Latest Posts

salūta vērtētāji
Par uguns brīnumu pēdējām 2 minūtēm bijām stāvā sajūsmā. Intensity over all. Sākums un vidus - sūds, beigas - 10/10. Stāvējām uz Vanšu tilta sākuma, Centra pusē. Jāatzīst, Rīgai 800 salūts kopumā bija daudz intensīvāks un smalkāk nostrādāts.

vai arī tas pēdējais blīkšķis bija signāls beigām? a ja nav TV, tad var pārsvinēt par ilgu?

Skatoties spēļu spīdranu viģikus es sāku saprast jēdzienu 'weaponized outism' un kāpēc tas ir tik ļoti ietekmīgs mūsdienu sociālmēdiju sasaistītās sabiedrības kontekstā un in turn kāpēc tik ļoti liela vēlme pēc cenzūras no varas turētāju puses. Kad NPCNN stāsta kā fōrčans minglo iekš ASV politikas un pepe the frog ir smalki izstrādāts nacistu simbols, es neviļus redzu cik ļoti hohmīgi inner mēmi ir spēcīgāki par tizlu top-down propagandu.

vēl 2:48:xx...

Šodien pirmais sniegs

Kāpēc latviešiem labākais ēdiens ir cits latvietis?
Nesaprotu to mūsu pašnenovīdīgo dabu. Es neesmu nekāds urrāpatriots, bet tā caurvijošā tieksme ciniski ieņirgt par visām patriotisma izpausmēm ir kaut kāda pataloģija maniem zemļakiem. Nu labi, visi tie prazņiki ir mērkaķošanās, bet viņi taču ir optimistiski, pozitīvi lādēti mēmu kamoli. No viņiem paliek tikai labi, tā pat kā no šņaba. Kāpēc to tik ļoti jācenšas apspiest savā kolektīvajā apziņā, aivietot to ar kaut kādu nepārtrauktu īdēšanu? Ir daudz švakākas tautas par latviešiem vispasaules tautu rangā, kuras ir pat ļoti lepnas par sevi un nekaunās sevi priecināt par sevis eksistenci. Dzīvi apliecinošu filozofiju pielieto. Bet mums vajag nīdēt un spļaut visam virsū.

Man šajā kontekstā ļoti patika Endrū Klavana, amerikāņu raksnieka un konservatīviķa, kas pēdējos gados ir dailywire grupas viens no šovemņiem, izteiktais sakarā ar Trampa kalkulēto vai spontāno (hers viņu zina) publisko retoriku - tā ir dzīvi paliecinoša, optimistiska. Viņš gvelž par to kā viss ies uz augšu, viss būs forši un kruto, un tā arī notiek. Viss kļūst foršāk un krutāk daļējo pat dēļ tā, ka valsts līderis aktīvi ievieš publiskajā diskursā pozitrīvu, nevis cinisku un noliedzošu vai izvairīgu retoriku. Tas MAGA šits nav tikai lēzens lozungs, jams konkrēti revaivo oldschool mitoloģiju. Dilberta keksss labi pateica, ka nav svarīgi vai tādi kā viņš spēlē 35D zemūdens šahu vai patiesi tic visam, ko runā, galvenais ir tas, ka šāda veida retorika ir efektīva, radikāli mainoša priekš overtona loga bidīšanas atpakaļ centra virzienā.

kad Rīgā svētki, prātīgākais ir doties prom no pilsētas

Pieēsties ir tāds nafig
Man nepatīk saulainas svētdienas

nolādēts, kādēļ es uz šo uzrāvos, es taču nespēju viņu pēc tam pārtraukt klausīties

iet kaut kur ir forši, bet vai jūs esat pamēģinājuši nekur neiet? absolūti lieliski.

Atvainojos, jo prasu jau otro reizi, Apsolu šoreiz pierakstīt uz visām malām.
Kurā krievu lapā varēja novilkt visādus latviešu albumus?

17. aprīlis 06:58 no rīta rakstīju telefonā savas pārdomas ļoti svarīgās:

Iedomājos, kā būtu, ja 1 rītu pamostos un internets būtu izbeidzies pa nakti. Es jau nemaz nevarētu to zināt. Vnk refrešotu aplikācijas ub nekas nenotiek. Un internets buutu beidzies pavisam.

Simtgades paģiras.

Un kur ir papīros Tieslietu Ministrija? Jebšu tas pieder pie valstiskajiem noslēpumiem, ko neviens nedrīkst zināt? Vienkārši nožēlojams našistu gājiens. Ceru ka lāpu gājienā sadedzinās kādu grāmatu, Vinniju Pūku, vai Pepiju Garzeķi, kuri neatbilst latviskajai dzīvesziņai.

Kaut kāds mauka Petro iedod padomiņus un tas plānprātiņš skrien muti izpletis, mēli izkāris pieprasīt tiesības, jo neesot maksājis alimentus, bet varot tagad sākt parazitēt.

19. apriilii pamodos ar domu ka vislielaakaa baile ir bailes no bezjeegas

Galvaa to teica ar akcentu un plato e

Latvijai 100.
Latvijas simtgadei par godu kodes ir nožļembājušas manam ziemas mētelim piedurkni.

"What is the ultimate form of communication, and will we ever get there?"

sumināti mēs visi, mīlulīši, šodien, ar spožo sauli caur priežu pakalniņiem un mēļo padebesi.
lai mums pietiek spēka ar atvērtu sirdi pret lielo pasauli lepoties un mīlēt savu mazo.

grīdas tomēr neizmazgāju, bet sataisīju rupjmaizes kārtojumu, ar divu veidu brūkļeņu ievārījumu - savas mammas un vīra mammas, pamīšus. saliku vectēva māsas meisenēs, vakarā nesīsim viesos.
un pacelšu vīna glāzi par sava otrā tēva A mammu, viņai šodien ir 100. dzimšanas diena. man ļoti žēl, ka pietrūka 39 dienu, lai ar A pašu par to saskandinātu.

.

ar bailēm atvēru jauno hermaņa interviju. līdz pusei pat patika.

Cālis ar zobenu augstpapēžu kurpēs

Laime ir darba kārtībā

Pirms dažām dienām radio ziņās izskanēja informācija, ka karaspēka parādē tiks demonstrēta nacionālās aviosabiedrības jauniegūtais aerobuss un bruņoto spēku pretgaisa raķetes. Tobrīd man tas izklausījās kā visnotaļ intriģējošs komplekts.

Tā iet, kad parazītam uznāk nepārvarana vēlmīte parazitēt uz Vācijas bērnu pabalsta un mātes alimentiem. Un Latvijas Tieslietu ministrijai atliek tikai iesniegt notu. Vēl mātes tiesības, kura kā kaķene paņem savu kaķēnu zobos un bēg no pārgribējušā runča gribēs apšaubīt?
Viņam tagad ir nepārvarama vēlmīte svinēt Ziemassvētkus. Ziemassvētki būs šādi. Petro sēž pie datora un dračī, bērns uzgrūsts citiem ķimenes locekļiem. Mantiņa izklaidītei.

Mūrnieci par prezidentu!

Androphobia - bailes no pieauguša vīrieša.

Viena no retajām bailēm, kam nav sava šķirkļa baiļu sarakstā. https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_phobias

Es gan varu papukstēt par ''Nameja Gredzenu'' jeb ''The Pagan King''. Holivuda mūs ir izlutinājusi, bet nevar nepamanīt to baiso haosu, kas valda uz ekrāna un starp kadriem.
Tas kontrastainais ''labs un ļauns'' iedeva pamatīgu pasakas sajūtu.
Lielu daļu izvilka camera crew un video montāža. Šoreiz uzslavas tiem, kas lielum-lielo darbu veic aizkadrā un parasti parādās titru pašās, pašās beigās.
Ā, nu protams, aktieriem visu cieņu vienmēr. Savu padarīja un godam. Tik, kas Keišam atgadījies, ka nevarēja savā balsī runāt, bet vajadzīgs voice-overs.


''Baltu Ciltis'' gan bija baudāms vēsturiskais gabals. Parāva vēlmi atraut vaļā mežonīgo, dzīvniecisko pirmsākumu sevī. Pat, ja mušmire jāņem palīgā.
Sagribējās ''pļavu'' iedzert.

Mietpilsoniski, bet visu dienu sēžu pie tv. 2x jau himnu dziedāju

Era Snippets: Schooling (DC++) [15 tracks; 1h26min]
Laiks, kurā DC++, Soulseek, Oink un What.cd ienāk ikdienā, un pēkšņi kļūst pieejams tas, kas man šķiet ļoti īpašs, bet pēcāk izrādās visai tipisks paaudzes fenomens. Jaunais vilnis, aukstais vilnis, torentu vilnis. Joy Division kļūst par manu apsēstību, gluži tāpat kā pēcāk arī Talking Heads. The Velvet Underground ieraksti vispār rada sajūtu, ka esmu the ultimate indie chick. Iepazīšanās ar Elīnu nāk komplektā ar Boviju un Kraftwerk. Šobrīd man tas viss šķiet gandrīz naivs un klišejisks, bet tāpat mīļš un manu gaumi definējošs posms. Un kaut kādā ziņā arī ļoti "latvisks" posms. Protams, tas neattiecas uz visiem, bet no mana vecuma un sociālā kaluma cilvēkiem, šķiet, reti kurš ir absolūti vienaldzīgs pret šo mūziku.

Šī pleiliste sastāv no maniem favorītiem šo mākslinieku daiļradē, kas nereti arī pārklājas ar valdošā konsensa viedokli. Tas mani pārāk nepārsteidz, ja ņem vērā, cik nekritiski šo mūziku es klausījos. Kā vienīgo izņēmumu varētu minēt te iekļauto Led Zeppelin gabalu, jo progroks un hārdroks mani nekad nav īpaši sajūsminājis - diezgan garlaicīga un vienveidīga mūzika. Nu labi, izņemot varbūt Pink Floyd, bet arī tam "mēs visi" izgājām cauri. Šis konkrētais LZ gabals manu sirdi iekaroja pavisam triviāla iemesla dēļ - tas skanēja Mind Hunter pirmās sezonas pēdējās sērijas finālā, kas man vēl arvien šķiet viens no labākajiem jauno seriālu fināliem. Šo pleilisti noslēdz mans mīļākais Shellac gabals, jo ko tur liegties nav vērts - ne tikai radio, bet arī šai ērai ir pienācis gals. The last watt leaves the transmitter and circles the globe in search of a listener. Pleiliste zem attēla.

Es jums varētu pateikt kas ir asas izjūtas - tas ir tad, kad tu ieslēdz putekļusūcēju un no pakaramā noveļas plušķains kaimiņu kaķis, par kura klātbūtni nav bijis pat nojausmas.

