Latest Posts

Cik ir 0,5-0,4-0,1 ?

"The people who struggle most are the ones who can’t accept the incessant unfairness of life. They become so consumed with what should have happened, the way other people should have behaved that they become incapable of dealing with reality.
If I allowed myself to be angry at Bill for even one moment, I may have sunk into a pit of rage and despair so deep I would’ve never climbed out of it. Instead, I forced myself to say, “Okay, this is my life now. What’s next?” After all, I couldn’t change what happened. The only thing I had control over was how I responded to that change, and the first and most critical response was total and complete acceptance."

/Jon Morrow, Life Lessons from a Guy Who Can’t Move Anything but His Face/

Par iemeslu.
Bezjēdzīgi forša diena šodien. Nekāda iemesla priecāties, bet kaut kā feini. Tāds mieriņš. Teju vai kā par spīti. Iekšējā balss saka, ka ir godam nopelnīta laba glāze no tās vīna pudeles, kuru šodien atkorķēju nolūkā sautēt karbonādi. Tu taču neiebilsti?

Man kopumā patīk liberālisms tādā mērā, ka tev nav nekādas virsējās instances, kas pastāvīgi tev norāda kā domāt un uzvesties ar pātagu rokā, ja nu tomēr neuzvedies.
No otras puses es daudz labāk jūtos sabiedrībā ar konservatīviem, "vecmodīgiem" cilvēkiem, kas dara lietas pa vecam, jo cik manīts, tādā vidē gala rezultāti vienmēr labāki.
Papildus tam visam, paradokss, ka liberāļi laika gaitā sākuši kļūt par apspiedējiem. Ja tu neesi liberasts itin visā, tad mēs tevi iznīcināsim. Ergo visa tā cancel culture, vēlme cenzēt "nepareizos". Vismaz mūsdienās es šādas tendences redzu TIKAI no pašpasludinātajiem liberāļiem.

Taureņa lekcijas laikā masturbēju. jo tas ir minimālisms, konceptuālisms un zooms.

reizi gadā novīst baziliks

labprāt spēlēju improvizētos skaņdarbus uz elektriskā orgāna tavās vai kāda cita bērēs. pasūti jau tagad un saņem atlaidi.

Jūtos normāli. Vakaros iedzeru melatonīnu un ātri iemiegu, guļu aptuveni 10 h. Pa dienu labi padarbojos, arī mājās visādas lietas iet no rokas. Aizgājuši daži pašas projekti, viens īpaši daudzsološs. Remontējam v. mammas lauku mājā dažas istabas. Sunītis vesels. Netraucēti izjūtu dažādus skaistumus: kā putni lido aiz dzīvokļa loga, kā lietus līst krustā, ļoti liels mārtiņrožu pušķis stāv piegriežamā galda vidū, v pamanījis ka saku ka gribu šitādas šokovafeles un tās man nopircis.

Pēdējo laiku notikumu sakarā ir izkristalizējies, ka ne tikai komunisms, bet arī demokrātija nestrādā kā ieplānots. 90%+ cilvēku vienkārši instinktīvi GRIB totalitāru tirāniju un pat bez īpašas bikstīšanas kļūst par jebkuras valdības pakaļlaižām un denunciantiem. Cilvēki pēc tā alkst. Īpaši t.s. intelektuāļi. Pēdējie vienmēr vēlas atzinību no valdības vīriem un sievām. Nav brīnums, ka mūsu čekas maisi ir pilni ar visādiem dzejniekiem un gleznotājiem.

ātrie proteīni
Šodien pilnīgā fast food stilā uzņēmu proteīnus ar zemesriekstu sviestu, kas no Brazīlijā audzētiem riekstiem gatavots Latvijā un nav sabojāts ar sāli, cukuru un palmu eļļu! 100 g = 27 g olbaltumvielu, 49,4 g tauku, 8 g ogļhidrātu; 606 kcal.
Diemžēl liku to uz maizes. Bija mēģināts ziest uz melnās šokolādes, taču tas nelikās jauki. Gribētos izdomāt kādu alternatīvu maizei.
Upd: Uz burciņas atšķiras cipari no ražotāja mājaslapā minētajiem. Lai nu būtu reāli no etiķetes norakstītie.

ir dienas, kurās man šķiet, ka nav vērts rakstīt dzeju, bet citās esmu ļoti motivēts

es nezinu, vai jūs interesē interviju žanrs.
vai jūs saprotat krievu valodu.
vai jūs interesē Krievija.
tās intelektuāļi, vēstures, mākslas un filozofijas jautājumi.
bet es kaut kā nez kāpēc esmu atradusi tos par ļoti interesantiem.

https://eshenepozner.ru/

šis mans iknedēļas vingrinājums domāšanā un erudīcija.
(savulaik es līdzīgu iemeslu dēļ lasīju RL, bet man jāatzīstas, ka šādā formātā redzot cilvēka seju, grimases un emocijas, domu ir vieglāk uztvert, nekā lasītā tekstā)

savulaik uzgāju dēļ intervijas ar Hermani, esmu to noskatījusies vēl kādas padsmit reizes.

šodiena bija ļoti silta, peldēju viegli un laimīgi, visas lapas jau ir koši dzeltenas, bet vēl ir
ja vien varētu tā visu dzīvi nodzīvot, viegli, laimīgi un nevienu nenogalinot

nātrīte
Vakar gulēt ejot sākās trauksme, pilnībā tā arī nav pārgājusi. Tāda sajūta, ka kāds uz sirds kā bērnībā uz rokas griež nātrīti. Esmu jau to pieņēmusi kā savu realitāti, tā taču notiek, bet sen tā nav bijis, ka divus (vai pat jau trīs) mēnešus pārsvarā ir tikai zemie punkti. Visādos veidos ir bijis grūti, šķiet, ka tuvākajās nedēļās turpinās būt. Mierinu sevi ar to, ka bedre ir tikai bedre, un bedres reizēm ir un pēc tam vairs nav.


Bet vismaz Covid man nav!

Pie sienas piekārts tušas zīmējums, ko savācām no omes un opapa pārdotā dzīvokļa. Skatos uz to, tas mani kaitina. Priedes un zāles kāpās, ezers ar kuģīšiem vai rūpnīcām tālumā.

- Jo vairāk uz to bildi lūkojos, jo vairāk tās kāpas izskatās pēc dibena, no kura aug zari. Tagad tu arī nevarēsi to atredzēt.
- Es nemaz nepaskatījos uz bildi.
- Nu vienalga. Es negribu, lai tā tur karājas.
- Nu jā, nav nekāds šedevrs.
- Hei, tas ir mans zīmējums!
- Ā, nu tad skaidrs, kāpēc tas dibens.
- Man bija kādi 12 gadi!!!
- Nu ja, tieši.
- Bet man nepatīk tā bilde.
- Bet vismaz dibens.

Es uz vecumu palieku īgns un neiecietīgs.
Sevišķi pret rupjiem un aprobežotiem cilvēkiem.
Negribi vakcinēties? Lūdzu- tava izvēle. Bet ja saslimsi - ārstēsies par maksu.
Nenēsa masku un neievēro distancēsanos? Tas pats. Plus vēl sods par katru inficēto.

A higher loyalty
Seriāla noskatīšanās iespaidā sāku lasīt Komija grāmatu. Precīzāk, sāku klausīties audiogrāmatu, taču diezin vai šai detaļai ir kāda nozīme. Vietām drusku moralizējoši toņi, bet kopumā pagaidām iedvesmo un vieš cerību. Iespējams, kādreiz varēšu atgriezties aģentūrā. Ja vien saglabāšu (un stiprināšu) mugurkaulu un pacietību.

Domāju, ka šis ir vislabākais par Cvd, ko esmu skatījis.

Yeah, we're all wonderful, wonderful people so when did we all get so fearful?
https://www.youtube.com/watch?v=vaAVByGaON0&ab_channel=MaysaaPooters

nesenajās dzīves īstenībās pierādījies fakts par miega cikliem - ja iet gulēt ap pusdesmitiem (un aizmieg ap desmitiem), pamosties septiņos bez neviena modinātāja, jo tā sakrīt ar seklo/dziļo miega ciklu ritmu. viens dziļā miega cikls esot ap trim stundām, un, kad tas noslēdzas, ķerme nis ir gatavs pamosties dabiski. strādā lieliski jau mēnesi un nav bail nogulēt ne darbu, ne skolu, un telefoni var palikt ārpus guļamtelpām.

viedierīces kara laukā
Līdzīgi kā ar citām lietām, arī viedierīču tirgošanā pārdošanas stratēģija ir jāpielāgo mērķa tirgum. Lai pārdotu viedierīces laukos, ir jāpielieto cita stratēģija, nekā tā, kāda nepieciešama tirgošanai pilsētā. Otrdien apmeklēju interesantu semināru, kurā mums stāstīja par viedierīču tirgošanu kara zonā. Pieļauju, ka tas varētu būt kaut kas, ar ko es varētu nodarboties nākotnē. Tas ir līdzīgi kā lauka kapelāna darbs, tikai ar viedierīču tirgošanu.

jau no rīta gribēju, lai šodien ir piektdiena, bet vairs negribu:-); nesaprotu - telefons labo manus tekstus aktīvāk, kad nomaksāju rēkinu - tā jāsāk domāt; jau tik bieži jālabo, ka esmu pienemta papildu darbā

dnm
Darbs no mājām (dubls 2):

No pirmdienas vismaz 28 dienas strādāšu no mājām (daļa no inženieriem jau uz pusslodzi strādāja no mājām).
Inženieru brigadieris mītiņā novēlēja priecīgus Ziemassvētkus, ja nu neredzamies klātienē.
Bonusi: ietaupās laiks un nauda degvielai.
Papildus bonusi: papildus laiks darbiem mājās (garāžas pabeigšana un iekārtošana, gatavošanās ēdamistabas remontam, pāris specifisku datoru sainstalēšana, lieko mantu izpārdošana).
Mīnusi: iepirkties būs jābrauc speciāli, nevis "pa ceļam", auto stāvēšana nenāks par labu.

/Papildus jāsaorganizē pēdējā piegāde no LV (medus un aparāts), jāiepērk vietējie krājumi (cukurs, makaroni, tēja/kafija, tualetes papīrs), jāapmeklē Nottingham PAK bode (labs pārtikas klāsts).

Ļoti vērtīgs politologa raksts par to, kas ir ļāvis ASV labējiem turēties pie varas par spīti tam, ka viņiem kopumā nav balsu vairākuma.

https://www.nybooks.com/daily/2020/10/21/the-gonzo-constitutionalism-of-the-american-right/

Anketēšana - protesta forma pret indivīda datu uzurpāciju

Vecums nenāk viens
Gribēju staipīties bet sastiepu kakla labo pusi, pat iekrakšķējās. Un tagad sāp. #mēsvisimirsim

Vēl es izcepu maizi un pīrādziņus. Maize no rūdzināmā ierauga, kas man dzīvo jau kopš maija, pīrādziņi no parasta rauga. Varēs ēst un resnēt. Un mums līst, viss kalns melns un miglā.

par žulti
Pasen lasīju par kādu jauku eksperimentu, ko pagājušā gs. otrajā pusē veikuši etologi. Aplūkoja patstāvīga stresa un sliktu domu ietekmi uz indivīda veselību. Proti, paņēmuši divus jēriņus no viena metiena, ar maksimāli tuviem fiziskajiem parametriem, un ievietojuši katru savā lieliski labiekārtotā voljerā. Visi apstākļi - temperatūra, gaisa mitrums, saules gaisma, ūdens un pārtika, - bijuši identiski. Vienīgā atšķirība, ka viena jēra mītnei pretī novietoja voljeru ar spraunu un enerģisku jaunu vilku. Sākumā jērs gandrīz ar sirdi aizgāja, taču pēc kāda laika šim nāca saprašana, ka starpā drāšu žogs, un tas vilks nu nekādi netiek klāt. Taču acu priekšā ir visu laiku. Tā nu abi jēri dzīvojuši, izmeklēti baroti ar zālēdāju delikatesēm un Mocartu fonā klausoties. Taču tas viens jērs auga lielumā un resnumā, jautri sprinģoja un mēkšķēja par kādas aitiņas sastapšanu. Savukārt vilka kaimiņš svarā neņēmās, švaku veselību un visu laiku depresijā. Mūžs bija krietni īsāks.

Vērojot līdzcilvēkus publiskajā telpā un internetos, sāk šķist, ka viņiem visiem galvā sēž tāds vilks, zobus griežot. Nekādu kaitējumu it kā nenodara, bet cilvēks visu laiku neapmierināts ar dzīvi, viss viņam ir slikti, sākot ar kaimiņmājas sētnieku, laika apstākļiem, un beidzot ar valdīšanu. Dienu un nakti jāpaīd, cik slikti. Ja nav slikti, tad jāvelta visus spēkus, lai atrastu kādu sliktumu pasaulē. Vispārīgā labuma no šādiem nekāda, ja neskaita žulti, ko viņi ģenerē dienu un nakti. Žēl tādus. Dzīvi novelk, nedzīvojuši. Kāda jēga viņu eksistencei?

