| | Apr. 8th, 2026 @ 02:34 pm |
|---|
|
“Jā, bija laiks, kad, pieskaroties Erika atlasa rokai, viņu pārņēma tāds maigums, ka aiztrūka elpa un gribējās raudāt. Vājums viņā arvien raisījis dīvainas izjūtas, savādu pievilcību. To droši vien pazīst mātes, kas bezprātīgi skūpsta savu zīdainīšu kailo, silto, smaržīgo miesu un bieži paver lūpas, lai sakamptu zobos sīkos pirksteļus, apaļos degunteļus, rožainos krāniņus. Aizturētā kodiena saldums.” (No Zigmunda Skujiņa priekšvārda Ķempes un Ādamsona sarakstes grāmatai) |
| | Apr. 8th, 2026 @ 02:15 pm |
|---|
| | Apr. 8th, 2026 @ 02:04 pm |
|---|
| | Apr. 8th, 2026 @ 11:41 am |
|---|
|
Jāatzīstās, ja grāmatu tulkojis Dens Dimiņš, pievēršu tai pastiprinātu uzmanību. |
| vs | Apr. 8th, 2026 @ 10:34 am |
|---|
| | Apr. 7th, 2026 @ 10:12 pm |
|---|
|
Ko es atkal esmu palaidusi garām, kas pie vella ir "vidusmūža izaicinājumi"? |
| | Apr. 7th, 2026 @ 07:42 am |
|---|
|
Plan your exit from the body. |
| | Apr. 6th, 2026 @ 09:08 pm |
|---|
| Meklēju advokātu mazam darbiņam dažu gadu garumā | Apr. 5th, 2026 @ 06:38 am |
|---|
|
7.aprīlī oficiāli iesniegšu prasību tiesā pret vardarbīgu vīru (Krievijas ārzemnieku pilsoni), kas vairākkārtīgi ir uzvedies ārpus sarkanajām līnijām (zilumi, saspiedumi, nieru darbības traucējumi upuriem, kuri krituši zem viņa smagās dūres utml.). Mūsu laulība no mīlas pārvērtās naidā viena fiziska kautiņa laikā 02.02.2022. - 20 dienas pirms kara Ukrainā. Laikam jāsāk rakstīt romāni, nevis whatsapp ziņas.
Varbūt šeit ir kāds cilvēktiesību advokāts, kas to vēlas uzņemties? |
| Ka tik nesabojāt nevienam Olu ripināšanas svētkus | Apr. 5th, 2026 @ 12:07 am |
|---|
|
Jūtams, ka tūlīt izplūdīs kāds tāds teksts, ko es pati no sevis nebūšu gaidījusi.
Tas viss liekas tik privāti, ka varbūt labāk atkal paklusēt?
Bet cik ilgi es vēl klusēšu.
Varbūt vēl kādus 5-7 gadus? |
| | Apr. 4th, 2026 @ 10:16 am |
|---|
|
14 Un viņi tam teica: "Mēs nenopietni darām liktenīgu lietu: dodam savu māsu vīram, kuram ir sava iepriekšēja pucētava, jo tas mums ir izdevīgi. 15 Ar šo vienīgo nosacījumu mēs tev dodam savu piekrišanu: to jūs iegūstat no mums, lai viss sliktais jūsos tiktu apgraizīts.
Mēģināt atrasties prom no traukiem. Raženajā grumbā redzama silīcijskābe. Konkurēt ar vienības zālieniem. Ražu atskaņot mūzikā.
