Latest Posts

Kā tur īsti ir, cieši aizpogātie cilvēki augstajos, baltajos zirgos, - vai tikai slikti cilvēki sev izvēlas pieķibināt seksualitāti, vai tieši seksualitāte padara cilvēkus sliktus?

Sapņos piedzemdēju, ar pamatīgām asiņu šaltīm. Acīmredzot kaut ko no sātana, jo tas sāka runāt vēl būdams lelles izmērā. Brrrrrr.

Tas brīdis, kad izlicis roku laukā caur mašīnas sāndurvju logu, nolicis otru gatavībā lai nospiestu podziņu kas aizvērs logu - gribēdams ātri ievilkt roku pirms logs pilnībā aizveras un iespied pirkstu, bet panikā neatlaid loga aizvēršanas pogu.
Ouch!

patīkams un radošs nogurums

par pūķiem
nespēju novērtēt zvaigžņu karu medžiku, besī kristietības pārāk jūtamā piegarša.
nespēju novērtēt Tolkina hobitu pasauli, lai gan tieši hobita grāmata bija ok, taču gredzenu pavelnieka daļas neattaisnoja uz tām liktās cerības, nenoticēju viņa teiku, nostāstu izpētei.
taču troņu spēles iepatikās, jo nebija nekā sadomāta un pretencioza un manai uztverei ticami. taču tagad kad nāves karalis iedvesa savu kustību murušajā pūķi, tas ir pārāk paredzams risinājums, jo manuprāt vaidzētu būt tā, ka pūķi ir imūni, ja jau visas citas viņu detaļas iznīcina baltos staigātājus.

Es te laikam izlikšos briesmīgi kulturāla, ja. Bet Rīgas svētkos pagaidām vislabākais bija Raimonda Ozola vijoļkoncerts, otrajā vietā opermūzikas koncerts turpat Vērmanī, trešajā - uguns instalācijas Arkādijā. Tāda negaidītu Jāņu sajūta (kurš gan gaida Jāņus augustā).
Un latgaļu kvass arī bija lielisks.
Bet es beidzot ļoti saprotu savu ukraiņu draudziņu, kas, lai gan viņam garšo alus, pirms dažiem gadiem fiziski nebija spējīgs ieiet Vērmanī uz Alus svētkiem. Muka pa gabalu. Kāpēc?
Es arī biju gatava ņemt kājas pār pleciem, kad tieši pēc R.Ozola, neko ļaunu nenojaušot, biju aizstaigājusi līdz krastmalai.
Tie trulie umpapā pēc kaut kā tāda nav izturami.
Nē, nu varbūt ir.
Ar ausu aizbāžņiem.

Man tagad ir grāmata par gnosticismu.

Sapņoju, ka man jāprecās pēdējā brīdī. Un es tieši tik neērti arī jutos. Es biju laukos un viss bija nekārtīgs. Bija galds noklāts ar nekārtību, uzkodām, puķēm, šampanieti. Māsas it kā bija kaut kur, bet es nevienu nekur neredzēju un biju viena. Kāds man iedeva šotiņu ar alkoholu, bet es nezinu kas. Man bija deadlaina sajūta, bija jātaisās un jāuzspēj, bet visur bija nekārtība. Es vēl aizgāju skriet pa smilšaino ceļu, un nākot atpakaļ uz māju, mani pārņēma absurds. Tajā brīdī es uzzināju, ka man jāprec mans universitātes laiku draugs Chris, kuru es neesmu redzējusi 5 gadus. Mani pārņēma pretīga sajūta, kāda pārņem, kad zini, ka esi parakstījies uz kļūdu, kas izbojās ne tikai tavu, bet arī citu cilvēku dzīves. Bet atgriežoties mājās, bija uzradušās māsas un mani sāka pierunāt. Viena no viņām man pārmeta, ka manā kāzu kleitā ir gaiši dzeltena krāsa, un es nezināju kā attaisnoties. Mani pārņēma aizvien lielāks izmisums un pretīgums līdz sapnis izgaisa un es pamodos.

*

Pamodusies es kādu laiku skatījos viņa bildes feisī. Atcerējos, kāds viņš bija noslēpumains, maigs, inteliģents, sarkastisks, pašpārliecināts, gudrs un aizrautīgs, un to kā es nekad nevarēju saprast viņa vecumu, to kā viņam vienmēr patika gardi lamāties un runāt par Nīči.

*

Cilvēki bieži izvairās viens ar otru runāt par tādām tēmām, kas uzjundī pārāk daudz emociju. Tā arī neviens nekad neparko svarīgu nerunā. Cilvēki domā, ka nespēs izturēt un savaldīt savas emocijas, kamēr vienīgais veids kā dzīvot īstenībā ir caur patiesību, svarīgām tēmām un emocijām.

Kā jau ne reizi vien esmu pārliecinājies, sapņos telefona kamera nedarbojas. Tu spied to pogu, it kā viss ekrānā redzamais fotografējas, bet pie bildēm nekas nesaglabājas. Tāpēc arī neko nespēju jums parādīt. Piemēram, mūsu pašu jūru, kas laikam no kaut kādām aļģēm bija kļuvusi sarkanīgi rozā. Vai paceļamo tiltu pār Daugavu, kas celties sāka ar visiem uz tā esošajiem cilvēkiem. Un oranžos miglas mākoņus virs upes. Vai braucienu ar kuģīti pa to pašu sarkanīgo jūru - to gan laikam nebūtu bijis jēgas fočēt vai filmēt, jo jau sapņojot pamanīju, ka tā aina ir montēta: apkārt redzamā ainava izskatījās kā filmēta vienā dienā, bet paši kuģītī sēdētāji – citā laikā un citā paņēmienā.

Tas brīdias, kad telefons neizveido savienojumu ar wifi internetu, jo prasa paroli (nezin kāpēc) un, kad tu ievadi paroli (atkārtoti, vairākas reizes, pētot un pārbaudot visus burtus un ciparus), tas saka, ka parole ir nepareiza. Interesanti, kurš pa nakti ir nomainījis paroli (rūķīši?) un kāda tad ir pareizā?

Nu tik mēs dzīvosim, cilvēki saka, kad iekārto māju, bet pēc tam aizmirst, ko tieši ar to bija domājuši.

muh anti-white conspiracy

/turpinot cīnīties ar krustvārdu mīklu/
tātad austriešu rakstnieks, pieci burti, man te sanāk kafka
jebaķ, kāpēc prāgā (kad tā vēl bija austroungārijas sastāvā, moš viņš ir arī ungāru literāts?!) dzimis un audzis vāciski runājošs ebrejs tagad pēkšņi ir austriešu nevis čehu rakstnieks

LG
https://youtu.be/rWGk6j3ypdo

pirms 10 gadiem Liepājā
Kaut kur Karostā
( acid bilde, ķēpājos ar GIMP toreiz )

izejot no mājas, t-kreklā un saulesbrillēs, uzmetu netīšu, ātru skatienu uz cimdiem ("cimdi" tik jocīgs vārds...). nepaņēmu.
vēlāk, neilgi pirms salūta, aizskrēju nopirkt cepuri - ja nu paliek vēss. pusraibu, ar bumbuli.
jau brīdī, kad pēc salūta stūmāmies ar ratiņkrēslu cauri tūkstošcilvēku straumei, jutu, ka cepure varēja būt biezāka.

un visbeidzot, kad bridu pusnaktī cauri pļavai uz mājām, - ir 19.augusts, nakts un salstoši pirksti - virs galvas pulsējoša, milzīga, mainīga, dejojoša, spoža ziemeļblāzma.

un man liekas, ka cimdi to jau zināja.

Varētu cilvēkiem aizsūtīt feisī bildes. Bet ir gandrīz 5 no rīta. Vispār jau vajadzētu iet gulēt.

Let's sleep in the dark
with windows open
and our favorite 80ies track

jā, mēs abi dzērām, viņš bija pie stūres, es nebiju piesprādzējusies, un, kad avarējām, tas, kas bija bērnu sēdeklītī, bija uz vietas beigts, viņš palika ieslodzīts sadauzītajos dzelžos, viņu izzāģēja glābēji, savāca ģimene, viss samērā čiki, mani trieciens aizmeta sazin kādos brikšņos, kur mani atrada marodieri, vēlāk, daudz vēlāk kāds tomēr izsauca ātros, varbūt paši marodieri apžēlojās, varbūt marodieri aiztinās un vēlāk mani jau komā atrada kāds cits un izsauca ātros, mani atreanimēja, vēlāk rehabilitējos, tā notiek ar tūkstošiem cilvēku, nekas īpašs.

Cik labi beidzot būt vienai mājās, dzert aliņu trijos naktī ar apziņu, ka rīt nav agri jāceļas.

Es esmu govs. Stāvu pļavā, gremoju zāli, skatos ar milzīgām, naivām, pastulbām acīm, gremoju zāli. Gremoju zāli. Apkārt mežos vilki trenkā zaķus, mežacūkas ved pastaigā sivēnus, mežabrāļi un partizāni kaut ko šaudās, meitas pin vainagus un puiši ved pieguļā vai kur tur zirgus, debesīs lidinās un briesmonīgi kaujas pūķi un vēl visādi teiksmaini nedzīvnieki, es gremoju zāli.

kā lai to pasaka. jau lēnā garā domāju par savu rudens travelling. vispār šogad ir tāds dīvains travel gads. bet galvā grozās tā ideja par Portugāli nākamā gada sākumā, uz kuru pat varētu paņemt TrakZ līdzi. māsa arī teica, ka grib satikties kaut kur ceļojumā, jo esot jau drusku apnicīgi visu laiku Lielmiests atvaļinājumos, nejūtoties vairs tik exciting. var saprast. bet nu, ir vispār cerība arī nākamgad uz visādām lieliskajām starptautiskajām cibas Ballītēm. ikgadējais Spānijas apciemojums vienmēr. vizināšanās tepat pa salu. un vispār. pilna galva ar travel.

Kontroliera apguves treniņu nolūkos šobrīd uzliku lejuplādēties/instalēties Mad Max. Dark Souls II izskatījās lieliska, bet retie seivpointi vai mana nemācēšana tos uztaisīt biežāk mazleit izbesīja. Palika žēl jau tā neesošā laika. Citreiz paspēlēšu.
Gribējās Deus Ex Mankind Divided sākt kapāt, bet - Fallout 4 vismaz kaut kā jāpiebeidz. Neskatoties uz visādiem spoiliem apkārt, gribas izdzīvot to sižetu pašam tomēr. hah, izdzīvot pašam - Ziemeļkoreja parūpēsies par Fallout 5 the IRL version.
Ak jā - šajā vīkendā pilsētas svētki - centrā vēljovairāk nav ko darīt un meklēt. Balagāns un cilvēku overdose. Un laiku sola lietainu. Tā ka - pupiņas iemērktas, cūkas gabals no saldētavas izņemts. Rīt būs gastronōmiskās izvirtības.
P.S. - kāpēc tieši Mad Max? Tur laikam bija arī ar mašīnītēm braukāšanās. Bet NFS Most Wanted izmests. Jāpaskatās kas man vēl pieejams, kaut kāds Project Car nav mēģinats un Dirt.

spilvens filmu skatīšanai un pilnvertīgai audio pieredzei

Chato's Land (1972)

Sižets tāds brutāli vienkāršs. Metiss Pardon Chato (Čārlzs Bronsons) ienāk bārā un pasūta visītī. Vietējais rednekšerifs ienāk bārā un ne pa tēmu uzbrauc augumā Chato un draudot viņu nošaut pats top nošauts. Vietējie čuvaki (ar bijušo konfederātu virsnieku Kvinsiju [sk. attēlā] priekšgalā)  to uztver kā bezpreģēlu un dodas medīt Chato. Sākumā Chato aprobežojas ar mednieku zirgu nosperšanu, bet, kad rednekmednieki  atrod Chato mītni un izvaro viņa sievu (vēlāk nogalinot Chato radagabalu), tā sāk kļūt  par vendettu. Pats Chato, labākajās Švarcnegera tradīcijās, filmas laikā izmet labi ja dažas artikulētas frāzes, bet redneki (starp kuriem gan ir daži ne tik atsaldēti pilsoņi) tiek atmočīti atejā (nedaudz arī piepalīdzot atriebējam, savstarpējās razborkās močījot citam citu). Rodas asociācijas ar Agatas Kristi 10 nēģerēniem.

Par nākamo sestdienu (savējie sapratīs)
Who is gonna bang?

Vajadzētu atsākt foldot. Nav darīts aptuveni gadu.

Nupat atcerējos, ka valodas kursos saplēsās divas meitenes no Āfrikas. Labi, nu kādas tur meitenes. Alžīriete izvirzīja konceptu, ka jāvirza Eiropas upes uz Āfrikas tuksnešiem. (Diez kā tas iespejams?), bet Gambija (Vai Gana),vairs neatceros,skaļi protesteja. Laikam viņiem jau tā tur slapjš. Es gribēju norādīt, ka tāds projekts jau bijis PSRS, bet visi sastrīdējās un neviens manī negribēja klausīties.

Sen nav bijis tik depresīvs noskaņojums, lai gan varētu beigt skatīties game if thrones un pievērsties realitātei.
Bet tad uzmācas drausmīgi drūmas domas par visa bezjēdzīgumu un skumjas par sejas ādu, kura noveco. Vaidzētu vairāk rūpēties par sevi.
Zinu ka nedrīkst noslīkt šajā visā.
Salūts izklausās biedējošs.

cilvēki ir nopietni
un vēl grāmatveikalā es sastapos ar vienu grāmatu, kuru sīkāk izpētīt neļāva laika trūkums un iegādāties - augstā cena un naudas trūkums, taču saturā parādījās šādi kriptiski vārdu vienojumi:

Konkordiju seniorāta konkordijas
Vienību savienības vienības
Vienotņu Vienkopas vienotnes

https://www.youtube.com/watch?v=XJfGnqKoXYY
https://www.youtube.com/watch?v=XJfGnqKoXYY

"sit un tad atkal bučo" - tā mana vecmāmiņa krievu attiecības izprata. dzīvnieks dabūja kāvienu, par pastāvīgu vemšanu gultā. tagad bučoju, jo cilvēks nobijies, ierāvies virtuves stūrī. "meh" - šeit der tas tupais vārds.

