Latest Posts

Solomun is pure class https://soundcloud.com/solomun

Lūdzu piedomājiet lai mēs dabūtu kora kleitu pasūtījumu. Vajag naudu un izskatās iedvesmojoši.

wishlists
Mīļo sala vecīti, lai neaizmirstu ko es gribu ziemassvētkos piezīmēšu te.

*ārējais cietais disks
*drons
*vispār man smaržas arī beigušās
ok, der ari virtuves galds un skapīši, bet nu tur neieslīgsim detaļās

lai arī ārā Simons uzvedas nelāgi (ikvienu vēlmi pauž dramatiski sitot galvu pret asfaltu), šī ir diezgan harmoniska diena. un arī vakar bija. jo viņš ēd zupu un pēc tam ir omulīgs. viņš izēd veselu šķīvi siltas dārzeņu viras, lai arī nolej vēderu, bet nešķobas un neraujas prom no krēsla.
kad viņa guļamlaikā neraujos strādāt, tad varu uzvārīt tieši tādu zupu, kā vajag, un tas atmaksājas. šodien es sāku laicīgi, un ne tikai uzvērīju zupu, bet pat mazliet pastrādāju.

cocorde
https://www.youtube.com/watch?v=ZeBrnuQxEsQ

103
Vispār nedēļas nogalē apmeklētais pasākums lika aizdomāties, ka bišķi vairāk tomēr vajadzētu pievērsties kaut kādām garīgām praksēm. Īpaši analītiskajām meditācijām. Nevar tā vienkārši cerēt uz kaut kādu spontānu atklāsmi kādā brīdī, kad prāta svārstības gana būs pierimušas, lai starp domām būtu pietiekami ilga pauze, lai pēkšņi ieraudzītu prāta patieso dabu un tādā veidā progresēt garīgajā ceļā. Jākoncentrējas tomēr uz ceļa pakāpēm.

A. nopircis butes... A man ar viņām tāpat kā ar Donu, to kurš jauki dzied, kā ieraugu, tā gribas pabarot.
Un vēl, šodien ir ceturtā saulainā un siltā diena pēc kārtas, nevis mēnesī.;)

uzzinu pēdējais: "Bruņukuģi Potjomkinu" Rīgā uz plakātiem pieteica kā ''jautru komēdiju''.

Teju ārprāts par to, kā priecājos par random paziņu satikšanu. Šodien uzskrēju Paulīnai. Smieklīgi sanāca, ka 1 min, pirms es izkāpu no tramvaja, viņa man bija uzrakstījusi, ko šodien daru. Jutu, ka telefons novibrēja, bet domāju izlasīt ārā....un tur viņa stāvēja xD
Varb būs ciemiņi šovakar :)

Mazliet ciešāks kontakts ar val. kursu biedrenēm. Arī plānojas pasēdēšanas :)

Noskaņojums visp super jaukāks. Mīļotais ar izteicās, ka priecājās atkal mani redzēt, jo teju visu velomaratona laiku biju pārgurusi & diezgan nekāda.

<---------
vajadzētu matemātikas privātskolotāju 10.klasei un uz leju (neapgūta viela)

gūglējot cibā radās iespaids,ka daži frendlistē ir jau ko tādu reiz meklējuši. ir ieteikumi?

(mopēds nav mans, lai arī es nudien diezko neatceros vektorus, trololo)

Poisoned soil
Es, protams, zinu, ka kristietības un citu reliģiju prakse un tas, kā domā un kam tic mūsdienu kristieši, ļoti būtiski atšķiras no tā, kas nezinātājam izlasāms Vecajā Derībā. Bet šis ir raksts, kas parāda, kā dievs tur uzvedas kā abusive partner attiecībās, asking for submission and his serotonine fix: https://srconstantin.wordpress.com/2017/09/12/patriarchy-is-the-problem/

"Saindētā augsne" ir īstā problēma; nav tā, ka tur nekad nekas skaists neizaugtu. Izaug, kā kristiešiem to reizēm patīk demonstrēt. Problēma ir tajā, ka kāda sakne vienmēr var aizstiepties līdz indei, un no turiene izplatīt to visā pārējā. Problēmu nevar īsti risināt, vienkārši norobežojot, izolējot dažas dārza daļas vai pārklājot tās ar ekseģēzes slāni. Vajag pilnībā nomainīt augsni. Vai vispār to aizstāt ar ūdeni un minerāliem, un pāriet uz hidroponiku...

Nevaru īsti ignorēt raksta citu tēmu, kaut arī par ko labāk nerunātu - "patriarhija", kas tiek pārdefinēta kā "hierarhiska sabiedriskā struktūra". Manuprāt, tas nav īsti godīgi, jo tad ar "tēviem" paliek tikai aptuvena saikne: sanāk, ka Vesterosā patriarhijs šobrīd nāk no Sersejas, Daenerys un Sansas.

papildus gulētajām 4 stundām darbā šodien pilnmēnesīgo diena. es nezinu, vai ir vai nav pilnmēness un vai as kaut kā ietekmē cilvēka smadzenes, bet simptomi sindromi iet uz urrā.

gaidu piektdienu. pēc darba soļošu uz melno piektdienu, pa taisno. viņus kaut kas iesildīja arī, vai ne?

tu neesi īsts ābols, ja tu neesi nokritis no zara un atbrīvojies no drošības ilūzijas, ko sniedz ābele. nē! tad tu esi ābolītis, un ja tu tik vien domā par savu ābeli, kuru reiz mīlēji, tu nekad nekļūsi par īstu apaļu, no veselības, vitamīnu un sēklu pārpilnības teju sprāgstošu eksemplāru ar saviem mērķiem un vīziju.

Ak, vai
( ... tālāk ... )

Skarbulītis

Jaundzimušo vilnas zeķītes
Ieraudzīju internetā, ka pārdod "Jaundzimušo vilnas zeķītes". Nemaz nezināju, ka jaundzimušajiem ir vilna un ka no tās var adīt zeķes! Nu neko - mūžu dzīvo, mūžu mācies.

Izmaiņas dzīvē
Eu, bet ir vēl kāds, kam šis jautājums neliek mieru? Visur apkārt ir dažādi ieteikumi – kā uzlabot savu produktivitāti, kā būt efektīvākam, kā visu izdarīt labāk, kā pietiekami izgulēties, kā labāk koncentrēties, speciālistu lekcijas, u.t.t. Kad es vēl biju skolnieks / students un man bija enerģija, tad man viss arī sanāca, es biju zinātkārs un centīgs, bet tolaik tas vēl nebija kruta, tas nebija stilīgi, es tiku atstumts, jo vispār priekš dzimuma ar ārīgajiem dzimumorgāniem zināju pārāk daudz, darīju visu pārāk ātri un laikā, man vienlīdz padevās gan humanitārie priekšmeti, gan eksaktie, bet noteikums taču bija vienkārši būt jautram, bezrūpīgam un tādam, kam par visu dzīvē ir vienalga. Tagad tas pēkšņi ir mainījies, visi apkārt ir nodarbināti, nopietni un ambiciozi, tiek piedāvāti kursi smadzeņu darbības uzlabošanai, vidusskolnieki piedalās gudrības šovos un cenšas cits citu izkonkurēt, u.t.t. Toties man ar manu antidepresantu un trankvilizatoru apdolbīto galvu ir samērā grūti sekot līdzi šai jaunajai straumei. Tas tā man vienīgajam, vai arī ir notikusi kaut kāda… diskursa maiņa?

Vai zināms kāds latvietis kurš dara, nosacīti, trakas lietas. Iet džungļos meklēt zeltu un dimantus, vienatnē medī krokodilus, kāpj vulkānos, iet uz ziemeļpolu, ... . Kur ir šie trakie.

---
Vedīšu meitu uz "Mayhem", tikko nopirku biļetes. Viss tāds lepns. :)

Tā nogurt var tikai no garlaicīgām filmām...

Tad kad mazaa Duuda piedzima es apseedos pie galda. Viis bija vienass drupataas, jo kundzins bija naskojies un nenovaacis aiz sevis. Es skatiijos uz simm drupataam un domaaju... Ka taa var dziivot.

dienas atklājums: man nav bail no sliktām filmām, man ir bail no garlaicīgām filmām.

Svētdien visu dienu nomocījāmies, meklējot flīzes un tapetes, bet nekur tas, kas patika, nebija pieejams uz vietas. Tad nu beidzot vakar pēc braucieniem uz Būvniecības ABC un Kuršiem tikām pie flīzēm un tapetēm.
Uiiii.

Rīta facepalm
Šorīt twiterī Izglītība Latvijā‏ @NIID_LV:
Kādu vēlamies redzēt katru skolēnu Latvijā? Unikāla iespēja skolotājiem, vecākiem, ikvienam ietekmēt mācību saturu: http://bit.ly/2yDLiFy
( superskolēnu gaidot )

y/n ?
Divinity: Original Sin 2 - Впечатления от 40 часов игры
https://youtu.be/J40p4NpJGYA

Meitai šobrīd aktuāls vārds "stilīgs". Mamma, es šeit nepirkšu drēbes, man vajag tīņu drēbes! Mammu, parādīsi man kādā veikalā internetā stilīgus aksesuārus, es gribu sev stilīgu istabu! Nu kaut ko tikpat stilīgu kā bija H&M (mājas preču nodaļa), tikai tur bija ļoti dārgi! (budžets ta ir pašas sakrātā nauda). Un man vajag jaunu skapi, šis vairs neatbilst manam stilam.
Vienojāmies, ka sāksim ar tapešu izvēli.
9 gadi tikko palika, ja kas:)

Ā, no rīta- saku, paņemt sporta jaku, ja sports būs ārā, vajadzēs. Nē, skriešu šajā (tāda mišhelina jaka). Saku, ka būs karsti. Ā, nu labi, tad paņemšu to jaku, uzlikšu cepuri (ar pūkainām ausīm) un būs stilīgi!

Dārgie gramatikas eksperti.

Kā/vai loka ielu nosaukumus, vai ir kādi īpaši nosacījumi? Pieņemsim, ka manas dzīvesvietas adrese ir Dižā Kāpostu iela 17.

Vai es dzīvoju "Dižā Kāpostu ielā 17" vai "Dižajā Kāpostu ielā 17"?

Atbraucam vakar mājās, un ko mēs tur redzam ... bērni pilda mājasdarbus!!! Gandrīz bij' jāiziet pa durvīm paskatīties vai pats savā mājā atnācis.

labākā draudzene mudina lauru rakstīt romānu, kas iedvesmos latviešu sievietes un liks viņām ticēt, ka "visu vecumu un formu sievietes spēj atrast mīlestību". viņa ir pārāk aizņemta ar nekā nedarīšanu, taču šo romānu uzraksta monika zīle. un patiesi, pie mīlas tiek gan 45 gadus veca provinciāla jaunava, gan 55 gadus veca lauras krustmāte, gan jau minētā resnā ar labi uzrūgušas smalkmaizītes ķermeni apveltītā draudzene, kura pat filologu ballēs, kur puišu nav, nav spējusi atkauties no pielūdzējiem.

tievums romānā vispār nav topā - vienīgā kārnā varone, no tām, "kas visu mūžu izskatās pēc skuķa", izrādās rūdīta noziedzniece.

taču galvenā lauras mīla tomēr nav vīrieši (lai gan finālā ervīna mute pārtop par zvaigžņu vīna pilnu biķeri un...)*, bet ēdiens. viņa visu laiku rij. vai domā par rīšanu. vai salīdzina ar ēdienu visu, kas tai šķiet tīkams. viņa nav nekāda gurmāne un stabili dod priekšroku visam, kur ir glutēns un tauki.

