Latest Posts

pirmo reizi kopš jaungada nakts es devos ballēties. nu, ne tā ļoti ballēties, protams, bet vismaz ārpus ierastās vides un ar citiem cilvēkiem. izturēju apmēram četras stundas, bet tas ir pieklājīgi. 

Upssss
Your sin is Lust. You expose yourself and tend to have many partners or engage in high-risk activities. You dress to provoke others and enjoy breaking the rules.

pūpo-pūpo-pūpoliņi
atkauliņ ir tā, ka vispār jau forši ir būt (pārmaiņas pēc) erebuš, pasmējuš'un arī padejojuš.
nu labi.
es dažukārt ciešu no tā, ka man token token patīk dejot. jo man ta' patīk ļoti, bet ne vienmēr dejot patīk Citiem. nu i Citi ir Stīvie Muļķi.

teātra bāra astoņgade bij' gauži pieklājīga.

starpstāvoklis.

es gribētu spogulī ieraudzīt maigāku būtni.

un šodien notika THE katastrofa. izbeidzās kafija. rīt nebūs.

turpinot ..
Viņš labāk iedzer vienu kārtīgu, labu vīna pudeli, nevis kaut ko lētu.
Viņam patīk apskāvieni. Jebkāda veida apmīļošana. Pieskārieni viņu nomierina.
Viņš tic, ka sevis patikšana, laika baudīšana ar sevi ir viena no svarīgākajām lietām.
Viņam patīk būt vienam ar sevi, kad viņš ir laimīgs/priecīgs.
Viņš nav īpaši knašs uz skūšanos.
Viņam patīk būt gudru cilvēku ielenkumā.
Viņš ir Inerce un Moments. Grūti iešupināms, bet kad , tas ir noticis, neiespējami viņu ir apturēt.
Viņš var teikt viss ignorējošākās lietas, frāzes, bet tajā pašā laikā būt tik pievilcīgs.
Viņš nekavējoties rada pievilcīga cilvēka iespaidu.
Tad, kad dzīve tev ir uzkrāvusies uz pleciem un velk tevi pie zems, viņš būs blakus, lai atgādinātu tev, ka esi stiprāks nekā tu domā.
Viņam iespējams ir jāiedzer, lai viņš varētu izpausties.
Kad pasaki viņam, ko skumju, un izdzirdi smieklus, tad zini, ka tas ir veids, kā viņš raud.
Ļoti daudz enerģijas viņam prasa būšana jaukam, bet tajā pašā laikā, esot atklātam.
Viņš var būt jauks un mīļš, bet nākošajā brīdī auksts kā ledus, ja tu viņu pievil.
Ja Viņš tev ir licis justies mīlētam, tad Viņam ir izdevies.
Ja Viņš ir patiesi dusmīgs, tad zini, ka tu Viņam būsi absolūts svešinieks uz to brīdi.
Ja par palikšanu mājās un čillošanu pasniegtu zelta medaļu, Viņš būtu vairākkārtējs tās ieguvējs.
Viņš labāk izlaiž strīda daļu un uzreiz ķeras pie izlīguma seksa.
Viņš sniedz labākos apskāvienus.
Viņam vienmēr ir atkāpšanās plāns.
Viņš ir ļoti fiziska persona. Sākot no maigiem pieskārieniem, līdz kaislīgam orģijām - tas viss nesagādā nekādas problēmas un ir labi.
Viņam neviens nav vajadzīgs Viņa dzīvē. Ja tu tur esi, tas nozīmē, ka Viņš vēlas, lai tu tajā esi.
Viņu kaitina tie, kas tikai runā, bet neko nedara.
Viņš var izveidot savu mazo pasaulīti un neviens tā arī Viņu nekad nesapratīs.
Viņš reizēm liks tev domāt, ka Viņam ir vienalga uz tevi. Tā ir Viņa sturgalvīgā daba.
Daudzi Viņu iemīl. Viņi vienkārši tur neko nevar līdzēt, tā notiek...
Kad Viņš ir attiecībās Viņš ieliek, atdod sevi visu, bet, ja tās pajūk, ilgi vajag atgūties, lai mestos jaunās attiecībās.
Viņa izturība, kas attiecas uz dzeršanu un seksu nāk no vēlmes savienoties emocionāli caur darbību, nevis runāšanu.
Viņš nav kā atvērta grāmata, jūtas ir dziļāk nekā tu spēj iedomāties.
Ja Viņam kāds patīk, tas NAV redzams.
Sekss ir ierasts, līdz brīdim, kad Viņš tev uzticas. Tad tiek ieslēgts 5. ātrums.
Viņam ir jābūt smagi iedzērušam, lai runātu par personiskiem sūdiem.

Šodiena nav bijusi bezjēdzīga.

.

Ledus laikmets

Hidden talent
Actress
Your very adventurous, fun, kind, and hardworking. Your very good at acting. You make people believe whats actually happening is real. You have a hidden talent that needs to come alive. People see you as inspiring, generous, and achieving. Nothen can hold you back from living a successful life. You have very close friends that are very caring and supportive. Your very know by your loved ones. Use your gift to make the world a better place. You can make a big difference in life, just take a chance.

HAHAHĀ! I'M BACK BIČEZ NAH!
 

Ievaino mani
Ievaino mani frontāli
Jau septiņus mēnešus
Man nav ne santīma kontā

Un ubago man
Ubago man līdzjūtību
Vai cilvēku cietās sejas
Ir viss kas apzīmē Rīgu?

Bet vis pirms ievaino mani
Ievaino mani frontāli
Rīga ir tumša, arī bāri ir ciet
Tramvajs aizripo horizontā

Yellow- The Playful Soul
You are adventurous, spontaneous, and the life of the party because you feel a need to be noticed, and loved. Although you have many friends, you only confide in those closest to you, and hide your insecurities from others. You need freedom, and for others to appreciate you, and praise you. Red souls like you. You may disappoint blue souls. Other yellow souls will likely get you into trouble. White souls are unlikely friends because they're so quiet and reserved.

The Girl with the Dragon Tattoo (2011)

Pēdējā laikā ir grūti iemigt. Visvairāk tāpēc, ka uzzināju, ka delfīni izvaro cilvēkus un vēl sāku apzināties, ka ar katru dienu visu laižu vēl lielākā purvā. Grūti iedomāties kaut vienu lietu , ko es daru tālredzīgi un pareizi. Visur. Es savus draugus sāku ienīst, bet citu man nav. Vienīgi Gzbnsptxc ir tāda kā man patīk un vajag, bet es viņu reti kad satieku un mums parasti aptrūkstās par ko runāt pēc kādas stundas. Es pārāk slikti izturos pret cilvēkiem, pārāk vieglprātīgi izturos pret mācībām, vispār viss šobrīd sūkā vairāk pimpi nekā jebkad agrāk. Tāpēc no šodienas es nemācīšos un būšu pimpis pret citiem. Tikai mazāk.

Un vispār es par cibas eksistenci atceros tikai kad esmu vairākas dienas nogulējis mājās slims, līdz ar to man ir baltā cilvēka viss zai bal blūzs. Knapi mēnesis pagāja un es atkal esmu slims. Es tagad varētu slidot un spēlēt hokeju, dažas reizes nokrist un sūdzēties par sāpēm ceļos, bet tā vietā es, slimodams spēlēju spēlītes un skatos filmas. Un man pēdējā laikā piedur Tarantino un Kubriks.

Es šo citātu ieliku bez jebkāda iemesla, man vienkārši patīk, kā S.L. Džeksons to visu izrunā un viss.
"The path of the righteous man is beset on all sides by the inequities of the selfish and the tyranny of evil men. Blessed is he who, in the name of charity and good will, shepherds the weak through the valley of darkness, for he is truly his brother's keeper and the finder of lost children. And I will strike down upon thee with great vengeance and furious anger those who would attempt to poison and destroy My brothers. And you will know My name is the Lord when I lay My vengeance upon thee.
Share this quote"

bezgaliigais staasts
man praataa vienmeer ir tikai divas domas, kas deabilitee pilniigi visu citu kas ir kraasains:
es esmu citplaneetietis
vieniigais ko dziivee gribu ir one true love

ku-kuu

stuff
šopings (forši būtsi 2x) and šuces stafi un just stuff

atkal jau runāju blēņas un apgalvoju, ka cilvēks var būt arī saulriets un kauli tik
skaisti. nē, nudien, kauli nekad nav baisi.
Ausekli, mosties, saule...pēteri-sīli.

pasntnieks viltus dzeltenais
Nu kipas pie malas
Labprāt iekļauties sasniegumu sarakstā,
bet lūdzu nenododiet maiņu kolēģim

dita von teese
khh, veikals, kurā es atradu savu ideālo sarkano kleitu, sevi reklamē šādi:
"There will be the occasional piece of entertainment in the form of Burlesque superstars and Circus supreme".