Šodien tajā pašā vientuļajā parciņā sastapu odzi - pamanīju viņu ~1 m sev priekšā, bet tikai tāpēc, ka viņa, man tuvojoties, sakustējās un sāka nesteidzīgi slīdēt prom. Es skaidri varēju saskatīt odzei raksturīgo zigzag rakstu, un man tas bija wow. Ziņkāres mudināts, es lēnām gāju viņai nopakaļ, un tikmēr man iešāvās prātā, ka varbūt man vajadzētu mēģināt viņu panākt un nosist. Jo, kā zināms, vīrietim dzīvē ir jāizdara trīs lietas: jāiestāda koks, jāizaudzina dēls un jānosit čūska. Šī bija laba iespēja dabūt otru ķeksi.

labi, ka negribēju uz salūtu iet

Identifikācijas garša

Īstenībā tā vienmēr ir viena un tā pati garša

Jo agri esmu pamodies, bet pārāk vēlu cēlies.
Un velti mani mierināt, ka vēl nav nokavēts.
Skat, kur viens torņa galā tup un manā vietā brēc.

Mfw 30 gadi un beidzot varu atļauties istabiņu komunālajā dzīvoklī

Tinderim sveiks pt.2

Tinderim sveiks

Glītu vārdu vērotāja piezīmes.
Man tomēr ir pašvaks vārdu krājums, ar vārdu "limanda" šodien pirmo reizi saskāros. Riktīgi glīts vārds, ja man būs meita, saukšu viņu par Limandu.

Dzīves piepildījums ne bez zināms mailstons gan, kad juniors pēc tava lūguma tev uzcep patiešām garšīgu omleti.

laukos dzīvot ir tā:
vispirms 10 no rīta, kad esi tikko izvēlies no sapnīša, pie durvīm klauvē 70 gadīgā kaimiņiene A, lai lūgtu man, jaunai un gudrai, atbloķēt mobilo telefonu. tas, protams, ir vieglāk par vieglu, bet viņa par to pašu spiež rokā hennesy pudeli. kaunā, pieklājībā un arī zinot, ka arī viņa neatteiktos, rauju to vaļā un leju pa glāzītēm, katrai pa šļuciņai un diena var sākties, pēcāk ne lūgta, ne aicināta ierodas ļoti ekspresīvā kaimiņiene B - agrākā rakstnieku savienības darbiniece ar savu paštaisīto (viņai, ja kas, arī savi 70 gadi) citronu daudzgrādīgo. esot kašķis rados, tāpēc griboties ieraut. nu, tad ieraujam!
šobrīd esmu pārrauta. no alkohola, komunikācijas, vēl uzņēmos ģimenes biznesu uz kakla, bet to apsolījos darīt gatavu rīt. jā, rīt. lūdzu, rīt.

Neviens vēl nav pajokojis par Vienotību un Ašera mājas galu?

Atkal bija lieliska ebreju priekšpusdiena, starp citu.

Mļa, nav vairs tas vecums, lai spētu dzert visu nakti.

Sataisiiju slinkos pelmenjus jeb hinkal hanuma.

Pirms lietus paspēju mājās. Ieguvums 25 litri skaistu, lielu burvīgu brūkleņu. Rīt iešu atkal. Tā ir burvīga sajūta lasīt tās kreļveidīgās ogas. Beidzot jūtos vasarā. Varbūt kādam vajag salasīt? Pakaļ gan būs jādomā kā tikt.

Charles KOECHLIN - Hymne à la nuit

ja par turpmāko, tad droši vien šonakt jāņošu. sen tā nav gribējies, turklāt šovakar tieši sajūta, ka bijis par daudz kafijas. kaut gan nav jau tāda "par daudz", kad runa ir par kafiju.
ja par muzikālajām kaprīzēm, tad ļoti gribētos no RCB aizņemties un paklausīties tēta bieži pieminētās Lienes Circenes "Šūpuļdziesmas", kas jau sen manai sirdij bukmarkos.
suni, iespējams, sauks Rufuss. nezinu. vēl, protams, jāskatās, vai saaugs ar viņa būtību.

Ziņās kaut kādi pludmales volejbolisti - džekiem kājās šorti, beibēm kaut kādas bikini trusenes.

Kāds pamatojums? Šorti salien pežās, vai?

vēsturiski par muzonu
godlike song

ir zināma likteņa ironija, ka faktiski to pašu, ko islāmisti izdarīja barselonā, izdarīja arī baltie supremātisti šarlotsvilā, asv

vakar atbraucu no Cēsim, nu jau kā kaprāles kundze. dīvaini, bet pēc sajūtam šis ir lielāks sasniegums kā bakalaurs.
svinīgajā ceremonijā jutos lepna par sevi, nu ļoti, par visu, kas izturēts, par savu izaugsmi.


kopumā 2 nedēļas aizlidoja nejūtot. īsā laikā ar pilnīgi svešiem cilvēkiem tik ļoti satuvinājos, uzzini visu, ko gribi, ko negribi un viss ir normāli, esi Tu pats un Tevi pieņem. pati jutu, kā mainos. mājas vispār negribējās braukt. tas ir kaut kas īpašs.


bet... sapratu, ka attiecības ar Mārtiņu iet uz beigām, no manas puses. nepietrūka viņš, jūtu sienu starp sevi un viņu, kas izplešas. no rīta neliela provokācija no viņa puses un esam izšķīrušies?
sākumā nejutu neko, tagad gan emocijas iet vaļā..
man nav ne jausmas vai tas bija labs lēmums vai nē.

"Life's simple, you make choices and you don't look back"?

Atzīmēju jauno airblaķik maršrutu nopērkot visai ģimenei biļetes uz lisabonu - nav žēl, ja beidzot ir tiešais lidojums, juhū. Also - nekad neesmu pircis biļetes tik tālā nākotnē (nākamā gada 1. jūnijs).

Apciemojām kucēnus. Es nebūtu varējusi izvēlēties nevienu. Tur viens par otru mīļāks. Tas, kurš tik smieklīgi gāzelēdamies pieļepatoja pie S. pats pirmais, tā arī palika pie S. sāna kā pielipis. Un nemaz tā neļāvās glāstiem – drīzāk gribēja par atbildi iekost, sak’, nepielabinies tu man te, es visu par tevi arī tāpat zinu. Ar raksturiņu. Droši vien pie tā arī paliksim.

Atpakaļceļā vējš sapūta acīs smiltis. Aizsūtīju priecīgu īsziņu A., bet viņa jau atkal pošas prom. “Tu jau zini, es esmu haizivs. Ja pārstāšu kustēties, manis vairs nebūs,” viņa raksta.

Baidos no tā, cik emocionāla esmu kļuvusi, cik ļoti laižu sev visu klāt. Viss aizkustina, pilnīgi viss. Kucēna smieklīgā gaita, cilvēki, kas pieceļas kājās un pauž savu sajūsmu ar ovācijām pēc tam, kad viņa izdejojusi tiem savu dzīvi prožektoru gaismā. Punkti, kas tieši šādi un nekā savādāk pārtop daudzpunktēs.

Haha, swimpis nokļuvis ziņās.

Переехал в Ригу!
http://bondarev.livejournal.com/68269.html
Krievu propaganda! Not. Vnk jauks raxts.

Sīkas dzēlības
Māsa Augusts, apvainojusies par manām dzēlībām, nolēma iedzelt arī man. Pelnīti, jāatzīst. Lūk, un tā es gāju, visa tāda siltuma atslābināta un gandrīz laimīga, līdz, meklējot somā telefonu, piespiedu to (somu, nevis ko citu) sev cieši klāt un dabūju dūrienu vēderā, kreisajā pusē, mazliet virs apakšbikšu gumijas, tādu, no kura acīs satumst un pasprūk spiedziens pa visu kvartālu. Nezinu, kas bija tas plēvspārnis, kurš saspiests noripoja lejup pa maniem brunčiem, droši vien lapsene, Augusts bieži pārvēršas lapsenē, lai paustu savu Viedokli, bet tagad man ir svaigi uzpampis vēders un, protams, vermuts ar toniku un citroniem, ko nopirku sev mazam mierinājumam un anestēzijai.

laika ziņas
Biš bēda, ka vasara saka ardievas no rītdienas ieplūstošajām aukstajām masām.
Nekas, "ekstazī stāsti" sasildīs. No doubt. Un atvaļinājums, taču.

Solītais trakais negaiss plosās Bauskā šķiet. Bet te garām kūņājoties brangu vēju atnesis. Lielos krusas graudus šeit gan neredzēt. Labi vien ir, lietus gan noderētu.

Ja mēs saistam imigrāciju ar reliģiskas radikalizācijas risku, tad jāņem vērā, ka šitas te

http://apollo.tvnet.lv/zinas/klimovics-latvietem-vajadzetu-preceties-tikai-ar-islama-ticigajiem/803639

ne no kādas Irākas vai Sīrijas nav atmucis un šitas

https://lv.wikipedia.org/wiki/Imants_Kalni%C5%86%C5%A1

arī nē.

Būtu interesanti salīdzināt radikalizētu personu % bēgļu kontingentā un populācijā vispār.

Mazpisānu augstā kultūra
Šodien biju uz kārtējo pasākumu Jēkabpilī, kas lika vilties. Pastaiga pa kapiem ar vēsturisku stāstījumu. Likās interesanti, kāpēc neaiziet, ja jau jūtos pārāk slikti, lai brauktu uz Rīgu. Aizeju... un tur kārtējais maspisānu murgs. Cilvēks, kas stāstīja, daudz zināja, viņam tēma interesēja, nav runa par to, ka nebūtu tur, par ko runāt. Nē, ne tādā ziņā, bet nu pavisam nopietni - es varētu stundas laikā iemācīt šādam personāžam pašus pamatus pasākumu organizēšanā, un, tos pielietojot, viņš varētu pie labas gribas uztaisīt kaut ko normālu. Tak nav paša pamata, kādu patiesībā cilvēks var pats izdomāt, ja pamēģina domāt un palasa kādus 5 rakstiņus internetā.
Bet nē, šādi lauku cilvēki vienmēr iedomājas, ka saiģot tāpat, neko nevajag mācīties. Es vienkārši tā iešu un stāstīšu, un viss būs čotka.
Aha, čotka tiem trīs cilvēkiem no apmēram 20 cilvēku grupas, kuriem palaimējas kaut ko dzirdēt. Čotka tiem 5, kas nav seniora vecumā un var izskraidīt līdzi. Pašam lepni krustiņš ap kaklu un tā tikai runā par cēlajiem kristiešiem, bet pamanīt to, ka veci cilvēki grib dzirdēt, ka viņiem ir grūti tik ātri tikt uz priekšu, nevar. Stāsta kaut ko tiem trim, kas šaurajās kapu taciņās ir rindas priekšgalā, un stāsta nebūt ne skanīgā balsī.
Te mēs redzam pasākumu vadīšanas postu. Ir plāns, ir stāsts, kas ir jāizstāsta, ir taka, kas jānoiet, un tas ir numur viens svarīgākais tajā visā. Vai cilvēki kaut ko dzird un redz, tas ir pie kājas, galvenais ir pašam vārīties savā pareizības apziņā, izpildot plānu.
Taisot pasākumu, kurš ir labi regulējams, ir vienmēr jāsaprot, ka svarīgākais ir tas, ka cilvēki kaut ko piedzīvo, kaut ko uzzina, kaut ko redz un dzird. Pasākuma plāns bez tā visa ir pilnīgi bezjēdzīgs, jo to, ko tu tur rādi un stāsti, tu pats jau zini, un tam, ka tu izstāsti, ir 0 vērtības. Svarīgi ir tas, ko klausītāji dzird. Ja tu nesies uz priekšu marša tempā, cenšoties paspēt iziet visu maršrutu, bet klausītāji tev skrien pakaļ, mēles izkāruši, mēģinot kaut ko saklausīt, tad tu vari to visu savu labumu iebāzt kaut kur dziļi, dziļi.
Kas būtu jādara, redzot, ka cilvēki neiet tik ātri, kā tu esi ieplānojis, un ka viņi patiesību sakot nemaz nav tik aizrauti? Vispirms tas ir jāierauga, novēršot acis no sevis. Jāpaskatās ar apkārt. Un tad ir ar viņiem jārunā - vai es eju par ātru vai arī jūs varētu pārtraukt savstarpējās sarunas un netraucējot citiem kārtīgi sekot man? Vai arī varbūt iesim lēnāk, neiziesim visu maršrutu, bet paspēsim normāli visu apskatīt. Varbūt jums ir laiks pagarināt pasākumu?
Tu neesi te nekāds karalis. Tu te citiem pakalpo patiesībā, un tas, ko viņi saņem, ir galvenais. Ja izrādās, ka viss iet pārāk lēni, tev ir jāizsvītro daži apskates objekti nevis jādzen cilvēki ātrāk nekā viņi grib un var paiet. Un vienalga, ka tev gribējās pastāstīt, tam nav pilnīgi nekādas nozīmes.
Un saturs. Kapi - tie ir dzīvesstāsti. Tev interesē kaut kādas specifiskas detaļas, bet citiem diez vai. Citiem interesē, kā tas bija dzīvot tajā laikā, kad konfesija noteica visu. Kā tas bija, un kāpēc tā bija, kad pēkšņi ienāca tūkstošiem pareizticīgo, un bija nepieciešami kapi. Kāpēc baptistus negribēja glabāt kopā ar citiem kristiešiem? Kādas bija tā laika vērtības? Ne jau par visu, bet tos sausos faktus var ļoti viegli papildināt ar 10 teikumiem visa pasākuma laikā, kuri liek izjust, kā tas bija, padomāt, ar ko tie laiki atšķīrās no mūsdienām, nevis tikai vāvuļot par tādām un šitādām kapu apmalītēm. Cilvēki grib dzirdēt kaut ko nozīmīgu, un tad papildus par kapu apmalītēm. Kapu apmalītēm nav savas īstas esamības ārpus cilvēka dzīves.
Bet neviens šajos mazpisānos nekam tādam nepiekristu, jo mācās kaut ko darīt tikai kaut kādi pilsētas tirliņi. Mēs tāpat zinām, kā ir jādara.

