03:59 pm
no vienas puses, protams, ir jau informācijas pārbagātība par to kōvidu, bet, kad (twitter vai facebook) lenti mēģina atsvaidzināt ar "kaut ko pozitīvu", galvā uzzib: "nopietni? who cares?!" un rullēju pāri. jātur sevi rokās.
no vienas puses, protams, ir jau informācijas pārbagātība par to kōvidu, bet, kad (twitter vai facebook) lenti mēģina atsvaidzināt ar "kaut ko pozitīvu", galvā uzzib: "nopietni? who cares?!" un rullēju pāri. jātur sevi rokās.
Kaa mani piemekleja Veiksme
tatad obligati jabut maskaam, bet aptiekaas masku nav un amazone sola uz maiju (bet ari atzisos, neesmu apzvanijusi visas Lombardijas aptiekas). Ja nav maskas, ari lakats tiek atzits par derigu, masku trukuma del.
sodien eju uz veikalu, pusceljaa attopos - kur lupata, ar ko muti aizsiet ? Lupatas ta nav. Sods cik tur tukstosi. Griezos atpakal.
Tad panemu masinu, jo nu, laika vairs nav, saulesbrilles ar pazudusas un saule griez acis.
Veikalaa - VISI maskas un tadas profesionaalas, daudzi tais specialajaas, bet neviens - neviens, Karl ! pasdarinaataa vai diesnedos lakataa!!
es iesienos lakataa un neuzkritosi tuvojos sargam (kas mera T), vins : KUR MASKA ??? nav masku ! KAA NAV ! nu nav, aptiekas nav ! varbut TEV IR MASKA ? uzdodu akigu jautajumu
un vins man iedod masku - tiesa tadu mazbudzeta variantu, ne tur snukisa vai korkisa, bet pilnigi pienemama maska, uzakejama uz ausim un nosedz visas problematiskaas zonas
Labi, nakamais risinamais - saules brilles, nevaru atrast, aaraa saule, man ir nosliece uz konjuktivitu no saules, camino di santiago ar visam saules brilleem tapu akla uz 2d, domaju, nekad neatgusos
sajos apstaklos - neko nevar nopirkt, iznemot partiku un ziepes, pat pukes nee, par saulesbrillem aizmirstiet ! amazone laikam nolemusi iedzivoties, viss dargs un piegade pati atrakaa nedelas laika
bet ko darit ? maja parmekleta, nav
labi, bet maska ir, priecajamies par to kas ir, nevis bedajamies par to, kas nav, ja ?
Mani šodien viss ļoti kaitina. Tāpēc brīdī, kad apakšējie kaimiņi izdomāja, vismaz pēc skaņas spriežot, zāģēt griestu caurules (dīvaini, mums tādu nav, nez kur viņi tādas ņēma), es nolēmu, ka turpmāk staigāšu augstpapēdenēs pa māju. Skaļie remonti kaut kad jābeidz, bet augstpapēdenes ir forever. Ar klavieru ripināšanu pa sienu es tā kā varēju sadzīvot, mazliet pat atgādina pērkondārdus un ir epizodiski, bet griestu cauruļu zāģēšana man ir par daudz.
Atziņa no tapešu līmēšanas svētdienas: ja nav nozīmes, kā izskatās tapešu salaidums aiz gāzes plīts vai kādā citā kaktā tāpēc, ka tur neviens nekad neskatīsies, tad vispār nekam nav nozīmes.
Ludvigs Vitgenšteins 1916. gada 6. aprīlī: “Dzīve ir...”
1916. gada 7. aprīlī: “...spīdzināšana, kas brīžiem mazinās, bet tikai, lai padarītu mūs jutīgākus pret citām mocībām. Šausmīgs moku komplekts. Visu nakti nogurdinošs pārgājiens. Mani mocīja klepus un atrašanās piedzērušos, nelietīgu un stulbu cilvēku sabiedrībā. Dari labu un priecājies par savu tikumu. Esmu slims un man ir nožēlojama dzīve. Kungs, palīdzi man. Esmu nelaimīgs nabaga cilvēks. Izdzirdi mani, Kungs, un dāvā man mieru! Āmen.”
