| Datblygu | May. 10th, 2024 @ 11:41 pm |
|---|
|
Šī dziesma ir manas vecākās meitas pirmā atmiņa. Mēs viņu ielaidām musu istabā, jo kaimiņa trokšņi aiz sienas viņai bija tumši gari.
Saksofons sākās, un Amnēzija viņu ieveda apziņas pasaulē. Es tikko virtuvē nospēlēju dziesmu un viņa dejoja – mierīgi izteiksmīgi. |
| | May. 10th, 2024 @ 10:37 pm |
|---|
|
Līst skaidrām lāsēm lietus un vairāk it nekā
Uzdāvināju sev tuvojošamies dzimšanas dienā dāvanu. Ulvim tā sapistā mugura, kas visu padarīja vēl vairāk patiesu. Klāva vokāla ilgi vairs nebūs.
Pirmo reizi mūžā aizgāju uz konci un lēnām atskurbu nevis noreibu. A. šodien pēdējā darbadiena pēc 17 nostrādātiem gadiem. Aiz cieņas pret notikumu lēju sevī dzirkstošu šķidrumu. Personīgas dāvanas izrādās joprojām uzrunā cilvēkus. Tad varbūt viss vēl nav zaudēts. Bija jēga vakar naktī griezt un līmēt un domāt atvadtekstu, lai pasaulē mazāk vientuļi un atsvešināti.
Tagad vēl pa virsu kafiju bezmiega drebuļiem un turpinam rakstīt.
http://klab.lv/community/pajautaa/4221349.html |
| der Mensch ist künftig indem er das Da zu sein übernimmt | May. 10th, 2024 @ 07:33 pm |
|---|
|
TAs ir psc cik Heidegera idejas ir tuvas somatiskajam feminismam. Apsveru iespēju izveidot esamības stāvokļu oracle kārtis. Daseinserinnerung meets experiential anatomy |
| | May. 10th, 2024 @ 04:39 pm |
|---|
| | May. 8th, 2024 @ 09:48 pm |
|---|
| | May. 8th, 2024 @ 07:44 pm |
|---|
|
4.nē. mūzika ir nepieciešamība, personīgais auto lieka ekstra, ko var aizvietot ar sabtrans un velo
Drošvien esmu trakākais (hehe) cibas melomāns, bet tāds ārprāts no komūnas veselā saprāta un psihiskās veselības sargātājiem, pat man ir par daudz.
Personīga brīvība pārvietoties kā un kur grib ir mazāk svarīga par kaifa ķeršanu (pat, ja tā ir tiešām garīga bauda, kas zaža variantā pilnīgi noteikti atkrīt). Nešaubos, ka arī jebkas cits personīgs šo acu izbolījušo, ērkuli krāsojošo, leļļu kleitās ģērbto "normālo cilvēku" aktīvajā ideoloģiskajā apritē ir vismaz nevēlams, ja ne tūlītēji aizliedzams un aizvietojams ar stingri centralizētas megavalsts 'pakalpojumiem' kā allmighty sabtranss un skudrupūžņpilsētas ar kūniņām un kloākām privāto mājokļu, kas taču kaitē Mātei Gaijai, vietā.
Paldies par apdeitu psihiskās veselības standartu pēdējos modes gārdzienos. |
| | May. 8th, 2024 @ 06:37 pm |
|---|
|
ou fak, man rīt varbūt būs jābrauc autobusā. ja ieraudzīšu kādu koloradosu, varbūt nonākšu mentenē. nu pohuj, everything is experiencc.Current Music: Zigismunds Lorencs - Ceriņi |
| | May. 7th, 2024 @ 09:08 am |
|---|
|
Gotta get my eyes checked and my lui viton. |
| | May. 6th, 2024 @ 10:23 am |
|---|
| | May. 6th, 2024 @ 09:57 am |
|---|
| | May. 5th, 2024 @ 11:59 pm |
|---|
| | May. 5th, 2024 @ 09:46 pm |
|---|
|
nutā. šorīt desmitos aizgāju uz kortu, pirmoreiz tur bija pilnīgs tukšums.
vēlāk ieradās viens sīkais (8 gadi), kurš spārdīja bumbu, un stāstīja random faktus par krištianu ronaldu. pēc brīža viņš izvilka euro2024 uzlīmju albumu, un rādīja, kur viņam divās vietās ir ronaldu kartītes, arī zidāns nezkādēļ tur bija iekļauts.