Atvienoju zemējuma vadu no ligzdas un vairs nesita elektrība no dušas caurules un krāna roktura. Līdz šim brīdim. Pārējās ligzdās, kurās ir zemējums, arī uzrādījās elektrība ar indikātōru pie zemējuma kontaktiem. Jānorauj tad lakiam arī no tām rozetēm zemējums. Jo moš ledusskapis kaut kā interaktē ar to visu un tagad atkal sit.

ko es šodien jums gribēju pateikt
mazgājiet ledusskapjus, draugi. un izmazgājuši savējo aizejiet/aizbrauciet pie saviem vecākiem vai vecvecākiem un izmazgājiet arī viņējos.

Mr Sandman
https://www.youtube.com/watch?v=VNUgsbKisp8

vacation mode switched on
Switched ta switched. Jau pirmo dienu brīvē aizgāzu līdz jūrai, lai paspētu vēl nopeldēties. Kontā tagad divad vasaras peldes. Hah. Un pilna pakaļa smiltīm.
Čiks atnesa arī vecas kaites. Šoreiz auto. Āķis aizķēra mietu un vecais bamperplīsums, kad izrādijies līdz galam nesalabots, hlops vaļā pa vecajām vīlēm. Nu ko, jādomā ka lampačku stiķēt klāt, lai līdz mājām neizlido. Tuvējā kafūzī pusaizmigušas darbinieces atrod skoču. Urā.
Makgaivers.

Čiks arī pa šo ļoti darbīgo nedēļu atnesa sen nesatiktus cilvēkus. Māsīcas.
Sausi - kā iet, kā iet un tālāk jau remonts likās interesantāks, jo māsa sen neredzēta un tā. *sarcasm
Not that it bothers me really.

Bet vispār atvaļinājums iesācies perfekti, jo man ir Frederika Beigbedera "ekstazī stāsti" .
Es jau raudu par to, ka tā ir tik plāna.... Zelēšu katru vārdu.

domājošais cilvēks
Īsti nav skaidrs, kāpēc biologi šīs sugas apzīmēšanai izvēlējušies "homo sapiens", t.i. "domājošais" – šī nebūt nav tā raksturīgākā īpašība, kas piemistu lielākajai daļai populācijas.

Kaut kad aprīlī man saspēra sasitās lielā, caurspīdīgā istabas ūdens krūka. Nosmīkņāju, kad vietā dabūju ņemt vienīgo lielo - māla, zaļgano. Atcerējos, jo šodien ne gluži ne no šā ne tā, man iedāvināja atkal caurspīdīgu. Morāle? Nedomāju...

vacation mode switched on
HAKUNA MATATA!

Grāmata
Izlasīju Hermaņa Zūdermaņa "Kaķu laipu".
Nav runa par kaķiem, bet gan par karu, morāli un mīlestību. Lasu, ka darbs nav diez ko populārs un rakstnieks ir gandrīz aizmirsts. Man gan ļoti patika. Romanticētā dzimtenes mīlestība mani neinteresēja, bet es māku šķirot. Regīnas tēls laikam ļoti ilgi paliks atmiņā.
*
Zināms, es piederu pie citiem, pie tiem, kas visu savu dzīvi mētājas starp labo un ļauno un nevar miglā atrast īsto ceļu. Ko daba no mums prasa, liekas netīrs un grēcīgs, un, ko no mums grib cilvēku nolikumi, tas šķiet tukšs un bezgaumīgs. Starp spītību un bailēm mēs šaudāmies šurp un turp. Mēs tīkojam pēc citu svētības, kurai mēs neticam, un trīcam un baidāmies no citu lāstiem, par kuriem smejamies.
- - -
Savu sirdi es toreizatdevu jaunības muļķības radītai un jau sen izdzisušai liesmai, noturēdams kādu klīrīgu jaunkundzīti, kura man jau sen neko nenozīmēja, par visaugstāko un padarīdams to par savas rīcības soģi, kurpretim no sulīgās, visspēcīgās cilvēcības es tai laikā, šausmās nodrebēdams bēgu un vairījos.
*
Šī ir grāmata, kurā īstā mīlestība bija grēcīgā, pavedinošā un ļoti dzīvā mežone, nevis mācītāja meita, pareiza un svētulīga jaunuve. Tā laika grāmatās tā gandrīz nekad nav. Tur parasti ir kāda tīra dvēsele, kuru varonis mīl, bet viņu pa ceļam kārdina tāda kā Spīdola, kura simbolizē visu ļauno, un parasti vai nu iet bojā vai labojas, kamēr jauneklis beidzot iegūst savu šķīsto Mariju.
Šeit jauneklis izvēlējās ārpus morāles stāvošo mežoni, protams, par vēlu, bet tomēr.
Es vispār nezinu vairāk nevienu cilvēku, kas lasa šādas grāmatas, rakstītas vēl pirms 20.gs. Vienīgi mamma. Vēl viens cilvēks bija, bet nomira. Taču man tādas patīk. Show, dont tell man jau ir pilnīgi apriebies, un patīk kaut kas tāds, kas asociējas ar dziļumu, kāds iespējams tikai iztēlē, jo vecās grāmatās nav sīku detaļu. Tur ir teikts, ka "viņam bija tā, it kā pasaule grūtu kopā", bet nevis sīki un smalki izstāstīts, kā tieši viņa grūst. Man patīk abi, bet pirmais laikam tomēr par vairāk, lai gan tagad neviens vairs nevar atļauties tā rakstīt.

Man jau sāk palikt bail..tiiik daudz, kas būs jāpaspēj LV. Jau ar lidojuma dienu sākot.. Tieši tajā datumā atsākas valodas kursi. Līdz pašām beigām ar nesāks būt, jo gribu būt lidostā laicīgi. Jau tā 2 nodarbības nāksies izlaist.
Skaitu dienas :)

86
Atvaļinājuma pirmā diena.
Karsti, nedaudz sāp galva, neko negribās darīt.

Steidzīgie bandinieki,
būtībā cilvēku impulsi,
metās. Pletās karš. Garš
laidnis, griba. Zibot
zirgi, tās lielās ilgas,
smilgās krācot krita.
Sitās visi, un visi krita.

Tas sākās no mazotnes. Atceros to mirkli. Biju gandrīz pie sava bērnudārza,kura tagad vairs nav, jo ir atdots bijušajiem īpašniekiem. Cik tad man varēja būt gadu? Pieci? Seši? Un tad es iedomājos lauvu. Un tūlīt pat viņu ieraudzīju savā iztēlē. Lauva sēdeja un skatījas uz mani. Varenās krēpes mirdzēja saulē. Tai brīdī pazibēja doma, ka nekas nav neiespējams.Vēlak, protams, viss aizmirsās.

Poesia sin fin
Ceturto reizi apraudājos uz titriem: visi galvenie aktieri ir jodorovvska radinieki un filma ir crowdfunded via kickstarter; poetry crossing over into reality
es nepatērēju kino, jo es sevi vienkārši taupu šādiem te gadījumiem

ja vēl par šo tēmu, tad manā gandrīz trīs gadus lielajā 'māmiņas' stāžā ir daudz kuriozu par veļu, kad garāmejot salaužu veikala pārdevēju pajautājot vai māmiņveļa nav citā krāsā, tu tādā košākā, ziniet KRĀSĀ. un vienai kura tā rupji pavaicāja 'priekš kam man smuku?' nu, jēga bija tāda vārdi drusku savādāki es nedomājot atcirtu 'uz mani tak vīrs skatās, es gribu justies skaista' un viņa tā paskatoties uz krūtežu teica 'ziniet jums ir lielas krūtis'
:D

bet nu mēs dzīvojam kultūrā, kurā sekss vajadzīgs lai būtu bērni. un veļa lai dabūtu seksu. nu, ja spriež pēc veļas piedāvājuma jo nu viena lieta ir funkcionalitāte (es esmu par to, ka lietām jābūt funkcionālām, ērtām un skaistām) bet tie dizaini visbiežāk ir labākajā gadījumā garlaicīgi, sliktākajā - nu apmēram tikpat seksīgi kā baltas frotē zeķes vīriešu sandalēs. un ja tev paveicas un tu dabū smuku un ērtu un finansiāli pieejamu, nu tad jāgrābj ciet kamēr var.lol

ROSME!!! Mammamia! totāls monamūrs! aizgāju, ieraudzīju, uzlaikoju un mājās atnesu trīs (3!!) ļifonus. un tikai viens garlaicīgi balts un bez špicēm. un visi 'māmiņu' rātni salikti vienā plauktiņā un no visiem 6? pakaramo štruntiem tikai viena maziņa sekkcija bija balts/melns/bēšs-bez rotājumiem visi citu bija grezni! un tas viss kādā pusstundā? 40 minūtēs?

viss, ar šo ierakstu es svinīgi solos pie nākošās vajadzības uzreiz iet uz ROSMI. jo nu es gan nosvīdu laikojoties, bet raudāt vai plēst matus negribējās ne mirkli. un tā jocīgi palika tikai tad, kad uz pašām beigām, kad meklēju to trešo un Īpaši Smuko un pārdevēja iedeva mežģīņotu pelēku, jo 'ļoti praktiska krāsa'. un jocīgi, jo pirmais ko teicu ieejot veikalā, ka man vajag lielus un smukus un greznus un galīgi nepraktiskus :D

Igorrr Savage Sinusoid https://www.youtube.com/watch?v=UBakgOHKI-g

Cilvēka daba nemainās, mainās tikai polaritāte

Biju pie ārsta pēc plānveida apskates. Tas, skaidrodams asins analīzes:
"- Redzi, šeit ir tavu asins analīžu rezultāti. Tur ir visādi vielu daudzumi un proporcijas, tur nekādu problēmu nav. Un šeit, skaties, ir iekaisumu un slimību reakcijas. Šeit mums ir B-hepatīts, sifiliss un HIV. Nu, kā?" - un skatās uz mani smaidīdams. Un, pēc pauzes: "Negatīvi!".
Tam ārstam ir humora izjūta.

normalizācija 2017
Nedēļas piecu dienu bilance humanitārajā lielvarā: otrdiena - piecas šaudīšanās, viens nogalināts, viens ievainots, trešdiena - viena šaudīšanās, viens ievainots, piektdiena - četras šaudīšanās, divi nogalināti, divi ievainoti.
Pēc ievainoto ievešanas Stokholmas slimnīcā otrdien tiem sekojis agresīvu apm. 40 gab. "brāļu" bars, kuru policija vispirms neielaidusi slimnīcā, bet pārspēks tomēr nebijis policijas pusē, tāpēc pacientus no neatliekamās palīdzības uzgaidāmās telpas nācies pārvietot citur, bet "brāļi" nedaudz pademolējuši telpas.
Vakar atkārtojās tas pats scenārijs ar sašautajiem sekojošu agresīvu pūli, netiek gan rakstīts, vai šoreiz viņi slimnīcā iekļuvuši.
Presē jau agrāk vairākos rakstos mediķi anonīmi pauduši šausmas par apstākļiem, kādos viņiem nākas strādāt šādu apmeklētāju plūsmā. Sociālajos tīklos komentētāji no Malmes raksta, ka Stokholma atpalikusi no modernitātēm, jo Malmē pēc "brāļu kariem" policija vienmēr novirzot spēkus slimnīcas apsargāšanai.
Meinstrīma mediji izvēlas dažādas stratēģijas: "Aftonbladet", kurš vienmēr slavējis multikulti priekšrocības, sekojot aktualitātēm, piedāvā rakstu "Kā rīkoties šaudīšanās laikā", bet "Dagens Nyheter" izvēlas pirmās lapas joprojām piepildīt ar ziņām par Trampu.

http://www.aftonbladet.se/nyheter/a/1L17K/oroligt-vid-akuten-efter-mordet--polis-pa-plats
http://www.expressen.se/nyheter/stockholm/person-skjuten-i-ansiktet-i-tensta/
https://pbs.twimg.com/media/DHiwknnXYAAcrFP.jpg:large
Upd. Sestdiena - divas šaudīšanās, divi ievainoti, viens nogalināts.

Tidal locking tomēr ir baigā štelle.

Šeit es biju kaut kāds puika, Manilā - seksī zaķis un viss pasaules mīļums un maigums, šeit atkal kaut kāds puika. Nošķirtas puses, kas nekad nesajaucas.

Esmu atmetis ar roku muzikai, jo no katra makslinieka man patik tikai 1 vai 2 dziesmas. Tapec, diemzel, radzins it is.

Piemeram, nekas labaks par so, ko pa nakti klausities auto nav izdomats

https://youtu.be/MV_3Dpw-BRY

Es gribetu kaut man butu vesels albums, kas rada tadu sajutu un atmosferu ka si viena dziesma.

When Geimer's mother met Polanski at a party and he asked to photograph her child, it just "never, ever" crossed her mind that he wanted to have sex with her. "You know, there's something about fame," writes Geimer. "There just is. I mean, think about the kids who had sleepovers at Michael Jackson's house and all the accusations that followed. Think about their parents. Were they bad or stupid people? No. They just wanted to believe that being famous made you good."