Nezinu, vai pirmais šoks cilvēkiem ir pāri, vai par visu iepriekšējo paycheck nopirkts tualetes papīrs, un no šī sanāk kaut kam vairāk.. bet pasūtījumi ir atgriezušies.
tfu tfu tfu, pirmajās aprīļa piecās dienās pasūtījumu vairāk kā marta pēdējās trīs nedēļās.
E cenšas sasteigt skolas darbus, lai var zīmēt komiksus.
(fonā skan ļoti dusmīgi pāatrinātā tempā klimperēta sonatīne un Simona pirmais "BĻĀ", "man nepatīk zaudēt spēles")
Cik dīvaini – deserti ir deserti un man garšo deserti, un es ļoti šķībi skatos uz "vieglajām kūkām" vai "bezgrēka desertiem" – vai nu ir, vai nu nav, tā tomēr nav ikdienas paika, kāpēc sevi mocīt ar visādām mazkaloriju šausmām. Taču, ja palasa amerikāņu no-bake desertu receptes, pat man šķērmi sametas. Nu tur 3 pakas krēmsiera un vēl bundža iebiezinātā piena, un vēl 2 turzas cool-whip (nezinu, kas tas ir, bet otrā sastāvdaļa ir kukurūzas sīrups, must be good). No bake diabeetus.
Adaptēju šādus tādus materiālus Latvijas tirgum. Tas ir vienkārši pizģec! Ja dažām pozīcijām tiek piemesti pārdesmit centi, citām vispār nemainās, tad lielākajai daļai +60% bez sirdsapziņas pārmetumiem.
mums ir jauna lauku tradīcija. katru rītu, kad bērni saģērbjas, mēs satiekamies pie augstā virtuves plaukta un izsniedzu katram pa selgas cepumam.
tā nu mums “iziet” divi cepumi dienā (krīzē izdevīgi!) un es beidzot saprotu, kā vecvecākiem laukos manā bērnībā vienmēr bija bļoda ar končām. jo tā gluži vienkārši stāvēja augstajā plauktā.
Ja tā padomā, man saule nekad īsti nav patikusi. Neesmu no tiem, kas pie pirmajiem stariem atver jaku un skrien uz jūrmalu. Sauļošanās kā laika pavadīšanas veids man vispār nav izprotams, pat bērnībā. Tāpat arī neizprotu, kāpēc pie dzīvokļiem raksta "saulains", manuprāt, padomjlaiku sērijveida mājās tā ir pat drīzāk problēma, jo vasarās būs nejēdzīgi karsti.
Grūti tumsoņām, I guess.
Un vēl man īsti nepatīk brīvdienas. Ja brīvdienās kaut bišķiņ pastrādā, tad arī pirmdienas ir normālas, ja brīvdienās nedara neko vai dara to, kas labpatīk, arī pirmdienās ir grūti un nekas nekust uz priekšu.
Šodien izlasīju dizainera Ērika Karlsona rakstu par lietām, kuras interjerā redzam pārāk bieži.
Kā raksta cienījamais mākslinieks: "Dzeltenīgās, zaļganās, rozīgās krasās telpā, lai "siltāk un mājīgāks". "Izskatās tizli, citu komentāru man nav."
Vispār izrādījās, ka man ir vesela plejāde no nosauktajām lietām. Gaiši glancēti skapīši un gaiši dzeltenas tapetes. :)
Mani secinājumi? Ja jūs patiešām esat izdarījuši pareizo izvēli, tad nekādi "speciālistu" viedokļi nemainīs jūsu domas. :) Man joprojām mana virtuvīte sagādā tikai pozitīvas emocijas. Mode nomainīsies simts reizes - vienu laiku tas, kas jums patīk, tiks atzīts par labu esam, pēc tam nosaukts par tizlu un bezgaumīgu. Un pēc kāda laika - atkal modernu. Bet - kamēr jums tas patīk un vieš pozitīvas emocijas - turieties pie tā un veidojiet savu interjeru un dzīvi no tā, kas patīk un der tieši Jums. :)
meegjinaam nopirkt papildus saldeetavu
lielaakajaa daljaa veikalu vai nu sold out vai backordered
it kaa izdevaas vienu veikalu atrast, bet zvaniis pirmdienas riitaa. Neesmu baigi ceriiga.
