man vispār ir vēl daži konservatīvi uzskati, piemēram, par Dievu, par zemi. varbūt būtu stratēģiski labāk pozicionēties kā konservatīvai, un tad smaglot iekšā woke uzskatus
viens no maniem konservatīvajiem uzskatiem, ka sievietēm ir jākalpo mīlestībai, bet vīriešiem ir jākalpo patiesībai
bāc es tikko izcepu labāko brauniju ever (bez glutēna, olām un cukura, protams)
slepenās sastāvdaļas ir ābolu biezenis un zemesriekstu sviests, bet jūs nemūžam neuzminēsiet, ka tie tur ir
Šovakar noskatījos Bugoniu, tiešām skaists darbs. Ei nu tagad pārliecini kādu folija cepurīti ar normāliem argumentiem, ka zeme nav plakana.
Vai jūs zinājāt? Dabīgi hermafrodīti - cilvēki, kuriem no dzimšanas ir gan vīrišķās, gan sievišķās pazīmes, dzimst tikpat bieži kā rudie. 1-2% populācijas. Visur.
Kamēr vien rakstā par viesnīcu AI 'book' tulkos kā 'grāmata', man būs darbs. Es tā domāju. Bet man atsūtīja vienu rakstu, nu, tur tik slikts copy-writing sadrukāts (tik slikti, ka noticu, ka to rakstījis cilvēks), ka, mēslu tulkojot, tas netop par zelta pīrādziņu. Es gan cenšos nodarboties ar alķīmiju, bet kāpēc? Nezinu. Man par to parāk maz maksā.
Maltā mani atkal pārņēma sajūta, ka es ļoti, ļoti gribētu dzīvot Itālijā.
nekas tur nav ideāls, ne sabiedrība, ne izglītības sistēma, ne apkures sezonas, utt. bet tā sajūta. nu ļoti gribu.
nolēmāt pus pa jokam, pus pa nopietnam, ka pārcelsimies pēc 10 gadiem. ja, protams, nevajadzēs pārcelties ātrāk.
es jau kādu laiku gribu atkal sākt ierakstīties, bet man tas viss tā sporādiski.
pēdējās divas ar pusi nedēļās esmu bijusi trijos ceļojumos, tātad - lidojusi 6 reizes, un man tas ir diezgan daudz. ņēmu un saslimu.
darbā ir ko darīt pulka. ir vēl arī trakas komandas vadība, tādi ego, tādi neracionāli bērnudārznieki brīžiem, un tad jāmēģina tas viss vākt kopā. ļoti daudz laika aiziet uz domāšanu, cepšanos, dusmošanos un galvu glāstīšanu. nogurdinoši.
gribas uz saulīti, jau kuro nakti sapņoju, ka esmu Bali. tieši tādu saulīti gribas - zaļu, mitru, siltu.
Gadiem jau dzīvojot Austrālijā liekas nekas jau te vairs nepārsteidz, tomēr daži floras un faunas pārstāvji nebeidz izbrīnīt.
Viens no tādiem ir putns vārdā "brūnīgais varžknābis" (varžmutis?) - tawny frogmouth.
Pērc paskata visai dīvains: https://connectingcountry.s3.ap-southea
Aktīvs pa naktīm. Acis dzeltenas un tumsā spīd. Pa lielam sēž pavisam sastindzis uz koka zara (un pats par zaru izliekas), līdz medījums parādās tuvumā.
It kā pūcei līdzīgs, ģenētiski galīgi nav pūce. Bet dziesma tomēr pūci atgādina: https://www.youtube.com/watch?v=mZmvmav
Mierīgi dzīvo pa Sidneju un citām pilsētām. Un šogad ir izpelnījies gada putna titulu :)
Kā tas It Was Just an Accident ieguva zelta palmas zaru nav vispār skaidrs. Tā aktierspēle bija lv aktieru līmenī.
Citās ziņās - joprojām pētu dzīvokļu sludinājumus. Un dalīs ar neparastiem atradumiem. Šis man liekas visai frīkains dizains, man būtu neomulīgi tādā dzīvoklī dzīvot, jo krāsas un faktūras rada nedaudz juceklīgu sajūtu,nupat telpu brīžiem grūti pareizi uztvert. https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/fl
Kopš pasaule pārvērtās par pilnīgu shithole, es dusmīgi slēpjos mietpilsoniskos prieciņos. Kā ziemassvētku plānošana. Tas ir tas ko es tagad daru - dusmīgi pērku dekoru un plānoju menu priekš diviem fazendā. Oktobrī.
Kā es zinu, ka vecums* klāt:
Pēkšņi da jebkāda mūzika no maniem tīņu un agrajiem 20 gadiem liek izjust nostaļģijas smeldzi, dopamine rush, un kaut kādas vārgi apzinātas ilgas pēc "vecajiem, labajiem laikiem" (lai gan, nez vai tie vispār bija tik labi laiki).
Trakākais ir tas, ka to izraisa arī mūzika, ko tolaik nemaz īpaši neklausījos, un arī tā, kas nepatika vai likās garlaicīga vai bezgaumīga un pat tā, ko visai nicināju :)
Par " neural nostalgia" fenomenu zināju tā teorētiski - ka pa lielam mēs visi "iestrēgstam" konkrētā mūzikas periodā, jo tajā laikā smadzenes attītstās un dzirdētā mūzika īpaši dziļi iesēžas emociju centros, but now it hit me like a truck.
*pieņemsim, ka tas ir pusmūža vecums. 44tā dzimene tuvojas.
Navigate: (Previous 20 Friends)