Cits citu rada radinieks, bet kad tu dievu neaiztiec.

= paskat, kādi tērpi!
= mēs vēl neesam saģērbušies.

Universe is the rotting corpse of a god that killed himself and america is made of candy.

diametrāli pretēja ideoloģija

potenciāli kaitnieciska informācija

Tad jau manīs, kuros kapos zvanīs. Kalendārs mani sauc ir ļoti labs.

pierādījumos balstīta pornogrāfija

Norvēģijā lašus baro ar burkāniem.

Gnidrīt, tu tagad repostē marksistus? Awwwwww!
Progresīvajos pieteikšanās anketu jau esi aizpildījis? Vai Maiznīcā iestājies? Praidā nāksi? 👨🏾‍🤝‍👨🏻🧑🏻‍🦰🦄🦊🏳️‍🌈🇦🇪

un šie vīri sajutās aizvainoti un iegāja milzīgā krāsā, jo viņš gaidīja atnākam ar necieņu pret Izraēlu izgājušo, kurš gulēja ar Jakoba meitu, tātad kurš ne teica, ne darīja, ko teica.

ziemas antrops. kuzmas ventūra nebija gājusi sacen. baltā auduma ziedošās pļavas. kaut kur zālienā nodemonstrētās auklas. maizes autori. kā loka metinātājs uz jūras skabargas. neviens nedara skarbas lietas šeit pustumsā.

uzlika griesties skabargai uz acs kaunu, tā griezās kā ezis griežas piena miglā, tik pat skabargaini kā tūlīt atnāks mustafa un ieliks kefīra glāzi acī iekšā kā plauktā ieliks ar ezermalas alus kausiem kopā un sakopinās to visu drumslās, centrifudzēs, ielūgs uz kafiju vēl pēc tam, bet iesaiņojums būs pacietīgs, tas būs vienkārša paciņa ar uzrakstu vai bez tā, ar paziņojumu, uzsaukumu, piekodinājumu, atgādinājumu, salutējumu, tostu, mazirbes krodziņu zem acīm vai vienkārši boksa maču zem matrača, zem amatas gultnes, zem gultas, zem kules, iesita tieši tur, kur pabira, un pabira tiešām uz visām pusēm vulgāri lamuvārdi, kurkuļi un mēmi, gandrīz vai runāt nespējoši, iespējoti tikai uz brīdi pabērt saslaukas, lai laiks un telpa kā bulkas kā kraukļi, kā ēdmaņa, zaņķa pirtiņā nodeldēta atnesīs atpakaļ noslīkušo pili, noslaucīs drupačas no galdauta, pārvērtīsies bultā un iešaus pa kartupeli, izšaus tam aci, izdurs sīksto miesu un sapakos maisos, kurkuļiem barība un pati sieva mīļa, kaut tikai, kaut tuk, kaut tuk, kas tur ir, acis atnākušas atrādīties, paskaties un atminies, tās taču ir tīrasiņu mīlas dzīslas, tās taču ir karātavu strīpas, kas aizmiglo un kas atkārto kodificē moku sābru, moku sombrero, mokasīnu, moskviču, volgu un taubi kā haubi kā sultāna halātu, kā medus vircu, kā mūžībā sajaukto bezrecepšu virtuvi tuvējā metāla riņķu barankā.

7 Jakoba dēli atkal sāka dzīvot laukos, no kuriem tie bija ieguvuši lietu.

baroties no pampāciešiem. neviens drošs sekstants. mazās rudzu tāfeles. iepazīties ar skolas pastulbeni. makarona grūtā arbitrāža. tekalēja grūtos aprises monolītos.

lai uzceltu un uzceltos, jāpiegrūž vēl ogles, ogles vēl piegrūstās izskatās neomulīgi, viņas ir dāsnas, bet ne tiešām tik, pat mazliet vairāk par sālītu sīpolu vai marinētu gurķi vai abiem, vai nevienu, vai dilli ar pētersīli, vai lidojošo skvoreču. kaut kā tā un nekā savādāk. kā ogudillis pasauca. kaut nu būtu pasaucis ar lietussargu, ar zontu. kaut nu, kaut nu skoču ar plīstošu stiklu sakauj tu, sakauj ogudilli, sakauj krepapīra cietoksni, sakrāj un sakrājies, sadodies, saelpojies, salīmējies, sabučojies, satuntulējies salūta sutā ar nazi un diega spoli atspoli atsperi, diktofona skaļruni skaļi runā, līmē, bučojies, lidinies, sapinies un atpisies.

vēl konstatēju, ka tulkojumā esmu ierakstījusi nevis "slavenos varoņus", bet "slavenos varņus"

https://uznemeji.riga.lv/vel-pieejami-77-000-eur-atbalsts-komerctelpam-rvc-az-piesakies-lidz-31-augustam/

draugi, vēl ir pieejams piķis! lieliska programma, par šo izremontēju savu studiju

No reklāmas: Simtiem cilvēku iecienīts krēms!