Bija burvīga nakts - silta, gaisā miljons sienāžu dziesmu un katrai no tām sava zvaigzne debesīs. Uz jumta stāvēja aizmidzis stārķis, uz galda - atvērta pudele vīna un sirdī apbrīnojams miers.

tikko ieraudzīju bildi, kurā bijušais klasesbiedrs ar degunu baksta savas sievas apaļajā puncī, kurā bēbis, fonā jūra un saulriets un noskurinājos. arī kāzu bildes sāk izraisīt nelabumu, viss tik sintētisks ar rozā dūmiem fonā, peonijām un klavierēm mežā vai laimīgiem pāriem labības laukos. un te līgava krāso lūpas un te viņai liek galvā plīvuru, te līgavainis jokojas ar draugiem un te visi sasēduši uz verandas trepēm ar vīna glāzēm. visas vienādas kā padomju laiku sekcijas

tas ir tik forši, kad tu esi kašķīgā garastāvoklī.

mana jaunā dzīve būs futoni un tofu

Te ir ļoti karsts un nolēmu audzēt garākus matus

turklāt tieši Barselona taču taisījās kļūt par car-free pilsētu
kafkaesque nightmare for drivers:
https://www.citylab.com/transportation/2017/01/barcelonas-car-taming-superblocks-meet-resistance/513911/

Hahahahha, draudzene tikko sarunaa pateica, Ka vinjai iestaajies vaginaalais miers....hahahahahhaha

Vakardiena bija pilniigs murgs, saakot no aatrajiem darbaa, beidzot ar kaut kaadu sexu pie Plavniekkalna beernudaarza ar KK dzeki...PSC karoche.

.
Kr4, esmu lohs. nevaru pārdziedāt sakarīgi vienu piedziedājumu un dēļ tā albums arī kavējas. nav laika, nav balss. vispār, mana balss ir sūds, nesaprotu, ko vēl mūzikā daru. ā, un vajag albuma cover foto, ko līdz galam nezinu kā izskatīsies..
Beidzot sāk dalekt, kas ir bass. Basģitāra. nekad īsti nav uzrunājusi, bet tikai tagad rakstot albi, basa celiņus rakstīju caur sintezātoru (ceru, ka vairs nekad to nedarīšu, ja nu vienīgi ļoti elektronisku muzonu taisīšu), caur elektrisko giču ar presetiem (haha), un visā visumā esmu nonācis pie secinājuma, ka vajag basģitāru un ka man tā skaņa (!) sāk cepīt!! agrāk īpašu vērību tam nepievērsu, domāju, ai, var jau arī bez basa. it kā apzinājos ka bass ir tā līme, kas satur krēslu kopā, bet nekad nebija paticis spēlēt viņu. enivei, vajag iegādāties bašģitāru.
Ļoti gribās klasisko ģitāru.
Gribās jaunus sintiņus.
Gribās jaunu, labu darbu :D

vakar skatījos bbc life par challenges of life. nevarēju beigt iejusties katra dzīvnieka ādā. kā būtu būt strausam, bēgt no trim gepardiem tik dīvainā ķermenī, smagu, milzīgu vēderu, un galva man būtu uz gara, lokana kakla, un bēgot es ieplestu spārnus un izskatītos pēc gracioza, spalvaina kuģa ar kaklu un galvu kā priekšgala rotājumu. vai būt ronim, kas kā tāda dzīva sardele guļ saulē uz ledus gabala, izpeld paēst pusdienas, bet sastopas ar vaļu baru, kas ēd roņus. vai kā būtu būt tam valim, kas var vienā rāvienā norīt veselu roni. vai būt vardītei ar šaudīgu mēli - tā muša, kuru es apēstu, taču būtu milzīga. tur bija arī stalked-eyed mušas, kas izšķiļas caurspīdīgas, uzrāpo kaut kur augšup uz kādas lapiņas un ar gaisu kā stikla pūtējas piepūš divas caurspīdīgas caurulītes, katru savā galvas pusē, izveidojot tādu kā velosipēda stūri, kuras rokturu galos ir sarkanas acis. un tad viņas ar kājiņām pielabo acu kātiņu formu, it kā spodrinot mašīnas buferi.

Why is it illegal to perform surgery on a octopus without anesthesia?

My boyfriend gave me a love poem that he stole from the Internet and said he wrote. Does he really love me?

Interesanti -
Apbedīšanas birojs "Dialogs". Vai viņu pakalpojumu paketē ietilpst arī spiritisma seanss? Individuālais un grupas. Papildus atribūtika utt. sarunas pie galda.

Ja,nu kāds cibinieks pēkšņi ir Juanpils pusē,var iegriest ciemos;_))Pacienāšu ar Pelašķu tēju,iešķiņķoš kādu vistu izdēto olu,sviesta pupiņas ,kādu kartupeli,bez pesticīdiem;_)Tas,tā neuzbāzīgi;_))No annenieku puses vien 4 km;-))

Blondīnes cienīgi;-)
Vakar lasot gliemežus no vēlajiem kāpostiem aizdomājos.Kāpēc cilvēki parastos ātri augošos gliemežus neizmanto pārtikā?
reāli blondīnes cienīgs moments;_))
Tagad būs jāuzbāžas ravejslēdzim;DJāprasa, īsi, bet skaidri Kāpēc?

Zemeszvaigznes!

duckgame pirms brokastīm

Un šodien meža diena. Vairs tik kājas jāapaun, savīkšījusies esmu.:) Un vakardienas lidojumu ar slotu un lupatu manējie novērtēja. Sīcis teica ka grūti esot ko saskatīt, jo visas virsmas atstarojot.;)

Quake Champions – Early Access Starts Soon

Kas nozīmē, ka dŗiz varēs jebkurā laikā piekonektēties un kapāt. Un man biaj tas beta tests, kas nozīmē, ka .. kgan vēlāk arī Stīmā būs for free, ja pareizi sapratu.

Negribi, lai līst, paņem līdz lietussargu. Vajag karstumu? Tas pa visu vasaru būs tad, kad jākrāso jumtu melnā krāsā ar krāsu, kuru nedrīkst, ja virsmas temperatūra virs 40 grādiem.

viens divi trīs simts kājas gaisma lidinās mēness strēles stipri sit pa pirkstiem kulaks bārda dienas kārtība gaidu dzimšanas dienu un peru rungu vai viņš iztālēm redzēja graujošu māju stundām sita kulaku pa grīdu grīda visa saplaisā no sevis pašas svara sienas arī trādirīdi skumji dzīvot latvijā gaisma snauž aiz logu rāmjiem gaidītais ir atnācis ar pīpi skuju anniņ draugi birstē redeles un kniebj snīpī druknam baritonam šnē laikam galvas laiks ir pienācis laikam sniegs pa muti veļas luksofors piebērts ar grants un šķembu maisījumu ceļu darbi uzsākti un pietiek skatīties sev acīs draudziņ tūlīt drudzis rimsies veiksme atspīdēs uz klauna klona burkinā faso golgātas devītajā lokā un mēness saspīdēs tik daudz, ka pudeles un tvertnes pusē gobelēni karāsies un rasa sasniegs savu stāvo entropiju, bet lietotie vārdi būs mastā tā būs mana maska, kurā lasīt zīles un klukstēt brīžam laikam liksies savādāk un tad tas notiks lielais sprādziens vielmaiņas un deniņi pulsēs un lidos tatāru galvas mēness atspīdēs uz trotuāra undīne ar gaišo zeltu sastapsies uz ceļmalas ar piepi skrandās tērpies zaldāts teiks tai runu un buršanās tur notiks ar galvanizētu dzelzi mēness klusi pienāks pie izlietnes un izšņauks degunu un barbiturāts pienāks pie izlietnes un izkārnīsies un mēness pienāks pie bļodas un pasmels ūdeni, iedzers zīles un acis paliks trauksmainas un tualete būs bez grīdas, kritīs iekšā aizā ar bezizmēra brillēm mēs gribēsim būt zīļuki, bet mati traucēs klausīt mēs redzēsim ka pīnes trūkst un trauki šķind pie sienas skapī būvvalde būs ieslēgusies zaglīgā tramīgumā traukus slīpēs un spīdēs drukna saule pie debesīm būs mēness ar gailošu galvu un mikimauss ar trampu vidutāju godās mēness būs tas īstais ķipars, kurš bez mitas skandēs, tai būt tai būt, tai latvijai, kura mūsos mīlē trumpi ercenu un dāmu kuluāru dibenplēsi trauksmainu un tīru no zampas un no vidutāja un no saules aptumsuma un no siena gubas, kurā pērties ar nātrēm dēt olas un snīpī knibināties mēness pienāks pie izlietnes un saspers to podā, tā izbirs pa stikla lauskām un vaidiem atskanot taranēs podu, tā tas turpināsies, līdz atskanēs signāls, ar bālo seju pa trepēm kāps pistols un dos mums rokās paturēt somu, kurā būs olas un majonēze, gurķis un skalpeļi un turaidas roze un bekons un cigoriņi un trimdas latvieša pase ar godalgotu mērinstrumentu lauku klubā spēlēs orķestris un diendiennieki peklē rausīs sev ogles laikam tas izklausās patosi, bet varbūt tas ir no goda, kurš karājas mums pie poda un nonivelē vērtības un gaida, kad tajā parādīsies spozme un snauts un purkina paso un kalvadosa un pirkts centners rožu un šņaukāties gribas ar lakatu piesietu skroderim atlaidies dēls un mēra un stostās un nevar vien nolemt ko tagad iesākt ar vērmelēm varbūt tās kaltēt bet varbūt rouge skaidu briketēs deklamēt dzeju un rugājos peldas un dālderim sit ar piekabi kaitēta dzelzs man būtu ko somā jums parādīt skolā divviru durvis un purvciema skeletu bazalta okeānu un trūdošas rokas kailēnam dzemdē bāž rokturu jūgu buduāra gvelzējtēvs burkānu stāds aizturēts aristokrāts kājas min pedāļos izdzīvot izdzīvot skudras pat ātrāk māk nokārtot lietas iesist pa deniņiem gailim un dziedi viņa vietā tagad rokturu plejāde un nomainīti vārdi un saslaucīts pārpalikums raikomam atkal pienācis rēķins droši vien skaidās un bazalta jūtās bērs tas sev apkārt valni un paklanies redzot kā strādā cilvēka jūtas jauktin tās sajauktas kārtis nav skrotis izbirs bez miņas bez feniņa skices sarecēs apkārt acīm kā raudas un mākleris pienāks un pačamdīs pakaļu droši vien skepse tam neļaus ko pasākt iedunkās sevi un tevi un bērnus raudās kā sajaukta maksima pure aiviekstei piezvanu saka man tā, tagad nav bērniem ko runāt tā, būsi uz acīm kad cepuri vilcis atnes man pieliekamo ar zeltu un kuponu iedragātu no platonova un andreja belaja un vēl arī paņem lašno krašnohorka sātana tango un dziedi līdzi kamēr elpa velkas lai elki kas mežos dzīvo iznāk un ir brīvi no cietsirdīgās dabas patverties te pie mums uz galda kopā ar bitēm gailošiem patvāriem skipido dī veiksme mūs atstās un atradīs mahorka vai arī ilmārs ar decibelu āmuru skaldīs no attāluma kas līdzīgs ar rādiusu plus divi brežņevi un skaldīta malka skraidi ar tējkannu aplaisti galdus baudi ka nesit tev sejā ar āmuru baudi savu libido dildo skapī noliktu šķiltavu pildītu ar mērinstrumentu eļļu ar hidrauliku un ar pipetu sūra rūgtā mēnesnīcas piecīša un skraidi tālāk ar xmas malku piedāvā to lētāk un piedāvā kvalitatīvāk skraidi apkārt tērētam rosolam globusā iekarini piekariņu skalbes pasakām veltītu meldiņu viss tas ir neizturami, garlaicīgi, šķebinoši, bet galvenokārt es uztraucos par tavu likteni, ne savu, bet tavu, jo tu esi redzams, bet es esmu kosmoss, tajā var notikt jebkas, bet tu, tu uz delnas esi tu nepareizi ietin vārdus papīrā un tie sarūsēs un tiem notecēs termiņš un tad tev nepalīdzēs padomi, ne vārdi tev nepalīdzēs, tad būs krahs, tad būs linoleja dzīve aiz tās saules, tad tu maksāsi par saviem grēkiem, jo negribēji saprast ilgoņa cepli un pats ar tiem mūrētiem akmeņiem varēsi ceptos ķieģeļus skrubināt kā ieslodzītais, jo tu būsi pārkāpis līnijas, tu būsi transcendentējies pārāk nu strauji, neņēmis vērā vecāku un līdzcilvēku mīlestību, nebūsi turējis godā cepli, tu nebūsi sapratis savu sūtību, tu nebūsi izpildījis savu likteni, dvēseli būsi pazaudējies un sadalījies matērijā un neredzēsi, nejutīsi neko īstu, maldīsies maldos, iluzorā pasaulē, būsi varonis sliktā romānā, aktieris draņķīgā filmā un tev vajadzēs turpināt būt, jo tu nezināsi, ka esi nulle, ka nu nekas tu neesi, tikai sāpes un ciešanas un tu visu savu dzīvi būsi izniekojis un palicis par malaci un sapīkušu ogu, par bērza darvu un cinkotu podu, kurā pilēs visuma asaras, tās būs īsts geto, emo, gots un pedo, viss būs slikti un vienmēr, bet tagad turies pie stangas, mēs braucam ciemos pie santas, ak nē, tas ir slikti sacīts, tu taču redzi, ka tavas domas ir redzamas, tagad tūlīt izdzēs visas atsauces, visas plikās bildes izdzēs no publikas, jo kad sabiedrība sāks interesēties par publisko naudu un kas tai stāv apkārt, tad ripos galvas, tiks šķiroti kauli un tevi atradīs, tevi indivīdu, īpatni un delveri, visu tavu rīcību izķidās un atradīs cedeli, kurā tā arī ierakstīs, pēc nopelniem un bez balvas un tad visa tava turpmākā eksistence būs iekrāsot ka griežas galva un nevarēsi vairs apelēt pie cilvēcības, jo tu būsi izraidītais un pats būsi vainīgs, jo kas tev lika šķersot līnijas, ir taču jāievēro vispārējā noruna, kā nu cilvēkiem tā pasaules realitāte ir savilkta, tā lūdzu arī esi mandarīns, ja tu esi košļene vai arī ja tu esi kādā kastā, tad nestaigā bez kaskas un negriez nagus, jo tas tevi nodos, ka nes nešļavas vai arī ar kurtuvi uz muguras staigā un piedāvā piesiet zirgus.