*kādam precētam vīrietim gan viņu izdodas piebarot ar šampanieti un ananasu, un viņiem ir nepārliecinošs sekss ("gunārs mēģina tēlot kaislību, lai gan vēlme jau atdzisusi").

abet: "acīgākie lasītāji uzķēruši, ka pievēršos vientuļajiem tēviem un ir pat likuši saprast: tas nav tipiski, visbiežāk taču sieviete dzen pēdas nezināmās tālēs aizklīdušam ģimenes gādniekam, taču es apzināti krakšķinu šo rāmi, kura stereotips ar lielu mīlu pret bērnu apveltī vienīgi māti. man ir neomulīgi klausīties apgalvojumos, ka visi vīrieši ir cietsirži un jau dzimuši nelieši" (no pēcvārda).

bet nu kādam laikam man monikas pietiks.

ēdienu
Paņem sev ēdienu.

Anukks Viens vecis ieraudzīja naudu uz ceļa. Noliecās lai paceltu. Domāja, ka atradis. Mēģināja atliekties, bet tad saprsta, ka tomēr nav atradis. Saprata, ka tagad pelna.

sapnī redzēju, ka gāga turpina spēlēt teātrī pie dzemdību nama. ļoti bēdīga pamošanās.

Lieliski! Pa nakti atnāca Mr. Nobody un abi Heavy Metal.

Un vajadzēja tomēr iekurt vakar. Ja ne siltuma, tad mitruma pēc.

Pirmo rezi pēc 30 gadiem es esmu nogulējusi darbu.

Vakardien jau norāpuļojos pa sienu gandrīz pilnu nodarbības laiku (teju 2h). Patīk tik ļoti, ka pat gribētu vēl kādu vakaru šonedēļ, bet nevarēs, pārmaigā plaukstu āda jāsadziedē.

1. Esmu (beidzot!!!) izdarījusi vienu lielu, ilgi iekavētu darbu.
2. Esmu izdarījusi daudzas lietas, kas man bija vajadzīgas skolai
3. Kā arī esmu veiksmīgi apslimusi.

Pieņemu, ka secinājums "ķermenis bija tik laipns un pagaidīja, līdz 1. punkts ir izdarīts, un tad tikai nobruka" ir diezgan acīmredzams
No kā varētu izdarīt maigu secinājumu, ka turpmāko nedēļu man godīgi pienākas slimot, vot.
Sen nav darīts, ja kas, nu, tas, kur tu ieritinies ar tēju un grāmatu, un vienkārši mierīgā garā lasi un neko daudz nedomā, un redzi apmēram tādus sapņus kā es redzēju šonakt

pateicības:
aprendo español, castilian,
una hija de diez años,
mi esposo,
trabajo,
riqueza,
mi nuevo y elegante bolso

naktī vispār neko nesaprot. labu rītu!

vakardien biju pirmajā spāņu valodas stundā. un ko tur darīja visi tie pirmrindnieki un teicamnieki, sazubrījušies uz velna paraušanu, kuri jau pirmā līmeņa pirmajā stundā iepazīstina sevi paplašinātiem teikumiem - divi itāļi, viens francūzis, viena rumāniete, viena marokāņu un libāņu izcelsmes beļģiete, šitie visi ies pa vieglo, divas latvietes, viena ar priekšzināšanām, kura neesmu es, viens skots, viena bulgāriete - tiem klāsies plānāk. bet citādi me llamo jojo, tiene cuarenta y catres años, soy contador, me gusta leer y música, tokar el piano. a veces hago deporte, pilates y yoga. Tengo una hija de diez años. Los lunes y los miércoles aprendo español.

kaut kādi velni mani moka
lēnām nāk rīts. uztaisīšu tēju un iešu vēl gulēt. nekad neesmu sapratusi, kāpēc trijos naktī viss ir slikti, un tad caur slikto lēnām, mikroskopiskiem, mata platuma solīšiem lien uz gasmu, uz rītu. man bija kaut kādi vēlie tīņa un agrie divdesmit, kad gulēju gultā, gaidīju rītu un mocījos ar viss ir slikti un būs vēl sliktāk. naktī vajag lūgt Dievu, lai rīts pienāk, tā būtu labi un pareizi.

saule leks 7:35, rietēs 19:32

Kā lai aizmieg? Laikam jāturpina lasīt. Bet kaut kā tā, lai uznāk miegs. Telefonā laikam. Pēc četrarpus stundām modinātājs. Psc..

kāds vēl šitādu atceras?

Viesnīcā pa TV rāda Donnie Brasco. Redzēts. Forget about it. Pilns ar lieliskiem aktieriem.

krievi kustina jūķūbu
https://www.youtube.com/watch?v=BU3OjyGi5H0

laba dereliktu ziņa, everyone!
2017. gada 6. oktobrī iznāk jauns Carbon Based Lifeforms albums!!!11!!111!

Carbon Based Lifeforms "Accede" [Music Video - "Derelicts" - Official] - YouTube


Carbon Based Lifeforms "Accede" music video - directed by Taolind (Mikael Lindahl).

This is track number 1 on Carbon Based Lifeforms's highly-awaited fifth album, "Derelicts." The album will be released on October 6th, 2017 through Finland/USA label Blood Music (physical) and Swedish label Leftfield Records (digital).


P.S. Visi ir tik ļoti ļoti bi-curious līdz brīdim, kad uzprasi, kura diena šonedēļ tev liekas tāda piemērota un jauka, un kurā tieši ir sagadījies tā, ka ir stundiņa vai divas laika bišķi papisties, bet tā jau ir ar visu šajā dzīvē ^_^ Heterosex-curiosiem iet tāpat, brīžiem pat sāc brīnīties, kā tie bērni vispār ever piedzimst.

https://www.techworm.net/2017/09/run-kali-linux-windows-10-docker.html

Šis ir tas, ko es savā kompī nu točna nemēģināšu. Pavērt elles caurumu - paldies, nē.
Bet instrukciju lasot uzdūros uz tās optionalfeatures opcijsa. Tur apakšā visādas lietiņas. Varbūt vena no tām varētu būt, ka kaut kas jāieķeksē tīkla opcijās, lai es varētu pieslēgties pie planšetes rūtētā interneta arī tā, ka pieslēgumam ir parole. Jo bez paroles tīklam es varu piekonektēt, bet kad uz liek paroli, tad akses punktam piesledas, bet pie interneta netiek.

Kāpēc Rainis
Pieņemu, ka šis ir kaut kāds savdabīgs savējo joks. Piemēram, kāpēc Rainis? Viņam jau ir liels piemineklis centrā, viņam bija savs gads, viņam ir četri muzeji un tagad arī dizainerīšu T-krekls ar neatbilstošu citātu. Nav iebildumu pret Raini, bet kāpēc viņam tieši tagad tiek pievērsta tik liela uzmanība? Vai ar Raini gadījumā netiek manipulēts?! 

Atgriešanās
Man ir uzradusies vēlme atsākt rakstīt.
Nezinu kurā mirklī tā šaudās no kladēm un blogiem, no veciem uz jauniem, bet pieņemu, ka reiz tā rimsies.

Es cenšos saņemties un nešaubīties.
Es nezinu vai daru pareizi pārvācoties, bet nav vairs ko tur šaubīties - tagad tik jāpiedzīvo.
Un es šaubos vai es daru pareizi esot attiecībās ar viņu. (šeit redz varētu ievietot school of life video par to kā izvēlamies mīlestību, kas mums ir pazīstama, bet ne vienmēr veselīga).
Bet pieņemu, ka arī šeit nevis jāšaubās, bet jāapsēžas izvērtēt ko attiecībās gribu un vai šīs man to piedāvā.
Kamēr no otras puses liekas dīvaini to izvērtēt esot procesā lai pārvākotos uz Rīgu.

Redz, šis laikam ir iemesls kādēļ man ir svarīgi meklēt savu dzīvokli. Kopā dzīvošanai nebūtu jābūt ērtākam variantam, bet apzinātai izvēlei - jo savādāk tu vari izvairīties no vispārīgās situācijas izvērtēšanas dēļ dzīves apstākļu izdevīguma.

muzeju lekcijas. palags
šodien bija tik kolosālas muzeju lekcijas, pie mums ar prezentācijām bija 8(!) visdažādāko muzeju pārstāvji

Par Dizaina muzeju bija interesanti noklausīties, jo pati esmu šo muzeju apmeklējusi visvairāk un laikam piedalījusies gandrīz visās viņu piedāvātajās aktivitātēs. Interesanti bija uzzināt ar kādām grūtībām viņi sastopas.

Jelgavas muzeja krājuma glabātājs bija ļoti interesants kungs no "vecā kaluma" muzejniekiem, kas ar aizrautību stāstīja par pārmaiņām muzejā, cik daudz laba tās ir nesušas un cik brīnišķīga lieta ir tāda digitalizācija, kas atvieglo darbu. Arī, protams, pēc lekcijas momentā aizgāju iepazīties un "uzņemt kontaktus", lai būtu kāds pie kā vērsties pie palīdzības brīdī, kad paši nonāksim pie realizēšanas.

Braku muzejs gan bija vien no tiem, kur vēl bija jūtama padomju muzeju kārtība. nemanīju neko, kas tiktu darīts vienā ritmā ar mūsdienām, bet nesaku, ka tādēļ viņi būtu sliktāki.

ar Imanta Ziedoņa muzeja vadītāju man pirmās lekcijas praktiskajā darbā izveidojās labs kontakts un bija interesanti tas, ko viņa stāstīja. viņu īpašais gadījums laikam būtu tas, ka Ziedonis pats paspēja dot savus norādījumus par to, kādu viņš vēlas šo vietu.

Raiņa un Aspazijas memoriālie muzeji. diemžēl nevienā no šiem neesmu bijusi, jo man pati tēma "nu, tā", bet dizains ir satriecošs. un uz Tadenavu tagad aizbraukt gribas.

Žaņa Lipkes memoriāls. Tā ir pilnīgi cita muzeju pieredze pirmām kārtām, līdz šim biju mazliet raustījusies, bet nu saprotu, ka ir absolūti nepieciešams šo redzēt Latvijas kontekstā.

Turaidas muzejrezervāts. Milzīgs, grūti stūrējams kuģis. un jāatzīst, ka viņu prezentācija likās tāda vecmodīga, kaut arī tas bija viņu attīstības plāns aš līdz 2023 gadam. Varbūt tāpēc, ka uzstāšanās bija pēc spirdzinošās Lolitas Tomsones prezentācijas. varbūt tāpēc, ka viņa runāja par latvisko dzīvesziņu, kas nu jau retajam vairs neuzdzen drebuļus. bet nu visiem jau nav jābūt ūber-moderniem laikam...

un visbeidzot, kad lekciju telpā bija palikusi kāda trešā daļa no mūsu grupas, Jaunmoku muzejs. Ineteresanti no tā viedokļa, ka viņiem ir jāpastāv kā daļai no tikai izklaidēm paredzēta kompleksa.


un nobeigumā varu teikt, ka es vēlētos būt tāda laipna dāma ar krampi kāda ir Tukuma muzeju direktore, kad pieaugšu.

Kad pāris gadus par vēlu atgriezies no krusta kara


... tad karognesējs, kā saka, pastāvēs pie ratiem ... kuri deg

Vecāki cilvēki nelabprāt guļ svešās vietās un grib savu ierasto gultiņu un savu spilventiņu. Vakar domāju, kāpēc tā.
Viens iemesls varētu būt, ka vecāki cilvēki ir dzīves laikā ieviesuši sev vispatīkamākos guļampiederumus un, ja piepeši jāčuč zem sviedrējošas sintepona segas, uz nepareiza augstuma spilvena un uz matrača, kam iegulēta bedre ar kāda cita resno pakaļu, tas liekas netaisnīgi. Kamēr jaunieši vienā mierā var gulēt tiklab uz grīdas vai uz dīvāna, kā siena čupā, uz kopā saliktiem krēsliem, vienalga kur. (Mazi bērni vispār spēj aizmigt pat savā krēsliņā pie galda, ar karoti mutē.)
Otrs iemesls - svešā mājā (izņemot viesnīcu, kas parasti ir neitrāla) ir svešas smaržas; tas uztrauc ne tikai suņus un citus dzīvniekus, cilvēkiem arī ir deguns. Un vecākiem cilvēkiem vairs nav tik liela ziņkārība, lai sveša smarža liktos interesanta, tā liekas tikai traucējoša. (Suns, Chanel, cigaretes, pelējums utt.)

rugetta, tipsy un sad: "i want to text a boy."
hanna, tipsy un gandrīz aizmigusi: "don't do it, rugetta. texting boys takes thinking and planning and strategy."

ai, kā man patīk mana šīgada komūna. dzīvot namiņā ar dārziņu meiteņu pārsvarā ir labāk par kojām, kur netīri un smirdīgi zēni ir vairākums. bet ne jau tie, kam gribas textot, ai, nē, tie visi ir rīgā. jūrmalā vismaz šodien ļoti skaisti toņi jūrā. un rudens pielavās, pa ceļam uz tesco redzēju vienu nopietni sadzeltējušu koku.