Kas notika, kanēr es pieņēmu ciemiņus, adīju ar ciema Landfrau, pirku pārtiku? Papucītis dodas uz Latvijas Tieslietu ministriju, jo mantkārīgi atcerējies, ja viņam ir bagāta meita Vācijā. Tieslietu ministrija sūta pieprasījumu, ka bērnu vajag glābt, jo viena neadekvātā pa twiteri plosās uz visus sit ar rabarberiem.
Vācieši pārbīstas, sākas pratināšanas, es redzu, bet domāju pofig, nevar būt tik nodevīgu. Izrādās var. Paldies Latvija, sveiciens 100 gadē.

un vēl kaut kas nedaudz no sociālās pedagoģijas, nevardarbīgās komunikācijas utt
kā šodien jūtas cilvēki, kuri visu dzīvi nodzīvojuši šajā valstī, bet kuru vecvectēvi cīnījās otrā pusē un valdīja nepareizajā valdībā? kuri neidentificējas ar "mēs", kas "cīnījās par uzvaru", bet vēlas būt piederīgi šai vietai un par to rūpēties?
vienmēr, kad sakām "mēs" vai "mēs visi", mēs radām minoritāti.
un vienmēr, kad sakām kādam, ka viņš ir īpaši skaists vai īpaši gudrs vai īpaši tīru asiņu, vai jauns, vai seksīgs, mēs radām jaunu minoritāti ar tiem, kas ar to neidentificējas.

Patiesībā, es jūtos tā, it kā arī man šodien būtu dzimšanas diena. Burvīga sajūta. Priekā, Latvija!

Ieeju Stokmanī - tur džinglbelli. Draudzene: Es vakar izrotāju eglīti. - JAU?? - Ar sarkanbaltsarkanām mantiņām! - Tā kā tev tā ir mākslīgā, pēc tam šos rotājumus varēsi nomainīt ar salavecīšiem, sniegpārsliņām un rūķiem, tad ar sarkanām plīša sirsniņām un visbeidzot ar krāsotām olām.

#100nieciņš ir arī simbols politiskai propagandai uz kura free-raido daudzi nekompetenti, slikti izglītoti (nekompetence un prātu inertums pašlaik ir lielāka problēma par negodīgumu) politiķi, kas tika ievēlēti tāpēc vien ka viņi ir "par latviešiem", bez sajēgas par to, ko nozīmētu būt "par latviešiem" arī miesā - situācijā, kad karš ir beidzies; radošās industrijas, ekonomiskā izaugsme, sociālā politika, lietderīgāka valsts pārvalde. kā "nosargāt Latviju" Eiropā, globālajā ekonomikā, ne-duālisma diplomātijā, jaunajās morāles un izglītības paradigmās? jaunajās iztēles prasībās? jaunajās žēlsirdības prasībās? jaunajās līdztiesības prasībās? kā dzīvot bez ienaidnieka? Latvija ir kā PTSD kara veterāns kas pie viesību galda neprot iesaistīties sarunās un kaut ko sarunāt, uzrunāts saraujas, salecas, atrunājas ar formālām frāzēm, gara acīm skatot kara ainas, dzīvodama vien pati sev vien redzamās uzvarās.

kāds izcils elegantas nacionālisma retorikas piemērs Ināras Mūrnieces runā
atceros kā viņa runāja LV prezidentūras preses konferencē Briselē, mazliet kā automātiskais atbildētājs kas ir salicis vienā rindā visus vārdus ko viņš ir dzirdējis angļu valodā par Eiropu, bez mazākajām rūpēm par jebkādu pievienoto vērtību žurnālistiem, par jebkādu citējamību iekšējiem preses dienestiem. parādot arī to, kas viņa ir - runājoša galva kam piespiež podziņu kas grib. kā mākslīgais intelekts. Latvijā dzīvojot vienkārši lielāka referentā kopa ar vārdiem ko savākt un salikt secībā.

18. Nov
Stāvēju rindā, apnika , aizgāju uz citu veikalu. Ta vēl lisais kaimiņš esot no stalažām nokritis. Esot slimnīcā hvz vai izdzīvos.

Vitrupe
Tikko aizsūtīju kārtējo skaņdarba aprakstu, ko lūdz, lai iekļautu koncerta programmā. Man reizē patīk un nepatīk tie apraksti. No vienas puses tā ir iespēja pafantazēt un pielikt kaut kādu stāstu klāt (ja vien stāsts jau nav pirms darba rašanās) skaņdarbam un tas tomēr ir skaisti, no otras puses tie stāsti tiek dažkārt spiesti laukā (jo nav jau tur nekā vairāk par abstraktu mūziku bez naratīva) un tad ir grūti. Un tad rodas kaut kāds mutants starp lietišķu tekstu par, piemēram, izmantotajiem instrumentiem un iespējamiem iedvesmas avotiem un poētisku aprakstu, lai paspilgtinātu tēlus, kuri it kā ir saklausāmi mūzikā.

26. novembrī koncerts Latvijas radio studijā. More info will follow.

10. diena pēc darba. Katru nakti murgoju. Varbūt galva mēģina to visu sakārtot. Citādi jūtos labi, ir visu laiku, ko darīt. Gatavojamies Ziemassvētku priekšnesumam - kā jau parasti, notiek strīdēšanās, apvainošanās, nesaprašanās, bet galu galā gan jau viss būs, jābūt. Viss ir labi. Dzīvoju. Janvārī būs jāsāk pamazām domāt, ko tālāk.

Re, nav īsti, ko pastāstīt, jo viss ir labi.

Ā, kur Latvijā būs foršākā Jaungada ballīte?

skatos visādus pedāļu viģikus un sapratu, ka šausmīgi sen neesmu nopircis nevienu jaunu pedāli. ok, tam daļējs sakars ar shiftline endorsmentu, taču galvenokārt - es nezinu kur ir pazudusi mana agrākā apsēstība ar efektu pedāļiem. pirms gadiem 10 man efekti (visvisādi) likās svarīgākais elements signāla ķēdē. tagad kaut kā ar gadiem mans smaguma centrs ir ievērojami sašaurinājies tikai uz vienu efektu - distortion. man reāli liekas, ka distoršans ir visinteresantākais, universālākais un visneprgnozējamākais efekts ever un es reāli varu ļoti ilgu laiku pavadīt saslēdzot kopa vairākus distoršanus un viņus tvīkojot, dalot signālus utt. nujā, man pedāļu kastē pašlaik ir 6 pedāļi (neskaitot volume, tjūneri un high pass filtru, kas nav efekti), no kuriem 4 ir dažādu veidu distortion.

skatos visādus pedāļu viģikus un sapratu, ka šausmīgi sen neesmu nopircis nevienu jaunu pedāli. ok, tam daļējs sakars ar shiftline endorsmentu, taču galvenokārt - es nezinu kur ir pazudusi mana agrākā apsēstība ar efektu pedāļiem. pirms gadiem 10 man efekti (visvisādi) likās svarīgākais elements signāla ķēdē. tagad kaut kā ar gadiem mans smaguma centrs ir ievērojami sašaurinājies tikai uz vienu efektu - distortion. man reāli liekas, ka distoršans ir visinteresantākais, universālākais un visneprgnozējamākais efekts ever un es reāli varu ļoti ilgu laiku pavadīt saslēdzot kopa vairākus distoršanus un viņus tvīkojot, dalot signālus utt. nujā, man pedāļu kastē pašlaik ir 6 pedāļi (neskaitot volume, tjūneri un high pass filtru, kas nav efekti), no kuriem 4 ir dazādu veidu distortion.

Mežainis NT
Ja vēl ir iespējams pateikt ko jaunu par tēmu "izrāde par to, kā top izrāde", tad šai izrādei tas neizdevās. Manās acīs lielākais trumpis bija humors - bija vairāki izcili momenti -, taču jārēķinās, ka irgošanās un rotaļāšanās ar formu var nomākt saturu. Spilgtākie iespaidi un pārdomas par izrādi saistās tieši ar formu.
Formu un izpildījumu. Izrāde izgaismoja to, cik atšķirīgs ir dažādu paaudžu aktieru pieredzes spektrs. Manās acīs Dumpis un Cauka viennozīmīgi pārspēlēja pārējo ansambli. Krūzkops, piemēram, visvairāk pārliecināja dieva, kaķa un tulka tēlā, kamēr pārējā laikā līdzinājās pļāpām apjukuša cilvēka galvā. Trīs izklaidējošas, varbūt pat aizraujošas, bet pārsātinātas stundas.

Daudz Laimes, Dzimtenei.
No rīta uz balkona dzert kafiju un pēkšņi sadzirdēt saksofonu. Labi un tālu skan. No pašas himnas līdz ''kur tu teci gailīti..''.
Bezgala sirsnīgi un mīļi, tas viss.

Tauta varēja būt atsaucīgāka, tā kā šis jau bija zināms labu laiku iepriekš. Nenoliegšu, shame on me arī, jo vakardienas Namejs mani nokautēja līdz šā rīta 9.00.
Bet thanks to new age, kaut ko no tā visa varam pabaudīt un redzēt arī vēlāk. Kaut tieši tik pat daudz, šī atskārsme apliecina to slinkumu piecelt dubanu un aiziet.
Enīvei, bet ne par to šoreiz baigi gribas jaunaviski kritizēt un utoties.
Ir cilvēki, ir idejas un ir reāla darbība. Un šoreiz tas ir par to. Par skaisti ieskandinātu rītu, par svētku noskaņas radīšanu, emocijām un smaidiem, ko tas viss ir izraisījis.

#LV100

Beidzot sapratu, kāpēc līdzcietība un žēlums pret dzīvniekiem manās acīs nav pārliecinošs arguments par labu vegānismam. Jo cilvēks ir cietsirdīgs ne tikai pret dzīvniekiem, bet arī pret citiem cilvēkiem - saviem sugasbrāļiem un māsām. Šis fakts mani morāli un emocionāli sarūgtina daudz vairāk.

Visas venēriskās slimības jau izārstējis, ar kurām mani laulībā esot aplaida?

Viņam pienākoties. Kurš gabals viņam no meitas pienākas? Auss, acs, vai mazais pirkstiņš?

Man liekas,ka tikai šogad es tā pa īstam saprotu, novērtēju un lepojos!
Un vēl svarīgāk - sajūtu! Pasmaidu par izkārto karogu rindu, par dziesmu kurai dungot līdzi un līdz galam apzinos, ka Latvija jau esam mēs paši. Katrs ar savu domu un ceļu.
Lai skaisti!

