Latest Posts

Current posting stats: 15 per hour, 0.25 per minute

Jan 30 03:33	usne: Brokoļi ir zaļi, to nekad nevaig aizmirst. /Baņuta/ Kartupeļus un sīpolus var cept atseviški. /Usne/
Jan 30 02:52	ingmars: eiro Lielais velcēšanas meistars atkal ir ķēries pie darba.
Jan 30 01:42	nomirusi: Astroloģija rauj jumtu. Jo vismaz Kāds izskaidro tās visstulbākās emocijas un sajūtas. Saule 12. mājā. Varbūt es neesmu sapisusies smadzenē, vnk zvaigznes man tādas. XD
Jan 30 01:19	paareedaajs: Beidzot! Nu ko, šodiena izdevās. Esmu gribējusi padoties tikai kādas piecdesmit reizes. Bet nedrīkst. Un tagad, pam pa ra ram, plāniņš uz rītdienu un gulēt. Negribas tagad runāt, ļoti gribas gulēt. 7.00 auzu putra ar mellenēm 12.00 kartupeļu salāti 15.45 melone ar čia 18.30 kas palicis pāri no kartupeļu salātiem + skābie kaposti 21.00 2 mini rīsu galetes + plūme Jeap, viena vienīga plūme! Bet kā es to izbaudīšu. Tikai nepārproti, es te netaisos sevi badināt. ŠItāds gavēnis ir tikai kamēr vēders nosēžās, šodien vēl joprojām tāds nemierīgs. Nu patiesībā, to kartupeļus nevajadzētu tā ēst, bet nu ko tagad mest ārā?!? Ar meloni tas pats stāsts. Baby steps, tāteikt, viss vienmēr kaut kur sākas.
Jan 30 01:13	inese_tk: sāļā vegan tarte mani jau kādu laiku vajāja doma par sāļo kūku- līdzīgā stilā, ka es taisu savas semisvaigēdāju tortes. nevarēju saprast ko dateļu vietā izmantot pamatnei, bet man mazliet internets palīdzēja. pārējo izdomāju pati. sanāca baigi garšīgi. es pat teiktu - garšīgāk, nekā biju domājusi. uztaisiet saviem vegānu vai glutēnfrī draugiem. vai jebkuriem draugiem. var arī vienkārši sev. ( receptīte )
Jan 30 01:02	anonymous: Uzrāvāmies uz regulāri Elizabetes/Dzirnavu/Elizabetes/Jeruzalemes ielu kvadrātā sirojošo Ceļu policijas ekipāžu. Lika pūst trubā, tad paziņoja, ka esot 0,59, rezultātu neparādīja, bet mēģināja iestāstīt, ka vai nu jāmaksā 600, vai arī sods 800 kopā ar "tiesības nost". Kad izlikos neko nesaprotam, lika gaidīt 15 minūtes. Otrajā reizē mudināja kāpt uz pūšanu laukā, bet šoreiz aicināju man piebiedroties arī mašīnā sēdošos likteņa biedrus. Pūtu ar fotografēt gatavas blond atbalstu, un tūliņ pat saņēmām laimīga ceļa novēlējumus un atvadas. Kāds bija rezultāts otrajā reizē, tāpat neparādīja.
Jan 30 01:00	f3: nord Manā lielajā ģimenē kуда не плюнь, biologam trāpīsi, nu paskaitīsim, kas man tur ir- biologs, biologs, atkal biologs, mirkrobiologs- farmaceits, mediķis, atkal biologs, fiziķis, fiziķis, katram vēl ir īpašās sirdslietas- zooloģija, botānika, ģenētika, ir arī brīvā laika arhīvu kārtotāji un vēsturnieki, tad vēl ir dāmas,kas jocīgi gan no krievu, gan latviešu gala- latviešu valodas filologi (mūžīgi šausminās par biologu gramatiku), vēl biologs, atkal biologs, dažādībai vēl ir ekonomists, sociālais pedagogs un jurists-franču filologs, ā un vēl baleta horeogrāfs un mākslinieks, hell no- visi ticīgi, vairāk, mazāk (kas dzīves laikā pāriet uz vairāk) vai izteikti praktizējoši, agrāk vai vēlāk eksistenciālu pārdomu rezultātā līdz tam nonākuši, pārstāv dažādas konfesijas, turpu- šurpu konvertējas, turklāt bez mazākās konsekvences iekš pāra vai pēc pārmantošanas principa vecāki-bērni, un man šķiet, ka tas tādēļ, ka mēs esam (this kind of) maitas, kas taisās dzīvot mūžīgi, jo cilvēku vidū, kur augstāk par visu tiek vērtēta personības brīvība (nu, vēl elšana uz molekulām, nevainojamiem bio mehānismiem, zarnu bārkstiņām, endokrinoloģiju, smadzenēm, dzīvnieku uzvedības modeļiem, tā visa feiliem "un kāpēc", zinātniskiem atklājumiem un turēšanu īkšķus par NASA) ir arī brīva vieta polemikai par dažādo Dieva uztveri, bet gala- miera-izlīgums vienmēr nāk ar - nu, nomirsim un pārbaudīsim, kuram ir taisnība, ibo Пытливому уму познанье Мира малo. Kā mums nav- ksenofobu, antisemītu, rasistu, homofobu, nacionālistu, imperiālistu, šovinistu, mizantropu (ne mizogīnijas, ne mizandrijas ne mazākajā mērā), zagļu, slepkavu, socipātu, sadistu (tai skaitā sievu, bērnu, dzīvnieku sitēju), manipulatoru, tirānu, smadzeņu pisēju, heiteru, tumsoņu (ok, tas bez šaubām ir strīdīgi, bet es praksē esmu redzējusi pietiekami daudz sievietes, kas pieaugušā vecumā bija diezgan pārsteigtas uzzinot, ka nav tā, ka viņas mīž un pišās ar vienu atveri, viņām nebija 9 bēdīgas klases, zems soc. stāvoklis un ne tuvu ne slimas ar ticību). Savukārt ir pārstāvēti veģetārieši un child free pēc pārliecības. Kopumā bērnus uz ticības mācību nesūta, drīzāk viņi gan pirmsskolas vecumā zina iekšējos orgānus un to funkcijas, šūnas dzīvi (ko arī jums novēlu), pārkrustās pirms ēšanas, ja tas ir tas, ko viņi ir gribējuši un spēlējas ar gāzmaskām. No augstāk minētās kristiešu varzas, es esmu nejaukākā un kašķīgākā, tādēļ arī saku, ja kaut kādiem eirobomžiem un neeksistējošo zinātņu zinātniekiem- jefiņīem ir vēlme mani ārstēt, tad ar skubu jābeidz ņaudēt cibā (jāārstē, jāārstē), bet jāķeras pie lietas (vai fuck off), jo skaidrs, ka es, kā slimības nēsātājs, esmu ļoti virulenta, patogenitātes pakāpe pati no sevis nekritīs, kamēr jūs ņaudat, es inficēju aizvien jaunus cilvēkus. Varu pat pateikt priekšā, kas ir jādara, lai izskaustu ticību un reliģijas, nekas īpašs, tikai jāatrisina viena problēma - neizbēgamā mirstība, jo stulbā nāve daudziem liek aizdomāties par dzīvības jēgu un tur no eksistenciālām mokām, skaties, ka līdz ticībai ir viens solis, un jāatrisina viens uzdevums - jāievieš kolektīvā apziņa, jo kamēr cilvēks vienlaicīgi gan redz, ka apkārtējie ir tādi paši kā viņš, bet pat valoda nepalīdz ļaut otram saprast tevi līdz galam, pilnībā, šī pretruna, kad skaties kā spogulī citu cilvēku miljardos, bet nesaproti un netiec saprast, liek/ļauj būt pilnīgi vienam, tas sekmē dzīvošanu uz iekšu, dzīvošana uz iekšu- te var aizdzīvoties līdz garīgai dzīvei vienā setā, kolektīvā apziņa kā bitēm vai skudrām, šo kļūmi novērsīs.
Jan 30 00:59	az: ak jā, tas teikums bija par pasaules labākajiem solo burātājiem, kas vairumā gadījumu nemāk peldēt. kā mierinājums cilvēkam, kuru no nāvējošā visuma šķir tikai alumīnija siena. neviens nav īpašs, visi ir tievā diedziņā.
Jan 30 00:58	virginia_rabbit: cerams, ka tie, kas tic ellei, tajā arī sadegs
Jan 30 00:55	pietura: šodien sniegs,lieliska kafija un lieliski cilvēki rīt jaunas mājvietas iepazīšana un godīgi nopelnīts alus.
Jan 30 00:44	vienpadsmit: Aivara vārda diena Auksta, auksta diena. Sveša mašīna. Peugeot. Laikam. Bērni aizmugurējā rindā savos sēdeklīšos guļ. Arī man nāk miegs, bet piedalos sarunā par sportu. Jo šoferis un namatēvs ir sportists. Vīrs blakus. Ceļojuma kulminācija ir Helsinku katedrāle - majestātiska, balta celtne kalna augšā. Devāmies iekšā - bērnu niķiem, paldies Dievam, uz laiku izdevās ielikt komatu - ievērot klusumu. Pie promiešanas vīrs nolika īpaši tam paredzētajā vietā svecīti. Bērni naski sameta uz ielas atrastos eiro-centus ziedojumu kastē, līdz ar to svecīti oficiāli varēju nolikt arī es. Aizdedzu liesmiņu no vīra sveces & nolieku to pa labi no vīrējās. (Tad sekoja neparedzēts iestarpinājums - zvans no priekšniecības un lūgums ierasties nākošajā dienā darbā, jo kolēģei slikti ar sirdi) Bet svecīte tapa nolikta labās domās. Un vīra domām ir spēks. Es ticu, viņš domāja labu.
Jan 30 00:25	spuldziite: lūgums palīdzēt! mīļie draugi, draugu draugi un visi pārējie! lūgums palīdzēt un turēt vaļā acis un "šērojiet"- kopš pagājušās piektdienas rīgā ir pazudis mans studiju kolēģis STEPHAN ENGELBRCHT, kurš rīgā uzturas erasmus apmaiņas programmas ievaros. ja kāds viņu ir redzējis vai zina viņa uzturēšanās vietu šobrīd, lūdzu, dodiet ziņu uz arc68310@stud.uni-stuttgart.de vai man privāti! puisis nav nekāds mazais augumā (ca.1,95m), paiet garām grūti. ja kādam ir idejas, kur un kā meklēt, dodiet ziņu. ja kādam ir kontakti slimnīcās, dodiet ziņu. vēstniecība, universitāte un plocija ir informēti,bet meklēšana rit diezgan lēni un pasīvi.. https://www.facebook.com/missingstephan?ref=ts&fref=ts
Jan 30 00:24	nord: Manā lielajā ģimenē kуда не плюнь, biologam trāpīsi, nu paskaitīsim, kas man tur ir- biologs, biologs, atkal biologs, mirkrobiologs- farmaceits, mediķis, atkal biologs, fiziķis, fiziķis, katram vēl ir īpašās sirdslietas- zooloģija, botānika, ģenētika, ir arī brīvā laika arhīvu kārtotāji un vēsturnieki, tad vēl ir dāmas,kas jocīgi gan no krievu, gan latviešu gala- latviešu valodas filologi (mūžīgi šausminās par biologu gramatiku), vēl biologs, atkal biologs, dažādībai vēl ir ekonomists, sociālais pedagogs un jurists-franču filologs, ā un vēl baleta horeogrāfs un mākslinieks, hell no- visi ticīgi, vairāk, mazāk (kas dzīves laikā pāriet uz vairāk) vai izteikti praktizējoši, agrāk vai vēlāk eksistenciālu pārdomu rezultātā līdz tam nonākuši, pārstāv dažādas konfesijas, turpu- šurpu konvertējas, turklāt bez mazākās konsekvences iekš pāra vai pēc pārmantošanas principa vecāki-bērni, un man šķiet, ka tas tādēļ, ka mēs esam (this kind of) maitas, kas taisās dzīvot mūžīgi, jo cilvēku vidū, kur augstāk par visu tiek vērtēta personības brīvība (nu, vēl elšana uz molekulām, nevainojamiem bio mehānismiem, zarnu bārkstiņām, endokrinoloģiju, smadzenēm, dzīvnieku uzvedības modeļiem, tā visa feiliem "un kāpēc", zinātniskiem atklājumiem un turēšanu īkšķus par NASA) ir arī brīva vieta polemikai par dažādo Dieva uztveri, bet gala- miera-izlīgums vienmēr nāk ar - nu, nomirsim un pārbaudīsim, kuram ir taisnība, ibo Пытливому уму познанье Мира малo. Kā mums nav- ksenofobu, antisemītu, rasistu, homofobu, nacionālistu, imperiālistu, šovinistu, mizantropu (ne mizogīnijas, ne mizandrijas ne mazākajā mērā), zagļu, slepkavu, socipātu, sadistu (tai skaitā sievu, bērnu, dzīvnieku sitēju), manipulatoru, tirānu, smadzeņu pisēju, heiteru, tumsoņu (ok, tas bez šaubām ir strīdīgi, bet es praksē esmu redzējusi pietiekami daudz sievietes, kas pieaugušā vecumā bija diezgan pārsteigtas uzzinot, ka nav tā, ka viņas mīž un pišās ar vienu atveri, viņām nebija 9 bēdīgas klases, zems soc. stāvoklis un ne tuvu ne slimas ar ticību). Savukārt ir pārstāvēti veģetārieši un child free pēc pārliecības. Kopumā bērnus uz ticības mācību nesūta, drīzāk viņi gan pirmsskolas vecumā zina iekšējos orgānus un to funkcijas, šūnas dzīvi (ko arī jums novēlu), pārkrustās pirms ēšanas, ja tas ir tas, ko viņi ir gribējuši un spēlējas ar gāzmaskām. No augstāk minētās kristiešu varzas, es esmu nejaukākā un kašķīgākā, tādēļ arī saku, ja kaut kādiem eirobomžiem un neeksistējošo zinātņu zinātniekiem- jefiņīem ir vēlme mani ārstēt, tad ar skubu jābeidz ņaudēt cibā (jāārstē, jāārstē), bet jāķeras pie lietas (vai fuck off), jo skaidrs, ka es, kā slimības nēsātājs, esmu ļoti virulenta, patogenitātes pakāpe pati no sevis nekritīs, kamēr jūs ņaudat, es inficēju aizvien jaunus cilvēkus. Varu pat pateikt priekšā, kas ir jādara, lai izskaustu ticību un reliģijas, nekas īpašs, tikai jāatrisina viena problēma - neizbēgamā mirstība, jo stulbā nāve daudziem liek aizdomāties par dzīvības jēgu un tur no eksistenciālām mokām, skaties, ka līdz ticībai ir viens solis, un jāatrisina viens uzdevums - jāievieš kolektīvā apziņa, jo kamēr cilvēks vienlaicīgi gan redz, ka apkārtējie ir tādi paši kā viņš, bet pat valoda nepalīdz ļaut otram saprast tevi līdz galam, pilnībā, šī pretruna, kad skaties kā spogulī citu cilvēku miljardos, bet nesaproti un netiec saprast, liek/ļauj būt pilnīgi vienam, tas sekmē dzīvošanu uz iekšu, dzīvošana uz iekšu- te var aizdzīvoties līdz garīgai dzīvei vienā setā, kolektīvā apziņa kā bitēm vai skudrām, šo kļūmi novērsīs.
Jan 30 00:23	vanga:
Jan 30 00:15	almighty_j: Abi lauki rotē! Bet perpendikulārās plaknēs. Tā kā superīgo dzelzs cilindra rotāciju indukcijas sildītāja spirālē Ciba neņem pretī, tad neatliek nekas cits, kā ielikt Obamu dziedot Uptown Funk. Es tikai tā aizdomājos, vērojot to rotāciju, ka tā ir vienfāze. Tātad, tā ir magnētiskā lauka A komponente, kuras iespaidā tas dzelzis rotē, nevis B. Proti, tur fāzu nobīdes nav. Jebšu tomēr virpuļstrāvas. Hmm. Tas ir svarīgi. Jebkurā gadījumā. /Un es te priecājos, kamēr katodstars mūs glābj no pastarās tiesas, pastarās dienas un pakaļas iz ženerāl. Jetijs esot palaidis printeri. Rīt regulējam un pļūtam ārā pirmos 3D paraugus.
Jan 30 00:02	zivs: laikam iemesls, kāpēc negribās rakstīt, kad ir labi, ir triviāls: ko izkliedz, tas pāriet ;)
Jan 30 00:01	lemurs: purngrāmata ok, nav smalki uzdot jautājumus par FB cibā, bet. man purngrāmatā ir pazudusi visu to sīko un vairāk vai mazāk nenozīmīgo jaunumu sānu josla (news ticker) labajā pusē. ir vienīgi iespēja izstiept pa visu labo sānu uz augšu čata joslu. un nekā citādi. neviens no viņu helpā ieteiktajiem padomiem neder, jo man vienkārši nerādās vai nav tādu vietu, aiz kurām tur iesaka pavilkt, pastiept, ieklikšķināt. arī forumos sagrābstītie padomi izdzēst kukijus, atvainojos, sīkdatnes, izlogoties, restartēties utt. nelīdz. zinu, kas stulbi, zinu, ka sīkums un laika apēdājs, bet man patīk, ja tā josla tur ir, un es viņu gribu atpakaļ. sakiet, lūdzami, kā. a?
Jan 29 23:49	taa_iznaak: Piektdiena Gulēt, celties, suns, duša, darbs.
