07:35 pm
ups, esam nokurinājuši sētas mietu
It kā šķiet, ka 54 m2 nekas nav, bet nez, varbūt iekārtojums tāds, bet liekas diezgan daudz, kamēr no viena gala uz otru aizstaigā :D
– Klau, mums te ideja. Kā būtu, ja mēs uztaisītu tādu sisķiku apmeklētāju ērtībām, ka visā pasākumā nelietojam nekāda veida naudu vispār, bet tā vietā viņi maksāšanai izmanto savas aproces? Jo zini kā, tas tak ērti, aproce tak pie viena ir arī biļete, viss vienā.
– O, lieliski! Stāsti sīkāk!
– Nu kā. Iedomājies, cilvēks atnāk uz festu, tur viņam vienkārši jāsagūglē pareizais links internetos, tad jāiebaksta telefonā 16 simbolu aproces numurs un 6 ciparu parole, jāsavada sava kontaktinformācija, jāsagaida apstiprinājuma e-pasts, tas kaut kad pusstundas laikā jau būs klāt, tad jāiebaksta kartes numurs, jāizdomā, kādu summu viņi vēlas uzlikt uz tā sava jaunā konta, nu – cik tieši viņi notērēs – un urā!, var iet un, pērkot savu alu, vienkārši pielikt aproci pie termināļa, tur tad pārdevējs ieraksta pirkuma summu, tad viņi vēlreiz pieliek to aproci pie termināļa, lai apstiprinātu un viss! Forši, vai ne? Ir mazliet negācija, mēs pilnīgi katram festa apmeklētājam paliksim parādā vismaz 50 kronas, kas ir ķīlas nauda par glāzēm, bet to tad varētu aizskaitīt atpakaļ viņiem uz karti, par to gan būs jāpaņem 25 kronu komisija. Bet citādi forši, vai ne?
– Ēēēēmmmm... a nevar tā, ka maksāt vienkārši ar karti vai telefonu? Nu... pieliec pie termināļa, nopīkstini un viss?
– Nop. Šitā ērtāk.
DELFI. Pasākumu ar savu klātbūtni bija pagodinājuši daudzi ietekmīgi un sabiedrībā zināmi ļaudis. Viņu vidū bija stila eksperte Maija Silova, Latvijas basketbola savienības ģenerālsekretārs Edgars Šneps, bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu, Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs, "airBaltic" prezidents Martins Gauss, Basketbolista Kristapa Porziņģa brālis Jānis Porziņģis ar līgavu Gabrielu Neriju un vēl daudzas citas slavenības.
"Stage 22" koncepcija paredz plašu klasisko un autorkokteiļu izvēli, kā arī jūras produktu ēdienus, tajā skaitā iespaidīgo jūras velšu "torni", kura sastāvā ir omārs, langustīni, krevetes, divu veidu austeres, mīdijas un grilēts astoņkājis.
DELFI. Labu laiku nekas nebija dzirdēts pat latviešu modeli Viktoriju Vaildu, kura neoficiāli tiek dēvēta par Latvijas lielāko krūšu īpašnieci. Šonedēļ efektīgā būtne saviem atbalstītājiem pavēstījusi priekpilnus jaunumus – viņa atbraukusi paciemoties dzimtenē.
Vakar aizgājām uz Dzegužkalnu - bija ļoti forši. Pārāk ilgi gan tur netusējām, jo kļuva vēss, bet mājās aizgājām ļoti apmierināti - Iļģi ir tieši tas, kas vajadzīgs Jāņos.
pierakstu, lai neaizmirstu, L. tik ļoti izpalīdzīgs kļuvis, neesmu vēl ieslēgusi putekļsūcēju, kad šis jau meklē mazgājamo birsti, iet pa priekšu un paceļ man paklājiņus, paver miskasti, un tā tālāk
Pāris Rīgas dienas pagāja aizelsienā un skrējienā. Bija ļoti jauka izstādes atklāšana, daudz socializācijas un sirsnības.