Bērns pa Ziemassvētkiem apkārt nevazāsies. Cūkas gribēja, lai mēs nedodamies atpakaļ uz Latviju. Cūkas nozaga bērnu un iebāza bērnunamā. Lai tad bērns tup tai bērnunamā, kur nemazgātās cūkas viņu iebāzušas.

Viņš, šis bijušais papucītis, naciķis, visu samaksās un raudās, kā es tiesās raudāju.

latvija nav labākā valsts eiropā
zviedrija vai vācija ir daudz kļovākas, nudien
taču mums ir runas brīvība, kas ļauj pajokot, kā es to nupat izdarīju

100
7061 km attālumā. Klusi priecīgu man, skaļi priecīgu jums. Jau apraudājos.
Sumināti, draugi!

Man ļoti patīk novembri, protams, ar daudziem nosacījumiem - pirmkārt, ja nelīst un nesnieg; otrkārt, ja ir brīvs mirklis, lai vienkārši sēdētu, visuresošās miglas apdolbīta un līdz kaulu smadzenēm sajustu visu drēgno, pelēko gruzonu, kuram cauri kā halucinācijas atspīd māju, mašīnu un luksoforu gaismiņas.
Šogad man pietrūkst laika - pasērot par aizgājējiem, iedzert melno balzamu un paklausīties kaut ko tik banālu kā Metallicas balādes.

Priecīgu valsts simtgadi, draugi. Tie, kuri piedzīvos arī simtpiecdesmitgadi, varēs nīgri purpināt, ka "vairs jau nu nemākam svinēt svētkus".

Vai mēs esam atbildīgi par tiem, kas pie mums pieraduši?

Knox Harrington - the video artist
https://www.youtube.com/watch?v=7NdRvfTCfhY

Latvija - I'm not a girl, not yet a woman
https://www.youtube.com/watch?v=IlV7RhT6zHs

novembris
Šo novembra otrās puses dienu blīvi piebriedušais pelēkums rada sajūtu, ka starp debesīm un zemi palikusi vien pavisam šaura telpa. Ka pieceļoties un iztaisnojot muguru, var atdauzīt galvu. Tāpēc labāk necelties. Labāk dienas nogulēt, lai patvertos nakšu bezgaismas bezgalībā, kurā pazūd gan horizonts, gan robežas gan griesti, atstājot klusu, tumšu telpu, kurā izstaipīties un elpot.

Bezmiegs manā dzīvē ir visai rets viesis, un šoreiz tas pat ir atnācis pirms brīvdienas, bet nu tik kaitinoši. Es gribu gulēt, nevis platām acīm skatīties tumšā telpā.

Šonakt ir formīgo meiteņu diskotēka. Jau divas ar pusi stundas nav bijis tādas meitenes, kurai nebūtu "kur ieķerties". Ē, vai man secināt, ka šonakts liste labi iet tieši formīgajiem cilvēkiem, vai tikai tāda sagadīšanās?

nu tad lielā puse nācijas kopš šovakara ir redzējusi arī Nameizu? nīl bifōr jōr ņū rūler!
(personīgi no ēķa-graubas smirdčupas esmu redzējis ap 30 min par basketbolistiem; laikam atlūzu.)

Sigh

Suspiria ir brīnišķīga, tiesa, ļoti optimistiski tendēta filma par izglītību droši vien katrs tajā saskata to, ko nu un tajā brīdī spēj saskatīt.

Who the hell is Namejs?
Savlaik noskatoties "Nameja gredzena" treileri man radās čujs, ka šī filma varētu būt Garlaicīgs Sūds. Pēc tam, palasot recenzijas, man radās šaubas par sava pirmā iespaida pareizību - tjip nav nekāda Aukstā Māgsla, bet varbūt tomēr ir skatāma. Šovakar noskatoties varēju secināt, ka nojauta nebija mani pievīlusi - tā filma pēc būtības nav nekas vairāk, kā uztjūnēts "Rīgas sargu" prīkvels.

18.11.1989

Uz bezalkoholiskā alus bundžas ieraudzīju uzrakstu "LIETO ATBILDĪGI!". Nevaru saprast, ko viņi ar to ir domājuši.

skaisti. tikko all blacks zaudēja un šī ir viena no tām retajām reizēm, kad par to priecājos.

Pa tv nameja gredzens. Kadrā jūras krasts, titrā - Zemgale. FOR FUCK SAKE!

Latvijā esošajās gliemenēs atrasts ibuprofēns ("tas tā, profilaksei"). Tas nav jaunums, ka attīrīšanas sistēmas nestrādā. Lasīju, ka EU lielākajās pilsētās (Romā un Londonā, piemēram) dzeramajā ūdenī atrastas kokaīna un pretapaugļošanās līdzekļu paliekas. Pret kokaīnu nav pretenziju, taču sapist hormonālo sistēmu gan nebūtu jauki.

Imitācija.
Es rīt gribēju iet uz latviešu pasākumu kaut kur Londonā, jo man gribas sajust kādu tuvumu Latvijas dzimšanas dienā. Bet es jūtos, kā ķēms. Ar gadiem paliek arvien grūtāk sevi piespiest iet jebkur, kur ir cilvēki. Es arvien tad iztēlojos, kā es viena sēžu pēdējā rindā kaut kur vienmēr pēdējā rindā, melnā mētelī, ar bailīgu, apjukušu seju, kamēr ģimenes un pāri un draugi priecīgi runājas un bauda kopību. Kāpēc es tur vispār vazājos? Es pati sev liekos aizdomīga un bīstama, kāpēc es esmu viena un ko es te meklēju? Es negribu traucēt ar savu apmulsumu un ambivalenci. Ja jau es te negribu no sirds atrasties, tad ko es te meklēju. Tāpēc es laikam tomēr palikšu mājās. Varbūt es iešu pa citu, skaistāku ceļu mājās, lai pabaudītu dabu un iztēlotos, ka Anglijas koki ir Latvijas koki. Es zinu vienu ceļu netālu no mājām, kur aug jauni bērziņi, iešu paskatīties, vai tiem vēl ir lapiņas. Un varbūt es vēl kaut ko varu izdarīt, kas atgādina mājas.

StaroRīga
Mani 2 centi. Izpētīju programmu, atmetu visu, kas izskatījās pēc projekcijām uz ēku sienām, atradu trīs favorītus 9, 10, 11. Sākām ar Viesturdārzu, skaņu Sajūtu mežs bija iespaidīgs, hipodroms foršs un tie lidojošie putni pie brīvostas bija diezgan maģiski. Šie trīs objekti bija tā vērti, lai katram veltītu vismaz 20 min. Sajūtu mežu noskatījāmies 2.5x (vislabāk ir tajā galā, kur tas lielais akmens, bet ir ok arī no jebkuras citas puses). Putnus forši bija no tiltiņa un varēja pieiet arī apakšā, tad brīžiem bija sajūta, ka viņi lido virsū un tūliņ, tūliņ ar spārnu aizskārs. Pēc tam devāmies diezgan raitā gājienā uz tramvaju, pa ceļam redzējām Sprīdīti (ok, bet nekas īpašs), acis pie LNMM (pavisam nekas), ribas (nesapratu), ministru kabinetu (tīri ok), Vērmanītim gājām tik gar malu, tur estrādītē bija tāds objekts, kur īsti nesapratu, vai tā dejotāja dejo to, ko dara noteiktā vietā esoši cilvēki. Pirms mums tajā vietā viena sieviete plivināja rokas - dejotāja līdzi. Pēc tam es paplivināju - ar nobīdi šķita, ka viņa tiešām dara pakaļ. Bet nekādas zīmes vai norādes nebija... varbūt tikai mana iztēle vai sakritība :) Tramvajs nenāca, aizgājām līdz mājām kājām. Medaļa M, ka ne reizi nepīkstēja un nečīkstēja, ka būtu nogurusi.
Katrā ziņā, objekti 9, 10, 11 bija iespaidīgi. Vēl plānā bija gaismas parāde, varbūt 19.novembrī, bet nebēdāsim, ja nesanāks.

The lengths we go for our loved ones...
Zõ, mājās ir sveces un es viņas parasti iededzinu ar sērkociņiem. BET. Mans dzīvesbiedrs kaut kādā brīdī nopirka gāzes šķiltavas, tādas, kurām liesma ir kā Star Wars zobens vai lodlampa. Un ar kurām var izkausēt/nodedzināt cukuru uz krēmbrulē. Tad nu vienvakar es, kā parasti, ņemu sērkociņus, lai iededzinātu sveci. Nope. Kāpēc es viņas nededzinu ar to gāzes Dārta Veidera zobinu, sērkociņi ir so yesterday.
Nu neko, tagad dedzinu ar tām. Kaut kā jau jāpadara tie vīrieši laimīgi, you know.

https://www.simone-perele.com/de-int/ Viens no modeļiem Java. Apakšā miesaskrāsas šifons.

Pēc bēdāšanās, skumšanas, pieņemšanas, nervozas pārdzīvošanas beidzot iestājusies tā fāze, kurā man galvā pa riņķi skan viens vienīgs teikums: "Nu kāpēc tev jābūt tik stulbai?"

Čau, mammu!

Kad visa ir par daudz un uznāk bezspēcība, man (viņai) vienkārši gribas sodīt, lai nomierinātos. It kā tā būtu pēdējā cerība atjaunot pasaules kārtību.

Būtībā TIK MAZ Eiropas liberāļu medijos ir par to, kāpēc tad 50% amerikāņu atbalsta Trampu. Šajā dziesmā tas viss ir pateikts. https://www.youtube.com/watch?v=l9VFg44H2z8

Tikko aizskrēju pēc vēl viena pinot grigio, jo veikali šeit slēdzas ciet jau 9 un vīns maksā zem trīnīša. Kāpēc LV un EE vīns, sasodīts, maksā tik dārgi??? Šeit tik viegli nodzerties, bet man par brīnumu vācieši to nedara. Pieļauju, ka spīds vai hašs šeit arī iet pa dempinga cenām. Lai nu kā, atvainojos par garo apkārtceļu. Ko es gribēju teikt? LV 100 gade šogad nāk virsū ar nomācošām pārdomām. Es visu laiku dikti domāju un mēģinu saprast, kāpēc man svarīga Latvija un viss ar to saistītais. Sapratu, ka tā laikam ir kkāda beznosacījumu milestība. Šeit es izaudzis, šeit arī miršu. ne gluži, bet vispār man valsts asociējas ar tādu kā dzīvu organismu, par kuru pastāvīgi jārūpējas, kas latviešiem prasījis milzu darbu un mīlestību, daudzus tūkstošus asiņu, lauztu šķēpu un gūzmu ar vilšanos. Es tā domāju, jo man laikam tuva uzupurēšanās ideja. Kā es vakar izlasīju - ir nepieciešama čupa ar sūdiem, lai izaugtu skaista roze. Lai nu mums izdodas. Svētkus svētu ar darbu un vīnu. Nepatīk man salūts

Ak dies, gandrīz 300 esmu iztērējusi apakšveļai. Tāpēc jau domāju, ko tā pārdevēja leca no laimes gandrīz līdz griestiem. Ziemsvētku procenti tak.