Interesanti, kā meita un citi viņas vienaudži pēc gadiem atcerēsies šo kovid laiku? Vai tas būs atstājis kādas paliekošas psiholoģiskas sekas, varbūt kādas bērnības traumas? Tas taču būs bijis laiks, kad nedrīkstēja iet uz pulciņiem. Vecāki nedrīkstēja pat pavadīt bērnudārza grupiņā, bija jānodod bērns audzinātājai pie ārdurvīm. Nekādu bērnu ballīšu ar draugiem, nekādu staigāšanu pa veikaliem vai vakariņu kafejnīcā. Laiks, kad uz jebkuru jautājumu kāpēc kaut ko nedrīkst darīt, vecākiem bija tikai viena atbilde: ''tāpēc, ka kovids''.
Savā ziņā pilnīgi pretēji tam ko parasti saprot ar laimīgu bērnību. Arī sabiedrībā valdošā spriedze un neziņa pastarpināti pārnesas uz bērniem.
Katrā ziņā, jo ilgāk turpināsies, jo lielākas sekas tas atstās. Turklāt ne jau tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.

man bija kādi 8-10 gadi, kad es iemīlējos upē. tas bija kaut kur Limbažu rajonā. tur nebija nekas cits ko darīt, citu bērnu nebija, neatceros, ko darīja māsa... tad es vienkārši katru dienu gāju un viena pati stundām bradāju pa seklo upīti
jau kopš bērnības atrodoties viena dabā es ieeju stāvoklī, ko kristīgie mistiķi, un pareizticīgie parastie, mēdz saukt par "lūgšanu", un nevis lūgšanu kā ceļu, bet lūgšanu kā tiešu klātbūtni esamībā, komūnijā, ārpus laika, peldēšanu žēlastībā.
visus savus garīgos centienus es varētu aplūkot kā mēģinājumu atgriezties tur. atcerēties Dievu, nevis viņu iemācīties.

un neraugoties uz visu to, es joprojām neesmu prakses, disciplīnas utt.cilvēks, katru dienu mans atgriešanās ceļš ir cits. es varu saprast, kā dažiem cilvēkiem šķiet, ka viņi ir neglābjami samaitāti un tikai gaarīgā disciplīna viņus glābs... draugi, disciplīna ir kā antidepresants. kaut kādu laiku, teiksim, 6 mēnešus, var palīdzēt, kaut ko var parādīt, bet nevajag uz tās uzsēsties un padarīt par vēl vienu ego murgu. jo glābj joprojām žēlastība. un katram ir tiesības uz viņam piemērotāko ceļu, lai to atcerētos.

un kas jums vislabāk patīk bite veikalos?
Man Bite veikalos visvairāk patīk tas, ka konsultanti vienmēr draudzīgi un saprotami paskaidros, kura viedierīce ir piemērota tieši jums. Bite veikali piedāvā arī pārsteidzoši plašu klēpjdatoru un planšetdatoru izvēli, atbilstoši katra vajadzībām un maciņa biezumam.

Lasu reklāmu: “Šausmu filmas par neizdevīgu cenu jau pārdošanā” - nesaprotu vienu, kāpēc parasti ātrumā izlasu ne tā, redzes problēma tuvumā - iespējams, bet neizskatās :-) P.S.Gribas izlasīt pretējo, tā būtu laba reklāma:-)

lol what tagad Gobzems pats tviterī uzpurni reklamē?

spānija, es jau nāku
Šis ir viens traks gads. Tikko uzzināju, ka pēc divām nedēļām jābrauc uz Spāniju.

jaunie šreki
Ir bijis Padomju Šreks, Ziemeļu Šreks. Kādus šrekus jūs vēl gaidāt?

help
Es veidoju publikāciju, un man ir vajadzīgs saraksts ar frāzēm, kuras neteikt cilvēkam, kuram ir liekais svars. Vai jums ir kādi ieteikumi?

sods
Gluži galvu nost negriezīs.

Zelta asaras jeb Kā es Klimtu (neno)pirku
Izrādījās, ka vienīgā Klimta glezna, kas man patiešām patīk, nemaz nav Klimta, bet franču gleznotājas Anne-Marie Zilberman, kuras pārejās gleznas, izņemot, šo vienu, man nemaz arī neiet pie sirds.

Septembrī izdomāju, ka Klimta reprodukcija pie mūsu dzīvojamās istabas sienas varētu ļoti labi izskatīties, pirms tam kkad sen biju guglējusi viņa gleznas garāmejot, šī patika. Ielīdu redbubble, pasūtīju plakātu, man pirms tam šķita nedaudz dīvaini, ka gūglējot parādās tā pati glezna ar nosaukumu Freya's tears un Golden tears, bet nepievērsu uzmanību, domājot, ka gan jau kkas vnk pazudis tulkojumā. Atnāca plakātiņš, taisos jau likt pie sienas, bet domāju, ko es likšu pie sienas, nezinot pat ne nosaukumu.

Izlīdu vikipēdijā visas Klimta gleznas pēc kārtas, apskatījos http://www.zeno.org/Kunstwerke/A/Klimt,+Gustav, apskatījos https://www.wikiart.org/en/gustav-klimt, sapratu, ka nav, sāku gūglēt "kas gleznojis Golden tears". Uzradās rakstiņš par to franču gleznotāju.

Aizrakstīju dusmīgu vēstuli redbubble, ko tur tā un šitā, meļi visi un sušķi, copyrights, fake paintings, urr. Redbubble, atsūta, oij, piedodiet, lūdzu, še jums nauda visa atpakaļ, plakātiņu paturiet.

Lūk, tā es tiku pie plakāta, kas man patīk par velti :D Tas nekas, ka nav Klimts, bet kko jaunu uzzināju :)

Plakāts te, redbubble nav izņēmis ārā :D
https://www.redbubble.com/i/art-print/Klimt-Golden-Tears-by-timelessfancy/28564487.1G4ZT

Iestājušās mēnešreizes un trauksmīte pierimusi. Trauksmīte... pēdējās dienas bija tāda, ka bļaut aiz bezspēcības gribas. Izrādās ir arī nopietnāka "kaite" par PMS, tagad jau aizmirsu kā saucas, bet pirmais rezultāts gūglē pie "pms anxiety". Tas, ka tas varētu būt uztverams kā slimība, iedomājos pirmo reizi. Līdz šim tikai kā man normāls PMS stāvoklis ar kuru jāsadzīvo, kaut gan jau gadu koķetēju ar domu, ka vajadzētu kādam paprasīt recepšu nomierinošos līdzekļus, lai reizi mēnesī padzertu. Kā šo figņu ārstē? Nu nekas tāds kas man patiktu, nu ir tie seretonīna uptake something kas tur antidepresanti (pirmais avots saka, ka tie ilgtermiņa, paldies, nē), hormonālā kontracepcija kaut kāda tur speciāla (no hormonu anything vairos, pat no rinķa norāvu depresiju, paldies, nē), pretsāpju līdzekļi, ja sāp (nesāp, jutīgums, protams, ir, bet nav tik traki), stresa menedžēšnas tehnikas (jēj!).
Vispār, kad aizgāju trauksmes pašā pīķī pie psiholoģes, viņa man ieteica pie ārsta šo pateikt. Es nez, es jau visu sagūglēju, ne? :D Nu labi, ikgadējo vizīti vajadzētu, tad var pie reizes. Bet kas ir labi slimībai - to var uztvert kā psihosomatisku traucējumu un tas gan ir risināmi (jā, jā, pie daktera aiziešu tāpat).

vajag tikai mēģināt
Mijiedarboties ar pasauli ir viegli, vajag tikai mēģināt.

sliktā dzeja
Sliktā dzeja ir tāda, kuru lasa un cer, ka tā drīz beigsies.

varbūt jums ir kāds iHerb kods, nez, tie, kas par 5% vāc tev bonusus or smth? man derētu €0.73 novākt, lai varētu droši zem tiem €22 ielīst.

statistika
Pēdējo 24h laikā veikti 5510 COVID-19 izmeklējumi, reģistrēts 161 jauns inficēšanās gadījums, 2 personas mirušas (abas vecuma grupā no 80 līdz 95). Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 2.9%.
Latvijā kopā saslimušas 3958 personas un 1357 izveseļojušās.
Pagājušajā diennaktī slimnīcās ievietots 31 ar Covid-19 saslimušais, līdz ar to kopumā stacionāros patlaban ārstējas 105 pacienti, kas ir līdz šim lielākais Latvijas slimnīcās vienlaicīgi ievietoto Covid-19 pacientu skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.
No visiem stacionētajiem 98 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet septiņi ir ar smagu slimības gaitu.
Aizvadītajā diennaktī stacionāru atstājuši četri pacienti, savukārt līdz šim no stacionāra izrakstīti 304 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.

Kamēr jūs te ar maskām un komandantstundām
Zviedrijā šorīt paziņoja, ka tiek atcelti īpašie ierobežojumi vecajiem cilvēkiem (70+).

i dunno..
lai ierobežotu kovid, dārgā darba devēja - sieviete neiroze ir izdomājusi, ka visi iesim iekšā pa vienām durvīm un tādā glītā rindiņā pa vienam pīkstināsim savu caurlaidi tādos vārtos kā metro.

nevis izkliedēti pa visām 5 vai 6 vai sazin cik, gan jau vēl kādas slepenās kur, ēkas durvīm..

jo tā, redz, stingri cīši zinās, kas bija kad darbā, ja nu atklāj kādam ko!

bet, ēm.. nu, piem., lai aizietu uz wc kaut vai, ir jāizmanto caurlaide, lai atvērtu/aizvērtu gaiteņa durves..
+ novērošanas kameras katrā stūrī
+ dators ar visām sistēmām, kurās katram ar savu paroli jālogojas.. kas atrodas darbā.. katram savā darba vietā..

jo mums nav attālinātais darbs un nebūs!!
ko jūs atļaujieties!
(ja jāsēš karantīnā, tad, lūdzu, raksti bezalgas atvaļinājuma iesniegumu un sēdi mājās, bet nestrādā tur, jo nē, mums nav un nebūs attālinātais darbs nekādā gadījumā!)

nu..

[pašvaldības iestāde, var minēt, kura..]

bored much?
es vienmēr domāju - nu kā cilvēks var "uzsēsties" uz spēlītēm (telefonos, datoros un citās konsolēs)? man nekad tas nav licies ne aizraujoši, ne adiktīvi..
pa pēdējām divām dienām es izgāju vienu krustvārdu mīklu spēli (visus līmeņus, ai mīn), vēl dažās spēlēs n-tos līmeņus pievarēju, un visa kalngals - vakar pirmo reizi mūžā ielaidu kendī krešu savā telefonā. un izgāju 73 līmeņus.

vīram smieklīgi, bet da čevo dažiļi, ka man ir kendī kreš telefonā!!!

also, kaķis vakar atcerējās, kam domātas kāpnes un pats nokāpa uz pirmo stāvu. jēēēē! varbūt pēc pusgada izies atkal ārā. visu šito podu tīrīšana man nemaz nav vajadzīga.

...
Interesanti, ka FB Cipule man "uzbrauca" ar ieskrējienu, ka dienests neesot atteicies braukt pie I.
Nu jau TV sižetā ir cita dziesma: ģ/ārstam esot vajadzējis zvanīt dienestam un paziņot simptomus, tad nebūtu atteikušies braukt 1o reizi.
Interesanta lieta tāds "algoritms", viss ir izdarīts pareizi, bet 2 pacienti nomira, gadās taču.

Es teiktu, ka tiešas sekas lielās Talsu slimnīcas iznīcināšanai, paldies valdībām un partijām!

pēc maniem personīgajiem empīriskajiem novērojumiem, caur medicīnisko masku elpot, salīdzinājumā ar pašdarināto auduma masku, ir krietni vieglāk. žēl tik, ka dārgāk.

Dažreiz palasu ziņas un smiekli uznāk. Arī par visādām nesmieklīgām tēmām.

Nesaprotu vai nevajag tagad sarīkot izraudāšanos ar kādu filmu vai tml, no rīta sāka nākt migrēna, neatnāca, paspēju atvairīties ar kafiju un /skūzi/ desmaizēm. No bd nākot jutu kā pilnīgi šermuļi skrien un ausis jutīgas, tagad tā stadija, kad nevar zināt labāk miedziņu, vīnu, vannu ar sejas procedūrām (ja man ir māls, skrubis ar eļļu un aprikožu kauliņiem, noplēšamā mitrinošā maska ar gurķi un alveju es kko no šitiem varu darīt vienā reizē, tikai pēc kārtas?) vai triekties sienā, jo tāpat nebūs jēgas

Vakar ar bērnu kārtējoreiz vazājāmies, sīcis jautā, kas uz zīmes rakstīts. Saku - lasi, māki tak tos drukātos burtus lasīt. Pats ar savām -4 brillēm skaidri redzu "Pirmā vagona apstāšanās vieta". Sīcim bija jāpaiet metri 5 uz priekšu. Mājās uztaisījām redzes pārbaudi, redze tiešām izskatās sliktāka, nekā man ar brillēm. Jāiet būs pie slaktera laikam, lai mēra ar agregātiem.

Šodien
Izstāsti man šodien vienu lietu, ko nekad neesi darījis/darījusi.

Kaut kādu bērnu naudu skaita. Par pusi bērna. Neviena normāla paskaidrojuma un papīra, ko varētu viņiem uzrādīt, paprasīt un likt apēst. Muļķi!

Sešinieki bieži rādās (06-06)
Maini savu attieksmi.

oktobris
7. aprīlī nogājām pāris km turp un atpakaļ pa Rauzas krastiem. šodien atkal nogājām pāris km turp un atpakaļ pa Rauzas krastiem, tikai pretējā virzienā nekā iepriekš. ļoti, ļoti skaisti.

napaka tikumisti
https://www.delfi.lv/news/arzemes/pavests-pauz-atbalstu-homoseksualu-paru-civilajam-savienibam.d?id=52583657

Pirmajā - determinēto efektoru klasē - ietilpst vienkāršie darbarīki (piemēram, āmurs),

Tetovētais skūpsts.

Par locekļiem
Stāsts pavisam īsumā - Ražotne saplēsās ar Galveno.
Mazliet izvērstāk - Ražotne prasīja samaksāt piecos vakarā apstiprinātu rēķinu, Galvenā atteicās, jo pieci un turklāt bankas cut off cauri.
Vēl izvērstāk - Reģions zvana, jo Galvenā kauc, jo esot izlamāta suņa vietā.

Zinot, cik emocionāls ir Reģions un zaļa Galvenā, lieku ekrānšāviņus nosūtīt juristam, lai pasaka, vai Galvenā neprovocēja un vai tur vispār ir uzbrauciens. Jo pilnai laimei kašķis ir valodā, ko nesaprotu. Un nē, lai rakstītu savos tamborējumos, lai var iemest gūgltransleitā, viņas traksta latīņu burtiem. Blyad.
Jurists uzraksta, ka provocēšanu neredz, bet nosaukšanu par vīrieša ģenitālijām slengā (juristi!!!) var uzskatīt par uzbraucienu.
Arvienvārdsakot Ražotne nosauca Galveno par pimpi.
Nē, mēs netirgojam skābus kāpostus Latgalītē.

Uzrakstu Ražotnei, ka nu paklau, biku pāršāvi pār strīpu, davai atvainojies, izlīgstiet, jums tur vēl kopā strādāt.
Uz ko saņemu "with all due respect" viņai nav par ko atvainoties, viņa tikai ir Galvenajai norādījusi uz neatbilstošu toni.