- "klau džekiņ, tu nopietni atnāci uz kortu ar uzlīmju albumu"?
- "jā, es cerēju ka draugs atnāks, es viņam būtu rādījis."
tas likās tāds baigais kosmoss, es savu euro2004 albumu nevienam nerādīju. kur veins rūnijs, tāpat kā džensons batons, bija totālākais gurķu ģīmis, tur arī bija pavisam zaļš kr ronaldo. un protams latvijas izlase - lai dabūtu pilno latvijas izlases rosteri, aizgājām pie kaut kāda veca čuvaka (laikam pagalmā barona sporta bāram), kuram bija tonnas, grāmatplaukti un sazina kas vēl ar sporta kartītēm.
sīcis vēl jautāja, kas togad, 2004. gadā, uzvarēja. un es nevarēju atcerēties. tikai to, ka finālā spēlēja grieķija pret mājinieci portugāli (tas starp citu bija arī duelis grupā, iespējams, pat turnīra atklāšanas spēle). bet kas uzvarēja? portugāle vai grieķija? droši vien apbēdināju sīci, kā var būt tik stulbs savulaik futbola sekotājs.
arī kārtējo reizi atcerējos jāņmuižu, pirmo sporta nometni. kojām pirmajā stāvā uzreiz pa labi bija kafene, tur šad tad rādīja to futbolu. vācijas vai čehijas spēle iespējams gāja pie omes. tovasar un togad arī visi ļoti bija atklājuši, ka vācijas vārtsargs olivers kāns bija ar latvijas saknēm. ēdamzāle, sporta zāle (kur treneru telpa bija noklāta ar sasvīdušu bokseru/bodībilderu plakātiem), kojas, vēl bija tas āra laukums ar melnajiem gumijas kvadrātainajiem blokiem. desmit gadus skola esot slēgta, un viss tur grūst kopā. skola ar kojām kopā izsolīta par 8700 eur - kam viņas vispār var būt vajadzīgas, gribētos pabradāt. kad tur vienreiz vai pat divreiz biju, protams nomīzu. pārnestā nozīmē.
vēl biju uz valmieras viesizrāde "mēs, roks, sekss un psrs" - o.p nepatika pavisam, jau pirmajā pusstundā nopratu, un pēc pirmā cēliena bija prom. man arī nepatika, kaut kā super vienkārši attēlots tas "psrs", tā kratīšanās tikai pie pērkona mūzikas - jā, es arī tā daru, uzlieku pērkonu mašīnā/virtuvē/dušā un izkratu savu dvēseli, jā, esmu bīdījis savus dzīves mērķus ap tekstiem no dziesmām, nu un tad? vienīgā labā fīča par izrādi bija tikai pats pērkons, ar puntuli pie klavierēm. un citādi vispār pēdējās visas teātra izrādes (vēl jrt melnais gulbis un žižeks-pītersons) arī liekas totālākie flopi.
es varbūt vienkārši esmu pārāk atrofējies, un sporta uzlīmju albumi ir mans īstais līmenis.
|
| | May. 5th, 2024 @ 12:01 pm |
|---|
|
Cūkas
Vistas
Siļķes
Govis
Reņģes
Skumbrijas
Visādas garneles
Visādas mīdijas un austeres
Zosis, gan mājas, gan savvaļas
Mežacūkas
Brieži
Truši
Stores un zandarti
Nēģi
Laši
Plauži
Asari
Zuši
Krabji
Zirgs
Kalmāri
Vēl visādas zivis ārzemju ēstuvēs un piemājas konservos, par kuru izcelsmi man patīk domāt
Patīk domāt par to, cik tālu līdz manai mutei viņi ceļojuši, un kad bija pēdējā reize, kad tas konkrētais tuncis bija redzēts dzīvs.
Viens zemesvēzis čehu absinta marinādē
Un viena čūskiņa no tekilas pudeles
Zirgs, es jau teicu?
Cūku kaušanu esmu redzējis daudzreiz.
Vistu kaušanu – interesanti – mazāk.
Apmēram tikpat daudz, cik makšķerēšanu.
Vēži! Pats esmu ķēris un pats licis katlā.
Un biju klāt, kad nošāva meža zosi un mežacūku, ko vēlāk arī svinīgi apēdām.