Rs tikai nesaprotu, kāpēc man bija priekš skolas mans materiālais stāvoklis jādeklarē augustā. Tiesības atņem, bet naudu grib?

Tātad no jūnija man bija atņmata bērnu nauda. Kur viņi to naudu likuši, ko es parskaitīju visus laiku? Nodzēruši?

Nu re nu, sāku lasīt presi un medijus, še tev nu bija, viena ziņa sliktāka par otru. Dioksīni un ibuprofēns gliemenēs vēl ir ziediņi, paskatieties, ko Latvijā dzer (mūs nekas vairs neglābs, ashes to ashes, es jums teikšu, tā ja).
https://www.delfi.lv/news/national/politics/cesu-premium-somersby-winston-sogad-iecienitakais-alus-alkohols-un-cigaretes.d?id=50588157

17. novembris nozīmē, ka vēl tikai mēnesi būšu divdesmitgadniece. Šī doma mani stindzina un skumdina jau vairākus gadus. Zinu, ka muļķīga, zinu, ka smieklīga, jo kas gan vispār ir cipari un tagad viss vēl tikai sāksies, un kopumā viss taču kļūst tikai labāk lielā mērā pateicoties tieši gadu nestajām priekšrocībām, tostarp sevis iepazīšanas pieredzei. Visu to saprotu, bet tas necik nepalīdz sajusties labāk. Iespējams tādēļ, ka tā arī neesmu paspējusi justies "jauna, skaista un traka" (lai gan esmu centusies) un tik daudz kas šķiet nokavēts. Iespējams tādēļ, ka ļoti esmu dzīvojusi ne tā, kā gribētos un (kas traģiskāk) nemaz neesmu apjautusi, kā tieši gribētos. Varbūt tās vienkārši ir neizbēgami skumjas attiecības ar laiku, kuru es spēju redzēt tikai kā pazaudētu.

sorry, man vēl nav 100 gadi

Man nebija lielu ilūziju par vides tīrības statusu, bet iespējams, ka ir vēl sliktāk, kā domājām:
https://www.delfi.lv/bizness/lauksaimnieciba/latvijas-saldudens-gliemenes-atrasts-pretsapju-lidzeklis-ibuprofens.d?id=50578623

Gribu laukos atpūsties, bet velk žokli un nemierīgi staigāju apkārt.
Tikko ar mazajiem cilvēkiem spēlēju riču-raču. Beidzās ar spēles mešanu prom. Ne no manas puses.

un vēl Ādams nevar mīlēt, jo Dieva nemīlēts cilvēks nevienu nevar mīlēt.

gnidrologs kritizē pītersonu. nez, pītersonu jau daudz, bet... cheers :)

zināt, Ādamu un Ievu arī atstūma un nosodīja Dievs.
tāpat kā "ikviens allaž" mani
labojums,
izņemot tēti
beznosacījuma mīlestība kā smalks diedziņš no manis uz "jebkādu cerību"
tagad guļ kapā, bet man tas nerada bezcerību, drīzāk tādu kā pieaugšanas sajūtu. vairs nav nekas uz ko cerēt kā vienīgi pats Dievs.
varbūt uz 1 rokas pirkstiem saskaitāmi cilvēki šajā pasaulē, kas man nerada šo sajūtu
grēkā krišana neko citu tas arī nenozīmē. nav nekā personiska.
šeit Ādams par to žēlojas:

https://youtu.be/32qrOT2b8Go

Bērns beigās pateica, ka esot atņemtas vecāku tiesības. Sieviešu sitējam un maukurim nav nekas atņemts. Gaidīšu, kad man pienāks paziņojums un pārsūdzēsim. Nebūs viņiem taisnība.

Pītersons tomēr ir totāls cucksons. Neko nespēj izteikt līdz galam, call spade a spade. Nē, lavierē. Po vai dēļ merkantilā oportūnisma vai neizlēmības, bet viņam pašam vajag self help asistenci.

pulkveža brieža maksimā tirgo graham's tawny port

Do you feel love in the air?

jūs mani pieķērāt stilīgumā. es turpmāk rakstīšu arī nestilīgas lietas.

Lai svin Ziemssvētkus ar saväm maukäm, piemēram Kreizu.

Tas lops, bijušais laikam grub lai ed ar sirdi aizietu. Viņš grib bērnu izklaidītēm Ziemassvētkos. Vilciena stacijā sāku nosaucu cūku visādiem nelabiem vārdiem visās zināmajās valodäs. Bet svētkus tam pimpim izbojāt neizdevās. Pavadam rosmīgu iepirkšanos Hamburgas centrā. Nopirku niknumā apakšveļu par 200 eirikiem. Ārkārtīgi skaista.

Uzēdu karstu čili woku un pēc pusstundas vīruss sāka atkāpties. Čilimaģija.

Esmu veiksmīgi tapusi par daļu no latvieša čīkstīgās publikas.

Nekas, nekas. Pirmais solis ir apzināt problēmu. :)

Šodiena paiet bezgala slinki. Svecēs, vīnā un Netflix.

Agrā sestdienas, 17. novembra rītā, dodoties uz mēģinājumu Ķelnes operā, pusaizmigusi malkojot karameles kafiju, vilcienā, kā ierasts, atvēru ziņas. Reizēm lasu angliski, reizēm vāciski. Dzimšanas dienas priekšvakarā jutu nepieciešamību latviski. Nejauši uzdūros rakstiem par vecākiem cilvēkiem, to problēmām ar demenci, vecuma slimībām, to izpausmēm un skarbo situāciju, ja esi, piemēram, palicis slimībā viens, bez tuviniekiem un iespējas tikt aprūpētam. Nevēlos atreferēt LV notiekošo absurdu, kurš lauž sirdi vairāk par jebko citu pasaulē - Latvijas pensionāriem. Kuri ir godīgi (!) nostrādājuši (!) visu (!) mūžu (!), un kuri nespēj sev atļauties tādu Eiropā normālu praksi kā apmaksātu aprūpētāju cienīgām vecumdienām. Bail iedomāties, cik % ir spiesti doties uz nabagmāju-pansionātu naudas trūkuma dēļ. Nevar šaut tūkstošus gaisā svētkiem valstī, kur netiek cienīta vecākā paaudze. Centos neripināt asaras, jo iedomājos par tēti. Kādas viņam bija un, Dievs pasarg, būtu bijušas vecumdienas, ja viņš joprojām būtu dzīvs.

Daudz laimes dzimšanas dienā, LV? Jā, es priecājos šodien, priecājos vakar un priecāšos rīt: Būt Vācijā. Redzēt, ka var citādi. Just sava darba novērtējumu. Pateicīga par atvērtajām robežām un iespējai būvēt savu dzīvi labāku kāda tā bija maniem vecākiem. Respekta pret valsti, kurā neciena vecāko paaudzi 27 gadu iespējā būvēt brīvvalsti, man pēc vairāk kā 5 gadu prombūtnes joprojām nav. Piedodiet.

laikm ženščcinnam posveščcsajetsa
halal

vot varētu iegriezt smadzeni un nedomāt, ka aizlidot uz kosmosu sev par prieku un par saviem līdzekļiem, ir lieka greznība (kamēr āfrikā mirst bērni, bet latvijā turpina sašust cilvēki...). pēc tam toties tev raksta visādas par kosmosu sapņojošas meitenītes, un tu viņas sponsorē. tas tā, domājot par anousheh ansari, pirmo irānieti kosmosā un pirmo sievieti ever, kas pati uzsauca sev kosmosa tūrismu, nodibināja туеву хучу ar visādiem uzņēmumiem, un ironiskā kārtā ir (nabaga apspiestā) musulmaņu sieviete.

/noskatījos sepideh, kas gan bija pārāk divplākšņaina, lai patiktu
https://www.imdb.com/title/tt2994634/

Konjaka
Frankfurtē mums bija jāpārsēžas lidmašīnā uz Bordo. Starp abiem lidojumiem bija 45 minūtes, un tieši tik nokavējās mūsu pirmā lidmašīna. Bijām spiesti palikt Frankfurtē, bet vismaz mums piešķīra viesnīcas istabu ar vannu un milzīgu gultu, kā arī kuponus ēdienreizēm. Diemžēl abi nokavējām savas uzstāšanās Konjakā, bet tā kā man patīk bezmaksas kuponi un spocīgas viesnīcas, nespēju sajusties pa īstam nelaimīga. Pieņēmu, ka kāds augstāks spēks ir izklausījis manas lūgšanas mistiskā veidā atpelnīt tos vairākus simtus eiro, ko mums nejauši izdevās bezsakarā iztērēt par manu biļeti. Sarēķinot viesnīcas numuriņa un ēdienu izmaksas (plus vēl es vēl iznīcināju vienu alu un Haribo konfekšu paciņu no minimāra), biļete ir atpelnīta. Paldies, likteni!

Konjakā - mazā Francijas pilsētā, kurā notiek literatūras festivāls - mūs sagaidīja jauki piedzīvojumi. Sākumā redzējām, kā policija arestē 1,20m garu vīru, kurš brauca ar motorolleri alkohola reibumā. Pirms tam bijām manījuši viņu bārā, malkojot alu. Vēlāk mums, kafejnīcā dzerot vīnu, piesēdās blakus kāda visnotaļ smalka kundze, kas lūdza aizdot 3 eiro. Es zinu, ka no šī ieraksta jau tāpat var būt radies iespaids, ka esmu liela sīkstule (lai gan tā galīgi nav), tomēr es viņai naudu neiedevu. Pēc tam sieviete palūdza cigareti, kuru viņa veikli ielika mutē otrādi un aizsmēķēja filtru. Viņa lūdza (drīzāk gan jāsaka - pieprasīja) vēl vienu cigareti, bet to es vairs nedevu (jo, atgādināšu, esmu principiāla, nevis sīkstule). Tad šī sieviete pagrāba no pelnu trauka benčiku un eleganti izsmēķēja to. Ejot mājās, mēs uzdūrāmies kautiņam pie diskokluba "Le Vip". Tajā piedalījās aptuveni 50 cilvēku, kuri kopā radīja tādu troksni, it kā pilsētiņā pēkšņi būtu sācies futbola čempionāts, un mēs atrastos stadiona fanu tribīnēs. Policija šoreiz kavējās ierasties, laikam bija aizņemta ar mazo vīru un viņa promilēm. Konjaku aiz apjukuma tā arī nenogaršojām, bet jauno božolē un Lionas desu gan.