Nu neko, jurists saka, ka mums jāziņo Ražotnes priekšniekam.
Uzrakstām Ražotnes Priekšniekam, uz ko saņemu norādi, ka man nav tiesību viņa darbiniekiem pieprasīt atvainošanos, jurista viedoklis ir tikai viens viedoklis un vispār es neesmu noskaidrojusi visu stāstu pirms mesties uzbrukumā.
Uzrakstu politkorektā valodā, ka man pie dirsas mani nepiš man vienalga, kāds ir kuras puses stāsts, tur, no kurienes es nāku, par pimpi vīrieša ģenitālijām slengā nosaukt kolēģi ir nepieņemami, lai padod ziņu, ja viņš uzskata citādi. Ņemsim vērā turpmākajā komunikācijā. Un, lai pats tad sūta skrīnšotus diplomētiem tulkiem, jo man, personīgi, ir kauns.
Nē nu TIK neobjektīvs mūsu jurists tomēr neesot, palūgšot tomēr viņam iztulkot un lai Galvenā ar Ražotni apliecina, ka iztulkots pareizi.
Bet vispār viņam ir ļoti daudz sūdzību par Grāmatvežiem. Lai es nepadomāju, tas nav šī kašķa dēļ.
Nē, nē, tu ko! Absolūti. Sūti tik šurp.

Vispār jau es esmu grāmatvedis, mana misija zem saules ir nodrošināt, lai debets sakrīt ar kredītu.
Ko es daru? Apgūlusies uz muguras citu samestos sūdos enerģiski zīmēju eņģeļus.
Vai Ražotne nosauca Galveno par pimpi? Vai Galvenā izprovocēja, lai viņu nosauc tā? Vai Ņūdžersijs uzgrūž visu darbu HR, vai nē? Kad projekts atradīs beidzot Minskā partneri programmai, kuru Minskā neviens nahuj nelieto? Kad IT security atbildēs uz audita jautājumiem? Kāpēc tieši grāmatvedībai jāpārvācas uz citām telpam, bet KAMi ne? Vai Revenues Vadītāja drīkst paņemt 2h pēcpusdienā brīvas, lai azietu pēc paikas, jo nedēļu sēdēja, gaidīja c19 rezultātus? Vai mītiņu telpās būtu jāliek lietot maskas? Kurš uzrakstīs klientam, ka sāksim piemērot GST? Rumānija atsakās meklēt atšķirības. Sekretāres sūta ar kurjeru uz Lietuvu drošības adatas. Drošības adatas, Karl. Ieņēmumu meitene ir stāvoklī. Arī tajā uzņēmumā, ko drīz pārņemsim, ieņēmumu meitene ir stāvoklī. Tu tikai nevienam nesaki, tas nav oficiāli.

Un tā ir tikai viena diena.
Sēžu, skatos Grinču, jo nevienu sarežģītāku stāstu nespēšu uztvert tik un tā.

North america: Everyone does 5 km/h
South america: Everyones is on Drugs
Africa: Full of orcs
Antarctica: Is gone
Australia: Has spiders
Japan: Sign posts are full of Gibberish
China: Full of Communist
Iraq: The Americans will shoot you

/:DD

iebakstīju ar savu darba id karti acī tā, ka tagad jālieto antibiotikas un geliņš. tā varētu būt kāda zīme, ko laikam vēl tiešāk nevarēju saņemt. piemēram, nedomāt par darba maiņu. vai tieši domāt...? bāc, tā jau var acis izbakstīt.

vakariņās ēdu sojas tortillu + rooibos tēju

Vakar noskatījos Children of Men un ļoti patika, lai gan distopiskās filmas nekad iepriekš nebija patikušas. Varbūt tāpēc, ka es kādreiz dzīvoju netālu no Bexill, bet varbūt arī tāpēc, ka šī distopija pamazām jau tiek īstenota. Filma ir par sabiedrību, kurā kaut kāda iemesla dēļ ir pārstājuši dzimt bērni, un to, kā 20 gadu laikā tas UK ir novedis pie diktatūras un robežu slēgšanas, terorisma un pilnīgas imigrantu demonizēšanas.

Ne velti filma tiek saukta par gaišreģīgu (prescient), jo šobrīd kovida panika satur tieši šos pašus elementus: mēs ziedojam bērnu nākotni, lai izmisīgi censtos pagarināt veco cilvēku dzīves par dažiem mēnešiem. Valdības un lielie sociālie tīkli ir faktiskas kļuvušas par diktatūrām, kas ir slēgušas robežas, ierobežojušas pārvietošanās un tikšanās tiesības, un pat vārda brīvību.

Mazgājot sejas aizsegus jebšu iemaucot tos vašbļodā ar mazgājamo līdzekli uz viskarstāko ūdeni, kādu boileris spēj piedāvāt, atstājot uz piecām minūtēm un tad kārtīgi patirinot ar knaiblēm (jo ūdens ta karsts!), izdomāju izmērīt, cik tad ir karstākais, ko boileris piedāvā. 85 C. Īsti skaidru temperatūru un ilgumu, kas to kovidu nobeidz, neatradu, bet sirdsmiera labad pieņemšu, ka ar 5 minūtēm 85C tā kā pietiks. We're all gonna die anyway.

Gan jau, ka esmu vairākas reizes bijis "kovidpozitīvs". Solūšens te ir - netestēties.
Pirmo reizi kopš nedēļas pastaigāju pa veikaliem. Rimi un Maxima lika pimpi bezuzpurņa ģīmjiem. 99% bija pacaki ar zvaniņu degunā. Bija randomi renegāti tur un šur. Laikam neviens pagaidām vēl nesaprot kā dīlot ar jauno pasaules kārtību, tāpēc tāds randoms.
Vairāk satraucās vietējie mazie Saulkrastu veicīši. Viņiem laikam tik sūdīgs ienākums, ka vēl riskēt ar nepaklausību būtu pašnāvība.

2020 ir somthing else

Spekulācija par covid vakcīnām
Man patīk paspekulēt, man patīk izteikt minējumus par nākotni - tad uzreiz daudz interesantāk sekot līdzi spekulējuma attīstībai.

Tad nu gribu paspekulēt par to, cik ātri tad mums būs covid vakcīna. Nu, tāda vakcīna, kas būs Mazpisānu māsiņas kabinetā, gatava špricēšanai Rudītes tantei. Es teikšu, ka tā optimistiski - pēc kādiem 4 gadiem. OK, ja NENORMĀLI noveiksies un tie pētījumi, kas tagad ir trešajā fāzē būs super duperīgi, tad vāārbūt pēc 2.

Balstu savas spekulācijas uz to, ka, pirmkārt, nav zvanīts, ka tie pašreizējie 3. fāzes pētījumi līdz galam izdosies un ja neizdosies, tad mums ir tikai 2. fāzes pētījumi, kur vajadzēs daudz laika un daudz veiksmes, lai tiktu līdz tālākām fāzēm un Mazpisāniem.

Savukārt, ja būsim tiešām veiksmīgi, tad varbūt pirmie sekmīgie 3. fāzes pētījumi noslēgsies jau nākamajā gadā. Bet no 3. fāzes pētījumiem līdz Mazpisāniem vēl tāļis ceļš ejams. Pirmkārt, zāļu kompānijai ir jāizanalizē paši pētījuma dati, otrkārt, visi tie dati - sākot no pašiem vakcīnas pirmsākumiem būs jānosūta Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) izvērtēšanai. Un dati tur ir daudz daudz daudz - dati par vielas radīšanu, preklīnisko pētniecību, 1., 2., 3. fāzes pētījumiem. Tad visiem šiem datiem bursies cauri EMA un urbsies cauri Eiropas savienības valstis, kas piedalās EMA procesā. Ja nu drausmīgi paveiksies, tad nevienam nebūs nekādi Major Objections (ja būs, tad to procesu var viegli aizmest atpakaļ uz ilgu laiku - pusgadu, gadu, varbūt ilgāk). Tad būs jāķerās pie ražošanas procesa, kas nebūs vienkāršs un pēc tam pie izplatīšanas procesa, kas arī nebūs vienkāršs.

Šos procesus arī tā vienkārši nevar atrisināt ar vairāk naudas vai vairāk cilvēkresurusu piesaistīšanu. Piemēram, tur tā EMA dokumentācija, kas ir jālasa - nu kādam ir jāizlasa un jāgūst priekšstats, piemēram, par visu klīnisko farmakokinētiku un to jēdzīgi var izdarīt tikai viens cilvēks. Lai gan cilvēkresursi arī, protams milzīga problēma. Gan jau, ka Mazpisānos būtu tikai viena māsiņa un tā pati pensijas vecuma, tāpēc uz pusslodzi. Tāpēc var savakcinēt tikai noteiktu skaitu cilvēku dienā, bet Latvijā vairāk māsiņu tik ātri nesaražosi, tāpēc tantei Rudītei sava vakcīna jāgaida ilgāk.

Un te nemaz nerunāsim par to, cik tā vakcīnas vispār būs efektīvas. Ai mīn, var jau būt pilnīgi fenomenāls gadījums, ka pati pirmā 3. fāzes vakcīna darbosies izcili, bez blakusparādībām un būs viegli saražojama. Bet tur ir tik daudz superduperīgām sakritībām jābūt, ka neesmu pārliecināta, ka tas būtu reāli.

Lai nu kā, tiešām ceru, ka kļūdos un jau nākamgad mums būs efektīva vakcīna un peace on earth!

+9
Esmu izlaidusi dažas dienas, jo nebiju mājās. Pirmdien braucu pie E. uz vārda dienas svinībām. Un bija ļoti jauki. Mēs ēdām kūku, spēlējām spēles, runājāmies. Puiši spēlēja ģitāras un izpildīja dziesmas. Palikām nomodā diez gan ilgi, bet ne tik ilgi, lai jau būtu uzaususi saule. Turklāt saule tagad aust tik vēlu. Ja būtu vasara, tad mēs būtu sagaidījuši arī gaismu.

Nākamajā dienā pamodos vēlu, bet tas jau svinībām pieklājas. Tad ar P. gāju brokastot. Un mūsu brokastis bija tik jaukas. Visu to dienu principā pavadījām organiskās sarunās par studijām un simpātijām. Gan man, gan viņai īsti nav skaidrs ne kā iepazīties, ne kā iespējams nolasīt telpu, lai uztvertu zīmes. Bet tā nebija skumīga saruna.

Šodien no rīta man bija darba intervija. Domāju, ka man gāja labi. Pēc divām dienām vajadzētu būt atbildei un pagaidām ļoti cerīgi skatos tajā virzienā, lai gan jāatzīst, ka nekad nevar zināt. Bet, ja mēs tā pavisam godīgi, tad šī cerība uz darba vietu ir mans pēdējais salmiņš. Mēģinu šobrīd kļūt par pārdevēju grāmatnīcā jaunajā t/c, kas drīz atvērsies salīdzinoši netālu no manis. Turklāt mani apmierina gan alga, gan 8h maiņas, gan lokācija, gan visvairāk arī tas, ka tā ir g r ā m a t n ī c a. Mēģinu gan paralēli ļoti nesacerēties, jo parasti uzreiz jau izdomāju kādu piecgades plānu uz priekšu, bet šoreiz tiešām cenšos būt atturīga. Negribas jau sevi sāpināt lieki.

Man šķiet, ka man pieklātos rakstīt vairāk. Taču šobrīd īsti nav noskaņojuma. Precīzāk tāds bija līdz brīdim, kad vajadzēja sākt rakstīt. Turklāt šī patreiz ir vienīgā dienasgrāmata, kuru rakstu, bet laikam jau par visu rakstīt publiski īsti nespēju. Domāju, ka tas ar laiku gan jau atnāks. Vismaz tāds ir mans mērķis.

bloks
Es varētu paskaidrot šīs dienasgrāmatas ideju. No vienas puses, tas ir manu attīstīto datorrakstīšanas prasmju dēļ ieekonomētais laiks. Tas ir, klabinu taustiņus ātrāk, kā rakstu ar roku. No otras puses, man ļoti patika lasīt "Pandēmijas dienasgrāmatas", taču pati neatradu laiku rakstīšanai pavasarī. Tad nu labāk vēlāk jebšu gribu atcerēties, ko daru, bet esmu par neuzņēmīgu, lai turpinātu smērēt papīru.

Šodien bija jauka diena. Ilgi nebiju jutusi patīkamu nogurumu. Ikdienā ir tikai nospiedošais nogurums, kas rodas no nekā nedarīšanas. Nekā nedarīšana no bespēka. Bezspēks no...
Bet!
Šodien bija jauki :) !