Jan 29 23:44	klusais_okeans: ā un vispār es pirms Ziemassvētkiem satiku pilnīgi ideālu vīrieti. Seriālā, protams. Runa ir par aģentu Rastu no True Detective - vientuļš, mizantropisks cīnītājs pret netaisnību un ļaunumu. Un ne reizi 8 sēriju laikā nepasmaida. Perfekti. Tā aizrāvos, ka neaizbraucu pie vecākiem uz Ziemassvētku vakaru - sameloju, ka nokavēju pēdējo transportu uz Rē, dzēru kaut ko tur un ļāvos viņa drūmajam valdzinājumam. (Es mēdzu melot tikai ļoti īpašos gadījumos un vecāku apciemošana notiek reizi gadā.)
Jan 29 23:43	glam_our: es vispār nesaprotu celšanos, kā no rītiem var laicīgi piecelties, visu padarīt vēl grāmatu palasīt, nesaprotu. ļoti gribētu saprast.
Jan 29 23:35	kini: . maz kas ir līdzvērtīgs iespējai diskusijas otrai pusei iebāzt šņukurā tekstu, kur kāds 'augstāks' ir pateicis to, ko es domāju.
Jan 29 23:29	kristiiine: Beidzot man ar pienāca tā reize, kad, man skrienot, nopakaļ skrien suns un rej. Nebija forši un sirsniņu ar normāli klapēja.
Jan 29 23:26	az: biju uz interstellar. un tur pat bija viens teikums, kas man patika. bet pazuda. lai nu kā, batman forever, eh, christopher..
Jan 29 23:12	putana: Īsais apdeits. Tralise atrakstīja, aicina pievienoties uz disko, uz kuru es anyway biju domājusi iet. Jauki. Bet rīt, ja nesnigs, iešu uz random biešu tusu atkal. Randomēšu biešu bārā, ja!
Jan 29 23:05	garamgajejs: Let's not get too emotional about this. http://www.wsj.com/articles/startups-see-your-face-unmask-your-emotions-1422472398
Jan 29 22:44	noisiite: Sēž uz ceļiem ar paceltu ķermeņa augšdaļu. (pacelts dupsis) Mantas no grīdas ceļ uz skapja. Liek mantas man rokā.
Jan 29 22:42	mes: Noskatījāmies(to gan gluži par skatīšanos nevar saukt :D) Taken 3.Būs Taken 4. Bet ne par to. Patiesībā jau tai filmai maz sakara ar albāņiem. Kā vīrs smejas, vairāk tik neslavas celšana pāris epizožu dēļ, kurās pat nav neviena īsta albāņa (šķiet, ka drīzāk itāļi), un dzirdamā albāņu valoda izklausās, vīru citējot, tik pat pareizi kā, ja es runātu itāļu vai grieķu valodā". Katra nākamā filma paliek arvien garlaicīgāKa. Kā jau parasti ar filmām, kurām ir turpinājumi..
Jan 29 22:39	mafia: Labi, ka pasaulē ir visādi viedi portāli. Uzzināju, ka agrāk esmu bijusi eksperimentēt mīloša sieviete, kas rīkojas spontāni. Bet tagad savukārt agresīva, nopietna un auksta aprēķinātāja, ar kuru labi sadzīvo pretējais dzimums, jo atgādina vīriešus pēc uzvedības. Labā ziņa, ka pēc iedzeršanas ātri atmaigstot, vienmēr paliekot skaidrā un piedomā pie savas rīcības...Vareni. Kam vēl vajag horoskopus?
Jan 29 22:37	psychokiss: ir grūti aptvert, ka tu pārstāvi to cilvēku daļu, kas tiešām tic, ka tur ir kaut kas vairāk. ka ir tāda mīlestība un ka tā kaut ko dara cilvēkiem. kaut ko labu. bet nav grūti gaismas ātrumā saprast, cik tu ļoti lepojies sevi pieskaitīt šai daļai. un prieks tādai nebūt vienīgajai.
Jan 29 22:36	phz: Saēdos cukuru, uznāca miegs, kaķurdienas priekškars aizveras
Jan 29 22:30	_delusion_: Es kādreiz ļooti kāroju pēc šāda. Pašreizējās grāmatas galvenā varone tikko tādu pasniedza savam fuck buddy. Sekojošais sāpju apraksts lika gribēt vēl vairāk. So, pievienoju bucket list'am.
Jan 29 22:26	mafia: ēdienu jocīgumi Kivi man nekad nav garšojuši, jo skābi, jo glumi, jo zaļi, jo pūkainu mizu. Beeeet nupat noticis brīnums, es nevaru beigt ēst kivi!!! Šitas pats man bija kādreiz ar tomātu sulu - bērnībā nedzēru un tad kā sāku!... Jocīgi. Bet tas noteikti nekad nenotiks ar piena zupām!
Jan 29 22:16	saccharomyces: kolektīvs esmu tik pateicīga par to, ka ir ansamblis, jo tur es gandrīz katru reizi jūtos laimīga. tai pat laikā, tā kā man ir šausmīgi svarīgi tur būt, mani vajā bailes, ka es vairs neesmu gana spējīga, ka es varētu kļūt redundant. un ir ļoti interesanti no malas ieraudzīt sevī kaut kādas reakcijas, kādas līdzīgas es reizēm redzu klasē, un tad saprast, kā tieši es tai brīdī jūtos, kāpēc es brīžiem gandrīz nevaru nokontrolēt kaut kādus muļķīgus jokus nelaikā utml, jo tas liek aizdomāties par paralēlēm. tb, kur ir teikts, ka viņi tad varbūt nejūtas tieši tāpat - priecīgi, bet nobijušies. (tas, protams, būtu labākais variants, haha. varbūt patiesībā garlaikoti vai vēl citādi. bet intuīcija man saka, ka vismaz tie daži, par kuriem es daudz domāju un kur ir kaut kāds progress no septembra, tie varētu būt tieši tādi, kuriem patiesībā arī ir šausmīgi svarīgi justies piederīgi un puslīdz droši par sevi. kas arī izskaidro, kāpēc ir progress. jo likt sajusties cilvēkiem par sevi labāk es reizēm māku, un ļaut cilvēkiem just, ka viņus ievēro - arī. vismaz tā man šķiet.)
Jan 29 21:56	tvarj: vakar biju uz Soņu. brīnišķīga izrāde, mēģināt to aprakstīt būtu nepiedienīgi. esmu Āboliņa fane un ar katru izrādi iemīlos viņā aizvien neglābjamāk. nu gandrīz kā Bella Edvardā, jā :> par Krēslu runājot, izrādās esmu šo grāmatu dāvinājusi (!) Alvim (!!) 2009. gada v-dienā (wtf?!). (jums jādod man kredīts, tas bija mirkli pirms vispasaules popularitātes sprādziena un es domāju, ka dāvinu viņam vienkārši kaut kādu viegli lasāmu fantastiku) tagad pārlasu pati un jāsaka godīgi man tiešām patīk. tāds smadzeņu sanitaizeris, pilnīga bezdomu izklaide un tulkojums ļoti baudāms. upd/ brīnišķīga dziesma no izrādes https://www.youtube.com/watch?v=aTkmHbcCi38
Jan 29 21:45	ulvs: Jagged Alliance FTW Atgādinājums sev: Ja sāksi spēlēt Jagged Allaince 2 v1.3 + kādu modu, uzliec 1.3 fanpatch opcijās, lai iekarotajos sektoros ātrāk trenējas milicija (jo spēle tāpat ir sasodīti grūta un laikieilpīga), plus, varbūt noņem nesen ielikto (jā, 2000šo gadu vidus spēli joprojām apdeito fani) suppression effect, kas spēli padara vēl grūtāku. Ak jā, Off - enemies drop all gear. And ON - tons of guns. That said, es dievinu "grūtas" videospēles un spēles vispār(ne tādas, kas ņirgājas par spēlētāju, bet prasa attiecīgu prasmi atrisināt noteiktu problēmi), taču JA2 jau tā ir viena no grūtākajām spēlēm, ko esmu kādreiz paspēlējis (katru reizi tiku līdz 1. pilsētai, un apnika, jo, teiksim, pēdējoreiz nevarēju atrast mācītāju). Off - enemies drop all gear.
Jan 29 21:36	mazeltov: Lejuplādēju un palasīju EXPO iepirkuma nolikumu: http://85.254.134.201/images/modules/items/Metu_konkurss_Sarunu_procedura_EXPO2015_grozits_07082013.pdf Metu konkursa pretendentiem savā piedāvājumā bija jāiesniedz arī izmaksu tāme - skatīt 4. punktu un 4.5. apakšpunktu. Tātad, visiem žūrijas locekļiem (skatīt 6. punktu nolikumā par žūriju, kuras priekšsēdētājs bija Juris Pūce) tā kā vajadzēja ar tāmi iepazīties, vai ne? Tāpēc mulsinoši liekas Pūces teiktais delfiem, ka: "Paspēju piedalīties konkursa metu izskatīšanā, bet, kādas tieši izvēlētajiem kandidātiem bija finanšu tāmes, nezinu, tas jājautā Ekonomikas ministrijai, tajā laikā amatu jau biju pametis," portālam "Delfi" saka Pūce: http://www.delfi.lv/news/national/politics/expo-skandals-rikotaji-noliedz-skerdesanu.d?id=45490696 Jautājumi: 1) vai metu konkursā tika iesniegtas tāmes(nolikumā taču tā tika prasīta)? Ja iesniedza, tad kā ir iespējams, ka Pūce ar uzvarējušo pretendentu (ar kuriem EM pēc tam turpināja sarunu procedūru) tāmēm neiepazinās, ja jau viņš bija tas, kurš vadīja šī konkursa žūriju? Jo Pūce bija amatā no šī konkursa izsludināšanas līdz rezultātu paziņošanas brīdim (30.09.2013.) un vēl mēnesi pēc tam. EM viņš bija pametis trīs nedēļas pirms tika noslēgts līgums ar komandītsabiedrību Expo2015, bet ne metu konkursa laikā, kad tika izvēlēti un paziņoti uzvarētāji, ar kuriem turpina sarunu procedūru par līguma slēgšanu. Upd. - Ar metu konkursā iesniegto tāmi (kā tomēr atklājās) viņš bija iepazinies, ar finansu tāmi kā EM sekretārs ne - finanšu tāmes metu konkursa uzvarētāji iesniedza 9. decembrī - Pūce bija prom no 27. novembra. Attiecībā par metu konkursā iesniegto tāmi - konkursa žūrijai bija pienākums pēc šīm tāmēm novērtēt vai projekts ir reāli realizējams par tādu naudu vai nav (10 punktus (augstākais vērtējums) varēja dabūt tad, ja žūrijai "Ir pārliecība par iespēju realizēt Meta piedāvājumu par dalībnieka piedāvāto aptuveno līgumcenu, kas nepārsniedz Nolikumā noteikto maksimālo līgumcenu."). Interesanti, cik punktus dabūja šajā kritērijā piešķīra komandītsabiedrībai. 2) vai slēdzot līgumu ar komandītsabiedrību Expo2015 viņu finansu tāme, parakstot līgumu, atšķīrās (izmaksu ziņā) no tās, kuru viņi iesniedza metu konkursā? (šis joprojām aktuāls jautājums). Vēl, kas mani fascinē: nolikumā minēts, ka: "Metu piedāvājumiem jābūt izstrādātiem, ievērojot Latvijas ekspozīcijas Expo Milano 2015 realizācijas kopējo investīciju budžetu (ieskaitot PVN): 1) maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas – 1 700 000 LVL; 2) maksimāli pieļaujamās paviljona ekspluatācijas izmaksas – 1 600 000 LVL. Minētajā investīciju budžetā ir ietvertas maksimālās kopējās projekta realizācijas izmaksas būtiskākajās izmaksu pozīcijās, tai skaitā būvniecības izmaksas, kas nav šī iepirkuma priekšmets." Līgumu ar komandītsabiedrību Expo 2015 noslēdza par 2 353 813 latiem (jeb 3 349 174 eiro), ieskaitot PVN. Būvniecībai palika mazliet zem miljona. Īpaši fascinējoši tāpēc, ka RBS Skals paprasīja tos 6.02 milj. EUR, bet Paolo Beltrami S.p.A" - 6,22 miljonus EUR. Njā, alkatība mazliet iegrieza.
Jan 29 21:26	mapats: Ja ir interese pieslēgties www.informnapalm.org darbam tūlkošanā https://www.facebook.com/burkonews/posts/455625704585308
Jan 29 21:24	anonymous: Labākā šodien nejauši noklausītā tālruņa saruna uz ielas: "You are fucking psycho! You are giving me stress! Enjoy your fucking saturday!" P.S. Pēc tam man pretī pa ielu smaidīdams (vai varbūt smiedamies, ja arī bija dzirdējis aiz manis nākošās meitenes teikto) nāca pazīstamais ilustrators Reinis Pētersons, sasveicinājāmies, un es pazaudēju pavedienu.
Jan 29 21:22	juuuda: vācu problēmas Frage: soll ich doc martens schuhe kaufen, oder sind diese Schuhe Nazihaft? ich find die richtig schön! ich find doc martens schuhe voll süß, aber meine Mutter sagt, dass diese Schuhe Nazi Schuhe sind. Ich haße Hitler, aber ich liebe diese Schuhe...denkt ihr ich kann die kaufen? Sind das überhaupt Nazi schuhe?
Jan 29 21:06	jojo: Nolāpītie hormoni, drūmums mani piebeidz. Un bardaks darbā. Un pazudušais telefons. Un vispār, viss liekas tik melns, tik melns, un, par ko es, ber, ka tā padomā, man taču galīgi nav par ko sūdzēties - bet baigi gribās
Jan 29 21:05	pretender: Visa viesistaba stiklos. Atceros kā izdzēru pēdējo glāzi JD un norāvu no sienas bildi, sadauzīju tās rāmi, triecot to pret sienu. Knapi savaldījos, lai arī glāzi, kas bija manās rokās netriektu pret sienu. Kad iedzeru mēdzu kļūt emocionāli nestabils. Eh, atmiņas, atmiņas.
Jan 29 20:55	pretender: Maks anorektiķis mani šodien piespiedīs sev taisīt white trash vakariņas. Makaroni ar kečupu. Nav tas trakākais, makaroni garšo un varu būt arī white trash, who gives a fuck? Not me!
Jan 29 20:55	adore: If I Stay
Jan 29 20:53	jojo: Mani mīļie izdzēsušies draugi
Jan 29 20:52	m31: 29/01/2015 Failed values. To achieve true equality one need to drop favoritism. Unfortunately some just can't see past it. Sleeping well, drinking lot of water, taking steps, eating greens, drinking a cup of coffee a day. Still feeling tired and sleepy. Dafuq! Body, c'mon! Ok, maybe 8 hour work day, cramping at the chair and keyboard is very tiring. This case two days of 9 hour work day, because nobody will lift their fingers to actually make training manual available also from home, so you stop feeling stupid all the time. Of course no one sees it. One of the big questions: How to stay sane doing job where you don't really feel appreciated and motivated to grow? I've been studying Tesla and SpaceX for about two weeks now and still not bored. Going to continue my obsession. Definitely following their journey. Huge fan. But I'm dreaming.. In case you are wondering...The Alps. - Well, I've been up there. - Really? I made it to 26000 feet, before we had to turn back. Really? - What's it like? - Cold... Mostly... during the day, the sky is more black than blue. There isn't enough air, to reflect the sunlight. But at night... you've never seen so many stars. It seems like they're just out of reach... and so bright. They're like little holes... in the floor of heaven. - Did you hear it? - Hear what? - I read about a man, that made it to the summit. And standing there, at the top of the world He experienced a profound silence. It was like all sounds just fell away. And that's when he heard it. - What? - The sound of the mountain. He said, it was like he heard the voice of God.
Jan 29 20:28	chaika: Balkons ir vajadzīgs, jo tad labi der uzvalks.
Jan 29 20:24	roncijs: beidzot puzles gabali salīmējās kopā, tāpēc ar vieglu sirdi var turpināt pirst krēslā
Jan 29 20:24	roncijs: beidzot puzles gabali salīmējās kopā, tāpēc ar vieglu sirdi var turpināt pirst krēslā
Jan 29 20:12	pretender: Šo dienu pasludinu par izlaušanās dienu. Ha, no sevis nokratu nost pēdējo, kas bija mani apsēdis. Laikam laiks garīgai izaugsmei atkal ir pienācis.
Jan 29 20:12	skaabaa: virtuālā verbālā caureja Labvakar! (rakstu es, sev pašai, jo diez ko neticu, ka kāds cits šo lasa) Ar mazām iedomātām šķērītēm šobrīd pārgriežu mazu iedomātu lentīti, lai svinīgi atklātu savu skābo dienasgrāmatu Sviesta cibā. Šī ir vieta, kurā es ļaušos virtuālai verbālai caurejai (jo nereti, rakstot tekstus, tos reizē arī skaļi laižu cauri mutei). Laipni lūgta/s/i! (atkal jau - to rakstu glvenokārt pati sev jau iepriekšminētā iemesla dēļ) Šodiena ir priecīga, tāpēc gribu pateikties visiem atbalstītājiem, bez kuriem man nebūtu izdevies: faniem, vecākiem, brāļiem, draugiem un pārējiem, kas balsoja! Sesija veiksmīgi nokārtota. Jā!
Jan 29 20:09	artis: http://www.kadet.ru/lichno/vlad_v/vlad_in1.htm
Jan 29 20:07	skaabaa: vēlā un tumšā nakts stundā izejot ārā, var dzirdēt, kā sasalst bailes Paldies visiem atbalstītājiem, bez kuriem man nebūtu izdevies: faniem, vecākiem, brāļiem, draugiem un pārējiem, kas balsoja! Sesija veiksmīgi nokārtota.
