Latest Posts

Brīvdienas bija ekselentas - talka, grilpārtijs, daudz nesteidzīga seksa + vnk čilošana saulītē. Pat seja jau uzspēja apbrūnēt. Atgriezties pie darbiem grūti ne tikai man, vakar pirku tabaku, pārdevēja kustējās lēni, tad nopūtās un pateica, ka esot ļoti grūti strādāt pēc garajām brīvdienām.

esot ar abiem bērniem uz riteniem uz zebras, 3 mēsli pārbrauca vēl pāri

vakar vakarā savā tamborējuma gabalā atradu kļūdu.
14 rindas atpakaļ tā ielaista. ietekmē rakstu. katra rinda ir aizņēmusi aptuveni 3 stundu darba.
nevaru šobrīd izlemt - ārdīt visas 14 rindas ārā, lai izlabotu šo vienu lietu.
vai piesēsties are pauspapīru un izdomāt kā konkrētajā vietā apšmaukt/pārveidot rakstu, lai pēc aptuveni 2-3 rindām būtu atpakaļ orģinālā raksta ietvaros.

kad guļus raud, tad asaras satek ausīs un tās aizkrīt. un tad tiešām šķiet, ka pieraudāta pilna istaba, virs ūdens tikai deguns un mute. un es ūdenī esmu ādas maiss, aizsiets ar savām rokām, velcro pirksti aizķērušies aiz lāpstiņām. maisā iekšā manu ilūziju kaķītis, un patiesība maisā sabirusi kā akmeņi, kā ķieģeļi, kā svaru bumbas.

sejas mazgājamais līdzeklis puto arī asarās. atminos redzējis mammu, kad viņa raudot mazgāja grīdu. arī ar asarām.

I lick your heart, I taste the pain
Try your blood it feels the same
I kiss your skin, your bitter lips
There is no light at the end of the tunnel between your hips

That's my heart
Let me help it feel
Let it me into dark
What they all want to steal

https://youtu.be/JaK4VOdE2PA

When I grow up, I will release an album, called "The Auburn Princess", for celtic connections, purely

Patiesības stunda
Man reāli riebjas Ulvis Urtāns kopš brīža, kad viņu ieraudzīju 2005.gada 11.jūlija pl.17 pēcpusidenā pie Mārupes ielas piektā nama centrālās ieejas.
Vēl viņam līdzi bija tas Aleksis Zoldners, kas vispār ir velns vīrieša paskatā.

Un Madara Nīgale - savedēju slotaskāts.

Kā jums šķiet, kas man zvana no Birmingemas un Londonas no dažādiem numuriem, pēdējā mēneša laikā kādas deviņas reizes, numuri neatkārtojas, dažiem sakrīt daļa ciparu? Vienkārši kaut kādi krāpenieki? Ko viņi grib? Kāpēc tieši man?

+44 121 623 7907
+44 203 868 4724
+44 121 623 7925
+44 203 868 4717
+44 161 768 2116
+44 121 623 7936
+44 121 623 7933
+44 787 308 7592

Man zūd interese par cilvēkiem, kuri man uzdod jautājumu, bet nenoklausās atbildi un atbild paši uz savu jautājumu. Ja man paveicās atbildēt ar vienu teikumu, tad tas ir augstākais - cilvēks jau ir izgājis no istabas un neklausās padziļināto versiju. Ja klausās, tad visu laiku apstrīd un pa īstam neiedziļinās. Lai diskutētu ar šādu cilvēku, ir jāpaceļ balss, jo viņa prāts ir ļoti ātrs un negrozāms. Nu kā lai es sarunājos ar tādu cilvēku, ja neesmu mazohists vai līdzīgi neirotisks cilvēks, kas fano par kliegšanu? Es tāds neesmu. Tāpēc arī norobežojos - lai būtu vieglāk dzīvot. Ja es norobežojos, tad norobežojos un tas ir ilgs un smalks process, kā mani no tā dabūt laukā. Pilnīgi noteikti ne nodiršot biodeju vai manas draudzenes. Liela kļūda. Cilvēki, kas nodirš to, ko es mīlu, man neeksistē. Neirotiski cilvēki, kuru vienīgais mierinājums ir iepļūtīt kāda sirds dārzā - ja nav man, lai nav arī citiem. Skumji!

nekad neesmu sapratusi tos cilvēku gājienus, ka Izdomā, ka tagad es ar šito vairs nebūšu tuvs. Izdomā un vairs Nav. ja man kāds ir tuvs, tad uz visiem laikiem.

Ko es šodien nopirku: Adžvāna sēklas (Trachyspermum ammi), sauktas arī par bishop's weed un lauku ķimenēm, kas nav ķimenes (un nav arī sēklas, bet gan augļi), smaržo pēc timiāna. Burbonas jeb Madagaskaras piparus, kas nav pipari, smaržo pēc priedēm (it goes well with lamb and pork, as well as fruits and chocolate). Vēl arī "persiešu garšvielu maisījumu", kura sastāvu neatceros, tur bija kādas 11 garšvielas, smaržo labi.

Electric Wizard is a bit obnoxious for material people

Kad iepriekšējo reizi sazvanījos ar ārzemēs dzīvojošo meitu, tad viņa cerīgi stāstīja, ka mātei veselība kļūstot labāka un viņa vabūt drīz varēšot atkal dzīvot. Žēl, bet izskatās, ka viņa būs kļūdījusies. :(

Vispār Black Sun ir nedaudz sašķiebts simbols, jo tur, tajā nacistu pilī, kaut kur piepilsētā, uz grīdas bija tāds gleznojums, un tad šie tur mācījās okultismu.

"Mother, the Black Sun"
Electric Wizard, ja

"Sunsets in Scorpio, the new day is gone
This world was dead and done before I was born"

"This is his domain"

Man vnk ir īsa pacietība ar neirotiskiem cilvēkiem, es neuzskatu, ka man ir pienākums būt emocionāli atvērtam. Man mīlestība nav pienākums, bet bauda. Bauda starp garīgi veseliem cilvēkiem. Es zinu, man ir draugi/paziņas, kas cenšas kāpt sev pāri un mīlēt savus neirotiskos vecākus, lai kā arī viņi nebūtu viņus slānījuši ar vārdiem un turpinās to darīt. Savā ziņā es to cienu. Bet personīgi es neiešu tērēt laiku ar cilvēkiem, kas nemīl paši sevi, manuprāt tas neko nedod, viņi nekad nesapratīs.

Par papildritenīšiem bērna velo
Jā - es arī salasījos visādas gudrības, ka nevajag, ka būs slikti, utt..
Paldies Dievam tikko draudzenei viens pieskatāmais puika 3+ gadu vecumā pēc dragāšanas pa māju ar papildriteņiem pēc dažām reizēm laukā aizbrauca bez.. No viņas saklausījos, plus vēl viņa tā puikas velo papildriteņus iedeva. Tie papildriteņi gan bija 12 collniekam, mums 14 collu velo. Tā nu man sanāca ideāli - tieši kā biju iedomājusies, ka vispār varētu (ja nu tomēr AR tiem papildriteņiem), ka papildriteņi ir ~2cm virs zemes. Respektīvi bērns uz velo apsēsties var - tik traki negāžas uz sānu tas velo, bet braucot (ja normāli brauc) pie zemes tie ritentiņi neskārās necik. Tikai drusku līkumos pieskārās.
Mājās ar to padarīšanu grūti gāja. Meita skatījās uz pedāļiem, bet tur viens, divi minieni un jau stendere. Sapratu, ka jāiet laukā. Laukā vienu vakaru izgājām, kkas tur pa pusei zigzagojot starp asfaltu un zālāju sanāca. Tad tikām uz platākas ieliņas - tur jau labāk, tad gar skolu pa bruģētu laukumiņu, kur pietiekami plats, lai nebūtu pēc vienas kļūmes uzreiz zālājā vai pie bordes un tīri labi aizgāja. Līkumi gan vēl tā piesardzīgi. Nākamajā vakarā jau visus līkumus izņēma ar kā lielā un tikai sākumā drusku pazigzagoja pa zālāju. Nu tad 3ajā dienā sataisījāmies uz veikalu. Pēc 100m chrush, kurā nojuka viens papildritenītis. Noņēmu pavisam, jo tas bija vieglāk nekā uzmudrīt atpakaļ. Meita drusku paprotestēja, bet, kad palīdzēju uzsākt braukt un saprata, ka viss labi, ka nekur viņa nekrīt, nekādu problēmu. Vēl ierādīju, ka tgd pie apstāšanās arī ritenis jātur tāpat kā viņas Strideris, citādi kritīs. Arī tas smuki pieleca. Tad ar to vienu papildiriteni smuki nobraukājām visu rītu - kādus 3,5km nobrauca uz veikalu, laukumiņu, mājās.. Pēcpusdienā vēlreiz kādus 2km uz laukumiņu un mājās.. Jau saprata, kā jāuzsāk braukt pašai, nebalstoties uz tā palīgriteņa. Un tad nu 4ajā dienā aizbraucām uz veikalu, tad laukumiņu un izskatījās, ka tas atlikušais viens papildritenis jau nu tikai vairs traucē, pie zemes tas netika praktiski nekad, tikai aizķērās viskautkur, ja tuvāk kkam piebrauca.. Tad nu arī laukumiņā prasīju meitai, vai var ņemt nost. Viņa teica, ka varot. Tad arī uz vietas noņēmu. Viņa pēc tam no laukumiņa uz citu laukumiņu braucot paņēma to velo un šķiet pat nepamanīja, ka tur tā papildriteņa vairs nav. :D Pacēla velo uzkāpa un aizbrauca.
Tāda mana velo-apmācības pieredze. :D
Ā un vēl mājās pirms šitā visa dažus vakarus biju uzstutējusi to velo tā, lai viņa varētu patrenēties pedāļus mīt uz priekšu - tā lai aizmugurējais rats nekur klāt neskaras, lai var patit uz priekšu un nobremzēt.

Domāju, ka tas Strideris viņai rihtīgi palīdzēja stūrēšanai un līdzsvaram un tad to pedāļgriešanu tik pielika klāt un viss skaidrs. Plus vēl viņa gribēja braukt ar pedāļu riteni, vnk tā uzkāpšana uz tā velo, kāju uzlikšana uz pedāļiem sākumā grūtāk, bet, ja velo uzreiz krīt, tad neiespējami, tur arī visa gribēšana ātri apsīka (mamma grib/saka, ka jāgriez pedāļi uz priekšu, bet viņa sākumā pat nesaprot, ko vispār nozīmē griezt pedālus, jo dzīvē to nav darījusi).. Tur arī tie papildriteņi noderēja - sarast, ka viņa var PATI uzkāpt uz velo, PATI pamēģināt mīties uz priekšu un nekur nekrist, PATI apstāties, sakārtot kājas uz pedāļiem, utt. Un tad uzreiz arī nāca gribēšana mēģināt vēl. Visas dienas man skandināja "mammu brauksim laukumiņu pedāļiem riteni" :D Kamēr iepriekš pēc pāris neveiksmīgām epizodēm mājās, pat virsū negribēja skatīties tam velo vairs.
Ar tiem palīgriteņiem tāpēc domāju - tā, ka mok lielāks bērns, kas normāli atsniedz tādam velo kājas līdz zemei, ir spēcīgāks, var to velo kārtīgi noturēt, varbūt vairāk spēj jau reāli izdomāt savas darbības uz priekšu (tgd sēdīšos, likšu kājas, griezīšu pedāļus), var arī tā uzreiz aizbraukt bez palīgritenīšiem. Bet mums tie ļoti noderēja. :))
Bremzēšanu gan vēl neesam līdz galam pielikušas klāt, tas nākamais. Kad spēs droši un sakarīgi nobremzēt, tālāk jau tikai braukšanas vaina :)

Ja es tagad runātu ar Alcestu, es teiktu, ka man ļoti patika viņa koncerts un es sajutos skaisti - kā burvju mežā nevis pilsētā. Nu, tādā īpašā druīdu burvju mežā, kur nav druīdu, bet nav arī pilsētas.

Iedomājies situāciju: džeks ir iemīlējies meitenē. Bet viņa negrib. Garīgi vesels džeks vnk mainītu fokusu uz citām beibēm un ar cieņu nozustu miglā. Neirotisks džeks, savukārt, sāktu vajāt meiteni, pierādot, cik viņa ir stulba, cik viņai sliktas izvēles utt., cenšoties pierādīt, ka viņai būtu jāizvēlas viņš. Un kas tādā veidā tiktu panākts? - Vēl lielāka emocionālā noslēgtība no meitenes puses. Bet pirmajā gadījumā, kad džeks maina fokusu uz citām meitenēm un dod telpu - dažreiz tas pat pamodinātu interesi meitenei pret viņu, vai vismaz cieņu. Bet neirotiskais džeks šādas teorijas nepieņemtu. Viņš ar nagiem iekrampētos savā neirozē un arvien vairāk pārvērstos par creepu. Vēl vairāk noliktu meiteni un visu, par ko viņa interesējas, pats kļūstot arvien neglītāks un neglītāks. Bet vai viņu tas pistu? Nope. Jo nav fundamenta - mīlestības pret sevi. Kas teiktu: es esmu labāks par to, man nav jābūt tik neglītam. Jo es esmu skaists!

