Le Monde raksta par liceja bulciņu cepēju Daini, kurš slauzis Krievijas karogu...

http://www.lemonde.fr/europe/article/2015/03/02/le-proces-d-un-casseur-de-drapeau-russe-embarrasse-la-lettonie_4585748_3214.html

mājās toties - vēl vakariņas nav apēstas, ka man jau jāapsola, ka dejosim "Petit-Jean qui danse". pamēģiniet šitādu, kur jākustina visi orgāni, kas tiek nosaukti, bet starpspēlēs, paceļot otru cilvēku un ātri, ātri griežot: http://youtu.be/p3OoTMl1OPs
turklāt viņam ar 1 deju nekad nepietiek.

izlavījos no darba 15 min ātrāk, apsoloties padarīt vēl no mājām, lai ātrāk tiktu pie Eižena. rezultātā iekāpu metro, bet tas mēsls nekustējās. tikai solīja kādas 15 min, ka drīz brauksim. peronu apvilka ar drošības lentēm, vēl 20 min solīja braukt, tad noņēma drošības lentas, ielaida vēl cilvēkus, izkustējās, paveda 1 pieturu un paziņoja, ka nebrauks vispār. pie Torņa visi panikā metās uz autobusiem, bet tie mēsli arī nenāca, sastrēgumi drausmīgi. aizskrēju izņēmu naudu, stādināju takšus, viens mani paņēma, bet izrādījās asshols, kurš neprata ar navigāciju atrast vajadzīgo adresi vai arī tīšuprāt aizveda caur sastrēgumu pāris pieturas pretējā virzienā. ierados stundu vēlāk nekā parasti. samaksājusi lielu naudu un pārbesījusies.

žurnāla redakcijas noslepkavošanai neesot precedenta (vismaz Rietumvalstīs). aresti, deportācijas, sodīšana ar nāvi - jā, bet tieši slepkavības - nē

iepirku Parīzē nošauto mākslinieku grāmatas, "Mazo neiecietības traktātu" un Parīzes universitāšu mākslas un vēstures profesoru kopīgi veidoto eseju krājumu "Ja karikatūra būtu domāta nopietni"

kad pirms gada Lieldienu rītā pēc ilgas slimošanas savā gultā Nikolā klātbūtnē nomira viņa māte, viņš esot izgājis hallē un teicis tēvam: nu viss, beidzās. tēvs esot uzbļāvis: tad aizej pēc maizes, ko tu te stāvi, mums nav maizes pusdienām.
Nikolā teica, ka nespēj šajā brīdī domāt par ēdienu. tad tēvs pats uzlika cepuri un aizgāja uz bulanžēriju pēc svaigas bagetes.

sadziedēju paģiras tikai pašā vakarā ar plānu ķirbja zupiņu un truša stilbiņu sautējumu

Tā kā Gidons bija saslimis, skatītāju vilšanos kompensēja Martha Argerich. labi kompensēja, tā kompensēja, ka maz nelikās.

mammīte vēma šitā te (e tēlo, kā es šorīt vēmu)
nujā, mammīte vakar paķēra par daudz šampīšus Gidona dzimšanas dienā. jo ovācijas un Antiformalističeskij rayok tai bija atrāvušas vaļā delīriskas jautrības kanālu.

aplikācija saka: your period will start in 2 days

nolādēts, atkal jau ceturtdienā piektdienas sajūtas.

gāju Eiženam pakaļ uz skoliņu, redzēju jau pa gabalu, ka viņu trenkā un grūsta pagalmā. pienācu tuvāk, viņš mani arī caur žogu pamanīja un saraudājās, teica, ka Gvinal viņu sitot. iegāju iekšā, samīļoju, prasīju, vai viņš arī sita un grūstījās, viņš teica, ka esot "palīdziejis Muhamedam" un "Muhameds ir draudziņš". teicu, ka palīdzēt ir labs darbs, bet grūstīties slikti, un nevajag.
izgājām no skoliņas, un Eižens pie durvīm pamanīja milzīgu maisu ar LEGO. paprasīju vārtsardzei, vai to var ņemt. viņa teica, ka droši - to kāds nupat atnesis bērniem. Eižens, dabūjis apstiprinājumu, ka to var ņemt uz mājām, kļuva bezgalīgi priecīgs. un es teicu, redz, kā labie darbiņi atmaksājas, un E apsolījās būt labs.

kopš antibiotikām negaršo ne piens, ne kafija. es sajūtu tiem dažādas jocīgas piesmakas un faktūras. kafejnīcas kafija gan bija ok.. vēl esmu kļuvusi smukāka, bet tas varbūt tāpēc, ka pēc gadiem ilga trūkuma esmu beidzot atļāvusies sejas krēmu.

fantastiska diena, es esmu fantastiski izgulējusies. aizmigu, iespējams, pirms pusnakts, un Eižens ievēlās tikai 6os, un vēl nogulējām līdz 7:20.

ingmāra recepte: maize, krabju nūjas, majonēze, desa, maize

slauku acis - ne jau dziesmu klausoties, bet komentārus lasot "the chosen people", "stop white genocide". mūsu Dziesmu svētki ap sevi pulcē baltās rases patriotu forumu. kā jums tas liek justies?
http://youtu.be/C8Q_KVLDR9c

ingmārs iepērkas

rise and shine