2 dienu high-laiti
vakar no visiem ctm/transmediales pasākumiem nonācām tikai uz galīgi meln(balt)u hisperu filmu phantom love (2007) - visumā nesaturīgs draņķis ar daudz monotona seksa, ktulu reinkarnāciju un bilingvālām telefonsarunām. pirms tam bija spēņu kafejnīca eis 36, bet pēc tam - pavisam cits kino kā underworld: awakening (2012) 3d, īstā kinoteātrī, vāciski. ļoti jauka izklaide, tikai žēl, ka filma un bakinseila arvien varāk kopē resident evil un javoviču, kas ir jauki paši par sevi.

čēesmit minūšu laika mērogs.

nesaprotu

Eu,
Mēstak dzīvojam postneoromantisma laikā.
Vismaz es.
Vismaz te.

vajadzība uzrakstīt
Kāpēc man šķiet, ka jāuzraksta?
Nesen redzēju vēl vienu sapni ar jau minēto klasesbiedru. Šo atceros. Interesanti.. tāda savdabīga padarīšana ar tiem maniem sapņiem. Varbūt tāpēc, ka gribu piešķirt tiem lielāku nozīmīgumu nekā tie pieprasa. Bet sapņi paši par sevi ir īpaši, no kurienes nāk un uz kurieni aiziet, ko nozīmē un kāpēc vispār ieraodas? Par to pat nav īstas jēgas domāt. Paraustam plecus un ar gudri dziļdomīgām acīm noskatamies tiem pakaļ.
mhm.
Atcerējos, par vienu slimošanas reizi un garstāvokļa uzlabotāju, kas bezbailīgi ieradās ciemos ar konfekšu kasti. Dikti mīlīgi :)
Kā arī es izlasīju vienu grāmatu. Laikam biju gaisījusi, ko citu. Beigās tā neiepatikās. Nē, negluži. Drīzāk - atstāja nepareizo pēcgaršu. Tā gan pagaidām ir pārlieku svaiga, lai nopietnāk spriestu.

Ā.. Un jā - wuhūū... februāris :))

šī vakara dziesma, tā pati, kas vajā apmēram nedēļu (kopš ieradās šai vietā). Klasika - Adele manu iemīļoto balsu un akustiskās ģitāras veidolā. tā lūk.

sajūta ,kura visvairāk pietrūkst ir tā pēc garajiem ceļojumiem.
atgriešanās mājās, atvērts un neizkrāmēts koferis, pilna galva jauniem iespaidiem, drēbes, kuras smaržo pēc cita gaisa, sentiments, svaiga nostaļģija

jā, varbūt vajadzēja šeit pieteikties tām skolām
iedzīvoties uz palikšanu

bet iedzert vienmēr labāk ir Rīgā

Cik nestabils viss ir.
Paņēmu un izdzēsu savu twittera accountu. Labi, tagad vēl 30 dienas jāpagaida kamēr tas izdzēsīsies, bet nu viss, tas ir deaktivizēts. Neesmu vairs nevienā sociālajā portālā (šī tomēr tiek pieņemta kā dienasgrāmata). Tāda jauka sajūta, jo man jau kādu laiciņu bija apnikuši vieni vienīgi tvīti ar memēm un tādas svarīgas lietas, kurā Rīgas dzertuvē esi iečekojies ar četrkvadrātu. Ņemot vērā, ka man lielākā daļa no tiem cilvēkiem ir vienaldzīgi, tad tas ir pareizais solis. Un pilnīgi patiesi pasaku, ka man tiešām nepatīk tā interneta radītā ilūzija, ka es tiešām sekoju tam, ko cilvēki dara, ka man tas arī interesē. Ja man tiešām viņi rūpētu, es viņus satiktu un tiešām parunātu. Interneta ir tāds neiedomājams slazds. Ko es te meklēju? Vai es arī kaut ko te atrodu?

Tagad man paliek ēpasts - man tiešām patīk ēpasts - tas pilda savu mērķi, nevis izplata tualetes humoru.

3 is better than 1 always, awesome, lol, fun fun fun ! :o)
šovakar viss ir izdarīts pareizi
izņemot vienu niecīgu kļūdu
iegādāta tikai 1 šmigas pudele, nevis 3!!!!
dzert ir awesome!!! mēnesi esmu nīcis raizēs un skumjās un neizbaudītā mūzikā un garlaicībā!!!!!
viena vīna pudele un esmu atkal zirgā, priecīgs un ir vēlme dzīvot un priecāties!!!!

velns, man vairs nav šmigas un jādzer ūdens!!!!

tipiskā piektdienas vakara vientulības izraisītā panika. viens pats mājās, kamēr pasaule ārā griežas.
pazaudēties filmā.

Sen
Mana ciba eksistē kopš 2005. gada novembra. Hmm... sen. Un pirms tam kādu gadu bij vēl tumsiigaa. Ziniet? Tā ir ceturtā daļa manas dzīves! Akdies...

vakar biju nodot asinis, paņēma 2 tūbiņas, skatīsies, kas ar manu diabētu, jo es nespēju izturēt to stulbo saldumu rīšanu uz nakti, jau tā stūķēju iekšā banānus, melones, granātābolus (tos arī tāpēc, ka sāka lūpu kaktiņi sprēgāt), bet šokolādes noplok nemanāmi, jau tā nepērku, bet uzrodas un ēdas nost, uzreiz pēc 9iem vakarā, fui nu, bet es neko sev nespēju padarīt.

šodien bija grūti piecelties, bet saņēmos, sapurinājos, sataisīju termokrūzē tēju, ārā auksts un tas vējš dzen visu siltumu no miesām ārā, būtu jel kripata sniega. rīt būšot, 5-10 cm, bet nu neticas.
šodien bija pēdējā diena BookPointā, tā trakā supervaizere Krīstī medaini griezīgā tonī jautā kur tad es iešu un ko darīšu. BĻ*, nevar manu vārdu iemācīties izrunāt pusgada laikā un man tagad viņai jāstāsta kkas? poh, gribēju parādīt, ka runāt protu un neesmu nekāda poliete, man tak zviedru akcents, pastastīju skopi un neinteresanti. Toties cilvēki, no kuriem gribēju veiksmes sagaidīt, to arī izdarīja, izņemot menedžeri, tas laikam škrobīgs, ka es prom, jo neviens cits no temporary workeriem nespēj ik nedēļu plānu uz 150% pildīt un neiet nevienam palīgā un vispār ir stulbi poļi.
esmu tik tālu tajos poļos, ka jau iebraucu par ko viņi runā, vārdus nemāku, nesaprotu, bet kad viņi sāk spiegt (mneitenēm polietēm laikam cita balss tembra nav, tikai tāds griezīgi spalgs), tad es iebraucu kas par ko un tā. ai, vienalga.

šodien ir kas iesācies un kas nobeidzies.

vispār, jāsāk savām dienām peišķirt plānus, nu man ir doma pa nedēļas nogali nevis krustiņdūrienā krāmēties, bet uzrakstīt par pēdējo gadu un kāpēc esmu šeit, ne Rīgā un tā. Gribas kādam pastāstīt un gribas pašai atcerēties.

Pirmdien uz Hītrovu, otrdien nezinu. es vispār esmu ļoti nobijusies, gribas atkal kaktā un nelīst laukā.

Paceļu acis un manā priekšā vienas vienīgas pudeles.
Atbildu saucieniem doties pīpēt.
Par aukstumu esmu aizmirsis.

NMPD
Uzzināju, ka šodien sadurts neatliekamās medicīniskās palīdzības feldšeris. Brīdī, kad sniedzis palīdzību kādam ar galvas traumu, "cietēja" draugs izvilcis dūci un no aizmugures? ietriecis to mediķa atslēgas kaula rajonā! Asmenis nolūza mediķa miesā un tas ar veselo roku centies atkauties no uzbrucēja. Viss risinājās maskačkas rajonā. Jāpaseko līdzi šim notikumam, jo 2012. gadu uzsākot NMPD darbinieki vairs nav apdrošināti. Priekšniecības ieteikums - skrieniet nu apdrošinieties. Varu iedomāties apdrošināšanas kompānijas ciparu, kad uzzinās, kas par piparu ir atnācis un kādā riska kategorijā šis atrodas pildot darba pienākumus. Izsaku līdzjūtību mediķim un ceru, ka notikuma vietā ieradās brašie omegas zēni un pasniedza ātro, bet pamatīgi atmiņā paliekošu pareizas uzvedības kursu :) Paldies, ka ir iestāde un tādi darbinieki, kas lieliski pilda savus darba pienākumus un uz kuriem varam paļauties!