Izdzēstais OP.
Jo tuvāk ir nāve, jo vairāk gribas dzīvot.

Atradu uz trotuāra 100$
Mājās paskatījos uz Franklinu, un sapratu, ka tomēr nē.
Mans flegmatiskais -aiziesim līdz mājām un gaismā apskatīsimies- palīdzēja izvairīties no mnepatīkamām situācijām bāros. Vai ne.

Es iedomājos, kā tas būtu, vinnēt tos 520 miljonus dolāru, kas pirmdienas loterijā tiks vinnēti.
520 miljoni. Hooulī fuck.
Es iztērēju vairākas stundas savas dzīves, virtuāli realizējot visas idejas.

Mitch, kā vienmēr - nekautrēdamies, skaļi sāk veltīt man dziesmu, pieskandinot Greenwich Village.
Vienmēr par to, ka nekā svarīgāka par mīlestību šajā dzīvē nav.
Mitch arī uzskata, ka dzīvē nav nekā svarīgāka par darbošanos.
Viņš arī nespēj apstāties un novērtēt sava darba augļus.
Cilvēks, kas dzīvo pagraba vienistabas dzīvoklī. Neglābjams "horderer".
Dzīvoklis ir pilns ar uz ielas atrastiem krāmiem.
Neskatoties uz to, ka viņš droši vien varētu nopirkt Smalls 100x .
Vinš tomēr to pārdeva Spaikam.

Domājams, visiem ir kādas garīgās traumas...


"

par patiešām svarīgo.
"Wrapping your bottle in damp paper towel and placing it in the freezer for 15-20 minutes can significantly decrease the wine's temperature. Simply get a few sheets of absorbent paper towel and dunk them in cold water. Wrap the wet paper towels around the bottle and place it in the freezer until it is chilled."

Reizēm tas ir viss, ko tādā piektdienas vakarā vēl gribas uzzināt.

Mans organisms tik daudzos iespējamos veidos ir licis manīt, ka man vajag mieru. *...* Tagad pusotru stundu garš miegs, lai savāktu sevi un izturētu vēl vienu dienu. Apbēdina fakts, ka vispār jāizmanto vārds ''izturēt''... Gara nopūta. Arlabunakti.

#Update 1 - ir potenciāls, ka šodienu varētu izturēt.
#Update 2 - jābeidz sevi mocīt... vismaz līdz nākamajai reizei.

,

Lai visādas mazas neveiksmītes...
Sapriecājos par otrā elpā atrastu un iegūtu samsūda minimulticentru, bet lai nebūtu tā, ka prieks, pazaudēju atslēgas no Ā ielas un tad vēl izrādas čerkst tumbas. Skaņa normāla tikai atskaņojot mp3 iekš dvd. Un vispār šodien viss slikti. Aizgāju ciemos pie E un S, sarunājām pārbaudīt un salabot ierīci. Bet iekšienē ir kaut kāds dziļš nesapratnes meh...

The Ultimate Irony - rebeļus, kam riebjas sistēma un lielākie interneta giganti, var visbiežāk sastap jūtūbē, redditā un (especially lol) twitter'ī.

"Mums var piedot tikpat kā visu, teiksim, gan nepietiekami profesionālu spēli, gan nepietiekami profesionālus tekstus. Bet, kad pazūd godīgums, tad vairs neko nevar piedot."
Cojs

I have a dream that my fellow people will one day live in a world where they will not judge news by their origin, but by the verifiable proof they offer won't have to doubt the origin/proof of news since it's all true.

Let the contradictions sink in.

Kas par murgiem šonakt rādas

Naivā cerībā, ka būs publikas dalība.
Eksperimenta vārdā, gribētu ielikt sev ķeksīt dažādās standarta politiskajās asīs (liberāls / konservatīvs / brīvs / kontrolēts / citās(?)).

Kādi, jūsuprāt, būtu Jā/Nē jautājumi, kas būtu sev jāuzdod, un par ko liecinātu kura no atbildēm?
Apkopojums būs, ja būs gana interesanti un daudz jautājumi (as in at least five).

man pietrūkst tavas uzmanības

Apniak man Fallout 4. Bet vismaz "veiksmīgi" izvairījos no piedzeršanās šonakt. Varbūt nevajadzēja. Bet es vairs negribēju cilvēkus, gribēju divatā. Rezultātā vnk notinos. Ja nav, tad nav.

subhumans



Vienu brīdi izskatījās, ka tie mērkaķi no uzbudinājuma sāks sev berzēt ģenitālijas.

Rīga dimmed.

šis iet čomska sarunāto muļķību kaudzītē:

http://libcom.org/blog/6-reasons-why-chomsky-wrong-about-antifa-18082017

Novērojumi
Viss ko es varētu tagad pateikt, būtu bloody klišeja.
Kas pats par sevi nebūtu slikti, jo tās vienkārši ir jāizvemj, līdz var pateikt ko citu.

Neesat ievērojuši? Dzīvojot/strādājot/tusējot noteiktā vidē, pieņem taču tās leksiku un gnomōnus (apskatiet gnomon vikipēdijā, vismaz es biju pārsteigts). Tas viss ir kaut kā jāizdabū no sevis, pirms var izteikt ko citu.

Un, jā, gnōmoni te ņe pri čom. It kā.

Kāpēc ir tā, ka tie, kas grib dzīvot, nomirst ar visādiem vēžiem un audzējiem utml huiņu, bet tie, kas negrib, velk dzīvi kā nastu bļe

Mana ikdiena sastāv no mikro - šūnām. Miro un es. Bērns, vīrs un es. Mani vecāki un es. Māte, es un Miro. Darbs. Es un Stass un viņa ģimene. Londona, Ženēva, pārlidojumi. Sociālie pienākumi. Es pati.
Manas mazās pasaulītes viena otru neietekmē, tās nenojauš viena par otru, un nesatiekas.
Pametot vienu no ikdienām, es atkal jūtu līdzsvaru un pasaules bojāeja tiekt nolikta citai dienai.

Shoot myself to love you
If I loved myself I'd be shooting you

Shoot myself to love you
If I loved myself I'd be shooting you

Shoot myself to love you
If I loved myself I'd be shooting you

Pilnīgi nejauši sāku lasīt Annas Auziņas jaunākos dzejoļus, vismaz tik daudz cik var salasīt internetā, un man ļoti ļoti patīk. tik ļoti, ka mazliet paraudāju un gribu grāmatu.

Vispār garastāvoklis šodien tāds kā lapotne viļņojošs. No rīta bija dzeltens, tagad viegli violets.

Story of my life
But a source has spoken out to deny Avril Lavigne is pregnant despite her full figured appearance in London earlier this week.

The 28-year-old popstrel seemed to be showing as she emerged from a meal in the English capital on Wednesday.

Šovakar man patīk mans ķermenis. Ērts, apmierināts un kompakts.

ain't that the way

Ejot pāri šīs dienas cibai – būtu, bļaķ, strādājuši!

Manam apģērbam piekarināts tik daudz birku, ka vairs nezinu, kas tas ir un kā to valkāt.

Kādreiz pamatskolā man bija jālasa I.Indrānes "Lazdu laipa". Neskaidri atceros, ka bija tāds visai poētisks tīņu gabals par Jūtām un kolhozu, sižets un tēli izplūduši visai biezā miglā. Taču viena epizode gan iespiedusies prātā - jaunieši pēc ciema kinoteātra apmeklējuma spriež, cik labi būtu, ja filmas kādreiz varētu skatīties neizejot no mājām, turklāt tādas, kādas atbilst attiecīgā brīža noskaņai: komēdija, vai piedzīvojumu gabals, vai par karu... Utopija.

Es tieshi iedomaajos par Frediju Merkuuriju. Sexuaali aktiivu geju. Vinjam viena dziesma ir, tur dzied: "get down, make love, I give you meat, you give me heat."

Diezgan ilgi briestu vienam felofleimam, bet to, kad būs brīvāks laiks.

vasarā nemana TĀS šalles.

augusts
diez Alvis apgalvojot, ka cilvēki nezina un nesaprot, kur atrodas tāda, hujviņzinkāda, Tabakas fabrika un tāpēc JRT turpmākos gados sauksies "JRT pie Dzemdību nama", saprot, ka tā ir tāda jauka norāde uz to, ka viņš uzskata, ka JRT skatītāji ir tik stulbi, ka nespēj noskaidrot TF atrašanās vietu vai orientēties pilsētā spējot atrast kādu objektu pēc adreses? + vēl norāde uz hierarhiskajām attiecībām - protams, ir pilnīgi skaidrs, ka vispirms ir jāpiedzimst un tikai tad var iet uz teātri, bet vai akurāt tas ir jāuzsver veidojot teātra trimdas laika tēlu? nē, nu var jau būt, ka pēc četriem (visdrīzāk krietni vairāk) gadiem viss būs pavisam otrādi un mums būs "Dzemdību nams pie Jaunā Rīgas teātra".
tas varbūt pat būtu ok joks, bet, ja to izmanto sabiedriskajās attiecībās publiskā tēla veidošanā, tas, manuprāt, kļūst bezgaumīgi.

oi, pirms pāris dienām bija viena drausmīga nakts, kurā divas stundas izturēju šūpuļtīklā, tad pusstundu meklēju foliju, linoleju un wifi, lai pārējās četras stundas nakšņotu šķūņaugšā.

pirms tam ar stingru apņemšanos iztīrīt ofisa ledusskapi tika izmesti pāris piena produkti, un čupa dārzeņu (kuri izskatās/smaržo diezgan ok). zilais siers likās noklāts puvekļiem un skābētie gurķi pēc skābētiem gurķiem garšoja necik. nekas leģendārs tualetē nenotika, tā ka laikam viss ok.


noslēgušās piecas bērnu pieskatīšanas astoņās dienās, cerēju ka atgriezīšos drusku pilnāks ar idejām, bet uh-huh-no. konstants kaut kas, robežojas ar besi un meklē uz ielas pazīstamu muguru.

čomiņš vaicāja pēc komēdijseriāliem, jo es viņam esot ieteicis TBBT un Brooklyn 99. Interneta memes ar Stīvu Bušemī (?) dēļ pateicu 30 Rock un pāris minūtes pētot IMDb, vēl izspiedu Louie un Broad City (Bleiks Grifins). Jāteic, ka no sevis nosauktajiem neesmu redzējis nevienu minūti.

Sabiedriskās vietas var gluži labi kliedēt garlaicību pieejamo wi-fi listē aplūkojot, kā fiziskas un juridiskas personas nosaukuši savas mobilo sakaru ierīces. Lindux un lauraax ir norma. Tās būs vai nu meitenes vai ziedu bāzes. Vēl man te nupat bija anoniimo_alkoholikju_klubs.

Un tad es atgūlos zālē. Āboliņa zieds kutināja kaklu, ausī klusi, vācot nektāru, dīca kamene. Es skatījos debesīs un vēroju mākoņus. Tie lēni plūda pa debesīm, mainot formu un izskatu. Tie peldēja viens otram pāri un garām. Un pēkšņi mans ķermenis pielija ar laimi. Tādu lielu un pūkainu kā mākoņi. Laimi par to, ka man ir zāle, kurā apgulties. Ka apkārt ir tik kluss, ka var dzirdēt kamenes. Ka man ir laiks vērot mākoņus. Ka man ir spējas novērtēt mākoņu skaistumu. Tāda milzīga laimība dzīvot.

Augusts kā augusts, rīt, laikam, būsim uzstādījuši visus 10 saules paneļus, kā arī tualetes dibencaurums būs izgriezts ar figūrzāģi. Tad būs kvalitatīva diršana.
Klausījos project camelotā vienu interviju ar vienu zinošu cilvēku. Astrologu un visko citu. Viņš (un viņš paredzēja Trampa uzvaru kad visi citi viņu sauca par traku) paredz, ka Trampam, sākot ar rudeni, būs lielas nepatikšanas un visdrīzāk viņš vai nu izstāsies no politikas, tiks nogalināts vai kaut kas notiks, jo nākamgad viņam "neviena planēta nenāk pie horizonta". 21. augustā, savukārt, kopā ar Saules aptumsumu, mums būs galaktiskais alainments, droši vien jauns cilvēces garīgais līmenis. No 18. septembra - 8. oktobrim notiks kaut kas grandiozs finansiālā un filosofiskā ziņā. 2018. gadā cilvēki būs izteikti seksuāli un izteikti garīgi.

jaunais darbs ir labs. vislabāk man patīk tas, ka ir labs kafijas automāts un labs dators

gribu tuvākajā laikā nopirkt divas jaunas gitāras. gribu baltu fender stratu un kādu labu klasisko ģitāru. neko no klasiskajām ģitārām nesaprotu, tapēc negribas pirkt thomanā.

Pēdējās trīs dienas ir notikušas tik strauji kā lappuses pāršķiršana. Ir pat tāda sajūta, ka es kaut ko šī iemesla dēļ visu laiku aizmirstu izdarīt, pateikt. Ir pat tāda sajūta, ka šīs trīs dienas bijušas satilpinātas vienā vienīgā. Vakar aizbraucu ar riteni līdz jūrai. Šodien mājas bija gaismas pilnas, kad pārnācu. Rīt brauksim skatīties kucēnus. Ja nu tomēr kāds mūs izvēlas? Vienu vārdu sakot, daudz priecīgi satrauktas dīdīšanās un nevarēšanas nosēdēt mierā. Būtu tomēr jāmēģina iemigt.

cik vēl teroraktiem jānotiek, lai aizliegtu mašīnas pilsētās?