Uzskatu, ka ir laiks sākt runāt par AI tiesībām. Jo, teiksim, pateicoties tiesību sistēmai, kur precedentiem jeb tiesu lēmumiem piemīt likuma svars (tā ir anglosakšu tiesību sistēma, pie kuras pieder UK, ASV u.c.), pasaule dažās valstīs pastāv plašākas dzīvnieku tiesības.

un tomēr mïlestības cełš ir cienīt citam cita ilūzijas.
tàpat kà citi ciena manējàs

sapņi un vēl šis tas
Šonakt sapņoju, ka esmu nonākusi 90tajos gados un kaut kādā būvlaukumā pa gruvešu kaudzi ielienu vienā rūpnīcā, kur kopā ar kaut kādu datornūģi, no Mixeru klipa laikam, pirkām no DOS spēļu dīlera spēles, bet ierakstītas tajās lielajās 8 inch (es nezinu cik latviski tas ir centimetros) disketēs. Tas nekas, ka pēdējoreiz šķiet, kaut ko tādu spēlēju laikam precīzi pirms gada). Dīlojām kaut kādas tukšās kasetes ar raibiem papīriem. Par visu kopā nosauca cenu 600 lati. SEŠSIMT latus. I don't know, tas ir sapnis, viss iespējams, okydoky.
Tad tur bija tā, ka bija vēl jāiet nez kāpēc caur kaut kādu sieviešu sporta ģērbtuvi un zāli. Un tur sapnī smaržoja kā skolas sporta ģērbtuvē. Nereaļņa, tā smarža, nu točna to nevarēja pārprast par kādu citu smaržu. Tur bija kaut kāda garmataina ķīniete. Un tā ķīniete bija aģents, no kura jāizvairās, bet viņa mani pamanīja, bet it kā neko nedarīja. Ejot ārā redzēju, ka rūpnīcu aplenkusi specvienība, bet tā specvienība neņēma nost kasetes un disketes.
Tad vēl sapņa nobeigumā devos uz Pļavniekiem vai purvciemu un tur bija mazu krāsainu lidmašīnīšu parks. Tāds kā skulptūru vai rotaļu parks.
Vēl pirms dienas redzēju sapni, kur biju Merķeļa ielas cirkā un tur pie manis pieskrēja lapsa un viņa koda zīmulī, ko turēju rokās. Un tad kāds to bija ar mobilo nobildējis un tad visi apkārt iedomājās, ka es tai lapsai dodu ēst, bet neviens neticēja, ka teicu, ka lapsa vienkārši gāja iekosties zīmulī.
- - -
Noskatījos filmu par Latvijas Republikas robežsardzi dažādos laikos un ap 1993. vai kuro gadu bija robežsargiem doma pārvietoties ar zirgiem. Video bij redzams arī kā robežsargi mācībās šauj no ieročiem, atrodoties zirga mugurā, kas ir kind-of ļoti bīstami (jo zirgs var satrakoties un nomest cilvēku, lauzt sprandu un vēl sazin ko).
- - -
Simtgades sakarā es nezinu kā atzīmēt vai svinēt, gan jau vienkārši aiziešu uz muzeju un paskatīšos lokālo salūtu, uz Rīgu nezinu vai jēga braukt, tur būs šausmīgi daudz cilvēku.

valsts svētku egregors kas izblīdis pa visu redzeslauku ir vajadzīgs kā atsvars pašdestruktīvisma egregoram, kas nosaka ikdienu. viss ir ok.bez valsts svētkiem mēs paši sevi noslīcinātu zemās pašapzinas purvå.

kà redzat iemàcījos vàrdu egregors.

viens lauku cilvèks pa tv vnk teica - latgale uzplauks kad no vinas pazudïs alkohola un kristietības egregors

Kāpēc mēs latviski sakām "republika", nevis "respublika" (kā būtu precīzāk)?

Gribu šodien pēcpusdienā ar laptopu pasēdēt kaut kur ārpus mājas.
Svarīgi: labs wifi, garšīga kafija, ir vieta auto

Ir kādi ieteikumi?

tā sieviešu māksla
kamēr jana kukaine uz visiem apvainojas, viņas promotētā sieviešu atšķirības apzināšana mākslā turpina tieši un netieši zelt. ļoti jauka formas un satura saspēle unikāli sievišķīgā elīnas brasliņas izstādē micēlijā 'ko es daru, kad neilustrēju grāmatas' - ieskrēju tikai uz brīdi un nopūtos awwww, cik jauki! tāda dzimtes pašrefleksija, tik personīgs pieskāriens!
turpat ap stūri issp galerijā jaudīgās fotogrāfes diānas tamanes lieliskā jaunākā izstāde 'pasūtījuma darbi' - par attiecībām ar ģimeni. arī jebkura feminisma teorētiķe ar prieku pabāztu zem svārkiem, bet man labpatīk domāt kā par vnk labu mākslu mikrovēsturiskā satvarā - līdzīgi kā toma harjo bildes ar jehoviešiem, tikai ar vēl 3 papildu nozīmes slāņiem. un +100500 par ģimenes dekoru atvešanu!

p.s. arī homoerotika nav smādējama - bohemian rhapsody (2018) ir iznākusi viena izcila, ļoti ievelkoša un kinomotogrāfiski meistarīga filma.

Klusums
Kā viens cilvēks var tik daudz runāt?! Neeepārtraukti!
Tādos brīžos derdzas jebkura viņa skaņa!

Ir Latvijas neatkarības simtgade. Man viss ir, vienīgā vēlme: paņemt žagarus un nopērt tās visas dāmas un večus no Jugendamt un Sozialamt. Bet tā kā viņi ir mazohisti, tad šis prieks viņiem izpaliks.

Devil is in the details
Петька: — Василь Иваныч, а что такое НЮАНС?
Чапаев: — Ну, Петька, это так не объяснишь, это показывать надо… Становься-ко раком да скидавай портки.
Петька встал, Василь Иваныч сзаду заехал и говорит: — Вот вишь, Петька, у тебя хуй в жопе — и у меня хуй в жопе. Но есть один НЮАНС!

domāju, kā sagatavoties nākamajai nedēļai, lai to izturētu.
nr.1 - sapirkties daudz šokolādes, visādas lielās Fazer, jo tās ļoti labi ēdas
nr.2 - katru rītu, kurš iekrīt no 7 līdz 9, apmeklēt tanku un atļauties XL kafiju
nr.3- vēl līdz galam nav izdomāts, bet tas varētu būt kāds patīkams telpu aromāts, kas atsvaidzina pelēko šūnu aktīvu darbību

piestāv laika vilnim

Kaķis medī.
Ir novembra vidus
un debess kā
dobja, raupji izgrebta kaŗa bunga,-
tik pakārt kaklā un salīkt,
saliekties tuvāk zemei un jūŗai;
kā gan savādāk, ja ne tā.
Tā vienmēr ir bijis -
cieņu jau nevar
tā smuki kā cimdu ar maigumu uzmaukt;
vispirms ir jāiedzen bailes,
tāda maziņa nagla,
uz kuras augstprātību pakārt.

Bet ko mēs te
par cieņu, par bailēm, par augstprātību;
kaķis medī. Netraucēsim.
Kaķis medī ar mīlestību.

2018.g. 16.nov.

Satikāmies vēlreiz pirms došanās prom pavisam. Maza bērna niķis, vēlāk jau smiekls un mazu solīšu dipoņa pieskandināja telpas. Kaķim tas bija, kas jauns. Paslēpās un nelīda ārā līdz viss noklusa. Saprotams.
Bērna dzīvīgums un rotaļīgums arī kā maza atriebe kaimiņiem. (back in my mind)

Par maz. Par maz tā laika. Lai atdzīvotos. Lai atdzīvotos sarunas un sapratne par to, ka..nu rekur esam. Tiekamies. Pēc tik gara laika.
Viss jau ir labi. Šis ceļojums bija nepieciešams Viņai. Un bija prieks dzirdēt to, cik ļoti Viņa to saprata tagad. Kāpēc ir tā, kā ir un ne savādāk. Ka viss ir savās vietās. Ka nav labi, vai slikti. Nav pareizi, nepareizi. Ir tieši tā, kā jābūt.
Man? Pilnīgs iekšējs miers. Apziņa par to, ka viss ir iespējams un attālums ir pat ļoti svētīgs. Tas ir savedis kopā un licis pietuvoties pat vairāk, kā jebkad dzīvojot cieši blakus.
Pat, ja ārēji tā nešķiet.

Es zinu arī to, ka sajēga nāks vēlāk. Kaut kas šobrīd ir ar zināmu aizturi. Kaut Zivis šodien uzdzen raudulīgumu.

VVF radiointervijā runā par to, ka mums jācīnās pret reptile overlords (jeb reptile brain izdarībām).

"Outlaw King" - Gibsona slavenā "Drošsirdis" sikvels


Filma sākas tur, kur beigusies Gibsona atveidotā: Vollesam nocirstā kāja pienaglota Pertā pie staba, zemniekus pārņem kvēls politiskā nacionālisma inspirēts sašutums, bet Karikas grāfs Roberts de Bruss, ar nepacietību sagaidījis tēva Roberta nāvi (gan tēvs, gan vectēvs bija Roberti - atšķirībā no mūsu tautiešiem, seno skotu fantāzijas lidojums vārdu izdomā bija visai pieticīgs), piesaka karu nīstajiem angļu okupantiem un pasludina sevi par karali. Tas viss neraugoties uz to, ka būtībā ir karaļa ierēdnis - grāfs, - un filmas ievadkadros nupat zvērējis pie Bībeles uzticīgi kalpot savam sizerenam, Anglijas un Skotijas karalima Edvardam I. Pie tam jau pirms kalpojis, palīdzot tam iekarot Skotiju un par to saņemot kā balvu jaunu sievu, Elizabeti de Burgu.
Tā kā, atšķirībā no Graubas "The Kings Ring", šī filma pretendē uz reālu vēsturisku notikumu atainojumu, tāpēc piesiešos dažiem aspektiem, kas liek pavīpsnāt.

( sīkāk )

I'm wearing clothes, I'm all alone.

par tumšu

Augstākais feodālis

Manuprāt, jaunais laikmets iesāksies ar to, ka cilvēki kļūs daudz mīļāki cits pret citu. Nu, tie, kas ir jaunā laikmeta cilvēki, vismaz.