Pamodos neierasti agri. Protams, modinātājs tika atlikts. Kā modinātāja signāls man ir Spotify saraksta "liked songs" atskaņojums. Tad nu šorīt modos ar "Akāciju palagu". Pirmā doma (bez tā, ka jāatliek modinātājs, jo nebūs) bija : cik skaisti!!!! Ir skaisti pamosties ar domu, ka ir skaisti.
Šodiena bija laimīgā diena arī tamdēļ, ka pārcēlās pārbaudes darbs. Tie gandrīz vienmēr ir mazie svētki.
Lekcijas, lekcijas... Par cinismu, to, ka, ja daži studenti ir slinki, tas nenozīmē, ka visi studenti ir slinki, kristietību u.t.t.
Es aizmiegu.
Atmostos brīdī, kad man ir 10 minūtes mantu samešanai somā un drēbju uzvilkšanai. Vēl pēc 10 minūtēm stāvu Zemitānos. MASKA!!!!! Labi, ka LC bija 5 masku komplekts, nācās aizlienēties.
Rudenī un pavasarī braukt ar vilcienu ir labs. Ziemā un vasarā par karstu. Es redzu kokus. Daudz. Un savrupmājas. Viss ir vieglā dūmakā, bet Saule šur tur tomēr parādās. Garciems. Saku "Man šis asociējas ar dzimšanas dienu. Šķiet, tad es pēdējo reizi te biju". Gājiens līdz jūrai ir viegls. Protams, neiztrūkst plastmasas būdiņas ar latvju rakstu zīmēm apmeklējums, tur ir šauri un ne pārāk tīri.
Tālāk seko gājiens gar jūru, kā ierasts. Garciema upe ir atgriezusies, tāpēc ejam pa labi. Tiek cilātas tādi temati kā IC3PEAK, Ēzopa fabulas, šodien lekcijās uzzinātās gudrības un izglītības sistēma. Neviļus attapāmies Garupē. No Garupes ir par tālu līdz vilciena stacijai.
Atpakaļgājiens ir raits, LC dodas peldēt. Sarkangalvīte starp viļņiem. Neona čībiņas. Es tikai dokumentēdama, noskatos.
Vilciens ir pēc 50 minūtēm, laiku, saprotams, visvieglāk īsināt, ieturoties. Čipsi un 2 āboli tiek nopirkti veikaliņā "Pie Ilzes". Tos notiesājam, sēžot pieturā. Šeit sākas pirmais apzinātais smadzeņu bloks.
Pirmo reizi es "ģimenes drāmu" uzzinu no cilvēka, nevis pašas vāktiem pierādījumiem. Es, goda vārds, jūtos kā detektīvs. Nav tā, ka es vēlos traumas. No otras puses, ziņkāres apvaldīšana vienmēr bijusi mana problēma. Lai nu kā, es saprotu, ka, varbūt arī iepriekšminētā iemesla dēļ, neprotu reaģēt uz emocionālu atkailināšanos. Es klusēju. Norādu uz kaķi, kas iet garām. Taču savu viedokli teikt man ir bail, jo cilvēku attiecības ir joma, kurā jūtos nedroši. Un, lai es kaut ko sacītu, man jājūtas droši. Jo izgāzties taču būtu pAsAULes GalS!!!!
Manas smadzenes arī ir iemācījušās bloķēt informāciju. Ar mūzikas un dažādu spēļu, arī tiktoka palīdzību. Atbraukušas atpakaļ, šķiramies, noskatot nesen aizklapētās "Teritorijas" atrašanās vietu. Jau atvadu brīdī es raušu ārā austiņas, pēc kurām biju šo dažu stundu laikā paspējusi noilgoties. Shuffle play man piedāvā ABBAs Chiquitita. Labi. Sāku iet mājās, tuvojoties čaka ielai pakāpeniski palielinu skaļumu. Bet tad!!!!!!!!!1!! Man izlādējas telefons. Tas notiek reti, lai neteiktu nekad.
Vai tā bija zīme, ka šo ģimenes drāmu ir vajadzīgs apdomāt un neapspiest?
Mājās ierados izturējusi ielas trokšņus. Tiesa gan, austiņu, kuras nenoņēmu, dēļ, tie bija klusināti.
Patīkamais nogurums liek par sevi manīt, bet nu laiks ķerties klāt vēl vienai uz nobloķēšanos naskai lietai - pienākumiem...

Es jūtu neaprakstamu prieku par spēju dzīvot te attēlos, te vārdos. Man liekas, es citādi nevaru. Kad vienā zonā sāku izjust trauksmi, es patveros otrā, un tad atkal atpakaļ, tad atkal turp. Šodien vajadzēja iet uz Short Riga atvērsanu, bet es sajaucu un domāju, ka tas ir ceturtdien, tāpēc pieteicos arī iet klausīties Ingas lasījumu no Rakstītājas, un beigās izvēlējos iet uz to. Un tas bija tik ļoti pareizi, ka notika tieši tā. Bija diena, kas pavadīta vizuālās informācijas kārtošanā, ļoti nogurdinošā un mazliet saniknojošā, kur nu mazliet, es gāju pa ielu un raudāju, man vienkārši šķita, ka viss ir kautkāds elles stroboskops, kam es nevaru izsekot līdzi tai vizuālās infas plūsmai, un tad uz tam piecpadsmit minūtem iegrimt tīrā teksta pasaulē, kur iztēle var brīvi zīmēt vai nezīmēt telpas un vaibstus, tas bija svētīgi.

Nēģi kā tādi, bez cipariem
Šodien paliku laimīgā neziņā par proteīniem, bet zinu, ka bija! Ciemos baudīju ceptus nēģus. Tā arī neatradu, cik tiem kaloriju, proteīnu, tauku un ogļhidrātu, un, protams, nenosvēru tos.

Pēc idejas bezvadu peli vajadzētu saukt par kāmi.

es laikam neesmu jums stāstījusi.
bez saiešanas suņos, es esmus sagājusi arī putnos.
tad nu es tagad vazājos apkārt ne tikai ar 3 suņiem, bet arī binokli un fotoaparātu ar lielo objektīvu (tas sanāk ap 4 kg kopā)(neskaitot suņus, suņi kopā ir šobrīd biš zem 55, bet reti jānes)

esmu sapratusi, ka binokli čist vajag gandrīz vienmēr ņemt; kamera tomēr ir smaga un nedaudz sarežģīti, ja iet kājām līdz vietai, es knapi esmu iemanījusies tājās trīs priedēs pavadās nesapīties.

tā nu šodien visa tāda paskatos pa logu - nu, pelēks. nebūs tak nekādu putnu.

pēc suņu treniņa iebraucam pastaigāt Biķernieku mežā. Nenoeju ne metrus piecdesmit, kā sānu redze (kas ir ļoooti pa šo pusotru gadu uztrenējusies) piefiksē kokā blakus taciņai pelēku kaķi? wtf?? nolāpīc, vistu vanags. Sēž un blenž kā borderkucēns uzglūn korijam un uz mani vispār neskatās!!!
akamerastanav.

(jā,mana putnu vērošana iet rokrokā ar to bildēšanu; man gribas to smuko bildi, bet tas ai, cik nav viegli,ai)

lieki piebilst, ka nākot ārā no meža tas vistvanags pozēja vēl citā lenķī. eleganti tur izstaipīja kājeles, izpurinājās, nokakājās manā virzienā ar slaidu loku un aizlaidās pār izcirtumu, kamēr es satraukti elpoju tūtiņā. Plēšputni ir tādi tramīgi zvēri un nemazar neraujas fotografēties un rādīties tuvumā, šis man bija nebijis tuvums.

sagribējās pažēloties.

nezinu, kāpēc mani tas pārsteidza, bet pārsteidza ļoti - Netflix šodien laiž klajā filmu Rebeka (pēc Dafnes di Morjē, promska)
grāmata man ļoti kaitināja, jo nespēju just līdzi galvenajai varonei (kā ļoti daudzās grāmatās tā laika sieviešu tēliem)

bet man galīgi nav, ko skatīties, varbūt jāpakaitina sevi

vēlme apmiz
.

vēlme apm
.

No rīta nr.3 taurēja 20 min. Ultraskaņā, visu rītu gaidīju, kad zvanīs lai eju pakaļ jo klepo. Neklepo, bet nav grūti šitā to saorganizēt. /Lūk arī mana nesaprotamā stresiņa iemesls/. Vakarā taurēja ar mazām pauzītēm visu mājupceļu caur laukumiņu. Tagad man reibst un sāp galva un viss riebjas un es negribu bērnus. Diemžēl tas neko nemaina, negribēt tu drīksti pirms tev viņi ir

:D

Negribas arī balderjāņus vai relaksenu, bet atkal ir visas cisku aizmugures dermatītā. Jā, daži našķi, ko pati iedodu, dažas grupasbiedriņu jubileju končas, bet pa lielam atkal izglītības institūcijas stress. Galvenā audzīte, kas parasti trīs dienas tagad ilgās ilgās mācībās un atkal karuselis ar svešām, dažām pat uz pusi dienas. Un es nezinu cik ilgi spēšu būt nepsiha tajos rītos vakaros, ja atkal aizies šajā ārprātā.
Bija jau labi. Tikai par īsu

Lasu Tobija Orda "The Precipice", grāmatu par eksistenciālajiem riskiem. https://en.wikipedia.org/wiki/The_Precipice:_Existential_Risk_and_the_Future_of_Humanity

Viņš raksta, ka 21. gadsimtā ir 1/6 varbūtība pārciest eksistenciālu katastrofu. Cilvēki burtiski spēlē krievu ruleti ar savu un tālāko paaudžu nākotni.

Nezinu, kā jums, bet man tieši šīs liekas tās īstās šausmas, salīdzinot kurās visādu Lavkfrata un citi horror žanra darbi liekas tāda vien romantika.

kovidstastini :

mate ar jaundzimuso nosutita uz kovid-analizem slimnicaa, jaundzimusais covid-pozitivs, mate kaa uzzinaja rezultatus taa pazuda (zidaini atstajot), policija mati nevar samekleet, nezin ko iesakt ar pozitivo gadijumu (reals gadijums, Palermo)

visi grib tikt uz ofisu, klist apkart dziveszinja - ja pierakstas uz gripas poti (medservisaa var dabut), tad var tikt teritorija un iesmaukt ofisaa - uz poti var neiet aizbildinoties ar peksnu drudzi/diareju

Ierobežojumi Zviedrijā
Upsalā kā pirmajā vietā Zviedrijā uzlikti lielāki ierobežojumi, bet tie ir rekomendāciju formā. Nepulcēties vispār privāti ārpus savas ģimenes, nelietot sabiedrisko transportu, cik iespējams, utml. Ārzemju presē gan pirms tam manīju rakstus par to, ka Zviedrijā būšot "local lockdowns". Tas ir reāli nevajadzīgs pārspīlējums, te nekas līdzīgs lokdaunam nav bijis, lai gan pavasarī cilvēki paši tik spēcīgi ierobežoja savas aktivitātes, ka bija kaut kas diezgan līdzīgs lokdaunam.

Ak jā, par maskām te neviens pat vispār nerunā. Retu reizi redzu kādu cilvēku maskā. Bet aptiekās ir nopērkamas.

zooveikalisti uzstāj, ka dzīvniekiem nav spalvas, bet gan mati... līdz brīdim, kad nonākam pie termina "garmatains suns" un "gaišmataina govs" :)
..lietusmētelītis aizsargās suņus un viņu matus.

Covid analīzes ar ģ.ā. nosūtījumu? Tas nozīmē tikai vienu – pat saslimstot es netestēšos. 1. Pie ģ.ā. var pierakstīties tikai caur poliklīnikas reģistratūru; 2. pērn, kad man ar aizstrutojušām ausīm vajadzēja nosūtījumu pie LOR, šim nolūkam vajadzēja pierakstīties un sēdēt ģ.ā. rindā, jo šī pateica “man vispirms pacients ir jāredz!”... bet, tās 15 min. papīrus skrīpājot, pat neieskatījās man ausī.
(Tās ausis jau tikmēr varēja nopūt, kamēr visus pierakstus sagaidu un rindas izsēžu.)

..var jau gadīties, ka esmu to kovidu jau augustā viegli trijās dienās izslimojusi.

ta stunda ir situsi - no 23-5 nevar uz ielas atrasties (no ritdienas)

esmu shokaa

nu, mani tas ietekmee dramatiski - es parasti atgriezos pec pusnakts (vai ari mana kompanija atgriezas pec pusnakts)
un vispaar - gimenes, seniori un taa- bet jauniem briviem cilvekiem - 23.00 tacu ir laiks kad sak domat ko darit
un kurs randins beidzas 22.00 ?

un but maajaas 23.00 = kas tas ir ? internats, trakonams ?

sonakt svinam pedejo brivibas dienu :)

apocalypse now
vācu līdzpilsoņi atsākuši vākt tualetes papīru.

plāte
( šādi izskatās viss kopā )

Neviena nekomfortabla doma nav sliktāka par tās slēpšanu pašam no sevis

"Saskaņā ar nodokļu aprēķiniem šī summa 'xyz' šobrīd Jums ir jāpiemaksā valsts budžetā"
kas ir liels, rijīgs, maukmēbele, vienmēr izsalcis, melns fakin caurums bez gala un malas.
bļaģ xd

Šodien
Vai Tu savam transportlīdzeklim (auto, ritenim,skrejritenim, skūterim, skrituļslidām utt.) esi piešķīris/piešķīrusi mīļvārdiņu? Kāds tas ir, ja drīkst zināt?

statistika
Pēdējo 24h laikā veikti 5312 COVID-19 izmeklējumi, reģistrēti 188 jauni inficēšanās gadījumi (turpinās mērķtiecīga izmeklēšana jau zināmos uzliesmojumos Daugavpilī, Vecpiebalgā, Rīgā). Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 3.5%.

kamer jus par maskaam vel nevarat rimties

mes te maskaas bez partraukuma kops marta

sodien mani vienkarsi neielaida darbaa, pat ne uz 5 min, izraadas, es kaukaaa biju palaidusi (vai nepareizi interpretejusi) vakrdienas mailu, kas saka, ka varot tikai essential gadijumos iet uz darbu

klist runas, ka bus coprifuoco - curfew - KOMANDANTSTUNDA vakaros

kaukadi vel likumi par restoraniem un baariem

ardievu isais laimes bridi ar ofisu, ednicu un bez armijas ielaas !!!

Izlasīju saukli: “Uzaicini pelēcību”, bet pareizi , protams, izrādījās: “Izaicini pelēcību!”, foršāk būtu: “Pelēcību krāsu karuselī!” - nebūtu skaidrs, kā īsti pēc karusella ar pašsajūtu:-))

uz manas palodzes nomiris liels zirneklis, divas rudens lapas no abām pusēm tam tuvojas un grib apsegt, bet zirneklis paliek miris un neapsegts

Antirekords?
Mani mulsina šībrīža vārda "antirekords" lietošana. Nu, sakarā ar to pašu nolāpīto covid. Tehniski it kā pareizi, infekciju skaita kāpums ir kaut kas negatīvs. Tomēr kaut kas nav īsti tā, kā vajag, nu tā kā drusku šķībi nodziedāta melodija.

Kurš to būtu domājis, ka, braucot no Rīgas uz Daugavpili un no Daugavpils uz Rīgu, Vāze ieteiks nebraukt pa Rīgas-Daugavpils šoseju.
Nosaukumam zudusi jēga.

Man liekas, ka "Visu gaišu" ir vispasīvagresīvākais sveiciens latviešu valodā. Kad e-pastos raksta "Ac" ar cieņu vietā, tad skaidrs, sūtītājs vnk aizņemts lohs, bet "Visu gaišu" jau prasa zināmu apņēmību :D

Pakaļ "Julia Rose"
( burtiņi un bilde )

tātad!

meita ir mājās. divas nedēļas pavadīja nosacītā kūrortā bez telefona, datora utt. vispār kā izrādās bērnam NAV atkarība no šī visa. ļoti labi. Vēl labi ir tas, ka tika uztaisītas visas analīzes, pārbaudes utt.

kas nav tik labi ir tas, ka daktere ļoti cerēja, ka pēc frāzes "tu esi vienkārši slinka un izlaista, nenovērtē savu dzīvi" meitene, kurai ir 14 gadi sāks atklāti runāt , stāstīt un strauji laboties :)

vēl bija šādi un tādi momenti, kas vienkārši lika saprast, ka otru reizi es uz šādu pasākumu neparakstīšos.

bet kopumā ļoti daudz pārdomu, ideju, bezmiega, asaru, atkal pārdomu un sarunu ar bērniem. Abiem. ak jā, izrādās māsas viena otru ir spējīgas aizstāvēt līdz pat .... nu īsi sakot arī māte var atrauties, ja vajag :)

tagad jāsaprot ko darīt tālāk, interesanti, ka izrakstītie antidepresanti nav nopērkami tā īsti :) varbūt tā ir zīme :)

KPP
Kļūsti par policistu.