Telefonā jau kuro dienu tik uzmācīgi izlec santehnikas veikalu reklāma, ka man vairs nav šaubu - VIŅI mani īpaši centīgi novēro, kad mazgājos vai sēžu uz poda..

Pasaules gals nav tālu
https://www.sci-techuniverse.com/2019/04/researchers-accidentally-discovered.html

Kā CO2 pārvērst etanolā. Ja krievi to tehnoloģiju nospers, mēs visi nosalsim :)

1. МЕТОД ИНВЕРСИВНОЙ ГЕОМЕТРИИ. Помещаем в заданную точку пустыни
клетку, входим в нее и запираем изнутри. Производим инверсию пространства по
отношению к клетке. Теперь лев внутри клетки, а мы - снаружи.
2. МЕТОД ПРОЕКТИВНОЙ ГЕОМЕТРИИ. Без ограничения общности мы можем
рассматривать пустыню Сахара как плоскость. Проектируем плоскость на линию,
а линию - в точку, находящуюся внутри клетки. Лев проектируется в ту же
точку,
3. МЕТОД БОЛЬЦАНО - ВЕЙЕРШТРАССА. Рассекаем пустыню линией, проходящей
с севера на юг. Лев находится либо в восточной части пустыни, либо в
западной. Предположим для определенности, что он находится в западной части.
Рассекаем ее линией, идущей с запада на восток. Лев находится либо в
северной части, либо в южной. Предположим для определенности, что он
находится в южной части, рассекаем ее линией, идущей с севера на юг.
Продолжаем этот процесс до бесконечности, воздвигая после каждого шага
крепкую решетку вдоль разграничительной линии. Площадь последовательно
получаемых областей стремится к нулю, так что лев в конце концов оказывается
окруженным решеткой произвольно малого периметра.

You Me Her  jau paliek bleh. s04e02 bija vienkārši par neko. 

Redzēju sapnī Antu Aizupi. Beigās mēs vienojāmies, ka es varētu būt aukle viņas meitām.

Nesen sapnī kaismīgi aizstāvēju vārda "vāverruds" lietojumu, jo "...tā taču ir visiem atpazīstama krāsa!"

Rammstein 2019

Kā lai to vienkāršak pasaka.
Nav man spēka visam.

Kāpēc man nevar būt viss vienkārši.
Nē man vajag visu sarežģīti, un arī jadāra viss vienam. Reāli ir apnicis. Bet tuvākā nāktnē izskatās ka viss paliks vēl sliktāk. Jo kadēļ gan lai es nepaŗceltos uz vietu, kur vienkārši viss briesmīgi?

Šis ir tieši tas laiks, kad es pirms gada vaļējā naktskreklā smēķēju uz palodzes, klausoties LCD soundsystem vai Caribou-Odessa. Vai pie Bejonses kaucu uz virtuves grīdas. Dzēru sirds pilienus un raudzījos gaišā nākotnē.

Lead me back to be refashioned into that ancients’ beauty of Your Likeness

staigāošās neirozes
Ir cilvēki, kas sevi nemīl, tāpēc uzskata, ka mīlestību var PIEPRASĪT, gadiem ilgi noliekot visas otra intereses un mīlestības. It kā sagaidot, ka otrs kādreiz piekritīs: "Ā jā, tas, par ko es interesējos un mīlu, ir sūds, tagad man ir motivācija emocionāli atvērties pret cilvēku, kurš man to ir iebļāvis ausīs. Un, ja motivācijas tomēr pietrūks, viņš vienmēr var mani pārliecināt, pierādot, cik es esmu slikts cilvēks, tas noteikti darbosies!"
Nolikt Krišnas apziņu, nolikt manas draudzenes, tagad ir biodejas kārta! Mīlestība un emocionālā atvērtība taču rodas, kad uz mums sistemātiski, psihopātiski kliedz un pierāda, kādi mēs esam mēsli un cik ļoti tas, kur ir mūsu sirds, ir nevērtīgs.
Citiem vārdiem sakot: neesiet tādi kā jūsu vecāki, nenodariet to saviem bērniem. Ahhh! Šī pasaule ir slima vieta, kur vecāki uzskata, ka viņu pienākums ir uz saviem bērniem gadiem ilgi neirotiski kliegt. Slima, slima pasaule. Man pat negribās tādu sūdu rakstīt! Tas viss rodas bērnībā, vecāki vienmēr visu sapiš. Piemēram, manai mātei viņas māte bērnībā esot teikusi: "Nu neesi tu smuka. Tāpēc tev ir labi jāmācās!" Tad izaug cilvēks, kas sevi nemīl un kuram vispār nav koncepta par to, ka mīlestība ir cienīt otru un dot viņam telpu. Tad dēls reağē uz necieņu ar emocionālo noslēgtību un no viņa tiek pieprasīta mīlestība, noliekot visu, ko viņš mīl. Bet mïlestība nekad nerodas no pieprasīšanas. Pirmais solis, lai no kāda saņemtu mīlestību, ir iemīlēt SEVI. Par spīti debilo vecāku atklāsmēm: "neesi tu smuka" utt. Tas ir pirmais solis un nevis nodot stafeti tālāk saviem bērniem ar nākamajām "atklāsmēm". Katra paaudze cenšas nākamajai paaudzei iesēt kādu neirozi, un šī vēlme rodas no jau pastāvošas neirozes, ko ir "dāvājusi" iepriekšējā paaudze. Bet tev ir jāsaka: nē. Es kļūšu garīgi vesels, iemīlēšu SEVI un saviem bērniem nekādu neirozi nenodošu. Tas, ka viņi netika galā, ir viņu problēma, es šo neirožu stafeti apstādināšu. Lai kā arī mana dzimta vēlētos, lai arī es traumēju savu bērnu. "Bet mēs tak tevi traumējām, tev ir jānodod stafete tālāk!" Paldies, nē un fuck off. <3 :)

moar clown world
https://forward.com/opinion/422608/when-american-jews-battle-anti-semitism-we-must-be-aware-that-this-stance/

Jew vs nigga. It's a draw. Only wypipo loose.

https://eu.usatoday.com/story/tech/2019/04/17/ai-too-white-male-more-women-minorities-needed-facial-recognition/3451932002/

Tairons žēlojas, ka viņa feisu ir grūtāk profilēt? Hmm...

Prieka vēsts - pielodēju štepseli pie miķa pa taisno. bez skrollētā vada. un nav vairs nekādas rūkoņas fonā. Tik vien, kā šņākoņu noņemt. Vegas Pro 14 pat laikam to izdara. Kaut kādu efektu atrau. bet par to būs jāpagūglē sīkāk. Vai arī jāpagūglē par kādu elektroniski uzlodējamu shēmiņu, kas noņem to šņākoniņu.
Vispār jau duckduckgo man ir deaultais meklētājs.

Un, ja izdevās atrast kontrolieri (vēl tikai jānopērk) priekš displeja, tad varbūt izodies arī priekš laptopa klavierees ;D

https://civitasmortis.bandcamp.com/album/nightcrawler-invasion

lūk tā pa nopietno taisa bukburningu
nevis tur privāti kurinot paša sagādātu makulatūru
A chool in Catalonia, Spain, has withdrawn from its library 200 classic children’s books such as Sleeping Beauty and Little Red Riding Hood because of their depiction of sexist stereotypes.
vai šādi
A Depression-era mural depicting white children playing outside in the winter was removed from Percy Julian Middle School in Oak Park because school officials said it failed to represent the school’s diversity.
“I have had students approach me pointing out that this picture does not represent our student body or the diversity of Oak Park,” Fitzgerald wrote. “We will be working with the Social Justice Club and our parent Diversity Committee to create a mural/canvas that better represents Julian Middle School.”

Social Justice Club & Diversity Committee

mission accomplished
Noķert irsi ar metodi ``glāze/ papīrs`` neko neapgāžot, iznest ārā, palaist - ček.

Cietušo nav

pēc svētkiem.
šodien visi gribu visu jau vakar.

Pateicoties ibumetīnam un sālsūdenim, pampums samazinājies par 90%. Kur tās strutas liekas, ja tām nav, kur likties?

Gribēju ierakstīt pajautaa, bet izrādās kāds to jau ir jautājis pirms 13 gadiem.

tā taču nav tirgus ekonomika vai jebkas cits racionāls, ka kindlē grāmata maksā 2x vairāk nekā papīra grāmata??

kāds mediķis/students vēlas interesantu medicīnisku gadījumu? hit me up

Astoņos no rīta Lieldienu svētdienā saules apspīdēta braucu vilcienā uz jūru. Pie kājām guļ suns un mīļais blakus klusi dzied Kur milzu kalni liekas mazi. Skaista tā dzīvošana.

toties man ir skaisti zābīši no debesīm nokrituši. sarkanīgas ādas un izskatās, it kā pašūti no koka lapām.

bieži vien pa miegam tā nogurstu, ka pēc gulēšanas gribas mazliet pagulēt un atgūties.

citās ziņās, laikam esmu tikusi vaļā no abām tinderzajām, kas man tur fonā karājās. sajutos tik atvieglota, ka atradās headspace aizrakstīt Annijai un pačatot ar Rumāņu Zaju.

un vēl, ir piemetusies kaut kāda dīvaina paškritiska krīze, kurā man liekas, ka es runāju daudz par daudz. ka manis vispār ir par daudz.

Vecmīlgrāvis ir tāds gnīlīgs raj0ns. Katru reizi, kā aizbraucu uz veičuku, sajūtos tik citādi, ka pilnīgi sāku aizdomāties, kas tur ir ar tiem kultūrslāņiem. Turklāt visi staigā pufaikās!!!!11 wtf, man šodien Alcest krekliņš un atlocītas bikses. Arī sarkanas zeķes ar auseklīšiem, atļaušos piezīmēt. Īsts skeiteru apģērbs.

Mind me, laika ziņās 22 grādi, pēc Celsija, protams.
Vispār man ir Alcest krekliņš ar Alcest ģīmetni no 2017. gada koncerta MP. Toreiz gribēju ar viņu iepazīties, mēs abi grozījāmies ap miskasti. Sakautrējos, jo, nu, tusēju ap miskasti un skatījos uz Alcesta matiem. Krekliņu nopirku, jo mums līdzīgs profils, sanāk īsts alcests. Teiksim tā - LOKI

Kā uzrakstīju, tā uzpūta vējš. Jāvelk mugurā tā jaka ar pentagrammām no Wish

Tā miskaste noteikti bija black metal bad rep
Es pilnīgi nezināju, kā sākt sarunu

Ellīte pamatīga
Diezgan lielai ellītei izgāju cauri, no tām, kuras dod arī īstas mācības, taustāmas, nevis kaut kādu mistiksu "dzīves mācību". Tā rezultātā gan aiz stresa saslimu. Tagad jau ārā silts, bet es sēžu, puņķojos un mainu vates pļeckučus degunā, jo tas asiņo kā nelabais. Stress savu panāca. Galva arī sāp. Gribētos izkustēties, bet nevaru paelpot, pie mazākās slodzītes jāģībst.
Tomēr daudz kas tapa skaidrāks. Galvenokārt tas, ka viss ir daudz grūtāk nekā es būtu cerējusi. Apmēram tikpat grūti, kā es domāju un rēķinājos, bet tā draņķa cerība, protams, neatlaiž.
Tagad atkal jāgaida, jāgaida, kad tikšu pie skaidras galvas, un tad jau redzēs, ko tālāk...

Lieldienu atkārtošanās 5 gadu atstarpē
Bāc, delīrija drebuļi - sen tādi nav bijuši. Nu bet tāda intensitāte kā vakar, arī sen nebija pāri lijusi pāri kausiņam. Laikam 2014.gada Lieldienās bija ļoti līdzīgi, tikai....
Šorīt atnāca īsziņa no zobārstes, ka ir pieejami 2 brīvi laiki tulīt un tagad, nevis pēc nedēļas... un ko mēs noskaidrojām: Ilzītei aug visi trīs atlikušie gudrības zobiņi reizē. Ja mani gudrības zobiņi būtu tik maziņi kā priekšējie apakšējie piena zobiņi bērnībā - ak vai man dieniņ tētiņ - es tad būtu pats laimīgākais cilvēks pasaulē! A tagad mana gudrība ir 1,5cm^3 tilpumā un nāk ārā tā kā no ausu apvidus. Nu tikai smagana sāk sarkt un bālēt. No Ibumetīna vienkārši nekādas garšas sajūtas nav. Es jau gadiem nedzeru nekādas zāles, izņemot... antihistamīnu pavasarī, kad man ir siena drudzis.

Jā, intelekta atplaukums ir jūtams, apmēram kā uzsākot bakalaura darbu. Tagad es varētu arī turpināt maģistru (nieka 10 gadi pagājuši). Un ko tad es gribētu apgūt? - anger management :D

Es arī izgāju ārā :P . Nepiemērotā laikā, kad nav vēl ielas saulainā un ēnas puse, ir tikai Sunshine boulevard. Saulesbrilles nebija šodien paķērušās līdzi. Gāju kā dēmons ar krunku pierē un rīvējos gar sienu tur, kur ir kāda ēnas palieka.

nepagāja ne septiņi gadi un mani pieķēra. Youtube klipā "Drosmīgais pelēns" izmantota autortiesību aiszargāta mūzika
https://www.youtube.com/watch?v=7QTRBbcfc8I

"Sveiki, Dienasgramata!