Lasu policijas paziņojumus
Gadījums 1: saņemta informācija, ka persona nodarbojas ar narkotiku izplatīšanu. Policija ieradusies, vainīgo arestējuši ar narkotikām un žūksni naudas, piestādījuši 3 apsūdzības, kā arī 1000 dolāru sodu par atrašanos ārpus mājvietas bez attaisnojoša iemesla.
Morāle: narkotiku dīlošana nav attaisnojošs iemesls atrasties ārpus mājas pandēmijas laikā.
Gadījums 2: Policija apturējusi auto, kurā atradās divi 20-gadnieki un nevarēja uzrādīt attaisnojošus iemeslus atrasties ārpus mājām. Kā arī policija izlēmusi pārmeklēt auto un atraduši dažādas nelegālas vielas. Papildus sodam par sabiedrības veselības apdraudēšanu- nopietnas apsūdzības par narkotiku glabāšanu.
Morāle: Ar smagākiem likuma pārkāpumiem pandēmijas laikā labāk nodarboties mājās vai vismaz vienatnē.
Gadījums 3: Pulksten 23:00 vīrietis ierodas policjas stacijā un informē, ka ies ciemos pie drauga un policijas pakalpojumi nebūšot vajadzīgi. Šis pats vīrietis atgriežas policijā ap 3:00 naktī dzerot alu un smēķējot cigareti. Viņam tiek piemērots palielināts sods par atkārtotu atrašanos ārpus dzīvesvietas bez attaisnojoša iemesla plus par policijas darba traucēšanu.
Morāle: Ejot ciemos pie drauga pandēmijas laikā policijā labāk nepieteikties
Gadījums 4: 50-gadīgs vīrietis piedāvājis policijai vairākus skaidrojumus par to, kāpēc atrodas ārpus dzīvesvietas, līdz beidzot atzinies ka vienkārši dodas ciemos pie drauga. Uz vietas piestādīts naudassods.
Morāle: izdomāt tikai vienus melus var būt veiksmīgāka stratēģija, ja veic neatļautas vizītes pie paziņām.
Bet ja nopietni- nu takš palieciet mājās ar visām savām narkotikām un dzeriet ar draugiem Zoomā!
nupat paliek grūti pielāgoties, viss apnicis, tāda piespiešanās -
īsā nedēļa, jāstrādā tikai pirmās trīs dienas.
paldies Dievam, ka mums ir māja, nevis dzīvoklis, pārāk viens gar otru neburzāmies, varam atrast katrs savu stūri. un ir dārzs.
kaut kur esmu dabūjusi (pa)sausu klepu.
BE skaitļi lēkā, vakar droši vien kaut ko nepieskaitīja, svētdiena?
Pasutiju picu un alu uz maaju, jutos gandriz kaa kriminalis, kaut gan laikam tas nav nekas nelegals !
bet tagad taa pizza nenaak !!! teica ap 9, tagad 21:13, Karl !
izmazgaju visu maaju, gaidot to pizza man + man vairs to picu negribas, bet nee, jagaida !
Pēkšņi iedomājos... nu, labi, dzeru vīnu... mums saka ka jāpaliek mājās, lai nepārslogotu veselības aizsardzības sistēmu un neaptrūktos resursu, bet, ja tagad tā padomā, tad pēdējos gadus 20 nekas cits nav dzirdēts, kā tikai, ka veselības aizsardzības sistēma ir pārslogota un trūkst resursu... lai gan, ja tā padomā... atkal... tukšojot vīna glāzi, tad viss ir loģiski - mēs taču iepriekšējos 20 gadus mājās nesēdējām, traucējām ar visādiem niekiem, nu, tur asiņojošas brūces, sirdsklapes un ko nu tur vēl kāds izdomāja.
Ārā ir besīgi, jo saule un bezvējš. Man ļoti nepatīk bezvējš, kā izrādās. Sajūta, ka svaiga gaisa vispār nav, ir tikai saule un asfalts, fuj.
Bet tauta dzīvo labi - vismaz divos rajona veikalos palicis tikai kafijas krējums, 35% nav atrodams nekur. Visus veikalus neņēmos pārbaudīt.
Navigate: (Previous 20 Friends)