Vakar pabeidzu lasīt Makkalovas "Cēzara sievietes". Ļoti patika, faktiski visa darbība koncentrēta Romā, ļauj sajust pārmaiņas Cēzarā un noķert sajūtu par republikas slīdēšanu uz kraha pusi. BET TAS TULKOJUMS! Nē es jau saprotu, ka Zvaigzne droši vien ir žmogi un nomainīja tulkotāju naudas dēļ. Tāpat saprotu, ka katrs tulkotājs ir vienīgais, kas zina KĀ IR PAREIZI (tāpat kā katrs juristelis uzskata, ka dokumentam notiekti jāpievieno vērtība ar savu bezvērtīgo labojumu) un ka iepriekšējais tulkotājs noteikti kaut ko ir darījis nepareizi. Bet tik ļoti kaitina, ka pēc 2ām Romas sērijas grāmatām 3ajā mainās personu vārdi - "Bruts" kļūst par "Brūtu", "Pompejs" par "Pompēju" un "klientu loks" vai "klientūra" tagad ir "klientēle". Tas ir nenormāli kaitinoši. Vai tieši šadam iemeslam nav domāts grāmatas redaktors? Un ko dara Zvaigzne ABC? Pirmajai grāmatai redaktors vispār nav norādīts un otrajai un trešajai - katrai savs. Tas ir normāli?
Noskatīju Hunger Games:Catching Fire - daudz labāka, nobriedušāka, skatāmāka nekā pirmā daļa (IMDB vidējais retings man piekrīt). Un pavisam nesaprotamu iemelsu dēļ noskatījos līdz galam Don Jon, nekā tur nav.
Tik daudz lietu, no kurām gribētu distancēties:
- tas ka Krievijas karogu pie Uzvaras pieminekļa šīgada maijā rokās varbūt turēs kāds, kas kopā ar to labprāt būtu gatavs rāpties Rīgas pils tornī, lai uztaisītu selfiju
- tas, ka Latvija robežojas ar valsti, kuras visi parlamenta locekļi vienbalsīgi apstiprina tiesības ievest savu karaspēku citā valstī, nevienam neesot pret, nevienam pat neatturoties (lai gan kā saprotu, visi palātas locekļi nepiedalījās).
- tas, ka 21. gadsimtā, var brīvi ļaut margināļiem runāt internetā, jo pilnībā pietiek ar to, ka skatītākajos TV kanālos starplaikā starp filmu un seriālu parāda, kā jāskatās uz notikumiem un kā jādomā
- tas, ka liela daļa krievu, latviešu, latvijas krievu, ukraiņu, franču vai amerikāņu patiešām domā to, ko ieraksta interneta komentāros
- tas, ka arī mana spriešana ir subjektīva un spējīga notikumus interpretēt tikai no sava dziļi personiskā skatu punkta
- pat ja 70% no krieviski sarakstītā par Latviju soctīkos ir saģenerēts komentāru fabrikās, tas nozīmē ka tas strādā (jo atlikušie 30% nav diži labāki).
Jūs spējat distancēties no Ukrainā notiekošā, pateikt sev - "tas uz mani nekā neattiecas"?
Nekādi nevaru piekrist, ka Revolution otrā sezona ir labāka - varoņi uzvedas izteikti stulbi, sižets brauc aizvien dziļākā sviestā.
Pārmaiņas pēc šoreiz ierakstīšu- tik kā ilustrāciju neskaitāmajiem neuzrakstitajiem, pusrakstītajiem vai nepublicētajiem ierakstiem.
Neizsakāmi garlaiko viss, kas uzrakstīts par Viesturu Rudzīti - vienalga kādā rakursā. Tāpat kā Rudzīts pats.
Revolution. Pēc samērā sierainās pirmās sezonas, otrās sezonas otrajā sērijā uzrodas ilumināti. Ekhmm.
Apzināti katru dienu kaut ko aifonā nofočēju, smejošus draugus uz kalnu fona vai sadzīviskās situācijās. Kalni un apsnigušie stabi, lāstekas uz pacēlājiem, sniegā saspraustie dēļi un svaigā rīta vafele - lai nu paliek.
Vēl es esmu diezgan pārsalis. Jau gan izsildījos vannā, bet vienalga iekšpusē drēgni, lai arī istabā ir silts. Dzeru tēju.
Noskatīju The Blacklist pirmo sezonu, pēc 26 dienām sākas otrā. Diezgan izklaidējoši, labs sākums un beigu epizodes, pa vidu mazliet nolažots un pārsālīts. Bet visumā OK, gan jau noskatīšos arī otro sezonu. In other news - dzirdēju, ka grasās restartēt 24. Es gan tā pēdējās sezonas pat neesmu redzējis, jo katra nākamā sezona pārāk burtiski tecēja pa veco gultni, neko īpaši jaunu nepievienojot. Bet tagad kļūst interesanti - skat, pat Stīvs Frajs piedalīsies.