Izmantojot sistēmu Content ID, autortiesību īpašnieks iesniedza pretenziju par autortiesību pārkāpumu jūsu videoklipā."

vārdi
oh, heda tiešām ir aizmirsusi, ka jaunzēlandes terorists visu savu identitāti, vārdu ieskaitot, atklāja pats feisīša tiešraidē?

nākotnes cilvēki
dārziņā meitenītei dzimene, mamma iedevusi līdzi cepurītes ar Elzu (meitenēm) un mašīnām (zēniem). neviens zēns nav gribējis mašīnas, visi gribēj Elzu.

Mazgājot traukus uzradās ideja par seriāla Mad Men rīmeiku, lokalizētu 21. gadsimtā. Tajā alkoholiķe sieva aiztītos no straight edge tēva, savācot bērnus. Džeks tāpat skumji apsēžas uz trepēm un blenž tukšumā. Tāpat, kā oriģinālā, skan Boba Dilana "Don't Think Twice, it's Alright". Stāsts (naratīvs) tāpat nemainītos. Tas vienkārši būtu relateablāks citai grupai cilvēku (būtībā tāda pati dzīves pieredze, taču no cita skatu punkta). Iespējams, darbība norisinātos kādā mazā ciemā kādā no Austrumeiropas valstīm.

Nesaistīti (?): no Delēza (& Co) rizomātikas var izlobīt simtiem tūkstošiem domu, iespējams ārēji gluži pretējas. Viena no domām, kas man izlobījās rizomātikas sakarā, ir sekojoša:

*"Tūkstoš plato" ir manifests pret stāstu nabadzību. Viņuprāt, stāstu nabadzība ir fašisms. Tā kā mūsdienu masu kultūrā stāstu paliek arvien mazāk, fašims triumfē. Mainās varoņu ādas krāsas, dzimumi un tā tālāk, taču stāsti paši nemainās, mainās tikai dekorācijas. Izgudrot jaunas origami formas nenozīmē mainīt papīra krāsu. Jaunas origami formas rodas, pārlocot papīru radikāli savādāk.

bet, runājot par kijevu vēl, ja atgriezīšos tajā, noteikti došos kādā no alīnas ekskursijām (biju noskatījusi šo https://awesomekyiv.com/awful-kyiv-walking-tour/, bet alīna tonedēļ nebija ukrainā). tāpēc tā vietā atradām šo: https://www.interesniy.kiev.ua/excursion/sekretnyiy-kiev/ un bija kruta, tŗīs stundas paskrēja nemanot. noteikti ir vērts iečekot arī visu pārējo.

Went into the bush. For a moment I was frightened. Had to compose myself. Tried to look into my own heart. "What is my inner life?" No reason to be satisfied with myself. The work I am doing is a kind of opiate rather than a creative expression. I am not trying to link it to deeper sources. To organize it. Reading novels is simply disastrous. Went to bed and thought about other things in an impure way.

/Bronislaw Malinowski

Dullā Daukas sindroms, kad nav miera, kas tur aiz apvāršņa, kas tur aiz tā mežiņa, kas tur aiz tiem kalniem, kādi cilvēki tur dzīvo, kā dzīvo, vai meitenes smukas, vai garšīgu alu taisa. Un nepietiek ar karti un gūgles ielasskatiem, vajag pašam visu aptaustīt un pamēģināt. Šitā esmu tepat mežos bikiņ aizklejojies, kad gribas paskatīties a kas tur, es tur vēl nav bījs, bet pieredze saka, Tev tač visu to gabalu būs pēc tam jānāk atpakaļ un ja nu uzkulies kādiem dusmīgiem suņiem pie mājām, ar tiem ar pieredze bijusi, vienalga nav miera, reizēm.

dabas likumi
Tiklīdz tev parādās meitene tā uzreiz arī visām citām pēkšķi tu sāc ļoti interesēt, tevi aicina satikties, aiziet vakariņās utt. Es tikai nesaprotu, kur viņas visas ir, kad tu esi viens un pieejams.

Šo fenomenu es esmu novērojis jau no saviem vidusskolas gadiem. Vai nu nav nevienas, vai arī tiklīdz ir viena, tā ir arī visas pārējās. Kaut kā tas tā iekārtots.

Divas filmas ko nebiju redzējis un kas patīk, no tā visa, kas pēdējā laikā skatīts Pilsētas govjupuisis Urban Cowboy(1980) ar J.Travoltu un Kā Rietumi tika iegūti How the West Was Won(1962).

211
es nez, varbūt jāievieš bērni, lai es sāktu piedomāt pie sava uztura, mājas kārtības un aktivitātēm. par sevi es rūpēties neprotu, bet, rūpējoties par citu, varbūt tas notiktu netīšām. by proxy, tā teikt.

domājot par bērniem, es pēkšņi aptvēru, ka viņi uzaugtu tādā vidē, kādu es nekad neesmu pazinusi. lielā ģimenē, kurā gan jau būtu arī kāds vienaudzis - vai nu vismaz vēl kāds bērns. man ir māsa, kas pēc kāzām noteikti ķersies pie ģimenes plānošanas. E no vecāku otrajām laulībām ir trīs brāļi un māsa - ļoti dažādos vecumos, ar ļoti dažādām interesēm un no diametrāli pretējām vidēm. tajā pusē vēl ir vesels birums māsīcu un brālēnu, izkaisīti pa visu Latviju un ne tikai. es nesaprotu, kā bērni, kas uzaug ar tik daudz radiniekiem, atceras kaut pusi! bet gan jau tajā ir kaut kas mierinošs. tāds liels drošības tīkls, no visām pusēm pastieptas rokas. E gan ir ļoti atsvešinājies no savas ģimenes, bet bērna dēļ noteikti nāktos atjaunot saites, jo visādas mātesmāsas priecātos un aicinātu ciemos. man paplašinātās ģimenes īsti nav - ir pusbrālis, ar ko pirmo un vienīgo reizi runāju piecpadsmit gadu vecumā, un ir brālēns, kura dzīve ir mums pilnīgi sveša - un, godīgi sakot, arī nesaistoša. es nezinu, ko nozīmē dzimta. līdz ar to es nezinu, vai es prastu audzināt bērnu ar dzimtas apziņu. varbūt kāds teiktu, ka tas nemaz nav svarīgi - piespiest veidot attiecības tikai tādēļ, ka jūsos plūst vienas asinis, -, bet manī kaut kur ir sajūta, ka es negribu atņemt cilvēkam šo iespēju. šo tīklu. tās savītās rokas, kas kritienā noķers.

you gotta work for angels, dude. I mean... if you refuse to work for angels, then fuck you, seriously.

Terorakti Šrilankā dažiem radījuši nepārvaramas logopēdiskas grūtības izrunāt vārdu ‘kristieši‘ - Klintone un Obama runā par uzbrukumu ‘Easter worshippers‘, zviedru Centra partijas islamofīle Annija Lēfa par uzbrukumu ticīgajiem. Bet labie cilvēki raksta, ka teroristu vārdu nosaukšana vien jau esot islamofobija.

Ir brīži, kad man uzlabojas atmiņa un es spēju nopietni bez blackautiem koncentrēties uz darāmo. Šodien uz laiku tā notika un es kļuvu pat produktīva. Wāāw, tā laikam jūtas normāli cilvēki. Jāpadomā ko es tādu ieēdu.

Valsts pārvaldes vērotāja piezīmes.
Iekšlietu un ekonomikas ministri informē par lēmumu no ceturtdienas slēgt Deglava ielas tiltu (c)delfi.lv

Tad nu tiktāl ir gan. Divi ministri slēdz tiltu, nez ar ko citi nodarbojas. Par šo tēmu varētu jauku bērnu dzejoli uzrakstīt, piemēram:

Ministriem nav laika.

Divi ministri slēdz tiltu,
Vēl viens vāra zupu siltu,
Izglītības ministre
Māca kaķim manieres,
Labklājības, kultūras
Krāso durvīm stenderes,
Finanšu un aizsardzības
Pin no tāsīm vīzes glītas.

Daudz mums valstī ministru,
Visi aizņemti, ka bail.

"RL: (Smejas.)" x 14

Šodien jūtos kā rozīne vai krastā izmesta zivs un nevaru atrast ķemmi
Izpakoju visu, ko vajadzēja, bet ķemmes ta' nav!
Kur ir ķemme?!
Lūk, piemērs, par ko nevajag uztraukties. Ķemme ir somā. Mans sestais prāts jau sen to pavēstīja. Agrāk neķemmējos 6 gadus laikam. Brīžiem parādījās dredi, bet es nebēdāju un vienu pat izaudzēju līdz circa 15 cm garumam. Tad man bija depresija, un likās, ka dreda nogriešana palīdzēs mainīt situāciju. Nedaudz mainīja - varēju atkal ķemmēt matus. Tagad man patīk ķemmēties, jo parādās tādas viļņainas, gaišas lokas.
Fun fact: dredu glabāju savā vienīgajā dokumentu kastē. Ir arī citas kastes, bet tur es neglabāju dokumentus.

an intimate ceremony

Seriālu vērotāja piezīmes.
Noskatījos "Troņu spēles" pēdējās sezonas otro sēŗiju. Visu sēriju skābi smīnēju. Skaidrs jau, ka visam ir robežas, tajā skaitā arī Džordžam Reimondam Ričardam Martinam, gan jau vispār necik nav sekojis tam, kas šajā sezonā notiek, vairāk pievērsies priekšpēdējās grāmatas sarakstīšanai. Sen nebija sanācis tādu klišejisku klišeju konstrukciju redzēt. "Ļoti, ļoti viduvēji", tā teiktu norūpējusies skolotāja, savam mīļākajam skolēnam likdama trīs ar mīnusu.

pirms nu jau laba laika grāvja kopienā tika publicēta atrasta uzturēšanās atļauja. ar smagu sirdi vēru vaļā komentārus, bet biju patīkami pārsteigta - nekāda srača, vien ieteikums ienest dokumentu vietējā pakistānas kebabā, kur cilvēks noteikti strādājot, un pāris lol par cilvēka otro vārdu (vai pirmo uzvārdu, šitajā joprojām neorientējos), kas bija neizbēgami, jo vārds bija lotiškumars.

tāpēc sabēdājos, izlasot kopumā ļ. jaukajā IR rakstā par vietējo indiešu kopienu "pie viņa (restorāna singhs īpašnieka) regulāri vēršoties jaunieši, kam uz ielas mēģina noraut sikhu tradicionālo turbānu. (...) daudzi puiši, lai izvairītos no incidentiem, galvasrotas izvēlas nenēsāt."

***

tāpat quorā lasot indiešu piedzīvojumus rīgā, nodomāju, cik ļoti atšķiras dzīve, ja esi maza mīlīga meitene, no tā, ko piedzīvo liels, gandrīz_melns vecis ar raupjiem sejas vaibstiem.

homeophobe - someone who suffers from an irrational fear of going home early.

Brīžos, kad negribas esību, huiņas un bezspēcība ir ballīte. Bet brīžos, kad gribas dzīvot kā elpot, bezspēcība ir elle.

mums abiem ar suni par karstu.

143
Bez viena mēneša divgadnieks tika pie kendama kā lieldienu dāvanas. Domāju, ka pats viņu pameģinašu palietot, jo viņš jau nemāk un nesaprot kā viņu jalieto, bet nē, tiklīdz paņemu rokā, tā viņam uzreiz vajag. Tā nu staipa apkārt turot rokā to bumbu. Vēl mēģina izmantot to striķi kā zobu dienu.

par dzīves jēgu.
birojs, sārtvaidži, atgriezušies no brīvdienām, tagad ņemas sprigani rakstīt ņ-tos bezjēdzīgos epastus. priekšniecei, savukārt, kāpēcīšu periods sācies. man pēc 3.darba dienām pēc kārtas tā vien gribas viņu pasūtīt uz iepriekšējo attìstības fāzi.:))

Vakar sīci aizvedām uz BKUS, jo bija aizdoma, ka rudenī salauztā roka ir atkal salūzusi, jo ļoti ietiepīgais jaunietis vēlējās izdabūt sevis samesto mini auto kolekciju no kāpņapakšas. 

Pēdējās nedēļas bilance.
Uzteikts darbs vienam piekasīgam klientam - check.
Sadauzītas kādas pāris olas - check.
Palikts par gadu vecākam - check.
Atklāta velosezona - check.
Saņemta pote pret ērču encefalītu - check.
Ieplānots apmeklēt Ogri un atpakaļceļā Salaspils botānisko dārzu - varbūt vakarā arī tas būs check

nācijas gods un cieņa
lūdziet dievu par deglava tiltu. un izziņojiet, ka tas tiks uzcelts pa jaunam piecu gadu laikā. vai tad latvija nevar?

R aizbrauca uz vecaaku maaju laukos.
Pastraadaashot no turienes.