Aleponijai, protams, nav ne vainas, bet mans mīļākais šībrīža bārs būtu angārs vai speciāli uzbūvēta sporta zāle, kurā ierīkots basketbola laukums. pa dienu to vietu varētu izīrēt basketbolistiem, bet vakaros - kad arī notiktu visa sāls - tas būtu klubs, kurā vienmēr valdītu pustumsa ar atsevišķiem disko elementiem, un tur varētu izīrēt retro skrituļslidas ar riteņiem divās rindās (nevis vienā kā tagad) un slidot pie tipa šāda, šāda un šāda muzona. ja es tur pats nerosītos kā apmeklētājs, tad es varētu dīdžejot un ap 02:00 naktī (protams) likt lēnās dejas, kuru laikā, es iedomājos, visi novilktu skričas un dejotu zeķēs. vēl būtisks moments ir, ka pirmajā stāvā būtu logs, kas non-stop stāvētu vaļā un kuru neviens nevaktētu, lai pa to iekšā var rāpties pusaudži un apmeklēt klubu nelegāli. es viņus patrenkātu varbūt reizi stundā, katru reizi izliekoties reāli pārsteigts, kā viņi šeit iekļuvuši, bet speciāli visos tumšajos basketbola zāles stūros es nemeklētu, neesmu lohs. klubs varētu saukties "pēdējais zvans" vai kā tml. manuprāt, skrituļošana būtu forša alternatīva dejām, un tādiem cilvēkiem kā man, kas bieži nedejo, arī būtu iegansts izkustēties, nemaz nerunājot par mūzikas dažādību. tur, protams, pārdotu alkoholu, bet tikai plastmasas glāzēs. ja jūs domājat, kādēļ jābūvē speciāla vieta - kāpēc nevar īrēt kādā esošā skolā, kur problēma? neviena skola neļautu skričot pa viņu grīdu. tā zāle būtu mostly estētisks, nevis funkcionāls elements. man tā aina tik dziļi sēž sirdī, kā cilvēki skrituļo, krīt un smejas, un skan tas muzons, un dīdžejs ik pa laikam saka kaut kādas cheesy [iepriekš iestudētas] lietas, piesakot katru nākamo hītu, komentējot cik forša ballīte, un lieku reizi pajautājot, vai visiem iet forši, un tas arī būtu forši, you better believe me.

Labvakar, mani sauc mufs, man ir 38 gadi un es kauko pārrēķinājos un tagad pārlaižu nakti lidostā, jānosit vēl 5h; vīrs guļ, bet man nav ērti, ir skaļi ik pa 15 min un pēdējās dienas man bija komandējums, un es neesmu tā pieradusi s karabļa na bal, mani vispār viss,kas nav pēc mana plāna, izsit no līdzsvara, tas, ka hiham uz durvīm pirms 3 dienām bija uzraksts “ dr šodien nepieņem” un viņa man tā ar nav uz sms atbildējusi... karoč atbraukšu no vaļinājuma, meklēšu jaunu hihu, jo pazust no kontakta otro reizi pusgada laikā manam deprim galīgi nav ok

.
realitātei šonakt ir ļoti jocīga piegarša.

Vieni no tiem mirkļiem, kad es izteikti jūtos pamesta viena visā izplatījumā - mirkļi, kad es vienos naktī mēģinu ievilkt pārvalkā segu.

ķīniešu mūzika pie tējas

773. Lost
Nevis apmaldījusies, bet pazaudēta.
Vai varbūt nekad neesmu bijusi meklēta, kur nu vēl atrasta un paņemta glabāšanā :/

- If Christ was punished on our behalf then we're never forgiven. Because punishment and forgiveness are mutually exclusive. So this idea that God is all filled with vengeance and that he himself is in bondage to some immutable law of universe whereby he has to demand justice for every offence against him... this is the concept of God which is really the foundation of modern atheism.

ibid

"you're an IT consulant, Ian. If I want to know how to make a printer work, I will let you know."
Utopia tiešām ir lielisks seriāls. just what the doctor wine Friday ordered.

vispār man sāk likties, ka normalitātes paliekas manā dzīvē sāk izzust. sākumā tas bija strjomīgi. tagad... tā dzīvojam. smiley face.

moš tiešām uz SpB aiziet?

"Core of what love is is the willingness to interpret another's behaviour." Alain de Botton

par 10 Vetrūvija grāmatām
tā kā esmu atjaunojis savas attiecības ar šo blogu, tagad tas kļūst par manu domu un piezīmju miskasti, tad šeit metīšu arī savus konspektus - šeit būs vieglāk atrast, kad vajadzēs

Vetrūvijs - 10 grāmatas par arhitektūru
( ... tālāk ... )

Era Snippets: I'm Funky [15 tracks; 1h35min]
Es mēdzu visai apzinīgi zondēt Pitchfork jauno un pārizdoto ierakstu relīzes, kur arī pirmoreiz izlasīju par William Onyeabor. Toreiz kursabiedri domāja, ka esmu mēreni nojūgusies, bezsakarā klausoties nigēriešu fanku. Jānis un Tomass, šķiet, bija pirmie, kas pavilkās līdzi, nevis neizpratnē vaikstīja seju, taču tagad jau reti kurš vairs nezina jautro dziesmiņu par atombumbu. Es nezinu praktiski neko par fanku - joprojām, bet zinu, ka tā ir atstājusi savus nospiedumus arī uz disko. Principā es ne tik daudz vēlējos uztaisīt fanka pleilisti, cik vienkārši atrast līdzīgi noskaņotu (teju neadekvāti pacilātu tātad) mūziku tai, ko izpilda jau pieminētais Nigērijas biznesmenis, lai varētu to retu reizi atskaņot saulainos brīvdienu rītos, kuros gribētos cept pankūkas un laiski rosīties.

Teorētiski es varēju vienkārši arī atrast kādu algoritmu ģenerēto fanka pleilisti, taču, vairāk šādu mūziku klausoties, sapratu, ka lielās kvantitātēs tā tomēr īsti nav mana komforta zona, tāpēc arī nācās atsijāt pērles no pelavām, dažbrīd upurējot fanka rāmi. Lai vai kā, šie gabali, lai arī esmu tos jau nodrillējusi daudzkārt, man vēl arvien rada sajūtu, ka drusku esmu ieklīdusi svešās teritorijās - nevis tāpēc, ka man nepatiktu, bet tāpēc, ka es to joprojām nespēju normalizēt. Dzīvespriecīga mūzika, kas tas vispār tāds ir? Ja nu kādam tomēr šajā pagarinātajā nedēļas nogalē apnīk skrāpēt estrādes klasikas diskus dzimtajā valodā, tad zem attēla atrodama minētā pleiliste.

- Why does Christianity has a bad name today?
- Hypocrisy and bigotry of Christians. The Hypocrisy and bigotry that we have is first of all to think that we have a special righteousness or holiness of Christians automatically, simply because we're Christians, without any kind of real and sincere work to transform our hearts and to transform our inner person. To transform our being so that we come into accord with the moral imperatives on Jesus Christ rather than with the moral laws which people have superimposed on Christ.

https://www.youtube.com/watch?v=R1TzgKZQB-s

Nu kapēc es šodien nenopirku vīna buteli?

Atkal jānorij krupis, jo izspļaut nevaru

Nesaprotu tos, kuri lej asaras par Bordāna nofeiloto valdības veidošanas mēģinājumu. Vismaz spriežot pēc publiski pieejamās infas, viņš vai nu apzināti pats šobrīd negribēja valdību veidot, vai arī mazais napoleoniņš patiešām bija iedomājies, ka nu ir baigais kings, kurš citiem spēs diktēt noteikumus.

ingmārs nokavēja pārsēšanās reisu un iesprūda Vīnē

<3

par cilvēka dabu
pilnīgi pārsteidzoši, cik ļoti maz cilvēks ir mainījies pēdējo 2000 gadu laikā... Vetrūvijs (tas pats, kura uzmērītās cilvēka ķermeņa proporcijas da Vinči ielika savā slavenajā Vetrūvija cilvēkā) pirms 2000 gadiem savās 10 grāmatās par arhitektūru izsmej sabiedrību, kurā tiek slavināti atlēti un norāda uz to, ka slavināt vajadzētu zinātniekus un autorus, jo tie rada vai fiksē nemirstīgas zināšanas un to iespaids stiepjas pagātnē un nākotnē, atlēta vienīgā bagātība ir viņa ķermenis, kurš pilnīgi nolietojas pāris desmitu gadu laikā...

nesen kāds krievu blogeris sašutis rakstīja par to, ka, šķiet, futbola komandu sumināja Kremlī... autors secināja, ka valstī kaut kas sāks mainīties, kad Kremlī sāks sumināt izgudrotājus un zinātniekus, nevis sportistus un skatuves māksliniekus...

Latvijā, protams, arī tas pats... ar ko ta mēs sliktāki par krieviem vai romiešiem?

Ok, Latvijā atgriezties nav vērts, jo viss ir izpostīts uz mūžiem, kā jau Baba Vanga teica. What the actual fuck? It really hurts my feelings, kā Vējonim viss ir pohujā, es neticu viņa asarām un viņa centieni ir nožēlojami, kā vinš var dzīvot kā vīritetis un būt tik vārgs. Kas viņš neredzējā kā Bordāns staigāja kalnā zem ābelēm? Vai viņš netic mīlestībai un dainām un iespējai? Clueless! Viņš burtiski ir aizcirtis durvis sejā zelta Lāčuplēsim, lai mājā ielaistu sūdainos velna brāļus psihopātu un haļavņiku. Šī Laimdota vairs nespers kāju šeit darvas birstalā, kur žurkas glūn zem glumjiem nogalināto bērzu stumbeņiem. Bet es gribēju spert! Kā viņam var būt tik krasi vienalga par manu likteni? Dzirkstoša mācība visiem ideālistiski domājošajiem cilvēkiem zem 30, kuri vienkārši nav dzīvojuši pietiekami ilgi, lai apjēgtos, ka tas kā viņu vecāki lamā cerību, ticību un mīlestību valdības kontekstā ir leģitīmi un vēlami. 

NOW I WANNA BE UR DOG

kustoties tu vienkārši jūti vairāk

E ausu sēru sauc par auseklīti

Jaunā priekšniece neko nesaprot. Gatavoju bēgšanas plānu.

Jordan B. Peterson on 12 Rules for Life

Koncertos mostas alter ego: bļaustos un dauzos pat pret pašas gribu. Nevaru mierā nosēdēt.