Jan 29 20:07	adore: Reizēm nekā vairs nav, viss izzūd. Visas jūtas, kas piesējušas mani šeit un pie šiem cilvēkiem. Līdz pašai pasaules malai es nemīlu nevienu, līdz pašai pasaules malai es negribu nevienu. Sēžu šovakar picērijā ar L. un L. Mēs runājam par puišiem un pieēdamies picu. Un tobrīd es saprotu, ka esmu ļoti tālu no visa, kas padara viņas dzīvas. Ka mana sirds nav klāt šajā telpā. Vēlāk izeju ārā viena un lēnām virzos uz staciju. Un saprotu, ka viss ir itin dabiski, šī vakara tumsa, mitrums gaisā un vienatne, tas, kā es attālinos no visa un visiem. Viss pasaules tukšums liekas noskūpstījis mani tumsā, un tas ir pārpludinājis mani. Es vairs neatceros prieku, ko izjutu no domas par Tevi, dievs, es pat vairs neatceros Tavu seju. Es esmu tikai nogrimis kontinents, kas rēgaini slīd starp dzīvajiem.
Jan 29 19:56	kaudze: bļeģ nesanāk īrei: sāku skatīties ar karti veikto maksājumu vēsturi: ......... RUBBISH BULLSHIT NONSENSE ....... c`mon, wtf. noperiet mani.
Jan 29 19:51	roncijs: ieslēdz plīti uz devīto ātrumu, uzliec tur cepties kaut ko un piecas minūtes runā telefonā par to, ka desmitos visi tikai ceļās.
Jan 29 19:46	sintetika: man ir aizdomas, ka laba humora izjūta nevar pastāvēt bez traģisma izjūtas
Jan 29 19:45	inese_tk: janvāris sen nav nekādas bildes bijušas, ne? bet es eckursejā pēdējo reizi biju augustā (šņuk), mans fotoaparāts lēnām mirst (un mani ar savu uzvedību kaitina) un es vispār daudz sēžu mājās. bet, eckur varat pastīties uz zirdziņiem putenī - ( zirgu ziema )
Jan 29 19:22	porcupine: Ko es šodien nopirku Kefīru ar lepnumu no Latvijas laukiem. Bail dzert, sabāž tur visādas piedevas, es jau tāpat lepna.
Jan 29 19:18	punkts: Tito salecas ar Staļinu 1945. gadā tiek radīta populārā federatīvā Dienvidslāvijas republika, kura ir padomiska no 1945-47. gadam dēļ Rankoviča slepenās policijas. Atsakoties pakļauties līdzīgi Čehoslovākijai, pretošanās nacismam kustības līderis komunistiskais Tito salecas ar Staļinu. 5. jūlijā Dienvidslāvija tiek izslēgta no Kominforma un samaina ekonomisko bloku. Tito atsakās no staļiniskā kolektīvisma un cenšas uzbūvēt pašapšaubošu un nepiederošu sociālismu: šajā izvēlē viņam palīdz komerciālie sakari ar oksidentāļiem 1949. gadā. Tas arī ir pirmais šizms pasaules komunismā; lai gan visas sovjetijas duracismu viņš atdod saviem eiropiešu satelītiem.
Jan 29 19:05	noisiite: Aizvakar no rīta vizinājos uz to Riga Plaza, lai filmu paskatītos. Priekšā brauca policijas automašīna, tad tā pagriezās tādā kā laukumā, apmeta riņķi un sāka braukt aiz manis. Nopriecājos, ka nu tik būs, pirmo reizi mani apstādinās, bet nekā. ~minūti tā cieši aiz manis pabrauca un aizbrauca tālāk. :(
Jan 29 18:56	nomirusi: ... kas? ... realitāte? ... Bļ, DURA! Tikko ieslēdzās kaut kāds reality check. Un aizgāja kā pa strīpiņu. Un tad gribas lamāties dikti un daudz uz sevi. (Tas gan nenozīmē, ka es būtu pārtraukusi sev patikt, ja!) Nu bāc, tāda Dura. (Jā, ar lielo burtu.) Tāāāda Dura... Nu neko. Atceramies atkal, ka ir jāēd (un zāles jādzer), ka lietas ir jādara (darīt... such wow), temats šim mēness ciklam ir vēl jo vairāk aktuāls, meditāciju arī neviens nav atcēlis, derētu tā kā zeķes uzvilkt, jo no paša rīta salst basās kājas, un prioritātes, prioritātes... ~~jobanās mauku piedrāztās~~ klhem... tas ārkārtīgi būtiskais reālās dzīves aspekts - prioritātes. Jā, šobrīd komunikācija ir samērā svarīga prioritāte, bet ir dažas $%^&~!@#$% svarīgākas lietas. Un diskusijas cibā pilnīgi noteikti nav tā komunikācija, kura būtu svarīga kaut jebkādā veidā, i bitīt ārā! Turklāt es sapisos vienā lietā, kur vajadzēja vairāk realitāti piečekot. Un turklāt jau nedēļas beigas. Un garīgajā tēmā arī ir vairākas izdarāmas lietas. Tā ir savā ziņā atkarība, ar kuru cīnos, šī nerealitātes izjūta, kad pazūd saikne ar realitāti. Bet nekad nebūtu domājusi, ka forša komunikācija ar cilvēkiem būs tas, ka pavilks un iemetīs tajā nerealitātē. Bet pēdējā laikā sastapti/iepazīti/atjaunots kontakts ar superīgiem cilvēkiem. Akdieniņās kā tagad turos neieslīgt tajās domās. Mierīgi. ... Bet tas cilvēks, jau gandrīz sarunājām uz vasaru to, bet tas cilvēks ir ar to domu kopumu, kas mani ar interesē, bet atkal tas cilvēks izrādās ir tāds un tas ir forši, bet tas cilvēks tomēr izrādās ir satiekams, bet uz to cilvēku es turu nepamatotu aizvainojumu, satikšu tad un.........lt uh eSGDKH Dsdj sgd G mIERĪGI. Es zināju, ka seriālus skatīties es nedrīkstu. Bet ko darīt ar cilvēkiem? It īpaši tādēļ, ka BEIDZOT es viņus vēlos sastapt. (Un vajag.) Heh, laikam jau struktūra, prioritātes un definēti laiki, kad un cik ilgi var vandīties pa nerealitāti. Tā nerealitāte ir forša, tā ir mana narkotika. Hmm... un atkal varētu sameditēties uz to superīgi kaifīgo sajūtu... hmm... BET kontrolētos apstākļos. Vot. A savadāk - pēkšņi attopies un lamā sevi pa duru. :D Eh, nu tāda dura, bet forša tomēr. Un varētu paveikt daudz vairāk, ja vien nebūtu tāda dura. :)
Jan 29 18:54	begemots: Pēc šodienas seansa Jāsaka, ka es savukārt nesaprotu cilvēkus, kuri nesaprot "Birdman". Tas ir, baidos, ka saprotu, bet ceru, ka nē.
Jan 29 18:53	wowow: Vakar dzēru karstu ābolu sulu ar kalvadosu, vienu Lāčplēša alu (tāpēc, ka par brīvu) un puspudeli vīna. Esmu pilnīgi drošs, ka galva šodien sāp tieši no tā Lāčplēša.
Jan 29 18:45	noisiite (in n_komentari): Šķiet, ka visur tu redzi tikai to, ko pati vēlies redzēt. Skaties, ka drīz velniņi nesāk rādīties un nav ārstēties jāiet.
Jan 29 18:41	jan09: uiņa Strēlnieks - tas ir vēlviens zodiakāls pizģec. Strēlnieka personīgajam viedoklim jākļūst par patiesību priekš visiem, kas atrodas no viņa netālu. Stāsta to pat tad, kad viņam uzstājīgi iesaka to nedarīt vai arī vispār sola par to sadauzīt seju. Nedomā par to, ka uz viņu var apvainoties. Vispār, maita, ļoti veiksmīga zīme, kas nedaudz kompensē pastāvīgu naudas trūkumu. Strēlnieku, neskatoties uz muldēšanas caurejas nosliecēm, mūzīgi piebaro un apsilda. Tas viss tikai tāpēc, ka viņš māk izlikties par mīlīgu, it īpaši, kad mute aizņemta ar ēdienu. Galvenais mīnuss - nekādīgi nevar aizvērties, stāstot citiem taisnību par visiem, tāpēc var izmuldēt lieku, par ko atkal var dabūt pa seju. Noslieces uz visām narkotiskajām atkarības formām, reliģiozu fanātismu, kas pēc idejas ir viens un tas pats. Labsirdīgs, bet huj to uzreiz sapratīsi. /pateicība autoram!
Jan 29 18:39	liljabrik: palasíju savu twitteri un tur patiešām izklausās, it kā es būtu hipsteris. bet es neesmu, man tikai patīk tā valodas estētika.
Jan 29 18:36	platformene: Es nolēmu kā būs. Tad pēkšņi kārtis arī tā nolēma.
Jan 29 18:33	slaaneklis: "Not sure what I'm doin'... but I'm doin' it!"
Jan 29 18:28	virginia_rabbit: es neuzrakstīju, ka patiesībā esmu slima, jo man par to ir mazliet kauns. bet jā, vakarā bija +39, un es šodien paliku strādāt no mājām, visu laiku sevi komfortējot ar tējām un svaigi spiestu apelsīnu, līdz ar to nejūtoties pārāk sūdīgi. tikai brīžiem vaidot, kad temp. atkal sāk kāpt.
Jan 29 18:24	mes: Atnāca ciemos māsīca, tad nu izdauzījās, izrādījās, izsmējās un vienā brīdī sāka bļaustīties tā, ka māsīca aizskrēja mājās, bet pati atlūza. Mhm, vēl aizvien 2h likums gulēšanai. Tas gan tikai ar mani, ar vīru arī 3h ir ok un tad vēl pati esot aizvakar atlūzusi ratos, kamēr vīrs uz otru istabu aizgājis! Kaut kas nebijis, lai pati aizmigtu?!
Jan 29 18:21	roskild: Shodiena taada gara un mazliet izmociita. Innovations and Engineering context joprojaam ir vieniigaa lekcija, kas patieshaam interesee un aizrauj. Paareejais viss ir taads saraustiits un bez satura. Toties visu leenaam virzu uz priekshu. Shovakar sarakstiishu plaanu un pielikshu pie sienas, lai tie visi deadline acu priekshaa un es par vinjiem neaizmirstu. Jo dziive tomeer notiek aiz augstskolas un darba sienaam. Un tagad man buutu vieglaak sanjemties, kaa pavasarii, kad viss saaks ziedeet un plaukt un vieniigais ko veeleeshos ir lasiit graamatas vieteejaa parkaa un dzert latte vai alu. Citaas jomaas ir diezgan vienmeeriigi un labi. Censhos atveeleet vairaak laika sev un mazaak kam citam. Samazinaat to stresa liimeni iekshaa. Bet es sheit laikam atkaartojos. Tomeer ir labi pierakstiit visu sev, lai peectam varu atcereeties un papeetiit savus kaapumus un kritumus no malas. Un man vienmeer patiik savilkt kopsavilkumus un apskatiities no malas. Dazhreiz pamostos no riita ar tik milziigu vienaldziibu un skumjumu. Taadu, ka neko, neko negribaas. Jo tas milziigais sabiedriibas un lielo biznesu konveijers malj kopaa un neljauj buut sev. Un vienmeer liekaas, ka visi labaaki un visi var labaak. Un tad ir taadi riiti, kad pamostos ar tik lielisku energiju un ambiicijaam, par to, ka es varu savaadaak un tik pat labi vai labaak. Ceru, ka shis otrais variants man buus, kad modiishos uz savu interviju peec paaris nedeeljaam. Future, be good to me!
Jan 29 18:21	samta: Šis gads arī ir jauks, citādi jauks un vēl citādi jauki man paliek, atceroties pagājušā janvāra beigas. Tas tik bija viens liels piiiiādzīvojūūms. Tik liels, ka laikam jau gada sākumā izsmēlu visu gadam paredzēto piedzīvojumu limitu un vajadzēja palikt stāvoklī, lai turpmākos mēnešus dzīvotu pieticīgāk :)
Jan 29 18:16	indulgence: pārlapojot pagājušā gada RL RL: Es biju Ņujorkā, kad stājās spēkā smēķēšanas aizliegums restorānos. Kādu kaitējumu tas nodarījis sociālajai dzīvei? Frana Lebovica: Milzīgu! Blumbergs to aizliedza, bet es viņu kaut kur satiku un jautāju: "Vai jūs zināt, kā sauc to, ka cilvēki sēž bāros, smēķē, dzer un sarunājas?" Viņš saka: "Kā?" Es viņam saku: "To sauc par mākslas vēsturi. Lūk, tā. (..) Restorāns iz privātīpašums, tas nepieder valstij. Ja kāds nopērk restorānu un cilvēki tajā grib smēķēt, viņiem būtu jāļauj to darīt. Ja jums nepatīk sēdēt starp cilvēkiem, kas smēķē, tad nenāciet iekšā. Tā es domāju. (..) tas izraisa neiedomājamu pašapmierinājumu. Vienīgie cilvēki, kurus amerikāņiem tagad ir atļauts neieredzēt, ir smēķētāji. Cilvēkiem ir milzum daudz visādu aizspriedumu, taču tos nav atļauts izpaust. Bet smēķētājus ienīst drīkst. Es to skaidroju tā, ka pretsmēķēšanas noskaņojums ir aizstājis prethomoseksuālisma noskaņojumu. Tie ir samainījušies vietām. Manā jaunībā homoseksuālisms faktiski bija ārpus likuma. (..) Tagad to pašu var teikt par smēķēštājiem. Ielās uz viņiem kliedz, tāpat kā kādreiz kliedza uz homoseksuāļiem. (..) Via: Ar Franu Lebovicu sarunājas Arnis Rītups. // Rīgas laiks., 2014., augusts, 47. lpp. Fran Lebowitz on Smoking: https://www.youtube.com/watch?v=aGcG7e03Nts
Jan 29 18:04	phz: Also, Fursday!
Jan 29 18:00	pretender: Atvērās. Tik daudz gribu teikt. Pirmkārt, ģeniāla ideja - mākslas ekspozīcija, kas sastāv no nekad neatvērtām paciņām un vēstulēm, kas nosūtītas, izgājušas caur pasta konveijeriem. Nolemtās paciņas, kurām liktenis ir lēmis tikt neatvērtām. Varbūt man ir delīrijs, bet tas liekas fantastiski. Ejam tālāk. Vajag saņemties darbā, jo jāturpina bliezt. Ja dzīve beigsies, gribu, lai tā beidzās spoži, vēlams reibumā. Un pēdējais, kas sakāms mana sadistiskā puse atkal laužas uz āru, tā grib staigāt apkārt un pie tam pieprasa kabatas naudu. Tā lūk. Neapspiediet sevi.
Jan 29 17:59	kakjux: shodien esmu pilniigi paarliecinaata, ka Black Books ir manai dveeselei vistuvaakais seriaals.
Jan 29 17:57	phz: Kaķurdiena, jenots edišen Nedaudz vēlāk: https://www.youtube.com/watch?v=QB1JfiWMIvQ
Jan 29 17:52	pretender: Vēl destruktīviem cilvēkiem, ar traumām, zemu pašapziņu, pašnāvnieciskām tieksmēm, mazohistiem, arī sadistiem ieteiktu nelasīt Neverwhere by Neil Gaiman. Vienai beibei jumtu norāva, tagad ir pārņemta ar nebūšanu n'shit. Kaut kāds sviests, varbūt jāzvana uz Tvaika ielu, lai šamējo savāc? Tomēr izvēlos klusi uz to visu noraudzīties. Katram savs.
Jan 29 17:40	pretender: Pirms pāris dienām beidzot saņēmos, lai aizietu uz pastu un izņemtu paciņu, kurā bija savā ziņa ZS dāvana priekš viņas. Tagad mājās stāv neattaisīta paciņa. Tāds būs tās paciņas mūžs, tā nekad netiks attaisīta. Tagad aizdomājos varbūt tur iekšā ebay pārdevējs ir piemetis kādus saldumus klāt. Bet nē, vaļā netaisīšu. Lai gan ir aizdomas, ka tur ir skittles. Māt, tas tik būtu JD un skittles. Tas būtu kā Slayer atskaņošana Doma baznīcā. Un, hāāāā, man uzspļaut, ka esmu mazs cilvēks ar lielu ego, bet, lai viņa iet ratā, vēl, jo vairāk, ka viņa man uzkrauj savu ideju par aiziešanu un vēlmi mirt. Lūdzu, šādu štelli nevienam nevajag uzkraut, jo tas ir vienkārši vāks. Būdams egoistisks kretīns, es viņai piedāvāšos nopirkt striķi, ja viņa kaut reizi mēģinās manā dzīvē ielauzties. Durvis ir ciet, mazā.
Jan 29 17:40	avralavral: ..mērcas atpakaļ faktos "The most ancient parts of truth . . . also once were plastic. They also were called true for human reasons. They also mediated between still earlier truths and what in those days were novel observations. Purely objective truth, truth in whose establishment the function of giving human satisfaction in marrying previous parts of experience with newer parts played no role whatsoever, is nowhere to be found. The reasons why we call things true is the reason why they are true, for 'to be true' means only to perform this marriage-function." "Truths emerge from facts, but they dip forward into facts again and add to them; which facts again create or reveal new truth (the word is indifferent) and so on indefinitely. The 'facts' themselves meanwhile are not true. They simply are. Truth is the function of the beliefs that start and terminate among them." Viljams Džeimss (amer. pragmatisms, 19. gs.)
