wowow

***

2016.5.06. | 16:14
posted by: wowow

Šodien zviedriem pagrūdīsim episki vai zaudēsim ar cieņu? #kohejs

leave a comment [2]


wowow

***

2016.5.06. | 16:10
posted by: wowow

Pavasaris ir viltīgs (gandrīz ierakstīju bēdīgs :) laiks - papildus visam esošajam tagad arī dabūju iesnas un sāpošu kaklu.

leave a comment [2]


jim

***

2016.5.06. | 15:01
posted by: jim

Vakar piedzīvoju spēcīgu depresijas relapsu. To gan sapratu tikai pašā vakarā. Visu dienu nogulēju čokuriņā gultā. Man bija jāiet pie psihoterapeita un uz foršajām pilatēm, both prepaid, bet man bija vienalga, es spēju tikai pievilkt segu tuvāk zodam. Ārā spīdēja saule un ritēja brīnišķīgs pavasaris, es jutu, kā mana bezspēcība mani izsmej par neprasmi pieslēgties šai prieka, gaismas un darbīguma realitātei. Pāris reižu piecēlos, lai aizietu uz tualeti vai paņemtu ko ēdamu un tad atgrieztos gultā. Izlasīju kādus desmit Cracked rakstus, mazliet pačatoju ar cilvēkiem, ik pa brīdim atstūmu datoru un truli blenzu sienā stundu no vietas vai iekritu trauksmainā dažstundu miegā. Tūve, mazais gudrais kaķis, daudz nāca mani mierināt un ritinājās pie sirds. Pienākot tumsai, visas tās vārdā nenosaucamās baiļu un šausmu ķirzakas mitējās rāpot pa sienām, salīda kopīgā kamolā un beidzot pa īstam vēlās man virsū. Savas ne pārāk daudzās mūža panikas lēkmes neprotu aprakstīt citādi kā vien ar metaforu, proti, kad realitāte sašķīst daudzās sīkās lauskās. Sajuzdama, ka īstenība sāk bīstami plaisāt, atcerējos par savu emergency glābiņu, kurā ļauju sev patverties pāris reižu gadā, sameklēju nazi un mazliet iegriezu rokā. Savādā kārtā šī bija pirmā reize, kad tas nesniedza immediate relief. Lucifers, Kendrika Lamāra vārdiem runājot, joprojām man ložņāja apkārt, taču onlainā bija Īve, kas ar mani ļoti mierīgi un saprotoši parunājās. Viņa izteica nožēlu, ka nevar man caur internetu atsūtīt mazliet ksanaksa, un es atcerējos, ka man pašai somā glabājas viena tablete. Paņēmu pusīti un ar interesi gaidīju tos izdaudzinātos ksanaksa efektus. Nekad viņu nebiju lietojusi, biju tikai dzirdējusi stāstus par eiforisku pūkainumu, ar ko apaug akūtā trauksme. Neko tādu sevišķi nejutu, nekļuva mazāk smagi vai bēdīgi, taču sajūtas drusku notrulinājās, Lucifers kļuva pret mani vienaldzīgāks, atmeta ar roku un atvilkās mazliet tālāk uz istabas kaktu. Parunājām vēl ar Īvi, tad strauji uznāca miegs, ar uzmācīgajām domām pēc gaismas nodzēšanas kāvos tikai kādu pusstundu, tad uzreiz izdevās iemigt. Sapnī satiku brāli un izjutu pret viņu naidu un agresiju (šādu motīvu par brāli sapņos redzu regulāri un šie sapņi mani vienmēr ļoti sāpina), kā arī nevarēju atrast vēstules no Marģera. Pēc pamošanās ilgi nesapratu, kas tās par vēstulēm no Marģera, līdz pieleca, ka nav tādu vēstuļu. Šorīt ir tāds truls, tukšs apdolbījiens, bet, kā jau pēc badtripa, perspektīva ir mazliet pārbīdījusies un šorīt jau biju spējīga izlīst no pidžamas, iztīrīt zobus, apsēsties pie datora un sākt ražot vakar iekavētos darbus. Domāju par to, cik realitāte un identitāte ir trauslas un fiktīvas konstrukcijas un cik ļoti šāda tipa sabrukums varētu būt sekas šiem pāris mēnešiem intensīvās psihoterapijas. Es vilkšu piemēru ar psihedēliķu lietošanu: es, piemēram, nekad neesmu tripojusi vienatnē, apbrīnoju cilvēkus, kas to dara. Apziņu paplašinošas vielas vienmēr sev atļauju ņemt tikai tad, ja man ceļojuma laikā blakus būs kāds, ko pazīstu un mīlu, tev jābūt manam point of reference, es saku; kad realitātes struktūras nobrūk, tad šis cilvēks un pieskāriens viņam man dod drošības sajūtu, ka kaut kas vispār ir īsts. Un lūk, kad psihoterapija ir uzrādījusi, ka visi mani priekšstati par realitāti un manis pašas identitāte ir viltus konstrukti, ko esmu sacēlusi kā aizsargvaļņus pret dzīvi (pieņēmums, ka cilvēki ir x, pasaule ir y, es esmu z), visa mana rīcība un nerīcība ir tikai baiļu motivēta, tad es attopos tādā dienā kā vakar, kad nav vairs drošās telpas, kur pieturēties, nav nekāda point of reference. Es domāju, ka šis viss ir veselīgi. Demolition of previous coping strategies nozīmē, ka sāk atbrīvoties telpa jauna tipa dzīves saprašanai, un tā, cerams, būs kvalitatīvi labāka.