Pendelis
Līvas raudāšana palikusi tik nekontrolējama, ka nav kur glābties.
Es darbā, viņa zvana un kauc klausulē. Viņa kauc, es dusmojos. Pēdējo reizi gandrīz aizlaidu telefonu pa gaisu.
Izmēģināju palikt no rīta ilgāk mājās, viss mierīgi, pabaroju, paskatījāmies multenes, izlaižu pa durvīm - acis sausas. Pēc 2 min zvana, kauc. Grrrr
Nākamos rītus vedu līdz skolai, pusceļā slūžas vaļā.
Nu wtf.
Vakaros ņēmu līdzi staigāt, lai izrunājas, izlādējas (viens dieviņš vien zina, ko man tas nozīmē pēc 10h darbdienas, kur ar mani komunicē miljons cilvēku un viss, ko es vēlos, ir KLUSUMS).
Pa dienu piezvana, raudulīgā balsī - a tu ar agro brauksi mājās? ...nu labi... braukšu... Atbraucu mājā - ā, mammu, čau! Mēs ar Katrīnu ejam ārā!
Nu mļe.

Nu nekā, pakonsultējos ar viediem cilvēkiem, izlēmu aizvest uz smilšu terapiju, jo šrinks vulgaris toreiz pavisam nenostrādāja.
Vajagot vispirms atnākt pašai, lai visu izrunātu.
Izklāstīju visu kā pie bikts, dabūju pretim arī apmēram tāpat - ar bērnu viss ir kārtībā, mamma ir problēma. Teikums, ko katrs vecāks vēlas dzirdēt :>
Kamēr mamma negulēs, neraudās, nedusmosies un nelamāsies kapos, kā arī neatradīs, kur uzņemt enerģiju, nekas nemainīsies, tikai turpinās tuvoties sabrukumam, kuru izraisīs vēl mazāks sīkums par raudāšanu.
Bērns, kura māmiņai raudāšana esot kaut kāds nesaprotams tabu, ar to izraisa dusmas un panāk kaut nelielu tvaika nolaišanu, atliekot Lielo Sprādzienu.
Vai viņa ir tik gudra? Nē, viņa to dara neapzināti.
Un bērni pendelējas. Daba tā iekārtojusi, ka viņi ilgi nevar dzīvot skumjās, tāpēc nākamajā brīdī spēj vārtīties eiforijā.
Pieaugušie tā nedara, viņi cenšas valdīties.
Nu tas ne par mani, es pendelējos. Tikai, manuprāt, no tā nogurst vēl vairāk.

Bērnam vajag pieskārienus, kaut sēdiet un galvu kasiet viņai.
Galvu kasīt, nopietni?
Vai jums ir iebildumi pret kontaktu?
Nu nē it kā...
Vai jūs bērnībā gadījumā neesat fiziski ietekmēta?
Muahhh!!!

Mā gan ne reizi vien ir teikusi, ka mēs abas ar mimmi par maz sistas esam, varbūt arī vajadzēja :D Zinātu, par ko ciešu.

Žēl tikai, ka viedie un gudrie nevar pateikt, kur raut laiku reģenerējošam hobijam, ja bērns esot citādāka temperamenta, nekad nelasīs grāmatas un vienmēr dripselēs visiem pa galvu.

Atgriezīšos pie miega zālēm un tad jau izdomāsim, kādu dziesmu spēlēsim.



Nez vai mūsdienās ir vēl šautuves? Es varētu šaut.

Neesmu pārliecināta, ka vokālie profesori thought this through, ja runājam par operlomu.

Opera, vai jūs saprotiet, kas tas vispār ir? :)

Man patīk tie, kuriem patikt nevajag un kas vispār ir totāli ārpus konteksta. Nu kā jau vienmēr:)

Darbību kopums.

Esmu konkrēti gatavs iet pensijā.

Giljermo aflobēns

Tieši nupat iznāca labs Baloža savilkums par iespējamajiem pilsonisku nemieru draudiem, kas te nedaudz tika pacelts.

halal

Es gurķu burku turu točā, jo tur ir vēsāks.

I am džemio rekitore.

ienācu mājās no komandas būvēšanas pasākuma, māja aizkrauta, tauta neēdusi, auksts, bordelis un bads - toties abi mīlīgi sagūlušies dīvānā draudzīgi skatās televizoru un pilnā kaklā smejās - īsta tēva un meitas harmonija.

vakar koridoros satiku savu latviešu kolēģi, viņa man jautā, uz 18.novebra pasākumu skolā (šodien) iesi - es saku, netieku, darba pasākums, viņa man prasa, un sestdien būsi? - es saku nē, un svētdien vēstniecībā būsi?, es saku, mājās svinēsim - viņa mazliet apjuka un novēlēja priecīgus svētkus, bet man patiešām nevienu negribas satikt - un arī svinēt kaut kā negribas. vajadzētu jau piespiesties un tā - kādreiz vēlēšanās svinēt atnāk pēc tam -

par geimingu
presē raksta, ka crusader kings 2 tagad var veidot dinastiju no zirdziņiem, kaķīšiem, ezīšiem un lāčiem! dinastija no kareivīgajiem, nepiekāpīgājiem un diplomātiski advancētajiem ezīšiem!

drausmīgas sāpes mugurā, ap vidukli. paracetamols un ibumetīns palīdzēja.

interesto teorium
"The best point I ever found is asking them if they would be ok with millions of nubile African and Middle Eastern virgins instead of millions of young men. OF COURSE not.

Then ask yourself, why is it tolerated when the "refugees" are 90% young men?

The reason is simply because of women's vote. Women know that the greater the male to female ratio, the more power and control they can exert upon society and upon men.

And you know the real truth? People say that this is a Muslim conspiracy to conquer the West by sheer breeding. Bullshit! Pure and simple! Why do you think they are sending millions of extra men if they want to favor breeding? Who are these millions of extra men going to breed with, each other? Other than some hardline Muslim nutcases and terrorists no one is really trying to do that.

The reality behind these mass migrations is far simpler: IT IS TO GET RID OF EXCESS MEN. THIS is why Arab and African countries turn a blind eye to it.

It's ALL about sex. Now that there are no more wars that kill off millions of men, migration serves that purpose.

Muslim countries have much more pressure to get rid of the excess, unwanted single men due to all the polygamy and harems.

Who are the people in the migrant Latino caravan? EXCESS YOUNG MEN."

Kopš pēdējās terapijas es bez liekas kautrēšanās ņemu un raudu mājās. Ir baigi labi tā uzreiz izraudāt, kad sāp, nevis mēģināt noturēt durtiņas ciet savam pārbāztajam skapim kā līdz šim. Ir kaut kā smieklīgi un mīļi reizē, kā uz šo reaģē mans kaķis. Kad raudu, viņa uz mani skatās lielām acīm, pieskrien klāt, glauž asti, ņurd un cenšas visu laiku būt tuvumā. Esmu briesmīgi nogurusi no šīs nedēļas. Neceļu klausules, neatbildu uz zvaniem un pat nepaskaidroju, kāpēc esmu tik nepieklājīga. Tā ir labi. Man par visu ir ļoti vienalga, man gribas tikai just to, ko es jūtu un kādu laiciņu nevienam ne par ko neizlikties.

Asins sarkana Ķīna mirdz manā apsaldētajā plaukstā.

Dažu pēdējo mēnešu laikā sanācis atspirdzinoši izelpot ārpus sava burbuļa - vismaz četri cilvēki ar augstākajām humanitārajām izglītībām (!) ir neizpratnē pārjautājuši: "A kas tā tāda - Bovuāra?"
Nē, es jau neko nesaku. Varbūt viss tik tiešām ir kārtībā ar mūsu izglītības sistēmu, un nekādi nē - ar mani.

sestdiena, trīspadsmitais okōbris

Ko es gribu teikt par vācu darbamīlestību. Pie mājām visi cītīgi grābj lapas un vis tur ir kārtībā. Bet darbā.
Mums tur trīs vīri grāvi rok pie ceļa. Viens kašājas, otrs skatās vai pareizi kašājas, trešais pa gabaliņu stāv uz šuheri un pīpā, vai nebrauc priekšnieks. Tā nu jums darbs dara brīvu realizējas.

***
Русская футуристическая книга

vīnu ziņas
klāt jaunais pažobelē!

Autisms/ adhd teorija
"Then I kind of started to be afraid of girls since these situations seemed to not occur with boys. I got diagnosed with adhd a while ago and I have a theory.

Women seem to be much more annoyed by my mannerisms. I have been perceived as overbearing, impolite, proud and even mean by women because of the way I talk (loud, I tend to interrupt, I understand people wrong), men don't seem to pay as much attention to this behaviour.

I never hurt anyone on purpose but I don't always think before I talk, so I can very easily say something that especially women see as having a mean-spirited or disrespective undertone. Men more often just hear what I say and not pay too much attention to subtext. Coincidentally, my best friend, the only female friend I have, has adhd too. My so has a lot of behaviours and features of adhd and one of my other dear friends is my cousin with a lot of those features, too.

I don't think women are mean anymore. I think this has more to do with prevalence and toleration of certain kind of behaviours in different groups. Men tolerate and behave in the ways I do more often than women.

Also adhd itself is more common in men. I of course made a lot of generalizations earlier - not all men understand or like me, actually I have problems connecting with people in general, but men usually don't hate me for it like women I've met have, they just don't pay attention to me."


***

"Yeah I relate to this. I'm autistic and women tend to absolutely hate me, while there are a lot of guys who don't mind or even appreciate me being blunt and honest and not caring about following illogical social rules and not being into fashion or makeup (sensory issues would make it impossible to wear this stuff.)"

Igaunijā būšot digital nomad vīza.
Neiedziļinoties detaļās, kuras neatradu, jo pārāk nemeklēja, zosāda uzmetās, cik forši.

Dienas prieks.

tā kā man, acīmredzot, ir pārāk daudz laika dzīvē, es domāju par to, ka moš jāsāk skatīties marvel filmas. man reāli besī supervaroņi (izņemot betmenu, bet viņš bija self made man) un varbūt tas ir tāpēc, ka vienkārši neko par to nerubīju. karoč, mans jautājums ir, vai ir vērts šādu projektu iesākt un vai tās visas filmas ir jāskatās tādā secībā kā wikipēdijā vai pofig. un vai tur visu laiku ir tikai kaušanās, jo too much action mani tomēr garlaiko

topinambūru nepanesība.

Iedomājies, ja tu būtu iemīlējies? Iedomājies? Ko tu darītu?
Es iedomājos, ka esmu iemīlējies.
Iedomājos, ka esmu skoča gabals, kas salīmē kopā no bibliotēkas ņemtās gāmatas saplīsušās lapas.
Ja es būtu iemīlējies, es būtu caurspīdīgs. Jūs man cauri redzētu, ka esmu iemīlējies.

Tas nebūtu es.

runājot par tālāk padotiem stikla ežiem, otrajā elpā var iegādāties gleznošanas komplektu viņam un viņai - viss, kas nepieciešams, lai radītu abstraktu mākslu mīlējoties (tas ir, krāsas, ar kurām noziesties, un drāna, pa kuru vārtīties). pa_leeto, oriģināli šis prieks maksā pie sotaka

Man šķiet es vienmēr izskatos noplukusi

šobrīd mans lielākais sapnis ir pavadīt dienu, tusējot ar kaķīšiem mājās, bet man liekas, ka es ātrāk pabeigšu savu promocijas darbu, nekā piedzīvošu šādu netraucētu dienu mājās.

lietotāja unpy iespaidā.

1986. gada 18. novembrī ar tēti klausījāmies Latvijas himnu, kas skanēja iekš "Radio Brīvā Eiropa", atceros, ka bija jocīga sajūta. Tā bija 1. x, kad to dzirdēju.
Tagad mēdzu (ne katru rītu) uzlikt modinātāju uz plkst. 5.54, lai paspētu ieslēgt LR1 un noklausīties valsts himnu. Noklausos himnu, izslēdzu radio un guļu tālāk, ja vien darbā nav "agrais rīts".
Vecāmāte sen tika teikusi, ka LPSR himna nav īstā...

Interesants notikums Āzijas samitā.

Īsumā:

Kādas lielas(teritoriāli) valsts prezidentem ir(bija) tendence kavēt tikšanās, nu tā ka vienmēr un ilgi. Aizbraucot uz ASEAN(https://lv.wikipedia.org/wiki/ASEAN) samitu Singapūrā, pirmā tikšanās ar vietējo premjerministru. Kā parasti stundiņu nokavē, bet ierodoties, šitais, kurš licis gaidīt visiem(VISIEM) Eiropas līderiem un pārējo valstu vadītājiem, tiek informēts, ka Singapūras premjerministrs tikšanos atcēlis, dēļ tipiņa kavēšanās. Lai tikšanās notiktu, jo savādāk prese izņirgās pavisam, huilo komanda metās lūgt un organizēt jaunu tikšanos piekrītot visiem noteikumiem. Viņam tiek dota iespēja nākamajā dienā, visa ierodošās kompānija, ieskaitot huilo, tiek izdzīta caur metālmeklētāja rāmi, kāds pat pārmeklēts. Tikšanās īsa un formāla. Nākošā tikšanās ar Japānas Šinzo Abe. Tipiņš ierodas laicīgi, bet Abe nokavē, ierodoties paziņo, ka laiks un interese runāt tikai par miera līgumu un salu atdošanu.

Pirms 500 gadiem šāda secība varētu izraisīt karu.

huilo tika opušķen(krievu cietumnieku jēdziens)https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%BF%D1%83%D1%89%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B9 galvenokārt pašu krievu acīs, ja viņi to uzzinās.

Sekas: huilo nekavēs tikšanās, vai arī tikšanās nenotiks, ja kavēs.

Biodanza! https://www.youtube.com/watch?v=SesKdezOaJg

Šorīt
dziesma aizsniedza
lika man sagribēt spēli
nu vecīt

https://www.youtube.com/watch?v=SeAAi7jWOl8
Pārējais saundtreks gan tāds standarta sintveivs, nekas īpašs:
https://open.spotify.com/album/1NCt4W6d8fNGkBQAjXDVrA?si=TG9_hLeARVuBEnVyCLbqEA

Trampam ir tāda karma/svētība: viņa ienaidnieki nebeidz labi. Viens no tiem ir Avenati.
https://www.youtube.com/watch?v=j_b1GLiEeeA

Jautājums ir: Ko darīs Mārtiņš Hiršs, kad viņa dievi tiks gāzti? Kam piesliesies? Lielākajam pastāvošajam spēkam? Un ja nu pasaulē vairs nevaldīs piramīdveida varas hierarhijas struktūras? Būs jāmācās mīlēt vien sevi un atzīt pašam savu spēku. Beta male laiki, kad vajadzēja pieslieties dotā brīža stiprākajam (pat, ja kriminālam) spēkam būs beigušies.

p.s. ar vārdu "Mārtiņš Hiršs" es domāju ne tikai vienu personu, "Mārtiņš Hiršs" ir arhetips jebkādam cilvēkam, kura dzīves misija ir pieslieties stiprākajam spēkam, pat, ja tas būtu amorāls un noziedzīgs. "Mārtiņš Hiršs" ir arhetips vājumam, pakaļ skriešanai, pakaļā līšanai, garīgai niecībai un naidam pret sevi. Un mēs, cilvēce, to vairs NEVARAM FUCKING ATĻAUTIES!

In my dream there was a contest for the best voice, so I sang "Pheonix" by "Satyricon" with the video playing in the b/ground, but Satyr had no pants in it, oddly enough, and I could not (Sivert did not let me) sing it to the end. Sivert Hoyem was the substitute teacher in my class for the best voice.
Dreams are fun. I was the only one going solo, not using a real band.

galvājs

es reizēm aizmirstu, cik stipra man ir mamma. spēks, kas ikdienā biedē un rada paniku, dažos brīžos ir vienīgai tāds, ko vajag.

https://www.youtube.com/watch?v=l9VFg44H2z8
https://www.youtube.com/watch?v=CMbLIp2XGBo
Divas dziesmas par vecās pasaules overlordu (Mārtiņa Hirša dievu) gāšanu un samīdīšanu, lai mēs varētu uzplaukt. Mēs, organiskais Visums.

This vengeance is justice and justice will be done
Your end is our triumph and the day will come
A reign of terror, an age of horror, nothing will remain
A promise to the fallen, we'll make them feel our pain
A promise to the felons, you'll never rise again

We take it back
We take it all back
We take it back
We take it all back

Tyranny arī ir diezgan šarmanta cRPG. Pat nevaru saprast, kura man patika vairāk- Pillars of Eternity 2. Vai šī. Abas ir Obsidian spēles. POE2 ir nedaudz advancētāka, dziļāka, taču sliktāk balansēta (uz hardest par vieglu). Tyranny savukārt ir patīkami izaicinoša uz grūtākā līmeņa.

Lemme manage!
Kopš esmu piereģistrējis uzņēmumu, nāk visādi interesanti spami. Ķipa, nāc mācīties grāmatvedību, grāmatvedības kursi par pēdējām izmaiņām saistītajos likumos, davaj mēs tev personālu atradīsim, utt. Tā kā reģistrācijas dati ir brīvi pieejami, tur ir arī brīvi pieejams mans tel.nr. Zvanās visādi ķēmi no ārzemēm un piedāvā menedžēt manu velsu. Kas interesanti, runāja ātri un pareizā britu akcentā. Kevins teicās, es viņu identificēšu kā "Čalis":
Čalis: "hello, (insert name here), I'm from suchandsuch wealth management company in Bangkok. May I have a moment of your time?"
Es: (neko nepaspēj pateikt)
Č: "a couple of weeks ago you briefly talked with our surveying subcontractor blablablabla"
E: "May I interrupt you for a moment?"
č: "blablabla, yes, sure"
E: "You said wealth management company?"
Č: "yes, we provide assistance with wealth management through investments blablabla"
E: "Please stop. I'm from eastern Europe, I have no wealth to manage"
Č: "Well, 'wealth' means different things for different people"
E: "I repeat, I'm from EE. I barely manage my daily expenses, you sure you want to manage my 10$?"
Č: "But I have an interesting offer for you, are you willing to be open-minded and at least listen?"
E: "I'm pretty sure, that this is waste of both of our time, but sure, please do go on"
Č(laikam daleca, ko iepriekš pateicu) (klusām fõnā): "fuck!"
(zvans pārtrūkst)

Svētku vērotāja piezīmes.
Tiešām nav nekas pret visu šo jancīgo ņemšanos ap Latvijai 100, šis tas pat tīri labi izklaidē un tiešām nav žēl, ja šogad mākoņos izšaus riktīgi vairāk, nekā citus gadus. Visapkārt, cik var saprast, ir svētku sajūtas pārpilni cilvēki, vispārēja līksme un patriotisms dzirksteļo, valstiskais lepnums plūst, pat brāžas kā sabangota upe un uzticības valstij apliecinājuma rituāli savā dažādībā varētu šokēt pat pašu izsmalcinātāko kultu piekopējus visas cilvēces vēsturē. Man šīs svētku sajūtas nav, nedaudz dziļāk aizdomājos, kamdēļ.

Pats esmu dzimis Latvijas PSR. Mani vecāki ir dzimuši Latvijas PSR, patēvs - Ostlandes reihskomisariātā. No vecvecākiem viens dzimis pirmās Latvijas Republikas laika parlamentārajā iekārtā, viens - autoritārajā režīmā, bet divi - Krievijas impērijas Vitebskas guberņā. Tas viss ir tā mana Latvijai 100, kam par godu būtu jābūt tādai visaptverošai svētku sajūtai. Nu, nav, nesanāk man šo visu aptvert kā kaut ko svinamu.

Vienīgie svētki, kas veltīti pārvaldei un ko vēl varētu saprast, būtu, ja, piemēram, nākamā gada 18. martā svinētu "parlamentārajai demokrātijai 28", bet tas jau pārāk sīki, pragmatiski un klasiskajām reliģiskajām fantāzijām nepiemēroti, bučojamo karogu šim nepašūsi, svētsvinīgu dziesmu nesacerēsi un stulbību par negrozāmo valstsgribu neuzpreambulēsi.

pamodos un sajutu, ka kaut kas mugurā iesāpas, padomāju, ka tas no mazkustīgā dzīvesveida. gultā apgūlos uz muguras un peldēju kraulā, jo jākustas taču.

Izskatās, ka būs jāpievienojas Latvijas 1. oficiālajai blogeru biedrībai. DELFI

Malkoju Pjatigorski un rūgtu kafiju, un skatos uz upper middle class jauniešiem un domāju, kur viņi ir rāvuši to piķi.

No vecākiem, neapšauteikti. Nezinu.

Man ir brīvdiena.

DELFI. Žurnālu galdiņš nav paredzēts tikai laikrakstiem un žurnāliem, bet uz tā var novietot arī citas lietas. Šajā rakstā vari smelties iedvesmu, ko vēl var likt uz nelielā galdiņa.

Girls just wanna have fun,,

no rīta Eižens velk balto svētku kreklu. Simons priecājas - Eižens dakterīts. līdz brīdim, kad saprata, ka arī viņam šodien jābūt dakterītim, tad sākās kliegšana.