Jan 29 17:39	virginia_rabbit: "mammīt, man patīk garderie" (pagarinātā grupa). finally (pirms izņemšanas brīdi stāvēju pie žoga un skatījos, kā viņš sarkaniem vaigiem ar citiem bērniem dauzās pa slidkalnu)
Jan 29 17:36	15: http://www.theguardian.com/us-news/2015/jan/29/hipster-churches-sillicon-valley-evangelical-new-home
Jan 29 17:18	kbrgs_: es nevaru, tā pase…ržu i ņemagu; komplektā ar LMA Funkcionālā dizaina maģistra darbiem: vīžuki
Jan 29 17:05	saules_baterija: pick up (the pieces) Reiz (vakar) nosolījos sarakstīt grāmatu, kurā iekļaut fantastiskākos un neiedomājamākos savā dzīvītē sadzirdētos pick-up line. Pagaidām (līdz mani šeit sameklēs topošais izdevējs) aprobežošos ar bloga ierakstu. Tātad, tai mazajai saujiņai cilvēku, kuri mani pazīst (un visiem citiem, kuri lasa manus vārsmojumus soc. tīklos) ir skaidri zināms, ka mans otrais vārds ir nevis "Smaida", bet gan "Liksta". Tādēļ man, pamatojoties bārā izskanējušā citātā "ar tevi sāk runāt cilvēki visvairāk random vietās" un mudinājumiem kādreiz beidzot kaut ko uzrakstīt, šķiet tikai ģeniāli aprakstīt variantus, kādos cilvēki ar mani iepazīstas/komunicē. Kad man vēl bija draudzene (tas ir, tajā vienā vakarā, kad viņa bija pašķīrusies no drauga), gājām uz Vecrīgu meklēt to viņas bijušo. Viss beidzās fantastiski - viņa atrada savu puisi un alkohola uzplūdā palika pie viņa, kamēr es četras stundas meklēju ceļu no Ūsām līdz Pērlei, pa ceļam kā nejuši, tā neapzināti piesavinoties 49 Narvesen uzlīmes, par tādu eksistenci uzzinot tikai pirmdienas dienā, fizikas klases pirmajā solā cītīgi skaitot, vai man pietiks pusdienu naudas, lai nopirktu sev tinamo tabaku. Stāsts, protams, nebija par to. Vienā šī vakara punktā nonācām tādā jaukā un vispār ne narkomānu iecienītā vietā kā Space Dog, kuras tālākajā nostūrī mana tā vakara kompānija sazīmēja bijušā drauga labākā drauga aprises. Tā kā bijām ne tikai ar izskatu, bet arī ar prātu apveltītas daiļavas, nolēmām, ka labāka uzmanības pievēršanas veida par 'divas meitenes bučojas' nav un nebūs. Nesanāca. Toties pie mums pienāca četri mana tēva vecuma jaunieši ar nepārvaramu vēlmi dejot. Tajā jaunībā vēl nebiju dabūjusi pa seju no krieviem savas bravūrīgās mutes dēļ, tādēļ skaidri un gaiši paziņoju, ka es ar krieviem nedejoju. Tas, protams, pārvērtās argumentētā diskusijā, kurā es vēl un vēlreiz atkārtoju savu skaidro un gaišo paziņojumu, savukārt jaunieši centās pārliecināt mani, ka viņiem šāds slāvu akcents vien tādēļ, ka studē Stokholmā un atbraukuši uz Latviju brīvdienās. Nav tā, ka mana atmiņa toreiz (un jebkurā citā reizē) strādāja uz procentiem simts, bet vienā mirklī izskanēja "bet mēs esam atbraukuši no Stokholmas un gribam pirms prombraukšanas padejot ar skaistām latviešu maukām". Tā kā mutes izmērs bija iespaidīgs arī manos 16-17, pratu pateikt ko tik skaistu un sievišķīgu kā: "Piedod, es mēģināju pieklājīgi, bet es ar tevi nedejošu, jo tu esi vecs un neglīts, un ps lūdzu nahj". Tavu laimi, paklausīja arī. Runājot par vecumu (un nevis manām attiecībām), reiz Mārtiņam bija vārda diena. Kā jau muzikālā kompānijā pienākas, gaviļnieks kļuva par klavierspēlmani bāra "Ala" telpās, kamēr es atklāju, ka priekštelpā esošās klavieres "Україна" ir vēl sliktākas kā demokrātiskā situācija viņu valstī. Vēl mēs tajā vakarā attapāmies Rockcafe karaokes nostūrī, dziedod Lilioma dziesmu. Pirmajās rindās izteikti aktīvi, ik pa laikam kaut ko novelkot, dejoja vīrietis mana vectēva (ja vien viņš būtu dzīvs) vecumā. Kā jau katram sevi cienošam jaunietim zināms, uz deju grīdas paliek tikai gods un kauns un tādēļ arī šis vectēva gada gājuma jaunēklis (lai gan es nebrīnītos, ja viņam piemestos kaut kāda bruka un viņš tur arī paliktu) nolēma dalīt ar mums savu laiku pīpētavā. Šī situācija gan neietērpj koļīšanas mēģinājumu skaistos vārdos, bet jau pats fakts vien, ka vecs vīrietis lūdz manu vārdu un telefona numuru, ir kaut kas, ar ko lepoties, un, ko stāstīt mazbērniem (kaimiņa, savu man gan jau nebūs). Situācija atrisinājās fantastiski, manas smadzeņu šūnas un lokanā mēle safabricēja, ka esmu kaislīga kristiete un savu identitāti nepazīstamiem cilvēkiem neatklāju, jo, ja dieviņš būs lēmis, tad mēs noteikti vēl kādreiz tiksimies. Kad sarunbiedrs paziņoja, ka dieviņa nav, dikti apvainojos un aizgāju precīzi pusotru metru tālāk samainīties kontaktiem ar kādu izskatīgu studentu no Vācijas. Turpinot ar studentiem, tajā pašā vakarā nokļuvām arī Islandes studenta uzmanības lokā, kas beidzās ar fanastisku piedāvājumu, ka viņš īrē manu dzīvokli kopā ar mani. Tavu brīnumu, bet arī šis jaunēklis bija gana vecs, lai atminētos, kad parādījās krāsu televīzija vai baloža pastu nomainīja telegrammas. Un vispār, ārzemnieki ir tāda kolosāla suga. Visiem kā vienam šķiet, ka drīkst piesēst pie meiteņu galdiņa un censties savus ārējos muskuļus bāzt meiteņu mutēs. Tā vietā, lai vārdiski un absolūti nepieklājīgi aizsūtītu cilvēkus ellē, parasti cenšos ieskaidrot, ka vaina ir manī, nevis viņos. Nesen kaut kad paziņoju, ka man puiši itin nemaz neinteresē, un, lai viņš sameklē kādu citu. Tas beidzās ar "it's fine by me" no viņa puses un padsmit minūšu garu lekciju par sieviešu tiesībām izvēlēties, ar ko gulēt un ar ko - ne no manējās, stāstu papildinot ar feministu teorijām un apgalvojumu, ka viņš nevar sevi dēvēt par vīrieti, ja ir vien nezvērs, kuram galvenais ir nopisties, itin nemaz neinteresējoties par sabiedrotās interesēm. Kamēr ar prātu apveltītie draugi bija paspējuši veiksmīgi pamest telpas, es viena stāvēju istabas vidū un skaļi kliedzu par homoseksuāļu tiesībām. Vēl viens skaists stāsts pūra lādē, kuru vēstīt (kaimiņa) mazbērniem. Kad es vēl mācījos mūzikas skoliņā, man bija jāstāv salīdzinoši vientuļa ceļa malā pamestā pieturā. Vēl pirms biju nokļuvusi līdz pieturai, man blakus apstājās mašīna, kura aicināja iekāpt un visu laiku man skaidroja, ka nekas slikts jau ar mani neotikšot. Puspamesta šoseja, kura stiepjas blakus mežam, gan paredz kaut ko pilnībā pretēju, tādēļ teicu, ka man ir 14 un mamma neļauj runāt ar nepazīstamiem cilvēkiem. Laužoties un tielējoties tikām līdz automašīnas vadītāja izteikumam "Es teikšu godīgi, man vakar palika 40 un es jūtos bēdīgs un vientuļš, lūdzu sastādi man kompāniju". Prātiņā tajā laikā man bija kādi gadi trīs, tādēļ izlēmu, ka šis ir citāts, pēc kura drīkst kāpt iekšā svešā mašīnā. Lai kaut kā nebūt ievietotu mašīnā ģitāru, atvēru tumši zila busiņa aizmugurējās bīdāmās durvis, kas tajā mirklī likās pilnībā normāli un arī neskrēju pretējā virzienā, kad pamanīju tur segas un āmuru. Stāsts beidzās laimīgi - neskatoties uz to, ka 10 min garā ceļa laikā vadītājs sāka dzert balzāma kokteili un mašīna neuzraudzīta iebrauca pretējā joslā, es pat paspēju uz savu ģitārspēles nodarbību. Atkāpjoties no atkāpes un turpinot Vecrīgas stāstus - ir viens tāds bārs ar garšīgu alu un dzimumiem nenodalītu tualeti. Un es tā mierīgi mazgāju rokas, kad pamanu, ka uz manām (neeksistējošām) krūtīm diezgan uzkrītoši skatās pie blakus izlietnes stāvošs vienaudzis. Pieļauju, ka tā bija mana wtf sejas izteiksme, kura lika viņam pār lūpu pārspļaut "kaklarotas ir tik ļoti fucked up". Tā vien mēle niezēja paziņot kaut ko par narkomāniem, bet alus, kas cirkulēja manos asinsvados, pasteidzās priekšā un paziņoja: "protams, es zinu!" Tad turpinājās kaut kas par to, ka manu matu izlaišana vien kaut ko nozīmējot un tādēļ es pametu gan tualeti, gan bāru. Un pamodos blakus puisim, kuram jau divus gadus ir uzticama draudzene. Tajā pašā vakarā manai skaisto puišu kompānijai, kuriem nesu vārda dienas kūku, pievienojās kāds viņu internacionālās skolas students, kuram laikam (un pilnībā aplami) šķiet, ka ir baigais donžuāns un izteikti nostabilizē savu spēcīga vīrieša ampluā, ja bārā dzer līdzpaņemtu šņabi no pudeles un stāsta, cik ļoti sadzēries viņš ir. Atvadoties viņš paziņoja, ka "I believe this is our last goodbye". Tā kā dzēruši ārzemnieki ne gluži ietilpst manā kategorijā 'sapņu vīrietis', neko vairāk par "ok" nespēju izspiest pār savām lūpām. Nākamais solis no dzēruša un iedomīga kretīna: "Just ok? Are you serious? Just look at me!" Mans mērs bija pilns, jo viņš izskatījās kā tāds Černobiļai sprādziena laikā tuvu stāvējis cilvēks, un nekas nav pretīgāks par bez iemesla iedomīgiem cilvēkiem, un arī visiem citiem iedomīgiem cilvēkiem. Paziņoju, ka "well, now this really is our last goodbye", kam sekoja viņa stāstīšana visiem, kuriem nav slinkums klausīties (vismaz trīs reizes katram), cik 'fucking cold' es esmu. Kad sirsniņa man saka priekšā, ka bāros es jau jūtos kā otrajās mājās (patiesībā pirmajās, bet nebūtu jau pieklājīgi publiski atzīt, ka man nav māju), mēdzu aiziet uz teātri, operu vai kādu mākslas galeriju. Trešdienas vakarā tāpat vien devos uz operas namu, kurā var starot par orķestra dzīvo mūziku vien. Vīrietis pie durvīm ne tikai izteikti uzkrītoši vēroja, kā es smēķēju 10 min pirms izrādes sākuma, bet arī pasteidzās atvērt man durvis, pavaicāja, kā es tik nepieklājīgi nesagaidīju savu kavalieri. Man uz pieres rakstīts, ka neizskatos gana pašpietiekama? (es pilnībā ticu, ka jā, bet ētikas mācībā nemācīja neaizrādīt citu cilvēku trūkumus?) Tad vīrietis ap zeltaino pusmūža krīzes vecumu (ja vien tas vecums ir kādi 30-50, es tiešām neredzēju, bija tumšs) piedāvāja uznest riteni uz manu dzīvokli. Kad es nesu savus 17 kg ar kokli, man paziņo, ka "šādi jūsu dibens izskatās lielāks" un lūr uz mani kā raganu, kad neesmu gracioza kā balerīna sabiedriskajā transportā, bet, ja jāpalīdz pārstumt riteni pār slieksni, tad, protams, nav grūti palīdzēt. Kad vienam puisim reiz atdevu viņa dzīvokļa atslēgas, kuras manā somā nostāvēja kādus mēnešus divus, stāstīju par to, kā viegli (reiz simts) iereibusi biju nopietnā sarunā par fotogrāfiju. Garāmgājējs piestāja uzpīpēt, paklausījās manas kolosālās vārsmas un pasludināja mani par sava nākamā pasākuma oficiālo fotogrāfu, jo esmu maziņa un meitene. Ja tas tiešām notiks, iemainīšu savu iPhone pret Nokia un uztaisīšu melnbaltas vintage bildes. Jāatzīst, ka nav tā, ka man uzmanību pievērš tikai vīriešu dzimtes pārstāvji. Ejot mājās pirms 22:00 vakarā var gadīties paiet garām kompānijai, kurā ir divi veci kungi un viena veca dāma (vecs = 35+), visi puslīdz kliņķī. Sauciet to par sieviešu saliedētību, bet tik kolosālu ieteikumu ne reizi mūžā vēl nebiju saņēmusi: "Neņem mutē, ņem starp kājām - vairāk vietas!" Ar brāļa draudzenēm, savukārt, iepazīstos īpaši draudzīgi un pretimnākoši - atnāku mājās pēc darba, nu tā, ap 1:00 un dzīvoklī ir baigi laba ballīte. Kamēr viens guļ ar galvu podā, meitene staigā pa dzīvokli, kliedzot virsū puisim: "Man mēnesī ir vairāk seksa kā tev visā mūžā!" Vai gan Grieta spēj paklusēt šādā situācijā? Itin nemaz. Aptuvenais dialogs: "Es ar tādām lietām nelepotos" "Ko tad man darīt? Ļaut, lai man dirš virsū un neko neteikt pretī?" "Nu bet nejau paziņot, ka esi ma*ka" "Kas tu vispār esi un ko tu te dari?" "Es te dzīvoju" Un tad es aizgāju prom, paziņojot, ka lai viņi nemaz nemēģina poda mīļotāju ieslēgt tualetē un paši aiziet ballēties, jo tualetes durvis, tāpat kā dzīvokļa, ir slēdzamas no iekšpuses. Drama queen me. Labāko pietaupot beigām, vienas piektdienas ballītē, kurā ierados vien tādēļ, ka man tuvu stāvošs cilvēks lika mūziku (lasīt: bez maksas varēju dzert visu, ko vēlos), iepazinos ar puisi, kuram, pasakot savu vārdu, dzirdēju: "Es tieši nesen pētīju lauksaimniecības statistiku - Latvijā ir kādas 3000 govis ar vārdiem "Gauja" un "Strauta", bet ar vārdu "Grieta" ir tikai kādas 700!" Pateicos par uzmanību, no sirsniņas atvainojos par laika kavēšanu un vēlo patīkami kolosālu dienu, vakaru un rītdienas rītu! G.