Ar to izolāciju un vientulīgumu kaimiņzemē ir savādi - reizēm traucē, bet biežāk patīk, vari būt savās domās, neraizēties par nejauši sastopamiem paziņām, slikto matu vai saburzītu brunču dienām. Tad atbraukt un aumaļām sasmelties to, kas kādu nedēļu vai divas izpalicis.
Bija mazliet saulgriežu jūras zem negaisa debesīm un tad jau atkal autobuss, kurā iespruku līdz ar pirmajām lietus lāsēm. Negaiss mani panāca igauņzemē pie mājas namdurvīm, līdz ar kaimņieni, kas man lauzītā angļu valodā paziņoja, ka šī, viņas meita, lūk, tagad esot mana problēma. Kas teorētiski tulkojumā nozīmēja, ka lūk šī ir tā meita, kurai angļu valodā ir problēmas, bet faktiski jau to pašu vien.
Šovakar aizminos līdz pļavai, nopinu vainagu, saplūcu zāles. Pirmie Jāņi nelatvijā, mazliet savāda, pavisam nesvēku sajūta apkārt. Igauņi sakāruši karogus, bet tas arī viss. Pļavā bija daži piknikotāji un desiņcepēji pie tilta, daži skrējēji mežā. Lūkosim vēl aizklīst līdz brīvdabas muzejam.
mazu bērnu mammām vajadzētu nogulēt jāņu nakti, jo tad “gulēs visu vasariņu” - un tas būtu pats labumiņš!
Vispār tāds kā mazliet patriotisks lepnums pārņem, kad redzi, ka viena maza tautiņa jūras krastā spēj sapist vīkendu pusei Eiropas, jo nav jau tā, ka šitas te nolāpītais aukstums un lietus varētu kaut kā satilpt jāņojošās valsts robežās, jācieš visiem, kas vairāk vai mazāk tuvumā. Bet neko, starptautiskais cibas festivāls nopūtās, vairākkārtīgi noskuma, bet tomēr devās apmeklēt festivālu.
Jo festivāli dalās divās neproporcionālās kategorijās: vieni liek jums pērties uz kaut kādām jebeņām, vadīt dienas izdzīvošanas režīmā, salt teltīs, dzert overpriced spirdzinošos dzērienus, jo aizej un pameklē lētāk!, vārd'sakot kaut kādus ar normāliem dzīvības procesiem nesavietojamus apstākļus. Tikmēr citi notiek až pilsētas centrā un piedāvā pat speciāli atvēlētu tramvaja maršrutu, nemaz nerunājot par to, ka pēc pasākuma vari mierīgi aiziet iedzert iecienītajā barčikā un pēc tam ērti un omulīgi migt pats savā šai nodarbei iegādātajā mēbelē. Lūk, šīs otrās kategorijas festivālus es ļoti, ļoti atbalstu, atšķirībā no.
Bet par šaitanu detaļās. Un par to, kā vismazākie sīkumi var izrādīties sasodīti nozīmīgi. Iekļūšana festivālā vilkās apmēram 40 minūtes, vārdiem – četrdesmit. Un stāvot un gaidot uz iekļūšanu tu domā, ka nu kā, nu kā var šis process vilkties tik jau nu nožēlojami ilgi?, bet kad pats nonāc līdz šai procedūrai – saproti, cik absurdi ir iemesli. Vei, viņi tur šogad izlēmuši būt visi tādi progresīvi ar RFID čipiem aprocē, ko var izmantot maksāšanai par dzērieniem, iešanai iekšā-ārā, utt, lieliski, vai ne?, bet aproce ir tāda, kur bantīti kopā satur plastmasas huiņa ar samērā asām malām. Un meitēns, kurš tev viņu liek virsū, mēģina it kā pieklājīgi smaidīt, bet no kustībām un grimasēm redzi, ka viņai nupat jau nenormāli, nenormāli sāp īkšķis, ar kuru to plastmasas hreņ jāuzbīda virsū. Nu skaidrs, ka cilvēki pārāk nesteidzas, viņi pat varbūt labprāt darītu to savu darbu ātrāk, bet nevar!