Slinkā sestdiena ar grāmatu rokās
( burtiņi un bilde )

Skatos bildes no Rīgas balles - ko visiem tāds dīvains skats - kā Adamsu gimenītei:-), stili kaut kādi dažādi - it kā vienota uzstādījuma nebūtu:-), lai gan nav tik traki, ja salīdzina ar vasaras pasākumiem Jūrmalā:-) Piem., Petravichas k-dze gandrīz pludmalē (iepriekš bildēs) labāk izskatījās; kas tādos pasākumos nosaka visu? - grims un nosegti pleci - attiecīgs garums, lai nekrīt acīs vītums, atkal nav par ko jūsmot!

Ekspektācijas
Šodien pirmo reizi pagaršoju sen kārotos un apbrīnotos Pocky japāņu cepumiņus. Ar oreo garšu.
Vispār nekas īpašs.

īpašumi
Es jūtos ļoti laimīgs un apmierināts īrētā dzīvoklī. No pirkšanas labprāt izvairītos. Jā, iepriekšējā dzīvokļa īpašniece savāca visu depozītu, bet tajā pašā laikā man nav jāuztraucas par kredītu procentu likmēm un nekustamo īpašumu vērtības svārstībām. Kaut kad jau līdz pirkšanai es droši vien nonākšu, bet šobrīd ir labi īrēt.

Kura ir plašākā Zvaigzne ABC grāmatnīca? Vai arī - pēc jūsu pieredzes, kur vislielākā sākumskolas vecumam piemērotu grāmatu izvēle?

Mēs nevaram vairs turpināt kā līdz šim, bet varam - kā pēc tam.

Stāvokļa atskaite
Izskatīju svaigākos aģentūras vakanču sarakstus. Neko jēdzīgu šoreiz neatradu. Ir viena vakance Maskavā, bet tā ir P3 līmenī un tikai internal - bet es līdz ar atdalīšanos internal vakancēm varu pieteikties tikai P2 līmenī. Tas nekas, es šā kā tā izlēmu iepauzēt ar darba pieteikumiem gan aģentūrā, gan tepat Zviedrijā. Nauda ir, jāatvelk elpu, jāpārgrupējas. Nākamgad varēšu turpināt darbu medības. Šodien sākas viens distances rakstīšanas kurss, redzēsim, kā man veiksies ar fiction tekstiem zviedru valodā. Motivācija ir tas, ka tas ir maksas kurss, un to naudu tā kā pienāktos atstrādāt. Esmu pieteicies uz dažiem universitātes kursiem šajā pašā lauciņā nākamajam gadiem, pieteikšos arī tautas skolās. Tie gan visi ir bezmaksas. Atradu arī iespējas studēt caur valsts darbiekārtošanās iestādi, tur pat kaut kādu nelielu stipendiju maksā. Vārdu sakot, nav nekur jāsteidzas ar visādiem sūda darbiem.

Esmu nonācis Pirmajā Pasaulē, jo man vakar bija Pirmās Pasaules problēma. Vairākas stundas nevarēju atrast ļoti specifisku preci internetveikalā. Tā arī neatradu, nopirku to, kas bija. Meklēju puslitra termosu ar vienkāršu skrūvējamu korķi un vāciņu, ko var izmantot kā krūzīti. Es zinu, ka tādi eksistē, jo man jau viens tāds ir. Superīga manta! Ir ļoti daudz visādu termosu ar dažādiem sarežģītiem plastmasas mehānismiem, kas klab, grab, ar laiku aizsērē vai vienkārši salūzt un tek, bet parasts aizskrūvējams korķis, bez nekādiem sarežģījumiem ir neatrodams. No 3 internetveikalu vairākiem simtiem termosu vairāku stundu laikā tā arī neatradu meklēto. Toties uzzināju, cik vairumā pērkot maksā tie ķīniešu termosi ar pseido vāciskiem nosaukumiem, kurus pie mums pārdot pa 15-20 EUR (~5x lētāk). Vēl mani pārsteidza, ka var Internetā pārdot kaut kādu preci, šajā gadījumā termosu, tikai parādot vienu bildi, kurā nav redzams nekas vairāk kā prece no ārpuses. Un īstenībā es tādu arī nopirku. Biju izmisis un meklēju pēc bildes un arī atradu citās vietās. Pat video atradu (kas gan lika vilties). Vēl biju nepatīkami pārsteigts, ka kāds vēl tirgo termosus ar stikla iekšu. Tādu es arī iegādājos. Bet tāpat labāk, nekā kaut kāds grabošs plastmasas draņķis.

Bija arī tādi Padomju laiki, kuros šādu problēmu nebija. Termosu arī nebija. Mūsu ģimenē vismaz nebija. Cik saprotu tā bija tāda visai ekskluzīva manta. Arī deviņdesmitajos vēl bija jāpiecieš visi tie vienādie poļu/ķīniešu sūdi. Tagad citi laiki un citas problēmas, bet arī, protams, ļoti, ļoti grūti.

Our culture teaches us to focus on personal uniqueness, but at a deeper level we barely exist as individual organisms. Our brains are built to help us function as members of a tribe. We are part of that tribe even when we are by ourselves, whether listening to music (that other people created), watching a basketball game on television (our own muscles tensing as the players run and jump), or preparing a spreadsheet for a sales meeting (anticipating the boss’s reactions). Most of our energy is devoted to connecting with others.

- Bessel A. van der Kolk, The Body Keeps the Score

ēēēē, kā man tā gadījās tik ilgi bez cibas?

pietrūka. bet nebija spēka

What gets measured gets managed
Man patīk dati.
Izlēmu līdztekus svaram, miegam un ūdenim pasekot arī cukuram. Veicu provizorisku piedāvājuma izpēti ar dažiem YT video, izvērtēju savas vajadzības/iespējas un iegādājos Accu-chek glikometru ar attiecīgajām testa strēmelēm. Pats aparāts izrādījās negaidīti lēts, ap piečuku, bet komplektā ar noslēpumaino "autolanceti" - ap 12 eiro. Sapratu, ka vajag arī testa strēmeles, kuras ir ap 15 eiro par 50 gab. Tālāk tur var izvirst vēl lielākās summās, katru reizi autolancetē mainot lanceti (tiem, kas līdz šim to nezināja - autolancete ir pildspalva, kurā iemontē lancei, t.i. tādu asu adatu, noregulē duršanas dziļumu un tad dur sev uz nebēdu). Konkrētās firmas lancetes ir ap 20 eiro, pamata komplektā 10 ir iekļautas, pieņemu, ka manam eksperimentam pietiks ar atliektiem galiem.
Man ir aizdomas, ka faktiski es visu šo ņemtni ar cukuriem sāku, lai izmēģinātu šādu kontrolētu paškaitējumu - tīšām durt sev pirkstos. (Tur tas backstory ir garš, bet nu pāris vārdos - man ir sajūta, ka savu iekšējo ļaundari esmu puslīdz pieņēmusi un kļuvusi ievērojami riebīgāka un mazāk iztapīga, bet pie iekšējās ņuņņas esmu, protams, baidījusies ķerties.)

Nu vārdu sakot, Ogres aptiekās es nevarēju iegūt noskatītos priekšmetus, bet man tos piegādāja jau nākamajā dienā uz tuvāko aptieku. Atnācu mājās visa tāda aizrāvusies, izpētīju daudzos priekšmetus, nomazgāju rokas un ķēros klāt. Izcūkāju četras dārgās strēmeles, kamēr sapratu, cik daudz asiņu ir pietiekami daudz un kurā mirklī man tās asinis ir jāpilina. Galu galā es kaut kādus datus ieguvu. Noskatījos vēl vairākas stundas dažādu YT video par glikozes izmaiņām asinīs un dažus jautrus video, kur salīdzināta banānu un Hershey's šokolāžu ietekme uz asins cukuru (tur banāni izrādījās daudz sliktāki).

Tīri zinātnes nolūkos, protams, nopirku supersaldu "Twice Toffee" saldējumu, bet, sekojot ieteikumiem, cukuru izmērīju tikai pusotru stundu pēc ēšanas, kad tas atkal bija nokrities līdz bāzes līmenim. Gribu izmēģināt dažādus ēdienus un vairs uz šo neuzķerties - ja pusotras stundas laikā cukurs pagūst atgriezties normā, mērīšu agrāk un biežāk, jo mans mērķis ir nevis turēt rāmjos, bet izdarīt secinājumus. (To saldējumu gan vairs neēdīšu, tas bija ekstrēmi salds.) Mērīšu pēc fiziskām slodzēm, pēc ilgākas badošanās, mēģināšu sasniegt zemāko līmeni, cik varu, un saprast, kā jūtos pie zema cukura līmeņa (kašķīga, vāja?).

Man jau tagad ir vairāki secinājumi.
1) Diabēts ir liels čakars. Ja bieži jāmēra, līdz vakaram visi pirksti ir sadurstīti gar abiem sāniem un jutīgi.
2) Šitā paākstīties ir viens, bet, ja ikdienā, tad diabēts ir arī visai dārgs.
3) Pie duršanas sev (un niecīgas sāpju devas) pierod daudz ātrāk, nekā biju domājusi, un tas rada tūlītēju atvieglojumu un drusku tādu kā cieņu pret sevi. Šis man ir svarīgi kā skolas psihologam, strādājot ar bērniem, kuri graizās. Pie šī paša - sīkas brūcītes aizdzīst pārsteidzoši ātri.
4) Mans organisms labi tiek galā ar cukuru, problēmu cēlonis jāmeklē citur.
5) Ar citām acīm skatos uz produktiem, kāds arī bija mērķis.

Nabaga cilvēks
Uga Pumpis Dumpis: Uz bāriem nebūtu cilvēkiem jāiet. Manā izpratnē vispār nebūtu jāiet uz bāriem.
Dumpis: Mums nebūs šādi jādzīvo divdesmit gadus

Ir dzirdēts stereotips,ka Japāņi ļoti daudz strādā, nu tā ka kļūst par darbaholiķiem un bojā veselību. Vai tas ir taisnība vai attiecas uz kaut kādu noteiktu ekonomisko periodu vai nez,paaudžu domāšanu?

Kad kādu laiku dzīvoju Vladivostokā, bija tā laime strādāt tirdzniecības kantorī. Vienā no tiem, kuri pērk preces vairumā no Eiropas vai vismaz Krievijas Eiropas daļas un pārdod vairumā jau tālajos austrumos. Ar Āzijas lielvastīm integrācija tur ir nožēlojama, tāpēc tas biznesa modelis ir dzīvotspējīgs. Kā jau tirdzniecības kantorī, naudas bija daudz, darbinieki bija ar dzīvi apmierināti un birojs bija ar bruņotām durvīm un instrukciju kas ir jādara, ja atnāk bandīti. Darba diena sākās ar tējas padzeršanu. Kolēģi atnāca tā ap deviņiem, ieslēdza datorus, pažāvājās, tad ap desmitiem sanāca virtuvē un visi kopā dzēra tēju. Tad bija laiks pastrādāt, tad ir pusdienlaiks, tad launags, atkal tējas rituāls un vakara pusē pārtī... Pārsteidzoši relaksēta gaisotne, kurā, neskatoties uz īstā darba laika trūkumu, mums bija teicama kolaborācija un inovētspēja.

Kad atbraucu uz Japānu, tad atmosfēra darbavietā nebija īpaši atšķirīga. Cilvēki tāpat nāca uz darbu tā ap desmitiem un sanāca kopā tējas padzeršanai. Starpība bija tāda, ka japāņu birojā biznesa izaugsme bija nesalīdzināmi labāka. Tad atnāca 2009. gada krīze, Japānas birojā atgriezās deviņdesmitajos emigrējušie uz ASV un sākās elle: darbs sākās deviņos no rīta un turpinājās līdz, labākajā gadījumā, vienpadsmitiem naktī, sliktākajā gadījumā, trijiem naktī. Bieži vien tika lūgts pastrādāt brīvdienās, turklāt birojā laukos pie Nagojas, tāpēc katru rītu braucu ar šinkansenu uz Nagoju un vakarā atpakaļ uz Tokiju, kas ir ap 350 km vienā pusē. Katru dienu! Atmosfēra birojā bija tāda kā zombiju rūpnīcā, visi īgni un izsalkuši.

Augstāk es minēju to, ka elle sākās pēc migrantu atgriešanās. Tas ir, viņi atveda savu darba ekspertīzi un darba stilu un centās pielietot Japānas birojā. Viņi aizbrauca deviņdesmitajos gados, kad Japānā bija drūms laikments: pēc astoņdesmito gadu "gāzes grīdā" ekonomikas iestājās vismaz desmit gadus ilga recesija un gāja švaki. Firmas to kompensēja kā nu kurš mācēja, bet pēc astoņdesmitajiem gadiem cilvēkresursu bija daudz un, loģiski, ka likt visiem strādāt divreiz ilgāk un cītīgāk bija diezgan dulla, bet tomēr stratēģija.