Skatos, ka arvien atkrīt draudziņi. Bet tam ir arī iemesliņš-sāk zajebāt meklēt smieklīgas bildītes, lai cik savādi tas nebūtu. Tāpēc arī retāk un !iespējams! stulbāk, nekā parasti. Tā kā, ja gribat pārņemt šo blodziņu, ziņojiet, izskatīšu kandidatūru ; )


Upd.: Bet vispār es varētu izlikties, ka esmu sociāli aktīva un pateikt, ka manu "blogu" pilnīgi noteikti izcenzētu ACTA, ja stātos spēkā, jo pati esmu taisījusi kādus... 3 postus tikai : D Tā kā ejiet un parakstieties pret ACTu http://manabalss.lv/stop-acta/show (iečekojiet ahujennās e-paraksta iespējas, es nemaz nezināju, ka to var caur banku izdarīt) un https://secure.avaaz.org/en/eu_save_the_internet_spread/

a nu uzjundīju pati sev romaņķiku - uzkurčīt tēva smēķus virtuvē zem tvaika nosūcēja, kad visi guļ. pašai savi kaut kur mēteļa kabatā, bet ko nu grabināsies. laikam tā būtu tā māju sajūta - visi sen jau zina, bet atstājiet tak mazu slepenību, hehe.

Jopta!
Labais SC Thievs ir ar mani.
Mani tikko uzrunāja pagājušā gada pacienti Austrijā un grib mani par instruktoru uz nedēļu.
Nu un ko man tagad, teikt nē? Braukšu martā paslēpot un naudiņu iehavot.

Nevaru sagaidīt, kad šito varēs nokačāt pilnā versijā: http://www.youtube.com/watch?v=s-QfznNq20Y
Es pilnīgi noteikti nekad nebūšu nekas vairāk par ļubiķeļ, jo es sevi ļoti uzmanu, lai nedabūtu kādas traumas un tas, protams, bremzē attīstību. Bet OMG, kaut manī būtu daudz vājāks izdzīvošanas gēns un lielāks apņēmības gēns kā tiem, no Romaniacs.
P.S. Un vēl man baigi žēl, ka Coma neuzvarēja Dakārā.

Cik reizes man būs piedot savai māsai? 7x70 reizes?
Kāpēc tie tuvākie ir paši "grūtākie" no tuvākajiem?

Par "zodiaka" saistību ar "zvēru" man nebija ne jausmas, taču grāmatiņa par zvēriem sauksies "Zvēru zvaigznājs."

"Zodiaka zvaigznāji (sengrieķu ζωδιακός 'zvēru') ir 12 zvaigznāji, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem."

Meteo ikdiena 3.2.12.
Neliels ciklons Latvijas R daļā, DIETER anticiklons - LV austrumos
---------------------------------
Novērojumu vieta - Zante, Kurzemes A daļa, 25km uz D no Kandavas...
---------------------------------

Attēlā 3.2.12., 13:00, Zante. Mezociklona tuvumā - mākoņu sega ar nelieliem sniega nokrišņiem, puteni pie zemes. AZA vējš <8m/s.
---------------------------------

3.2.12. vērojumu apkopojums tabulā.

Nakts līdz 9:00. Naktī ap plkst gaiss atdzisa līdz -25, rītā 9:00- arīdzan. Nakts garumā neliels smalks sniegs.
Rīts 9:00-12:00: pastiprinās AZA vējš, kas jau pirms pusdienām sasniedz 7m/s. Tamdēļ vērojams arī izteikts putenis. Ap 12:00 sniegs pastiprinās - redzamība samazinās līdz 3km Gaiss "iesilst" līdz -21.
Pusdiena 12:00-15:00: neliels sniegs visu laiku, gaisa temperatūra svārstās starp -20 un -21. Joprojām AZA vējš <8m/s un ir putenis.
Pēcpusdiena 15:00-18:00: sniega nokrišņi mitējas, vējš gan turpina pūst <8m/s. Turpinot arī puteni. Gaisa temperatūra joprojām starp -20 un -21.
Vakars 18:00-21:00: laiks nomierinās, vējš un putenis samazinās. Samazinās mākoņainība, gaisa temperatūra -21 ar tendenci krist. Dienas laikā pieaug atmosfēras spiediens no 995-> uz 999HPa.
Nakts sākums 21:00-24:00: grādi pirms pusnakts līdz -22; ADA vējš mazāks, tomēr brāzmās vēl līdz 3m/s. Mēness jau spoži spīd diennaktij izejot.

par kaujas vaktim.
Vakara vakti zirokompass iziet no meridiana.
Rita vakti krasu noliktava dzirkstelodami svilst vadi.
Iesvetibas laikam.

es es kā (sīkās sadzīves klizmiņas)
pavadījis piecas+ stundas rīgas starptautiskajā lidostā, rāmi devos atpakaļ uz māju, iepriekš iztērējis tikpat tugrikus, cik maksāja gaisa autobusa biļete, izlasījis RL no vāka līdz vākam un dažus vecus Stērlinga stāstiņus no krājuma A Goog Old-Fashioned Future. 10 minūtes pat pagulēju. vairāk neļāva igauņu zēns, kurš bija sabažījies, vai tikai es nekavējot lidojumu uz Tallinu no blakus geita. pateicos par rūpēm, piemiedzu ar aci un sasarcināju nabaga zelli. atkal nakts lepnā vientulībā, bez mazās mijas, čillīkonkarnes un kupla kāšeļa. nieki vien.

alus un datorspēles mani nomierina.
rome fonā dārdod izbaudām šo aukstumu.

fuck. agaain.
Esmu manāmi iereibusi. Un lai nomierinātos, esmu izlaizījusi visu māju. Lai ir tīrs, lai dvēsele kaut nedaudz ir tīra.. Man ir slikti.. Man ir nežēlīgi slikti.. 3.nelabā ziņa - mans Dinačs dodās uz labākiem medību laukiem. Un uz atvadām es biju nekāda. Viņa vislaik lūdzās, lai pasmaidu, bet es nespēju. Es nespēju pateikt, cik ļoti viņa man ir dārga, cik ļoti viņu mīlu, cik ļoti baidos viņu pazaudēt. Jā, mēs tikāmies, fuckin, reti, bet ar to pietika, lai mana dvēsele smaidītu. Viņa ir pozitīva, viņa ir pelnījusi visu to labāko.

Tpt kā Elčons, mans otrs labākais un tuvākaiks cilvēciņš. Viņa lūdza, lai rīt atbraucu. Es izdarīšu visu, es pametīšu mācības, lai tikai viņai uz mirkli būtu labāk. Mans cilvēciņš ir pazaudējis mājas. Viņas ģimenei ir smagi. Cik labi, k mans paps ir tik burvīgs un pretīmnākošs, un atļāvis dzīvot savā mājā, manā ex istabā.

Man ir tik slikti, jo maniem draugiem ir slikti, es gribu raudāt, bet nespēju... es gribu, lai šis murgs beidzās.


