07:22 pm - Pakasīju aiz auss un sapratu
Atbildot uz vakardienas jautājumu: "ko darīt, ko darīt". Elementāri!
Pēdējās dienās lasīju kādu grāmatu, kas vispirms man ļoti aizrāva - lieliska ideja, spraigs sižets, jauki galvenie varoņi, bet, jo tuvāk beigām, jo skaidrāks kļuva, ka nu ir ziepes. Jo personāžs, kam acīmredzot ieplānota galvenā romantiskā mīlētāja un pasaku prinča loma, uzvedas kā klasisks narciss, sievu sitējs vai skolas huligāns. Viņš pat nebija nekāds leģendārais, bīstamais ļaundaris, kā varbūt bija iecerēts, viņš bija vienkārši mazisks un sīkumains divkosis, kas zaudēja prātu pie mazākās iedomātās vai reālās nepakļāvības savam trauslajam, uzpūstajam ego. Tāds liels liels sarkans sarkanas lielais sarkanais karogs. Ja man būtu iespēja pārrakstīt, teiksim, finālu, viņš noteikti ietu bojā izšķirošajā cīņā ar lunātiķi, kas ievārījis grāmatas centrālos sūdus, kamēr pārējie, notraukuši pāris pieklājīgu asaru, dzīvotu ilgi un laimīgi.
Kāpēc es to visu tik gari rakstu? Jo pēc tam, kad biju sīki un smalki izplānojusi, kā es šo visu pabeigtu, es negaidot sajutos tik labi!
Un nolēmu, ka turpmāk tieši tā arī darīšu ar visiem stāstiem, filmām, seriāliem, lugām utt, kuru draņķīgi, idiotiskie nobeigumi mani dzīs taisni kapā: es tos pārrakstīšu savā galvā. Un viss, lieta darīta.
Man ir vēl viens šokējoši slikts atrisinājums iesprūdis galvā nu ja ilgāku laiku, bet tagad tas ir tikai pāris dienu vai, augstākais, nedēļu jautājums, un es izdomāšu, kam tur patiesībā vajadzēja notikt. Un tad gan viss būs taisni lieliski!
Nepopulārs viedoklis, bet man patīk šodienas laikapstākļi. Tiešām patīk! Gaiss vairs nav šausmīgi sauss un putekļains, un mati sačirkojušies līdz perfekcijai.
Katru reizi, kad gribas nopirkt kaut ko jaunu, piemēram, no drēbēm, jāsakārto vienu plauktu. Un tad uzreiz ir skaidrs, ka vienīgais, ko vajag nopirkt, ir vairāk atkritumu maisu.
Atbildot uz vakardienas jautājumu: "ko darīt, ko darīt". Elementāri!
Rakņājos pa skapja dziļumiem, meklējot tīru dvieli. Līdz sataustu spalvainu... mazu... zodiņu?
Sekundes daļu smadzenes intensīvi procesē atrasto.
- Piedod, dārgumiņ, - visbeidzot saku samulsušajam kaķim.
Viens no maniem vainīgajiem prieciņiem pēdējā laikā ir Korejas estrāde visā tās daudzveidībā un daiļumā. Tātad, skatos kaut kādu Korejas šovu, kura dalībniekiem - pasaulē diezgan pazīstamam K-pop bojbendam - jāatbild uz jautājumu, ko grūtāk apvaldīt: vēlmi čurāt vai kakāt?
Te, protams, atskan, Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs... Viens metās skaidrot savas teorijas šai sakarā, pārējie nervozi ķiķina.
Un es pie sevis nodomāju - visgrūtāk ir turēt muti ciet. Un nemelst glupības. Viss pārējais nav nemaz tik grūti.
Par to es pēdējā laikā diezgan bieži iedomājos.
Aizdomājos par izteicienu "uzlekt augstāk par savu dirsu". No kurienes tas vispār radies? Es esmu redzējusi, kā cilvēki - un ne obligāti sportisti, vienkārši sportiski jauni cilvēki - ar nelielu ieskrējienu pārlec paši savas galvas augstumam, ne tikai zemākām ķermeņa daļām. Vai senlatvieši bija tik šausmīgi slikti lecēji (lēkātāji?)?
Skatos un brīnos par cenām. Piemēram, šāda te Next šerpatreba kleita Zalando.lv maksā 221 eiro https://www.zalando.lv/next-maksi-garum
Being asked “Why are you depressed? Life is beautiful!” is like saying “Why do you have asthma? There is so much air!”
"Ar viņas tēvs nodarbojas caurām dienām savā garāžā? Mācās no galvas "Ilustrēto vēsturi"? Viņš tur varētu būvēt pašnāvnieku spridzekļu jostu, un viņām nebūtu ne jausmas."
Turpat
"Ja es šo te Dievu satiktu ballītē, censtos no viņa izvairīties - man nav ar viņu nekā kopīga, viņam nav man nekas labs sakāms."
Daina Tabūna, Raganas
Šovakar atnācu mājās un sajutos kā 50. gadu amerikāņu vīrs - pārstrādājies, noguris un īgns. Kašķīgā balsī teicu kaķim: "Kur vakariņas? Tu visu dienu sēdi mājās, neko nedari un pat vakariņas nevari pagatavot?!?" Kaķim, kas, liekas, nebija pazīstams ar šo kultūrcitātu, no šoka gandrīz acis no pieres izsprāga.
Pēc tam vien man pašai bija jākļūst arī par 50. gadu amerikāņu mājsaimnieci un jāliek cepties frī kartupeļi bērnam vakariņām un vārīties kartupeļus un olas rītdienai (rīt mājsaimnieci tēlos bērns, kam skolā jātaisa rasols).
“Behind every great man is a woman rolling her eyes.”
– Jim Carrey
Šodien mans uzņemtā šķidruma skaitīšanas apps WaterCat lepni ziņoja, ka 5 dienu laikā esmu izdzērusi 10 litrus melnas tējas. Principā tā tas arī varētu būt.
Simto reizi pēc kārtas skatos "Hariju Poteru un filozofu akmeni" un brīnos, kā pēc Hagrida motocikla smagnējās piezemēšanās viņa vestajam brīnumzīdainim nav sakratītā bērna simptoma. Lūk, tā ir reāla maģija!
Esmu nolēmusi, ka pietiks staigāt botēs, darbam vajadzīgas kurpes. Šim nolūkam centos izmantot weekends.lv jauno "bezmaksas pielaikošanas" opciju. Ideja lieliska - identificējies ar bankas datiem, saņem apavus līdz 500 eiro vērtībā, pielaiko, apmaksā tos, kurus paturēsi, pārējos sūti atpakaļ. Problēma tikai tāda, ka pakalpojums neesot pieejams - vismaz man. Atļaušos piebilst, ka esmu regulārs klients un mana kredītvēsture, bez liekas lielības, ir visai nevainojama. Tomēr mani atraidīja. Turklāt sāli brūcēs ber regulāri e-pasti ar aicinājumu "apmaksāt pasūtījumu manuāli". Šodien aizrakstīju un pārjautāju, vai viņi man nopietni piedāvā manuāli apmaksāt bezmaksas pielaikošanu?
Nupat izlasīju vienu no, manuprāt, visderdzīgākajiem antisemītisma pamatojumiem - jo ebrejiem jau vienkārši patīkot ciest, tāpēc viņi paši provocējot visu vardarbību.
Navigate: (Previous 20 Entries)