leave a comment [41]


ripp

***

2016.5.06. | 13:00
posted by: ripp

klau, kāds zina, kā apindēt/iznīdēt iršus? nu vai tiem līdzīgus kukaiņus. tādi kā lapsenes, bet lieli. ieperinājušies mājā, balkonā aiz apšuvuma.

leave a comment [14]


simamura

***

2016.5.06. | 12:58
posted by: simamura

Lai kur jūs tagad būtu, iedomājieties kādu klišeju, kaut ko, kas jums šķiet visbanālākā banalitāte.
Un tagad paskatieties apkārt, lai kur jūs tagad būtu - lūk, tā ir!
Apbrīnojami, ne, kā prāts strādā!

leave a comment [7]


punkts

***

2016.5.06. | 12:18
posted by: punkts

Planētas un galaktikas ir vēsturiskas vienības.

leave a comment


ninona

***

2016.5.06. | 11:06
posted by: ninona

Biju uz māmiņdienu bērnudārzā.

Visas mammas/vecmāmiņas viegli uzpucējušās, bet nekas TĀDS.

Pasākuma rīkošana priekšpusdienā audzinātājai noteikti atmaksājās. Iespējams, ka P vienīgā palika grupā. Pķičku žalko, bet man tomēr jāstrādā. Atdevu raudošu auklītei.
Vispār mazajai bērnai šodien ir ķērcamais. Jau no paša rīta apsolīju pēcpiusdienā nopirkt viņai saldējumu, ja klausīs audzinātāju nevis ķērks, ka grib būt lapsa nevis skudriņa...

leave a comment [8]


martcore

***

2016.5.06. | 09:56
posted by: martcore

пусть всё вокруг горит огнём, а мы с тобой споём.
(karlsons)

leave a comment [1]


anonymous

***

2016.5.05. | 23:09
posted by: anonymous

Наступи на стакан, если он выпит
Голову в петлю и с вещами на выход
Господи, открой мне тайны бытия.

leave a comment


dienasgramata

***

2016.5.05. | 20:08
posted by: dienasgramata

Ingas Kačevskas advokātu birojs, eksperte Baiba Rudevska: "Ja Satversmes preambula skaidri pasaka, ka Latvijas tauta godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, tad Latvijas tauta nevar piekrist Starptautiskā līgumā ietvertam apgalvojumam par to, ka Latvijas vīrieši dominē pār Latvijas sievietēm un diskriminē sievietes, un apgrūtina sieviešu pilnīgu attīstību. Bez Latvijas brīvības cīnītājiem, kuri pārsvarā bija tieši Latvijas vīrieši, mums nebūtu tagad savas valsts. Mēs nevaram godāt savus brīvības cīnītājus, vienlaicīgi pasakot, ka viņi jau toreiz (vēsturiski) apgrūtināja sieviešu pilnīgu attīstību un dominēja pār sievietēm." (no juridiskās analīzes "Par Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu iespējamo ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu ")

leave a comment [10]


martcore

***

2016.5.05. | 19:32
posted by: martcore

oj, izrādās hokeju arī ungāri taisās spēlēt

leave a comment [5]


ninona

***

2016.5.05. | 18:10
posted by: ninona

Trīcīga persona.