Jan 29 17:01	saules_baterija: pick up (the pieces) Reiz (vakar) nosolījos sarakstīt grāmatu, kurā iekļaut fantastiskākos un neiedomājamākos savā dzīvītē sadzirdētos pick-up line. Pagaidām (līdz mani šeit sameklēs topošais izdevējs) aprobežošos ar bloga ierakstu. Tātad, tai mazajai saujiņai cilvēku, kuri mani pazīst (un visiem citiem, kuri lasa manus vārsmojumus soc. tīklos) ir skaidri zināms, ka mans otrais vārds ir nevis "Smaida", bet gan "Liksta". Tādēļ man, pamatojoties bārā izskanējušā citātā "ar tevi sāk runāt cilvēki visvairāk random vietās" un mudinājumiem kādreiz beidzot kaut ko uzrakstīt, šķiet tikai ģeniāli aprakstīt variantus, kādos cilvēki ar mani iepazīstas/komunicē. Kad man vēl bija draudzene (tas ir, tajā vienā vakarā, kad viņa bija pašķīrusies no drauga), gājām uz Vecrīgu meklēt to viņas bijušo. Viss beidzās fantastiski - viņa atrada savu puisi un alkohola uzplūdā palika pie viņa, kamēr es četras stundas meklēju ceļu no Ūsām līdz Pērlei, pa ceļam kā nejuši, tā neapzināti piesavinoties 49 Narvesen uzlīmes, par tādu eksistenci uzzinot tikai pirmdienas dienā, fizikas klases pirmajā solā cītīgi skaitot, vai man pietiks pusdienu naudas, lai nopirktu sev tinamo tabaku. Stāsts, protams, nebija par to. Vienā šī vakara punktā nonācām tādā jaukā un vispār ne narkomānu iecienītā vietā kā Space Dog, kuras tālākajā nostūrī mana tā vakara kompānija sazīmēja bijušā drauga labākā drauga aprises. Tā kā bijām ne tikai ar izskatu, bet arī ar prātu apveltītas daiļavas, nolēmām, ka labāka uzmanības pievēršanas veida par 'divas meitenes bučojas' nav un nebūs. Nesanāca. Toties pie mums pienāca četri mana tēva vecuma jaunieši ar nepārvaramu vēlmi dejot. Tajā jaunībā vēl nebiju dabūjusi pa seju no krieviem savas bravūrīgās mutes dēļ, tādēļ skaidri un gaiši paziņoju, ka es ar krieviem nedejoju. Tas, protams, pārvērtās argumentētā diskusijā, kurā es vēl un vēlreiz atkārtoju savu skaidro un gaišo paziņojumu, savukārt jaunieši centās pārliecināt mani, ka viņiem šāds slāvu akcents vien tādēļ, ka studē Stokholmā un atbraukuši uz Latviju brīvdienās. Nav tā, ka mana atmiņa toreiz (un jebkurā citā reizē) strādāja uz procentiem simts, bet vienā mirklī izskanēja "bet mēs esam atbraukuši no Stokholmas un gribam pirms prombraukšanas padejot ar skaistām latviešu maukām". Tā kā mutes izmērs bija iespaidīgs arī manos 16-17, pratu pateikt ko tik skaistu un sievišķīgu kā: "Piedod, es mēģināju pieklājīgi, bet es ar tevi nedejošu, jo tu esi vecs un neglīts, un ps lūdzu nahj". Tavu laimi, paklausīja arī. Runājot par vecumu (un nevis manām attiecībām), reiz Mārtiņam bija vārda diena. Kā jau muzikālā kompānijā pienākas, gaviļnieks kļuva par klavierspēlmani bāra "Ala" telpās, kamēr es atklāju, ka priekštelpā esošās klavieres "Україна" ir vēl sliktākas kā demokrātiskā situācija viņu valstī. Vēl mēs tajā vakarā attapāmies Rockcafe karaokes nostūrī, dziedod Lilioma dziesmu. Pirmajās rindās izteikti aktīvi, ik pa laikam kaut ko novelkot, dejoja vīrietis mana vectēva (ja vien viņš būtu dzīvs) vecumā. Kā jau katram sevi cienošam jaunietim zināms, uz deju grīdas paliek tikai gods un kauns un tādēļ arī šis vectēva gada gājuma jaunēklis (lai gan es nebrīnītos, ja viņam piemestos kaut kāda bruka un viņš tur arī paliktu) nolēma dalīt ar mums savu laiku pīpētavā. Šī situācija gan neietērpj koļīšanas mēģinājumu skaistos vārdos, bet jau pats fakts vien, ka vecs vīrietis lūdz manu vārdu un telefona numuru, ir kaut kas, ar ko lepoties, un, ko stāstīt mazbērniem (kaimiņa, savu man gan jau nebūs). Situācija atrisinājās fantastiski, manas smadzeņu šūnas un lokanā mēle safabricēja, ka esmu kaislīga kristiete un savu identitāti nepazīstamiem cilvēkiem neatklāju, jo, ja dieviņš būs lēmis, tad mēs noteikti vēl kādreiz tiksimies. Kad sarunbiedrs paziņoja, ka dieviņa nav, dikti apvainojos un aizgāju precīzi pusotru metru tālāk samainīties kontaktiem ar kādu izskatīgu studentu no Vācijas. Turpinot ar studentiem, tajā pašā vakarā nokļuvām arī Islandes studenta uzmanības lokā, kas beidzās ar fanastisku piedāvājumu, ka viņš īrē manu dzīvokli kopā ar mani. Tavu brīnumu, bet arī šis jaunēklis bija gana vecs, lai atminētos, kad parādījās krāsu televīzija vai baloža pastu nomainīja telegrammas. Un vispār, ārzemnieki ir tāda kolosāla suga. Visiem kā vienam šķiet, ka drīkst piesēst pie meiteņu galdiņa un censties savus ārējos muskuļus bāzt meiteņu mutēs. Tā vietā, lai vārdiski un absolūti nepieklājīgi aizsūtītu cilvēkus ellē, parasti cenšos ieskaidrot, ka vaina ir manī, nevis viņos. Nesen kaut kad paziņoju, ka man puiši itin nemaz neinteresē, un, lai viņš sameklē kādu citu. Tas beidzās ar "it's fine by me" no viņa puses un padsmit minūšu garu lekciju par sieviešu tiesībām izvēlēties, ar ko gulēt un ar ko - ne no manējās, stāstu papildinot ar feministu teorijām un apgalvojumu, ka viņš nevar sevi dēvēt par vīrieti, ja ir vien nezvērs, kuram galvenais ir nopisties, itin nemaz neinteresējoties par sabiedrotās interesēm. Kamēr ar prātu apveltītie draugi bija paspējuši veiksmīgi pamest telpas, es viena stāvēju istabas vidū un skaļi kliedzu par homoseksuāļu tiesībām. Vēl viens skaists stāsts pūra lādē, kuru vēstīt (kaimiņa) mazbērniem. Kad es vēl mācījos mūzikas skoliņā, man bija jāstāv salīdzinoši vientuļa ceļa malā pamestā pieturā. Vēl pirms biju nokļuvusi līdz pieturai, man blakus apstājās mašīna, kura aicināja iekāpt un visu laiku man skaidroja, ka nekas slikts jau ar mani neotikšot. Puspamesta šoseja, kura stiepjas blakus mežam, gan paredz kaut ko pilnībā pretēju, tādēļ teicu, ka man ir 14 un mamma neļauj runāt ar nepazīstamiem cilvēkiem. Laužoties un tielējoties tikām līdz automašīnas vadītāja izteikumam "Es teikšu godīgi, man vakar palika 40 un es jūtos bēdīgs un vientuļš, lūdzu sastādi man kompāniju". Prātiņā tajā laikā man bija kādi gadi trīs, tādēļ izlēmu, ka šis ir citāts, pēc kura drīkst kāpt iekšā svešā mašīnā. Lai kaut kā nebūt ievietotu mašīnā ģitāru, atvēru tumši zila busiņa aizmugurējās bīdāmās durvis, kas tajā mirklī likās pilnībā normāli un arī neskrēju pretējā virzienā, kad pamanīju tur segas un āmuru. Stāsts beidzās laimīgi - neskatoties uz to, ka 10 min garā ceļa laikā vadītājs sāka dzert balzāma kokteili un mašīna neuzraudzīta iebrauca pretējā joslā, es pat paspēju uz savu ģitārspēles nodarbību. Atkāpjoties no atkāpes un turpinot Vecrīgas stāstus - ir viens tāds bārs ar garšīgu alu un dzimumiem nenodalītu tualeti. Un es tā mierīgi mazgāju rokas, kad pamanu, ka uz manām (neeksistējošām) krūtīm diezgan uzkrītoši skatās pie blakus izlietnes stāvošs vienaudzis. Pieļauju, ka tā bija mana wtf sejas izteiksme, kura lika viņam pār lūpu pārspļaut "kaklarotas ir tik ļoti fucked up". Tā vien mēle niezēja paziņot kaut ko par narkomāniem, bet alus, kas cirkulēja manos asinsvados, pasteidzās priekšā un paziņoja: "protams, es zinu!" Tad turpinājās kaut kas par to, ka manu matu izlaišana vien kaut ko nozīmējot un tādēļ es pametu gan tualeti, gan bāru. Un pamodos blakus puisim, kuram jau divus gadus ir uzticama draudzene. Tajā pašā vakarā manai skaisto puišu kompānijai, kuriem nesu vārda dienas kūku, pievienojās kāds viņu internacionālās skolas students, kuram laikam (un pilnībā aplami) šķiet, ka ir baigais donžuāns un izteikti nostabilizē savu spēcīga vīrieša ampluā, ja bārā dzer līdzpaņemtu šņabi no pudeles un stāsta, cik ļoti sadzēries viņš ir. Atvadoties viņš paziņoja, ka "I believe this is our last goodbye". Tā kā dzēruši ārzemnieki ne gluži ietilpst manā kategorijā 'sapņu vīrietis', neko vairāk par "ok" nespēju izspiest pār savām lūpām. Nākamais solis no dzēruša un iedomīga kretīna: "Just ok? Are you serious? Just look at me!" Mans mērs bija pilns, jo viņš izskatījās kā tāds Černobiļai sprādziena laikā tuvu stāvējis cilvēks, un nekas nav pretīgāks par bez iemesla iedomīgiem cilvēkiem, un arī visiem citiem iedomīgiem cilvēkiem. Paziņoju, ka "well, now this really is our last goodbye", kam sekoja viņa stāstīšana visiem, kuriem nav slinkums klausīties (vismaz trīs reizes katram), cik 'fucking cold' es esmu. Kad sirsniņa man saka priekšā, ka bāros es jau jūtos kā otrajās mājās (patiesībā pirmajās, bet nebūtu jau pieklājīgi publiski atzīt, ka man nav māju), mēdzu aiziet uz teātri, operu vai kādu mākslas galeriju. Trešdienas vakarā tāpat vien devos uz operas namu, kurā var starot par orķestra dzīvo mūziku vien. Vīrietis pie durvīm ne tikai izteikti uzkrītoši vēroja, kā es smēķēju 10 min pirms izrādes sākuma, bet arī pasteidzās atvērt man durvis, pavaicāja, kā es tik nepieklājīgi nesagaidīju savu kavalieri. Man uz pieres rakstīts, ka neizskatos gana pašpietiekama? (es pilnībā ticu, ka jā, bet ētikas mācībā nemācīja neaizrādīt citu cilvēku trūkumus?) Tad vīrietis ap zeltaino pusmūža krīzes vecumu (ja vien tas vecums ir kādi 30-50, es tiešām neredzēju, bija tumšs) piedāvāja uznest riteni uz manu dzīvokli. Kad es nesu savus 17 kg ar kokli, man paziņo, ka "šādi jūsu dibens izskatās lielāks" un lūr uz mani kā raganu, kad neesmu gracioza kā balerīna sabiedriskajā transportā, bet, ja jāpalīdz pārstumt riteni pār slieksni, tad, protams, nav grūti palīdzēt. Kad vienam puisim reiz atdevu viņa dzīvokļa atslēgas, kuras manā somā nostāvēja kādus mēnešus divus, stāstīju par to, kā viegli (reiz simts) iereibusi biju nopietnā sarunā par fotogrāfiju. Garāmgājējs piestāja uzpīpēt, paklausījās manas kolosālās vārsmas un pasludināja mani par sava nākamā pasākuma oficiālo fotogrāfu, jo esmu maziņa un meitene. Ja tas tiešām notiks, iemainīšu savu iPhone pret Nokia un uztaisīšu melnbaltas vintage bildes. Jāatzīst, ka nav tā, ka man uzmanību pievērš tikai vīriešu dzimtes pārstāvji. Ejot mājās pirms 22:00 vakarā var gadīties paiet garām kompānijai, kurā ir divi veci kungi un viena veca dāma (vecs = 35+), visi puslīdz kliņķī. Sauciet to par sieviešu saliedētību, bet tik kolosālu ieteikumu ne reizi mūžā vēl nebiju saņēmusi: "Neņem mutē, ņem starp kājām - vairāk vietas!" Ar brāļa draudzenēm, savukārt, iepazīstos īpaši draudzīgi un pretimnākoši - atnāku mājās pēc darba, nu tā, ap 1:00 un dzīvoklī ir baigi laba ballīte. Kamēr viens guļ ar galvu podā, meitene staigā pa dzīvokli, kliedzot virsū puisim: "Man mēnesī ir vairāk seksa kā tev visā mūžā!" Vai gan Grieta spēj paklusēt šādā situācijā? Itin nemaz. Aptuvenais dialogs: "Es ar tādām lietām nelepotos" "Ko tad man darīt? Ļaut, lai man dirš virsū un neko neteikt pretī?" "Nu bet nejau paziņot, ka esi ma*ka" "Kas tu vispār esi un ko tu te dari?" "Es te dzīvoju" Un tad es aizgāju prom, paziņojot, ka lai viņi nemaz nemēģina poda mīļotāju ieslēgt tualetē un paši aiziet ballēties, jo tualetes durvis, tāpat kā dzīvokļa, ir slēdzamas no iekšpuses. Drama queen me. Labāko pietaupot beigām, vienas piektdienas ballītē, kurā ierados vien tādēļ, ka man tuvu stāvošs cilvēks lika mūziku (lasīt: bez maksas varēju dzert visu, ko vēlos), iepazinos ar puisi, kuram, pasakot savu vārdu, dzirdēju: "Es tieši nesen pētīju lauksaimniecības statistiku - Latvijā ir kādas 3000 govis ar vārdiem "Gauja" un "Strauta", bet ar vārdu "Grieta" ir tikai kādas 700!" Pateicos par uzmanību un vēlu lielu laimi! G.
Jan 29 16:59	psihs: šajā fraktalizācijā... https://www.youtube.com/watch?v=HfMFpqf9Tn8
Jan 29 16:59	tepat: Vakar darbā iešķēlu tādu brūci kājā, ka kolēģe drusku sagrīļojās no asiņu plūdiem virtuvē. Nosējām un kliboju uz Taku pie Ž., pārsēju vēlreiz un devos mājās. Riktīgi negribas šūt, tāpēc pagaidām mēģinu iestāstīt, ka "tā vate tur ieaugs, izveidosies krevele un, kad noies krevele, noies arī vate". R. par pamatkritēriju nākamās dzīvesvietas izvēlē ierosina tabulas aili "metri līdz traumpunktam". Tā kā A. un E. ir devušās brīvdienās, vairāk kā nedēļu apdzīvoju Miera ielas dzīvokli un skumstu par idiotiskiem lēmumiem (piemēram, izvākšanos no šejienes). Reiz man atkal būs tik pat lielisks dzīvklis, gan redzēsiet. Līdz tam baudu privilēģijas, ko sniedz "labdien, esmu lka drāmas students, var sarunāt biļetīti?" un skrienu taisīties Raiņa sapņiem, ciao
Jan 29 16:58	pikaczu: https://www.youtube.com/watch?v=-pxRXP3w-sQ - piekriitu katram vaardam
Jan 29 16:56	baby_amfik: https://twitter.com/Kristigais
Jan 29 16:51	usne: cik labi, būt izgulējušamies, brīvam no alko asinīs, distancējušamies no stresa, ar skaidru galvu, izdarijušam visus tos mazos darbus, uz kuriem neizskaidrojamu iemeslu dēļ jāsaņemas ir ilgāk kā izdarīšana!
Jan 29 16:47	slaaneklis: Samalās milti smalki. Smalki kā visbaltākais sniedziņš.
Jan 29 16:46	dhonass: Kolēģe, uz kuru man ir neliels krešs jau kopš manām nūba dienām birojā (tiesa gan, IT departamenta beibe joprojām saglabā stabilas līderpozīcijas), atnāca kaut ko saskaņot, pienākot man no mugurpuses un klusām sakot "Nebaidies", lieki piebilst, ka neuztvēru ne vārda no viņas teiktā. Drīz būs -20, super, vsjo po planu.
Jan 29 16:39	pretender: Gaidu vakaru, ieliešu sev pāris glāzes laimes. JD ir mana mūža lielākā mīlestība. Protams, ir arī vēl citas potenciāli fatālas atkarības.
Jan 29 16:36	iguaana: karoch lose. nopirku sev karen millen kleitu. it kaa jau ar atlaideem bet..stipri paari saviem plaanotajiem plaaniem. nu neko. chau, grikjiishi :D
Jan 29 16:24	lyrfeel (in pajautaa): Šoseja Tīnūži - Koknese Klau, cibiņ cilvēciņi, man jautājums - ir gadījies braukt pa to štrāsi tagad nesen? Kāds tas ceļš ir tagad, šajā burvelīgajā -1/+1 t'C laikā? Es tāds šoferīts ar nelielu stāž, pusotrs gadiņš, vislaik braucu pa Rīgu pārsvarā, pa tālajiem ceļiem pa LV ļoti reti. Ziemā UN tumsā vispār vēl nav tik tālu pašrocīgi braukts nekur. Man ir doma braukt uz Aizkraukli kaut kad rītvakar. Kāda tur i tā štrāse? Normāls, braucams ceļš? Vasarā noteikti burvīgs, bet kā tur tagad? Pieredzējušiem šoferiem jautājums šķitīs tups, varu iedomāties :) Tomēr lūdzu netiesājiet 8)) Paldies un foršu vakaru :]
Jan 29 16:24	salty: Viņa tusē pa paklāju, sūkā silikona kūku lāpstiņu un kāru aci skatās pāri barjerai uz manām čībām. Un tad palien tuvāk, pabīda barjeras segu, noliek uz tās galvu, atpūšas un turpina kāri skatīties uz čībām. Un tā vēl pāris reizes, līdz jau pa pusei bija nolīdusi nost no sava paklāja. Aizstiepu atpakaļ uz otru malu. Nebūs vēl manas čības ēst.
Jan 29 16:20	lyrfeel: Šoseja Tīnūži - Koknese Klau, cibiņ cilvēciņi, man jautājums - ir gadījies braukt pa to štrāsi tagad nesen? Kāds tas ceļš ir tagad, šajā burvelīgajā -1/+1 t'C laikā? Es tāds šoferīts ar nelielu stāž, pusotrs gadiņš, vislaik braucu pa Rīgu pārsvarā, pa tālajiem ceļiem pa LV ļoti reti. Ziemā un tumsā vispār vēl nav tik tālu pašrocīgi braukts nekur. Man ir doma braukt uz Aizkraukli kaut kad rītvakar. Kāda tur i tā štrāse? Normāls, braucams ceļš? Vasarā noteikti burvīgs, bet kā tur tagad? Pieredzējušiem šoferiem jautājums šķitīs tups, varu iedomāties :) Tomēr lūdzu netiesājiet 8)) Paldies un foršu vakaru :]
Jan 29 16:15	psihs: old man river, old man river, what does he know if the world has troubles, if the land ain't free? https://www.youtube.com/watch?v=eh9WayN7R-s
Jan 29 16:11	thepalua: otrs blogs HOW ‘BOUT THEM BURRITOS?