Tik šausmīgs slinkums sen nav bijis. Slinkums paiet divus soļus līdz ledusskapim un attaisīt šampi (un tad vēl tas būtu jādzer agdies kādas pūles), slinkums strādāt (protams), slinkums iet gulēt. Ko lai sadara cilvēks, kam ir šausmīgs slinkums jelko darīt, ko.

igauņiem seksīgs pohujaliņš


pat bišķiņ erektējās uz to ^_^

Pidaru nemīlētajs
Interesanti, kur ir kaut viens cietušais un kā ir pierādīts "būtisks kaitējums"? http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/678824-pabeidz_izmeklesanu_par_naidigiem_izteikumiem_pret_minoritatem

Vakar jau uz pastaigas beigām sākām spriest par to, kuru cilvēku gribētos piecelt no miroņiem, ja vien rastos tāda iespēja. Noteikums gan bija tāds, ka atdzīvināt to cilvēku būtu iespējams vien tādā vecumā, miesas un gara stāvoklī, kāds bijis miršanas brīdī. Jā, un, protams, vēl viens apgrūtinājums bija tas, ka augšāmcelto pašam cēlājam pēc tam arī būtu vien savā mājā jāizmitina un jāuztur. Teiksim, piecel tu no miroņiem Linkolnu, nu, un tad arī dzīvo ar viņu kopā līdz kapa malai.

es esmu burvis

ssodioen ble taadu dauni redzeeju :DDD

Latvijas hiphopa alfa un omega
Es uzskatu, ka Влади и Gustavo - Глупо но класс/No lupam lasi (клип) - YouTube ir vis totāli lieliskākais Latvijas ražojuma [softcore] hophopa gabals ever un after, ņemot vērā kontekstu un vispār :-)

Nu nav gadījies neko krutāku tādu dzirdēt kopš šī. Viņš ir tāds izjūtreālistisks un kaut kādā veidā tajā nav nekā tāda triviāli urliska, kaut balasē uz robežas.

Ir daudz kas ļoti labs, bet krutāka par šo — nav. Ir kur triekties :-)

Ā, un, ja jūs gribētu pastkarti no pilsētas, kas nekad neguļ-Lielā Ābola-Metropoles-Pasaules galvaspilsētas (etc), jūs zināt, kas jādara, komenti skrīnoti.

Gadalaiku mija. Kopā ar iesnām un klepu atnākusi arī rudens depresija.

beibe prom
Mana beibe ir aizbraukusi atvaļinājumā uz Itāliju kopā ar mammu...pirmā diena un man viņa jau tā pietrūkst.
Varbūt pat ne tik ļoti tas, ka esmu viens, bet tas komunikācijas trūkums. Neviena messidža, nebūs ar labu nakti un bļe vakara pasaciņas :(

gribēju skatīties par staļina apsardzi, bet skatīšos par šostakoviča alta sonāti.

Kursi
Maģijas kursos tomēr ir vēl brīvas vietas, jo cilvēki ir pamatīgi pazuduši (lielākā daļa nemaz neatnākuši). Tā ir ierasta slimība uzņemties to, ko nevar ne celt, ne nest, un pēc tam izlocīties no skaidras atbildes - nāksi vai nē.
Tā ka - ja ir kādam pašam vai paziņam, draugam, radam interese - ir iespējas pievienoties!

Man gribējās ierakstīt cibā, vienai cibītei adresētu, ne pārāk laipnu ierakstu, taču sapratu, ka man nebūs vēlme iesaistīties diskusijā par netīras veļas mazgāšanu, kura noteikti izceltos pēc tam.
Vienu gan es tomēr pateikšu!
Visi kuri mani aprunā aiz muguras tur arī paliek, jo tikmēr, kamēr viņi to dara, es viņiem esmu priekšā. :D

Velomaratons izdzīvots. Nebija visas dienas tik traks cilv pieplūdums, kā paredzējām, bet nebija viegli.
Šodien darbā tā vilkās laiks, kā pirms atvaļinājuma, kaut arī brīva tikai rītdiena.

Sasmējos vēl, ka, jā, pirmdiena pēc visas tās jezgas. Zvanīja visi iespējamie numuri. Te nu biju lepna. Lai cik lauzītā norvēģu valodā atbildēju, bet nepārgāju uz angļu valodu. Tēmas visdažādākās un galīgi ne ikdienas, ko esmu samācījusies, tāpēc lielais prieks.

Drīz piebeigšu vienu no Courseras angļu valodas kursiem. Manu, ka mana angļu valoda arī ir labāka ^_^
Varb neesmu iepriekš īpaši pievērsusi uzmanību, bet liekas, ka interpunkcijas lietas daudzi ignorē & tamdēļ man radās sajūta, ka angļu valodā viņu teju nav & tikai latviešu valoda tāda dzimperlīga. Pati nerakstu 100% pareizi, bet ļoti besī cilv, kas nesāk teikumus ar lielo burtu vai neizmanto komatu, atdalot kaut palīgteikumu. Nu kaut to pašu primitīvāko ievērotu!
Anyway tgd lepna, ka nu zinu arī angliski vairāk..cik nu gan man daudz sanāk rakstīt. Vairāk gramatika kā tāda vēl klibo.

Heavy Metal
Vilkšu gan pirmo, gan 2000. Sen nebiju vandījies pa krievu torentiem. Ielīdu dēļ Mr. Nobody

iks faili
Man patīk mīklas un noslēpumi.

Ieliešu citronu sulu jūsu pušumos.
Kopā ar P 15 minūšu laikā (ar sagatavošanos, nokopšanu un foto) uztaisījām citrona "suni" ar selerijas kātu kājām, tomāta galvu un ķīnas kāposta gabaliņu ausīm.
Sliktā ziņa rman - nevis tāpēc, ka to prasa dārziņš (neprasa, piektdien jānes rudens veltes pārveidošanai audzinātāju vadībā), bet tāpēc, ka daži vecāki pacentušies "tāpēckatādastradīcijas" un sanesuši šodien uz dārziņu. Un P arī tad savajadzējās, grrrrrr.

3.0 + 1.0
http://evangelion.co.jp/sp/

iesakiet
Iesakiet mierīgu reliģiju. Vēl svarīgi ir, lai varētu iztēloties visādas lietas un lai nebūtu pārāk daudz jāzina.

vai te ir kāds, kas studē medicīnu Stradiņos?

...
Es tik gatava un reizē negatava ceļojumam neesmu laikam bijusi nekad...

Man ir miega maska 9 stundu lidojumam, man ir kedas, man pat ir jauna fanny pack, man ir visādi mazie šampūni un roku dezinfektors. Man pat ir tās pretbaciļu sejas maskas.
Bet man galīgi nav skaidrs, ko es tur gribu darīt un redzēt.

:D

Parīt lidojam.

Viņš mārrutkus baigi močī iekšā.

Cilvēkus zeķubiksēs arī es neieprotu.

Sēžu jau ļotenē uz Rīgu, Amsterdama izvērtās tiešām negaidīti jauka + vēl vakar paspēju aizskriet uz Stedelijku, kur atklāju nereāli foršu Meksikas izcelsmes konceptuālo mākslinieku no '70, tad vakarā pēc miljons atvadām no visiem, iebraucu piemājas ķīniešos paņemt vakariņas, kas bija man sliktākā paika šeit, jo mana grieķu draudzenīte aizbrauca pie sava boijfrenda un es nepaprasīja instrukciju, kur ēst, jo viņa ir šefs un taisa tagad food tūres tūristiem un zin visu par ēdienu Amsterdamā

Posted via Journaler.

skyfall, despacito, tektoniskās plātnes, dzīve
Šodien stāvot garšvielu sadaļā Sainsbury's es gandrīz apraudājos aiz savām sāpēm par to kā man pietrūkst Turcijas. Tāpēc es šeit uzrakstīšu pa daļām visu, lai tas atvieglotu manu sirdi. Sākšu ar labāko brīvdienu dienu, ko es nespēju izskaidrot un kas man atlauza sirdi.

*

Bet pirms es jebko rakstu, es gribu uzrakstīt, ka es sāku nojaust (kognitīvi) kā strādā pasaule. Pasaule ir milzīga kustība, kur viss kustās reizē, un tā samet lietas, notikumus, cilvēkus kā tai kārojas aiz mīlestības bezgalīgas un radošas, daiļas. Cilvēks ar savu prātu vai nu sašķoba vai atļauj tās ritumu. Dzīves patiesīgais ritums ir tik žilbinošs un skaists un maigs, ka tas šausmīgi sāp, tāpēc cilvēki bieži sašķoba ritumu tā, lai viņiem tās sāpēs nebūtu visas uzreiz jāpiedzīvo. Tās pat nav sāpes, bet drīzāk Spējums. Daži cilvēki ir izturīgāki, bet daži ir vāji tā kā es, un pastāvīgi sašķoba ritumu, lai viss nebūtu jāuztver reizē. Bet tā ir traģēdija, jo nav lielāku sāpju par atsacīšanos no dzīves, tās rituma un spējuma.

Esmu sapratusi, ka ir divas lietas, kam reliģiozi jāpakārto dzīve. Cilvēkam ir jābūt možam, lai atpazītu lietas, notikumus, cilvēkus, kas pie viņa ir ieradušies, lai viņu mainītu. Un cilvēkam ir jābūt pilnībā atvērtam, tīram. Es bieži esmu tik pilna sāpju un tik saspīlējusies savā frame of reference, ka es dzīvi uztveru tikai pa kādiem 3%, pārējo nelaižu klāt. Jo atvērtāks ir cilvēks, jo dziļāk viņš spēj piedzīvot dzīvi. Jebkas, kas ar viņu notiek, attiecīgi var būt dziļa un multidimensionāla, emocionāla pieredze, kas ir a fucking painful thrill, vai arī pliekana noliegšanās, noslēgšanās, nāve. Redziet, dažreiz sanāk, ka tas ko mēs uzskatam par dzīvi ir nāve, kamēr tas no kā mēs baidāmies kā no nāves ir patiesībā dzīve.

