04:05 pm
diametrāli pretēja ideoloģija
Man te bija uz dīvāna gala uzlikts paklāja paraugs no pagājušā gada tekstila tirgus, skaists, spīdīgām zāles šķiedrām pīnēs, gruntīgs un produkts - dārgs. Nupat apskatījos un sapratu, ka tagad zinu Tieši Kā tas ir austs!
Šobrīd internetā ir atrodams tik daudz mazāk nekā pirms tiem pašiem divpadsmit gadiem. Daudz kas ir izdzēsts vai paslēpts. Gribēju sameklēt mākslinieku, kas bija gleznojis gleznu, kas bija Capital kalendārā 2014.gadā "Botoksas kundzes tējas pauze". Un nekā. Lai gan pirms divpadsmit gadiem tepat cibā biju ielikusi pat bildīti. :(
Mākslas darbi ir viena no lietām, kas mani nomierina. Mani nomierina skaistums. Varbūt tāpēc, ka skaistumā ir harmonija.
un vai es pieminēju, ka mans skaistais efeju žogs ir nosalis/nodedzis un tagad ir brūns kā kaka
Lisabonā, protams, rādās arvien vairāk un vairāk lietus. vnk zaibis iztērēt dafiga naudas, lai sēdētu viesnīcā. ānu, jā, viesnīca vismaz ir smuka un esot labas brokastis, varēšu rīt un rīt.
bet, lai uzlabotu omu -
vakar nomazgāju logus un nonācu pie secinājuma, ka jāmaina žalūzijas - 2 logiem ir gandrīz 20 gadi, savukārt tam, kas tieši uz dienvidiem - 12, bet saule darījusi savu darbu un plastmasas detaļas vnk sadalās.
ļoti pašpārliecināti devos uz Alan Deko atjaunot veco pasūtījumu un, pļurkt matilde, govs apdirsa deķi - viņi vēl taisa starpstiklu žalūzijas, taču tas bēšais tonis, kas man bija, vairs šāda tipa žalūzijām nav pieejams. var dabūt sniegbaltu, melnu, zaļu sarkanu, lol
ātri gūglēju un atradu, ka Montāžnieks DĒ arī piedāvā šadu tipu, metu un braucu. lai uzzinātu, ka mājas lapa melo un tādas viņi netaisa.
un neviens netaisa, neviens, kā man tagad būt??? jo vinai vērtnei viss izjuka pa gabaliem un es jau izmetu nafig.
šis ir labākais iespējamais risinājums vecajiem, dubultajiem koka logiem
mēs nākamnedēļ braucam uz 4 naktīm uz Lisabonu
mēnešiem esmu priecājusies, kā tur spīd saule un ir silti, un tagad visas dienas rāda grēku plūdus
kas var būt labāks kā milzu lietus, kad mēģini staigāt pa klintīm pie okeāna
vārdsakot, vai ir kādi ieteikumi zem jumta pašā Lisabonā? ēst, dzert, māksla vai kas cits?
Ir cirslīši, ir ciršļi un tad esmu es.
braucu mašīnā, mazgāju vējstiklu, tas nezkapēc nežūst galīgi un jāskatās kā caur miglu. Ceļabiedrene prasa - tev ščotkas nav jāmaina? saku, ka nē, nupat rudenī jaunas uzlikām.
un paužu savu izbrīnu, ka mans negaidīti ārkārtīgi dārgais logu šķidrums no Maksimas ir tik sūdīgs.
viņa tāda - a Tu droši zini, ka tas ir logu šķidrums?
es - kas Tu jocīga vai, kas vēl tas varētu būt??? paskaties pati, aiz mana beņķa mētājas bačoks.