God, I beg u, please help. To my prettiest girls... ((((((

biju uz Underworld Awakening 3D un man baigi patika

Es biju visai cieši apņēmusies par referendumu publiski neizteikties, jo man ir sajūta, ka internets jau tāpat ir pilns ar gūzmu kašķu un bļaustīšanās šī notikuma sakarā, turklāt cilvēki, kuri mani pazīst, zina manu viedokli šajā jautājumā, tomēr laikam jau tieši savas klusēšanas dēļ es esmu attapusies tik ļoti nikna. (Tas gan laikam nav nekas dīvains.) Un nikna es šoreiz esmu nevis uz krieviem, kuri cer, ka panāks divvalodību, bet gan uz to daļu latviešu, kuri izsaka apmēram šādu viedokli: "jūs, visi stulbeņi, iesiet uz referendumu, es gan nē, jo tāpat ir skaidrs, ka vajadzīgo skaitu balsu nevar savākt, šis viss ir tikai provokācija, kuras mērķis ir kurināt rasu naidu". Te man rodas jautājums, nez, vai krievi nav pamanījuši, ka diez vai ar referenduma palīdzību vien divvalodību izdosies panākt, es domāju, ka viņi to zina tāpat kā mēs, bet viņus iet un aizstāvēt savus uzskatus un pieprasīt to, ko viņi grib, tas gan neatturēs. Bēdīgi, ka ir cilvēki, kuri domā, ka vienīgie procesi, kuros ir vērts iesaistīties, ir tie, kur uzreiz var panākt taustāmu rezultātu. Man tomēr šķiet, ka dažas lietas tiek darītas, lai paustu savus uzskatus un nostāju. Un te, ļoti iespējams, kāds man iebildīs, bet es esmu pārliecināta, ka, ja daļa no mums būtu aktīvāk iestājušies par latviešu valodu kā VIENĪGO, tad neviens referendumam pašlaik negatavotos. Protams, krievu tautības cilvēki šeit dzīvo un dzīvos lielā skaitā, un man pret to nav nekādu iebildumu ar nosacījumu, ka šie cilvēki apzinās, ka šī nav Krievija un krievu valodas izmantošana šeit nav līdzvērtīga latviešu valodas lietošanai. Ar to es domāju, ka jebkuram, kurš šeit dzīvo, neatkarīgi no tautības, manuprāt, faktu, ka vismaz valsts iestādēs un oficiālos pasākumos latviešu valoda ir vienīgā, kurā tiek runāts/rakstīts (ja vien tā nav specializēta iestāde, pasākums, kas paredzēts krievvalodīgajiem, piemēram, krievu skola utt.), būtu jāuztver kā pašsaprotamu un loģisku. Es domāju, ka tādas frāzes kā "man jau gribas parunāt arī krieviski, lai neaizmirstu valodu" bieži vien ir tikai aizbildinājums tam, ka mēs negribam radīt sev un apkārtējiem neērtas situācijas. Bet dažkārt iestāšanās par sev svarīgām lietām rada ļoti neērtas situācijas. Ne vienmēr mīļā miera labā var piemiegt acis un pieļaut kompromisus.
Es, piemēram, krievu valodā runāju ļoti slikti, bet ceru, ka tas laika gaitā mainīsies, jo tā ir brīnišķīga valoda, kurā ir daudz lielisku grāmatu, kinofilmu un daudz kā cita, ar ko es ļoti labprāt iepazītos, bet es nekad šeit, Latvijā, negrasos sākt atbildēt uz ielas krievu valodā cilvēkiem, kuri nevīžo iemācīties šīs valsts valodu, tādējādi necienot mani kā latvieti. Necienot latviešu valodu un šo valsti. Tas, ko es ar šo visu vēlējos pateikt, ir, ka es esmu kategoriski pret divvalodību Latvijā. Un es iešu uz referendumu balsot pret to. Un aicinu jūs darīt tāpat. (Man likās, ka, ja es kaut ko tādu uzrakstīšu, un es par to domāju jau sen, tas izklausīsies smieklīgi, bet tagad es ļoti priecājos, ka esmu tā izdarījusi.)

Drukāt
Nāves stāstītā pasaka
02.02.2012 Edīte Tišheizere
13. janvārī divos latviešu teātros – Liepājā un Valmierā – pirmizrādi piedzīvoja viena un tā paša autora viena un tā pati luga: Laura Gundara "Advents Silmačos". Šajā lappusē par to, kā Laurim Gundaram un teātriem (Valmierā Feliksa Deiča un Liepājā Ģirta Ēča režijā)veicies ar Blaumaņa skroderdienu turpinājumu.


Laura Gundara lugas "Advents Silmačos" iestudējums Liepājas teātrī ir brīnumskaists.

"Advents" ir vairāku pēdējo gadu interesantākā un labāk izveidotā latviešu luga: ar skaidru struktūru un kompozīciju, grodiem tēliem un dažādi izlasāmu stāstu. Tajā ir pietiekami daudz no Blaumaņa pirmavota, nemirstīgajām "Skroderdienām", un dzīvelīgs skatījums no šodienas. Protams, nekas nav ideāls, ir gan daudzvārdība un iešana pa riņķi, gan anahronismi, proti, pieteiktā laika un valodas nesakritības. Vismaz pēdējie man netraucē, jo gadsimtu mijas teātris nu reiz ar laiku, telpu un citēšanu rīkojas pilnīgi brīvi. Liepājas iestudējuma režisors Ģirts Ēcis lugu ir pamatīgi svītrojis, piemērojis savām vajadzībām un vispār izturējies pret to ar pārsteidzošu vieglumu. Un smagumu arī.

Liepājas izrāde ir brīnumaini skaista. Režisors, scenogrāfs Aigars Ozoliņš un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis ir iecēluši Silmaču telpu pasakainā gada mirklī – zilgani mirdzošā ziemas mijkrēslī. Visa skatuve ir plašs, zili balts lauks, kur notiek pārējā dzīve – jaunie slidinās un pikojas, kaut kur savās gaitās slāj gaitnieki, Pindaks sadzer ar Bebeni, bučojas Kārlēns ar Ieviņu, un vēlāk visi lukturiem rokās meklē pazudušo Elīnu. Izrādes telpa ir skaista un funkcionāla, vienlaikus intīma – jo varoņu sarunas notiek vistiešākajā skatītāju tuvumā – un plaša, pavisam konkrēta lauku sēta, bet palaikam arī pasaules telpa.

No tās pasaules telpas sākumā iznāk budēļi, saulgriežu gaidīšanas laiku uzsākdami, tur ir Nāve ar izkapti, Dzērve un pat Mironis ar kājām pa priekšu. Un šajā budēļu un bluķa vilkšanas dzīvē Antonijas ideja izspēlēt Jēzusbērniņa dzimšanas ainas patiešām liekas dīvaina iedoma.

Viss svarīgais notiek kādreizējā Auces un Pičuka pirtiņā. Antonija (Signe Ruicēna), kaut garāmskrienot, mēģina ar maigumu atkausēt Dūdaru (Armands Kaušelis); tepat viņa satiekas ar Aleksi (Mārtiņš Kalita), neizsacītie vārdi, skatieni nospriegojas starp viņiem, žņaudz kaklu kā cilpa; tagad te mītošie Aleksis un Elīna (Laura Jeruma) grib būt labi viens pret otru, bet sajūt trešā cilvēka klātbūtni pat gaisā. Uz pirtiņu velkas Pindaks (Viktors Ellers), pēc saimnieka pavēles malku sanest vienu pagali stiepdams, un atjoņo Bebene (Agnese Jēkabsone) ar kortelīti, tur buras Tomulīša (Ilze Būde) un par dzīvi sūdzas Pindacīša (Inese Jurjāne).

Tur Ieviņa (Everita Pjata) stingri grib noskaidrot, kāpēc Kārlēns (Rolands Beķeris) uz viņu neskatās jau kopš 27. novembra, un, taujādama, ko viņai darīt, lai atkal puisim patiktu, sāk pogāt vaļā kleitu. Kārlēns nelaimīgs apgalvo, ka viņa tam patīk, un rauj nost bikses. Kad abi jau ir puspliki, ierodas Rūdis (Sandis Pēcis) tāpat apakšbiksēs un ar pirtsslotu padusē. Jo saime vienkārši nāk pērties!

Pirmā cēliena gaita ir viegla un raita, tajā ir daudz no Blaumaņa "Silmaču" līksmes par spīti sirdssāpēm. Līdz ierodas Joske (Edgars Ozoliņš), Ābrams (Kaspars Gods) un Zāra (Anete Berķe). Te sākas jau iepriekš programmiņā un presē pieteiktais 1939. gads. Vēsture ielaužas "Silmačos" ar Hitlera runu, kas skan Ābrama nestajā tranzistorā (un lai tas tur ir! – īstās mantas var apskatīt muzejā), tā ir Joskes kaismīgajā runā par to, ka viņš grib būt šajā zemē līdzīgais starp līdzīgajiem, ko viņš izkliedz uz tēva aizrādījumu, ka aizmirsis pirmo klejojošo andelmaņu bausli: neesi lepns.



Jo Joske – solīdā uzvalkā, bez mazākā akcenta runā – ir, patiešām jau ir Eiropas cilvēks un nav viņam vajadzīga izlikšanās par žīdiņu un pazemošanās, lai izsistos dzīvē. Joske sēž uz pirts krāsns, klausās Hitlera klaigas un nejūt, ka ap viņu jau vijas dūmi. Līdz atskan ļaužu brēcieni par degošo pirtiņu un tā tur aiziet pa gaisu.