*

Aizvakar no rīta mēs pamodāmies un devāmies lejā uz brokastīm. Es apēdu šķīvi ar ceptiem dārzeņiem, svaigiem dārzeņiem, zaļumiem, maizi, un šķīvi ar plūmēm, meloni un halvu, vīģēm, un divas krūzītes kafijas. Tad atpakaļ numuriņā uzvilku peldkostīmu, debeszilus šortus un tropisku topiņu, izlaidu matus, uzkrāsoju lūpas, nofočēju pēdējo reizi morning view no balkona, un devāmies uz pludmali. Aizgājām uz mūsu ierasto vietu pie blue lagoon, un es metos ūdenī. Pēc neilgas peldes nometos uz ļežaka un sāku lasīt Dostojevski. Pēc neilga laika pienāca pludmales čalis, kas kārto ļežakus un iznēsā dzērienus. Pasūtīju sev džinu ar toniku un māsai mohito. Sākām mazliet runāt par paraglaidošanu, teicu, ka pēcpusdienā mēs to darīsim, un viņš mazliet pastāstīja kā un cikos tas notiek. Teicu, ka ka mēs šeit esam jau trīs dienas, un viņš bija pārsteigts, ka nebija mūs redzējis iepriekš. Visu rītu uztraucos par paraglaidu, tāpēc bailīgi dzerstījos ar džinu, kas bija saliets pusglāze. Tad bija pienācis laiks iet, devāmies uz viesnīcu, kur mūs savāca un aizveda uz ofisu. Tur bija vairāki instruktorčaļi, sākām runāt ar vienu no viņiem, kurš bija turks, bet bija ilgi dzīvojis Austrālijā un bija diezgan rietumniecisks with that jack of all trades slightly fuckboy (sorry but turned out to be true) feel. Pēc neilga laika sasēdāmies busiņā un braucām uz Babadaģ virsotni, kas atradās 2000 metru augstu. Mašīna ātri un pārgalvīgi līkumoja pa šauru un slīpu smilšu ceļu starp priedēm augstāk un augstāk kalnā pie debesīm. Pa ceļam runājām ar instruktor-čali, kamēr māsa wowzeroja ārā pa logu un gandrīz lēkāja sēdeklī, kamēr es krindžoju un klusi meditēju uz deep house mūziku, ko čaļi bija skaļi uzlikuši. Uzbraucot kalna galā, man bija totāls tuvumā tālumā nā na nā na nā. Debesu bija tik daudz un tālu, ka es to nespēju kognizēt, un vienkārši skatījos uz krāsiņām, zilu, pelēku, rozā, smilšukrāsu. Tad bija pienācis laiks iestrapoties. Mans instruktors bija mazliet īsāks par mani un ļoti nonšalants. Māsas instruktors bija runātīgais čalis. Kad es ieraudzīju, no kurienes būs jākrīt mani pārņēma mazliet absurda sajūta, jo tā bija 45 grādu slīpa smilšaina virsma zem kuras ir 2000 metru aiza, bet man kājās bija stulbas nāriņu sandales, bez saķeres. Es nodomāju, ka oh well what is life anyways I don't mind it I don't mind anything fuck me up. Nošļūcu lejā uz aizu, kamēr mans instruktors ķiberējās gar izpletni. tad viņš beidzot pieāķējās, uzlika uz portable tumbiņas despacito un bija laiks. Mēs sākām iet un tad skriet, bet es laikam kaut ko izdarīju nepareizi, pārstāju skriet, tāpēc māsas instruktors, skrēja mums pakaļ un mūs iegrūda no mugurpuses, pats nokrītot un gandrīz noslīdot aizā. Pēcāk viņš pateica, ka mana pacelšanās bija dodgy. I'm glad he lived because he is a nice human with fiery heart.

Kad mēs nokritām no kalna, mēs pēkšņi bijām debesīs, kur bija bezgalība un miers. Viss bija skaists, un es nesapratu, kas man jādara, tāpēc es vienkārši sēdēju un teicu wow. Es domāju par to, ko Džeims Bonds domāja te paraglaidojot. Vispār es jutos diezgan absurdi vienkārši sēžot debesīs. Skaisti un absurdi. Tad pēc kādām 20 minūtēm dreifēšanas virs okēana, man sāka mazliet griezties galva, drebēt kājas un piezagās slikta dūša. Es mazliet cietu 5 minūtes, bet tad jau bija jālaižas lejā, kas bija labi, citādāk es būtu vēmusi uz promenādes for sure. Nolaižoties graciozi kā kaijai, es nekad mūžā nebiju bijusi tik laimīga stāvot uz zemes. Es drebelīgi staigāju pa promenādi, starp palmām, tūristiem un paraglaidiem un instruktoriem ar savām saulenēm un nonšalantajiem smaidiem, jutos sirreāli. Pēc tam, kam māsa arī atlidoja mēs apmainījāmies ar telefoniem ar runātīgo čali koķeti, kurš prasīja māsai, ka grib mūs vest uz citu pakalnu skatīties saulrietu un dzert vīnu.

Devāmies atpakaļ uz mūsu pludmali un ļežakiem, cīnoties ar sliktu dūšu un overall drebelīgumu un afektu, un zvērot nekad vairs neparaglaidot. Nonākusi pludmalē es uzreiz metos ūdenī, kas man ļoti palīdzēja. Tur es kādas 40 minūtes peldēju, dreifēju, stāvēju, gulēju, meditēju, līdz atguvu līdzsvaru. Kamēr spītīgi pavadīju laiku ūdenī, redzēju ka māsa runā gandrīz 30 minūtes ar to pašu iepriekšējo pludmales čali. Izkāpusi krastā, es grauzu sēmuškas, kamēr māsa gāja peldēt. Es sēdēju un biju blissed out to the maximum capacity. Es atrados paradīzē un zināju, ka šī ir mana laimīgākā dzīves diena. Kad māsa atgriezās, pēc neilga laika mēs redzam, ka pludmales čalis nāk ar trīs kafijas krūzēm pie mums. Rietēja saule, mēs dzērām kafiju, viņš pīpēja, un mēs runājām par Truciju, armiju, reliģiju, ceļošanu, islāmu, viņa dzīvi, viedokļiem. Tad viņš noņēma savas melnās saulesbrilles, un viņs izskatījās mazliet pēc Andrew Garfielda, un es skatījos uz viņa seju kamēr viņš runā, un dzēru kafiju, kamēr man žūst peldokstīms un riet saule un smaržo pēc okeāna un pūš silts vējš un pēdas spēlējas ar oļiem. Oh the ache. Un es nespēju noticēt cik priecīgu mani var padarīt cilvēka seja un vaibsti un runāšana, un es gribēju viņam prasīt jautājumus un aiztikt viņa sirdi, bet es vienkārši impotenti sēdēju un klausījos un teicu dažas lietas un saule rietēja un laiks iztecēja.

Viņš pastāstīja, ka dienēja armijā, kas Trucijā ir obligāta. Tā kā viņš ir garš, ir studējis un attapīgs, viņu ātri paaugstināja un viņš kļuva gan par miesassargu gan seržantu. Viņš pastāstīja, ka vienreiz viņš apsargāja Amerikas ēku Afganistānā, kad tai piebrauca melna, liela kruta mašīna ar tumšiem logiem. Viņam bija jāpārbauda visas mašīnas, bet šīs mašīnas vadītājs atsacījās sadarboties un ar ieroci draudēja viņam. Viņš esot atteicis, ka viņi var viņu nošaut, bet tad pārējie viņa kolēģi kas tur bija septiņi savukārt nošaus viņu vadītāju. Tad no mašīnas negribīgi izkāpa vairāki arābu džeki ar garām bārdām un pieprasīja, lai viņš sazvana savu superior. Kad viņš tā izdarīja, tad superior pavēlēja viņus palaist cauri bez pārbaudes. Viņš pastāstīja, ka armijas iekšienē visi zināja, ka Amerika sadarbojas ar arābiem un teroristiem, pārdod ieročus. Pēc tam, kad viņš pameta armiju, viņu sešus mēnešus izsekoja, un runājot pa telefonu viņš dzirdēja interferences.

Pēc kādām 40 minūtēm, kad saule bija norietējusi, viņš teica, ka grib mūs aizvest uz lidostu (jo mums pusnaktī bija lidojums atpakaļ uz Londonu.) Mēs ar māsu saskatījāmies, un es sevi ienīdu par to, ka vīrietis vienmēr sievietei ir bīstams un drauds, lai cik laipns viņš racionāli šķistu. Vienmēr ir irracionālas bailes un apziņa par vīrieša spēku un pārākumu, un sievietes vājumu un bezpalīdzību. Mēs kādas pāris minūtes teicām, ka tas nav iespējams, ka viņš ir pārāk laipns. Bet viņš turpināja uzstāt, teica, ka dzīvo viens un viņam vakaros nav ko darīt un viņam patīk braukt ar mašīnu un ka mēs esam labi cilvēki un viņš grib mums palīdzēt. Viņš pirms tam teica, ka viņa misija strādājot pludmalē ir mainīt one tourist's mind at a time, about how Turkish people are kind. Es skatījos uz māsu ar skatienu, kas saka, ka lai viņa izlemj, un viņa piekrita.

Mēs sapakojām savus sāļos pludmales dvieļus, semuškas, grāmatas un devāmies projām. Viņš izmeta mūs pie viesnīcas lai savāktu mūsu mantas. Ko mēs frantically un neticībā darījām. Kamēr mēs vācām mantas, es māsai komunicēju, cik pārgalvīgi un neiespējami ir sēsties sveša turka mašīnā uz lidostu, kas ir stundas brauciens. Bet es piemtināju, ka ja arī viņš mūs izmantos un nogalinās, viņš vismaz ir smuks un patīkams, so it is not the worst way to go.

Ā, pirms tam mēs viņam teicām, ka ja jau viņš mūs ved uz lidostu, mēs viņam izmaksāsim vakariņas, jo pašas taisījāmies ēst.

Atgriezušās viņa mašīnā, viņš teica, ka tagad brauks uz savu māju pārģērbties. Man smadzenēs visu laiku bija sarkans luksofors, bet arī tāds padevīgs dzīves padeviens. Atbraukušas pie viņa mājas gaidījām mašīnā, kamēr viņš iegāja iekšā. Viņam pie mājas bija melns suņuks, kurš viņš teica pieder Angļu pārim kaimiņos, un viņu sauc Arab. Tad viņš iznāca no savas mājas, bija uzvilcis balta sbikses un tumši zilu reklu un iesmaržojies. Tad mēs kādu laiku braucām uz netālo pilsētiņu prom no pludmales. Viņš prasīja vai mums nav nekas pretī iet uz Itāļu resi, jo viņam patīkot. Mēs tikai visam neticībā piekritām.

Atbraukuši uz resi, apsēdāmies pie galdiņa uz balkona pretī moskai. Allāhs dziedāja. Es pasūtīju vegānu picu, māsa pastu ar tomātu mērci un viņš fahitas. Mēs ēdām un runājam un I was exhilarated. Mēs noskaidrojām, ka viņš ir viens no demokrātiskajiem, politski aizrautīgajiem turkiem, kam besī Erdogans un kurš uzdrīkastas par to runāt publiski, kurš tic Dievam, bet neredz neticīgos kā sātana iemiesojumus. Viņam patīk drāmas filmas un viņš lasa Dostojevski, Puškinu un Hesi. Viņš pēc horoskopa ir Vēzis un viņam ir 8 brāļi un 4 māsas, un viņš dzīvē ir paspējis atvērt savu restorānu, kurš bankrotēja pēc tam kad viņš to atdeva brālim, kuram vajadzēja naudu priekš ģimenes. Viņš pats ļoti vēlas ģimeni un gaida kad sastaps īsto meiteni, un viņš ir patriots un ciena ģimenes vērtības. Vienu brīdi, kad mēs pieskārāmies reliģijas tēmai, es sāku kaislīgi stāstīt par Kristietību un grēku, uz ko viņš tikai smaidīja, šķiet zīmīgi.

Pēc vakariņām, kad atnesa čeku, viņš momentā izvilka naudu, uz ko mēs dramatiski protestējām. Tomēr pēc dažu minūšu dramatiskiem protestiem, mēs zaudējām, jo viņš bija kā klints un akmens un svins, un pat neļāva mums atstāt dzeramnaudu. Ap šo brīdi mēs bijām absolūti mirušas.

Tad mēs kādas 30 minūtes pastaigājām pa pilsētu, kamēr viņš mums Instā rādīja savas armijas bildes un video, kur viņu intervēja sakarā ar viņa burgeru restorānu. I was blissed out and probably in love.

Es visvairāk vīrietī apbrīnoju agenda-less laipnību.

Tad mēs iegājām veikalā nopirkt viņam vēl cigaretes, un devāmies atpakaļ uz mašīnu braukt uz lidostu. Viņš uzlika foršu čilautīgu mūziku un mēs vēl runājām par visādām lietām. I was so happy being in that car. It is sad, how it is only one time happening in the universe and time and space. Vēl arī es visu laiku biju pārbijusies, ka pēdējā brīdī viņš izrādīsies ļaundaris.

