vīns, The Marvelous Mrs. Maisel un negatīvās domāšanas spēks
Живи
Nesaprotu kā biju palaidis garām Snow Crash. Nav pati labākā Nīla grāmata, taču laba diezgan, īpaši priekš 1992. gada.
Teda Čjanga Exhalations stāsti, jaunais seriāls Devs un paralēli jau agrāk iesāktā Harari Homo Deus (pēdējo gan īpaši neiesaku) netīšām sastājušies dīvainā vienotā naratīvā, kurā šodien vēl negaidīti iekrita pastaigā noklausītā Critical Path podkasta epizode. Nē, nav tā, ka es meklēju apskaidrību, jebkura sagadīšanās ir vai tikai liekas nejauša un patiesība ir tur ārā. Es neredzu sakarības, sakarības redz mani.
"The plague was an epidemic of commerce. The same Mongol roads and caravans that knitted together the Eurasian world of the thirteenth and fourteenth centuries moved more than mere silk and spices."
...
With the luxurious fabrics, exotic flavors, and opulent jewels, the caravans brought the fleas that spread the plague from one camp to another, one village to another, one city to another, and one continent to another.
...
The plague effectively destroyed the social order that had dominated Europe since the fall of Rome, leaving the continent in dangerous disorder.
...
The Mongol Empire depended on the quick and constant movement of people, goods, and information throughout its massive empire. Without those connections, there was no empire."
No Genghis Khan and the Making of the Modern World, grāmatu, ja kas, iesaku.
Tas kas bišķin besī Nīla Stefensona grāmatās ir pārspīlētā visādu eksotisko vārdu izmantošana. Protams, oriģinālvalodā lasot, vienmēr būs vārdi, kuru nozīme nav skaidra, un valodas lietojums palīdz uzbūvēt lasītāja prātā autora iecerēto pasauli, taču ar "The Diamond Age" jau bija mazliet par traku (manuprāt, lieki). Angliski runājošā pasaule iedeva grāmatai gan Hugo gan Locus, es paliku mazliet vīlies (arī saturiski).
"Visas viņas grāmatas" Dailē bija atsvaidzinoša izrāde bez nevajadzīgām formas ārišķībām un runāja par būtisko. Patika.
Savukārt "Bernardas Albas nams" Liepājā kaut kā neuzrunāja, pēc "Precībām" laikam pārāk daudz no Liepājas sagaidu.
Grāmatu ziņā kaut kā šogad velk uz ķieģeļiem. Larsa Kristensena "Pusbrālis" bija trakoti gara bet ļoti laba daiļliteratūra.
Savukārt, ja šogad nesavāksies 50, tas būs tādēļ, ka nolēmu izlasīt Iliādu. Pēc vienas nodaļas jau visi tie Eifemīdi un Diapatriokli un pārējie Kronīdi, kas kāliem soļo uz Aīda valstību, jo šķēps iedūrās krūtīs virs pupa, sāk ņirbēt prātā, kuru sāk vilkt uz miegu (tas nenozīmē, ka kļūst vieglāk aizmigt, tikai to, ka vieglāk ir nolikt Kindli malā un izslēgt gaismu). Ņemot vērā ka šortlistā stāv vēl viens otrs Nīls Stefensons un arī Odiseja, nu protams, priecāšos ja sanāks vismaz 10.
Ja pagājušogad nesavācās 50 izlasītas grāmatas, tad tikai pateicoties tam, ka ap ziemassvētkiem sāku lasīt Cryptonomicon. Pabeidzu šorīt trijos. Kolosāls gabals, visādās nozīmēs.
Robinsons savā Marsa triloģijā vietām ir kaitinošs savas bezgalīgajos Marsa ģeogrāfijas aprakstos (īpaši no tā cieš vidējā grāmata) tomēr vismaz pirmo triloģijas daļu es cieši iesaku ikvienam sci-fi draugam.
Ļoti iespējams (jo gads vēl nav beidzies) šī gada labākā grāmata un balanss drūmajām domām varētu būt Roslinga Factfulness: Ten Reasons We're Wrong About The World - And Why Things Are Better Than You Think, cieši iesaku pilnīgi ikvienam, ceru ka to kādreiz izdos arī latviski, lai to varētu izlasīt arī visi angļu valodu neprotošie. Optimistiska, izklaidējoša un izglītojoša grāmata, kuru bija prieks lasīt no pirmās līdz pēdējai lappusei.
Our quick-thinking brains and cravings for drama—our dramatic instincts—are causing misconceptions and an overdramatic worldview.
Sagāna The Demon-Haunted World: Science as a Candle in the Dark likās pamatīgi izstiepta, taču citādi ļoti laba un ilustratīva, jo viss par ko Karls brīdina nu jau vairs nav pareģojums, bet TV ziņas un praimtaims. No otras puses, no TV plūstošos murgus neviens bērns vai pusaudzis vairs neskatās, nākamā paaudze skatās to, ko (uz maksimālu "engagement" optimizētie) youtube mašīnalgoritmi rekomendē un kas to lai sazin, kas vēl pēc 20 gadiem no tā iznāks. Kritiskā domāšana un skepticisms obligātajā skolu un pieaugušo tālakizglītības programmās joprojām nav iekļauti, tā kā ļoti iespējams - we are fucked. Vai arī mums tik un tā paveiksies, kā dzied Stībelis.
We might get away with it for a while, but sooner or later this combustible mixture of ignorance and power is going to blow up in our faces.
If we’ve been bamboozled long enough, we tend to reject any evidence of the bamboozle. We’re no longer interested in finding out the truth.
Grāmatu tārpiem kas nenīst fentezī varu ieteikt N.K. Jemisin Broken Earth triloģiju (3 Hugo + Nebula + Locus). Patika.
Liu Cixin Three Body Problem/Remembrance of Earth's Past trīs grāmatu cikls ir brīžiem grūti lasāms, brīžiem ar nevienmērīgu kvalitāti, brīžiem pat kaitinošs, tomēr ļoti ieteicams.
Neal Stephenson "Seveneves". Man šķiet, ka sadalot to divās grāmatās (pirmās 2 nodaļas vienā un trešo - atsevišķā, izvērstākā stāstā) būtu vēl labāk. Anyway, cieši iesaku.
Izlasīju Metro 2033/2034/2035 sēriju. Vidējā vāja, taču pēdējā bija pārsteidzoši jaudīga. Krieviem pašiem ne pārāk patīk, varbūt tāpēc, ka pārāk maz "vecā labā" Metro 2033, pārāk daudz rupjību, pārāk maz tuneļu monstru vai tāpēc, ka pārāk sāpīgi velk analoģijas ar mūsdienu Krieviju. Interesanti arī tās lasīt kā viena autora izaugsmes līkni - hits, neizbēgams steidzīgs sīkvels uz hita putām un nobrieduša autora darbs jau nākamajā līmenī, ar pilnu sirdi.
Skatos "Le Bureau des Légendes" (paldies jz fedrs par ieteikumu), lasu "Jelgava 94" un Makiavelli "Valdnieks" (viss Murakami izlasīts).
Ja kādam patīk sci-fi kibertrilleri, cieši iesaku Ramez Naam Nexus triloģiju.
Seriālu ziņās - Fargo trešā sezona nepieviļ, uzmetu aci Amazon producētajam Patriot (2015), šķita varen izklaidējošs, Netflix iepriecināja ar treileri un paziņojumu ka pēc nedēļas klāt būs visa Sense8 otrā sezona.
Navigate: [Previous 20]