Visi ciemi ar CDP. Laikam partija naudu uz atraitņu asarām nopelnījusi. Vēlēšu Vācijā. Bet ne jau par policijesku Eiropu. Ja vēl tiem policistiem būtu smadzenes, nevis kniepadata galviņas. Pretīgi.

wtf, swedam jāmaksā komisija par izņemšanu no luminora? pcavētku konta izraksts paģiras turpinās

R.I.P.
šodien uzzināju, ka A.W. pa silvestriem uz citiem medību laukiem ir devies. un viņš savas jomas korifejs bija. tā pakāpeniski viss labais no šīs saules pazūd...

Saņēmu savu pirmo bezdarbnieku pabalstu mūžā. Gribat zināt, cik? 602 eiro.
p.s. uzzināju, ka mans darba stāžs ir 30 gadi 3 mēneši un 20 dienas

Gribu iemācīties pazemību, lai varētu atzīt visas savas nepilnības
Cik gan daudz papīra būtu nepieciešams, lai es varētu uzskaitīt visu to, kā man ir par maz, un to, kā man ir par daudz!

ja man būtu kaķene,
ne logu sitamā, viņu sauktu Murra.

šodien griežos kā atspole. sīces dārziņā, pēdējā vešene kurai vēl būs vieta izkārties jau griežas, saliku ārā mešanai divus pārus vecākā apavu (sūds ir ar to zero waste. jau viens nodrāzts sandaļu pāris izbojā konceptu 'pieci gadi=viena burciņa'), esmu saorganizējusi dažādas lietas, jāpabeidz viens mazdarbiņš, bet jau no domas vien par to, kas vēl šodien jāizdara (divas nevalodas, uz veikalu pēc sīkumiem, izpētīt pretsaules kremus/pšikalkas (sezona jua sākas) un to, kas vispār šonedēļ paredzēts (pāršķirot apģērbus, nolikt, atdot/aizsūtīt tālāk) un ko gribētos (sašūt mātesdienai un mātes v.d. satīna gultasveļas komplektu, apšūt bērnu gultas un istabu), ērču pote, dārgā vingrošana, saorganizēties pie ģermatologa, nedaudz gribas paelpot maisiņā

miers ir tik plāns kā kurpnieka zoles
iet bija plāns, bet neklausa miesa
kurš no mums zin kad būs nākošais solis
plauksta kad glauda, bet delna kad tiesā

joprojām mani satrauc klusuma tiešums
blakus kad guļam uz pretējiem sāniem
vienīgās skaņas ir eļļas sprakšķi
kas cepas uz krūtīm
starp vilšanos un baklažāniem

par пошлость
burvīga Samuila Lurjē lekcija, kur viņš runājot par literatūru iztirzā jēdzienu 'пошлость' - jēdzienu, kura man drausmīgi trūkst latviešu valodā - šeit

kalsni cilvēki ir ļauni. biežs novērojums.

Kaut kā sanāca zaļajā ceturtdienā piedzīvot pasākumu tādā veco laiku stilā. Aizdevos paklausīties stāstījumu par burāšanu Baltijas jūrā un tas beidzās ar daudz vīna un dažu sen neredzētu meiteņu satikšanu. Nākamajā rītā bija ciešanu piektdienai atbilstošas paģiras.

Drusku saistīts ar to ir nākamais stāstiņš no sievas dzimtā pierīgas ciema. Kopš viņa sevi atceras tā ir bijusi vieta kur uz lieldienām sabrauc tuvāki un tālāki paziņas, lai kostu. Tāda savdabīga ''grēku pilsēta'', kur savācas visādi baznīcā negājēji, sapulcējas kādā dārzā, izbauda brīvdienas un olu izmantotu kā uzkožamo. Principā es apbrīnoju, Latvijai diezgan netipiskās, kaimiņu tuvās attiecības tur. Droši vien tāpēc, ka 80% ciema joprojām ir pamatiedzīvotāji, šeit dzimuši un auguši. Pazīst viens otru kopš bērnības un pārsteidzošā kārtā nav viens otram apnikuši.
Ak jā, vēl viena specifika ir tā, ka tur visi viens otru vislabāk pazīst ar iesauku palīdzību. Vārdi var aizmirsties, bet iesauka gan nē.

pēc šīm lieliskajām lauku brīvdienām, kad visiem sarkani deguni, sastādīts mežs, apkopti smiltsērkšķi, skriets, ēsts, šūpots un staigāts, mūs mājā sagaidīja Ūpja iestādītais OZOLS. OZOLS! tagad zinu, ka visu, ko gribas, var bakstīt podiņā un uzdīgs. izaugs noteikti!

Šorīt atcerējos par savu kaķi, kuru iemidzināju pirms kāda pusotra mēneša. Mīļi pieminēju, bet nospriedu, ka tomēr labi, ka tomēr pareizi darīju. Bet nopirku tās biļetes gan. Šorīt.

Reiz es aizbraucu uz laukiem un ar šausmām konstatēju, ka esmu Rīgā atstājusi savus sejas krēmus. Bet tos laukos, protams, nopirkt nevar. Bet āda man niķīga - piemēram, Payot kosmētika kādreiz tik gauži nodarīja manai ādai, ka tā sāka lobīties plēksnēm vien. Tikai pēc mezoterapijas atguva normālu stāvokli. Bet vispār bez sejas krēma - arī ārprāts - āda paliek tik sausa, ka sāk sāpēt. Tā nu izmisuma dzīta nopirku to, kas bija uz vietas - kaut kādu nomierinošo krēmu Zeljonij sad. Man par brīnumu - šis absolūti lētais sejas krēms manai ādai patīk daudz labāk nekā daudzi - krietni vien dārgāki. Labi iesūcas ādā, patīkami smaržo (ja produkta smarža man nepatīk, es vispār to palietot nevaru), āda neprotestē, nav sarkanu pleķu, sausuma u.t.t.

Vispār Lieldienās notika kaut kāds jauns sākums. Tagad mani vēl laimīgāku dara jaukas un skaistas meitenes, bet tā ir arī Saule un pavasaris sirdī. Tagad, kā mēļo, esot 75% iespējamība, ka Galaktiskais būs vasaras saulgriežos.

DELFI. Atsakoties no liekiem pirkumiem, var ievērojami ietaupīt finanšu līdzekļus, kurus daudz lietderīgāk ir izlietot emociju iegādei, piemēram, aiziet uz kādu teātra izrādi vai aizbraukt ceļojumā.

Brīvdienu vērotāja piezīmes.
Sākusies otrā no četrām nedēļām, kurās ir pa četrām darba dienām un trim brīvdienām. Sanāks, ka lielais vairums Latvijas iedzīvotāju mēnesi nostrādās režīmā 4+3. Acīmredzot, bez tās piektās darba dienas var mierīgi iztikt.

Good Omens dēļ būs Amazon Video jāabonē? Un Netflix dēļ Stranger Things un Black Mirror. Un gan jau, ka vēl nav viss.

Jauki, profesionālā portālā sākuši paši darbu piedāvāt. Nu, nezinu, nezinu. Ja galvu mednieki, lai iet dillēs.

Aiziet! Alus, līga, Black Mirror skaņuceļš, caureja, rīta blāzma un ķemme.

Mana mīļākā grupa Latvijā joprojām ir "Židrūns"
Pačatoju ar Rudaku kādas 3 stundas pie datora.

Jūtos kā pēc psihologa apmeklējuma ;)

we wuz conquistadors

Muļķīgie indiāņi. Paši vainīgi, ka tik naivi uzaicināja pie sevis nēģeru kolonizatorus. Un ko visi vienmēr par kaut kādiem bālģīmjiem žēlojas..

Vasarā es nestrādāšu. Vasaru es pvadīšu kopā ar mazuli. Viņš tā jau izaudzis, es baidos nokavēt. Vakaros es sēdēšu uz balkona un līdz pēdējai gaismai lasīšu grāmatas. Viņš apsolija izklāt balkona grīdu ar mākslīgo zāli.
Ak bezrūpīgā dzīve.

Rosols. Rasols. Rassol. Krieviski. Atsālīt? Sasālīt? Sālīto gurķu salāti?

Boriss ārkārtīgi priecīgs un dusmīgs par manu atgriešanos. Bija laikam nospriedis, ka esmu viņu pametis.

lieldienu brīvdienu piezīmes
pēc patiešām stresainas darba gandrīznedēļas, 4 brīvdienas, kurās atslābt, bija tieši laikā.
got 2. sērija vairs nav gluži got, bet labu, sentimentālu noskaņu pilna gan, patika.
brūnās olas kurkumā krāsot nav jēgas, nekas tur nesanāk.
lēnu garu atrādīju savam draugam american gods 1. sezonu un pēdējā sērija (ar Ostaru) kāreiz iekrita lieldienās <3 tagadiņ jāķerās pie otrās un jācer, ka tur pārāk daudz nav izbojāts.
patīkami atslābuši pleci, jācenšas tos atkal nesavilkt.
LCD, dod mums brīva laika vairāk, un brīvas naudas arīdzan.

aprīlis
šī vakara izjāde - kā vietējais safari. vispirms gandrīz iejājām migrējošu zosu barā. viņas slinki pacēlās spārnos un palidoja mazliet tālāk, kad bijām jau pavisam blakus. pēc tam slaidā lokā ar kuplu, saulstaru gaismā liesmojošu, asti aizskrēja lapsa. tad meža ielokā satikām brīnumdaiļu staltbriežu pāri. ļoti dižragains kungs ar kundzi. ilgi stāvējām un viens uz otru blenzām, līdz briežu pāris cēli iegāja mežā. pļavā, otrpus grāvim, kliedza dzērves, briksnājā bungoja pelēkā dzilna, pāri galvām, sasaukdamies, laidās kraukļu bariņš. stirnas pa ceļam sastapām neskaitāmas + vēl visi tie putni, kurus joprojām neesmu iemācījusies atpazīt. noslēgumā krāšņs saulriets, ar milzīgu degošu greipfrūtu vēl visai augstu virs horizonta.
kad jau kopā ar bērzu sulu bačoku kāpu mašīnā, lai dotos mājup, dzirdēju pūčutēva saucienu.

vakar dārzā satiku ezīti un aizvakar pasaulē skaistāko vāveri. viņa man tepat blakus dzīvo, bet ir visai kautrīga un ļoti reti rādās acīs.

pasaule ir skaista, bet pavasaris vēl skaistāks.

Tik pilnvērtīgas Lieldienas sen nav bijušas (jo īpaši tas, ka es visu laiku jutos fully present & embracing hereness and nowness, kamēr cilvēki no malas apgalvo, ka es esmu reaģējusi tikai uz katru otro mēģinājumu pievērst uzmanību un tad pacēlusi galvu, pateikusi 5 neapvienojamas lietas un atgriezusies literatūrā)

esmu sācis nodarboties ar elektrisko izklaidi, par kuru sekojošie apgalvojumi ir korekti:

" - labdien, es te atnesu jums gurķu un kabaču stādus
- ļoti labi, būsiet mūsu armijas ģenerālis"

"pat neskatotiet uz to, ka suns ir daudz gudrāks par mani, arī viņš nespēj atrast izeju latvijas televīzijas tornī"

"taču par īsteni episku izvērtās kauja ar leģendāro tarakānu, kuram bija zelta pulkstenis un hokeja vārtuvīra kājsargi"

"es jums izgatavoju krēslu, kurā ērtāk ir uzņemt heroīnu"

"ko nozīmē, atrāva diviem marodieriem galvas un pārplēsa uz pusēm? viņš taču viņiem neiekoda? es taču teicu, ka viņš nekož, tikai tā spēlējas. garlaicīgi viņam kanalizācijā."

viktorīna ir viegla, tālu nav jāmeklē

Domāju, nu tik rīšu džanku skatoties GOT, beigās pierijos jau lekcijas klausoties.


Kačīts godīgs esot viens pats mājās. Pūpolvāze stāv kā stāvējusi. Atsāka tos bakstīt tikai tagad, kad ir kas skatās un aizrāda. Un protams, neņemt paurī, ka tu tur auro.

: makgaivers
meklējot bērnu rāciju, nez kāpēc sastopos ar fenomenu, kurā tajās dzirdama šņākoņa, nevis bērna pīkstieni. tāpēc paņēmu savu karaoke tumbu ar mikrofonu, mikrofonu ieliku ārā, ratos, un tumbu noliku sev blakus, mājās. nekādas šņākoņas un dzirdami pat miega vaidi.

Pēc četru dienu dārza darbu izklaidēm un līdzdalības siltumnīcas rekonstrukcijā telefons vairs neatpazīst manus pirkstu nospiedumus, jo pirkstiņi ir tādi, par kādiem Skārleta teica, ak, es tikai izjāju bez cimdiem.
Mēs making the greenhous great again. Siltumnīcai ir kādi 35 gadi, un savulaik tā bija apkārtnē krutākā, dižākā un apsildāmākā. Kaimiņi šo būvi sauca par Chodunsku božņeicu, un minēja, ka gaili vien vajagot jumtā.
Un tad es domāju, ka papum patīk, ka viņa projekts tiek atjaunots, vienīgais, par ko viņš droši vien ir nedaudz škrobīgs, ka balstiem izmanto tos dēļus, kuri šķūnī (tajā lielajā, ja. Šai mājā ir vairāk saimniecības ēku kā dzīvojamās platības), jo no tiem noteikti, ka varēja būvēt 2.stāvu, un vēl, ka viņš netiek pamācīt pie būvdarbiem. :)

Dokumentālā filma "Kurts Fridrihsons". Kā bija jācenšas, lai par tik interesantu un talantīgu personību radītu tik garlaicīgu un vāju filmu?