Pēc tam jau viss notiek zem klajas debess. Rūdis sēž pie savas šujmašīnas un lēnām apsnieg. Večas klačojas, ik pa brīdim sniegu no galda notraukdamas. Ir klāt tas brīdis, kad sāksies Jēzusbērniņa piedzimšanas spēlēšana. Antonija runā skaistus vārdus, bet saime ķiķina, kamēr arī pašai saimniecei sanāk smiekli. Tāpat spurgdami visi ķer un grābj Rūda sašūtos eņģeļu, lopiņu un Austrumu gudro tērpus, kas izrādās pavisam līdzīgi tiem pašiem budēļu ģērbiem. Uz jautājumu, kas tad viņa pati būs, Antonija atsaka – vai tad neesot redzams, gans viņa te ir, un pielāgo sev masku tērpu no balta palaga. Kad viņa atmet drēbi pāri galvai, izrādās, ka ganam ir… Nāves maska. Kaut kur no aizmugures atspīd divas gaismas strēles kā starmeši vai mašīnas lukturi. Un, kad tumsā atskan Elīnas kliedziens "Sākas!", ir skaidrs, ka tuvojas kaut kas daudz briesmīgāks par sāpēm, bērniņam dzimstot.

Nekas te neatrisinās – ne cilvēku jūtas, ne pati dzīve. Un būs tikai vēl sliktāk, nepaies ne pāris gadu, un mēs taču zinām, kas notiks ar Joski un viņa ģimeni, bet Antonija ar Dūdaru attapsies vai nu Sibīrijā, vai trimdā. Režisors spēji salauž "Skroderdienu" noskaņu, un man nav īsti spēka samierināties ar to. Gan gluži cilvēciski – jo teātrī gribas rast prieku un mierinājumu, nevis kārtējo pareģojumu, ka ir slikti un būs vēl sliktāk. Gan profesionāli – jo mākslā likumi tomēr ir citādi nekā dzīvē, kur traģēdija patiešām var uzkrist kā sniegs uz galvas. Mākslas darbā tai ir jābūt iestrādātai jau struktūrā, nojaušamai, ja ne zināmai. Vai mani ietekmēja smagie abu cēlienu fināli? Ietekmēja gan. Bet es labi saprotu arī skatītāju neizpratni un nevēlēšanos šķirties no sākumā pieteiktās saulgriežu līksmības. Jo apjukusi jūtos pati.

bella tik smuki pārlūza uz pusēm, ka no pārsteiguma pazuda ķiķējiens. līdz brīdim, kad džeikobs imprintēja.

11:05: es rakstu par trim lietām
11:38: mute ar spermas garšu un man ir iekāriens komentēt.
(šito es vēlāk, skaidrā, izdzēsīšu, hehe).
Upd. šito, šito noskatieties: http://www.imdb.com/title/tt1645089/

uzdūros (manuprāt) foršam tekstam par greizsirdību. manuprāt, ļoti trāpīgi uzrakstīts. taču nezinu, vai kādu šeit interesē šāds.. khekhe.. temats :>
ja nu kas, tad sakiet. ir pieejams gan oriģināls krieviski, gan arī sūdīgs un paviršs tulkojums latviski :)

hedera atnesa man no LB vīniņu ar cenu, kuru viegli iegaumēt, jo mazliet nerātna (cena, nevis hedera) :-)

32 (apmēram) dienas nebija dzerts alkoholisks dzēriens neviens

ir forši būt šmigā ^_____^

Vīrietis un viņa "sadzīves ierīce", jeb sieva?!:)

Pamatdoma izrādei "Mērfijs" bija laba, taču pati izrāde ar tiem briesmīgajiem emocionālajiem pārspīlējumiem, kas ir tik nedabīgi, ka neaizkustina mani iekšēji ne mazākajā mērā, bija nelaba :/

princesīte
ta rā mani uztaisīja skaistu
un es gandrīz noticēju, ka man ir kāzas.
kad būs - zināšu, kur griezties in the first place.
paldies, saulīt :)**

un otra labā ziņa ir tā - ka dators ir back!!!
viss ir jaunāks un citādāks - nets, skaips, office [bet unītī mums jau arī 10ais excelis - tā kā g4m]
un te nav nevienas filmas.
feels like a new start - everything feels like a new start.

Mūzikas tapināšana blakus istabā, piedaloties sabiedrībā pazīstamiem dziedoņiem, protams, ir laba un slavējama lieta, bet nu jopcik, ka pēc tam no smadzenēm nepakam nevar vislaik vienus un tos pašus dziesmas motīvus izdabūt.

Bet es ēdu saldējumu! Nesen rakstīju, ka monitors aizaug ar leduspuķēm, šodien patiešām to ieraudzīju. Gribas kaut ko iedzert, bet ir tikai puķūdens.

Klausos šo un gribās dejot, dejot, dejooooot. Pazust starp ķermeņiem, karstumā, elpā, gaismās

in love
Pēdējās nedēļas laikā esmu nostrādājusi tik, cik vidēji man būtu jānostrādā trīs nedēļās. Bet vēl tikai rītdiena, un tad man beidzot būs daudz vairāk brīva laika, kurš droši vien tiks aizpildīts skraidot pa visādiem veikaliem un meklējot tās lietas, bez kurām nevarētu nākošajās brīvdienās uzņemt savus sen gaidītos ciemiņus. Īsti vēl neesmu izdomājusi, kur un ko darīsim, bet skaidrs ir tas, ka visa svinēšana sāksies un beigsies dzīvoklī, un, tā kā pagaidām viss, kas te ir, ir paredzēts diviem cilvēkiem, nepieciešamo lietu un ēdienu saraksts būs diezgan pamatīgs. 

Jau cik gadus runā par šo zemūdens viesnīcu,
bet kā nav tā nav.
Solīja līdz 2010 uzmeistarot (Turcijā. Bet OMG (:D) tur ir zemestrīces (!) ).
Jāturpina gaidīt.
Līdz tam, jāizlīdzas ar vienkāršu  video :)

Vakar (piektdien) biju Uzņēmumu Reģistrā pēc izziņas un pie blakus galda džeks, kura numurs izsaukts, saka darbiniecei: "Trīs lietas..." un pēc sekundes turpina "man zāļu skapītī stāv". Rēca visi, mani ieskaitot.
Never mind, mēs esam izdzēruši 2 pudeles vīnaun noskatījušies "Inside JOB" (noskatieties jūs arī; un noskatieties Food Inc.).
Upd. Bļe, vēl nemaz nav sestdiena :D

Februāra piezīmes. Par Iedvesmām un Balkāniem, kas ir dzejnieku meka
Šķiet, ka visas manas vēl neindificētās Mūzas ar Iedvesmu pārpildītām kastēm, prātiem un sirdīm, ir uzlīdušas uz skapja augšas, un ņirdz, raugoties lejup uz mani. Protams, ja vien man būtu skapjaugša, kur viņām nepateicīgajām slēpt savu grēcīgo miesu.
Mans Mūzas ir saprotams, ka grēcīgas. Piesūkušās ar lētu vīnu, sēžot pie kāda apšaubāma bāra letes. Piesūkušās ar cigarešu dūmiem, kas ritmiski plivinās virs galvas pelēcīgā mākonī, ietērptas un iesprostotas kādas spēcīgas, skaistas rokas skaistajos pirkstos. Pārpildītas ar baudas un svētlaimes izgarojumiem no vienreiz satiktiem cilvēkiem, kas dzīvē atstājuši neizdzēšamas pēdas. Mūzas jau nezin vairs pēc sava vārda, jo katru nakti saucas savādāk, svešāk, pieglaimīgāk.

Deldēju grīdu un spilvenus kopā ar lellēm un rotaļu lāčiem, kas šonakt [un arī vakarnakt, tikai citā vietā šajā pašā laikā], baisi klusē. Deldēju, cenšoties kaut rindu, vārsmu uzskricelēt rokrakstā savā piezīmju burtnīcā. Nesanāk. Piezīmju burtnīca nav dienasgrāmata, kur vārsmas pašas top. Tad nerunā Mūzas. Tad runāju es pati.
Netīk man, ja kaut kas nenotiek pēc mana prāta. Netīk izjaukts līdzsvars, nolauzti nagi un netīk, ja pastāv sāpes, pagātne un nāve.
Mieram ir vien uz palodzes iekšķīgi svečturos degošas sveces. Siltuma un gaismas avoti. Mūzika. Tēja. Atspulgs, kurš neattēlo vairs ne mani, ne Viņu, bet gan būtni ar kādu austrumniecisku vārdu - es vēl neesmu ar šo būtni iepazinusies, tamdēļ nepratīšu nosaukt viņu nekādi..

Jā, jā zinu, ka TV ir viens vienīgs ļaunums un atņem laiku, bet sižets par Taizemi bija izglītojošs. Jaunais gads Taizemē tiekot atzīmēts ar ūdens svētkiem - ielās cilvēki viens otru apšļaksta ar ūdeni. Budistu mūkus arī drīkst svētīt ar ūdens šalti sejā, ko vietējie labprāt piekopj.