Dažādas cilvēku detaļas esmu ēdis sapņos, bet mīlējoties mēdzu iekost. Plecā vai mugurā, piemēram. |
| | May. 5th, 2024 @ 09:43 am |
|---|
|
Katram cilvēkam ir savs kefīrs, tas mācās piezīmēt atzīmes garīgā plānā. |
| pff | May. 5th, 2024 @ 09:02 am |
|---|
|
gribas atvāzt muti lielu lielu kā čūskai un brēkt. vārdi ir tik kokaini, tik stīvi. es nekad nevaru pateikt tā, kā ir manā galvā. un tad man jāpaļaujas uz vārdiem, lai tie
whatever
nevaru jau mēnešiem parakstīt jo man vnk neiet ar vārdiem un valodu lately
utt utjpr
bonus ideja: aizmirst par lasītāju
varbūt man ir divdesmit sešu gadu krīze
man svarīgi, lai jūs zinat, ka es vispār esmu daudz jēdzīgāka nekā teksti saka (domāju paralēli par to ka šis teksts vispār nenolasīsies intonācijā, kurā šo saku galvā - intonācija ir izbesīta, mzlt ironiska (sardoniska?)
papildus doma: es jau arī nevaru zināt, kā vispār kaut kas nolasās. kad es uzrakstu un iepublicēju un izlasu man liekas, ka to rakstījusi kaut kāda trīspadsmitgadīga beibe kurai grūti tikt galā ar savām emocijām
papildus doma: man ir jāspiež sevi vairāk rakstīt, citādi es aizmirsīšu, kā nosūtīt domu pirkstos (bet man ļoti labi izdevies apgūt prasmi nosūtīt domu uz muti un runāt. vai tiešām iespējams tikai viens no abiem?
Vēl es domāju – rakstu šeit vnk tāpēc ka man laikam ir trauma no google docs un worda, es nevaru vispār neko parakstīt tur un man sākas stress. vai tas ir kkāds postakadēmiskais PTSD? |
| | May. 3rd, 2024 @ 07:27 pm |
|---|
|
Ceriņu laimju meklēšana ir dabas Latloto.
Atceļā no Lidla ekspedīcijas jaunieši pagalmā man teikuši "Здравствуй, Cheetos", ņemot vērā čipsu geparda čipsu uzrakstu uz manas maikas. Interesanti, ka nedzirdēju to, esot aizdomājusies par staigāšanas studiju pieejām. |
| | May. 3rd, 2024 @ 06:47 pm |
|---|
|
Dvehseles miers ir visdahrgahkaa manta |
| | May. 3rd, 2024 @ 05:10 pm |
|---|
| | May. 3rd, 2024 @ 11:44 am |
|---|
|
vēl viena lieta, kādēļ gribēju ienākt cibā - kājas šobrīd dīktin dīc pēc kādas nodarbes (trešdien bija ļoti laba priekš maniem standartiem bumbošanas sesija).
bet tā, vai jebkā, vietā es staigāju šurpu turpu pa dzīvokli, retu reizi pārliecos pār darba laptopu lai uzrakstītu "jā, okei" vai "nē, paldies". ja priekšniek, tu šo lasi, tad atvaijno, bet šī ir bijusi ļoti jobana nedēļa. paldies par laicīgo algu un bonusu (nesaprotu gan, par ko tas).
jā, dīc kājas (it īpaši potītes un ikri), un nupat sāka iespīdēt saule pa dzīvokļa logiem. šonedēļ beidzot sākās vasara (līdz šim bija 2x 2 dienas ar +20). nāvīga motivācija.
|
| | May. 3rd, 2024 @ 11:32 am |
|---|
|
ienācu cibā, lai atrastu, kurā tieši datumā es dodoties ceļā no liepājas uz jelgavu pie stūres masturbēju. tomēr pa arhīvu parakājoties, tā arī nespēju atrast piezīmes par savām ceļa gaitām, kā arī vēl vairāk saburzīju atmiņas par tajā mēnesī darīto un pabūto.
instagrama storiji tagad izručīja. tolaik laikam bija tāds brīdis, kad ekspresīvākos ikdienas atgadījumus - lielu daudzumu ar nopļautām ūdenszālēm vai skārda vannu, pilnu ar puķēm, fočēju un storijoju.
bet ir arī labā ziņa - neviens labāk par mani nezina, kad tas ir noticis. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}