leave a comment


maya

***

2016.5.05. | 17:46
posted by: maya

Reiz. Sen. Ļoti sen. Pirms gadiem pieciem, bet varbūt arī desmit, redzēju sapni. Esmu Tartu. Ieliņa maza. Tumša. Vakars. Ieklīdu antikvariātā. Un tur man kāds iedeva grāmatu. Biezu un sarkaniem samta vākiem. Tas kāds vēl piebilda: "Ņem, te ir atminēti visi pasaules noslēpumi." Kopš tā laika vienmēr, kad esmu Tartu, meklēju sapņa antikvariātu. Līdz šim viņš palika neredzams. Bet tad gadījās iedzert pēc E. pirmizrādes. Braucām mājās svētdienas naktī un kaut kur pie Straupes es teicu: "Varbūt labāk braucam uz Tartu?". Tur arī pamodāmies. Rīts bija saulains un silts. Pilsēta mierīgi dzīvoja savu pirmdienu. Klasiski makšķernieki makšķerēja uzplūdušajā upē, vēl klasiskāki pasniedzēji rūtotās žaketēs un ar ādas portfeļiem virināja universitātes durvis, es kopā ar viņiem iegāju pačurāt. Eh. Smuki viņiem tur. Tad iznācu ārā un ... turpat aiz stūra jau viņš bija. No ārpuses izskatījās pilnīgi ne tāds kā sapnī - pārāk spožs un gaišs. Pagāju garām, bet tad tomēr atgriezos. Un, jā....iekšpusē slēptā istaba izskatījās kaut kur redzēta. Uz zema galda stāvēja patafons un viņam blakus sarkanos nodilušos samta vākos ar sudrabā krāsotām lapu malām - mana noslēpumu atminējumu grāmata. Atbildes gan bija izdzēstas.


 

Tikai zem vienas no tukšajām ailēm jau ar pildspalvu kāds bija ierakstījis tālāko meklējumu virzienu - "Kooksi māju īpašnieks Jānes ar sievu. Viņi nopirka mājas no Ado Grenzteinilt 1880. gadā."

leave a comment [26]


martcore

***

2016.5.05. | 16:32
posted by: martcore

turpinot par ballardu (ar kura īso prozu esmu noziedzīgi slikti pazīstams, bet to vienmēr var labot) un kronenberga filmu "crash" (domāju, vienu no interesantākajām un pēc naratīva sarežģītākajām filmām kinovēsturē), man publikai jautājums

a kuros gados automašīnas attīstīja tādu ātrumu, lai vadītāji sadursmēs jau varētu atmest slidas?

(skaidrs, ka balards šeit saskata (patiesībā neeksistējošu, vismaz erotiskā formātā) korelāciju, starp, seksa kā tehnoloģijas attīstību, un automāšinu kā tehnoloģijas attīstību, šīs abas lietas kopsummā it kā arī nevar ignorēt
taču deathwish tomēr ir kautkas stipri agrīnāks (kaut arī ja grāmatu rakstītu 80-jos, tad pieliec klāt, teiksim, atomkaru, un vēl būs tēma)

leave a comment [1]


simamura

***

2016.5.05. | 15:43
posted by: simamura

Pigalu Frīdis ir go-go dejotājs Klišī bulvāra klubos. Kad viņam prasa, kā viņš sevi uzkurina, ja šova laikā nav noskaņojuma, viņš gudri atbild: "nekā, izliekos līksms tik ilgi, kamēr pats tam noticu."

leave a comment [3]


liljabrik

***

2016.5.05. | 13:37
posted by: liljabrik

Ieliku spalvaino kāju bildi okCupid. Mana doma: lai neraxta par daudz 'normālie'.
Bet pirmais, kurš uzrakstīja, bija Ēriks (ex-xxx): Such hair. Much sexy leg. Wow.
Mani tas tik łoti aizkustināja, ka es tagad ticu mīlestībai.
Ērikā vispār bija tik daudz gaismas. Lai arī es ar vinu bieži izbesījos kvadrātā aiz garlaicības. Bet vienmēr atkal atgriezās un pārsteidza ar nelauztu gaismu. Kaut ko nenormāli tuvu manam cilvēkmīlestības ideālam. Kā arī, joprojām vienīgā nespeciālā tantriskā sexa pieredze

Bet mani baigi interesē kā būtu pamēgināt šo Rīgas tinderī (un swipe right visam kas nāk)

leave a comment


penny_lane

***

2016.5.05. | 12:32
posted by: penny_lane

secināju, ka mans personīgais guru edgars grands nekur nav pazudis, tikai gūgle sākusi viņu mest pie promo, jo raksta man edgars katru dienu. bet vispār garlaicīgi diezgan. Par nieka 7 Eiro tavās rokās iekrīt ideāls vīrieša “atvēršanas rīks”...Tas ir tik vienkārši kā atkorķēt labu vīnu )
Tags:

leave a comment [2]


ingmars

cepiens p

2016.5.05. | 12:35
posted by: ingmars

Atkal jau cepiens.

leave a comment


ninona

***

2016.5.05. | 10:58
posted by: ninona

Gribas ņerkstēt.
Sāp ovulācija, bet slinkums sameklēt ibuprofēnu.

Mājās pilns ar visādiem ēdieniem.
Šovakar skolā vecāku sapulce.
Rīt no rīta dārziņā māmiņdiena.

leave a comment


penny_lane

***

2016.5.05. | 10:47
posted by: penny_lane

tagad tā mirusī vāvere un visādi savainoti putniņi mani vajā sapņos. stulbā apsēšanās ar nāvi, vienalga, cik maziņu. kaut gan tai maitai laikam izmērs pašai nemaz nemainās.

leave a comment [5]