Ja cilvēks (es) (ar laiku) ir ļauns, tad viņam jau ir grūti būt patiesam (sirdsapziņas dēļ), bet tāda "toleranta" sabiedrība mani neinteresē, mani interesē patiesums.

tuneļa galā redzu maziņu gaismiņu.
strādāju no rīta līdz vakaram. nevaru vairs teikt, ka rokas man aug no dirsas, strādāšana tās ir pielikusi atpakaļ pie pleciem. pa dienu gleznoju, vakarā zīmēju, nākamajā dienā otrādi, jo krāsas vēl nav nožuvušas.
šis tas man jau ir sācis iepatikties.

iepriekšējās naktis nevarēju aizmigt. mētājos no viena sāna uz otru. kā apgūlos, tā prāts pavēra vaļā darāmo darbu skapja durvis, un no spraudziņas ārā izšāvās viss, griezās galvā milzīgā viesulī, un sajūta tāda, it kā man tūliņ virsū gāzīsies cunami. mana sirds ieslēdza turbo režīmu, es svīdu un intensīvākajos sajūtu uzplūdumos viss saspringu, no noguruma vispār ne miņas, blenzu ieplestām acīm griestos, gatavs lēkt ārā no gultas un gleznot.

bet vakar beidzot aizmigu mierīgi.

sadzīves kultūra
Ir tāds sovjet spīč jēdziens kā "sadzīves kultūra" (культура быта"), ko lieto, runājot par gadījumiem, kuros nav saskatāma "nekulturālība" (бескультурье).

Ja tā padomā, nekādas citas kultūras nav. Visi "augstās" kultūras institūti - māksla, teātris, mūzika, literatūra utt., - ir sporādiskas fluktuācijas, kas dzimst sabiedrībā vai tās elitē burbuļojošajā kopējā ikdienas kultūras zupā. Ja ir šis lielais zupas katls, tad šādas fluktuācijas ir likumsakarīgas (ir sabiedrības, kurās tas katliņš ļoti maziņš). Bet pati zupa ir t.s. ikdienas kultūra, kad maksimāls daudzums ikdienas elementu, ieskaitot ainavu un urbāno vidi, tiek transformēts, jo ir pietiekams skaits indivīdu, kas ieinteresēti šo elementu kopumu sakārtot tā, lai pēc iespējas vairotu savu labsajūtu un komfortu.

diegabiksi, skaties šurp
nevis sūdīgi plakāti, bet šitā jārīkojas, gluži kā grīnpīši, jāņem lietas savās rokās 😎
https://www.google.lv/amp/s/www.vox.com/platform/amp/world/2017/7/6/15804196/generation-identity-identitarians-alt-right-migration-islam-refugees-europe

Būt pa īstam kreatīvam nozīmē tikai to, ka esi apdalīts ar jebkādu pieticību. Atslēgt iekšējo cenzoru. Nospļauties uz to, ko domā citi. Lūk, tāpēc bērni ir izcili savā radošumā! Savukārt cilvēki ar Wolkswāgeniem, kredītiem un „Louis Vuitton“ somiņām – tādi nav. Lai domātu skaļi, jābūt drosmīgam.
(Linds Redding)

Šodien domāju par to, kā jebko no tā kas cilvēkam ir dots, Dievs jebkurā brīdī var atņemt. Un cilvēks nevar protestēt, jo viņam nekas nepieder, pat viņš pats sev nepieder. Tas padara skaidru budistu kompulsīvo nepieķeršanos. Tas padara skaidru ārpus-ķermeņa pieredzi, kad paša ķermenis šķiet kā tāds dīvains gabals, daļa no telpas, tikai kārtējais objekts, kas dīvaini pieķepinājies savādai apziņai.


Šopēcpusdien gāju mājās, priecājos, kā tagad divas stundas iešu. Biju nopirkusi jaunas botas, ko izlēmu pa ceļam uz darbu un mājup nēsāt, jo kustību elastīgums un ērtība ir mana prioritāte tagad, I'm too woke to wear uncomfortable shoes. Viss iesākās labi, es ignorēju apziņu, ka no rīta laikaziņās redzēju ka ap 15:00-16:00 būs lietus. Bet tad savērpās tumšs mākonis, sāka pluinīt vējš. Izdomāju, cik labi, dramatiski laikapstākļi iešanu uzreiz padara baudāmāku, eksistenciālāku. Tad sāka ar intervāliem piezemēties smagas, lielas lietuslāses. Domāju - iešu ātrāk, varbūt aizskriešu pa priekšu mākonim, un lietusgāze paliks man aiz muguras. Bet nē.. jau pēc dažiem brīžiem, man pa plikajām rokām un cauri zeķubiksēm ripinājās ūdens, botas sāka žļurgāties, matus zem lietussarga lidināja visos virzienos, vienīgi acis bija pasargātas aiz saulesbrillēm. Sakumā priecājos, jo jutos kā izdzīvotāja, functional training walk, ultrafitness, at one with nature. Bet redzot, ka lietus nemitējas, tikai kļūst vēl smagāks, un botas sāka žļurdzēt vēl vairāk, un kakls sāka niezēt, es salūzu un ielecu autobusā. Pabraucu pāris pieturas apātiski pilot. Tad lietus mitējās, izkāpu ārā, mazliet salu, aizgāju uz veikalu nopirkt humus, burkānus, keilu, tad devos mājup, pa ceļam nopērkot mazu, rūgtu krūzīti aromātiskas kafijas.

Gribas notrenkt manu ķermeni, vakarā iešu skriet. Vēl gribas rāpties kokos, stāvēt uz stieņiem, karāties stieņos, balansēt uz apmalēm. Bet ne vienatnē, lai mani neapcietina kā vandāli. Varbūt tiešām jāiet uz parkūŗu.

Savu aizspriedumu vērotāja piezīmes.
Kā jau daudzi tumši ļautiņi, esmu aizspriedumu pilns. Tajā skaitā, ir atsevišķi portālu zīmoli, kuru pieminēšana vien man izsauc sāju smīnu. Taču šodien pamanīju, ka ( nav nemaz tik traki. )

Vai cilvēks, kurš vairāk nekā, ir precību materiāls?

Nīderlandē skola un bērnudārzi, kā izskatās, sākas agrāk, secinot pēc tingeltangeļiem vai ik pārdienas, kas te norisinās aiz loga pagalmā/parkā.

Aizvakar pie uzslietās telts ieradās bērnu procesija ar visādiem teatrālistiskiem atribūtiem (no kart(u)ona izgrieztām figūrām) un tad kādu stundu tika rauti vaļā holandiešu umpapā šlāgeri un runātas visādas muļķības, kuras es, par laimi, nesaprotu.

Savukārt šodien, kad strādaju no mājām, ciema bērnus savāca autobusi un, skaļi taurējot, aizveda nezināmā virzienā (izbraukājot briseles kāpostus). Diemžēl, ne pavisam, jo tagad viss melnais tūkstotis ir atpakaļ, kur viņus visus sagaida mīlošie un gādīgie vecāki. Nez, kur viņi visi bija iepriekš, jo ikdienā nemaz tik daudz bērnu nemana. Varbūt trimdā pie vecmāmiņas Māskantjē.

P.S. Mans ciems ir briesmīgi jauks.

Piektdienas vakara izklaideejoshais video:

Christopher Cantwell - before and after.

Kad skan Red Hot Chilli Peppers, all I want to do ir ritmā kustināt galvu augšā, lejā, pa labi, pa kreisi, nevis iespringti lasīt par product roadmap management.

Nav lielu ceribu, bet meginats nav zaudets
varbut kads grib vikendu Itaalijaa ? man netisaam nopirkusies viena lieka bilete:

31 Aug 10:40 Riga - 12:20 Milano
3 Sep 10:25 Milano - 14:05 Riga

cena 165 (originaalaa cena 220, ieklaujot varda mainju)

cīsiņš bīdīt tekstiņš ar atlobītu skatlogu un partitūru uz tavas krūts jau jūtu skaidri saredzams ir tas lielais baiļu klimpakss uz tā asīm skaidras viras tās ir visas no spiras tās ir gatavotas no salatētu svecēm mirstošiem bērniem un klaigām ja es varētu iztipināt vienu sveci es tajā atrastu kūrorta atslēgu un tad man gadu no vietas būtu apertūra ar tūre tūre skaistāko skaistumkopšanas salonu rīgā skaidrs, ka tas ir no salvetēm, svecēm un kasetēm mēness bērns ar staipīgu ruleti tā it kā apsmietu nācareti bet nespētu tomēr būt slepkava ar gaismas spīdolām gaismas spīzdolām skaistākajām marionetēm pasaulē ar skaidru taisno zarnu rāvu baktērijas atmatā ir veidots tāds priekšstats, ka nenovīdība ir mūs visus delverējusi un skaidrs ir taisnum ne patiesums bet gaismas atmirdzums jauktin jaukts un sasmērēts ar gruntsūdeņiem un man bija interesanti vērot to atspulgu ūdenī, kas bija veidots no papīra masas tas ir taisni tāds kā virziens vējā skapītī un ratu ratā skaidrs ir tautas intereses skaidras un tas ir manas kā sudrabas patiesais nodoms, ka es nespēju atveidot groteskumu tādu, kāds tas būtu varējis manī iemarinēt gaistošo verandu un trauksmainas sāls gumijas un gļotādas un kedas un tapetes un priedes un sinepes un taisno zarnu kā manu radinieku manu brālēnu ar tēlainu pīni pītu lokanu birstalu un kaimiņu ezera virtuves galā manas paduses laiskojas un taisnojas un man gribējās jaudāt un ne jau nu jaudu tu tērē rukājot uz ekskavatora, bet gan patieso zarnu un tu zini, ka mihalkovs ir mani atnesis līdz pirenejam un tagad gaida, kad es viņam veicinājušu priedes, bet es viņam neveicināšu jo esmu binārs jā nē, bet pa vidu ir tēlaina seja, kura akurāterē savos spēcīgajos gados ienāca priedīšu māris un sastinga izbrīnā cik tā vieta ir grezna, bet nevarēja tomēr viņā ilgi klausīties, jo pēdējais, ko viņš man teica, bija saistīts ar strapeci un kaimiņi visi bija vienisprātis, ka draudzība ir likvīda ar gaidošo papīru un ar masu kas par masku tā taču ir papje mašele ir nu gan sadiedzējusi tos graudus, es pat viņai redzu drošo enkuru aiz labās piedurknes un varu precīzi pateikt, ka skopums nav mūs raturāvis, bet tas ir mūsu iegalvojums šajā te dzīparā, kuram makarons aiz auss un es viņam rādu trādirīgu un viņš man pa pakausi ar bazalta acteku es viņam rādu luksoforu viņš aiz labās auss aizkarina pētergaili un taisni vai kauns sametas, kad no badmintona iznācis cilvēks ir tik stipri savā godā mīņājies, ka aiz prieka vai sastindzis dziedzeru jūrā tik turas un buras un airējas un aizviekstē gribētu piestāt pēc pudeles ruma dzēriena kolas un tais laikos tas skaitījās rozenbergi un es viņam laikam biju teicis, ka skaipā var mani sakonektēt un lai viņš man stāsta tās pasakas, kas nav vis jūtu uzplūdā stāstītas, bet gavilēs laikam dienvidus peldēs sastingušas un aiznesušas mūsu mušas ar laikapstākli un tais laikos tas bija viņa galvenais iemesls, kāpēc viņš bija tik pārņemts ar sevi, ka nespēja izdrukāt nopietnāku pampfletu par to, ko es turu rokās un gaidu, kad man tajā kaut kas paviršs neparādās, jo es esmu ubagu dzejnieks un tam ir tas gods, kam ir tas gods, bet pamestam bērnam gan ir sods saņemts pār visu rindu ar pili galā un sēdvietām pa priekšu gāja dzirnu kultivatori melioratori un kukurūzas sekretāres gāja un grabināja savus dālderus rokassprādzes un kailos gliemežus mēs tajā visā saskatījām buramvārdus un nosaucām to par likvīdo aktīvu un mums bija taisnība, jo jau nākamajā vasarā tam visam pasākumam piešķīra astoņpadsmit plus statusu un mēnessērdzīgie nāca no jūras ārā un kaplēja mūsos tādas kā rušināmās vietas un tad vēma tur iekšā dzīvu sudrabu, bet mēs bez lakatiem lecām viņiem līdzi ar izrotātām pakaļām un mēģinājām runāt tiešu valodu pielabojot tajās vietās, kur būtu jāparāda kāds grausts vai arī likopodijs plāksteris, kurš bija no mūsu vidus izstumts, jo viņam nebija kaburagi statusa un tāpēc viņš skaitījās par zaiku un mēs viņu izsmējām un mums šis ļaunums patika, jo tas mūs padarīja par tīrasiņu delveriem un mēs klīdām pa pilsētām un gaidījām kad mūs saķers ciet sardze, bet tikmēr mēs dzīvojām kā delveri un taranējām visus vārtus, kuri bija aizslēgti ar atslēgu un pie kuriem bija piekodināts ievērot likumu un taisīties ka tikt ja kaut kas nepatikt bet mēs bijām delveri un mums bija ducis salvešu un mēs tās visas izmērcējām dūmos un laidāmies pāri pilsētai līmēt plakātus un tad uz mūsu pasākumu atnāca cilvēki, kuri nesaprata, ka šajā pasākumā viņi atdod savu pilsētu, jo tā tagad piederēja man un visi bija mani pavalstnieki es biju tāds kā dispičers un tēloju visādās filmās un tad es biju kino aktieris un kino zvaigzne ak jā!

Iztēlei nav nekādu robežu
"Savukārt tās, kuru iztēlei nav nekādu robežu un aizspriedumu, uz nagiem zīmē ne tikai sieviešu dzimumorgānus, bet arī peņus un krūšu aprises."

Ir cilvēki, kuriem nesanāk.
Neatceros vairs, vai esmu šeit čīkstējis par kaut kur kaimiņos topošu ģitāristu. Iespējams, ka esmu, jo reizēm divu gadu garumā dzirdu kā kāds no nulles mācās šo sešstīgu instrumentu. Sākums bija nojaušams - iepazīt kā skan stīgas, mazliet par ilgu, pāris mēnešus, līdz pieķērās akordiem. Pēc pusgada akordus (apmēram trīs, bet neprecīzus) savienot ritmā. Pēc gada padzirdēja vienu minōru, laikam nejauši, bet kaut vai Coju neatpazinu. Laiks ir nojucis, taču neko atpazīstamu ritmā joprojām nedzirdu. Šimpanze jau sen būtu iemācījies vērā ņemamu gabalu.