Terapeitiskais efekts tam, ka jāuzņemas pēc iespējas(savi, pieļauju ka tā domāts) lielāki pienākumi. Tāpēc, lai nebūtu laika domāt visādas muļķības, piemēram doties pasaulē un atklāt D Amerikas cilti, sabīdīt ar viņiem attiecības, kļūt par virsaiti un apprecēt smukāko meiteni 1000km2 apkārtnē, vai ..., ko nu mēs baltie vīrieši mēdz darīt, kad uznāk vajadzīb darīt.


Jā šis i` tāds atskats pagātnē, kad mans bij jauns un traks, bet tagad tikai piedzēries un traks.

spriežot pēc tramvaja piepildījuma, tie saucamie svētki riktīgi turpinās dažiem.jēziņ.

mani mati nu ir tik gari, ka to ķemmēšana kļūst pavisam kinematogrāfiska: pārlieku matus pāri vienam plecam un ķemmēju, ar vieglām skumjām skatoties tālumā un domājot par aizgājušajām dienām, mēnešiem, gadiem.

Mani nebesī bet garlaiko:

a) džeki, kuri citē Pītersonu;
b) tantītes, kuras citē Ošo vai līdzīgu popsīgās ezoterikas hujņu.

patiesībā man ir tomēr mazliet žēl. kaut kur dziļi sevī es tomēr cerēju, ka viņš atbrauks. Ka būs LV.

un ka mēs tiksimies, nu kaut uz tām 10 minūtēm...

skaidrs, ka nekas nenotiek tā ka plānots.

un no citām ziņām - nedaudz saistībā ar šo tematiku, ir skumji uzzināt, ka šeit, ziemeļos, ūdens attīrīšanas iekārtas balstās tajā, ka ierok lielu, garu trubu līdz okeānam, un palaiž visu pa taisno, jo ūdens "pats attīroties" (kas varbūt tā kādreiz arī darbojās). tāpat arī, izrādās, ir ļoti klusi ierīkota norvēģu lašaudzētava fjordā.

un no citām ziņām - nedaudz saistībā ar šo tematiku, ir skumji uzzināt, ka šeit, ziemeļos, ūdens attīrīšanas iekārtas balstās tajā, ka ierok lielu, garu trubu līdz okeānam, un palaiž visu pa taisno, jo ūdens "pats attīroties" (kas varbūt tā kādreiz arī darbojās). tāpat arī, izrādās, ir ļoti klusi ierīkota norvēģu lašaudzētava fjordā. 

un no citām ziņām - nedaudz saistībā ar šo tematiku, ir skumji uzzināt, ka šeit, ziemeļos, ūdens attīrīšanas iekārtas balstās tajā, ka ierok lielu, garu trubu līdz okeānam, un palaiž visu pa taisno, jo ūdens "pats attīroties" (kas varbūt tā kādreiz arī darbojās). tāpat arī, izrādās, ir ļoti klusi ierīkota norvēģu lašaudzētava fjordā. 

tipisks Latvian Trio, visi sarunā, ka aizies drūmi uzēst un drūmi iedzert. EtF mētājas pa parku un gaida, kad VZ un kaķ iztaisīsies doties lejup no kalna. VZ un kaķ tikmēr iztaisījušies gaida viens uz otru, nezinādami, ka feisbuka mesendžeris tupa nerāda mums viena otra ziņas. visi sēž, gaida. bet nu, kaut kā beigās tomēr savācāmies un actually pamanījāmies nonākt vienā vietā un vienā laikā.

ja jums feisbukā kāds atsūtījis kamola emoji, pastāv iespēja, ka šis cilvēks actually sūtīja poda emoji. tur kaut kāds jocīgs gļuks tajos emoji. anyway. bet turpinot šo tēmu tika secināts, ka cilvēks, kura superpower ir pārvērst visus podus kamolos, drīz vien tiek no visurienes izbanots. also, čuvaks, kurš sevi prefiksē ar "svētais" un nevar izlemt, vai viņu sauc Jans vai Ivans, tur nekas labs nav gaidāms. iespējams, ka ieslēgs alā, vai apraks.

nē, nepārprotiet, visādi viens otram izsūdzējāmies par visādām huiņām. bet vispār nosmējāmies ļ efektīvi. domāju, ka nav līdz galam vērts mēģināt noformulēties par tēmām, jo nu, tik ļ you had to be there (though mums tā jau apkārt bija par daudz cilvēku, kas baigi, baigi besīja). un vispār, ir grūti tā nodalīt, kur viens joks beidzas, kur sākas nākamais, jo principā tas bija neverending stream of kvalitatīva huiņa un nosmiešanās.

also, pieminēšu pie tualetes ahtungu blodziņa, ka vakar barčikā vispār vienā brīdī barčika menedžeris apturēja mani pie dāmistabas durvīm un ieteica labāk iet uz vīristabu. dāmistabā esot... ļ nelabi.

esības apziņā ir izveidojusies plaisa, dodot vietu duļķiem lēnām skaloties laukā. vismaz man liekas, ka tas ir tas, kas notiek. asaru graudi birst visur, kur nav iespējams/nepieciešams domāt par ikdienišķām, praktiskām lietām, piemēram, koru koncertos, vilcienā lasot grāmatu vai autobusā vērojot vidzemes laukus. vajag tikai ar puspēdu iebrist šajā apziņas sfērā un pat atrašanās starp desmitiem vai simtiem cilvēkveidīgo vairs neattur norīt vai paglabāt to visu kādam vienatnības brīdim. klusiņām birst un birst, tīras un skalojas laukā.

es tikmēr mierinu sevi, ka, lai arī ne visai patīkami, bet tas ir ceļš uz kaut ko, ka pagaidām ir labāk just šo nekā neko. gudri ļaudis saka, ka tā būs visu dzīvi, ka priekšā gaida kalns aiz kalna, aiz kalna, aiz kalna, varbūt pēdējais laiks ieklausīties, tā pa īstam ņemt vērā, nevis tikai pamāt ar galvu, bet turpināt skriet sienā.

pirmoreizi pusotra mēneša laikā tikko apsēdos savā istabā. nu, tā, ka nav jāskrien, nav jāzvana 20 cilvēkiem, nav jābraukā starp diviem darbiem, mājām paķert to un šito, mazgāt veļu tur vai te. sakrājušies vadi, drēbes, pieraksti, mājas darbi, rētas, ko laizīt, finanses, ko domāt, un idejas. pagaidām tik vien spēju saprast, ka izdevās gan koncerts, gan projekts (liels paldies visiem draudziņiem no visurienes). iegrimsim post-production'ā.

Man ir tāda sajūta, ka man ir uzlikts proča. Es vienmēr esmu bijusi pārsvarā stipra un vesela, kur mana izturība ir kā bravūrīgs pusaugu zēns, kuru neviens nevar trespāsot. Bet tagad jau mēnesi es jūtos slima un izsmelta. Sākumā man bija uznākusi kaut kāda vairaku nedēļu trīcēšana un drebēšana, kad šķita, ka kāds mani ir ieštepselējis pie galvaskausa pamatnes un es vienkārši nespēju savu ķermeni izslēgt. Kad tas mazliet norima tad sākās aukstums un kaklasāpes un tagad arī kaut kāda sīnusu huiņa. Es jūtos kā vārgais tuberkolozes dzejnieks par spīti tam, ka es vienmēr identificējos kā stiprā, spriganā meitene, kuru nekas nespēj pievārēt, kurai iesnas ir vienreiz gadā Janvārī un kurai pat bite nekad nav iekodusi.

Un man šķiet, ka es viņam izsūcu enerģiju. Es esmu vāja un paslepšus needy. Es gribu sagūstīt visu viņa būtni, tikmēr izliekoties par mazu maigu izdabātājkaķēnu. Varbūt šādi es tieku sodīta par savām slepenajām mahinācijām. Bet es negribu, es vienkārši gribu mīlēt, ietiecoties dziļi dvēselē, lai ko tas prasītu un nozīmētu.

Tā nu es sēžu savā karstajā vientulīgajā dzīvoklī, ar ievainotu kāju, ellišķīgi sāpošu kaklu, vati galvā, mēnešreizēm, asarainu spriegumu sejā, morālu vājumu un garīgu dezorientieri. Kas mani šeit izspļāva? Un kā kaut kas tik skaists var raisīt tik dziļu korupciju? Vai tad man nevajadzēju būt pašlaik pasaules stiprākajai meitenei? Es pirms pāris gadiem nosapņoju sapni, kur es izlidinājos no darba, lai balta mašīnā brauktu uz paradīzi, kam bija jābūt nākošajai nogalei, bet tagad es esmu tik smagi piespiesta zemei, un salauzta ķermeņa sagūstīta, ka viss ir atcēlies un es esmu vājākā pasaules meitene bez prognozes.

I am good for nothing, I know nothing, and I am sorry for messing you about. Es vienmēr gribēju kādu, kuru apbrīnot un kam atdot visu savu būtni un supercharged, transformative mīlestības enerģiju, bet tajā vietā es esmu saplēsta un izlieta, un nesasmeļama.

Ko lai es talāk daru? Varbūt vienkārši pamest galdu, aizvērt visas durvis, as I don't seem to be fit enough for even a tiny glimmer or joy. There is literally zero I can give. I physically cannot do human things, es tagad jūtos tā it kā es turpmākos simts gadus būšu ieslodzīta savā dīvāna slimncā, kamēr ceriņi nozied un saule noriet un viņš aiziet un mīlestība nomirst un elle pārklāj visu.

Apzinātība
Te atkal ziņa apzinātības entuziastiem
https://retractionwatch.com/2019/04/17/plos-one-pulls-highly-cited-mindfulness-paper-over-undeclared-ties-other-concerns/?fbclid=IwAR2f8r2L2mQxskW3B89o8l77Jyl-IfCLa0HhXFwm0XKs6dap1NuOW8jb1pM

Happy Earth Day

Un tad tu uzliec kādu albūmu, kuru klausījies pirms 14 gadiem un saki: ou jē! https://m.youtube.com/watch?v=W064GlWrSQ4

Šodien Mežaparkā bija tik daudz dārgu automašīnu, ka šausmās braucu mājās, lai paskatītos vai mūsu IKP nav pēkšņi desmitkāršojies. Nē, viss mierīgi - joprojām esam viena no nabadzīgākajām ES valstīm.

un kas tas par triku ar zelenski?

esmu pārsteigta arī par chimeras kijevas vērojumu, man šķita, ua ir progresīvāki par mums

.
la la laaa

Pirmā svaigi nopļautā mauriņa smarža.

welcome to riga bitch. it sucks....

skriešana iztīra un padzēš domas, un sviedrē. man šobrīd jau ir par karstu komfortablai skriešanai. kā izdzīvot maija skrējienā? nu...

in other news. viņa zina (insert heart emoji), bet tas neko nemaina. pagaidām. ja viņa sev ko nodarītu, tad es nožēlotu, ka nekas nav bijis pateikts.

Animal farm
Esmu sīvs pretinieks tam, ka bērnu izglītību novirza atbilstoši spējām jau sākumskolā.
Nevajadzētu likt atzīmi par dziedāšanu tādam kā man, bet iemācīt pamatus tomēr nepieciešams.
Pēc tam var bīdīt, kur vien tīk.

Savā cienījamajā vecumā turpinu lāpīt caurumus, ko radījusi vienveidīgā izglītība.
Absolūtā šokā par Dzīvnieku fermu - tik vienkārši, bet tik ģeniāli!
Kas pats šausmonīgākais (!!!) - nekas jau diži nav mainījies - varbūt cita dziesma Beasts of England vietā, citi baušļi, kas pielabojas pēc vajadzības, bet cūkas un aitas tās pašas.

Es tā kā sliecos Boksera virzienā.
Tik vien ir manā bagāžā kā 4 pirmie alfabēta burti un milzu darbspējas.

Pavadīju brīvdienas ar dvīņu liesmu apmēram tā, kā cilvēkam ir jādzīvo - klusā, dabiskā, seksuālā vienkāršībā. Staigājot pa mežu un sajūtot pirmatnīgo pusaudžu iemīlēšanās un brīvības sajūtu.

"sēmes"
Brought back memories no laikiem, kad saulespuķu sēklas bija kā pamatbarība.
Uzpildīt kabatas ar tām un doties laukā. Blandoties pa rajonu, atstāt aiz sevis noslēpumainas čupiņas ar izlobītām 'semučkām'.

Tepat pa lauku brienot un no sirds spļaudoties, noķēru pilnīgu laimes sajūtu. Uzrāpties mednieku novērošanas postenī un atstāt "čupiņu" (izlobītu sēklu, protams). Kas to būtu domājis, ka tieši šis process manī kaut ko kustina. Bet kustina, un to nevar noliegt.
Those little things

vakar sastapos ar supervaroni. Rojā tālsatiksmes busā iekāpa sieviete, kas paziņoja, ka viņa var apturēt autobusu, un to arī izdarīja. aizkavēja braucienu uz kādu pusstundu, atsakoties kāpt laukā un pirkt biļeti. kamēr sagaidījām policiju utt., atiešanas laiks tika pamatīgi novilcināts, rezultātā viss ceļojums ievilkas uz 4h, un Simo pedējo stundu vēma. man bija novemtas rokas, kājas, jaka. utt

Man nepatīk uztraukties par nenovēršamo un triviāliem cilvēku prikoliem, tāpēc arī vairs neuztraukšos.