Mēs braucām stundu. Pa ceļam viņš apstājās, lai ielietu degvielu, un es uzreiz brēcu, ka es gribu par to maksāt vai arī viņam nopirkt saldējumu, es lūdzos. Bet tajā vietā viņš atsacījās un nopirka man iced coffee bundžiņā. Mēs ar māsu turpinājām mirt.

Tad vienā brīdī es secināju, ka ceļā vairs nav zīmes uz lidostu, un ka mēs iespējams esam aizvestas tālāk nekā vajadzēja. Es atsēdos dziļāk sēdeklī ar truša acīm, un filozofēju par savu dzīvību un par cilvēka kapacitāti būt neparedzamam un ļaunam. Bet neilgi pēc tam, viņš pats secināja, ka ir aizbraucis pa tālu un mums atvainojās. Viņš prasīja, kāpec vairs nerunāju un vai esmu apvainojusies, ka viņš ir aizbraucis pa tālu. Es miru, apskāvu priekšējo sēdekli un teicu, ka nebūt nē, es esmu skumja.

Tad mēs nokļuvām lidostā un man palika slikti un es visa sāku trīcēt, varbūt no saules, varbūt no afekta. Mēs apskāvāmies un šķīrāmies.

*

Es nezināju, ka pasaulē ir tik laipni cilvēki, tik daudz laipnības, it sevišķi jaunu zēnu vidū. Es esmu mirusi un man nāk raudiens. Es gribu izkust pilnīgi pie viņa kājām. Bet viss ko es varu izdarīt ir nolaikot viņa Instas postu un pievienot viņu Feisbukā.

*

Dzīve.

Ar tevi viss ir savaadaak, ar tevi viss ir nenoteiksmee, tam visam jaapieshkjir veidols. :)

Es drēbes pērku tikai paviljonā.

katru reiz kad atsaucīgo māmiņu formā kāds ieraksta par menstruālajām piltuvēm, seko šadi izsmejoši komentāri un vēl tiek iesmiets par čurāšanu pīlēs

Braucām aizvakar naktī no Liepājas, spēlējām "Kontaktu".
Tagad, domājot par to, kā es domāju, piefiksēju lietu, kas ir bijusi stipri traucējoša. Vispār, ne tikai spēlē.
Es nevaru padomāt under pressure.

Konkrēti "Kontaktā": ja asociācija neielec prātā uzreiz, nav gandrīz nekādu cerību, ka es piespiedīšu smadzenes to asociāciju atrast, jo es sāku domāt, ka man tagad ātri, ātri ir jādomā un tas ir strupceļš. Savukārt, piemēram EŠ vai TT reiz pa reizei štukoja, štukoja un izštukoja.

Tā ir arī īpašība, kas piemīt režisoram ES, kuram mēģinājumā aktieris uzdod grūtu jautājumu, viņš 20 sekundes klusē (tikmēr 20 cilvēki uz viņu skatās) un izdomā atbildi.

Gribētu iegūt šādas iemaņas.

spent the day in bed
noklausījos moriseja jaunāko songu un aizdomājos, priekš kam es vispār daru to, ko es daru, ja jau šitentāda diagnoze. bet varbūt tieši tāpēc arī daru.

vispār visu vajag tvert vieglāk. chill.

Iespējams, esmu nomērdējusi badā visus savus penātus un larus, vai vismaz likusi viņiem iegrimt dziļā grūtsirdībā. Tā nu tagad dzīvoju bez svētības, bez cepeškrāsns, bez kārtības. Mani augi vīst, mani dzīvnieki skumst, es pat šņaucu degunu un nevaru saņemties nekam.

124
nopirku blenderi un esmu priecīgi satraukts par savu nākotni.

Automātiski
Cilvēks kurš tup automātiski izskatās pēc krupja

vīrs negrib pārcelties uz Skotiju.
jāmeklē jauns vīrs.

dabas takas
visu laiku domāju, ka vajadzētu pierakstīt un aprakstīt īsi tās dabas takas/ pastaigu takas/ vietas, kur dodamies īsākos un garākos pārgājienos. jo beigās jau sanāk, ka diezgan bieži nedēļas nogalēs paņem pāri(s) draugus un aizbraucam izvest suni paskriet.

Tātad
#Pastaiga1 (24.09.2017)
Vieta1 - Mālpils dabas taka.
Sākām pie tilta pār Mergupīti (te sākoties tā saucamā Makšķernieku taka). Atradām, kur nolikt mašīnu. Savilkām apavus un devāmies zīmes norādītajā virzienā. Nogājām diezgan mazu posmu no kopīgā takas garuma, smagi saslapinājām kājas, taka tur principā nebija, skati diezgan meh. apskatījām dižozolu, mazliet apsūbējušu un nekoptu piknika vietu pie tā un devāmies prom. Lielākais mīnuss - septembrī taka bij aizaugusi un tā ir lineāra. iespējams, lai būtu forši, jāiet taka no sākuma līdz beigām un jācer, ka galā kāds sagaidīs.

Vieta2 - Vedzes dabas taka
Gandrīz pabraucām garām ceļgalam. Noparkojāmies un devāmies iekšā. Uzreiz sajūsmināja jaukās norādes, nesen atjaunotās bultiņas visā takas garumā. Takai bija skaists reljefs, burvīgs mežs, stingra pamatne un skaisti skati. Takas vidū bija piknika vieta, kurā iepriekšējie apmeklētāji bija atstājuši romantiskas sveces uz galda. Dusmojāmies, ka nepaņēmām ēdamo līdzi. Vienīgā problēma bija takas beigas, kur daba bija sadusmojusies un aizblīvējusi taciņu, tāpēc meklējām apkārtceļu pa mežu, kas arī sanāca diezgan jauks. šobrīd favorītvieta, kur vest izskriet sunci un pašam izkustināt kaulus. nav arī baigi gara, līdz beigām pat nepiekūst.

Vieta3 - Velna klēpis(grāvis)
Braucot uz Ērgļiem, pamanījām norādi uz Velna grāvi. yolo - braucam apskatīt. pēc 3 km vēl neko neredzam, līdz pamanam ceļa malā klasisko brūno kultūras norādi un Velna klēpi. Zīme rāda uz pļavu. Burtiski. Nekāda attāluma, apraksta, taciņa,s nekā. Sākām domāt, ka objekts ir pļava. Bijām vīlušies. Sākām gūglēt. bļa, google saka, ka tur ir jābūt krutam akmeņu krāvumam upītes vidū. mēs pat upīti nekur neredzējām tuvumā. sākām meklēt pēc koordinatātām. izbridām žampas un ūdeņus, bridām pa dubļiem, lauzāmies cauri nātrainam izcirtumam, kūlāmies lejā pa krauju, lai atrastu meklēto. un atradām. un bija riktīgi skaisti un kruti. kājas pēc nātrēm niez vēl šodien. pēc tam atradām info, ka no otras puses tā piekļūšana esot daudz ērtāka. tas vēl jo vairāk lika apšaubīt zīmes nepieciešamību pusē, no kuras meklējumos devāmies mēs. bet velna klēpis kruts.

Pēdējā laikā, darot kaut kādus darbus pie datoriņa, esmu totāli uzsēdies uz šī i-radio: Lofi Hip Hop Radio 24/7. Kvalitatīvs čillaxs. 

Sicīlija
man likās, ka Sicīlija man patiks ļoti ļoti, bet patika tikai ļoti. kaut kas tur bija tāds, kas man nepatika, bet es nezinu, kas. tur nebija albānijas sajūtas, bet bija, tur nebija arī itālijas sajūtas, bet bija, tur nebija marokas, bet bija. kaut kas no visa kā. bet es nenoķēru to īsteni sicīlisko. lai arī pamalāmies pa visurieni. gan darījām daudz, gan nedarījām neko.

vienā benzīntankā gāju uz wc, bet tur - tikai liela tukša telpa, motoreļļas plakāts un stūrī paliela mākslīgā eglīte.

'Back To The 80's' | Best of Synthwave And Retro Electro Music Mix for 2 Hours
https://www.youtube.com/watch?v=52_uFG27EJQ

Kontekstā ar Vācijas vēlēšanām, nesaprotu, kāpēc mediji, tai skaitā solīdi kā BīBiSī, bieži anti-islamiskus saukļus raksturo kā rasistiskus. Kategorijas kļūda. Vai tas ir vienkārši kaut kādas inerces, jo izgājušos laikos islamticīgais automātiski bija arābs, vai arī kāda cita iemesla pēc?

Gnostics, Buddhists, New Agers, etc. say that the external world is an illusion and a distraction from beautiful inner truth. I have come to think that is actually a profoundly wrong answer to the question of how to find meaning in life. [..] I think there is a much more convincing answer to this question [..] I think developing relationships of mutual love (both romantic and brotherly) and doing work (both professionally and for hobbies) that is valuable and satisfying to yourself and others are really what make people happy. It is the lack of these things, not the lack of some esoteric, unexplainable mystical knowledge that you only get after your 16th year of meditating and fasting as a hermit on a mountaintop, that I think makes many people in the modern world unhappy in the face of material abundance.

Labs arguments; šķiet, ka 18 gadu vecumā domāju tieši pretēji. Tagad domāju, ka jābūt balansam. Un joprojām uzskatu, ka sabiedrība daudz pārvērtē eksternālo; kad augu, man bija zināma pretreakcija pret apkārt absolūti dominējošo eksternālo kultūru (I wish I was around a better one).

Līdzeklis pret....
Ada raksta, ka esmu kā ibumetīns...

Smieklīgi, bet vēl jo smieklīgāk, ka viņai drošvien taisnība.

Atvasara.... bet es jau atkal vēlos ziemu, vēlos, lai ārā ir drūms un tumšs, auksts un riebīgs, un cinisks skaistums ir tajā, ka šo manu vēlēšanos drīz piepildīs.

Matemātika
Mīļie cilvēki, kā lai šeit tiek līdz iznākumam? Man pa vidu sajūk darbības un sanāk citi cipari.

Q) An office table contains a few large, medium and small envelopes. The number of large envelopes is 3 plus 50% of the number of medium envelopes. The number of small envelopes is 3 times, 20% of the number of large envelopes. There are a total of 66 envelopes on the table . How many small, medium and large envelopes are there on the table?

L = 3 + 0.5M / S = 3×0.2xL / S+M+L = 66

Converting all equations into standard form

L – 0.5M = 3 / 0.6L – S = 0 / L + M + S = 66

Solving the above equations,

S = 12 M = 34 L = 20 envelopes

un tā nu mēs tagad dzīvojam, jā ;)
ha, un jau nedēļu bez pīpja - nervu sistēma stabila, acu skatiens fokusēts ;)

me aint dead yet
kaut kā nerakstās pēdējā laikā
nav tā, ka nekas nenotiktu
is just rudens
un septembris

vīkendā biju Rēzeknē.

Vingrošanas attīstības vērotāja piezīmes.
Agrāk viss bija kaut kā vienkāršāk. Vairums ar ķermeņa formām neapmierināto dāmu apmeklēja aerobiku, varēja arī neko neapmeklēt, no rītiem to rādīja televizoros, līdz ar to, šito visu varēja izveikt mājās. Arī kungiem, kuri neko no tā paši nepiekopa, bija kaut kāds priekšstats. Tagad ej nu sazin, ko nozīmē visas tās ajengāras, hatha un fitness jogas. Kas notiek body toningos, fat burneros vai strip plastikās. Ar ko atšķiras pilates no zumbas un viss augšminētais - no tabatas. Sāku saprast savas vecmāmiņas tukšo skatienu brīžos, kad kādos ģimenes pasākumos bračka man stāsta kaut ko par roumingiem broudkāstingā.