Pirms laika lasīju kāda japāņu vadības pētnieka rakstu par to, ka šis darba stils ir jauns fenomens. Septiņdesmitajos gados japāņu korporācijas bija, kā to mūsdienās saka, Agile: ātri pielāgojās izmaiņām, nebija pārāk ar birokrātiju saspiestas, nelietoja resursus neefektīvos veidos, bet uzņēmās riskus. Reizinot pieeju ar japāņu tradicionālo cītību darbot jebkuru darbu, tas bija iemesls, kurš viņām ļāva izrauties priekšā saskābušajām amērikas korporācijām un kādu laiku būt pasaules līderiem technoloģiju jomā. Vēlāk atnāca astoņdesmitie un negudrās naudas plūsmas, biroju cilvēku skaits izauga vairākkārt, bagātās korporācijas kļuva vēl bagātākas, efektivitāte strauji nokrita un, līdz ar deviņdesmito gadu sākumu Japāna atradās kamaniņās lidojot no aizas lejā. Efektivitāti nogalināja birokrātija un neskaitāmie noteikumi, kuri, gribot vai negribot, rodas lielos, vertikālos kolektīvos, daudzas biznesu sfēras, kurās korporācijas ražoja viena otrai, bija salauztas un krita nost saujām, bet tie, kas palika peldot, var būt instinktīvi, sāka atkārtot astoņdesmito gadu receptes ar trīskāršu sparu: ja pirms tam papīru šķirotājs strādāja astoņas stundas, tad tagad viņš strādāja divpadsmit stundas, un strādāja ātrāk, fenomenāli ātri. Tā mēs nonācām pie citas problēmas: daudzās firmās darba efektivitāte bija mikroprocesos, bet makroprocesi bija (un joprojām daudz kur ir), ārkārtīgi neefektīvi. Jo nu, papīrus šķirot var arī mašīna. Un vispāri, kāpēc jāšķiro papīri? Tāpēc, kompensējot makroprocesu neefektivitāti, japāņi ļoti efektīvi darīja neefektīvas lietas. Tas joprojām zināmā mērā ir spēkā.

Atbildot uz jautājumu, daļēji tā ir paaudžu domāšana. Var redzēt, ka neefektivitāte, birokrātija un to kompensācijas mehānismi nāk no deviņdesmitajiem gadiem. No citas puses, darba laika statistika 20. gs otrajā pusē rāda, ka japāņu darba laiks ir krities visu laiku no sešdesmitajiem gadiem, izņemot deviņdesmito gadu sākuma un 2008 gada krīzes, tāpēc korelācija nav vienpusīga.

Pēdējā laikā ir diezgan daudz lokālo kampaņu par īsāku darba laiku un tā, bet tam ir vājš atbalsts valdības līmenī, jo tur lēmumu pieņēmēji ir cilvēki ar astoņdesmito gadu domāšanu. Viņiem ir vajadzīgs ekonomiskais brīnums, otrais būms un gāze grīdā, nevis tēvi ar bērniem mājās. Tā nu jaunekļiem skolās smadzenes tiek pūderētas ar astoņdesmito gadu slavināšanu, tai laikā kad balto kreklu salarīmeņi ar sviedriem sejā, nemākot vai nevarot optimizēt procesus, meklē perfekti optimālus ceļus darīt savu dienas rutīnu. Ja nu kādam ir svarīgs mans viedoklis, tad man nešķiet, ka šai pieejai ir nākotne un es domāju, ka ja tā turpināsies, ja pasauli nesatricinās citas problēmas, kad Japāna parasti labi tiek galā, tad viens masīvs Japānas noriets ir tas, ko būtu jāgaida tuvākajās desmitgadēs, ja ne agrāk.

.
Finally connected from a quest to a local server that listens for the bci data and can communicate further with other 'servers' running on other machines, connected to other bcis. And hand tracking finally works for the Quest on a server too. All wireless.

Un vēl vēl
"But first you have to take full responsibility for your depression and not fault him for being unable or even unwilling to deal with it. He has a right to take care of himself by creating the healthiest environment for himself that is possible. Now, if you were married, that would be different, because he would have made a lifelong commitment in sickness and in health. But a toxic person is not someone most people are eager to spend their lives with, so try to to work on yourself and become happy on your own, then share that happiness with a partner, instead of expecting it to be supplied by a partner."

---
Izlasīju Vodolazkina "Aviatoru". Esmu pozitīvā nozīmē satriekts. Man jau pēc "Laura" likās, ka šis džeks varētu pēc ilgiem laikiem dabūt krieviem nobeli, bet "Aviators" manās acīs ir noslīpētības meistarstiķis. Cik izcili izdomāts – lai brīdinātu par to, kas notiks ar krieviem pie Putina, sadomāt fantastikas scenāriju par cilvēku, kas no boļševiku terora pa taisno nonāk Jeļcina anarhijā. Un paralēli vēl 3-4 līnijas, kuras piemēroti "izstāstās" caur šo realitātē neiespējamo stāsta pamattēmu – cilvēks no pagātnes mūsdienās: gan par nāves lomu, par atmiņu lomu, par mīlestības ilgtspēju...

Diez, kāds ir krieviski lasījis "Brisbenu"? Ir labs? Tiesa, tunetā atradu diezgan iznīcinošu recenziju.

Un vēl
Try this.
Don’t forgive yourself for two months. Keep heaping blame on yourself. Berate yourself. Wallow in grief. Don’t let any new joy or love into your life. Yell at others so they’re upset with you and will help you punish yourself. Wear a thick rubber band around your wrist and every 5 minutes pull it and snap it, hurting yourself. Ask every girl you meet, nicely, if she’d be interested in spanking you- both to hurt you as well as embarrass you. Because you deserve it.
Then at the end of two months, evaluate how well that’s been working for you.
“Forgiving” is a misleading term. Forgiving isn’t really something anyone can do. Sure, you can say it or mean it or something like that. But forgiving is really STOPPING BLAMING. It’s just the end of putting negative energy into your own life about something that happened in the past and isn’t happening any more.
We just get into these habits of hurting ourselves and don’t realize we’re doing it. Your brain is actually putting energy into remembering her and your hopes and how those hopes are gone now. Plus, it thinks it SHOULD do this, that somehow doing this self-punishing effort is going to help it not do it next time. This is some of the very primitive programming of the brain.
To “forgive yourself”, stop trying. Instead, put your energy on noticing what it was thinking of when it started remembering about whats-her-name. How did that unforgiving trigger work? And then notice how it builds up steam. See its mechanisms. Notice what other negative times it associates with it- like some other time you thought you failed or were worthless or not good enough. Notice all the little details of your little “I messed it up” song and dance.
If you do this diligently, it’ll be gone in a few days. But if you forget, and get caught up in the drama as if it’s real, it can last a lifetime. It’s your choice, actually. Unless you pretend it’s not…

HMM

"I think to some extent you have to look deep into yourself to see why you would harm someone you love and why you would destroy a relationship which you value. It’s sort of like burning down your home. There has to be something going on to do that.
For me there is I think a self-destructive part of my nature which in turn is perhaps linked to a lack of self-confidence that I could sustain that relationship - all mingled with a dose of boredom, a big splash of selfishness and a sense that I could break the rules and that JayZed was really into me so I could do what I wanted.
—/
I don’t have any advice but I think that’s a decent starting point: Why did you burn down the house?"
/quora dzīles

kāds rīga iff ietvaros redzēja the cremator?
was it only me vai arī kādam vēl visa tā holokausta lieta likās too dark? nenoliegšu, ka filma kā tāda ir laba utt, bet dažbrīd nespēju noticēt, ka turpinu skatīties... :D

I choose to accept that a mistake only becomes a failure when I don’t learn from it.
/quora dzīles/

Vai šī nav brīniškīga meitene?
https://www.youtube.com/watch?v=HYuEtUPBHPY&ab_channel=StichtingTettix

Kā, kā tikt atpakaļ pie šī. Kā es negribu ieberzties attiecībās ceturto reizi dzīvē. Es nesaku, ka man visas attiecības neizdevušās, tie nebija man piemēroti partneri, arī A., šobrīdējais negaidīti dziļais sirdsākītis nav, bet es gribētu iziet kā uzvarētāja. Ziniet, kad esi uzvarētājs? Kad esi ar tīru sirdsapziņu pats pret sevi, jo zini, ka esi mirdzējis. Nevis bakstījies ar knābi pa zemi, bet, darbojies, NEATKARĪGI no otra cilvēka uzvedības, savā augstākajā potenciālā. Vakar, teiksim, es taču varēju vispār nereaģēt uz A. neadekvāto uzvedību, tā vietā, izvēlējos būt atbildē tikpat neadekvāta. Rezultātā, iespējas (kura iespējams, pat nav iespēja, bet manas iedomas, taču jebkāds gaismas stariņš, pat kam nav iespējams piekerties, ir labāks par tumsu), uz labu mūsu potenciālu, ar katru šādu reizi (lielākās neveiksmīgās bija aprīļa beigas, jūlija vidus un tagad oktobra vidus, ar mazākām neveiksmītēm regulāri) rūk līdz minimumam:(( Ja tagad, 30 gados, skatos uz sevi 24os un domāju, johaidī, kas tā par meiteni bija, un, kad labs draugs, šobrīd 25gadīgais, stāsta par tādām pašām sajūtām kā man toreiz, un man savos 30 jāatbild, ka man joprojām nav atbilžu - kā būs vēl 40 gados, kad skatīšos uz sevi 30gadīgu un domāšu, cik labi toreiz bija, kaut šodien realitātē pēc neveiksmes velkos pa zemi (A. ir tikai izraisītāja, jo ir vienīga šo 1000 iespēju jūrā, kura ir aizskārusi sirniņu, ko es varu darīt, ka man katra viduvējība sirdī neiekrīt)?
Man jau tagad ir nožēla.
Jo atbilde taču tikko atnāca:
MIRDZĒT. NEATKARĪGI.
Sasodīts. Varētu jau sākt tagad, man ir tik žēl par jau izčakarēto, kas, iespējams, ir nogriezis iespējas līdz minimumam un tādēļ ir pelēks mākonis pāri visam. Ja vien. Viņa dotu vēl vienu iespēju uzmirdzēt.

Nopirku sēdvietu ar trīspadsmito numuru, jo man tāpat neveicas.

Also mani nenormāli kretinē Ītones "What's wrong with the female nude", labi, ka vēl viena diena līdz semināram un paspēšu padomāt un saprast, kas tieši kretinē, un nomierināties
(nu tā kā pēc būtības it kā trū trū, bet kaut kur tajā visā man šķiet ir vai nu argumentācijas kļūda, vai man nepieņemama premisa, un es nesaprotu, kas tas ir)
(bet tas ir kaut kas līdzīgs tam, kas man kaitināja skaistuma mītā, tikai vairāk)

Padomāju nedaudz.

Cik liela ir mana iespēja saķert vīrusu - es teiktu +/- 100%.
Cik liela iespēja, ka man būs jebkādi simptomi - līdz 10%.
Cik liela iespēja, ka man būs vidēji/smagi simptomi - līdz 1%.
Cik liela iespēja nomirt - 0.3%. Ja saķeršu vienlaicīgi vēl kautko, neārstēšos un blandīšos pa mežu ar slapjām drēbēm.

Viss aptuveni un no pieejamiem datiem.

Jaunākiem šīs iespējas vēl mazākas, man pāri 40. Vecākiem attiecīgi lielākas, bet vērā ņemama piesardzība vajadzīga pēc 70 gadiem un ar zināmām nopietnām veselības problēmām, tāpat kā līdz šim gripas laikā.

Kāda suņa pēc man stresot?

Šodien la.lv lasīju interesantu domu, komentāros pie raksta, kur draud piemērot sodus ja nevalkāsi masku. Ja dabūsi sodu, vari izdauzīt mašīnas logu deputātam, kurš balsojis par sodu ieviešanu. Izklausās pēc jaunā sabiedrības-valdības nerakstītā līguma. Lieki piebilst, ka doma man patīk.

mums visiem ir tārpi
Ja nu kas, izklaides ar Hariju nebūs - izmetu no Linkedin.
Sapratu, kāds labums Svešajiem - ja piedraugo, redz manu e-pastu, izrādās vēstule ir pa taisno e-pastā, nevis linkedinā kritusi.
Iztikšu bez viagras reklāmām, izravēju visus nezināmos naher. Gan jau aizgāja arī kāds ex kolēģis, bet nu ko... tie ir upuri, ko esmu gatava paciest.

Toties tēma nezaudē aktualitāti.
Šķiet, dabūšu meklēt citu manikīri.

Sākās viss nekaitīgi - bijusi uz lekciju par aknām.
Vadot ārkārtīgi gudra sieviete, izdzīvojusi vēzi.
Pirmkārt jau zelts ir domāts melnajiem (citāts, ne mans viedoklis, ne mans rasisms). Baltajiem to nēsājot, tas uzsūc negatīvismu.
Baltajiem jānēsā sudrabs.
Tāpēc jau šitie visi, kas apkārušies ar zeltiem ir tādi...
Nē nu, neko daudz neiebilstu, neesmu zelta fans, pat laulības gredzens bija sudraba.
No visiem jautājumiem, kas drūzmējās pa galvu (tai skaitā, kāds sakars ar aknām?), pajautāju - bet melnajiem nekas? Neuzsūcas negatīvais?
Nē, melnajiem viss labi.
Nu neko, izklaidējoši. Vai maz šitādu visādu ideju zem saules.

Sāli nevar vārīt, jo tad paliek organismā vielas, kuras nekā nevar izvadīt.
mkei.
Tāpat eļļa. Tāpēc viņa jau aizgāja, nopirka taukus. Un sviestu. Ceps tagad visu taukos un sviestā.
mmmmkei. sāk izklausīties pēc pamatīgām auzām.
Saproti, mums visiem ir tārpi. Mēs tos apēdam, pilns organisms ar oliņām.
hhhelp...
Un tad tajos sāļu un eļļu atlikumos tie tārpi iekapsulējas un aug.
Vēzis taču arī ir tārpi. Tie saēd ķermeni.
bļe, ko?!
Nu ja! Tu nezināji?
...
-Es tāpēc taisīšu attārpošanu.
-Tu domā tipa dzersi helmintoxu vai kā tur sauca?
-Nu ne tak, tās tak ir sūds. Vispār labi, ka aizgājām uz tām lekcijām, es jau biju domājusi, ka pati, bet redzi, izrādās jāsāk pilnmēnesī.
-Kas jāsāk pilnmēnesī?!
-Nu tūre nu! Piecas dienas ēd maz, tad 4 gavē un tad atkal 5 maz.
-Tā kā 2 nedēļas neēst?
-Nē, nē, tikai 4 dienas. Nu un paralēli jādzer tie preparāti.
-(pēkšņa apgaismība) un tos preparātus jau aptiekā nevar nopirkt?
-Nē, nē, tu ko! tas ir koraļļu klubs! bet es dabūšu caur klubu, būs 5EUR lētāk!
-... koraļļu klubs. kaut kas jauns.
-Tur arī tāds Didzis, viņa teica, ka mācoties īpašā skolā.
-kādā?
-neteica. Viņš vispār vairs nerunājot, jo cilvēki grozot pirkstu pie deniņiem, kad viņš saka patiesību. Bet nu neko, kas paspēja, tie paspēja. Pārējie tad...
-Kas par pārējiem? kur paspēja? ko viņš nesaka? Neko vairs nesaprotu....
-Tur jau tā lieta! mēs vēl paspējām! Es jūtu, ka viņš tā īpaši uz mums skatās. Un kovids ir tikai spēle.
-...(sāku apcerēt, kur atrast citu manikīri) Kāda spēle?
-Nu, kas paliks, kas ne...
-... (ak jel...)
Es vispār domāju pierunāt to kundzīti mums nolasīt lekcijas arī te. Es tev padošu ziņu.
-... (ko man teikt? saki kaut ko! jebko, kas sākas ar nē, paldies! runā taču!!!)