Budisti. Un es baidos, ka Kristaps Liep. - Budisma releģiskais fanātiķis, ņems un aizbrauks kaut kur uz Taizemes iekšieni, vai vēl jo trakāk [lasīt: aizraujošāk, jo es arī vēlos] uz Balkāniem, pirms vēl satiksimies uz vienu vai vairākām kafijas tasēm kādā omulīgā Mierielas republikas kafejnīcā.
Balkāni laikam ir dzejnieku Meka. Jāteic, nav pārsteigums, ka dzejnieku dvēseles raujas turp. Mums - radošajiem -  taču visiem nepieciešams atelpas brīdis no tiem, kas velns pār stenderi, kaut kā pamanās zināt itin visu par ikvienu, tikai ne sevi.

Lai gan, pēdējā laikā [un arī šodien iekš automašīnas sēžot, kad uzziedēja ledus puķes logā manas vainas dēļ - spēlējos ar elpu] atkal esmu baudījusi devu uzmanības, atkal un atkal tiekot nosaukta par Ledus Karalieni, [neba es vainīga, ka manos baltajos matos sniegpārslas savijušas guļvietu un padara visu manu koptēlu ar sarmu pārklātu] jāteic, ka es tomēr alkstu siltuma. [Nē, pasarg dies' ne jau Pavasara es alkstu!] Vienkārši, paviesojos priekšpilsētā un sapratu, ka aukstums mājo manās sajūtās..
Es mīlu savas oranžās sienas, kas kā audekls stiepjas telpā. Es mīlu katru tur vēl palikušo nieku, kas atgādina kādu notikumu, paķer līdzi sajūtu. Mīlu, bet tur glabājas atmiņas. Atmiņas laupa manu garīgo līdzsvaru. Es tā teicu un es tā teikšu vēl ilgi.

Pilsēta. Gaismas no fabrikas logiem. Fabrikas meitene. Izveidota pēc ģīmja un līdzības.

Akútás garumzímes
Akúts ir ne tikai bronhíts. Akúts tá ir arí diakritiská zīme — neliela svítriņa virs burta sašķiebta uz labo pusi.



Akúts ir elegants, neuzmácígs un netraucé blakus esošajiem burtiem.

Akúts vizuáli atgádina apostrofu. Apostrofos kā mémais taustiņš ir izplatítáká metode «latviešu» burtu drukášanai datorá. Tas nav mazsvarígi.

Akúts tiek lietots čehu, slováku, ungáru un íru rakstíbás, lai apzímétu garos patskaņus. Akúts tiek plaši lietots arí citás valodás. Tajás ir ievérojams lietojamo burtveidolu skaits.

Akúts ir ideála garumzíme.

tātad: inese_tk, up, jim, dejot, unpy un es, mēs varētu būt fanu pūlis jūsu kāzās, nodrošināt jautrību un pacilājošu atmosfairu. Arī dāvanas u.tml. Tas tā kā nopietns piedāvājums.

upd.:
papildus piedāvājumi:
dejot varētu daudz un izteiksmīgi raudāt prieka un aizkustinājuma asaras.
blond majestātiskā klātbūtne piešķirtu pasākumam papildus nopietnību un liktu jaunlaulātajiem/klātesošajiem manīt atbildības smagumu.

Ночью Ангелы не спят,
Сны поют на ушки.
Тихо Ангелы сидят
Рядом, у подушки.

Отгоняют страшный страх
И ужасный ужас,
Чтобы были в детских снах
Радуга и лужи.

Только видеть их нельзя,
Вот и крепко спится.
Ангел рано поутру
В мишку превратится.

what do you think, Mr.Holmes?
divi keisi

abas reizes tas notiek piekdienā
abas reizes man nākamajā dienā ir suņpasākums
abas reizes no manas mašīnas funkcionēšanas ir atkarīgi arī citi cilvēki
abas reizes man mugurā ir zaļā kapišonbaika ar uzrakstu DREAM priekšā un pakaļā - reach for the stars

kur ir ze kī?

aaa
galēja individuālisma kults!

enaf
Apnika

kopš jaunā gada, katru nedēļas nogali mēs pavadam kopā. bet tikai šodien, atvadoties viņš beidzot man iedeva buču. Tā jauki un nevainīgi uz vaiga. Tas mani tik nenormāli samulsināja, vaigus izkrāsoja sārtus. Gluži kā pirmo reizi, kā maza meitene, kad esmu kopā ar viņu. Dīvaini un mulsi. parasti mēs taču visu sasteidzam.

2 dažādi love language testi:

---

HUGZ!

9 Physical Touch,
6 Quality Time,
7 Words Of Affirmation,
2 Gifts, and
6 Acts Of Service

---

7 Words of Affirmation
4 Quality Time
4 Receiving Gifts
5 Acts of Service
10 Physical Touch


---

trešais

5 Words of Affirmation
6 Quality Time
3 Receiving Gifts
7 Acts of Service
9 Physical Touch

Es tur ar tiem mešapiem īsti neaizraujos, bet šis ir vienkārši perfekts salikums. Drīz būs gads riņķi, kad šitais sāka rotēt manā listē.

Visiem piecelties un līgoties līdzi.

sūdi
lai pludo šampanietis!

sēžam otrā istabā, strādājam, beidzot nolikuši Eiženu pagulēt, atskan raudāšana - izrādās Miķelis palicis istabā un ierīkojies viņam blakus gultiņā. puisītis nobijies, kaķītis nobijies, abi jānomierina, jāsapaijā. kāda mums tur tā strādāšana sanāk. jau man šodien draudēja, ka ja pielaidīšu vēl kļūdas, nedos vairāk darbu.

Starpkontinentālā zvanā izrunāju visu balsi - sauss kakls, arī grūti parunāt tīri kognitīvi, vārdi mežģās gan prātā, gan fiziski - uz mēles. Domāju, esmu pelnījusi tēju ar medu un brīvību.

ziema
mā šodien atsuta īsziņu, ka viņim -25 un tēviņš nevelk pižiku, ko jamam nopirku, no galvas nost.
tad nu es nolēmu solidarizēties ar tēvu un staigāju pa māju sarkanā micītē...

Hachiko
Skaista filma... Raudāju visas 90 min... 

kaut kur citur
Noskatījos vecu filmu un atcerējos, ka vispār jau eksistē arī mīlestība.

ārprāc! Pievienojiet, taču, mani, lai man ir ko palasīt!:)) (citādi garlaicība)

problēma, apdrošinātāji negrib apdrošināt reklāmu (nav lēti), par nosacījumiem paklusēšu:); ideja - ja apdrošini nekustamo īpašumu, tad ir ok, bet praktiski neviens negrib uzņemties, laikam Latvijā tomēr ir neparedzami laika apstākļi, tas arī nav tas sliktākais:), no cilvēciskā viedokļa

šodien likās, ka būs laba diena – biju skolā, mazliet parisināju savas sasāpējušās lietas (viens plusiņš man), pēc tam tāda priecīga gāju uz Konservatoriju, un sāka snigt, oj ar prieku staigāju pa Hāgu, lai arī īstos cilvēkus kondženē nesatiku, tak aizgāju uz trīs gallerijām, ļoti labus darbus redzēju, un visam pa vidu snieg ..tik skaisti, skatījos, kā atkal vecā dziesmā, visi pārsteigti un nesagatavoti, kad nokļuvu stacijā bija jau skdrs, kā vsjo prijehaļi! visi ekrāni mirgoja un gandrīz neko nerādīja, lielākā daļa vilcienu atcelta, ja kāds vēl kustas tad kavējas par nezināmu laiku, jo ekrānos info ticēt nevar, kaut kādas muļķības sarakstītas, pienāca staptautiskais vilciens no Briseles, kurā uzreiz ietrausos, lai arī parasti prasa speciālo biļeti šoreiz neviens nepīkstēja, mašīnists paziņoja, ka pieturēs tikai lidostā un Amsterdam Central, braucam bez lielām pauzēm, kādu gabalu no lidostas paziņo, ka vilciens uz lidostu neies, jo laidīs kaut kur pa apkārtceļu, man jau nevajag to lidostu, bet redzu kā vilciena sastāvs sakustas, neko braucam, esam jau pie Amsterdamas, mašīnists paziņo, ka mazliet jāuzgaida – Amsterdamas stacija nepieņem, visi peroni pilni, tadam! sēžam, vēl pāris reizes ziņo kaut ko, vislabākais protams ir paziņojuma teksts, ka cenšoties sazvanīt stacijas dispečierus, tur neviens neceļ trubu (tikai dutchā, angliski, saka, gaidiet, tuļit brauksim). Man blakus 2 dāmas, kam ļotene un Angliju, caur mobilajiem sakariem noskaidro, ka ļotene arī kavēs pa 2,5h, līdz ar to ir cerības paspēt, visss vilciens mutuļo, cits stāsta darba devējam, ka neizlaida kaut kādā stacijā, un tagad sēž vilcienā (saruna atkārtojas ik pa 5 min) vecs vīriņs stāsta anekdotes kā viņam vajadzēja braukt uz Dordrehtu pie veca čoma kūkas ēst bet ir nonācis Amsterdamā, neko izskatījās piesarcis un un apmierināts ar negaidīto ceļojumu, kamēr es tur tā sēdēju un pa logu skatījos uz Westerparku pienāca zvans no Doooras, kas jau sēdēja Rīgas lidostā, un bija mazliet izbrīnīts, ka es zinu, ka viņam ļotene kavējas...aha kā nezināsi, ja sēdi 500m attālumā no stacijas un tevi nelaiž ārā 2 stundas!!! imagine 2 stundas mēs tur sēdējām, jo bija vicienu sastrēgums, mums priekšā bija 2 vilcieni, un nezinu cik bija jau aiz mums pēc tām 2 stundām
bet es atkal atkārtošos – holandei sniegs piestāv