Izlasīju "Šantarāms". Ļoti patika, lai gan uz Indiju joprojām negribas.
Kā jau vairākus gadu slēpošanas ceļojuma laikā māja pievērš sev uzmanību tādā vai citādā veidā. Šoreiz,(paldies aukstākajiem spēkiem) bez avārijām bet gan Rīgas Ūdens vēstules formā, kas pieprasa pārtaisīt mājas ūdens ievadu, lai varētu nomainīt mājas ūdens skaitītāju. Korodējusi caurule un iepriekšējo īpašnieku laikā uzbūvētā (iespējams, paša Rīgas Ūdens realizētā) ūdens pievada nepilnības. Pats Rīgas Ūdens nekādas firmas, kas viec šādus darbus un tagad mēģinu atrast kantori, kas šādu uzdevumu varētu veikt un būtu gana sertificēts, lai RŪ pēc tam nepiekasītos.
Es jau saprotu, ka vairumam skaitītāju mainīšanas/remonta firmām mājaslapa nav vajadzīga arī 2014. gadā, savukārt tām nedaudzajām, kam tāda ir, tā jau ir kopš es nezinu kura gada. Ilustrācijai - (uzmanīgi, webdizains).
Varbūt kāds no jums var kaut ko ieteikt?
Šogad esmu paguvis ne tikai noskatīties Оттепель (šie agrie Skandināvijas vakari, kad kalns beidz strādāt jau 15:00), bet arī pabeigt Lilyhammer (abas sezonas, pirmā patika labāk bet anyway izklaidējoši) un noskatīties Географ глобус пропил (nu tā sev, ļoti krieviska krievu filma). No grāmatām - gada pirmajās dienās pabeidzu Tolstoja "Karš un Miers" (ļoti patika, manuprāt, esmu īstajā vecumā lai ko tādu lasītu) un kalna vakaru starplaikos - Jūnasona "Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda" (viegla, varbūt pārāk viegla lai ieteiktu vēl kādam). Vai es jau pagājušajā gadā neizgāzos ar apņemšanos pierakstīt filmas un grāmatas?
Termometrs aiz loga rādīja -20, termometrs mašīnā - mīnus 15. Patiesībā bija ciešami, pat vēl pacēlājā. Līdz brīdim, kad sāki šļūkt no kalna, tad gan seja sasala ragā arī zem bufa un līdz pēdējam pacēlājam izvilkt pēdējo dienu uz kalna neizdevās, sāka salt kājas.
Kalna dzens var iestāties gan trasē, gan uz pacēlāja. Tad kad esi un vienlaikus neesi, kad nav domu un plānu, ir tikai šis brīdis, šis konkrētais brīdis, izgaismots ar ārkārtīgu skaidrību, bez "toreiz" un "pēc tam", ārkārtīgi īpašs un rets brīdis.
Gatavošanās un krāmēšanās ir diezgan briesmīga, ja brauc kopā ar bērniem un vēl plāno un pērk visu ēšanai - Skandināvijā viss ir diezgan dārgs salīdzinoši, jo īpaši alkohols. Tas, ka esmu kaismīgs hipohondriķis, kļuva īpaši labi redzams mirklī, kad manu kosmētikas maku nekādi nevarēja aiztaisīt - vienīgais ko no tā satura varēja attiecināt uz kosmētiku, bija sejas krēms, pārējie tur bija medikamenti. Visu izcilāju, dažām zālēm atstāju tikai tablešu plāksnes bez kastītes, dažas ieliku atpakaļ plauktā. Drēbes kalnam, drēbes vakariem pēc kalna, drēbes prāmim, drēbes ceļam. Ēdiens un našķi ceļam, prāmim un kalnam. Tehnika, lādētāji, vadi. Grāmatas. Dokumenti. Vienīgais, kas nesagādā grūtības, ir inventārs - tā sakrāmēšanas algoritms ir atstrādāts līdz perfekcijai.
Kamēr nokopām virtuvi un nolikām viesus gulēt bija jau ap sešiem, līdz septiņiem grozījos, modos ap divpadsmitiem. Brokastpusdienvakariņas, tad divas stundas pa āru ar sīkajiem, brokastpusdienvakariņas varēja turpināties ar visu to, kas galdā ir dienā, kuras faktiski nav (lielisks Tolstajas teksts pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
blond). Viesi aizdevās prom ap septiņiem un 24 stundas bez TV un internetiem (cibas ieraksts naktī neskaitās) varēja beigties. Laimīgi, ja!
Noskrēju. Uzvārīju kartupeļus, apēdu trīs ar šerijā marinētu siļķīti, majonēzi un sarkanajiem sīpoliem. Saķīlēju aizkarstangu, kas draudēja pārsteigt tieši vecgada vakarā. Sākam malkot kir royal, trakoti glīti tas noslāņojas glāzē. Iztukšošu glāzi un ķeršos pie ikgadējā karbonādes/kāpostu kombo un rasola.
Navigate: [Previous 20]