Dveesele atrodas sirdii un ir tas aspekts, caur kuru mees esam vienoti ar Visuma radiitaaju ( kursh ir vienots ar VISU). Bet Augstaakais Es ir apmeeram metru virs galvas un ir shautrveida individuaalaas izpausmes shkjemba. Dveesele ir vienota ar visu un Augstaakais Es ir Avota unikaals skatpunkts/perspektiiva, caur kuru vinjsh izzina sevi. Pilnveertiigs dievcilveeks ir tas, kursh shajaa iemiesojumaa vienlaiciigi apzinaas savu vienotiibu ar visu + speej vadiit sho vienotiibu (radiit savu realitaati). Taada ir patiesaa individuaalisma jeega - tu neesi noshkjirts no visa, tu apzinies savu saistiibu ar visu, bet tu esi virs taa ( Augstaakais Es - viirishkjais, augstaaks par Dveeseli - sievishkjo). Ja "sieviete" (vienotiibas apzinja) valdiitu paar "viirieti" (individuaalo apzinju), tad buutu tikai viena radiitaaja unikalitaate (Eedenes daarzs). Mees gribam daudzu kopradiitaaju unikalitaati, arii saakotneejais radiitaajs to veelas, jo mees esam vinjsh.

---
Sirakūzas – Noto – Vendikāri rezervāts – Modika – Palermo – Kapo Zaferano – Monreāles katedrāle – Pico-kanes rezervāts – Čefalu – Taormīna – Katānija.

: kur ir?
es tā saprotu, ka turpinājuma šai the girl with the dragon tattoo versijai nebūs nekad vispār vairs, ja? jau 6 gadi riņķī. transformeri kļuvuši tik neskatāmi, ka aizmiegu pirmajās 15 minūtēs jau kuro reizi, tomēr tur daļas dzemdējas tik ātri, ka pat nespēj izsekot. atceros, vēl pirmspēdējo daļu nenoskatījos, jo arī aizmigu. bet te mums tak gluži skatāms (pat atkārtoti) kino, neskatoties uz visiem komentāriem par to, ka zviedru versija krietni labāka (taisnībsakot, nu nez, es tik pārliecināti vis neteiktu), un nekā - čušš - nekāda turpinājuma. mistika.

Lasu Ikstenas "Mātes pienu" un izkunkstu lamuvārdu ikreiz, kad viņa olšūnu sauc par olnīcu. To viņa dara bieži un neglābjami konsekventi. Tātad stulbums, nevis nejauša pārrakstīšanās.
Jau pēc pirmās reizes apskatījos, kas ir redaktors. Sajutos nepatīkami pārsteigta. Nu, labi, rakstniecei te mākslinieciskā iz(k)laidība, bet viņš, kur viņš ir skatījies?
Iespējams, tā ir kāda mana īpašā obsesija, taču šādas nesekmīga pamatskolnieka muļķības man ļoti traucē uztvert tekstu. Jo, nu, kamon, liecieties mierā, kā lai es noticu, ka galvenā varone ir ginekoloģe, ja man no lappuses lec virsū olnīca olšūnas vietā?!

cidoniju spēles
Tātad, ir zināms, ka stundas laikā varu novest līdz cukurojamu cidoniju šķēlīšu statusam 250 g šo jauko augļu. Tas nozīmē, ka kilogramam vajag 4 stundas. Tālāk tas nozīmē, ka vienas Troņu spēles sezonas garumā var izstrādāt 2,5 kg cidoniju. Esmu noskatījusies pirmās divas sezonas. Vēl palicis viens lielais maiss ar āboliem (apmēram 10kg). Ko es mizošu pārējās 5 sezonas?
Par pašu faktu, ka visus kulta seriālus vienmēr esmu atklājusi vidēji 4-5 gadus pēc tam, kad visa pasaule jau par tiem ir izfanojusies, es šoreiz nerunāšu. Tā vienkārši ir, un ar to ir jāsadzīvo.

Man vakar piezvanīja mans onkulis - tēta brālēns. Viņš arī interesējas par dzimtas koka kopšanu un es viņam aizsūtīju uzaicinājumu Myheritage piedalīties tā veidošanā. Vakar tā drusku parunājām. Un - kad es ar viņu runāju, mazmazlietiņ bija tāda sajūta, it kā es runātu ar savu tēti - tad, kad tētis labā noskaņojumā. Balss tembrs, runasveids. Tā ļoti silti palika ap sirdi. Viņš jau ir šad un tad palīdzējis manam vecākajam brālim ar saimnieciskām lietām, jo viņam ir vēl viena kopīga iezīme ar manu tēti - viņš arī ir ļoti apķērīgs uz visādām tehniskajām lietām.
Bet vispār - uzvēdīja tāda dzimtas atbalsta sajūta. Ar baltu skaudību apskaužu tos, kuriem ir tādas stiprās dzimtas. Kādreiz es spēlēju kādā ballē, kura izrādījās manas kursabiedrenes dzimtas salidojums (tur bija ap 200 cilvēkiem).

Es tagad zinu kas ir sieviskiba.
Kad tu pasmaidi, pavejo ar gurniem, pamet ar aci. Pietiek ja tu pacelt vienu uzaci. Tad tev nav vajadzigs ne papagailja apgjerbs, ne shiks matu griezum.
Vienkarsi buut, smaidiit, raudaat, lauties.

lauzti kauli
atonomija

*apcerīgi skatās pa logu pelēkajā nekurienē pa logu ārā*
nez, aizbraukt pēc tā aifōna šodien, vai?

bet vispār ir diez gan normāla trakuma lēkmīte. viss tāds, nu kaut kāds dīvains. un ir diez gan jāsakož zobi, lai noturētos vertikāli.

Upd.: paskatījos savus avg phone usage status. es vidēji mēnesī norunāju 3 minūtes izejošajos zvanos. 3. trīs. minūtes.

meaning in movement

2.0

mājsaimnieces piezīmes
Nedēļas nogalē nolēmu uzcept picu. Bet, ko darīt, ja picu gribās, bet ir arī jāpabaro visādi tur miltu nelietotāji? Lūk, ko! Uzcept picu no puķkāpostiem!
Jā, jūs dzirdējāt pareizi. Sarīvēts puķkāposts + sarīvēts siers + ola. Visu samaisa, izliek plānā kārtiņā un iemet krāsnī uz ~15-20 minūtēm. Kad pamatne gatava, saliek virsū visu, ko kārojas, un iemet krāsnī uz vēl kādām 5 minūtēm. Un voila! Afig veselīga pica gatava!
Goda vārds, es zinu, izklausās jocīgi, bet dzirdēju atzinīgus vārdus gan no regulāriem visvisādu picu ēdājiem, gan no tiem, kas par puķkāpostu īpaši nefano (viņa pēc puķkāposta negaršo, goddievvārds!).
Tā ka jūs tur visi out there, kas viena vai cita iemesla dēļ met miltiem lielu līkumu - pamēģiniet! bozena, es tieši par tevi un tavu Jaunkundzi iedomājos! ;)

mēs spēlējam Duckgame katru vakaru (panorāmas laikā) visi četri. Simons ir man klēpī ar salauztu pulti un aktīvi līdzdarbojas, un arī traucē - sper ar kāju pa klaviatūru, pults vadu vai zīž, tāpēc es gandrīz nekad nevaru uzvarēt. mēs ar E spēlējam ļoti labi, bet tomēr Ingmārs ar savu geimera backgroundu mūs sakauj.
vakar vakarā, kad noliku bērnus gulēt, nolēmu pierādīt, ka varu vinnēt. tas bija intensīvs mačs, kura visu laiku bijām līdzās, vairākos raundos neizšķirts, bet beigās es nokritu no kartes, un I ar vienu punktu uzvarēja. aizgāju gulēt zvērīgi nikna.

Pilnīgi jūtu ka ciba man uz kādu brīdi jāpārdēvē par hipohondriķa dienasgrāmatu.

aizmuka no bebīšskolas

septembris
pirmā diena kantorī

Tom Rosenthal - It's OK

102
Brīvdienas bija interesantas ar celšanos no rīta agrāk kā darbadienās, lai laicīgi nokļūtu uz Rīgu. Vilciena vagoni tik tukši brīvdienu rītos, pilnīgi prieks braukt. Nedēļas nogale arī kaut kā garāka šķita, kaut arī puse no katras dienas pavadīta ārpus mājas.
Pats pasākums arī visai interesants, jo tās trīs stundas bija salīdzinoši viegli nosēdēt.
Pie reizes nopirku arī "Grāmatu par prieku", par kuras iegādi nevarēju izšķirties, bet tā kā viņa tur maksāja lētāk nekā grāmatnīcās, bet tikai par vienu euro dārgāk kā izdevniecības internetveikalā..

RIP Wild Beasts
šie šekspīriskie pediņi man sagādāja ļoti daudz muzikālas baudas un prieka

https://www.youtube.com/watch?v=DwHoh2vNdiA

Piena Oolong tēja smaržo un garšo pēc paradīzes. Es pat neņemtu ļaunā, ja tas būtu mans pēdējais dzēriens.

Dievietes vibrācija
Sieviete ir idēla. Tai nav jāuzlabo sevi, ar varu jātiecas pēc kaut kā ārpus sevis.. viss, kas mums jādara - jāatbrīvojas, no uzslāņojumiem, no svešiem priekštatiem, un uzspiestiem redzējumiem. Plaukt autentiskā spēkā. Plaukt, un būt ar tiem, kas mūsos šo Dievišķo dzirksti redz. Un atmest visu un visus, kas nē..
Pašmīlestībā, pašcieņā, ik dienas. Vērot sevi, domas, kas nesakrīt ar augstāko būtību, apzināties un palaist vaļā.. kā tos, kas neredz manī manifestētu brīnumu..

Kāpēc gan es varēju iedomāties, pieļaut domu, ka varu būt laimīga?
Nedēļas nogali pavadīju bērnu ballītē... Šī ģimene ir ļoti īpaša. No tām, par kurām sapņo. Kāpēc gan iedomājos, ka varētu būt daļa no tās? Es neesmu radīta laimei un māku tikai ciest. V.sirds mūžīgi piederēs viņa bērnu mātei, jo viņš ir kā gulbis - skaists un cēls. Labāk būtu vēl nebraukusi ciemos un padzīvojusi ilūzijās un pajutusi vēl mazliet dzīvotprieka.
Ne velti tetovējumā uz rokas "cerība" esmu aizstājusi ar "drosme". Nav cerību. Nav. Man jābūt drosmīgai, lai izdzīvotu viena un neizskrāpētu ar nazīšiem "mīlestība".

/

Vsp tas ir negodīgi pret mani... izmantot manu lētticību, naivumu, empātiju... ticību brīnumiem un maģijai, zinot, ka nav gatavs un nez vai būs, pavērt durvju spraugu, ļaut apsildīt stūrīti sasalušas sirds un tad aizcirst durvis... iepazīstināt ar sev tuviem un mīļiem cilvēkiem, nojaušot, ka es viņus tūliņ uzreiz iemīlēšu...

jāuzlej kaut kas degošs uz rokas.... jāizdzēš tetovējums.

jo tagad es vēlos skriet, meklēt V. sievu un palīdzēt viņai tikt ārā no bedres, no kuras pati nevēlas izkļūt... salabot... salāpīt... salīmēt visiem sāpošās sirsniņas, lai ir laimīgi.

Ich hatte niemals jemanden,
aber allein zu sein war nicht halb so schlimm wie zusammenzugehören mit einem Herzensbrecher, einem Lächelnfälscher
Meine Jahre allein haben mich zerfressen.
Ich lauf im Kreis, im Kreis und es tut weh.
Ich weiß, der Kapitän geht mit dem Schiff unter, das muss sein.
Ich kann halt nicht schwimmen.
Herzensbrecher, Lächelnfälscher,
wie hab ich dich in mein Leben lassen können?
Jahre allein haben mich zerfressen.
Und ich seh so stark aus, wenn das Gewicht der Welt mir nicht die Schultern bricht.
Das bin doch nicht ich: Von Selbstvertrauen zu Zweifel in 30 Sekunden.
Ich würde doch meine Seite auswählen und dir sagen, dass du Recht hast. Aber ich kann nur falsch liegen.
Ich bin nicht größer als das Leben,
Mein ich, was ich sage, oder ist es nur die Krankheit, die mich nie nach Hause kommen lässt?
Ich hasse den Punkt, wo man sich fragt, ob es das "Wert ist".
Ich kann mich nicht auf eine Seite stellen.
Sag mir nicht, dass das die Welt bedeuted.
Mein Herz liegt schon auf dem Boden und meine Ohren bluten.