boh, nothing.

pāreja uz lodžiju ir piesalusi:))

bRR
Nu tad sākam! Daudz RR nebijušu gabalu un pareizākā izvēle šovakar. Pieslēdzies RR Radio: http://bit.ly/rVVeLD ;)

Sapnī redzēju strausus, melnus ar dzelteniem knābjiem, biju siltajās zemēs:); bija tusiņš, kurā visi draudzīgi mani atstāja bez cigaretēm:), tas bija sapnis:)
Vispār ir auksti, salst vaigi un deguns; šodien saņēmu Day Travelcard, muzeju apmeklējumi ir rezervēti un apmaksāti, praktiski esam jau tur:)

so how do i do normal
es pēdējā laikā brīžiem domāju par Loveless un kā tas būtu, ja vienu dienu pēc skolas man tā pēkšņi uzrastos kāds tāds kā soubi, haha

Ak, un es satiku Kārli Vilku.
Tas arī viss.

Jo varbūt vnk jādzīvo tā, kā liktens piespēlē, nevis pašai grābstoties, kur nevajag, un meklējot, kā nav.

Es ļoti labi zinu, ko gribu savā dzīvē.

Nospļauties par visu "es esmu tik gudra, tik apķērīga un tik daudz gribu sasniegt" un vēl "es taču esmu tik kruta, nevienu cilvēku man nevajag, es spēju spēlēt līdzi un būt absolūti vienaldzīga", "sekss ir tikai sekss"...

Šo tāpat nelasīs. Varbūt es pati pēc gada vai diviem.

Es pabeigšu augstskolu, dabūšu visus savus grādus un darbu, kas atbilst tam, ko spēju... Būs tā, jo citādāk nemaz nevar būt.
Bet kā ar pārējo? Es gribu tā, kā citiem. Kā cilvēkiem, kam nav vienalga.

Satikt cilvēku, kam es varētu atzīt, ka vēlos ar viņu pavadīt laiku, būt daļa no viņa dzīves. Nebaidīties teikt, ka mani tiešām interesē, kā viņam iet un kā viņš jūtas. Atļauties no rīta, pamostoties kaila viņam blakus, nevis tik vien kā saģērbties un atvadoties paspiest roku, bet noskūpstīt un pajautāt, kādi šodien plāni.

Dzīve ir skaista, ja to dzīvo skaisti?

Man nevajag skaisti, es gribu pa īstam, līdz sāpēm, tā, ka aizraujas elpa un apstājas laiks.

Tagad ir tā, kā ir... Tev vienalga, un es neskriešu ar galvu sienā. Es dzīvošu savu dzīvi tā, kā gribu. Un gan jau kādu dienu kāds gribēs ar mani pa īstam, nevis tikai gulēt.

power nap
būs jāpasāk negulēt vairs, tikai powernap'ot
radošumam tas tomēr palīdz
un bišku nomierinos ar dzīvi

joprojām nekam negribu pievērsties, vismaz šķiroju grāmatas/papīrus, lieku mapītēs un savācos kaut ko jaunu, nu to man vienmēr patīk darīt
listē palikušas 10 grāmatas, kuras būtu ļoti ļoti labi skolai izlasīt tuvākajā laikā, bet es gribu un negribu

Vai gadījumā, kāds cibists negrasās precēties? Ja grasās, uzaiciniet mani, lūdzu, par kāzu viesi! Apsolu atnest labu dāvanu, daduz neēst un nedzert un izturēties labi, pat lieliski pret citiem kāzu viesiem! Redziet, kāzas ir viens no pēdējiem izvērsti rituālajiem pasākumiem, ko mūsdienu cilvēki pieprot, kā arī tas ir pozitīvs pasākums, kas viss ir ļoti forši, taču man raksturs tāds, ka draudzīgu pazīšanos uzturēt varu, taču ne tik draudzīgu, lai mani uz tā pamata aicinātu uz kāzām. Kas žēl, protams, jo kāzas man patīk un es būtu labs kāzu viesis :D

šodien runājot jūtos ļoti neveikli
joki nesmieklīgi, vārdiem nav galotņu, izsaukumi kā jautājumi

nu visas dienas jau nevar sākties ar labo kāju

1-Piederēt
Piederība

Piesavināties. Tāds pārprasts vārds. Un nozīmē taču padarīt par savu, nevis zagt.

Tātad piesavināties.
Savu mirkli telpā, savu telpu zem kājām un apkārt.
Piesavināties savu rīcību, domas un lēmumus.
Piesavināties savu ķermeni un seju un elpu.

Tas ir pirmais solis, lai varētu sākt pielietot.


Piederēt.

Piederēšana kā aktivitāte un iesaistīšanās, motivācijas līmenis. Nekad kā būšana īpašumā.

Vienmēr augstāk organizētai vienībai un apvienībām. Nekad līdzvērtīgai.
Piederēt brālībai, māsībai, ģimenei, kautvai baznīcai. Piederēt savai tautai. Nekad citam cilvēkam.

Cilvēkiem, kuri fano par depresiju, iesaku noskatīties Synecdoche, New York.

Netisham aizdomajos par salidzinamam lietam dzivojot LV un SE. Visu kustina elektriba=apkure, pliits utt. Ziema menesi sanak maksat ap 25ls, 43kvm, silts, neko netaupam, par kilovatu 8,6 santimi. Kakova hrena LV tik daudz eed par neko?????

mans favorīts, protams, pauļonkulis, ne tā, ka fanoju, bet pārējie pežlaiži diezgan neinteresanti

Candidates	Mitt Romney	Newt Gingrich	Ron Paul	Rick Santorum	Jon Huntsman	Rick Perry	Michele Bachmann
Home state	Massachusetts	Georgia	Texas	Pennsylvania	Utah	Texas	Minnesota
Secured delegates	85	27	10	8	2	0	0
Total votes	1,070,490 (41%)	816,735 (31%)	278,364 (11%)	378,500 (14%)	50,073 (2%)	23,623 (1%)	10,846 (0.4%)
States won	New Hampshire Florida	South Carolina	–	Iowa	–	–	–
States - 2nd place	South Carolina Iowa	Florida	New Hampshire	–	–	–	–
States - 3rd place	–	-	Iowa	South Carolina Florida	New Hampshire	–	–
Suspension date	–	–	–	–	January 16, 2012	January 19, 2012	January 4, 2012

Par par un pret
Ja es pati varu attaisīt vīna pudeli, tad kam man vīrieti?
Bet tad arī pašai jāiet pēc nākamās.

Pamēģiniet iegalvot sev, ka kāds, kurš patīk ir kretīns - VEIKSMI!

Šodiena izskatījās laba bijusi, sejās , darbà un ielās pulsēja laipnība, cēlsirdība, un pat nedaudz šķelmības.

:)
Klausos Red Hot Chili Pepers un pabeidzu piespraudi. Mans datoratkarībnieks atzinīginovērtēja, ka tādu pat varot pārdot - sašūtas vesels kvantums pērlīšu un pērļu, sarkanā un melnā krāsā. Tāda roķīga Valentīndienas noskaņu piespraude, kurā ne mazums pūļu, diegu un ķēdīšposmu ielikts. Galu galā, sāku vinu meistarot jau novembrī.
Nu, vismaz mani nervi nedaudz nomierinājās :)

Par Mazepu
nācām pie secinājuma, ka liela starpība kurš sastāvs izpildās. Otrais ievērojami augstvērtīgāks.

