07:15 pm
noklausos bērnu sarunas:
- kad es biju pie vecmammas un tev zvanīju, telefons teica - "šis numurs nav sazvanāms, lūdzu aizveriet muti vienreiz un uz visiem laikiem!"
mēs nākamnedēļ braucam uz 4 naktīm uz Lisabonu
mēnešiem esmu priecājusies, kā tur spīd saule un ir silti, un tagad visas dienas rāda grēku plūdus
kas var būt labāks kā milzu lietus, kad mēģini staigāt pa klintīm pie okeāna
vārdsakot, vai ir kādi ieteikumi zem jumta pašā Lisabonā? ēst, dzert, māksla vai kas cits?
Ir cirslīši, ir ciršļi un tad esmu es.
braucu mašīnā, mazgāju vējstiklu, tas nezkapēc nežūst galīgi un jāskatās kā caur miglu. Ceļabiedrene prasa - tev ščotkas nav jāmaina? saku, ka nē, nupat rudenī jaunas uzlikām.
un paužu savu izbrīnu, ka mans negaidīti ārkārtīgi dārgais logu šķidrums no Maksimas ir tik sūdīgs.
viņa tāda - a Tu droši zini, ka tas ir logu šķidrums?
es - kas Tu jocīga vai, kas vēl tas varētu būt??? paskaties pati, aiz mana beņķa mētājas bačoks.
Karīna izvelk minēto objektu.
bungu rīboņa.
antifrīzs, dāmas un kungi.
antifrīzs.
vārdus, ka "dzīve ir spēle" daudz vairāk droši vien sagaidītu no kaut kādiem volstrītas džekiem, vai vismaz citiem naudīgiem tipāžiem, bet reiz es kaut ko tādu redzēju uz vienas no miljons iedvesmojošajām kartiņām, un tie vārdi manī atrada neticami dzirdīgas ausis. nevis tā, ka es sāku pret dzīvi attiekties kā pret spēli, bet ka es pamanīju, ka es jau pret to tā jau attiecos. protams, ne tādas dramatiskas filmas cienīgā scenārijā un ne katrā brīdī, which is a shame, bet tad, kad piedomāju - jā.
piemēram, rituāli, kas noskaņo darbam - brokastis un kafija. tad iekārtošanās pie datora un fonā soft lounge pleilistes ieslēgšana. protams, ir stresainās dienas, kad tas viss baigi nenomieirna, bet tad, kad atkal atnāk mierīgākas dienas, tad tas strādā. es un spēlēju savu lomu.
https://uznemeji.riga.lv/vel-pieejami-7
draugi, vēl ir pieejams piķis! lieliska programma, par šo izremontēju savu studiju
Vakariņās uzcepu sviesta ķirbju šķēles cepeškrāsnī, apsmērēju ar olīveļļu, sabēru relatīvi daudz garšvielas (grauzdētie ķiploki, pipari, sāls, ingvers un čilli), uz pannas sacepu malto gaļu un tad uz šķīvja sakombinēju 4 šķēļu pusītes, malto gaļu, saulespuķu sēklas, sēklu maisījumu un fetas sieru un bija saldeni bet pikanti un ļoti labi.
Ķirbis vēl daudz palika pāri, rīt vai parīt jāuztaisa vēlreiz vai arī drīzāk jāmēģina ķirbja zupa.
Un vēl uzcepu divas mini cheescakes, jo viena philadelfijas siera paciņa bija ilgāk palikusi vaļā un kaut ko vajadzēja uztaisīt. Pamēģināju ar eritriolu, jo mājās bija jau no senseniem laikiem. Uz 210 gramiem siers+krējums pieliku vienu olu - ir kūka drusku omletīgāka, bet derēs (pagaršoju vienu karotīti kamēr silta).
Kūkai paralēli ieliku pirmo porciju krekerus. Ja neskaita, ka nojucis, ko kurā dienā varētu ēst, tad man noteikti ir ko ēst 4 dienas uz priekšu un vēl drusku.
Vakar pabeidzu queens gambit (beigas drusku pārsteidza nesagatavotu, jo šķita, ka būs vēl).
Noskatījos vēl vienu feel good filmu (Materialist, bija gana ok). Gribēju noskatīties kaut ko par villu Itālijā, bet sākums bija tik traģiski slikts, ka nespēju. Tāpat nespēju iesākt "dont look up".
Biju domājis ka pēc 53 dienām skaidrā pudele burbuļu ieštirīs skarbāk.
Nope, toties buķeti gan izjutu daudz spēcīgāk.
Labs bezalkoholiskiais vīns tā arī netika atrasts.