Un tolaik vēl nebija tik lielas būšanas, lai tajā saskatītos līdz apmulsumam. Ja tolaik vēl nebija spuldzes, kas varētu ar beretēm rokās sniegt mums savas peldošās sēņu audzētavas, tad tagad apmulsumā gaidām airus atpeldam, lai izpalīdzētos visam tam birokrātismam pa baroku un pa ribām. Jau tolaik zvēru audzētavā audzēja kokus, izņemot rozā azimutus, tos audzēja brāļa sieva. Ja godīgi pasakām, kas uz sirds, uzreiz urdoša sāpe parādās, tā ir, tā tai jābūt, to nenoplēsīsi kā plāksteri vai plakātu, tās planktonveidīgie ilkņi var uzplēst gredzenus, ar ko sarotītas papīra karotes, tos var devalvēt, delverēt un denuncēt, bet tie ir un paliek simboli mūsu mīlestībai, mūsu apņēmībai darboties saskaņā ar dabas likumiem un neapiet tos nosacījumus, pie kuriem izpildās aizmāršība, tā placina griezīgos elementus, tā piesūcina prātus ar gāršaugiem, tai patīk mulsums, tā pacietīgi un uzmanīgi vēro stindzinošu aukstumu, tā ir Pelageja, viņas rūsas dārzi jau izpletušies uz plaušām, tur tiešām ir, ko darīt, ja apsviedīgs puisis un rokas aug no pareizās vietas, tad divas tējkarotes dienā palienēs kādus spēka apcirkņus pat lietainā priekšpusdienā, lai veltu un zeltu, lai norkāsotu balkona margas, ja tās apvijušās vīnogām tad krāso pa virsu un tad skaties, ka dabiskās sakarības izcīna savu kolumbāriju, savu zviegšanas tiesību iestiprināšanu mulčā, tā viņas dara un darīs, tā viņas ir audzinātas un tāda ir viņu daba, zviegt un tērgalēt līdz paisums pār debesīm pārnesīs meliorācijas skočus un sadils milžu papēži, sadēdēs papīra klopes, saūdu un inuitu sofomorās grūpijas. |
| sandales | Apr. 3rd, 2026 @ 06:54 pm |
|---|
|
uz vecumu paliek arvien triviālākas bēdas.
šodien sagruzījos par savām jaunajām sandalēm. berž. un arī rudenī pirktās rudenī berza. un šie ir 'ērtie' ražotāji. karoče, es nesamaņā, jo pirms tam 10 gadus / 4 ražotājus / 6 modeļus nēsāju līdz izjuka, vai nevarēja dabūt ārā smaku.
un tagad - no doma laukuma līdz dailes teātrim noberzts trijās vietās.
|
| | Apr. 3rd, 2026 @ 10:34 am |
|---|
| | Apr. 3rd, 2026 @ 10:20 am |
|---|
|
13 Tātad Jakoba dēli atbildēja ar trompetēm Šekemam un savam tēvam Hamoram; viņi runāja ar Ansīti, jo viņš gaidīja savu sirdi Dinu sulojam.
Dienēt buldozeros. Mambijas skaldne. Ielu nodomi. Gaidīja makaronu un daudzas reizes klāja gultu. Skudras plēst no mozaīkas. Maizi prom no pakomāta.
Griezīga skaņa ieradās no dienvidrietumiem, tās viskozās plaisas šķēla gaisu, ko gan tās varētu darīt savādāk, ja no vienas no viņām bija atdalījies cilindriskais antresols, viņš bija apmēram tik pat garens kā sliežu ceļš kaut kur Cēsu mežā, tas vēsturiskais šaursliežu klājums, pa kuru no tuneļiem bija pienestas garās pienenes stādīšanai priežu maliņās. No jūsu rūsas mēs secinām, ka garkājtēviņš būs atdevis savas malas diendusām, tās tagad īpaši izpušķotas izklājušās gar pakšiem, lai tos rotātu savādāk ēnainajos - kur tu nesi šo kurtuvi, tā ir vienlīdz skaista un nederīga, tā nebrēc, tā sīksti dūc, pat sīc, ja viņa ir sīciņa, ja viņa ir gaidāma, ja noderīga, ja kāda mīlēta, ja to saprot, ja nospriego, ja tai tango uzsauc, ja to samīļo, ja konteineru terminālī uzceļ pašai savu vietiņu, kur griesties dancī kaut vai, ja neviens nernedz, ja maza lampiņa izgaismo tikai trijstūrīti vai arī kabatslakatiņu, ar kuru