***

Pilnīgi nesaistīti, pagalmā visu vasaru viens puika trenē uz skrituļdēla ollie, visu vasaru! Pēc trim mēnešiem pārgāja uz kickflop, neskatoties uz ollie neveiksmīgo treniņu. Visu vasaru! Nē, nekas vēl joprojām nav sanācis.

***
Saistīti, esmu pārliecināts, ka tas ģitārists un skeitbordists ir viens un tas pats cilvēks.

pēc stundas es izlaidīšu matus

Tas ir tik debīls prikols - gaidīšanas signāla pīkstienu vietā uzlikt kaut kādu melōdiju telefōnā.

Piedod, pusdienas.
Draws on up-to-date research and engaging forester stories to reveal how trees nurture each other and communicate, outlining the life cycles of "tree families" that support mutual growth, share nutrients and contribute to a resilient ecosystem.

Viss sākās no šī: Trees with “Crown Shyness” Mysteriously Avoid Touching Each Other.

P.s. gaļu es atmetīšu tad, kad būs skaidrs, cik tieši traģiska ir jebkā dzīva ēšana. Džainisms un askēze ftw.

Vai nu, vai nu (runājot par vārdiem)
Vilma Hārlija Mārša/ Vilma Harley Marsh
Hārlijs Ragnārs Māršs/ Harley Ragnar Marsh

kas man liekas pārsteidzoši pēdējā cepiena sakarā
cehs kādus tikai aizskarošus murgus nav rakstījis, bet cepiens pacēlās tikai no salīdzinoši nekaitīga raksta par selfijiem. par selfijiem! :)

Jūs zinājāt, ka eletriskās plītis pārdod bez eletrības vada?
pipec.

kur pie velna ir tā robeža starp: a)cilvēkiem, kas ir "forši" arī tad, ja taisa huiņas/bojājumus un 1)cilvēkiem, kas ir lohi pat klusējot vai darot viscēlākās lietas

[cenzēts], kā tie pacienti laiku notrieca!

njā, ir tagad drusku bēdīgi.

kamēr LEFT cīnīsies pret RIGHT (un vice versa), islāmisti pāries no minority uz majority un izdrāzīs visus ānītī.

Vakardiena, tātad. Izgājām tautās ar kamrādku, sēžam parciņā, uzkalnā, skats uz pilsētu, putojošais dzēriens, šitas viss, idillisks vasaras vakars, vārd'sakot. Dažu soļu attālumā priekšā uz deķīša sēž piecas jaunkundzes, malko dzirkstošos, uzkož auglīšus, nevienam netraucē un principā nekādi nepievērš uzmanību, svarīgāk ir observēt to, kā tuvējos krūmos no nekā ģenerējas un pirmos nedrošos soļus pasaulē sper aizvien jauni randomi cilvēki.

Bet tad jaunkundzes sāka taisīties doties mājup.

Uzmanību viņas pievērsa ar to, ka viena no madāmām ieslēdza telefona lukturīti, lai varētu uzvilkt botas. Nē, es saprotu, ārā tobrīd jau bija tumšs. Bet cik tieši sarežģīti ir uzvilkt botas pat tumsā?, galu galā pat aklajiem izdodas ar šo tāsku tikt galā, nepieaicinot palīdzību no malas!

Kā jau var nojaust, tā bija tikai uvertīra. Veiksmīgi un (cerams) bez traumām iekāpušas apavos, viņas sāka vākt nost savu iedzīvi. Kas sastāvēja no deķīša, pāris dzirkstošā dzēriena pudelēm un maisiņa ar diviem neapēstiem persikiem. Pēdējo reizi šādu rosību es novēroju, kad mums te pie mājas pārsprāga ūdensvads. Deķīša locīšana vien aizņēma vismaz piecas minūtes un prasīja fizisku piepūli locītājām un mentālu – padomdevējām, pie šī skata raudātu pat pieredzējuši origami meistari. Tālāk tika visādos veidos visur ielikta un atkal izņemta tukšā tara, persiku maisiņš tika nodots no rokām rokās, piepeši atradās vēl kaut kādi priekšmeti, tad tie atkal pazuda, mēs ar kamrādku sēdējām saķertām galvām un noskatījāmies notiekošajā, cenšoties nemirkšķināt, lai nepalaistu garām ko svarīgu.

Nezinu, cik ilgs laiks pagāja, bet pienāca tas brīdis, kad madāmas savācās un beidzot devās projām.

Vēl mirkli noskatījies viņām pakaļ, es klusējot pagriezos pret kamrādku.

Kamrādka, joprojām ieplestām acīm, izrieza krūtežu un ar ļoti, ļoti spēcīgu lepnumu balsī teica: "See?, we can! Women can! They did it! I’m a proud feminist now!"

Rogainings
Baigi virzās tie punktiņi. http://sportrec.eu/ui/#1c93p4v
Man jau liekas, tā latviešu-bulgāru komanda ļoti smuki kustās.

Labi, labi, viss
Labi, es beidzamā laikā esmu tādā kašķīgā garastāvoklī, bet šad tad kašķēties ir labi un produktīvi. Tad nu izmantošu savu produktīvo posmu. Jā, jūs noteikti tagad domāsit, ka es esmu par kaut ko sacepies un tas taču ir smieklīgi, un kā vispār to var ņemt tik nopietni. Bet es visviens pateikšu, jo to var ņemt nopietni. Arvien vairāk sarodas cilvēku, kas ņem lietas nopietni. Un mums arī vajadzētu nopietni par šo to padomāt.

Droši vien būsit pamanījuši, ka visādi līdz šim margināli uzskati paliek arvien populārāki. Ja neesat, tad tas varbūt tāpēc, ka jūs jau esat pieraduši. Ir visādi skaidrojumi, kāpēc tas tā, un droši vien visi kaut kādā ziņā ir patiesi; ir maz tādu problēmu, kam var atrast vienu skaidru, nepārprotamu un spilgti izteiktu cēloni. Bet es gribētu pievērst uzmanību vienam noteiktam cēlonim, kas man pašam ļoti duŗas acīs.

Marginālie uzskati kļūst arvien lielāks meinstrīms un meinstrīms kļūst arvien radikālāks tāpēc, ka tās idejas gluži vienkārši bīda meinstrīmā. Dažādi ziņu kanāli, kas skaitās puslīdz ietekmīgi (katrā ziņā ietekmīgāki par feisbuka grupu "Atpazīsim masonu un citu tumsas spēku viltības!"), sāk publicēt tekstus, ko pirms desmit gadiem varēja dzirdēt tikai pudeles brāļu kompānijā. Dažādi viedokļu līderi, kuŗu izteikumos pieņemts ieklausīties, sāk runāt visādas savdabīgas lietas. Agrāk šādi uzskati pārliecinoši dzīvojās pa sabiedrības pašām, pašām malām; tagad tās saka nopietna paskata ļaudis no tribīnes.

Tas var būt vienkārši mēģinājums nopelnīt; tā sanācis, ka šobrīd, lai tiktu pie naudas, pietiek tikai ar to, ka uz tevi skatās. Nav jāprasa nauda par skatīšanos, nav kaut kas tiem skatītājiem jāpārdod, pietiek, ka skatās. Tas tā noteikti nevilksies mūžīgi, gluži otrādi -- ir pazīmes, ka tas varētu iet uz beigām, tādēļ skatītājus gribas piesaistīt jo cītīgāk. Tas var būt mēģinājums celt savu populāritāti. Un tas var būt vienkārši prikols, re, kāds es asprātīgs, par kādiem tēmatiem es atļaujos jokot.

Mēs, protams, esam gudri, skaisti un veiksmīgi, mēs ar šādiem jokiem jokojam arī metalīmenī, mēs jokojam par jokotājiem un par tiem neaptēstajiem idiņiem, kas tiešām tā varētu domāt. Ha, tas nekas; joks ir uztveŗams arī bez smalkās virsironijas. Works on so many levels. Mēs smejamies par idiņiem un viņu dzimumu stereotipiem; idiņi kopā ar mums smejas par stulbajām bābām.

Par visām problēmām mēs esam pieraduši paķiķināt, lai, diespas, kāds nepadomātu, ka mēs kaut ko uztveŗam nopietni. Tā, starp citu, ir vēl viena mulsinoša īpatnība – kāpēc pieaugušiem cilvēkiem par visu gribas ķiķināt kā maziem bērniem, kas padzird vārdu "dibens"? Bail izskatīties smieklīgiem, jo kaut kādi uzskati – tas taču ir smieklīgi, tos var izsmiet, bet kā tu izsmiesi to, kas pats visu laiku ķiķina? Tā infantīlā ķiķināšana tiek uzdota par humora izjūtu un pat par viedokli, lai gan viedokļa nekāda nav, ir tikai reakcija. Vai varbūt kaut kāda aizsargreakcija, sastopoties ar arvien naidīgāku un sašķeltāku pasauli?

Un tā mēs arī dzīvojamies, līdz vienā dienā atjēdzamies, ka ziņas pēkšņi vairs nav iespējams atšķirt no The Onion. Izrādās, ka ir cilvēki, kas par visu neķiķina un kas ir līdz nāvei nopietni. Viņi arvien biežāk mums stājas pretī un prasa – nu, ko? Un sasodīts, mums pilnīgi noteikti vajadzīga labāka atbilde par "hihī hahā, kā to vispār var domāt nopietni?"

Vajag mietu, bet pa rokai ir tikai lupatas.

-Tie ir vieni smagākajiem uzdevumiem - atlaist to, ko mīlam. 😞
-Tieši tā. Aiziet, kad gribas palikt..


Bet nu nenomirstam takš?

Tikai skaistie
Piektdienas ir kā radītas džinsām un rūtainiem krekliem.

ak vai, ak vai, ko tik cilvēks nav gatavs darīt prokrastinējot, ka tik nebūtu jāstrādā.

Toms mums paliidz. Vinjsh paliidzeeja mums nopirkt internetaa saules baterijas un vinjsh paliidz mums taas uzstaadiit. Vinjsh ir dzheks no Austraalijas, manas bijushaas un beerna maates dziivesbiedrs, faktiski - viirs. Savaa zinjaa mums veicas, jo bez vinja paliidziibas mees laikam vareetu aizmirst par saules baterijaam. Un, pateicoties Girtam, mees dabuujaam mums piemeerotu zemi par maksimaali zemu cenu. Pateicoties veiksmei, maksimaali labu treileri par maksimaali zemu cenu. Visums faktiski mums paliidz kljuut briiviem. Tagad mums jau ir gandriiz viss izdziivoshanai, ja sisteema sabruks.

Mēs esam skudras, kas cītīgi darbojas zem palielināmā stikla.

Drīz uzlēks saule.

116
manī ir visādas lietas, bet varbūt nemaz nav, jo es nezinu, kas tās par lietām, bet man šķiet, ka tās tur tomēr varētu būt, tāpēc es par tām turpinu domāt, bet es taču nevaru domāt par to, kā nav, jo tā nav, tātad manī ir visādas lietas, kuras tur ir uzradušās, jo es par tām domāju, bet ir bezjēdzīgi tās mēģināt iekārtot sevī ērtāk vai aptaustīt, jo caur ādu pat kaulus īsti nevar aptaustīt, tātad man ir jāpārtrauc par tām domāt un tās pazudīs, jo tur uzradās tikai manas domāšanas rezultātā, bet ir arī otrs variants, kas būtu izdomāt tās no sevis ārā, es tikai vēl nezinu, kā tas notiek.

es to gribētu saukt par saliktu nekārtotu teikumu.

dzīvot ar trakumu ir ļ interesanti reizēm. visi tie coping mechanisms un viss tas. bet man laikam palīdz tas, ka I'm a total weirdo anyway. :D visiem tas trakums liekas normāli, jo.. nu, kaķ. i neko. bet iekšās ir diez gan savdabīgi.

piemēram, reizēm ir tā, ka jūtos ļoti labi, visa tāda nosvērta un līdzsvarā. un tas izrādās ir just a trick my mind is playing on me. jo šajā līdzsvarā mans prāts man stāsta, ka tagad r īstais brīdis killoties, jo from this point onwards paliks tikai sliktāk. tāds kā false positive stāvoklis.

bet tā nav šodiena, šodien joprojām atsakos pieslēgties kaut kādai realitātei. man te manā galvā ir tīri omulīgi. jāsadomā pastaiga.

sasodīc! Vakar iemetu aci latestpostos. Iekomentēju. Rezultātā - uzmācas domas par emigrēšanu uz Vāciju. Sen jau bija laiks. Tagad velku galvā plusus un mīnusus. Būtu interesanti. Tikai - daudz labāk jāsagatavojas. Jāsarunā vismaz vairāk par vienu vietu, kur palikt. Kur aizbraukt un sākt rukāt. Kur nav jāpaļaujas uz cilvēkiem, kas saka - te daudz fabriku, darbu atradīsi. Iztrūka tikai piebildes, ka poļu dirsas jālaiza.
to be continued. tagad jāstrādā.

~"applied laziness - the principal virtue of any inventor."

Ja paskatās rītdienas laika prognozi, Rīgas svētki solās būt stipri slapji.

Izskatās, ka ārā vējains. Arī pasākums vakarā ārā. Un nekas silts nav paķēries līdzi. Tikai tizla, mutē ieliekama izmēra lietus jaka. Un tīrs tēkrekls. Būs caur humpīšiem jāiziet, mok kāds praķis atradīsies. Bet varbūt caur mājām, vvz.

bitch, pls
A to, kur aizp!sa bitkoins, droši vien arī citi negaidīja.
A daži, domājams, pustumsā glūn un klusībā pie sevis smīkņā: "Vēl jau tikai p!sīs."

85
Šķiet svarīgi atgādināt sev, atcerēties, neaizmirst, ka nekas taču nav svarīgi.
Nu varbūt vienīgi pēdējā doma pirms nāves un karmiskā bilance uz kuru šai domai iedarboties.

f
Jums nav ne jausmas par maniem politiskajiem uzskatiem, jūs varat tikai minēt.