Izmēģināju daudzus, visi garšo pēc saldas sulas.
Kamēr citi veikala stāvvietā cenšas piebraukt tuvāk veikala ieejai, es meklēju vietu pie ratiņu novietnes. Šķiet, ka veikto soļu skaits mums beigās ir līdzīgs, toties no attālā stūra, prom no burzmas, ir vieglāk un ātrāk aizbraukt.
Savādi, ka ar gadiem cilvēki kļūst apdomīgāki, lai gan iespēja, ka "rītdiena nepienāks" ir daudz ielāka nekā jaunībā.
bet šo biju aizmirsis: http://klab.lv/users/dienasgramata/7999
šo pirms divdesmit gadiem atceros: http://klab.lv/users/dienasgramata/8002
no noklausītajām sarunām: vakar biju Mūzikas akadēmijas jauno diriģentu skatē, visnotaļ lieliski, bet viens skaņdarbs (Mijo "Skaramušs") bija saksofonam ar orķestri, tas saksofonists tāds puika ar brillītēm un piesārtušiem vaigiem, aizpogājies līdz augšai (nezinu, ko tas nozīmē, bet izskatījās tieši tā) nopūš trīs daļas nonstopā, gabals sarežģīts, tur visu laiku mainās temps utt, tad ir starpbrīdis, kura laikā viņš jau ir foajē un saticis savu meiteni, dzirdu tikai, kā meitene viņam prasa: "Tu vispār redzēji, kur es sēdēju?"
TRAVELNEWS.LV Pētījuma dati rāda, ka 74% restorānu apmeklētāju izvēlas izmēģināt jaunas garšas, dodot priekšroku bagātīgām un interesantām kombinācijām. Visā pasaulē šobrīd ir novērojama pāreja uz drosmīgām, daudzslāņainām garšām, kam raksturīgs asums, izteikts skābums, kūpinājuma un fermentācijas elementi. Arvien biežāk tieši dārzeņi kļūst par ēdiena galvenajiem varoņiem. 60% restorānu apmeklētāju vēlas uzzināt vairāk par garšu un produktu izcelsmi, kā arī par pašiem šefpavāriem.
Kas jums liek sajusties tā pa īstam priecīgiem? Kad jūs pēdējo reizi tā jutāties?
Noskatīta pēdējā osīšiem nominētā filma "O Agente Secreto". Nedaudz izbrīnīja, ka zālē kādi 10 cilvēki bija, bet nu laikam Kannās novāktās balvas nevienu pārāk neinteresē.
Ja nekas pārāk aizdomīgs negadīsies, tad One Battle After Another vajadzētu paņemt galveno statueti.
oi, šajā dienā pirms divdesmit gadiem es ierakstīju cibā:
"kad es nomiršu, jūs raudāsiet?"
un jūs atbildējāt
bet vispār es kaut kad šodien (vai vakar) izdomāju, ka varētu nostiprināt testamentā savu potenciālo reinkarnāciju (kāpēc potenciālo, es visai noteikti nepaspēšu izrauties no sansāras riņķojuma šīs atlikušās dzīves laikā, tā ka agri vai vēlu neizbēgami atgriezīšos) un noteikt deviņus gadus neizmest manas grāmatas un plates gadījumam, ja es piedzimstu atkal cilvēka izskatā
no noklausītajām sarunām (nekā daudz, tikai aprautas frāzes, kurās galvenais ir intonācija, nevis teksts, taču pamēģiniet iztēloties):
- kāds vīrietis iet pāri ielai un runā pa telefonu, apstājas, paceļ acis pret debesīm un satraukti kliedz: "Es saku - bļaģ! Es saku - pag, pag, pag!"
- pavisam jauns puisis ar meiteni ātri pamet RIMI, neko nenopirkuši un acīmredzami sastrīdējušies vai tuvu tam, dzirdu tikai pāris vārdus, ko saka meitene: "Bendžamins Natanjahu!" un pēc pāris sekundēm: "Es nevaru to atbalstīt!"
DELFI. Atvērtas attiecības nav tikai emocionāls izaicinājums – tās var būt arī fiziski un garīgi nogurdinošas. Atvērtas attiecības nozīmē ne tikai vairāk romantisku vai seksuālu partneru, bet arī ievērojami lielāku emocionālo ieguldījumu. Un, lai gan cilvēki izdzirdot vārdu "atvērts", iztēlojas brīvību, tomēr liela daļa šajās attiecībās tiek pavadīta savstarpējā saksaņošanā un neskaitāmās sarunās.
Navigate: (Previous 20 Friends)