Karīna izvelk minēto objektu.
bungu rīboņa.
antifrīzs, dāmas un kungi.
antifrīzs.
vārdus, ka "dzīve ir spēle" daudz vairāk droši vien sagaidītu no kaut kādiem volstrītas džekiem, vai vismaz citiem naudīgiem tipāžiem, bet reiz es kaut ko tādu redzēju uz vienas no miljons iedvesmojošajām kartiņām, un tie vārdi manī atrada neticami dzirdīgas ausis. nevis tā, ka es sāku pret dzīvi attiekties kā pret spēli, bet ka es pamanīju, ka es jau pret to tā jau attiecos. protams, ne tādas dramatiskas filmas cienīgā scenārijā un ne katrā brīdī, which is a shame, bet tad, kad piedomāju - jā.
piemēram, rituāli, kas noskaņo darbam - brokastis un kafija. tad iekārtošanās pie datora un fonā soft lounge pleilistes ieslēgšana. protams, ir stresainās dienas, kad tas viss baigi nenomieirna, bet tad, kad atkal atnāk mierīgākas dienas, tad tas strādā. es un spēlēju savu lomu.
https://uznemeji.riga.lv/vel-pieejami-7
draugi, vēl ir pieejams piķis! lieliska programma, par šo izremontēju savu studiju
Vakariņās uzcepu sviesta ķirbju šķēles cepeškrāsnī, apsmērēju ar olīveļļu, sabēru relatīvi daudz garšvielas (grauzdētie ķiploki, pipari, sāls, ingvers un čilli), uz pannas sacepu malto gaļu un tad uz šķīvja sakombinēju 4 šķēļu pusītes, malto gaļu, saulespuķu sēklas, sēklu maisījumu un fetas sieru un bija saldeni bet pikanti un ļoti labi.
Ķirbis vēl daudz palika pāri, rīt vai parīt jāuztaisa vēlreiz vai arī drīzāk jāmēģina ķirbja zupa.
Un vēl uzcepu divas mini cheescakes, jo viena philadelfijas siera paciņa bija ilgāk palikusi vaļā un kaut ko vajadzēja uztaisīt. Pamēģināju ar eritriolu, jo mājās bija jau no senseniem laikiem. Uz 210 gramiem siers+krējums pieliku vienu olu - ir kūka drusku omletīgāka, bet derēs (pagaršoju vienu karotīti kamēr silta).
Kūkai paralēli ieliku pirmo porciju krekerus. Ja neskaita, ka nojucis, ko kurā dienā varētu ēst, tad man noteikti ir ko ēst 4 dienas uz priekšu un vēl drusku.
Vakar pabeidzu queens gambit (beigas drusku pārsteidza nesagatavotu, jo šķita, ka būs vēl).
Noskatījos vēl vienu feel good filmu (Materialist, bija gana ok). Gribēju noskatīties kaut ko par villu Itālijā, bet sākums bija tik traģiski slikts, ka nespēju. Tāpat nespēju iesākt "dont look up".
Biju domājis ka pēc 53 dienām skaidrā pudele burbuļu ieštirīs skarbāk.
Nope, toties buķeti gan izjutu daudz spēcīgāk.
Labs bezalkoholiskiais vīns tā arī netika atrasts.
Izmēģināju daudzus, visi garšo pēc saldas sulas.
Kamēr citi veikala stāvvietā cenšas piebraukt tuvāk veikala ieejai, es meklēju vietu pie ratiņu novietnes. Šķiet, ka veikto soļu skaits mums beigās ir līdzīgs, toties no attālā stūra, prom no burzmas, ir vieglāk un ātrāk aizbraukt.
Savādi, ka ar gadiem cilvēki kļūst apdomīgāki, lai gan iespēja, ka "rītdiena nepienāks" ir daudz ielāka nekā jaunībā.
bet šo biju aizmirsis: http://klab.lv/users/dienasgramata/7999
šo pirms divdesmit gadiem atceros: http://klab.lv/users/dienasgramata/8002
no noklausītajām sarunām: vakar biju Mūzikas akadēmijas jauno diriģentu skatē, visnotaļ lieliski, bet viens skaņdarbs (Mijo "Skaramušs") bija saksofonam ar orķestri, tas saksofonists tāds puika ar brillītēm un piesārtušiem vaigiem, aizpogājies līdz augšai (nezinu, ko tas nozīmē, bet izskatījās tieši tā) nopūš trīs daļas nonstopā, gabals sarežģīts, tur visu laiku mainās temps utt, tad ir starpbrīdis, kura laikā viņš jau ir foajē un saticis savu meiteni, dzirdu tikai, kā meitene viņam prasa: "Tu vispār redzēji, kur es sēdēju?"
Navigate: (Previous 20 Friends)