Jan 29 16:01	baby_amfik: kā amfiks darbu dabūja īssakot, izdomāju, ka man starp studijām derētu kaut kur piestrādāt. pēc šīs gaišās domas dzimšanas kā no debesīm, kā smejies, izleca sludinājums par laikmetīgo operu. ņemot vērā to, ka dāma, kas ir vadītāja man jau bija puslīdz zināma, pa taisno uzsitu viņai ziņu un aizsūtot savu smieklīgo CV ar motivācijas vēstuli, viņa piedāvāja satikties. mūsu tikšanās tika atliktas kādas divas reizes, jo viņa pielējās lediņa pasākumā un vakar es nevarēju tikt, bet nu viņai tāpat mašīnai pārsprāga riepa. nu tad sarunājām uz šo rītu atlikt visu ''oficiālo'' pasākumu. netīšām sanāca tā, ka vakar aizgājām uz čomski, satikām tur vienu kompāniju un viss beidzās ar to, ka es sakurījos un sadzēros, tad ap 2:00 es sapratu, ka man ir jātulko projekts un jāiet no paša rīta uz tikšanos. (starp citu, projekts beigās nebija jātulko.) vilkos mājās pa puteni kopā ar drušku un viņa draugu, pa ceļam murgojām kaut ko par attiecībām un dziedājām paraguay zoo ģimenes dzīvi, ja nemaldos. Ā NĒ, es dziedāju ''Lustīgo Blūmīzeru'' nonākusi mājās man pretī nāca man kaimiņiene, fitnesa trenere. es, cik vien varēju izlikos, ka man viss ir kārtibā, ka neesmu apdolbījusies un zinu kā mani sauc. ejot gulēt man likās, ka man ar galvu paliks kaut kas slikti, jo es redzēju visādas dīvainas lietas aizverot acis, bet tad pēc ilgāka laika es tomēr atslēdzos. pēc murga par savu mīļāko džeku pasaulē es pamodos un klausījos uz mabilas mūziku, bet tad es sapratu, ka tikšanās ir jau sākusies. (norunāts bija 12:00) tad es tesos no lāčplēsenes uz lāčplēša/baznīcas stūri, kas no manas dzīves vietas ir 5 min. norāvusi uz redeles pie pašas kafenes durvīm, es piecēlos un teicu sev: tu taču esi eleganta dāma. ieejot iekšā viss gāja pa sviestu, tikai mētelis mazliet dubļains. protams, kā jau business meeting'ā izstāstīju, ka esmu pārtulkojusi zīlīti vācu valodā, nu, kā jau visiem, kurus satieku. un es viņai tā iepatikos, ka viņa mani pieņēma. nu loool. ejot projām ar vēljoprojām dullu galvu no kritiena pie kafenes un mazliet izļodzītu muguru, klausoties eminemu, es domāju. bļeģ, marta, tev taču nav visi simts.
Jan 29 15:47	rasbainieks: zēni var aizgriezties dāmas, vai jums ir kaut kas neprātīgi un neatvairāmi lielisks iesakāms no sejas mazgāšanas līdzekļiem? nu tāds, ka ne no šīs pasaules?
Jan 29 15:46	rubija: 18 gados pilnīgi bez naudas, vecākiem un jebkādas palīdzības...
Jan 29 15:45	vakardiena: no rīta skrēju pa tredmilu, tas ir- skrēju pa ledu un pūta spēcīgs pretvējš. Slodze- liela, veiktā distance- brīžam 0 :) nopirku Nike skriešanas zeķes, it's the little things that count, muhahahaha
Jan 29 15:45	lavendera: Rastorgujevs šahu spēlē... laikam laidnis iekrīt kaklā Kritiena rezultātā Rastorgujevs salauza savas šautenes laidni. Kā notikuma vietā izteicās Latvijas Biatlona federācijas (LBF) prezidente Baiba Broka, tāds šautenes laidnis, kāds ir Rastorgujevam, nav nopērkams, tāpēc šis uzskatāms par ļoti būtisku zaudējumu. ..vēl trešdien no rīta viņam bijusi temperatūra un aizkritis kakls. (LETA)
Jan 29 15:37	noisiite: O! Apskatījos to multibabykino repertuāru. Noteikti iešu uz šo: http://multikino.lv/lv/multibabykino/multibabykino-teorija-par-visu http://www.imdb.com/title/tt2980516/?ref_=nv_sr_1 Principā, šim pat laicīgi var biļeti iepirkt, nepārdomāšu.
Jan 29 15:36	sakaarnis: Metu monētu, lai izlemtu kur doties. Un nepaklausīju tai, kā allaž un arvien. Tā vietā, lai brauktu uz aukstajām, šaurajām, tālajām provinces mājām - pagātnes un varbūt nākotnes - bet ne tagadnes - es sēžu šeit, un norakstu dziesmas vārdus, dziesmai, kas man pēdējās dienās ļoti iepatikusies, jau atkal. Tas ir interesanti, ja padomā, no kurienes reiz cēlusies iedvesma - tie ir bijuši sveši vārdi, kurus esmu izdomājis tālāk, modificējis vai turpinājis. Vietas, tuvojoties lapaspuses beigām, paliek arvien mazāk, teksts top arvien saspiestāks. Vai tāda būs arī mana dzīve, kuru eksistēšu veģetējot, līdz brīdim, kad jutīšu manas mīļākās no nemirstīgajiem elpu sev pakausī?
Jan 29 15:32	noisiite: Uz plaukstām ir sametušies sausi pleķi, pirms krietna laika tas bija viens un maziņš, tagad to jau ir padaudz (kādi četri, pieci). Tagad tik nesaprotu, cik liela jēga ir iet pie dermatologa, pateiks, ka grūtniecība/zīdīšana pie vainas, paraktīs kaut kādus medikamentus, kas man nepatiks un tāpat gudrāka nebūšu kļuvusi. Būs laikam nākamreiz, kad uz masāžu iešu, jāpajautā, ko un kā labāk darīt. (nu tur tā tante mediķis pēc izglītības un ir arī dziedniece)
Jan 29 15:31	spisok_korablei: 10 https://www.youtube.com/watch?v=3U1IvwbIHZ4 https://www.youtube.com/watch?v=m4j-Aj4XLxE https://www.youtube.com/watch?v=DJQpUdibRUA https://www.youtube.com/watch?v=McbkTURWmrs https://www.youtube.com/watch?v=foXE6702PM4 https://www.youtube.com/watch?v=ml4jCmaysuk https://www.youtube.com/watch?v=0_aFSNB8E5Y https://www.youtube.com/watch?v=6c-RbGZBnBI https://www.youtube.com/watch?v=zEgPM_j-KDY https://www.youtube.com/watch?v=raRqgKqIM3M
Jan 29 15:23	vanga:
Jan 29 15:20	putnupr: spotifajā šodien uz riņķi griežas bg/akvarijums, tas uzdzen smeldzi, ka gribas smelgt un smeldzās
Jan 29 15:09	putnupr: jūsu laiks arī ātri skrien vai tikai manējais?
Jan 29 14:57	10punkts15: Gaiši zilas džinsu bikses un mētelis līdz celim.
Jan 29 14:46	pretender: Un vēl, mans moto tagad - "Use and abuse!"
Jan 29 14:45	pretender: Jā, šī ir tā diena, kad gribās uzlikt fonā Prāta vētru, kura riebj, un darbs arī velkas. Ja es būtu šefs, tad es noteikti atlaistu sevi, jo, kam gan ir vajadzīgs darbinieks, kurš neko vairs no dzīves īsti negaida, neko negrib un kuram savā ziņā viss ir pakaļas. Vienīgais gribās reibt. Kādu dienu mani atradīs pažobelē vai uz trotuāra. Why not? Nav tas sliktākais. Keep on rocking.
Jan 29 14:45	vakardiena: Nopirku mēteli, kurā varu paslēpt seju līdz acīm, tikai nēēēdaudz piešķiebjot galvu. Es un mana short term earth unfriendly thinking, jo mēteli man nemaz nevajadzēja. Bet paslēpties no pasaules mētelītī gribējās gan.
Jan 29 14:37	ld: Laivotāju biedrība sūta meilus, ka vasarā brauks ar sīkiem uz Franciju. Vecākiem jāpiemetas esot simboliski - 140 eiro visai nedēļai. Līna lēkā uz vienas kājas. Es aŗī. Man arvien vairāk un vairāk patīk tie laivotāji! Maksis arī laikam brauks. Bet vispirms viņš brauks slēpot ar laivotājiem. uz visu nedēļas nogali tepat kalnos. Nevaru atrast guļammaisu... Vienīgā ķeza - visi tik aizņemti savos darbos, hobijos, ka man radās bažas kā mēs vasarā kopīgu atvaļinājumu noorganizēsim. Bet līdz tam vēl tālu. Gan jau kaut ko sadomāsim.
Jan 29 14:37	psihs: Trees To Timber Frame Cabin Off-grid Homestead Project Floor Joist https://www.youtube.com/watch?v=MoJAy8u4FMI
Jan 29 14:28	teiksma_ragana: Dziedāšanās 5 Nākamā dziedāšanās pie manis 4. februārī 19.00 kā parasti :) Aicinu visus pozitīvi noskaņotos interesentus pie sevis ciemos uz sadziedāšanos. Dziedāsim tautasdziesmas un manis sacerētas dziesmas dainu valodā. Dalīsimies sajūtās par dziesmām, to pielietojumu katram dzīves brīdim. Šajā reizē turpināsim svētības dziesmu tēmu, jo svētības dziesmu ir tik daudz un svētības ir tik dažādas - no Dieva, Laimas, Māras, Pērkona, bet arī no senčiem un dabas - kokiem, jūras, uguns un zemes. Paldies visiem, kas nākuši un atbalstījuši šos pasākumus ar savu klātbūtni, jaunām dziesmām un grāmatām. Vairāk informācijas par manis pārstāvēto dzīvesziņu - www.wicca.lv Žēl, ka plakātu ielikt nemāku, šoreiz tik glīts.
Jan 29 14:27	psihs: Deboning & Smoking Trout * Quick & Easy https://www.youtube.com/watch?v=bcmy2ze54-s
Jan 29 14:14	pretender: Dzīve, atpisies!
Jan 29 14:05	ld: Visu Berlīnes laiku biju kā uzlādēta. Kad domāju par to laiku, man šķiet es nedaudz dzirksteļoju. Man patika pilnīgi viss! Sākumā divas dienas es biju Lauku ceļotāja stendā. Stāvēju pie ratiem :D tiešām pie ratiem - apkrautiem ar prospektiem, kartēm un zāļu tēju maisiem. smaržoja pēc pļavas vasarā. rati stāvēja uz stūra un ķēra cilvēkus. Es negribēju, lai mani nomaina, nostāvēju abas dienas visu laiku. un visu laiku runājos ar cilvēkiem. stāstīju par Latviju, par laukiem, rādīju bildes bukletos. vairākas sarunas izvērtās garākas un saturīgas. vairāki cilvēki nāca un stāstīja par viņu skaistajiem atvaļinājumiem Latvijā. Viens pavecs onkulis saķēra mani aiz rokas un vilka malā. un tad ausī čukstēja - kā raksta pilsētu "Sigulda"? izrādās lielajā kartē ir ieviesusies drukas kļūda! un neviens to nebija pamanījis. Interesentus es arī cienāju ar zāļu tējas novārījumu. Pati daudz to tēju dzēru un nejutu nogurumu. varbūt tāpēc, ka tējas maisījumu sauc "svaigums"? Tās bija divas ļoti piesātinātas dienas. Aizbraucu mājās uz 2 dienām un tad braucu atpakaļ. Nu jau es zināju kā izstādē aptuveni viss darbojas. zināju arī, ka visvairāk roku trūkst pie desām. pēc kolosālajām dienām lauku ceļotājā ai kā negribējās desas cilāt... tāpēc braucu uz Berlīni gandrīz kā piespiesta. pie ieejas gaidīja vēl viena meitene. satikām darbu dalītāju un viņa jautā - kurai no jums patīk saldējums? es gandrīz iekliedzos. negribēju būt pārāk gābšīga un nepieklājīga, bet izstiepu roku gaisā kā skolā un teicu : man! viņa pasmaidīja un atteica, ka tad būšu pie saldējuma. otra meitene dabūja desas. Tā nu es 4 dienas notirgoju saldējumu. virpināju bumbas, liku vafelītēs. stāstīju par kazas piena saldējumu. Man bija ideāls novietojums - kad spēlēja Rikši, tad varēju ne tikai dzirdēt, bet arī redzēt. ar saldumu meitenēm plaukšķinājām un dziedājām līdzi. Bija forši. Tikai vairs nesanāca stāstīt par Latviju. vienu rītu izdomāju iet uz mesi ar kājām. laika daudz un 5km nav nemaz tik daudz. nogāju ar baigo līkumu, apskatīju mājas, cilvēkus. ap Bundesplatz ir ļoti skaists rajons. Mesē es sāku domāt par nodarbošanās maiņu. Man patīk runāties ar cilvēkiem. Patīk burzma. Ja citus tā nomāc, tad mani uzlādē. Tā ir mana vide. Bet atkal, kad pēdējās dienās man bija jāstāsta par testēšanu, tad pārņem tāda miera sajūta - tas patiešām ir tas, kas man patīk. analizēt un pierādīt. Varbūt mēģināt meklēt pusslodzi un otru pusslodzi? lai ir no visa kā pa druskai? Nu redzēs. Darba tirgus manā sfērā ir atguvies un atkal ir piedāvājumi.
Jan 29 14:02	ingmars: prāta slimība Nepārtraukti nākas saskarties ar polemiku par to, cik atškirīga ir parastā reliģija no fanātiskās, un par to, ka, kritizējot vienu, nevajag jaukt ar otru. Man gan šķiet, ka tas ir diezgan vienkārši — reliģija un tās svētie teksti ir viena, bet jautājums ir par to, cik smagi tā skar katru cilvēku. Redziet, reliģija ir tāda kā kulturāli pārmantojama, lipīga prāta slimība. Tas, ka daudzi cilvēki ar to spēj dzīvot salīdzinoši normālu dzīvi, nav nekāds arguments reliģijas pastāvēšanai, jo jebkāda reliģijas klātbūtne cilvēku dzīvē rosina tās izplatīšanos un iespējamu simptomu saasināšanos atsevišķiem indivīdiem vai grupām. Pievērsiet uzmanību, piemēram, drausmīgajai reliģijas epidēmijai Tuvajos Austrumos. Ja mums rūp cilvēces nākotne, ir jādara viss iespējamais, lai izskaustu reliģiju.
Jan 29 13:52	lavendera: .
Jan 29 13:49	apathygirl: Man patīk, kad atbild uz jautājumiem nevis klusē.....
Jan 29 13:43	kaudze: pirmo reizi redzu sniegu sheit liidz vakaram gan jau nokusiis
Jan 29 13:37	psihs: kad latvijā būs galvenās vēlēšanu debšu tēmas - aboriti, ieroču nēsāšana vai klimata izmaiņas? un vai tas ir slkti, ja tādas tēmas nav
Jan 29 13:22	martcore: birdman, protams, pilnīgi infernāls šapito un bufonāde tomēr pirmā injaritu filma, pie kuras negribas gulēt vai sarkt režisora vietā obligāti jāskatās kaut vai emanuēla ļubecka operatora darba dēļ (viņi laikam tur tomēr ir krietni pavilkušies no pēdējā noē) karoče, oskars laikam izšķirsies starp boyhood, birdman un the imitation game - man nav nekādu iebildumu pret jebkuras no šīm trīs uzvaru. vispār labas filmas šogad, atskaitot īstvudu. runājot par finčeru, lūk, cilvēks punkts punktā atkārtoja pagājušā gada sēderberga likteni - un it kā jāņem, un detektīvtrilleris pēc bestsellera, un viss baigi kļova, taču nominācijas nav, ejiet visi nahuj, es dodos uz televīziju. punkts punktā. ps. jā, vēl divi aktieri, kurus es diezgan viegli varu saputrot - nortons ar kjūsaku. taču nortonam ir pumpa!
Jan 29 13:14	virginia_rabbit: no otras puses: lai gan mums dzīvokļa līgums beidzas šonedēļ, esam sarunājuši ar saimnieci, ka varētu te vēl palikt bez papīriem līdz maijam, kad viņa dodas prom uz Marakešu uz visu vasaru. principā te ir ļoti labi, salīdzinoši lēti. pelējums pamazām ir uzveikts, pavasarī tā vairs nebūs. problēma tikai tajā, ka maijā uz 2 mēnešiem mēs toč vairs neko citu kā hoteli neatradīsim, jo, ja uz 5 mēnešiem vēl kāds mūs šobrīd paņemtu.. vai arī ja mēs slēgtu līgumu uz gadu un tad pēc 5 mēn. meklētu īres pārņēmējus - tas vēl būtu izdarāmi, bet uz 2 mēn nekādi tādi gājieni nesanāktu. nesaprotu, ko darīt.
Jan 29 13:12	gary_crant: šis ir pelnījis manu uzslavu
Jan 29 13:12	pax: Ir nemainīgas vērtības. Ir Zanes vidusskolas disks.
Jan 29 13:09	pretender: Es tik ilgi biju pret, bet laikam tomēr sākšu lauzt cilvēkus sev apkārt, pārveidot pa savam. Morāles vairs nav.