Pa radio skan brāļa dziesma. Reti jau tā skan, bet tāpat forši. :)

iespējams, manas cibas vēsturē ir bijuši ļoti reti gadījumi, kad man te pēkšņi ir milzu komentāru daudzums, iepriekšējās reizes bija par velosipēdiem un par to, kādas cibas cilvēkiem ir preferences krūšu sakarā. tātad izskatās, ka velo, krūtis un cehs ir tie atslēgvārdi, kas pievelk visus, good to know, mēģināšu kādreiz nopārdot kādu seansu ar šiem atslēgvārdiem.

ja es dabūtu piecīti par katru reizi, kad kāds saka "es nesaprotu", lai kaut ko noniecinātu

Nezinu, kā viss būs, nu normāli šitā vārīties 180C temperatūrā regulāri, kamēr citi vnk mierīgi un stabili dzīvo:)
*priecājos par katrām 8h miega, ideāli vajadzētu 9h, jeb jāmaina tehnika un jāiet gulēt normāli, pirms pusnakts

Atgriežoties pie publicētā
Dārgie draugi, jūs tikai nesapriecājieties, ka tas iepriekšējais apcerējums ir veltīts ceham. Nav; cehs būs cehs, cilvēki, kas gribēs viņu lasīt, atradīs, kur viņš ir. Viņš ir veltīts plaši izplatītai parādībai Latvijas mediju telpā.

Mani līdz sirds dziļumiem kaitina visplašākā mēroga huiņas padarīšana vienkārši par klikšķu/acu/lasītāju zvejas avotu. Un tas turklāt nav viena noteikta portāla vaļasprieks; pilnīgas muļķības ir publicējuši visi puslīdz redzamie portāli. Ak, bēgļi ir aktuāls jautājums? Tad nu ņemsim un nopublicēsim rakstus par zilacainiem puisēniem, ko piekauj arābi. Ak, sieviešu apsaukāšana par resnām sazvejo klikšķus? Zvejosim klikšķus! Cilvēki grib uzzināt, ko tieši ārsti tev nestāsta? Uz priekšu, un kas par to, kā tieši tas ietekmēs viņu veselību.

Kaitina tas, ka to stāsta cilvēki, kam tā nav pārliecība, bet klikšķu avots. Es spēju saprast, ka visādu huiņu gvelž cilvēki, kas tam tiešām tic, nu lai būtu. Varbūt pat viņi tīri labi ar to nopelna, un man tiešām nav žēl. Bet to parādību "nē nē, mēs paši esam forši cilvēki, un kuŗš normāls cilvēks vispār to var ņemt nopietni, hahā" – lūk, to es nesaprotu.

Jūs jokojat, labi, bet citi uztveŗ pavisam nopietni, šēro, laiko un dzīvespriecīgi papildina ar saviem novērojumiem – un visu šo sūdabrāļu armiju kaujā sauc nevis kāds sūdabrālis, bet jauks cilvēks, kas vienkārši vāc klikšķus. Lūk, tas ir kaut kāds tiešām atzīstams cinisma un necieņas pret saviem lasītājiem sajaukums.

Anglosakšu internetā ir diezgan skaidri sadalīts: tā, šiten būs kreisie lūniji, šiten labējie, viņi tiešām raksta to, ko domā. Cilvēki, kas apmeklē attiecīgo portālu, skaidri zina, ko tieši viņi tur izlasīs. Savukārt Latvijā nav gandrīz nevienas ēdnīcas, kur bez kotletēm netirgo arī sūdus, jo, ziniet, šādam piedāvājumam ir sava stabila mērķauditorija. Nē, es saprotu, "priekš Latvijas būs labi". It kā Latvijā dzīvotu kaut kādi īpaši truli cilvēki, kam nepieciešams īpaši truls piedāvājums.

Uzaudzējiet mugurkaulu, iestājieties par kaut ko, ieviesiet kaut kādu nebūt redakcijas polītiku. Un beidziet, sasodīts, vienmēr piesegties ar tizliem smiekliņiem – haha, tu ko, kuŗš tad to var uztvert nopietni. O, jūs būsit pārsteigti, cik daudzi to uztveŗ nopietni.

Esmu dedzīga soy sauce nation atbalstītāja.

labdien
Brace/Choir - Five Fingered Leaf
neatceros neko par to, kā šī pie manis nonāca, atradu vecajā dziesmu listē kā baltu zvirbuli: zinu, pazīstu, atceros, bet ??

Kurā brīdī "cibas mammas" nomainīja v.2.0 "cibas stervas"? Esmu šeit reti un biju palaidis garām :/

Dēlus varētu saukt Dainis un Reinis as in DNS un RNS. A Rainis jau aizņemts.

„Jēga” un „saprotamība”, runājot par mākslu, man šķiet, nāk no patēriņa puses un lūko dzīves konkrēto un unikālo pārvērst par abstraktu, vispārīgu, slīcināt individuālo un nesaprotamo (piemēram, cilvēku).

es, skatoties uz jūsu cepienu, izlēmu palasīties, par ko tas viss.
nesaprotu, kā jums viņš var tā kāpj virsū uz nerviem, ja man gāja grūti to rakstu pat atrast.
bet nu neko - diezgan smieklīgs, man patika.

Mekleju, kā ielikt bildes un sāku lasīt savu cibas pirmo gadu. Nevajadzēja.

vietas.lv igauņu variantu, kāds lūdzu?

Ieguldījums ēdiena rubrikas attīstībā
Tikko uz mirkli izlikās, ka manā melleņu jogurtā ir iemaldījusies korinte. Lielu daļu bērnības pavadīju dārzā ar korinškrūmu (lai gan tas bija diezgan pamatīgs krūms, kādus 2 metrus augsts), un tas bija man diezgan mīļš krūms, līdz ar to šodienas atgadījums mani it nemaz neapbēdināja.

Tagad jāiet enciklopēdijā atrast, kura no visām korinšu sugām tā bija (jo izrādās, ka ir visvisādas - no ogulājiem līdz krietniem kokiem).

Iecietīgā sabiedrībā neiecietīgos piesies pie krēsla un ar pistoles rokturi pa galvu, pa galvu!

Paradox of Tolerance: a tolerant society must protect its own existence if tolerance is to exist in the world. If tolerating intolerance results in the destruction and disappearance of tolerant society, then that tolerant society has a right to self-protection – in the form of refusing to tolerate intolerance.

Nu, čuvaki? Varbūt parunājam par to, kādi dalbajobi ir tie ceha autori? =D Pilnīgs bērnudārzs, ne?

Lēni ir labi

- Marhsall London ir diezgan lēns. Un laikos, kamēr tauta runā par Android 8, pagājušajā gadā pirktais London ir iesprūdis piektajā versijā, un nedomā apdeitoties. Sevišķi lēns tas ir, ja tam paralēli ir jau kāds dižuzdevums veicams - piemēram, atvērt un čikināt Facebook... Taču tam ir super mūzikas kvalitāte - pat no aparāta skaļruņiem;
- Kamera telefonā secīgi arī lēna un nekāda;
- LG OLED - fukken lēns CPU iekšā - lai pieregulētu attēla parametrus, atvērtu aplikācijas un mainītu WiFi parametrus, ir jāgaida, kamēr ielādējas Menu. 2kEUR televizoram. Jāgaida uz Menu... Citreiz pat 10s!

> Lēns telefons teorijā nozīmē vien to, ka mazāk laika tiek patērēts tajā mazajā ekrānā, un vairāk - mazliet produktīvākās nodarbēs. Bet, bļa, cik tas seksīgi izskatās! Ir jau no vairākiem leņķiem ar filmiņu nofočēts. Tīrs fapmateriāls!
> Lēnā telefona kamera nozīmē vien to, ka biežāk no somas tiek izvilkts filmiņas aparāts, un tas pats par sevi ir pozitīvs notikums, jo nereti šķietami fiksās/dokumentālās bildītes beigās izdodas diaprojicējamas uz ekrāna.
> Par teļļuka lēnumu gan neko pozitīvu nevaru pateikt. Taču tā attēls ir konfekte!


DAT MARSHALL LONDON VOLUME WHEEL!!! Vakar nofočēju Black Metal versijā, ar dzīvu ekrānu - jāpabeidz filmiņu, pašrocīgi jāattīsta par diapozitīvu, un tad jau manīs, vai sanāca : )

Īsumā:
Ai, kaut kā pohuj. Aiz katras lietas nepilnības slēpjas mīlama pilnība : )

Par to pašu aktuālo tēmu
Eksperta viedoklis par VID un esesiešu razborkām

pares inter alia, per astra ad marginalia
Jaan Rääts

«Esam vērsušies Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejā"

man šodien, labrīt, ir zināms pacilājums, huaveja sakarībā, kas tagad būs sinonīms atvaļinājumam, jo uz interneta kastes tā rakstīts un ja daudzreiz atkārto, tad tur parādās jēga vai arī ne. Tākā, šajā nedēļā, šķiet, bija kādas septiņas pirmdienas, otrdienas un citādas nejēdzīgas dienas un tā brīvi sološā piektdiena kāpās uz atpakaļu, tad taisni neticās, šas kak maukšos zvaigznītē pa zāli, betnē, vēl ne, vēl kādas desmit cīgas un pāris stundas, kas atkal nekustās. zaibis, karoče, vairāk informācijas nav

Ekspedīcijā uz Jēkabpili
Divu dienu ekspedīcija pa Jēkabpili un tās apkārtni ir veiksmīgi noslēgusies ar pilsētas svētkiem un Satellites LV koncertu. Brauciens bija kolosāls un spilgtu iespaidu pildīts.

SAITE UZ VIDEO: https://www.youtube.com/watch?v=tiLKCguyHrc

Apsekotie objekti, kas papildinās http://www.skatkartes.lv mājaslapu:
1) Sērenes karsta kritenes
2) Sēlpils baznīcas drupas
3) Laukakmeņu bruģa ceļa fragments
4) Jēkabpils vecpilsēta
5) Ļaudonas HES
6) Ļaudonas ceļš ar aleju
7) Krustkalna skatu tornis
8) Bērzaunes pareizticīgo baznīcas drupas
9) Gaiziņkalns



----------------------------------------------
Latvija UZ krekla: http://shop.skatkartes.lv/
Apskates objekti Latvijā: http://www.skatkartes.lv/karte/
Foto blogs par Latviju: http://www.skatkartes.lv

Rīta steigā piemirsu piebilst - pilnīgi ok bija tomāti bez majonēzes. Majonēzi vispār nu jau krietnu laiku neesmu iegādājies un uzturā arī gadās pa ļoti retam. Nu tur kebabnīcā pie karpelīšiem ketčupa un majonēzes pikas. Nu - nenovēršos pompōzā riebumā ;D Un kaut kur ciemos vai kā ir ok. Bet majonēze vairs nav regulāra uztura sastāvdaļa. Vai nu esmu atēdies, vai nu tā garša apnikusi. Vissakarīgākā bija Spilvai, bet arī vairs kaut kā nav tas.
UN rīta steigā aizmirsu paķert līdzi vēl šādas tādas lietiņas.

Un pārvākties uz Vāciju meklēt santehniķa darbu - tas būtu izspēriens no komforta zōnas. Nāktu par labu, jā, bet Britānijas pieredze vēl sēž iekšās.

Vakar M pieteicās atvest izstādes darbus, sākās lietus, iemānījās iekšā uz "tēju" un negāja prom DEVIŅDESMIT DIVAS MINŪTES!!!!!!

Vīrietis Dod Zirgam Burkānu


P.S. Šodienas (un vakardienas) skaņa: Sky Technology - Spirituality [Full Album] - YouTube un Electrypnose - Sweet Sadness [Full Album] - YouTube. Jo atvaļinājums!

Atpakaļ Rīgā
Pamostos, uzlieku siksniņu samtainajam un nedaudz tramīgajam pilsētas kaķim Oliveram un izlaižu ārā pa logu. Izeju ārā un sabužinu slapjus, karstus suņus, kas tikko atgriezužies no saviem slepenajiem nakts piedzīvojumiem pa mežiem un citiem grāvjiem. No koka sausās tualetes vēroju zaļumu - kā gaisma izkārtojusies pār laukiem, nesen ainavā uzradās ruļļi. Aizeju atpakaļ uz māju un uztaisu kapučino. Bet šorīt es pamodos un iegāju internetā, tas arī viss.

Starpkultūru sakari
Darbam krieviskā kolektīvā ir viena izteikta, lai gan pašsaprotama īpatnība: daudz sanāk uzzināt par tām cilvēku grupām, kam parasti uz ielas paej gaŗām.

Tā es, piemēram, esmu uzzinājis, ka Latvijas krievu valodā лаби lieto apmēram tāpat un apmēram tikpat bieži, cik latviešu valodā davai.

no muzikologa Dāvja Eņģeļa sarunas ar Jāni Baumani, Eiropas čempionu motokrosā:

- Agrāk skrēju ar austiņām, bet pēc vienas filmas noskatīšanās sapratu, ka skrienot jāklausās apkārtējās skaņas, nevis uzmundrinoša mūzika austiņās. Dabas skaņas visapkārt dod lielāku enerģiju nekā mūzika.

- Bet tas jau vairāk filozofiskā, nevis fizioloģiskā ziņā?

- Jā, es domāju, ka tas vairāk ir filozofiskais aspekts.

no muzikologa Dāvja Eņģeļa sarunas ar Jāni Baumani, Eiropas čempionu motokrosā:

Agrāk skrēju ar austiņām, bet pēc vienas filmas noskatīšanās sapratu, ka skrienot jāklausās apkārtējās skaņas, nevis uzmundrinoša mūzika austiņās. Dabas skaņas visapkārt dod lielāku enerģiju nekā mūzika.
Bet tas jau vairāk filozofiskā, nevis fizioloģiskā ziņā?
Jā, es domāju, ka tas vairāk ir filozofiskais aspekts.

bled mana galva !!!!