Manuprāt, pašvērtējums ir jākačā bez vitamīna.

Alberts
Satikām Albertu. Bērnu laukumiņā. Gadi seši, septiņi. Gaiši mati, priekšējie piena zobi izkrituši. Runā ļoti neskaidri. Nerunā, faktiski. Ļoti patīk viņam Dēzija. Skrien pakaļ. Kopā šļūc no kalniņa. Tad kaut kas notika. Es tagad domāju, kas. Mamma pateica: Albert, re kur meitene tevi nevar sagaidīt. Un viņš uzreiz bums un pagrūž Dēziju, diezgan stipri. Un, re kas notika, es Albertu pirmo apskāvu automātiski. Nedari tā, es teicu. Tad uzreiz apķēros un apskāvu meitu. Es zinu arī, ka vispirms ir jāapskauj bērns, kuram tiek darīts pāri. Bet mani pārsteidza tas, ka es tomēr instinktīvi apskāvu viņu. Nē, ne tāpēc, ka viņš ir puika:) Drīzāk domāju, ka tāpēc, ka esmu iemācījusies tā tikt galā ar agresoriem un savām bailēm no viņiem. Apskaujot. Pēc tam Alberts, protams mammas mudināts, nāca runāt un teikt, ka tā vairs nedarīs. To pateica diezgan skaidri. Tad uzreiz, iespēra Dēzijas dip dapam. Bļin, tipa, es esmu dusmīgs. Dusmīgs, es saku. Es viņam saku, ka es arī labprāt kādreiz kaut kam iespertu. Mamma tāda atvieglota šķita, ka es nedusmojos. Bet arī šķiet, ka nav viņai nepieciešamā atbalsta, jo viņa saka: kāpēc Albert tu tā dari? Kā, kāpēc, dusmīgs viņš ir.

Essentially they think they are in a battle against a goddess. That is why they chose to burn “Notre Dame” or “Our Lady,” because this refers to Mary. Mary, of course, is the Christian name for the Goddess Isis, who raised an infant until he could defeat Set or Satan. It is for this same superstitious reason that these satanists created a horrific terror organization and tried to call in ISIS in order to weaken support for the Goddess in the minds of humanity.

DRFGJVHBJ!

izglābu kameni - droši vien kamenes mamma, jo viņas sāk mosties pirmās, tad nu uz mani viena kameņu ģimene ;) pašam prieks!

par stulbām bābām un sapņu iedomām
lūk, gadās, ka bābietim svajagās palīdzību

nēnu ... normāli, nevar cilvēks viens pats visu
kaut arī stulbās bābas to cenšas - un cemmējas, ka nesanāk, bet visvairāk cemmējas uz tuviniekiem, jo tuvāks jo vairāk cemmējas, jo vainīgs! bļa!

ok, tad nu stulbais bābietis vienu dienu saprot, ka visu nevar! nevar un viss! un vispār šitas šits riebjas!

ko darīt? normāli palūgt kādu palīgā. nu ne par paldies, moš sanāk par pusdienām vai arī garāžu izīrēt, bet palīdzību vajag un tas stulbais bābietis uz to cer ... cer tā, ka uz šito sāk būvēt savas sapņu pilis

bet ne katrs ir specs visos jautājumos, tas skaidrs, bet centīgs ir, tad nu cenšas kā māk, bet ko stulbais bābietis? aha! viņš iesprauž rokas padusēs un sāk pētīt - te šis ne tā, te tas ne tur

bļa - tu taču tikko no darba nolīferēji, paņēmi kādu, kurš strādās tavā vietā (tobiš lieklāka speciālista par tevi nav visā visumā un universā, bļa) un ko tu dari? tu līferē! bet ko jādara? aha! jāstrādā! tobiš jāiet kopā ar speciālistu un stāstīt, te tu gribi šitā, te tu gribi tā, bet ja tu šito uz šitā, tad sūdi vagā!

tobiš iegādājoties darbinieku tu netiec vaļā no visām problēmām, nekā, tu vienkārši no strādnieka pārtopi par darbu vadītāju (kuram arī,bļa, jāstrādā nax)


bet ja tu gribi darbu vadītāju, tad, bļeģ nepisies pa kājām, cilvēks strādā un tu esi virsvadonis, kuram par flīžu tīrību nav jāpis smadzenes, bet jāizdrāž!

man jau daudzus mēnešus galvā ik pa laikam ieskanas Jumpravas dziesmas frāze "neredzamas rokas tur tevi ciet"
(vizualizēju kā neoekspresionistu gleznās)
un vispār nevaru sagaidīt to Valtera Sīļa mūziklu, kas šķiet tapis speciāli man un manām pēdējo mēnešu nodarbēm

Ļoti skaista un sirsnīga dzimšanas diena. Vislabākais bija brīdis, kad jau rietēja saule, es augstu šūpojos, skatījos uz visiem visiem, smaidīju līdz ausīm un nodomāju - lūk, varētu pacelties un aizlidot vienalga kur tagad.
(Tajā sakarībā no rīta nopirku biļetes uz Sidneju, varēšu pamatīgi izlidoties, hehe..30+ stundas)

Forši kā googlags demonstratīvi neapsveic lieldienās ar kādu tradicionālo svētku dūdli ap savu logo. Ramadans, šavazs, kaut kāda pigmeju nārsta diena - protams. Lieldiens? No way, we dun be white christian supremacy enablers.

Forši kā googlags demonstratīvi neapsveic lieldienās ar kādu tradicionālo svētku dūdli ap savu logo. Ramadans, šavazs, kaut kāda pigmeju nārsta diena - protams. Lieldiens? No way, we dun be white christian supremacy enablers.

cūcības
Viscūcīgākie cilvēki laikam ir smēķētāji un tie suņu saimnieki, kuri aiz saviem dzīvniekiem nesavāc kakas. Pīpmaņi mēslo visur - kā iznāk no veikala, tā paciņas papīrs lido pa gaisu un tam slaidi seko arī tas follijs, kas paciņas virsū. Tukšo paciņu tā pat kā izsmēķus taču drīkst nomest jebkur - bērnu spēļu laukumā, ierušināt pludmales smiltīs, izmest pa braucošas mašīnas logu, kā arī nomest radinieku (nesmēķējošu) pagalmā, zinot, ka mājā dzīvo mazi bērni, kuri paceļ visu neredzēto un viens joprojām arī pagaršo visu neredzēto. Turklāt NEKAD cūcību strādāšanā netraucē fakts, ka miskaste ir 3 soļu attālumā.
Ar viņiem laikam sacenšas jau iepriekš minētie suņu īpašnieki. Reizēm šķiet, ka viņu starpā ir kaut kādas sacensības - re re manējais dinozaurkrancis nolika kluci tieši kaimiņa iebraucamā ceļa galā un es nesavācu. Tu vari labāk? Jā jā - es savam zirgsunim ļāvu nokārnīties tieši ietves viducī, nesavācu un ceru, ka kāds kājāmgājējs iekāps un iznēsās pa visu kvartālu. BET es savējā sūdu savācu, iebakstīju maisiņā un tad iebāzu kaimiņa sētas drāšu žogā!!!
Vienkārši apbrīnojama cūcība.

Nu tagad tauta skatīsies ""Слуга народа""-3.

Cisiem kaimiņiem būtu ļoti ieteicams neklačoties bērnu klātbūtnē, uzskatot īsļaužus par maziem muļķīšiem.

es te atstāšu mazliet info par normal vs barefoot shoes. 

nākamajā darba pauzē gan jūru gribas, gan pasākumus, gan mājās daudz darbiņu. kā lai visu pagūst.

Jāatgādina bērnam, ka jāapsveic mātes sitējs un parazīts, citādi jau aizmirsīs.

Vakar vecvecākus nebrīdinot atbraucām ciemos. Surprīze.
Šodien Rīta kafija uz terases, tālumā klaigā dzērves un tepat malkas pagales krīt viena pēc otras. Opis piesēž atpūsties un ievilkt elpu.
Virtuvē top dzimšanas dienas kūka. Daudz laimes, tēt.

Kraukšķīšu sezōna atklāta
Beidzot saņēmos uz darbu zelta zirgā uzjāt. Jā, tieši uzjāt, jo šepte ir kalna galā. 1:07. Nav tas sliktākais, ņemot vērā podziru, nedagulēšanu un vispārēju sajūtu sākumā, ka atdolikšu ķelli pirms tikšanas laukā no pilsētas. Salīdzinājumam, septembra beigās pēc laiskas sezōnas bija 0:56. Laikam ķermeņa iznīkšana palēninās uz vecumu.

Es čota nesaprotu – kāpēc ir Pirmās Lieldienas un Otrās Lieldienas, tāpat Pirmie Ziemassvētki un Otrie? Ķip Džīzaz divreiz piedzima un divreiz augšāmcēlās? wtf is this shit? pls explain

Uz nedaudz priecīgākas nots:
- atkarība savaldīta
- darbs ies uz augšu jebkurā gadījumā
- ilgtermiņa hobijs ar sievu
- pirmnosacījumi nav zuduši
- izrādās, ka balss, ko dzirdu, saucās "domāšana" (ok, šis nav mans gan, bet izklausījās labi)

Izlasot jokuspoku rakstu par to, kādi tik visādi sīkumi izrādās, ļaudīm besī, padomāju par to, kas gan man, piemēram, NEbesī.

- Sēdēt sabtransā pretēji braukšanas virzienam (braukt atmuguriski);
- "putas" ēdienā (kādreiz bija modē visādas mārrutku u.c. putas restūžos);
- Comic Sans burtveidols;
- triko bikses dažāda izmēra cilvēkiem, komplektā ar ne-tuniku;
- laikapstākļi.

Droš vien vēl daudz kas, bet šie pirmie ienāca prātā. Kas nebesī jums?

Štrunts ar tiem cāļem un trušiem, kurus idioti dāvina bērnu prieciņam un izklaidītei. Viņdien vienu, kurš bija no dārza pasprucus, gandrīz nobraucu.
Bet nupat milzīgs savvaļas zaķis izļepoja uz ceļa pavasara gaidās, nostājās uz divām, blenza kaut kur tālumā, bet tad atļepoja atpakaļ uz pļavām.

"draugu man īsti nebija, bet pudeles brāļu gan bija daudz"

Tagad demokrāti pieprasa savu nākošo sakāvi/pazemojumu - īpašā izmeklētāja Muellera nopratināšanu. Kuras laikā republikāņi viņam publiski varēs uzdot daudzus jautājumus, uz kuriem viņš noteikti nevēlas atbildēt. Piemeeram - par to, kaapeec izmekleeshana tika saakta, pamatojoties uz neapstiprinaatu dokumentu, zinot, ka par to ir maksaajusi Hilarija. Vai par Uranium 1 - nauda pluuda ieksh Clinton Foundation kameer Krievijai tika paardoti kodolmateriaali un Bils Klintons tikaas ar Putinu vinja maajaa. Te nav ko redzeet, nav ne mazaakaa pieraadiijuma. Bet Trampa gadiijumaa Manaforts uzvelk paava spalvu kraasu zhaketi un mediji savieno punktus, ka Tramps ir Putina agjents. Demokrāti nenomierināsies kamēr nebūs sakāvuši paši sevi pilnībā un apeedushi saveejos.

Bērnības traumas
Es nezinu, kā es izvilku šo dienu, bet nu tā ir galā.

Krāsojot olas, esmu labās rokas rādītājpirkstā dabūjusi kaut kādu mistisku skabargu/štruntu, kas mani jau šorīt pamodināja, jo pirksts pukstēja un sāpēja un likās, ka nags grib šķelties uz augšu vaļā. Dienas laikā tas sastrutoja un vakarā pēc dušas es no tā dabūju ārā pāris labu salātzaļu pilienu strutu. Nu kruta. Uzliku plāksteri, lai pa nakti atpūšas.

Tad jau redzēs, kā man ies tālāk. Starp citu, tas ir tieši tas pats pirksts, kuram bērnībā man kaut kādu iemeslu dēļ nogāja nags, līdz bija atlicis kaut kāds mazs stūrītis, ko ķirurgs bez nekādas anestēzijas man (5,5 gadus vecam bērnam) ar knīpstangām norāva tā, ka man likās, ka visa roka jau ir miskastē :D - bāc, toreiz es no sāpēm gandrīz zaudēju samaņu, bet nu viss slimnīcas stāvs dzirdēja, kā un cik ilgi es bļāvu kā nepareizi aizkauta cūka. Dīvaini, ka maniem vecākiem tas šķita samērīgs atveseļošanās paņēmiens 1990.gadā.

Ar dvīņu liesmu sitām olas un es sākumā pateicu: "Tas, kurš uzvarēs, turpmāk skaitīsies vīrišķīgāks un varēs vadīt attiecībās." Sīvā piecu raundu cīņā es tomēr uzvarēju. Tad es teicu: "Ja es būtu zaudējis, es izdarītu pašnāvību."

..plastmasas sirsniņas un rožu kroņi.