Jan 29 13:08	pretender: Pamodos, biju pārliecināts, ka ir sestdiena, jo sestdienās parasti pamosties ap 11:00 un mutē ir tuksnesis. Tomēr nē, ir ceturtdiena un mājās ir pazudušas pāris JD pudeles. JD pēdējais mans draugs, kas mani dara laimīgu. Priekā!
Jan 29 13:05	virginia_rabbit: Dzīvokļa jautājumi Katru dienu čekoju dzīvokļu saitus, feisbuka komūnas, kop-īrēšanas iespējas, mēģinot atrast kaut ko, kur drīkst bērnu, kas nav virs 800 eir un vēlams kas ir kaut cik mūsu pusē vai ērti piebraucams uz E skolu. nu jau esmu pārstājusi rakstīt, ka mums vajag tikai līdz jūlijam, arī distancēm un lētumam uztaisījusi atkāpes, rakstu visiem privātajiem no tipa tādiem kā ss sludinājumiem, kur puse ir bez bildēm un lauzītā valodā, un šodien man beidzot kāds sāk arī atsaukties. 1. tāds, kas izdod pasakaini skaistu studio centrā par tikai 550 eur, bet viņš pats esot Nicā (Francijā), tāpēc mums ir jāuzliek depozīts 1100 uz western union, un tad, nākot skatīties dzīvokli, iedot viņiem to apmaksas cedeli. ja līgumu tomēr neparaksta, tad cedeli patur sev.. like WTF?? 2. kaut kas šitāds mazs. pieļauju paredzēts cilvēkiem virs 85. vecas tantes paspārnē 3. un šis, kas ir drusku padārgs, bet 2,4 km no E skolas, apmēram tikpat no darba, bet tas jāņem jau 15. feb. To šovakar aizies apskatīties, uzzināt, cik ir depozīts un min. līgums.
Jan 29 13:01	krii: Afgāņu meitenītes skrituļo.
Jan 29 13:00	kakjux: es jau neko, bet Fizzy Good Make Feel Nice buutu iisti vietaa. un es uzskatu, ka ticiibas maaciiba maziem beerniem ir ne tikai fui pee kaka, bet riktiigs abuse. jo man ir 9 gadu pieredze katolju privaatskolaa. un es jums godiigi saku, ka dalja no manaam mentaalaas veseliibas probleemaam ir tieshi deelj shiis ~~moku iestaades~~ lieliskaas skolas ar mazaam klaseem, lai buutu individuaala pieeja skolniekiem.
Jan 29 12:36	mapats:
Jan 29 12:36	savada: “I hope we’ll be friends forever, together we’ll always be. I don’t think you understand just how much you mean to me. And one day when we part our ways, we’ll think back to the past and think about how happy we are ‘cause our friendship will always last.”
Jan 29 12:36	acidkitteh: According to this (7.lpp), optiskā parādība varavīksne ir dieva derības zīme ar cilvēku. Vēl mēs zinam, ka varavīksne ir homoseksuālistu zīme. Iespējams, ka homoseksuālisms ir dieva derības zīme ar cilvēku? Iespējams, Tālis Tālbergs un Dimiters domā ka zin atbildi.
Jan 29 12:35	simamura: šodien besī stereotips, ka ja krāsains, tad automātiski dzīvespriecīgs
Jan 29 12:34	usne: Vai ne, ka Rīgā sikspārņu ir palicis ļoti maz? Baņuta redz fb nošārotu bildi, kur stirnu bērns dzer no nošautas stirnu mammas un prasa, kas noticis? Īsumā pastāstu situāciju un B. saka, ka nedrīkst šaut dzīvniekus, jo tad tie paliks tik maz kā sikspārņi rīgā.
Jan 29 12:31	lavendera (in pajautaa): nestandarta austiņas Man ir problēma. Visas mazās standarta austiņas, kādas dod līdzi atskaņotājiem, telefoniem utt., manām aus ejām ir par lielu, tāpēc īsti neturas un skaņas kvalitāte līdz ar to nav pilnīga. Vai kaut kur ir nopērkamas austiņas, kuru ausīs liekamā daļa ir MAZĀKA par standartu? Zinu, ka individuāli tādas var izgatavot par 65 eiro, bet varbūt kāds pasaulē jau ir padomājis par pričendāļu tirgošanu mazām cilvēku ausīm? UZ ausīm liekams piederums nav īstais risinājums, ja runa ir par katru dienu līdznēsājamu lietu.
Jan 29 12:28	dzi: uzrakstīju gandrīz visu un tas pats arī nogļukoja un pazuda.
Jan 29 12:23	indulgence: par to Grieķiju Tā īsti nesaprotu to cepienu par vēlēšanu rezultātiem un jauno valdību Grieķijā: visai mēreni bāli rozā krāsas sociāldemokrāti - neraugoities uz far-left frazeoloģiju, viņu programma ir mērenāka par britu The Labour Party vai vācu Sozialdemokratische Partei Deutschlands (SPD) programmām, kuras šie divi rietumpasaules sociāldemokārātijas pilāri realizēja vēl XX. gadsimta 70. gados (stratēģisko uzņēmumu nacionālizācija, indikatīvās plānošanas ieviešana ekonomikā utt.). Tb nekā īpaša.
Jan 29 12:17	spisok_korablei: pamodos, aukstiem sviedriem klāta sapnī es biju lauva es gāju tev pretī un manā ķepā bija iedūries ērkšķis pēc tam, baltā mohēras džemperī satinusies gāju cauri sniegam ar tik daudz hiacintēm rokās, cik vien varu noturēt divās kopā saņemtās plaukstās, klausīdamās dziesmu, kurā ir vārdi you are what I can't be un kurā ir vārdi something in my heart makes me miss you more gāju tās sargādama. vienkārši gāju. ja neskaita soļus, kas atbalsojās kā akmeņi, ko kāds met bezdibenī, nebija nekā cita. vienkārši balta janvāra gaisma. upe tālumā šķita sekla, viegli pārbrienama.
Jan 29 12:16	helvetica: Skaitu pie sevis "mom, am I barbarian?", kā daži skaita om mantru.
Jan 29 12:16	pickle_jar: +14. Sēžu uz soliņa, baudu sauli un vajfaju. Taisi vai žēl, ka pagājušās nakts hosts no tā, pie kura mitināšos šodien, dzīvo vien 2 kvartālu attālumā - iemesls vilkties uz centru tik jaukā dienā nenāktu par ļaunu. Vakardien kāds gruzīnu mākslinieks man bārā sāka liet vīnu, jo es zināju, kas ir Alvis Hermanis. Viņš arī zināja un vispār palīdzēšot organizēt Garās dzīves izrādi Tbilisi. Pēc tam nonācu ļoti trashy amerikāņu bārā, kur ilgi runājos ar beļģu redaktoru, un visiem nez kāpēc riktīgi cepīja lingvistiskie jautājumi. Neapnīk tā Tbilisi, nu neapnīk.
Jan 29 12:12	meness_berns: --- Man kā cilvēkam, kas pieredzēja dzelzs priekškaru, pie nosacījuma, ja nenonāk līdz kodolkaram, nekas nav pretī arī, ja atjaunojas bipolaritāte un mēs esam šaipus priekškara, un lai viņi ņem grieķus tai pusē. Kā zināms, 40 gadus pasaule tā nodzīvoja un nekas briesmīgs (ja neskaita Vjetnamu) tiem, kas bija rietumu pusē, nenotika. (Pērn biju Grieķijā, paceļoju, varēšu arī pieciest, ka tur vairs nevarēs braukt.)
Jan 29 12:05	yeux_glauques: #daily news whut.the.fuck.
Jan 29 11:57	indulgence: ...zemē kā vienmēr, valdīja liela rosība Dievzemītes grafiskajā dizainā jaunumi. Tas nav ielūgums uz Nacionālā teātra Jāņu zaļumballi, bet gan LR jaunās pases dizains, kas kā pārsimt gadus vecs banalitātes muzeja eksponāts patīkami kontrastē uz 21. gadsimta Gejropas pasu fona. Jauki vismaz, ka ik lapā rēgojas Ziemeļkrievijas tradicionālais ornaments celaines tipa jostā, kāds mūsdienu Latvijas teritorijā kā liela eksotika bija sastopams tikai Jumpravas, Kastrānes, Krapes, Lauberes, Lēdmanes, Lielvārdes, Madlienas, Meņģeles un Rembates pagastos, t.i. teritorijā gar Daugavas ūdenceļu, plostnieku un strūdzinieku no Austrumiem apmetņu tuvumā. Tb "tautu draudzības" simbols. 3. lpp vajadzēja rezervēt fragmentam no "Lāčplēša", 4. lpp. ielikt lidojošas hokeja nūjas un šprotes, bet vienojošais motīvs varētu būt baltais kaķītis, kas pa līkumoto jostas rakstu ceļu no vienas lappuses caur nākošo dodas pie ķēniņa lūgt dzēst hipotekāro kredītu. Tik vienu nesaprotu - kāpēc īsteni urrāpatriotiskais un banālais 19. gs latviskās dzīvesziņas buklets nosaukts par "pasi"?
Jan 29 11:55	teiksma_ragana: :( Pie mums vairs nedzīvojot baltirbes, jo viņu baltais ziemas tērps spilgti izceļas Latvijas neziemās. Cik ļoti, ļoti skumji...
Jan 29 11:53	noisiite: Kad viņvakar bijām mājās pēc pusnakts, bērns no lielās gulēšanas mašīnā uzvedās kā driģenes saēdies, joņoja, bļaustījās un tā divas stundas vēl no vietas, bet tas nekas, lai arī pašiem bija pamatīgs nogurums, miegs nenāca, pārāk spilgti notikumi tomēr. Beigās Helme (pirmoreiz) tika nolikta gulēt mums abiem pa vidu, ļoti normāli, tie 180cm gan bija tā, tā, uz robežas jau, bet nu bērns vismaz rāmi guļ un vecākus neizstumj no gultas pavisam ārā. Tad galīgi negribējās likt viņu viņas gultā un mosties, lai čubinātos, labāk uzreiz pie pupa un visi guļ tālāk. ( muļķību turpinājums )
Jan 29 11:50	daina: kaķītis jau pusstundu skatās puteni, mazliet satraucies
Jan 29 11:49	tethys_: Mieru Tikai mieru :) Daudz miera, nekādu scēnu, tas ir tas, ko es gribu un ko es dabūšu.
Jan 29 11:45	kaudze: jeff a-plane Every day I try so hard to know your [my] mind And find out what's inside you [me] Time goes on and I don't know just who you [I] are [am] Or how I'm going to find you [myself] Take me to a simpler place, where i can easily see my face.
Jan 29 11:00	zin: sex, drugs and not enough sleep links atrats Kautska ierakstā par ticības mācību
Jan 29 10:53	yoni: Par sevi Vai jums ir izdevies sevi apmierināt, neko neskatoties un nefantazējot? Tikai tā, ka sevi vien, un ar to pietiek, uzbudināties pašai no sevis? Es sevi mīlu un dievinu, bet man tas nestrādā. Ārējām vai iekšējām acīm ir kaut kas jāredz, lai viss notiktu. Droši vien, ja iepriekš ļoti uzbudinātos un stundu pavadītu erotiskā noskaņā, tad būtu citādi, un droši vien tā pat ir bijis, ka pietiek ar pirkstu pārvilkt un jau viss notiek, taču... lai tā no nulles..? Diez kādi ir tie cilvēki, kas tā var?
Jan 29 10:49	655: 40tā stunda. Bez kafijas. Bez kofeīnīgām tējām. Tā tik niez nagi sagūglēt- death due to sleep deprivation. Tādejādi aiztaupot sev šīs infas iegūšanu empīriski. Sāk salt, drebulis ar. Pretīgi. Gribas šo čaulu norakstīt, par daudz plaisu un caurumu lai tā spētu tikt izmantota ddižām darbībām, pārāk daudz pašlepnuma lai padotos. Tad rukāsim. Vienā brīdī tā pati mani katapultēs laukā. Ceru.
Jan 29 10:49	anrys:
Jan 29 10:48	mafia: Šorīt pamodos no tā, ka pār seju skrēja kaķis un saskrāpēja degunu, un sāka tecēt asinis. Jā, tā bija realitāte, tikmēr sapnī es kaķi centos izglābt no izkrišanas pa logu. Paldies, kaķi, "paldies"! Pastāv iespēja, ka bijām vienā sapnī, jo reizēm kaķis uzraujās no miega un kaut kur aizlec sapņa iespaidā. Varbūt šis bija tas gadījums.
Jan 29 10:48	vakardiena: Viens no maniem riteņiem ir pohujbaiks (pohuj kādi laikapstākļi, vienmēr gatavs braukšanai), bet otrs- smooth criminal.
Jan 29 10:43	tepat: Šodien atsvaidzināju savu Pirmās ģimnāzijas doto pūru un zināšanas par funkcijām f(x) = x + laiks - iznākums x = ieguldītās pūles y = zaibal
Jan 29 10:43	phz: Kaķurdiena!
Jan 29 10:42	ninona: Klausos "Гости из будущего" un aš atceros pašu sākumu mums ar A. Pirms 10 gadiem tas bija, ja. Samīlējāmies, iepazināmies. Labi, ka neatceros, kādu sajūsmu izrādīju, viņa disku kolekcijā ieraugot albumus ar mūziku, kurai līdzi pirms dažiem (un ne-dažiem) gadiem mājās gaudoju. :D Labi, ka manos padsmit bija profenes diskusijas un SWH+! Vremja pesok, vremja vadāāā, skaži mņe da! Skaži mņe da-da-da, skaži mņe da-da-da, skaži mņe dāāāāāā!.. ..Vremja vyšlo - para na vzļot! :) Nevarētu gan teikt, ka A pa šo laiku būtu iemīļojis Bītlus un Pērkonu, vai svingmūziku. Pats vainīgs, vaine?
Jan 29 10:40	kini: . bij man jēga no tām manām auzām - uzzināju, ka d vitamīns ir 17, kad vajag 30-70. tas gan laikam lv skaitās normāli, ka pa maz, bet tomēr jāpamēģina kko palietot papildus.
Jan 29 10:32	miera_upe: girl just wanna have fun
Jan 29 10:24	iguaana: šodien laikam pirmā diena, kad izdevās nogulēt mazliet ilgāk nekā parasti. forši, ka plānos nav nekā nepatīkama- vienās izklaidēs un patīkamās darīšanās:)
Jan 29 10:19	f: juniverss ir uzklausījis manas lūgšanas un mūsu mazajā ciematiņā beidzot atvērsies drogas! (lai viss būtu līdzsvarā, aizvēries vienīgais diennakts ~~veikals~~ kafūzis, kur naktī varēja nopirkt alkoholu.)
Jan 29 10:17	217: robotskrējiens, kolēģi un grāmatas pamodos, dzeru tēju (jo kafija ar pienu ir pārāk dārgi, esmu jau -40paundos iebraukusi un kafiju var dabūt par velti darbā daudz), jāskrien uz banku mēģināt atvērt kontu un tad uz darbu. pagaidām esmu vairāk sapazinusies ar 3 kolēģiem. franču džeks Alekss ir netipiski atvērts (priekš francūžiem), droši vien Londonā pavadītā laika, arī viņš pats vakar teica, ka French people are often arrogant and full of themselves. kkādā mērā atgādina franču šveiciešus - arī viņi man šķita daudz pieejamāki. viņš daudz (un smieklīgi) joko, brīvajā laika aizraujas ar esoteric healing (nedaudz lol) un kopumā ir ļoti sakarīgs, ja neskaita to, ka jau sākot ar pirmo pusdienspārtraukumu mēgināja mani pievērsties dairy/gluten/alcohol/caffeine free diētai + iet gulēt agri, lai iegūtu apskaidrību un možu pašsajūtu. well, smieklīgo joku dēļ es to varu piedot un paciest. spāniete Sāra (sakumā nodomāju, ka viņa ir angliete)ir ļoti dzīvespriecīga, pirms 4 mēnešiem ieradusies šeit, kko baigi vakar sasmējāmies un aprunājāmies par visu ko, man patika. *itālis Daniels ir biš iedomīgs nāpslis, savukārt, kurš ļoti cenšas būt smieklīgs, bet viņam īsti nesanāk, arī viņš mēģina būt ļoti aizbildniecisks un vislaik mani māca, kā jau jauniņo, kā pareizāk izdarīt, kkas tai visā attieksmē man nepatīk. ik pa brīdim pie mums ienāk visādi darbinieki no restorāna, un jau esmu atklausījusies visādus "smieklīgus" gender-specific jokus un biš debīlas "asprātīgas" piezīmes tur no sērijas, kas vēl biš ja stiprāk būtu, robežotos ar verbal sexual harassment, bet kkā pagaidām ir ok, un es vnk ignorēju. šodien autobusā turpināšu lasīt Daniela Keyes "Flowers dor Algernon", kas ir ļoti forši uzrakstīta un interesanta grāmata
Jan 29 10:16	mufs: eskperiments izgāzies šodien brokastīs apēdu nevis augļus, bet sēklu maizi ar avokado un olu. ir 10.13 un pēc dažām minūtēm es noteikti atkal izslēgšos, ekseļa rindiņas jau griežas kā zvaigznes gar acīm. ehh, es tiešām biju bezgala cerējusi,ka tas varētu palīdzēt. šon dikti daudz darba, jūtos kā abzolūts idejots.