Kāds diez' ir pareizais tonis - uzdot jautājumus tipa - kāpēc ārsti nezina, ka vēzis ir tārpi? Vai kā koraļļu brīnumzāles izvadīs nekā neizvadāmās vielas no organisma?
Vai nelikties ne zinis, lai izslimo un pāries?

Kā ir, jūs no tiem, kas vēl paspēja, vai paliksiet ar mani ārpus Noasa šķirsta?
Atradu laikam arī īsto preparātu https://lv.coral-club.com/shop/products/803300.html . Nu 165eiriki uz 2 mēnešiem jau ir gana labs motivators.
Bet kā pārliecina skaistu, jaunu, slaidu sievieti noticēt ka viņai vajag 2 nedēļas, sākot ar pilnmēnesi, gavēt un ēst prettārpu līdzekļus un novilkt visu zeltu?
Un kāpēc tas zelts nav jāatdod izdzīvotājai?

Vispār jau baisi.
Pēkšņi visas vegānu diskusijas kļuva jaukas un saturīgas salīdzinājumā ar šo.

Proteīnus skaitot
No neapšaubāmi klasiskiem proteīnu avotiem tātad šodien 100 g sojas pupiņu, izmērcētas un vārītas tās svēra 220 g, ļoti piebrieda. Aptuvenais ieguvums - olb. 34, t. 18, ogļh. 6,5 un kcal ap 320.
Otrkārt, zemesrieksti kā vakar, 80 g: olb. 21, t. 40, ogļh. 7,5 un kcal ap 470.

Dievs vēlas, lai tev veiktos nekustamo īpašumu biznesā
Labi, parunāsim par kaut ko, kas nevienu neinteresē.

Kā jūs varbūt zināt, man ir īpaši labvēlīga attieksme pret Jehovas lieciniekiem. Saprotiet pareizi: man pret šo grupu nav ne mazāko simpātiju. To iespēju, ka viņiem kādā pārdabiskā kārtā varētu būt Patiesība, varam atmest uzreiz; domāju, man te nav jātērē laiks skaidrojot, kāpēc JL nekādi nevar būt Jehovas izredzētā organizācija, kas sagatavo ceļu Jēzus otrajai atnākšanai. Es varu, bet noedomāju, ka kāds te pieļauj šādu iespēju. Tātad, ja atmetam pretenzijas uz Patiesību, pāri paliek totālitāra pastardienas gaidītāju sekta ar dīvainu teoloģiju. Es neapsaukājos, bet konstatēju faktu: viņi tik tiešām kuŗu katru dienu gaida pastardienu un sagaida, ka jau rīt var pašķirties debesis un baltā zirgā no padebešiem nojāt Jēzus. Un totalitāri viņi arī ir: viņi kontrolē pilnīgi visas savu biedru dzīves jomas. Dažās jomās tas ir pašsaprotami -- nu tur ģimenes dzīve, seksuālitāte, ārējais izskats -- kas tā par reliģiju, kas ļauj saviem sekotājiem pisties tā, kā viņiem tīk, un nēsāt krekliņus Hail Satan? Dažās jomās viņi iet tālāk par vidusmēra reliģiju -- piemēram, JL tiek ļoti mudināti neiegūt augstāko izglītību. Un dažās jomās ir kaut kāds pilnīgs vājprāts, reti kuŗa reliģija līdz tam aizdomājas.

Bet lai jūs tas nemulsina! Tātad viņu organizācija ir totālitāra sekta, no kuŗas visiem būtu jāturas pa gabalu, protams. Taču paši Jehovas liecinieki parasti ir ļoti jauki, likumpaklausīgi un vispār paklausīgi cilvēki -- vai nu tāpēc, ka sekta viņos šo paklausību iedzinusi, vai tāpēc, ka šādi cilvēki ir tendēti iestāties sektā. Te vietā piebilst, ka liela daļa JL reliģijai pievienojas paši; viņiem galīgi nav kā mormoņiem, viņus nemudina sadzemdēt nez cik jaunu reliģijas sekotāju, drīzāk otrādi. Tātad lūk, pret šiem jaukajiem ļaudīm, kas turklāt savai reliģijai pievienojušies brīvprātīgi, nevis bērnības smadzeņu skalošanas ietekmē -- pret tiem man ir īpaši labvēlīga attieksme.

Bet ne par JL likumpaklausību es te nācu runāt. Redziet, skatoties uz JL darbību, brīžam nav skaidrs, kas viņi ir -- reliģiska organizācija vai nekustamo īpašumu kompānija. JL ļoti iespringst uz nekustamajiem īpašumiem. Laikam citādi nevar: kaut kā taču sektai nauda ir jāpelna, kāda tad no sektas jēga, ja viņa nepelna naudu. Bet, tā kā JL ļoti mudina neiegūt augstāko izglītību, viņi parasti nav turīgi ļaudis, kas varētu maksāt lielu desmito tiesu. Un JL nemaz nav desmitās tiesas, cik sanāk, tik ziedo. Tā nu viņi pelna naudu kā normāls nekustamo īpašumu attīstītājs: nopērk nekustamo īpašumu, attīsta to un pēc tam pārdod.

Nu labi, ar "normāls attīstītājs" es nedomāju normāls attīstītājs, es domāju attīstītājs, kas pieturas pie puslīdz atpazīstamas biznesa shēmas. JL ir savas īpatnības, kas viņus šķiŗ no normāliem attīstītājiem. Un proti: normāls attīstītājs mēdz būvēt ar konkrētu mērķi, viņiem nebūs tā, ka ieplāno benzīntanku, bet uzbūvē daudzdzīvokļu māju. Vismaz tad, ja viņi nebūvē kaut kādās teritorijās ar ierobežojumiem, nu tur kāpu zonā vai tamlīdzīgi, tad gan būvniecības laikā mērķi var pamainīties.

Savukārt JL nedrīkst būvēt ne dzīvokļu ēkas, ne benzīntankus. Kā tas izskatīsies, "brāļi un māsas, palīdziet uzbūvēt Jehovas benzīntanku"? Nē, visam, ko viņi būvē, vismaz kaut kā jābūt saistītam ar Valstības darbu. Valstības zāles var būvēt, kongresu namus var būvēt, administrācijas ēkas var būvēt -- un pēc tam to visu var pārdot kādam, kas to jau pēc tam pārbūvē par kaut ko citu. Pārbūvēt Valstības zāli par kafejnīcu ir daudz vienkāršāk, nekā uzbūvēt kafejnīcu no jauna.

Turklāt JL ir pieejams ļoti slikti apmaksāts un ļoti labi motivēts darbaspēks. Īstens Jehovas liecinieks tiek mudināts darīt pēc iespējas vairāk Organizācijas labā un pēc iespējas mazāk kaut kā cita labā. Tā nav reliģija, kas rīkos kristīgo uzņēmēju vakarus; JL nemudina cilvēkus kļūt par uzņēmējiem, politiķiem, ārstiem un vēl ko ne un tādā veidā nest Jehovas vārdu ļaudīm. Nē, JL mudina cilvēkus stāvēt uz ielu stūŗiem ar bukletiem "Kāpēc Dievs pieļauj ciešanas?" un tādā veidā nest Jehovas vārdu ļaudīm. Un visvisvislabākais iespējamais veids, kā JL var darboties Organizācijas labā, ir strādāt šajā Organizācijā. Jauni, neprecēti un dedzīgi ļaudis tiek mudināti pieteikties darbā Organizācijā un, ja viņus pieņem, tad viņi sāk tur dzīvot un darboties Jehovas valstības celšanā.

Ko viņi tur dara? Agrāk milzu uzsvars tika likts uz literatūras tulkošanu: vēl pavisam nesen JL bija ļoti rakstoša reliģija. Tagad literatūras tik daudz vairs nav, un tagad brāļi (pārsvarā brāļi, māsas mazāk) tiek mudināti piedalīties Jehovas valstības celšanā šī vārda vistiešākajā nozīmē: lūk, eji, cel Valstības zāles. Darbinieki, kā minēju, ir ļoti motivēti, jo viņi nestrādā cilvēkiem, viņi strādā Jehovam -- un ļoti slikti apmaksāti. Organizācija nodrošina vietu kopmītnēs, ēdienreizes, regulāru smadzeņu skalošanu un nelielu pabalstu. Tas tik tiešām ir pabalsts, nevis alga; īsti ciparus nezinu, bet runa ir par ļoti maziem simtiem, pusotru, varbūt diviem.

Un tas notiek šepat Latvijā. Agrāk Rīgā bija vismaz septiņas Valstības zāles, viena no tām ikurāt pie manas mājas (tā arī es sāku interesēties par viņu nekustamā īpašuma tirgošanas paradumiem). Tagad četras ir slēgtas un pārdotas, arī tā pie manas mājas, un palikušas veselas trīs. JL vadība, lūk, izdomāja, ka nav lietderīgi, ja vienā Valstības zālē sanāk tikai dažas draudzes; nav šaubu, ka piebāztāka Valstības zāle būtiski veicinās Valstības darbu. Tāpat nav nekādu šaubu, ka tad, ja Organizācijai atkal savajadzēsies vairāk naudas, ar lielu sajūsmu tiks uzceltas jaunas Valstības zāles, lai katrai draudzei ir sava, un pēc kāda brīža atkal ar tādu pašu sajūsmu pārdotas. Tāds, lūk, Jehovas svētīts nekustamo īpašumu bizness.

Beigās piebildīšu vēl vienu jestru detaļu. Agrāk Jehovas lieciniekiem Valstības zāle bija arī Torņakalnā, bijušajā kinoteātrī. Tad apvienoja draudzes un pārdeva, jo kāpēc ne. Un zināt, kam pārdeva?

Neliela atkāpe. Jehovas liecinieki, protams, ir ļoti pret visādiem burvjiem un maģiju. Viņu reliģija ir ļoti māņticīga un apgalvo, ka pat tādas it kā niecīgas lietas kā, nez, koka sūdiņi ar latvju zīmēm noteikti piesauks ļaunos garus. Jā, viņi tic reāliem ļaunajiem gariem, kas to vien dara, kā skraida apkārt pa zemi un meklē kādu, kam uzbrukt. Es tak teicu, ka tā teoloģija ir dīvaina.

Un, protams, visādi Hariji Poteri, burvju mākslinieki un triki arī ir nēnēnē. Atkal, šī nav reliģija, kur būs kristīgie iluzionisti; viņu izpratnē kāršu triki ir aicinājums ļaunajiem gariem ienākt viņu dzīvēs. Ja tu esi iluzionists un gribi pievienoties Jehovas lieciniekiem, tev jāmeklē cits darbs, bet savi iluzionistu loriņi jāsadedzina. Pārdot nedrīkst, jo tā nauda, ko tu par viņiem dabūsi, arī būs ļauno garu apsēsta.

Tātad viņi pārdeva iluzionistiem, kas tur taisa Maģijas muzeju. Jo lieciniekiem ir vieni likumi, bet Organizācijai citi, viņiem tā nauda ļauno garu apsēsta nebūs.

Jāteic, protams, Maģijas muzejs ir daudz lieliskāka doma par Jehovas liecinieku Valstības zāli. Un arī savai piemājas Valstības zālei es novēlu atrast kādu labāku pielietojumu, citādi stāv tāda tukša. Bet te nekas interesants nebūs, nekādu Maģijas muzeju neviens necels, labākajā gadījumā būs Maxima ar vienu X.

Tā ja.

tik nenormāli besī, ka pat tās nieka kapeikas, ko mums maksā ir jālūdzas mēnešiem ilgi, šodien tā sacepos, ka vēl tagad rokas trīc, vismaz viens noreagēja un solijās samaksāt citi izliekas par beiktiem un vispār pat neatbild, iedarbināšu rīt smago artilēriju

vakar
vakariņās ēdu roltonu+2 maizītes ar sieru+selgas cepumus+tēju

Tad, kad Venēcijā aiziet līdz pašai zivs astei, tur, kur sākas dzīve - tur ir tāds Vincenta bārs. Te es sēžu starp vietējiem pensionāriem, un ir labi.

Par remontu
Jums ir iesakāms kāds remontdarbu meistars, kas būtu gatavs strādāt Jūrmalā (Kauguros)? Man ir tik ļoti bail ieberzties, ka gribētos tomēr caur rekomendācijām. Tas, kas man bija plānots, nevar sākt darbus vēl vismaz mēnesi, bet man jau zb, es nevaru vairs ilgāk izturēt gaidīt.

pirmais solis uz Baltijas neatkarību
1918. gada 28. janvārī Stokholmā ieradās Vidzemes bruņniecības maršals (t.i. augstākā lokālās pārstāvniecības persona) Heinrihs fon Štriks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873–1938) un iesniedza Padomju Krievijas pārstāvim Zviedrijā Vaclavam Vorovskim (1871–1923) Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes bruņniecību deklarāciju par izstāšanos no Krievijas. Tā kā Krievija ilgstoši pārkāpusi 1721. gadā noslēgtā Nīštates miera un Vidzemes padošanās līguma noteikumus, Baltijas bruņniecībai esot tiesības uzskatīt, ka šīs zemes juridiskās un morālās saistības ar Krieviju ir izbeigtas.