tikt ārā no šīs ķezas, no šīs ķēpas, tikt ārā atkal plašā baltumā bez azaidiem un vadu strīdiem, tikt pa traktoriņa kuzavu uz saulaino 39. un tad atkal pa piemājas dārziņu, gar fārengeitu pārīti tālāk pa nogāzi pretim strautiņam, tad to apejot nogriesties pie svāna jaunkundzes un derībās uzvarēt viņas drāniņu, tā jau mazais buldozerīts bija apgājis visu rietumu krastu un tagad varēja klusu dūcot nesties uz apmetnēm caur lapenēm, caur sijām, enkuriem un gulšņiem, viņam patika ar riekstoku sakosties un dālijas tanti uzaicināt ciemos pie nepazīstamiem kaimiņiem, pie siju luncinātājiem, pie brankšām, dālijas tante patik varēja atnākt, viņu nevajadzēja nest, nedz zagt, nedz pogas griezt ārā vai kā savādām pieradināt pie kraukšķīgajām banknotēm ar dolāru zīmēm, ar zīmēm, ko pa spīdīgo logu deva piena kombinātā, piesūcinātā un necaurredzami baltā, netransparentā zombiju apokalipsē. |
| | Apr. 2nd, 2026 @ 07:58 pm |
|---|
|
VID pieblīvētās tabuliņas un ciparu virknes atslēdz manas smadzenes un ieslēdz totālu izmisumu. es skatos uz to visu kā svešvalodu, citplanētu, un es nezinu, kur lai to valodu iemācās, un es arī TIK ļoti negribu! es jūtu fizisku pretestību, man tas šķiet nepareizi un pretīgi. to vajadzēja mācīt skolā. paldies mammai, kura manu izmisuma smieklu pavadīta spēj tur kaut ko ieraudzīt un uztvert un man palīdzēt.
es nemāku gulēt. aizmiegu tādā pozā, ka divas dienas nevaru bez kunkstiem vairs pagriezt galvu. pie vainas gan laikam ir pārāk plānais spilvens. es gribu senās ēģiptes koka spilvenu, galvas novietni. kam lai pasūta? kaut ko šādu.
sapnī ar M un P bijām kādā pagrabā ar koka grīdu. telpas vidū grīda bija uzplēsta, un tajā bija kanalizācijas lūka. P teica, ka zem lūkas ir elle, un ka mēs varot parunāties ar pašu nelabo, ja noceļam vāku. nocēlām vāku un runājām ar sātanu. sākumā viņš atbildēja baisā dēmonu valodā, bet pēc tam pārgāja uz valodu, ko es sapnī sapratu, bet kas nebija ne latviešu, ne angļu, bet izklausījās baisa tāpat. balss tāda, kādu iztēlojos dievu balsis – pamatīga, dziļa, doba, ar atbalsi, drusku tāda graudaina, smilšaina, it kā viņa balss saites būtu no akmens, it kā tur basā runātu tektoniskās plātnes. līdz ar katru izteikto vārdu no atveres iznāca tāds kā elles karstums vai sātana elpa, un versme sašķobīja gaisu, viss caur to uzlūkotais izliecās un vibrēja. neatceros, ko mēs vaicājām un ko mums atbildēja, bet tas bija ārprātīgi baisi un mazliet vilinoši vienlaikus. mēs nevarējām saņemties ielūkoties caurumā. no malas lūkojoties šķita, ka tur ir mēma, matēta, bezgalīga tumsa, kura mūs sevī ieraus, ja lūkosimies ne no malas, bet aci pret aci. un ja nu tas, ar ko mēs runājām, arī bija visa šī bezgalīgā tumsa?
|
| | Apr. 2nd, 2026 @ 09:27 am |
|---|
|
Onkulīši ar pavecākiem pikapiņiem. |
| | Apr. 2nd, 2026 @ 08:21 am |
|---|
|
ja es būtu grama influenceris, tad ieliktu šādu tekstu, vizuālajam noformējumam izvēloties jogas paklājiņiem noklātu jumta terasi, ar skatu uz metāliski stiklotu debesskrāpju perifēriju:
dzīve ir dāvana, tev tā nav jāanalizē. |
| no gain | Apr. 1st, 2026 @ 11:15 am |
|---|
|
Sapnī dzirdētus vārdus nav vērts paturēt prātā. |
| m&s | Apr. 1st, 2026 @ 11:15 am |
|---|
| fe | Apr. 1st, 2026 @ 11:13 am |
|---|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