Torch me up, torch me down, torch me back to my underground, make me happy.

M man parādīja savu filmu. tā ir filma par ballītēm, un man ļoti nepatika tajā sevi redzēt. es arī sevi tā ikdienā neredzu. vai tiešām es vienmēr smaidu ar kaktiņiem uz leju? esmu daudz par šo smaidu domājis – man šķiet, ka tas ir tāds safe smaids, kas var būt piekritējs visām situācijas interpretācijām, tas vienlaikus smejas un raud un neko nesaprot. es esmu smaidījis arī ar kaktiņiem uz augšu, bet tas ir bijis ļoti lielos laimes brīžos un tikai ļoti tuvu draugu starpā.

Vakariņās uzcepu sviesta ķirbju šķēles cepeškrāsnī, apsmērēju ar olīveļļu, sabēru relatīvi daudz garšvielas (grauzdētie ķiploki, pipari, sāls, ingvers un čilli), uz pannas sacepu malto gaļu un tad uz šķīvja sakombinēju 4 šķēļu pusītes, malto gaļu, saulespuķu sēklas, sēklu maisījumu un fetas sieru un bija saldeni bet pikanti un ļoti labi.
Ķirbis vēl daudz palika pāri, rīt vai parīt jāuztaisa vēlreiz vai arī drīzāk jāmēģina ķirbja zupa.
Un vēl uzcepu divas mini cheescakes, jo viena philadelfijas siera paciņa bija ilgāk palikusi vaļā un kaut ko vajadzēja uztaisīt. Pamēģināju ar eritriolu, jo mājās bija jau no senseniem laikiem. Uz 210 gramiem siers+krējums pieliku vienu olu - ir kūka drusku omletīgāka, bet derēs (pagaršoju vienu karotīti kamēr silta).
Kūkai paralēli ieliku pirmo porciju krekerus. Ja neskaita, ka nojucis, ko kurā dienā varētu ēst, tad man noteikti ir ko ēst 4 dienas uz priekšu un vēl drusku.

Vakar pabeidzu queens gambit (beigas drusku pārsteidza nesagatavotu, jo šķita, ka būs vēl).
Noskatījos vēl vienu feel good filmu (Materialist, bija gana ok). Gribēju noskatīties kaut ko par villu Itālijā, bet sākums bija tik traģiski slikts, ka nespēju. Tāpat nespēju iesākt "dont look up".

the fear, the wasting away, the tortured extinction, the obstinate means of resistance, the naive beIief, the famines that go unmentioned, the trepidation, the stubborn determination to learn, the imprisonments, the hopeless struggles, the withdrawal and isolation, the arrogant powers, the blind wealth, the maintenance of the status quo, the numbness, the hidden ideologies, the flaunted ideologies, the crime, the whole mess, the ways of being racist, the sIums, the sophisticated techniques, the sirnpIe games, the subtle games, the desertions and betrayals, the unshrinking lives, the schools that work, the schools in ruin, the power plots, the prizes for excellence, the children they shoot, the computers, the classroorns with neither paper nor pencils, the exacerbated starvation, the tracking of quarry, the strokes of Iuck, the ghettos, the assimilations, the immigrations, the Earth's illnesses, the religions, the mind's illnesses, the musics of passion, the rages of what we so simply call Iibido, the pleasures of our urges and athletic pleasures, and so many other infinite variations of life and death. That these commonplaces, whose quantities are both countless and precise, in fact produced this Roar, in which we could still hear intoned every language in the world.

E. Glissant, "Poetics of Relation"

problēma ar pirmo cigareti ir tāda, ka ar to nekas nebeidzas, ieiet ritmā un atkal pīpē visu dienu, bet jācīnās par katru atlikšanu, tas pat ir interesanti, atlikt.