Smuks sarkans mēness aust.

es nez. mazliet šķiet, ka emīls ir miris.

Nē
Bijām ar suņiem mežā iečekot jaunos izcirtumus. Savā ziņā viss izskatījās un smaržoja episki seksīgi un reizē izmisīgi bezspēcīgi laika priekšā. Atradām portālu starp milzu koku saknēm, kur notika pīļu olu kauja, kurā es zaudēju. Pirmo reizi mūžā ēdu pīles olu. Pēc tam, pārnākot mājās, bija rozā debesis un es ēdu no sava vīrieša rokas gatavotu siltu sintkeiku. Negribas domāt par realitāti, vai ne.

Kas tā var būt par profesiju ap 1875. gadu?
zimmer...
galdnieks? namdaris?

turpinājums seko. šķiroju humpīšu bižutēriju, meklēju auskariem pārīšus.

šodien bijām salīdzinoši jestrā hotai radu pasākumā par godu svaigi pievienotam jaunam nekustamajam īpašumam kādā no mātes Latvijas dzimtajiem novadiem.
pasākums kā jau pasākums, radi, viņu bērni, viss lielā mudžeklī. viens no radu bērniņiem patrāpījās tāds tramīgs. ļoti naski skrēja prom no apzinīgās Lūcijas, kurai tika uzdots pacienāt brālēnu ar mežezeru. viņa kādu brīdi nēsājās viņam pakaļ pa pagalmu ar glāzi, līdz es konstatēju situāciju un teicu, lai liek viņu mierā.
pēc tam jau tas abām mazajām negantniecēm kļuva par tādu sportiņu - puisītis, sajutis uz sevi vērstu uzmanību, uzreiz ņēma kājas pār pleciem un to tik viņām vajadzēja.
saprotami, ka pēc laika puika bija piekusis un staigāja apkārt klaigādams, ka grib mājās. man uz brīdi izdevās novērst žēlabu ar kinderolu, bet tikai uz minūtēm piecām.
Lūcija, to kādu brīdi pavērojusi, savā saimnieces atbildības un rūpju pilnajā balsī laipni teica:
“Ja tu gribi mājās, tad durvis ir tur!”


(es aiz sajūsmas slauku asaras un dagnijas balsī sēcu “mana meita, mana meita”)

Filmas.
Vai jums arī šķiet, ka filma "Glass" ir it kā turpinājums "Unbreakable"?

visi, ko mīlu kaut bikīt, ir kaut kur tālu.

pinjonisms
USA fell in rankings again to rank 48. That puts USA behind countries well known for their press freedoms like France, South Africa, UK, Ghana, Papua New Guinea, Namibia, Botswana, etc.,
I really have to ask: If press freedom is so bad in USA, then why do they openly attack the sitting president 24/7 with no repercussions?

https://rsf.org/en/ranking/2019#

The official justification is because people are saying mean words to the privileged class and shouldn't be allowed to do so.
https://rsf.org/en/united-states
New Zealand at #7 despite them throwing people in jail for sharing a fucking video 

either you have no shame and no regard for social norms and how people see you (while still playing the people game), or it's the oppositie - you get off on being weird. you are below-average sane and know how to dose that in ways that benefit you and the ones who get it. having a retard for a boyfriend is kind-of appropriate. I hope it's all genuine.

..bijušais kolēğītis cenšas mani pievērst ņūğismam, sūtot savus kailfoto. :) mīlīgi.
pārsteigumiņš.

Klasiskās mūzikas huligāni
Ar visām suņu bēdām nesanāca sagremot Dagambas koncertu.
Teikt, ka patika, nozīmētu nepateikt neko.

Dievs ir detaļās - Čaikovska programmas koncertu "iesildīja" klasisks stīgu kvartets ar tikpat klasisku Čaikovska izpildījumu. Zēnu koris & tirpas pa muguru. Pupai patika arī tautumeitas, bet man tomēr šķiet, ka nevajadzēja uzticēt viņām Prince Igor motīvu.
Līva īsti tādā koncertā nav bijusi, kur ir iesildītāji - viņas kontā ir divi Summersoundi un (laikam) viens Positivus, kur dienas grupas iesilda vakara.
Mājupceļā stāstu, kas ir iesildītāji, kā tie uzkurina vēso latviešu publiku, lai tad, kad nāk īstie, tā jau sajūsmā lauž krēslus.
Līva sēž, var dzirdēt, kā smadzenes procesē informāciju, beigās domīgi novelk - nu es nezinu, bet šitie mani neuzkurināja...

Nē nu, ja pilnīgi atklāti, tad tomēr Ludvig van Rammstein ir un paliek mans mīļākais albums.
Tomēr - kauns un negods, tikai tagad uzzināju Rammstein saistību ar Ramstein gaisa bāzi un Flugtag 1988.


Kauniņš gan.

es pat neko neesmu vēl izdarījusi, bet impostor sindroms jau klāt.

Dienās izdevās uzrīkot drāmu, traģēdiju un ciešanas ar pāris vārdu palīdzību.

Nē nu kā, ballītes orgkomiteja atgriežas no omulīgas pastaigas no Dobřichovices līdz Berounai, sēž vilcienā, visi nananā kaut ko gvelž huiņu, man aiz muguras apsēžas kaut kāds randoms čuvaks, atskan pazīstamā bundžas atvēršanas skaņa, čuvaks malko savu pivci un kaut ko pats ar sevi sarunājas. Pēc mirklīša viņa sirdī ielīst svētku noskaņa, viņš pagriežas, pastiepj starp beņķiem savu Gambrinusu un viss tāds priecīgi piedāvā sadzert, jo lieldienas taču.

Orgkomiteja šo dāsno piedāvājumu, protams, pieklājīgi noraida. Paldies, bet nē, šoreiz nē.

Čuvaks pagriežas atpakaļ. Noskumst. Nopūšas. Un samērā skaļi pie sevis secina, ka "Nu ja, atkal jau visu salaidu pakaļā. Kā jau parasti. Visu sabojāju. Bet nu jā, ārzemnieki taču." Nopūšas vēlreiz. "Nekas, dzīve turpinās!", viņš mazliet optimistiskāk piebilst.

Toties vakar novēroju, kā kāds čuvaks ēda ribas. Labajā rokā dakša, kreisajā – riba.

Netflix'ā ir ielikta "Tallulah" -- ļoti patika; no šī tipa Bildungsfilme un jaunības bīstamās vitalitātes stāstiem "American Honey" arī likās perfekta

tieši šogad es nesaprotu, ko nozīmē "kristus augšāmcēlies"

Ganocri kool.

No kā ir lielāka jēga attīstībai - laikmetīgajai mākslai vai biodejai? Citiem vārdiem: vai laikmetīgā māksla vispār kaut ko dod (bez izklaides)?

piektdien ballīte saorganizējās un paņēma vilcienu uz Dobřichovici, kur pagājušoreiz beidzās iešana iet, un devās Berounas virzienā.

vilcienā bija tā:
vilciena automātiskais paziņojums paziņo nākamo staciju
VZ (paceļ galvu, izskatās visu sapratis): ā! nuja.
kaķ (O_O): eem? tur zaja tikko pateica skaņu salikumu, kas izklausās pēc šķaudiena, bet tu uzvedies it kā tas būtu ne tikai norm, bet arī meikotu sensu!

Dobřichovice, protams, jauka, bet nu. ejam. kaut kādā brīdī tiek saprasts, ka moš iet nevis pa veloceļu, bet pa pilsētas ielām tomēr. veloceļš nenormāli šaurs un potenciālais ahtungu skaits - augsts. tad mēs apmaldījāmies Řevnicē, lai pēc brīža uzzinātu, ka mēs nemaz vēl nebijām Řevnicē. bet nu tur gan bija jāiet pa šauro veloceļu. izgājām cauri visādām Třebaňām. vienā no viņām ejam tādi pa pilsētu, bet tur pēkšņi tāda māja, kakbe ja. mājai uz jumta stāv mazs suns un centīgi rej no augšas, viss tāds visvarens.

Karlštejnā dabūju pabrīnīties par to, cik traki var būt kalni.
VZ: tu taču negribi iet pili skatīties?
kaķ: nē tak. kāpēc gan?
VZ: nu ko ar tevi var zināt?
kaķ: es zinu, ka es cibā postēju, ka gribu randomise my life, bet visam ir robežas!

un tad kādu krietnu brīdi bija jāiet pa šosejas malu. vienā pusē pastāva grava, otrā - pašaura šoseja. ja brauc divas mašīnas, katra savā virzienā, veļikotāji un vēl mēs ejam, visiem bija jābremzējas un kaut kā viltīgi jāsamainās. bija diez gan strjomīgi. un ilgi. daudz ilgāk nekā gribētos. kad nonācām Srbsko, bija neliels atvieglojums. also, piezīmēšu, ka Srbsko nosaukuma vienīgais patskanis ir diez gan pointless. nepadara šo vārdu ne cik izrunājamāku. anyway. Srbsko bija tas pluss, ka vienā pusē bija sēta un otrā mašīnas. aizgājām līdz vienam āra restorānam un kādu brīdi mīņājāmies, nevarēdami saprast, vai iet tālāk uz Beroun, vai tomēr padoties. bet nu, saņēmām pēdējos spēkus noiet vēl apmēram 7 km.

to, kāpēc es nospurdzos pie uzraksta "Srbsko Camp", labāk nevienam neteikt. VZ novērēja comedy value. bet tur tālāk jāiet atkal pa veloceļu, ja. gar upi, protams. (vispār visa šī gājiena laikā mēs ļ daudz pārgājām pāri upei.) ceļazīme ar to, ka no kalna var krist akmeņi un apakšā čuvaks cepurē, kas lavās prom, bija lieliski. tad tur vēl pa ceļam bija ala, kurā dzīvo drakula. noteikti. un tur daudziem, izskatās, bija beidzies ceļojums, spriežot pēc pamestām pilnām mugursomām. un vāgenu, kas aizbrauca tajā virzienā, bet neatgriezās, jo tur tālāk nekur anyway nevar aizbraukt ar vāgenu.

ieraugot Beroun ļ nopriecājāmies, jo nupat jau abiem migājās baterija. bet tur arī jāiet pāri upei. un totāli nebija skaidrs, kā tieši. bet nu, kaut kā izdzīvojām līdz pilsētas galvenajam laukumam un piemetāmies tuvākajā vietā. bija vienalga kur, ka tik dod als, ēst un sēdēt.

barčikam bija tāds kā āra patio. tur bija vācieši, kas likās totāli out of place. tad bija krievu pāris. zaja taisīja selfijus, tad palūdza čuvakam sevi nobildēt un tur seksīgi pozēja, kamēr čuvaks taisīja selfijus. bija čuvaks ar pīpi, kurš konkrēti nebija estēts. bija citi krievi, kas dzēra tēju un saldo als. romantiskais pārītis, kas nezināja, kur aiziet, kā būt, staigāja turpu šurpu un nekā netika ar sevi galā, apstaigājot visādus bankomātus un vēl nezin ko.

un tad ieradās trīs pīles. viena pīle uzleca uz patio un divas palika uz bruģa. tad viņas visas ilgi diskutēja, vai iet uz barčiku, vai nē. viena pīle ļ gribēja, bet divas nē. tad no barčika gāja ārā hjūmaņi un pīles aizmuka. viņas, protams, ka atgriezās, lai izskrietu cauri barčika malai, bet nu dzert tomēr nenāca.

vilcienā uz Prāgām pie augstākminētās stacijas paziņojuma VZ vispār atzina, ka tas tiešām izklausās pēc šķaudiena.

25 km.

Dvīņu liesmai patīk 70to gadu hārdroks.

Nevaru izlemt - pirkt dzīvokli vai braukt apceļot pasauli.

šodien visu dienu zvanās jaukā kolēğīte. patīkamā balss notur nomodā. tas man ir neierasti tik daudz pļāpāt pa telefonu. varbūt iemanīšos.:))

Par "titānu" diskusiju
Šis ir labākais pārskats, ko esmu lasījis
https://www.currentaffairs.org/2019/04/live-commentary-on-the-zizek-peterson-debate

godīgi sakot, cilvēks, kurš savā blogā izmanto Comic Sans, ibiomaķ, nav sevišķi gaumīgs personāžs.
ir arī citi slikti fonti, bet mēs pat pirms 15 gadiem internetā aprēcām Comic Sans kā fontu - personāžu, tas ir, antropomorfizētu būtni.

Šite jau pa laukiem pie Lieldienām braukt ir bīstami. Kā izbraucu ciematam, tā avārija aizmugurē. Braucu atpakaļ, viss noštopēts. Dabūjām braukt rinķī pa autobāni.

labdien
ilgojos brīžiem, kaut man būtu sava klasiskās mūzikas izlase - pacietība tādu izlasīt, hah. Tām reizēm, kad sagribas, man ir gabali, kas paši pie manis atnākuši.