Jan 29 10:15	f_g: būtu labi neaizmirst :) Esmu kļuvusi par raidījuma "Ciemiņš virtuvē" fanu :)) Vakardienas raidījums par ciemošanos pie Ušpeļiem dikti patika. Un pārņema varen liela vēlme aizbraukt šogad aprīļa beigās uz podnieku dienām :) Un, saskatoties tos smukos māla traukus, pašai sakārojās kādas māla bļodas iepirkt. :) Un vēl ir radusies ideja uztaisīt pārgājienu uz Liepāju un tās apkārtni. Ar nakšņošanu un teātra apmeklējumu. Jāizdomā maršruts, izrāde un nedēļas nogale un jādodas ceļā! :)
Jan 29 10:14	wensdy: Velo. Lielisks vējains velorīts. Kā jau parasti uz Lāčplēšielas veloceliņa - adrenalīns visai dienai.
Jan 29 10:09	fukitols: Pēdējo nedēļu mani uz priekšu dzen kofeīns un spīts, bet...kursa darbs ir pabeigts un iesiets, tik rīt vēl jāaizstāv. Ja viss labi turpināsies, pavasarī iegūšu Maģistra grādu.
Jan 29 10:09	yoko: tiku pie leģendārās linu šalles, zem tās var labi paslēpt kaķīti ar paketi
Jan 29 10:08	eermaniitis: arī
Jan 29 10:06	au: mūsu ievadkurss sārtvaidzībā pagaidām virzās uz priekšu visnotaļ apmierinoši. tomēr ar to slēpošanu ir grūši sadzīvot manam Endomondo. vai nu viņš nesaprot Uzvaras parku, vai arī - es slēpoju pārāk ātri un viņš man netiek līdzi (joks). jo abas reizes, kad noslēpots vairāk kā stundu, viņš man nav iedalījis atbilstošu trasi (pirmdien, piemēram, piesolīja, ka es būtu tikai 300m nobraukuse), savukārt vakardien mēģināja iestāstīt, ka maksimālajā ātrumā esmu sasniegusi 68km/h. tā nu sārtaidzības projekts ir bez izmērāmiem rezultātiem - kā lai es cibā palielos par noslēpotajiem kilometriem?
Jan 29 10:06	nulle: Pirms 10 gadiem.
Jan 29 10:01	jojo: melnā kas tur: saņēmu paziņojumu no apdrošinātājiem (skaidrs), prasa papildus informāciju pazaudēju (jauno) telefonu, laimīgais atradējs izslēdzis un uz zvaniem neatbild.
Jan 29 10:01	yeux_glauques: #daily links atklāju šito saitu. izskatās, man drīz vajadzēs uz šito nometni.
Jan 29 09:59	kaukau: vakar ķīmoķoju ar varu (vara pulvera masa), amonjaku, etiķi un vel visādam lietām. labi, ka to visu ir iespēja iespundēt istabā ar atvērtu logu. šorīt tur bija kaut kas smirdīgs un pleķaini zils.. :)
Jan 29 09:59	kautskis: Uzzinu pēdējais Jūs zinājāt, ka skolās — pirmajā klasē — ticības mācībā nestāsta par kristietību tā vienkārši aprakstoši, redziet, ir tāda grāmata, tur sarakstīts tas un tas (kā te mums mēģina ieskaidrot daži ļaudis, kas ar izviebtām acīm un putām uz lūpām sludina labo vēsti), bet gan māca, kā dievs visu radījis, kā mums viņš tagad jālūdz un kā vispār šitas viss ir šķīsta taisnība, kuŗu nedrīkst apšaubīt?! Jā, labrīt, jūs teiksit. Labrīt, es atbildēšu, es tiešām domāju, ka tie ir drīzāk tādi Bībeles stāstiņi, un man tiešām nebija ienācis prātā, ka valsts skolā, kuŗu uztur par manu nodokļu naudu, bērnus pievērš kādai noteiktai reliģijai un liek atzīmes par to, cik ļoti viņi tic vienam noteiktam dievam. Šitie paši labās vēsts sludinātāji labprāt piesauc Satversmi. Nu ko, es arī varu piesaukt Satversmi. Jūs neticēsit, bet Satversme nesastāv tikai no 110. panta, tur ir arī 99. pants, kur ļoti skaidri ir ierakstīts, ka baznīca ir atdalīta no valsts. Šāda ticības mācība pavisam skaidri un nepārprotami ir antikonstitucionāla, un, ja es jebkad izdomāšu sākt polītisko karjeru, man jau ir skaidrs, ar ko es sev pievērsīšu sabiedrības uzmanību. Ļoti gribētos zināt, ko šie pirmklasnieki darīs vēlāk, kad viņi atšķirs bioloģijas mācību grāmatas, kur cilvēka rašanās būs skaidrota mazliet citādāk nekā viņu ticības mācībā. Lai gan es to, protams, uzzināšu, jo, pavei, viena mana mazā radiniece ar tagad mācās ticības mācību un, ko domā, jau iemācījusies pirms ēšanas skaitīt lūgsnas. Aizķēra, ziniet. Jo tu tak tomēr gribi, lai tavi radinieki izaug par gudriem un veiksmīgiem cilvēkiem, nevis kristiešiem, kas nešauboties iemācījušies pieņemt visādas muļķības. Lai gan droši vien Latvijai nav vajadzīgi gudri un veiksmīgi cilvēki, viņi taču lieto narkotikas un nodarbojas ar seksu. PS Vispār ir kaut kas tāds ļoti nepatīkams tādos komentāros kā "nēnu protams, reliģija ir pilnīgas muļķības, bet ko tur cepties, bērni taču tiks tam pāri". Ja sensenos laikos aprobežoti bronzas laikmeta ļaudis būtu izdomājuši, ka maziem bērniem vajag vienreiz salauzt kāju, lai iepazīst sāpes un izaug par īstiem cilvēkiem, iespējams, ka līdz šai baltai dienai Īsteni Ticīgie ļaudis lauztu saviem bērniem kājas (galu galā, mazus bērnus taču apgraiza joprojām, vai ne?) Un droši vien arī atrastos ļaudis, kas stāstītu, nu, ko tu cepies, smieklīgi taču, kauli tak atkal saaugs kopā. Mazu bērnu reliģiskā indoktrinācija ir vardarbība pret bērniem. Iespējams, ka viņi tam tiks pāri. Bet tas nenozīmē, ka tāpēc to vajadzētu darīt.
Jan 29 09:54	roskild: Nogulēju divpadsmit stundas. Divpadsmit!!! No kurienes manī tas viss bija sakrājies? Toties šorīt ir lieliska enerģija. Atpūtusies enerģija.
Jan 29 09:41	tipa75: toties svari rāda 62 kg
Jan 29 09:32	alefs: Man pastāstīja situāciju. Puisis un meitene naktī no krogus gāja mājās. Viņi devās cauri parkam, un pretī nāca jauniešu bariņš. Brīdī, kad viņi gāja viens otram garām, viens no jauniešiem ar plecu pagrūda meiteni (kas tikpat labi var būt bijis tīšām, kā netīšām). Puisis domāja, ka tas bija speciāli, un pie jauniešiem gāja skaidroties — un pārliecinoši dabūja pa muti. Nākamajā dienā meitene viņu pameta. Viņas skaidrojums — tas par stulbumu, lienot kauties, jo kautiņa iznākums tikpat labi varēja būt smags viņiem abiem. Kā Tu būtu rīkojies šādā situācijā? T.i., meitenes par meiteņu perspektīvu un puikas par puiku, lūdzu. Ja esi meitene, kādu puiša rīcību Tu sagaidītu pēc tam, kad tevi pretimnācējs ir aizskāris?
Jan 29 09:29	f_g: Garfield
Jan 29 09:23	ena: Reizeem es lieku like aiz augstsirdiibas jo redzu cik ljoti to vajag bet vai tad mees visi nee?
Jan 29 09:19	missalise: Sestdiena saplānota pilnībā. No rīta deviņiem jāpieskata brāļa meitas. Pēc tam - cibiņburziņš. Pēc tam - "Vējiem līdzi" Dailes teātrī. Uhh. Un vēl vakar piezvanīja draudzene, lai piedāvātu divas biļetes tajā pašā sestdienā uz Latgola.lv pirmo daļu - divas bieļetes pa trim EUR. Laikam zvaigznēs bija ierakstīts, ka tajā dienā man teātris ir jāapmeklē OBLIGĀTI. :D
Jan 29 09:16	str: vakar filmā http://www.imdb.com/title/tt3184934/?ref_=nv_sr_1 meitene otrai deva padomiņu- krāsojot acis- skropstu tušu turēt tajā rokā, kuru aci krāso šorīt gandrīz aci sev kreiso izbakstīju bet filma jauka
Jan 29 09:10	2daces: We lost too much along the way
Jan 29 09:04	keite: Es laikam esmu stāvoklī.... Kavējas 6 dienas, lai gan tests neuzrādīja pozitīvu rezultātu...
Jan 29 09:02	jojo: pateicības vēl viens saskābis rīts, grūti atrast, par ko ka ir jumts virs galvas galva uz pleciem visa kā gana problēmas visas tādas, no bagāto gala T., izskatās, sāk nomierināties vēl viena diena, varbūt, pat brīnišķīga DDL pabeigt mazgāt draņķa grīdas!!! pārējais kā parasti.
Jan 29 08:51	chimera: man ļ. patīk joga, bet kardio (tas ir, nosvīst kā cūkai un aizelsties) patīk vairāk, nekā sēdēt lotosa pozā un sūtīt mīlestības starus (bet atkal skriet man šķiet tik gar-lai-cī-gi; ja skrietu no maniaka vai pakaļ ēdienam, būtu cita lieta). diezgan jēdzīgi ieteikumi, kā gūt vairāk kačkas no ikrīta (nu, vai ikvakara) jogrosmes: http://www.quickanddirtytips.com/health-fitness/exercise/can-yoga-get-you-fit?page=all (īsumā - sveiciens saulei un varoņa pozas ir mūsu viss)
Jan 29 08:42	dienasgramata: KRISTĪGAIS RADIO. Kad tu stāvi lielveikalā pie kases un tev piecu eiro vietā izdod piecsimt, tas nav Dievs, kas nolēmis tevi svētīt. Tas ir Sātans, kas tevi kārdina!
Jan 29 08:23	psihs: cibiņā par dauz normālfegi?
Jan 29 08:17	petro: J. Kas tas ir par zvēru, kurš saka "Mur, Mur, Mur" A. Pareizi! Jūs uzminējāt! Tas ir MURMULIS.
Jan 29 08:13	ninona: Trešā pilnā BD diena mazajam bērnam pagāja labi. Esot gan atkal gribējusi tēti (protams...). Vakarā tāpat raudāja, ka grib uz bērnudārzu nevis mājās, bet pēc tam noraudājusies un sagurusi tomēr prasīja mani un gulēt aizgājām jau mīļi. :) No rīta gribēja palikt mājās, raudāja, bet tomēr aizsūtīju uz bērnudārzu, rīt gan brīvdienu viņai. VISU DIENU būsim DIVATĀ. Tā ir mana lielā iespēja. Apsolīju šodien īpašas vakariņas. Bet mājās nekā nav un veikalos taču arī ne.
Jan 29 08:05	khosmos: LOL mēļo ka tavs ego ir pārdūris debesis pušu un ir iestājies valodas pavasaris +88_ _+880_ _++88_ _++88_ __+880_________________________++_ __+888________________________+88_ __++880______________________+88_ __++888_____+++88__________+++8_ __++8888__+++8880++88____+++88_ __+++8888+++8880++8888__++888_ ___++888++8888+++888888++888_ ___++88++8888++8888888++888_ ___++++++888888888888888888_ ____++++++88888888888888888_ ____++++++++000888888888888_ _____+++++++000088888888888_ ______+++++++00088888888888_ _______+++++++088888888888_ _______+++++++088888888888_ ________+++++++8888888888_ ________+++++++0088888888_ ________++++++0088888888_ ________+++++0008888888_ ________#############_
Jan 29 07:49	dzi: atkal tie helikopteri [paldies dievam, ka tikai viens!] lidinās. atkal flešbeko visas kara filmas.
Jan 29 07:31	khosmos: Take Care paskatījos pa logu un noskaidroju, ka februāra iestāšanās draudi ir ilūzija, jo jau kuro dienu gājputnu kāši lido ziemeļu virzienā + brienot no zab, laimējās paklausīties Neparastā Putna koncertu. pēc akustiskās līdzības ar dziesmu visatbilstošākais nosaukums svešajai ciltij varētu būt zīriņi, bet REĀLI tie noteikti nav zīriņi. wtf, vai jau drīz iestāsies pavasarīgs oblivion?
Jan 29 06:54	khosmos: kad mēs izaugsim lieli, mēs būsim tieši tādi paši, tikai vairs nevajadzēs piekoriģēt redzi, dodoties pretī aizvien jauniem horizontiem.
Jan 29 03:21	spisok_korablei: sēžu pie galda virtuvē, pamodusies no tik spēcīgām vēdera sāpēm, ka kāds tur vairs miegs, un skatos pamīšus uz zilajām gaismiņām, kas izgaismo tējkannā silstošo ūdeni, un tiem gaisa burbulīšiem, kas sastājušies ap vāzē ielikta zieda kātiņu. sajūta, ka ir 2089.gada 29. janvāris. reizēm domāju, ko es darītu, kā rīkotos, ja man piedāvātu tabletīti. tādu maģisko. ja to norīsi, ik reizi, kad par kādu iedomāsies, virs tavas galvas iedegsies un sāks mirgot zilgana uguntiņa. reizēm stāsts ir par nebeidzamu sarūgtinājumu virkni. zini, cilvēki vienmēr kā pirmo manī visbiežāk pamana smieklus. es bieži smejos. nez, kaut kā tā sanācis. un man bieži saka - vai, cik tev ir skanīgi smiekli. un var likties, ka es esmu tāda forša hihi-haha būtne, ar kuru var hihi-haha. un man ir tik ļoti skumji, jo es neesmu nekāda hihi-haha, un viņi to vienmēr uzzina. agrāk vai vēlāk. parasti jau agrāk. un reizēm manī ir iedegta svecīte, kas mēdz tā nejauki pati no sevis izkustēties tā, ka reizēm liesmas pirmos sagrābj aizkarus. un reizēm ar to viss apstājas, jo es tās pamanu un ūdens ir tieši man pa rokai. un viss ir labi. bet citreiz ar to viss nebeidzas. citreiz es esmu tādā kā pusnomoda stāvoklī, un liesmas aprij visu māju. bet ir vēl arī tā, ka reizēm liesmās pazūd arī viss tas mežs, kas ir ap māju. visas pļavas. šķūņi. dārzs. īsāk sakot, VISS. un reizēm es esmu tā dziesma, kurā ir vārdi "is that all there is? is that all there is to a fire? 'cause if that is all there is, then let's keep dancing, friends." reizēm "reizēm" ir tik jauks vārds. vai ne? tik daudz izsakošs.
Jan 29 03:11	nistagms: jāpaziņo, jo te jau nekur nerādās nu tātad, man ir dzimpenīte, tā kā draugiem.lv vairs nelietoju, tad sveiciet mani šeit, esmu gatavs saņemt dāvanas un tikties, apņemos nākamgad būt POZITĪVĀKS
Jan 29 02:15	217: why London: alive&Hootananny Brixton nostrādāju šodien pirmo darba dienu, 8h30, darbs kaulus nelauž, kolēģi forši, smieklīgi un jautri, it īpaši spāniete un francūzis, un pēc darba aizgājām ar dzīvokļmeičām tepat kkādas 20min ar kājām jeb 3 busa pieturas uz vienu bāru Hootananny Brixton tepat netālu no mājām - iekš Brixton Hill, kur gandrīz katru vakaru dzīvā mūzika, un ieeja par brīvu un lēts sidrs, kas Londonā ir forši, un bija foršs koncīts, un vienvārdsakot, viss ir brīnišķīgi :) nu tā, ka beidzot atradies kkur tepat pie mājām kkas jauks, kur aiziet izklaidēties arī pēc darba, nekratoties uz otru Londonas galu, un ka ir māju sajūta. un ka viss griežas pozitīvā ratā un viegli kārtojas, piektdien atkal ejam uz ska koncīti turpat Hootananny un sestdien eju tikties ar to pašu tinder džeku otrreiz, un sāku sarakstīties ar vēl vienu, ar kuru moš svētdien jāaiziet arī satikties. un moš svētdien no rīta slidot ar družkām. nu tā, ka kārtojas gan darba, gan privātā dzīve, gan arī autobusā pirms un pēc darba ir pietiekami laika lasīt visu ko un attīstīties intelektuāli :D, hah, vēl tik vajadzētu biš naudu un laiku ģitārāi, un varētu teikt, ka dzīve ir vnk ideāla :D London, me love you long time
Jan 29 01:47	basta: 'Actually, dam is eternity in Arabic and blood in Hebrew.' http://damrap.com/
Jan 29 01:10	inese_tk: janvāris es jau kādu brīdi grasījos te apjautāties vai kāds nevēlas atdot vai aizdot pērnā gada Rīgas Laikus, bet vislaik kkā aizmirsu. nu un šodien gandrīz pilns RL14 komplekts mani gaidīja Salaspils bibliotēkas plauktā "lasītājs-lasītājam". kaut visas manas vēlmes un vajadzības tik īzī piepildītos. šobrīd laikam lielākā problēma (neskaitot naudu, protams) ir segli zirgam. esošie pārstāja derēt un tos nezkāpēc neviens negrib pirkt, jauni ir pārāk dārgi, bet lietoto seglu tirgū nekas jēdzīgs/zirgam derošs un vēl man aptveramajā cenu grupā pēdējos mēnešus nav parādījies.
Jan 29 01:02	deloveja_kundze: vairāk gaišuma domās un līdziņemšanā, mazāk smaguma un negāciju. bet šo gan vieglāk pateikt, nekā izdarīt, vai ne.

Statistika : Latest Posts

Latest Posts

Navigate: