesa sanipedu uz stacijas azoti un ienesa skapi pie paviljona luktura un darīja saviem dzīves azimutiem pietiekami lieliskas mutes lai tās aizvērtos un raudzītos ar skatu.
Mar. 4th, 2023 @ 08:03 am
|
| » (No Subject) |
|---|
Naimenonān
Feb. 28th, 2023 @ 04:22 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Lukstiņš ar bazaltu kvadrējas
Feb. 28th, 2023 @ 04:19 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Parēža
Feb. 13th, 2023 @ 04:49 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
atkal atnāca te kaut ko paprasīt. baigā zapts bulciņa viņam ātri izsit korkus, tāpēc viņš pieliek klāt mazliet dunča zivi lai žokļa kauls bītā kustētos kā vrinklers un lai lieko koku mašīnas uz strupceļa savus puņķu ceļus mutautā redzētu redīsa acīm viņš bija tik tuvu varavīksnes atminēšanai bet tad atkal ienira gurdajā rievā kas bija bijusi gaļīga bet tagad izsutusi un izkritusi pati no saviem kauliem ārā kā lupatu gaspaža uz trenūzenēm skatās blaknu aci un arī uzsmērē margarīnmaizītes mazdēlam uz skolas sola pieskrūvēti pirksti un viņš mēģina pacelt visu klasi ar visām krāsām dekorācijām un emocijām kas ir vissmagākais jo to utilizēšanai patērē stacijas un rīgas depo slēpto rezervi uz ūdens virzītājiem balstītu sistēmu zinātnieki bija izstrādājuši jau tad, kad saules akmeni lika apakš smērējamās maizes lai aizlietās brilles nekompromitētu antarktīdas projektu uz jūsu veselību saka kalnu karabahā un kalnu karamocartā un kalnu kala monētās līdz no kalna iznāca vazaņķis un uzlika cilvēcei lāstu kādu mūsdienu monolohs
Feb. 12th, 2023 @ 11:56 am
|
| » (No Subject) |
|---|
Iwaku
Feb. 12th, 2023 @ 10:45 am
|
| » (No Subject) |
|---|
sveiki, te likopodijs plāksters, un tas arī viss. vairs nekā nebūs. it kā apmānot, viņš bija noliecis galvu. ko krokodils dara ar noliektu galvu. no dažām ainām ir skaidrs, ka pie dzeroša lauvas piepeld bruņurupucis un traucē likt mēli ūdenī un lauva garlaikots pagriež galvu prom, bet, cik garšīgi ēd gorilla ananāsu, banānu un bumbieri. tas viss ir iegūts vizuāls materiāls smadzeņu priekšdaivā. to var apstrādāt, lai padarītu par lētu triku un vispār par lētu plēvi. dārgākas plēves ir ar tonējumu un tā tālāk. ja kādam vajag, tad viņš par tām maksā un tad var pašikot ar kristāla apdari salonā. tādas visādas driskas viņš bija sagrābstījies sitot laiku neaizņemtajā kaut ko stulbi formulē it kā formulē mēģina scenāriski bilst bet tad neinteresē pat nevienu vispār un viņš ir tik garlaikots bet tas ir vajadzīgais instruments jo viņš tagad sev saka, ka jāpievērš uzmanība visam kas parādās kur parādās garlaicīgajā uztveres laukā viņam nepatīk nedz sava primārā uztvere ne tas ko viņš ar to varētu darīt viņš negrib būt robots kas pārstrādā vielas viņš vispār uzskata, ka ir notikusi kļūda un ka viņš dzīvo kļūdā tāpēc var tikai atgremot kļūdas blakusproduktus un pat īsti never, ka tas kaut ko atrisinātu vai atrisinās bet vienkārši paliek uz vietas un pat negaida ka kaut kas noskaidrosies paies un atnāks vai atnāks un paies un atnāks kaut kas jēdzīgāks viņš vispār ir/nav naivs kāda starpība visu tikai gremo pārgremo atgrūž nepieskaras izvairās un tā viņš to savu borta žurnālu pilda necerot ka tas kaut ko vēstīs nedz pašam nedz citam nedz vēlāk nedz tagad bet vienīgais kas to lieliski iepilda ir atbrīvošana viņš atbrīvojas no mezgliem viņš neko nebūvē viņš atbrīvo saspringumus sapiņķerējumus viņš būtībā ir gatavs saplūst ar bezgalīgo bet tādā tīri pasīvā veidā jo viņš negrib balvu negrib atalgojumu par pūliņiem protams nav slikti dažādi bonusi bet tos viņš ņem tikai tāpēc ka varbūt vēlāk kaut kur tie aizpildīs kādas nevajadzīgas aktivitātes prasību bet tajā pašā laikā paliek indifirents pret notiekošo tikai vārgi izvairās no riskiem briesmu potenciāla un tā tālāk pilnīga amēbas darbība bezdarbība ko tu gribi nomizot kartupeli? nu tad nomizo to ar briesmīgām acīm un sīpola palīdzību izdali kārtis, kas kaut ko vēstīs kopējais iedzīvotāju masai kas uztur saimniecisko darbību, kas attur sabrukumu tāpēc iedzīvotājus vajag izklaidēt ar filmām lai viņi nenāk pie viņa ar lāpām lai neuzplijās lai ir nodarbināti ar ekonomisko aktivitāti un netirzā viņa metafiziku or some shit tādā stāvoklī nonācis viņš to visu aptvēris it kā nekas vairs tāds netraucē kaut kas ir atbrīvots un palaists lielajā gaisa resursā kur tas izklīdinās un pārstrādājas vispārējā ēterī atpakaļ bultas vairs nevarēs šaut jo akregātstāvoklis tagad ir citās reālijās un viņš domā kas vēl viņa pasta kodu varētu apdraudēt tuvākajā laikā protams novecošana un melnais māls un tā tālāk varbūt vīns varbūt kefīrs un viņš var uzbrukt burvjiem no aizsapņotiem valņiem un ar īsajiem viļņiem un pilnajiem vaļiem viņš ienāk odiseja dzejas pasaulē kur ir gara brīvība un alpīnisti karājas no roņu zobiem te parādās pilnīgi citas parādības un tajās viņš varētu pavadīt mūžīgi tikai atkal fiziskā nemierība viņam liks iet pīpēt, dzert, ēst un kustēties fizikālos lielumus pārvarēt, izvairīties no briesmām, nākt atpakaļ atkal noregulēties atpūsties patuvoties sapņu valstībai un tad tas turpinās atkārtoties līdz ārējam triecienam, kurš izmainīs vai izbeigs visu, bet par to viņš negrib domāt, jo vispār negrib domāt, viņš grib atrasties bezdomu pasaulē, jo pārāk labi saprot, ka tas, kas nāk viņa galvā ir apkārtējo produktu darbs visas parādības kas ir safabricētas aiz kurām ir nodoms vai nejaušība, kas ir sagatavotas uzražotas radītas tās ietekmējas savā starpā rada mutācijas un parādības un šīs parādības tiek patērētas apēstas, izgulētas, izmīcītas, izdirstas, satīrītas un viss sākas atkal un joprojām no jauna un eksetera ad infinitum bum bum un kāda starpība to visu izvīstot cauri savītām svecītēm un nodedzinot un sakapājot visi darbības vārdi viens ar otru strādā un viens ar otru sastrādājas vai pārstrādājas vai izgail un uzliesmo un atkal sakrīt mālos nosēžas saberžas satrun un sabirst un kāds tos atkal saslapina salipina savirpina un izstabulē uz sienu mūriem tie kaut ko vēsta pavēsta pavēsta pasmird padzirda pairst nokalst nobirst saslauka sapūš vējš cepurē smiltis noslauka brilles sasukā matus izkrata blaktis blakus nokrīt rublis paveicās ieliec kabatā izņem noliec uz letes pielīmē skatlogā pārdod nopērc atdod paņem nozodz pakar sadzedzini salauz ieslēdz pieslēdz internetam sakod lūpas satraucies uztraucies nomierinies sakombinējies sakomponējies un tā tālāk pats tas process jau ir tas vai ne pats tu stāvi malā un skaties cik tev labi iet vai cik sērīgi vai cik rūgti grūtī bēdīgi vatever viss ir vatever un viss tāds nav un ir un nav un ir iekšā ārā kamēr spams satek sūkām nāsīs kamēr ar poda birsti iztīri nāsis tikmēr cūkas jau ir kotletes un rūgušpiens ir ūsas un mutauts ir iestrēdzis dibenā nevarēja iznākt līdz galam ārā tu to pavelc un izvelc baloniņu un skrien ar to baloniņu priecīgs kad to pārdur vārna tu viņai svied ar alarm alarm siera zvaniņu un kaut kā tā un kaut kā tā joprojām un visiem gājējiem ir beretes un pieres un sviedru trauks pie rokas un kaut kā tā un kaut kā tā joprojām un uz visiem laikiem forever and evar asylum un burkāns aug savā dobē un dobē aug arī rododendrs un burkāns paspiež roku paspiež roku uzvalkam un ievelk roku līdz elkonim līdz padusei un zvaigznēm iesmaržojas ar versace uzpīpē iekurina plīti uzsilda tēju padzer to izmazgā krūzi uzsilda ūdeni ieber tēju izdzer uzlej ievelkas savelkas izpūš dūmus nopūšas izdzer krūzi izmazgā zobus paguļ padzer paguļ paēd pastrādā panogalina laiku palaiskojas pabesījas palasa paraksta o paraksta o paraksta paraksta pats savu verdiktu bet tādu kas paredz izejas dūmus un dūmu izejas tad tāda mehanizēta māja iet pa kalniem ar garām kājām un tur dzīvo raganiņa un vāra sižetiņus putriņām un tās putriņas visi grib iegūt jo tās liek sajusties dzīvam vismaz uz kāda cita laika rēķiņa un tad tev jāiemācās pašam sevi regulēt noskaņot reflektēt pilns kambaris ar darbībām ko darīt šajā pulsējošajā un vemjošajā dzīvē un tad ir miera betoniņš kādu laiku kontemplācijas un zelta laikmets un tā tālāk un tā joprojām un tā joprojām un tā tālāk.
Feb. 12th, 2023 @ 02:04 am
|
| » (No Subject) |
|---|
Suņu elkoņi
Feb. 11th, 2023 @ 02:27 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Manā miesā dzīvos ēdiens jums ir.
Feb. 6th, 2023 @ 02:32 am
|
| » (No Subject) |
|---|
Kopijas kopiju, kafiju vai tēju?
Feb. 6th, 2023 @ 02:28 am
|
|
|