- - -
vienu ekskluzīvu gadu bija iespēja paspēlēt orķestrī, un skaistākais mūsu koncis bija uz lieldienām baznīcā, tīrā gaišā, saulainā vīraka dūmakā. Pierasts gan lieldienās spēlēt dančus un rotaļas, hah, bet vienu reizīti pagānam pārģērbt melnu gludu kažociņu un paganīt diriģenta mājienus nekaitē
Forē rekviēms

Bijusī skolotāja Lieldienās atsūtīja apsveikumu zem kura smuki gozējas komentārs "olas jāēd ar pimpi". Priecīgas Lieldienas jums ar, cibuki!

man patīk vīrieši ar skaistām uzacīm

saki, ko gribi, bet hemofīlija ir neīsta slimība. jebkuru impulsu ķermenī ir iespējams kontrolēt, piemēram, zarnu kustības. tāpat arī reizēm man izdodas ar gribasspēku izstumt no auss sēra korķi. pavisam nopietni. kāds ir mēģinājis? ir jādomā konkrētas domas, un tad šis iznāk ārā. protams, visām superspējām ir savas domas. tagad man atkal nesanāk, bet brīžiem jūtu, kā tās poras tur tīrās. vajag iemācīties salabot sev zobus, aizaudzējot plaisas un caurumus. tas taču ir kauls, kura forma ir ierakstīta manā DNS. piemēram, sadzeries kaļķi un meditē par zobiem. rokas gan vienās rētās, jo kaķis mums tāds nešpetns, pilnīgi nezinu, kā šo defektu novērst, varbūt jāsauļojas vairāk.

Kāpēc tieši Šrilanka ?

Rīt botāniskajā dārzā daudzbērnu ģimenēm nebūšot bezmaksas ieeja kā katru pirmdienu, jo rīt taču esot svētki.

Princis Aleksejs Romanovs, manuprāt, ir ļoti romantisks personāžs - skaists, gudrs un ar aristokrātisku slimību. Neticu, ka bija tik traki ar to hemofīliju, jo asiņošanu taču var mierīgi apturēt ar žņaugu. Nez, cik paaudzes iepriekš tad bija dzimis iepriekšējais gēna slimnieks? Četras? Un cik no Romanoviem bija nēsātāji? Gan jau, ka ievazāja to kaiti no Eiropas, kur visi savā starpā precējās jau gadu tūkstošiem.
Principā sanāk, ka tam zēnam bija daudzi recesīvie gēni, ņemot vērā viņa raksturu.
Turklāt hemofīlija tiešām nav nekāds pasaules gals. Es vēl saprastu, ja runa būtu par to kaiti, kur trausli kauli un jāstaigā saģipsētam, bet hemofīlija... Pfff...

es no sava loga lieliski redzu mūsu mājas netīšām nodegušās tūjas - tādi melni, nosviluši kāti. mazliet izskatās pēc cietušu roku stumbeņiem. kaimiņi arī taisās kaut ko dedzināt pagalmā - tas gan būtu bēdīgi, ja šeit nedēļas laikā otro reizi izceltos ugunsgrēks. jāatzīst, kad dega mūsu tūjas, es to neredzēju, bet pēc tam smējos, jo tāds sašutums par daļēju dzīvžoga bojāeju man likās vienkārši absurds.

starp citu, jūs zinājāt, ka Romanovus, visticamāk, aizsūtīja uz aizsauli cara Nikolaja II māsa? es neesmu vienīgā, kam ir šāda teorija. tas varēja būt jebkurš no radiniekiem, jo troņa priekšā viņi visi bija konkurenti, kā jau jebkurā karaliskajā ģimenē. tomēr māsa - par to jau sen apkārt runā. Rasputins bija vienkārši raspizģejs, kuram padevās dot padomus. bet mazais Carevičs nebija nemaz tik slims, kā šo iztēlojās. viņš bija par sevi pārliecināts un diezgan inteliģents zēns, kuram patika militārās nodarbības un, atšķirībā no tēva, interesēja politika. protams, tantes kundzei šāds brāļadēls bija kā ļauns sapnis, jo izredzes diriģēt orķestri no aizkulisēm krietni sarūk tāda atjautīga un disciplinēta eksemplāra priekšā. Nikolajs bija ģimenes cilvēks un hipsteris, kurš vairāk uzvedās kā parasts cilvēks nekā cars. Viņa laikā ģimene atteicās no daudzām greznībām un formalitātēm, jo jaunais pāris vēlējās saticību un mieru mājās. Tikmēr valstī sākās nelielas nekārtības, jo nebija neviena, kas vadītu impēriju.

nu, labi, labi, tas noteikti bija Rasputīns. bet vispār ir tāda lieta kā Februāra revolūcija, kura sabrieda tikai tāpēc, ka cars Nikolajs II nebija spējīgs vadīt impēriju un veltīja savu laiku pārsvarā ģimenes dzīvei.
nu, ja es kļūdos, klājiet vaļā, ja jums vispār interesē tie Romanovi un boļševiku nākšana pie varas.

vispār Romanovi man patīk nedaudz vairāk nekā boļševiki, kuri izpostīja visu Eiropu ar savu lielummāniju jeb boļševismu. Romanoviem vismaz bija tituls un gods. Boļševikiem bija kolhozs un komunisms. Tajā laikā, kad tronis krita, Krievija bija ļoti eiropeiska, franču guvernantes bija ierasta parādība. Pamazām ieplūda kultūra un māksla, visāds modernisms. Nebija vajadzības postīt Eiropu, jo uz to varēja aizceļot. Vienīgā problēma bija darbaļaužu neapmierinātība. Protams, ka Nikolajs II bija pārāk aizrāvies ar daili un mūziku. Principā viņš vienkārši "necēla klausuli".

kad es klausos nikto, es nesaprotu tos tekstus līdz galam un pilnībā. jā, kaut ko es saprotu - tos vienkāršākos vārdus, piemēram, "kad paliksim pēdējie; tev stāstīšu, ka viss ir apnicis; beigas; jūra; tavs numurs" un kopēju dziesmas ideju,- bet es izlīdzos ar to, ka iedomājos trūkstošo tā, kā man gribētos, lai tur ir. tas ir, tad, kad vajag iedomāties, jo dažkārt nemaz nevajag - var tikai klausīties un ir gana. patiesais tulkojums noteikti ir pavisam citāds, bet, lai kā man gribētos saprast, man šķiet, ka kādu laiku es varu iztikt tāpat.

Uniātu (grieķu katoļu) Lieldienu dievkalpojums = 3 stundas un 40 minūtes. Bija ukraiņu valodā. Ir tādi daži brīži, jo īpaši tāpēc, ka tikai stāvi un turi rokās bērnu, smagu, kad liekas -- imanentā plāksne sāk atlobīties, lupt, dalīties, šī dziedāšana un klanīšanās, vīraks, zvani turpināsies mūžīgi un nekas cits nekad vairāk nebūs, this is the end, pasaule apstājusies, un ar prieku to pieņem.

Pēc dievkalpojuma ukraiņi pagalmā nāca klāt, lika lakatus uz pleciem, spieda rokās krāsotas olas, kuļiču, pashas gabalus. Vecais Pujats salīcis izgāja cauri pagalmam, visus svētīja. (Jūs zinājāt, ka vecais kardināls ir mīkstsirdīgākais no Rīgas biktstēviem? Viņš visiem atlaiž visu. Pieņem Sāpju dievmātes baznīcā, Vecrīgā, it kā katru dienu, laikus nezinu.)

Lielo Piektdienu es nevaru izturēt. Šogad nebiju baznīcā, nespēju aiziet, mazgāju logus. Dara pāri manam Kungam, mammīte Marija stāv pie krusta un raud. Klusajā sestdienā nedaudz labāk, tagad būs pavisam labi. Būs labi.
Patiesi augšāmcēlies.

Džordans visu laiku rausta savu lauības gredzenu, Slavojs visu laiku rausta savu kreklu.

Iedomājieties - Ādolfs Hitlers taču patiesībā bija superveiksmīgs stand-up komiķis! Es vienkārši nevaru noturēt vēderpresi vietā, cik skaisti tas izklausās. Esmu kā diriģents vācu klasiskās mūzikas pirmatskaņojumā. Viņš bija pat lielāks par Marku Aurēliju, jo iekaroja to lecker Poliju. Kāpēc viņam tik ļoti nepatika poļi? Droši vien, tāpēc, ka viņiem bija lielāki deguni un skaistākas ūsas. Vai Ādolfam bērnībā atļāva mazgāties kopā ar savām ebreju izcelsmes radiniecēm? Jūs zinājāt, ka esot tāds noteikums, ka ebreju vīrieši nedrīkstot mazgāties kopā ar ebreju sievietēm, kad viņām ir mēnešreizes? Tas esot jādara atsevišķā istabā. To, droši vien, izgudroja Ādolfa ebreju izcelsmes vecmāmiņa, jo nezināja, kā tulkot mazdēla augstprātīgo attieksmi, sajūtot siltu ebreju asiņu smaržu. Ja tā padomā, gudrs plāns - nožmiegt konkurējošās augstdzimušo ebreju ģimenes un paverdzināt visus blondos vāciešus (ģermāņus). Ak deews, kas par vīrieti!

jāčinī lieldienu spešal onionringi ibio-dritvai-ārā

Atbildot dienasgramata, mani visnotaļ satrauca biedres Stroinajas pazušana no scenārija. Savu sašutumu un izbrīnu paudu jau pie apšaudes fabrīķī, ir liecinieki.

it is very difficult to be a humorous person, when every single thing is sometimes taken super-seriously.
like... how many more 4.20 jokes would you like to receive today? give me a few hours to... uhemm... get... ready.
I mean... Inspired.

Current song: Was ist des Deutschen Vaterland ✠ [German patriotic song][+ english translation]

Viss dzīvē ir ok. Itkā viss ir ko gribas un kā es gribēju. Bet ir šīs nenormālās attiecību problēmas. Es neko jēdzīgu tur atrast nevaru. Tad, kad tāds viens eju staigāties gar swedbank ēku un tur peld divas pīles, pat pīles ir pa divi. Attiecības ir lieta, kam nav loģikas. Vakar biju ārā ar draugiem, viena draudzene ir izšķīrusies no sava drauga jau krietnu laiku un viņš pēc pusgada atnāk atpakaļ un saka, ka saprata savas kļūdas. Bet viņai viss ir zudis un viņa vienkārši ierēc par situāciju. Kā tas var būt, ka tad, kad otrs tev bija ārkārtīgi mīļš un svarīgs, kopā iestādījāt augu un domājāt par dzīvokļa remontu, tas viss tik ļoti mainās. Pēkšņi otrs cilvēks ir pretīgs. Es pats tā arī esmu ierēcis, vienkārši patreizējā situācijā sirds tiek trigerota pie mazākā starpgadījuma, viss grīļojas.
Eju cauri savai šķiršanai, kur es esmu lūdzējs. Ļoti gribēju šķirties, izvācos ārā, un tad notika TAS, ieslēdzās otrs es, kas negrib laist vaļā. Es nomoku šo cilvēku ar zvaniem un ziņām, un es nevaru apstāties, liekas, ka ieslēdzas šizofrēnija un nenormāls kauns par sevi, jo emocija nav kontrolējuma. Esmu izlasījis visu iespējamo materiālu kā apstāties. Pārstāju koncentrēties uz šo sūdu un iestādīju izcilu mērķi uz ko arī tiecos, bet, tad iesprūk šie mirkļi dzīvē, kad domas sāk slīdēt atpakaļ, veidojas caurule. Un tas mīļums, kas bija agrāk neiet prom, paliek un apņem tevi, un žņaudz. Es apzinos, ka līdzēt tur īsti nav ko, otru cilvēku piespiest sevi mīlēt jau nav iespējams. Bet es redzu tikai sevi. Un es zinu, ka viņai jau šķietu pretīgs. Viņa negrib doties uz pāru terapiju. Un neceļ telefonu. Tas velkas jau 3 mēnešus.

nu jau es uzvedos kā interneta radio vai tiešās runas meistars, kas vārās ļoti uzkarsētās situācijās, piemēram, baznīcas dienā, banku brīvdienā vai dienā, kad paredzēts tusiņš ar radiem, bet debesis pilnas ar mākoņiem, boo-hooo

brālīts šodien pat ļoti pieauguša cilvēka vecumā iekāpj, vairs ar mani kādu laiku nebūs vienā dekādē.
skatījos bildes kur mēs maziņi un vēl pēc cilvēkiem izskatījāmies. sasmējos. saule sirdī iekāpa.
ir labi būt mājās.

vai nav ironiski, ka 4.20., tas ir, Hitlera dzimene, šogad iekrīt tieši Klusajā sestdienā? kamēr Jēzus kapenēs, tikmēr Hitlers iemalko viskiju un uzpīpē cigāru.
es vakar uz ielas laikam redzēju klasesbiedru. tieši atcerējos mūsu bērnību, sāka likties, ka klasesbiedrs ir līdzīgs Jēzum, jo uzaudzis internātskolā (tā bija opcija, es dzīvoju mājā, tādā ar zaļu jumtu). tad atcerējos, ka reiz tā kompānija man stundu laikā prasīja, vai es zinu, kas par dienu. meitene, kurai patika lasīt faktus un trivias, zobgalīgi teica: "Hitlera dzimšanas diena!" tad mēs, droši vien, iedzērām viņas līdzpaņemto mājas vīnu neitrālā plastmasas pudelē un mācījāmies tālāk.
klasesbiedrs visai kūl, ja tā padomā - es saprotu, kāpēc viņam viss nepatika.
lūk, te arī tas Jēzus, visur tas Jēzus.