750. There's more than one way to do it
Gandrīz viss liekas kā pienākums. Pienākums ēst, gulēt, iet uz uni, iet ciemos, braukt ar riteni, mazgāties.. Jādara tāpēc, ka jādara.
Tik kafija un grāmatas vēl neliekas kā obligāts pienākums. Un Biofabrication ir kaut kur pa vidu..

Nesen sapnī redzēju J. Apķēros un nelaidu vaļā - tik ļoti pietrūkst cilvēciskā fiziskā kontakta. Tas arī, visticamāk, iemesls, kāpēc gandrīz sanāca atkārtot to 10 gadus seno kļūdu. Bet sekas nav tā vērtas.
Būtu jauki, ja varētu kādreiz tikt pie cuddle-buddy - būtu skinship bez visām problēmām, ko sagādā romantisko/intīmo atiecību veidošana. Kā kādreiz bij ar Nim..

Piekdien pavadīju 9h stādot mazas nezālītes. Meditācija un šausmas vienlaicīgi. Un muskuļu sāpes. Kāpēc cilvēki to dara?
Šodien jāiet apraudzīt, kā audžubērniņi pārdzīvojuši brīvdienas.

kā saucās tas analfabētisma veids? nu kad izlasa tekstu bet nesaprot jēgu? vecāki, māciet bērniem lasīt. ja ne paši tad samaksājiet. būs citiem jāplēš mazāk matu (savu un svešu)

nu, ja mūs apsteigs vēl kādas pārdesmit reizes, čista nopirkšu visurgājēju un iztēlošos, ka esmu filmā mad max. 500 eur, gulbene.

eine Angst nach der anderen folgt mir nach Hause, und wird zur Realität. Ich bin ein Versager, ich bin eine Missgeburt. Das letzte, was du brauchst.
Ich zitter Erdbeben bei dem Gedanken, dass mein Leben beudeutungslos ist.
Meine Vergangenheit verspricht mir - am Ende erstick ich.
Ich kann nicht mehr. Lass die Luft aus meinen Lungen.

dažādība ir tas, ko mums vajag
The Bad Batch - kad tiek pāri pirmajiem kadriem, ļoti ievelk. noskaņa un vide like .

Ekspedīcijas vlogs - CĒSIS - kasešu nakts un milzu klintis
Pirmkārt jau pašas Cēsis ir ļoti ōsam un labais laiks ļāva uz pilnu klapi klaiņot pa vecpilsētas ielām. Super sagadīšanās pēc tikā uz īpašo kasešu nakts disko, kas bija mega cozy pasākums un ballējām līdz kritām. Bet trešajā dienā, neskatoties un grūtumu sirdī, aidevāmies aplūkot milzīgās Līču-Laņģu klintis - ĻOTI IESPAIDĪGI!

SAITE UZ VIDEO: https://www.youtube.com/watch?v=ha9-JnBh098


upload image sites

Reizēm sajūta, ka prasās Ķīnveidīgu interneta kontroli. Vai ko tml. Izlasu poliču ziņas par mikrorajonā ar nazi sabakstītu cilvēku un notvertu bakstītāju. Pie raksta viens komentārs. Saite uz Delfu rakstu par mentiem, kas iesaistās točku biznesā. Kaut kas n osērijas, kad Delfu neandertālieši nokļūst Feisbukā.

rīta olimpiāde vēderā. es teiktu, ka mākslas vingrošana. ņemot vērā iepriekšējo dienu pieredzi, nekur ātrāk kā ap četriem nedrīkst nekur iet, jo ta atkal būs pzdc ar tiem krampjiem.

kā mani kaitina šīs nemitīgās dejas par un ap cipariem. pat ja diezgan nepārprotami pajautā 'cik'

Have We Met Before?

krank krank krank
Es ist krank, krank, krank.
Menschen auf den Knien, Menschen und ihre kranken Bedürfnisse.
Wir leben in einem Märchen, das an den Nähten reißt.

Paldies, mīļie, par atbalstu.

es varētu kādam maksāt, lai ienēsā jaunas kedas.

MPUMP MD UKEP
Mans patvērums un mana pils – mans Dievs, uz ko es paļaujos!

: kalev spa & waterpark hotel
uztaisījām tādu kā pāru ceļojumu un nedēļas nogalē aizbraucām uz tallinu, kas man gluži labi patika, jo es taču esmu sabiedriska būtne, un the more the merrier, jo īpaši, ja ir saprātīga kompānija (piebilde vietā, jo te uzreiz atceros citu ceļojumu, kurš izvērtās par [emocionālu] spriedzes filmu). iebraucot igaunijā, tā īsti nemaz nejūti, ka būtu kaut ko šķērsojis. kamēr atpakaļceļā, iebraucot latvijā, tevi uzreiz sagaida visādi pretenziju uzraksti  - "latvijā par valsts autoceļu lietošanu jāmaksā nodevas!" un "latvijā tiek veikta videonovērošana!" it kā mēs iebrauktu kādā kara bāzē (on a related note - arī mūsu no kanādām un anglijām atsūtītos aizsargus mājupceļā redzējām - mājupceļu bremzēja vesela karavāna, braukdama ar ātrumu 60 km/h; džīzas kraist, like, come on, tas ir nožēlojami un apkaunojoši, nemaz jau nerunājot par to, ka aizsardzības ziņā pilnīgi bezjēdzīgi).
vispār, pie viņiem galvaspilsētā viss tā klusi un mierīgi, nekādas naprižonkas, kā rīgā, piemēram. cilvēki nekur neskrien. gan jau pat britiem tur kauns čurāt uz pieminekļiem.
p.s. nevaru nepieminēt televīzijas torņa apmeklējumu - mums gan nebija drosmes iekārties drošības siksnās un manevrēt gar malu, bet paskatījāmies pa lūku 175 m lejā, un tas vien jau bija ekstrēmi.

braucu uz minsku, ko tur padarīt, kur aiziet? pirms trim gadiem pīpējām uz ielas viņu valūtu, šoreiz varbūt varētu aiziet arī līdz kādam foršam bāram.

Ko lai dara, lai bērns pats pildītu mājas darbus??? Pagaidām idejas apsīkušas.
Toties nedēļas nogalē pazāģējām malku, vidējais puika palīdzēja. Mazākais salasīja tiešām daudz ābolus, no kuriem paši puikas izžmiedz sulu - 12 litrus "Konfetnajas" sulas. Un no mīkstajām izspiedām sanāca vēl 2 litri zaptes. Toties nesanāca samarinēt bietes un izsūkt istabu.

Pagaidām attiecībā uz bērnu piedabūšanas pie mācībām galējais cerību stariņš ir datora laika limits uz 30 minūtēm dienā, lai tiek pie eklases, kā arī TV atslēdzu internetu. Cerams kaut kāda pozitīva ievirze būs.

apņemšanās
Vajag atrast juvelieri. Vajag šo to salabot un šo to gribu uzmeistarot.

Iešāvās prātā doma ka copyright varētu reformēt tā, ka pēc pirmajiem 10 gadiem kamēr autoram (jeb mantisko autortiesību turētajam) ir monopols uz produktu, izmantošanas tiesībām būtu jāpāriet uz visiem, visi tie public performance un tml. tiesības jau pēc 10 gadiem. Tas ir, pat ja darbs nav pārgājis iekš "public domain", nedrīkst būt tā, ka darba izmantošana nav iespējama, tikai tāpēc ka kāds tiesību turētājs tup uz siena kaudzes.

Ja izmantotājs kaut ko nopelna, autortiesību turētāji varētu darbūt kaut kādu procentu no ienākumiem, bet nebūtu nekādu barjetu taisīt visādus servisus, elektroniskās (filmu) bibliotēkas, utt - par par maksu. Lai autortiesību turētāji tik piesakās un stāv ar maisu...

(Kā piemērs - netflix varētu rādīt visas tās multenes par kurmīti, poh par autortiesību turētājiem. Tie var arī kaut kādu kapeiciņu iegūt, bet bez pretenzijām uz monopoltiesībām.)

***

Tas atrisinātu arī "personīgās digitālās bibliotēkas" problēmu - ka ja es esmu pircis visādas Kindle grāmatas, vai tamlīdzīgas tikai-digitāli saglabātas mantas (spēles, utt), kā lai tās varētu nodot pēcnācējiem. Šobrīd tāds ad-hoc risinājums ir "ģimenes" konti kas ļauj piekļūt pie spēlēm/mūzikas/utt visiem ģimenes (jeb klana) locekļiem, bet reāls risinājums būtu tāds, ka visas tās spēles, mūzika, utt, būs pieejama visiem bez nosacījumiem, tikai tiem 10 gadiem paejot. Pērkot šodien mēs garantējam ka tiek izstrādātas jauni labumi, bet reizē arī nav tā ka nopērkot spēli, tā būs zudusi pēcnācējiem, dēļ kautkādiem "digital rights management" monopolstāvokļa sūdiem.

Nedaudz līdzīgi kā nav jāšujas par to ka kāds albūmiņš nav pieejams pārdošanā, jo caur Spotify kontu (vai Prime, vai vēl kk) ir pieeja visai mūzikas krātuvei.

Šodien uz skolu vilkšu melno džemperi, kam, lai nerastos nekādi pārpratumi, uz šiltītes rakstīts "Blue".

Patriarhija ir nevis kāda no "nosauktajām lietiņām", bet loģiska struktūra.
Cik reizes dzīvē jūs esat aizstājuši vienu loģisko struktūru ar citu?
Viss čill.

Pretīguma sajūta, kas pārņem mirkļus pirms atgriešanās realitātē. Šajā starptelpā, kur skumji sagrūst atmiņas, un nospīlējas maksimāla pretestība pret savu dzīvi. Bet tad tu izvem pirmo ierasto realitātes darbību, nomirsti, un esi pilnasinīgi atgriezies ellē. Gribas pagātnē ieskriet kā atvērtās rokās, kas tevi nosargās mūžīgi un nekad nelaidīs vaļā. Bet laiks tevi aukstasinīgi un bez žēlastības grūž uz priekšu nezināmajā, kas reizē ir vecs, pretīgs zināmais un šķiet posts.

es nesaprotu kā viņai varu patikt, vai arī es viņu paceļu augstāk nekā viņa ir patiesībā un tāpēc viņa šķiet tik skaista un forša, es nez

A. draugi vakar paņēma ābolos, bija fantastiski skaista, silta diena un mēs paši tikmēr bijām iepirkties - veids, kā izcūkāt jauku, fantastiski siltu atvasaras dienu. bet, nu, ko vajag, vajag. turklāt, es pati uzstāju (jo vēlāk nebūs kad). man ir mišelina sieviņas jaciņa, izskatos pēc sniegavīra. toties silta jaciņa.

pateicības:
draugi,
vesels bērns,
smuks vīrs,
saullēkts pēc pusotras stundas, plūdeni tuvojās laiks, kad bez saulītes strādina - pieredze saka, būs vēl sliktāk,
mājas,
pirmā spāņu valodas stunda


ja vēl izdotos noķert to domeli, kura mani katru nakti ap četriem ceļ augšā, būtu pavisam lieliski.