Rezultātā papisām až pusi no Zrní performances, bet tas netraucēja nekavējoties atplaukt priecīgā smaidātm, jo tie jaunieši ir tik ļoti, ļoti neaprakstāmi kļovi un draivīgi, nu tik ļoti, ka jā, man, pa visādiem gigiem aktīvi staigājošam, jāsecina, ka šitā nevienam nezināmā čehu indie blice ir viens no labākajiem dzīvajā performējošajiem kolektīviem pasaulē, viņi prot, viņi aizrauj, viņiem pašiem patīk, viņi katru reizi vairo prieku pasaulē. Nu un pēc tam, pēc vairāku gadu neredzēšanās, Massive Attack, kas atkal jau nonesa jumtu ar savu performanci, sākumā nīgrojies par tiem cilvēku miljoniem apkārt, no kuriem puse nav sapratusi, kur vispār atnākuši, bet viss šovs ir tik hipnotisks, ka pārstāj vispār reaģēt uz apkārtējo realitāti, uh, tur tiešām nav vērts pat mēģināt kaut ko sākt stāstīt.
Un vēl ir ļoti lieliski, ka pašā vecpilsētā ir savējo barčiks, kurā kādu laiku jācieš un jāfeispalmo par kārtējo britu tūristu grupu, bet tad tiek aizslēgtas barčika durvis, un vakars var beidzot sākties, omulīgi, mierā un klusumā var uzņemt atspirdzinošos dzērienus, lūk tādi ir pareizi festivāli, jo es jums atgādināšu, ka ārā pūš un līst, un ir visādi citādi izteikti pretīgi.
Vārd'sakot pasākums šķiet izdevies, šodien ies turpināt.
Izrādās mums šogad nebūs neviena ciemiņa te Ikšķilē. Un noteikti pēc svētkiem uzzināšu kādu, kas būtu bijis priecīgs atbraukt.
Man tik ļoti patīk Charlie Mackesy, tam ir kaut kādi personīgi, dziļi, man pašai līdz galam nesaprotami iemesli, es vienkārši viņam un viņa radītajam tiešām ticu kā īstam, godīgam; varbūt tāpēc, ka uztveru viņu kā tiešām lielu ciešanu un lielas mīlestības veidotu cilvēku. Tāpēc tik jocīgi pēkšņi saprast, ka ar neitrālu skatu no malas citi viņu varētu ielikt vienā plauktiņā ar, nezinu, Koelju, piemēram, t.i., kādu no autoriem, par ko smīkņāju.
Esam burtiski vienā līmenī ar koku galotnēm. Kaijas, protams, dienu un nakti lidinās un brēkuļo, bet tas pieder pie lietas. Pamale sārtojas. Tālumā dzird vietējo krogu Bermudas. Romaņķika, koroče.
izpētīju, ka manā pilsētā ir viena 50/50 bilinguālā skola un divas early english skolas, kur 30% mācību satura jau no pirmā gada māca angliski, tas mani ļoti iepriecināja, pieteikt var no 2 gadu dzimšanas dienas un kādu brīdi pirms tās pieteikšos abās skolās ekskursijās
Talsu rajonā vēl nav iestājusies datu aizsardzības regula, var čakarēties
Štukoju, kur varētu svinēt Jāņus. Sāku pat drusku skatīties uz Dzegužkalna pusi - tur būs tie tradicionālie Jāņi - te sīkāk - http://travelnews.lv/index.php?m_id=185
.
Un kur jūs svinēsiet?
Navigate: (Previous 20 Friends)