ā, jā, fakin auksts arī tākā ******, *****. xC

ok:
pieslēgties pilsētas kanalizācijai-ček.
/1stunda štukošana un lūrēšana virsū, kas ietiplst 1dienas darbā.
pieslēgt dušas sūdus un krānu, izlietni, boileri un fakin podu un izflīzēt to biču-ček.
/3nedēļas izštukot [:D] un lūrings, 1nedēļa salikt visu kopā pareizi.
gād dēm am gūd@71N65 jāliek ss ka pa vīkendiem lieku podus n ŠIT, jākātad.

divi muļķi, kas mīlot sadedzina savas dzīves

šomēnes esmu sagatavojusi vienu priekšlasījumu, uz kuru neviens neatnāca, tekstu, kuru labāk bija nepublicēt, un tagad gatavoju lekciju, kura visticamāk nenotiks.
labā ziņa - man par to nebūs jāpiemaksā 170 eiro

Uz ietves mētājās nokritis pirkstainis.
Pacēlu, iekšā salocīti 50 EUR.
Noliku uz blakus esošās mašīnas, jo labākas vietas tuvumā nebija.
Nezinu, vai atradīs nelaimīgo saimnieku...

Esmu pārguris. Bet nu pēdējās dienās dabūju iekšā lakstus no balkona. Pat čerimoji ievku. (Piedodiet, bet ienest vairs nespēju. Kokam jau gadi trīsdesmt. Isaudzis līdz griestiem. Bet nu smuks maita. Pastiept šamo vairs nespēju). Oleandrus gan ienesu. Trīs ir lielāki par mani, viens tieši mana auguma. Viss pārējais jau pagaidām tikai tāds sīkums. Bet, ko darīšu tad, kad arī citrons un trīs vīgjes būs sasnietušas cienījamus apmērus?... Jau tagad visu vācot uz iekšu esmu pamanījies samežgjīt gūžu un n-tās reizes naktī pamostos no pamatīgām sāpēm (kad miegā mainu pozu). Pa dienu gan viss ir ok - māku kustēties tā, lai nesāp. Bet nu... Jaunāks es nekłūstu. Un mani laksti mazāki izmērā arī ne... Un ar katru gadu arvien sarežgjītāk šitos bērnus dzīvoklī izvietot... Un pavasarī uz balkona arī... Ne dzīvoklis, ne balkons neaug lielāks... Vot, neraža!

Jums ir kādreiz gadījušies tārpaini čipši?

Līdzsvaram
Tad kad jums liekas ka rietumu sarbiedrība tipa sabrūk un tur ir pārāk daudz nonsensa:

//Курганский дилер #РПЦ взял на своего бога ответственность за гибель миллионов мирных жителей во время войны
Митрозамполит Саша Д. (сценический псевдоним Даниил) заявил, что жители СССР сами виноваты в своей смерти, а фашисты всего лишь выполняли волю бога (собственно, у них на пряжках так и было написано):
💬 «Эта война отличалась от предыдущих огромным количеством жертв среди мирного населения, несопоставимым с воинскими потерями. Почему Бог попустил погибнуть такому количеству мирных людей? Ответ простой. Наш народ в своем тогда большинстве отрекся от Бога».//

un

/РПЦ взяла на себя ответственность за эпидемию рака в России.
Поп-менеджер Дима #Смирнов озвучил требование православного бога: прекратить аборты. Интересно, это уже терроризм или пока ещё агрессивный духовный маркетинг?
//

renting
ak jel, cik labi, ka vairs nevajag īrēt, tikko saņēmām īrētā dzīvokļa izvākšanās atskaiti, tur līdz sīkākajai detaļai viss atzīmēts, visas izmaiņas, kas dzīvoklī, kamēr mēs tur dzīvojām.
tagad var sēdēt un nervozēt, vai namsaimniece izdomās, ka jāpārkrāso sienas un tā, un cik no mums pieprasīs par to visu. (mēs atstājām normālā stāvoklī, es vēl cik varēju sienas nokrāsoju, kur bija pleķi aiz grāmatplaukta no pelējuma saauguši, un pie reizes to visu istabu, lai sienas vienā krāsā, bet, protams, wear and tear, un vienmēr jau var izdomāt piekasīties par visu)
teorētiski, jaunais īrnieks laikam vācas pēc 10 dienām iekšā, var jau cerēt, ka namsaimniece izdomās, ka tas ir pārak īss laiks, un neko nevajag vai nevar paspēt krāsot (pls, vietejās krāsošanas brigādes, esiet aizņemtas visas).

vairs nekad, nekad, nekad negribu īrēt. negribu šito ņemšanos, ka nevar ne naglu iedzīt sienā, un jāraustās izvācoties par katru švīku vai pleķi.

man ir nelāga sajūta, ka būs pāris simti rēķins, vai pat 1k :(

ppp
Pasūti savu pārtiku ātri un lēti.

Karen Sapper collects bay leaves which she uses during circle times to teach about heightening sensory awareness.

It's a world gone crazy
Keeps walnut in jail

Confident successful business partners posing together with a stylish young man and his older mentor standing back to back smiling at the camera

Koncentrētas uzmanības vadītam darbam veltīts laiks ir indivīda vērtīgākā valūta, pārējais - sīcene.

pamanīju, ka lēnām atkal eju obsesīvas sportošanas režīmā

i count my fingers one to ten

Ko mēdiji tik kūtri par notikušo Rīgas balli, kas tur bija jāiekļauj UNESCO kultūras mantojuma sarakstā?:-)) Klauni P.S. Pat teātris tagad ir ierobežots, tad - kāpēc cirks tik brīvi uzvedas?:-D Atgādina ainiņu no Meistars un Margarita, kur teātrī pēkšņi pazaudēja drēbes, iedomāties bail:-)) P.S. Nedrīkstēja tad maratonu aizliegt, tur kaut nežmiedzas viens otram klāt:-)) Nu atkal tie nesamērāmie ar realitāti gājieni... kas tur atkal savēlēts

Bet ja godīgi, man šobrīd gribētos prokrastinēt un vārīt āboļu zapti.

es esmu apsēsts ar NGE

"If you watched a movie and were clearly awed by it, but were then told that it just came together by chance, you would scoff at the suggestion!"
Stuart McAllister

žēl x2
Kad man uzbāžās ar ēdienu, es to vienkārši izmetu, izleju ārā. Ir bijis vesels, svaigi vārītas zupas katls. Tikko izmetu pa logu gardas smalkmaizītes :/ Žēl

Ē, šitā tupos austrumeiropas dzērājus, kas uzbāžas ar alko, varētu kaitināt. Kad neliekas mierā, pateikt lai tač ielej vairāk, un tad nahui - izliet zemē vai izlietnē, kas nu pa rokai. Žēl, neviens neuzbāžas.

Klusuma balss
Šodien briest, ļoti apjomīgi, tāpat kā ceļas migla. Ir piebāztas pilnas kabatas un okupēts radio, un asni lien laukā pa visām šķirbām. Neapturams un neaptverams ir šis lauks, kam zinātne nedod nosaukumu. Visas 5 maņu maģistrāles ir aizkorķētas un prāta sāk krāties attīrošs spiediens.
Jā, radio klusē, tas nav ētera fona troksnis, bet klusums, visspēcīgākā radio frekvence, kas uzķerama jebkuram radio. Jā, tie ir asni, kuri nebaidās nekā, ja vien paši tos nenominam. Lauks, kas cilvēkā ierosina netveramas strāvas, kas iekšējos domēnus pagriež vienoti
Ir pienācis laiks saķīlēt visus zobratus mierā, gan apstādinot savu ķermeņa gaitu, gan noliekot prātu pie akas uzpildīties, lai būtu vieta mazliet pamirdzēt kā skaistajai rīta saulei

dzeja
Kārlis Vērdiņš citē Ingmāra Freimaņa dzeju.

https://satori.lv/article/gatava-dzeja

v pizdu druzjei, v pizdu podrug, ja sam sebje pizdatij drug

Fatboy slim mixteipi ir mana šībrīža iecienītākā mūzika, ko darīt

Šodien noskaidrojās, ka manas brilles nav pirms 4 mēnešiem pazudušas lotes zemē, bet ir pirtī, tas par to, ka no rīta izberzu fekin koridora grīdu, un gandrīz esmu tikusi līdz galvas izberšanai

Par salauzto.
Es salauzu Spotify. Discover weekly no 30 trekiem man nepatika neviens. Tāpat, es nezinu nevienu no izpildītājiem. Kopš abonēju šo servisu tā notiek pirmo reizi. Varbūt laiks šķirties?

otrā diena atvaļinājumā.
nedēļa mājās ir tieši tas, kas man ir vajadzīgs.
nedēļa mājās ķermeņa atpūtai un smadzenes sakopšanai.
rīta kafijas bez steigas. grāmatas ne tikai transportos. vingrošana, kas ir vairāk kā tikai kustībā no punkta A līdz punktam B. miers un klusums ar mājlopiņiem visas dienas garumā.
jā, mana laime ir klusumā, mierā un pašizvēlētā izolācijā no sabiedrības!

statistika
Pēdējo 24h laikā veikts 4171 COVID-19 izmeklējums, reģistrēti 115 jauni inficēšanās gadījumi, 3 personas mirušas (visas vecuma grupā no 65 līdz 85). Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 2.8%.
Latvijā kopā saslimušas 3609 personas un 1341 izveseļojusies.

Imagine maskless people, standing next you
https://youtu.be/hRwtKJgWsIo



#SolitaryConfinement

ja man pajautātu, tad atbildētu - Anna vizuāli man patīk vairāk par Sanu, kura izskatās stiklaina, Anna ir dzīvīgāka, ļoti labi izskatās. Nekā personīga. Vēl man šķiet, ka Elīna D. sevi ir padarījusi vizuāli par sievieti ar lielu pieredzi, lai neteiktu, ka vecu:-), briesmas. Tikai vizuāli novērojumi. Vispār, manuprāt, Sana ir zaudējusi. P.S. Ja kāds nezina, par ko te, - tas arī nav labi, jo būt informētam nenozīmē kaut ko zaudēt intelektuāli:-), vienīgais varētu - laiku

tomašīna
Automašīna izbeidz Ingmāra Freimaņa dzīvi.

TV deg
Televizors deg.

Jetlag, hangover, malnutrition, you can't fly in this condition

Baismīgs nogurums ne no kurienes. Tas arī viss. Centīšos glābties ar magniju un vitamīniem. Vai arī moš kovids klāt un tur nekas neglābs.

Ikrīta statistika
Laikā posmā no 1950. līdz 2016. gadam Venecuēlas iedzīvotāju skaits pieauga no 5,094,000 līdz 31,028,337.

nebijusi pieredze. piecēlos 6:45. pačurāju, puslīdz attopos (es no rītiem neko nesaprotu ļoti ilgi, ja vien nav kkāds režīms puslīdz iegājies, es tiešām neko neredzu, nedzirdu, visi vārdi skrien kā multenē gar ausīm un man nepielec, jo es neko nesaprotu), aizeju uz virtuvi, pagaršoju kafiju. cukura gana. samaisu, iedzeru malku, paskatos, sīki piecēlušies. sagriežu visiem lielkonfekti Miks, viņi pamāj tēvam. samirkšķinu, visi ir pačurājuši, jau virsdrēbēs, viens pufaikā un jau ar zeķēm un pulkstens ir 7:05!!! es pateicu, lai jakas velk nost, pufaikbikses var atstāt, kamēr es nebūšu puskrūzi kafijas izdzērusi, tāpat nekur nevar iet. no mājas izgājām 7:15. 7:22 jau bijām pie bd. un vēl vīramāti pa ceļam satikām, dabūjām slapju lietu-krusu un nesastrīdējāmies

9:11
Dārgā dienasgrāmata!
Nogulēju 9 stundas un 11 minūtes, pat nezinu, cik vēl nogulētu, ja ne modinātājs.

Šī ir tā reize, kad pateikt "jūtos drausmīgi labi" nav nekāds slikts tonis vai nepareiza valoda.
Pierē dur, acis spiež, VISI muskuļi sāp, bet galvā tāds miers, vien mērkaķītis dara savu darāmo...

Iznācu šorīt no baseina, a tur super spilgta dubultā varavīksne. Neaprakstāms skaistums.

Šodien
Vai Tu gaidi pirmo sniegu?

Ha, labiņais!

oOo buč buč ņam ņam šņak šņak šļurp šļurp auglīga sēkla šļāk šļāk <3


P.S. Un tu tur dziļi dziļi Tevī zini, ka tu šo gribi ^_^
ziema ir gara, agrāk vai vēlāk tev sagribēsies nobaudīt tādu tvirtu un sulīgu ābolīti, kāds ir manu vingro smadzeņu spriestspēja par aktuāliem jautājumiem... ;-)

Visi guļ ar visiem, problēmas vien tiem, kas mīl
klausos Dimiteru, raudu, reizēm gribas atpakaļ pie saknēm un galvenais, nedzīvot šajā mūžīgajā pašnožēlā. Nav pat svarīgi, ko otrs dara, ir svarīgi, ko dari tu, NESKATOTIES uz apkārtējo,
kā būt robotam? Jo kā citādi lai to nosauc, ja nereaģē uz notiekošo no tā, par kuru rūp visvairāk? Nē, robots nav nekas slikts. Gluži pretēji: tā dzīve būtu panesama.

Cik vakar bija jautrs vakars ar Julie un Ben, studijbiedriem, bakalaura beidzējiem vokālistiem,
tik šodien bija gandrīz traģiska nodarbība ar Alexandru. Es šo dzīvi nesaprotu. Kā tikko papriecājies, uzreiz kaut kas nobrūk. Un, nu vienalga jau būtu par kādām karjeras peripetijām, tas pelēkais mākonis virs dzīves ir no privātās jomas neveiksmēm. Viens ok, es saņēmos un neapraudājos viņas klātbūtnē, paldies Dievam vai kam tur, kas mani nobremzēja, varbūt man pašai, jo tā būtu bijusi traģēdija. A. kļūst pret mani neiecietīga, un šodien jau, ieejot pa durvīm, jutu, ka kaut kas nav. Kad viņa man sajūsmināti stāstīja par vakardienas iepazīšanos ar kādu tur fantastisku puisi un vispār par viņas aizraušanām, es centos neizrādīt asmeņus sirds virzienā. Es nesaprotu, kam tas ir vajadzīgs, iemīlēties bez atbildes un perspektīvas un visas šīs mokas un neadekvātums.

Kā rakstīju šo, pazvanīja Maestro. Viņa brālis ir izārstēts no vēža. Sēžu un raudu.

jau atkal jāveic sev informatīvi skaidrojošais darbs.