Ja Beha lido - nu, nevajag te, ja?
Tā patīkamā murrāšana, kas parādās ap 110km/h un uz augšu.

lenorad vārdiem izsakoties, "motorā pamostas naids". ^_^

****************************
❊Ir mokoši grūti saskatīt cerības sauli, kad viss ko tu redzi ir ar baiļu mākoņiem apmākušās debesis no kurām krīt izmisuma asaru lietus. Bet, lai uzplauktu dzīvība arī lietum, tāpat kā saulei ir nozīmīga loma. Bet, lai rastos lietus ir nepieciešamas apmākušās debesis, kuras uz nenoteiktu mirkli aizklāj sauli. Bet savukārt, lai rastos apmākušās debesis ir nepieciešami mākoņi, kurus rada pati saule.
Tāpat kā apmākušās debesis un lietus nevar eksistēt bez saules, tāpat arī bailes un izmisums nevar eksistēt bez cerības. Un tikai tāpēc, ka mēs šo cerību neesam spējīgi saskatīt, nenozīmē, ka tā vairs neturpina eksistēt, jo tāpat kā saule turpina eksistēt arī mirkļos, kad debesis ir apmākušās ar tumšiem mākoņiem, tāpat arī cerība turpina eksistēt mirkļos, kad prāts ir apmācies ar baiļu izmisumu.
S.B

****************************
❊Ir grūti saskatīt cerības sauli, kad viss ko tu redzi ir ar baiļu mākoņiem apmākušās debesis no kurām krīt izmisuma asaru lietus. Bet, lai uzplauktu dzīvība arī lietum, tāpat kā saulei ir nozīmīga loma. Un lai rastos lietus ir nepieciešamas apmākušās debesis, kuras uz nenoteiktu mirkli aizklāj sauli. Savukārt, lai rastos apmākušās debesis ir nepieciešami mākoņi, kurus rada pati saule.
Tāpat kā apmākušās debesis un lietus nevar eksistēt bez saules, tāpat arī bailes un izmisums nevar eksistēt bez cerības. Un tikai tāpēc, ka mēs šo cerību neesam spējīgi saskatīt, nenozīmē, ka tā vairs neturpina eksistēt, jo tāpat kā saule turpina eksistēt arī mirkļos, kad debesis ir apmākušās ar tumšiem mākoņiem, tāpat arī cerība turpina eksistēt mirkļos, kad prāts ir apmācies ar baiļu izmisumu.
S.B

man lokālais barčiks ir diez gan interesants. par spīti tam, ka man tur daudz neaicinātas uzmanības tiek, tur ir diez gan jestri. tur ir visādi dīvaini cilvēki. un trešdienās un svētdienās ir bārmene Džemma. Džemma ir vairākas reizes neaicinātiem cilvēkiem aizrādījusi manā vietā, ka es te nāku iedzert, nevis. barčika landlords arī ir foršs. tur ir visādi brīnumi, bet reizēm ir tik jauki. un vispār. es tur eju pasēdēt savā nodabā, iedzert, pačatot ar bar staff un Leo.

un. atnācu mājās labi iesilusi. un tagad gribas tikai uzjogot. bet laikam nebūtu tas prātīgākais. tāpēc iedzeršu vēl un centīšos pierimt.

Izslēdzu datoru, pagriezos pret gultu un pateicu FAK. Un pievērsos segas ielikšanai pārvalkā.

Man nav nakts lampiņas. Nu ir, bet nav pieskrūvēta. Un man ir urbis.Un gan jau kāda skrūve atradīsies. Bet visu laiku varēja iztikt. Kamēr netiku pie drukātas lasāmvielas.

laboju lugu (kas savā ziņā ir sarežģītāk par pašu rakstīšanu), kaķīts guļ blakus un murrā un es domāju "bļa, kā es viņu mīlu". ar dzīvniekiem man tāpat kā ar ūdeni.

Skaistums
Tehniska iemesla dēļ (meklēju konkrētu draudzenes bildi kompilācijai) paskatījos savas kāzu bildes. Es biju nereāli skaista līgava. Man nebija ne profesionāla meikapa, ne friziera, visu pati darīju, nav iemesla man tur izskatīties kaut kā īpaši citādāk nekā parasti, un es tur izskatos ļoti skaista. Nevis vienkārši labi, bet ļoti labi.
Un tā es nekad vairs neizskatīšos. Es varētu notievēt, uzkačāties, sakopt ādu un matus, un es vienalga vairs nekad tik skaista nebūšu. Tas laiks vienkārši ir garām. Es varu izskatīties labāk un sliktāk, un es varu izskatīties labi savam vecumam, bet tur vienmēr būs klāt tas, ka izskatos labi "savam vecumam".
Un man ir pilnīgs miers iekšā par to. To es sapratu brīdī, kad man no sirds apnika klausīties tajā, kā novēro manas svara izmaiņas, cildinot, ka izskatoties tievāka. Takš man pie dirsas vai es izskatos tievāka vai resnāka. Man ir savs limits, kuru es nepārkāpšu, bet man nav tās vēlmes izskatīties pēc jaunas meitenes. Es patiesībā labi jūtos tā, ka izskatos pēc sievietes, jo ar savu bērna ģīmīti un vēl joprojām perfekto sejas ādu mani tāpat uzskata par jaunāku. Sievišķīgas formas vienkārši palīdz man izskatīties pēc tā, kas es esmu - 32 gadus veca, pilnīgi pieaugusi, nobriedusi sieviete nevis jauna meitene. Un es negribu izskatīties kā jauna meitene. Ja es varētu tagad atgriezties tādā ķermenī, kāds man bija, un sākt no sākuma, es varbūt to gribētu, bet es esmu tāda, kāda esmu, un man nav bail no tā, ka es izskatos sliktāk vai vecāka, vai resnāka nekā tad, kad man bija 18.
Tas neliedz man ģērbties gotiskās drēbēs vai kruzuļainos svārkos, vienkārši es arī savas netradicionālās drēbes pielāgoju savam vecumam, un, manuprāt, ka es izskatos labi. Savam vecumam. Un vienkārši labi es vairs neizskatīšos nekad, jo pareizi ir būt jaunai, tas ir tas īstais skaistums, cita nav, un man ir ok, ka vairs tas nekad man nebūs. Varbūt tāpēc, ka jaunības skaistums ir vienkārši blakusprodukts, bez savas vērtības pašam par sevi.
Kad es skatos uz cilvēkiem, kam iepatīkas arī vecākas sievietes. Galvenais, ka "skaistas savam vecumam". Tā es skatos arī uz sevi. Un ir labi. Tikai man no malas gan mēdz atgādināt par to, ka tas, kas ar mani notiek - pirmā novecošanas stadija, kad vairs neesi "meitene", un netieši norādīt uz to, ka tas ir slikti un ar to jācīnās. Ka jāizskatās labāk. Ka esmu par resnu, velku pārāk spilgtas drēbes, ka man jau vairs nepienākas, ja nemāku "savākties".
Ejiet taču jūs ieskrieties. Esmu normāla sieviete 32 gadu vecumā, un man nav ne mazākās vēlmes šo savu vecumu padarīt sev nepatīkamāku, skrienot pēc kaut kāda nesasniedzama mērķa - mūžīgās jaunības. Ir man celulīts uz ļeškām, būs viņš man līdz nāves stundai, āda tvirtāka nekļūs. Tāda ir dzīve, un šo dzīvi es taisos baudīt tādu, kāda viņa ir.

Nu man vairs ne no kā nav bail.

Nacionālās desu gatavošanas ieražas
Nekā tur nav no tās Konjaka desas, es nospriedu, vajadzēja pirkt Ar Šmakovku.
Patīkami, protams, ka biodiversitāte mūsdienās skar ne tikai šņabjus, kuri nāk visādās krāsās un lielumos, noturēti uz paipalu olām, filtrēti caur pienu un vienradžu astriem. Arī desas pieejamas ar ķiršiem, konjaku un šmakovku, kā augstāk norādīts.

mīlestības vēstule
es būšu pie taviem logiem
es būšu pie tavām durvīm
es gaidīšu lietū
un es stāvēšu salā
es skatīšos zvaigznēs pie Kauguru jūras
es turēšu tevi kā svētbildīti
es katru dienu skatīšos uz Teodora mīžamvanniņu un tās graudiem
es turēšu tevi kā bērns ievārījuma burku

Reizēm jau lietotājii arī kaut ko jauku pasaka

Fantastic ! ★★★★★
by rach1834 – Sep 22, 2017
Not often am I compelled to review an app - in fact I don't think I have ever done so but KUDOS to these developers - it is invaluable. The features are so compatible for those who manage their portfolio on the go - links to iCloud Drive seamlessly - please make it available on multiple devices soon ! But seriously download on IPad and you cannot go wrong, I have had hugely priced desktop software in the past and it doesn't even come close. Gold stars. And no I don't work for them

hah, Facebook piedāvā man tagad dalīties ar divus gadus vecām atmiņām par kaķīša nāvi. smooth, Facebook, real smooth

Šovakar parunājāmies par Zenītiem arī. Šāds man bija. Palika 12sd
( TTL )

Kaut kā jaīzvēlas pareizais, vai vismaz vienīgais lietoatis, datuma formāts bilžu mapēm. Vecajām tais pēc viena parauga, bet Lightroom liktās ir pēc cita. Arī neslikta, bet mazliet citāda. Bet tas laiakm ir ok. Tā vismaz atšķiršu Lightroom ēras bildes no ziepīša jepegiem.

Nē, nu laiks jau labs un sestdiena arī izdevās kā personība, bet solītais pasaules gals, kā jau parasti. Fe.

Nevaru saprast, vai pēdējā gada laikā es slimoju biežāk nekā pirms tam, vai arī vienkārši mana dzīve ir kļuvusi aktīvāka, un es biežāk pamanu, ka esmu slima, jo man gribas kaut kur iet/braukt, un tad jādomā, vai to varēšu. Un slimošanas arī ir vairāk tādas kā bērnībā - ar temperatūru un visu to karsti un grūti sajūtu, kas gan laikam ir labi, jo vieglāk sevi disciplinēt ar skriešanu apkārt slimai. Bet šoreiz gan ceru izveseļoties overnight.

kognitīvā disonanse. man vēl joprojām ik pa laikam šķiet, ka es neko nedaru. t.i. tas, ko es daru, nav nekas tik svarīgs, ja salīdzina ar to, ko dara citi /insert necessary/, īpaši darba laikā. bet tad, kad meklē konkrētu palīdzību un nosauc konkrētu ciparu, nu tad gan man sāk šķist - wow! jo nu ja man maksātu par stundu tik, cik potenciālās palīdzes, uzreiz jūtos kā supersieviete ar visu to kritisko mazo riebīgo pašpārmetumu balstiņu fonā

since you've been gone
Ar CV uzpucēšanu un motivācijas vēstules sadzejošanu es nu būtu tikusi galā.
Pats labākais, ka rakstīju, rakstīju un pēkšņi sapratu, ka būtu tiešām forši, ja viņi dotu kādu ziņu.
Biju Dentā uz naktspunktu - vēl par vienu akmeni uz sirds mazāk.
Pa to laiku mamma un V. piesēņojuši pilnus grozus gaileņu, baraviku.
Tagad nevaru aiziet gulēt, jo visu laiku vēlreiz jānoklausās, kā Gabriela Montero improvizē par "Don't Cry for Me Argentina" tēmu: https://youtu.be/ZXerl8sjEUI

Es dzirdu pīkstienus. Pussekundi īsus, smalkā toņkārtā frekvencē. Bet i ka laiciņam iepīkstas. Nav ne jausmas, kas tā par notifikāciju. PLanšetē vibro, telefonā nekā jauna. UPSis arī nemirgo. Notifikācija par to, ka jūku prātā? Vai arī tas no kapu vīna vai Takas alus?

Vasarā ievēroju, ka sveši cilvēki uz mani biežāk skatās, kad es esmu uzvilcis kādu no saviem nesmukajiem t-krekliem. Varbūt tāpēc, ka tad es neeju kā lielībnieks.

Neveiklas sociālas situācijas - varbūt viņi tās rada tīšām, lai mani sodītu. Varbūt par to, ka es esmu patmīlīgs, paštaisns, neiecietīgs lielībnieks.

Apstājies!
Paveries debesīs...
Tur gājputni atvaļinājumā dodas!