ok, pietiks rīt, jāiet uz operu.

mums brokastīs - mergēzes ar melnajām pupām.

četri crousty bacon dienā, čipšu paka un Rodenbach...

darbam apakšstāvā ir sviestmaižu tirgotava, kur saimnieko tāds jauks beļģu pāris vai brālis ar māsu, un ingmārs ir viņus izkrīpojis ar to, ka katru dienu nāk un pērk vienu un to pašu (Crusty bacon sviestmaizi). tāpēc reizēm viņš paprasa kaut ko citu, bet tikai lai viņus pārsteigtu, nevis tāpēc, ka viņš gribētu kaut ko citu.

es tagad viņu tincinu, nu, kā tā var gribēt. viņš saka, ka tāpēc, ka kādu dienu viņš te vairs nedzīvos un neēdīs crusty bacon.

"atšķirībā no Reiņa es kādu dienu kaut ko citu atkal ēdīšu"

sestdien iešu uz Tamerlano

http://youtu.be/bynLesgPpCY

beļģija manā dzīvē ir ienākusi ar karamelizētiem sīpoliem vismaz reizi nedēļā un regulāru puravu biezzupu (3 puravi + 1 kartupelis, apcepi un pavārīti pienā, sablenderēti + siers, sāls un pipari)

šorīt paliku mājās, jo bērnam ir caureja.

Vakar ar Tēju līdz pusnaktij bijām vampīru bārā. Tas bija tumšs un šiks, bet beļģi ienesa savu pāķīgo rupjību un zilās asinis, kas kopumā veidoja ideālu atmosfēru.

Minister of Hell

aizgāju pēc dārgumiņa. viņi visi bija salikti guļus zilās nestuvju tipa gultiņās. visi grozījās vaļā acīm, bet nevienas skaņas. auklītis (tas pats arābu puisis) pamāja, viena rozā sega sakustējās, no segas apakšas roka pastiepās pēc zābaciņiem, kas bija akurāti nolikti pie gultas, pasita tos padusē un atskrēja pie manis. un ar savu spalgo "vampīriem vai ir apenes?" gandrīz izcēla no nestuvēm visus pārējos.

uzsēdināju uz bagāžnieka, atvedu mājās, kur viņš uzlika šlipsi, jo "vampīriem tā ir".

šodien taisīju zilā siera - spinātu mērci, izmantojot saldētu spinātu ripas, kas izrādījās saldēti pētersīļi (500g). diezgan pretīgs rezultāts, bet apēdām. labi, ka Eiženam bija nageti.
pēdējā laikā E. iet gulēt ar prieku. tāds - jē! var iet gulēt. un es esmu - jē! viņš aizgāja gulēt. un kādas 40 min pēc viņa es ielienu gultā un lasu grām. un tad guļu ilgi, kādas 7 h, līdz Miķelis atnāk mani modināt, jo viņam atkāpju nav - 7os visiem divkājainajiem ir jāstaigā, citādi sakodīs seju.

es cilāju glāzi

apēdu prozīti un man iestanovīja

īstenībā visvairāk mani izbesīja sarakste ar santehniķiem, ar ko joprojām strīdos par to 700 eir rēķinu, jo mums netika piedāvāts izcenojums ne par pakalpojumu, ne par cenu par minūti. es saku viņu menedžerim, ka darbs ilga ne vairāk kā 7 min, bet viņš man netic.
Pēdējo reizi zvanīju uz kompāniju, lai prasītu, kur tie meistari palikuši 19.47 bet 20.10 viņi jau bija kādu brīdi prom, es biju saslaucījusi grīdu un zvanīju saimniecie Fatimai, lai pateiktu, ka ir novērsts sūds.
Pa vidu šajās 23 min viņi bija paspējuši atbraukt, noparkoties, pačakarēties, izrakstīt rēķinu un notīties.

tie cilvēki ar automātiem ielās, demonstrācijas aiz loga katru dienu tomēr kapā uz nerviem. tas, ka katru rītu jāizlasa visas ziņas, arī nepalīdz.

Enfants acceptés: Non

šodien no rīta es atkal strādāju un pēcpusdienā atkal strādāju bet no 13.00 - 15.00 mēs bijām uz Krāmu tirgu, kur es sev paņēmu dažas panckas nozagto vietā. Sēdējām visi trīs pie baznīcas Notre-Dame Immaculee un ēdām lielas beļģu desas lielās beļģu maizēs ar daudz sīpoliem.

piedzemdēju mazu mīļu kunkulīti, tagad man ir robots, galaktikas monstrs, skelets un dinozaurs vienā personā. kā visiem.