Darbi un dienas
Papild.
Šorīt bija pienācis e-pasts no CSDD, kurā līgsmi tika ziņots, ka saskaņā ar kaut kādiem tur lēmumiem plēnumiem vai likumiem šmikumiem manu soda punktu skaits ir nolaidies līdz ciparam 0. Cik nu spēju atminēties, šis skaitlis tāds pats bija arī pirms tam, taču vienalga prieks - dubulta piedošana neplīst.

Jā, dienas prieks -
- ziņa, ka Viļņas sabiedriskā transporta kontrolieri pasažierus cienā ar tēju. No RS laikam nekad tādu attieksmi nesagaidīt. Pasažieru Vilcienā gan esmu cienāts ar tēju, maizītēm un avīzi - šoruden, ceļā uz Gulbeni. :)

Sniegs = vietējais pasaules gals
Vakara prieks un sasniegums: tiku līdz mājām tikai stundu vēlāk nekā ierasts. Ritenis gan palika iesnidzis pie stacijas, bet to savākšu, kad viss mazliet norims un dzīve pilsētā atgriezīsies. Mājās. siltumā. laime pilnīga.

likās riktīgi nice
It kā aizfilozofējoties par žēlumu. Neviens jau nekad nežēlo otru, bet pats sevi, pat tad, kad izsaka vārdus ''es jūtu Tev līdzi'' .

''Es nekā nejūtu. Tikai dusmas uz sevi par nepateikto, neizdarīto, neatdoto un bez atļaujas paņemto. Gribas triekt sevi pret grīdu, kā izdzertu, tukšu glāzi.
Gribās, lai kādas maigas rokas atnāk un salasa tās drumslas, un aiznes sev līdzi... ''
/yellow/

Auto rādīja -22, piestartējās ar otro piegājienu. Normāli.

Es no gulēšanas uz dormeo roll up un citiem produktiem nogurstu... visi locekļi gultā guļot kļūst smagi un gurst...

Kādas sajūtas Jums rodas, guļot uz dormeo brīnumiem?

planeeta izdzēsās tāpēc, ka tās bija viņas fotogrāfijas flickr'ā?

p
aliek bail no cilveekiem.visapkaart.

Darbs kaulus nelauž..
Un kā ar nerviem?

> paradokss, šodien trīs reizes pat gribējās drīzāk izģērbties no karstuma. Un rītā dzirdētā dziesma nekaunīgi galvā sēž. Bet vispār šitā Antarktīda ir jāizbeidz! :/

Chemical Brothers - Don't think šovakar 2 gab.
Pārdod 2 biļetes uz Chemical Brothers: Don't think šovakar plkst.21:45 Forum Cinemas

http://www.forumcinemas.lv/Event/300842/?eventType=1_1000

Pārdod par 6 Ls gabalā (labas vietas - pašā vidū - 4. rinda, 17., 18. vieta); kino uz vietas pērkot 6,90 Ls.

pieteikties komentāros, biļetes nosūtīšu uz e-mail.

janes_daydreams  tomēr bija taisnība sakarā ar cilvēku kopābūšanu pēc to profesijām. Vienas profesijas cilvēkiem ir grūtāk būt kopā, nekā atšķirīgām. Biologs un mākslinieks lielisks savienojums tikai tāpēc vien, ka viens otru atbalsta savā izvēlētajā profesijā. Un nekāda krāniņu mērīšanās!

Jāsaka paldies Saulesbērnam par tik lielu atbalstu manā mākslošanā!

Par hokeju
Komentētāji:

— viņš bija izslidojis no vārtiem un pazaudēja orientāciju

— Dabūjām ripu uz līdzenas vietas

— Plecs, šķiet, ka plecs, jā, plecs savainots, bet varbūt kāja vai mugura

— Noraidījums būs! Pretiniekam, acīmredzot, vai...

Jauniešu hokeja līga - fonā skan Alabama song, jeb "take me to the whiskey bar". khhhhhhhhhhhh

Turpinājums, iespējams, sekos...

2. februāris 2012. gadā
Kā jau parasti - tikai mazāk cilvēku. Un saprātīgāks daudzums manis patērētā alkohola, nekā citus gadus. Gandrīz paliku bez brillēm dejojot dziesmā Лето 2002 (kas ir ļoti nozīmīga vasara manā mūžā un dziesmas līrikas ir mana sena paziņas, tolaik - drauga, sarakstītas par to, kāda mums tā vasara bija). Un vēl nodejojos galīgi slapja pie PND.

Vakara beigu daļā (citi to sauc par rītu) nonācu izvēles priekšā:
1)doties pie jaunskunga, ar ko ir tīri ok sekss, bet šis jaunskungs mani ne ļoti interesē;
2)savākt pie sevis jaunskungu, ar ko man ir bijis ja ne pats briesmīgākais sekss, tad viens no noteikti (nēnēnē, pasargdies, nevajag!);
3)savākt pie sevis ļoti jauku, simpatisku un smaržīgu jaunskungu, ar ko man nekad nav bijis sekss.

Paliku pie trešā varianta un tādējādi iesaistījos katastrofālā gadījumsakarā. Tas tiešām burtiskā nozīmē bija katastrofāli. Pirmkārt tāpēc, ka pats sekss bija gandrīz tik briesmīgs kā ar 2) punktā minēto jauno cilvēku, pat kustējās viņi  visai līdzīgi. Es nekā nevarēju saprast, kā ar tādu simpaķagu un jaukumu var būt tik briesmīgs sekss. Nu, protams, man bija patīkami no visādas tur trīšanās un tā, bet tas bija šausmīgs sekss un es nevienu reizi neorgasmēju, vispār nevienu.
Otrkārt, kad viņš beidza un es no viņa uzmanīgi nolīdu, sapratu, ka man kaut kāpēc TUR ir kaut kas ļoti aizdomīgs... Tadāāā - saplīsis prezervatīvs, vai zinies! Te nu gan viņu atkal varētu uzslavēt - lai arī pāris gadu jaunāks, tomēr ļoti atbildīgs, uzreiz paziņoja, ka no rīta esot jāiet uz aptieku (viņš man piedāvāja avārijas kontracepciju) un tad mēs sākām noskaidrot saslimšanu iespējamību. Kad viss bija izrunāts, noslaucīts un man jau gandrīz bija jābūt darbā, devāmies gulēt ar miegu.




Rakstu no grab.lv http://digna.grab.lv/281683.html

saglābu degunu (cik nu), bet pakāsu ceļgalus un elkoņus. tā jau ekstrīma režīmam ir sava burvība, vienīgi elpošanas opciju pagaidām neveicas sameklēt.

Vienkārši šermuļus uzdzenošas bildes (labā nozīmē) no Černobiļas un Pripjaķ
http://www.abandoned.ru/pic.php?id=473

Par spīti aukstumam
Kad beidzās darbs un izgāju uz ielas, ievilku plaušās svaigu gaisu, jo gribēju pārbaudīt, vai tas ir tik sāpīgi. Nebija. Šodien iztiku bez pusdienām un tas radīja vieglu galvas reiboni. Mazliet problēmas ar uzmanības koncentrēšanu. Un tā pagāja visa diena, cīnoties ar izsalkumu un izklaidību.

Ir auksti. Kad es čurāju paceļas garaiņi. Mana čura ir siltāka, par mājās esošo temperatūru.

Par spīti aukstumam
Kad beidzās darbs un izgāju uz ielas, ievilku plaušās svaigu gaisu, jo gribēju pārbaudīt, vai tas ir tik sāpīgi. Nebija. Šodien iztiku bez pusdienām. Tas radīja vieglu galvas reiboni. Mazliet problēmas ar uzmanības koncentrēšanu. Un tā pagāja visa diena, cīnoties ar izsalkumu un izklaidību.

Ar bezpapēžu zābakiem ērti skriet, bet nejūtos savā ādā... Vajag papēžus!

Esam jaunā vietiņā, kur patīk ļoti, ļoti. Bet labi, ka bija iepriekšējā, ir, ar ko salīdzināt.

??
ar mani ir nopietna problēma.. lai cik labi būtu--nekad nav labi.. tas jau sāk lēnām traucēt

Paviesojos skolā, pasocializējos ar biedrīšiem un iesāku zīmēt nabaga vecā Senekas ģipša galvu, dievs apgrābsties - jautājums par to, kā ellē es tiku uzņemta reklāmistos pirms tiem četriem gadiem, tā arī paliks neatbildēts, acīmredzot [viena CSI sezona noslēdzās ar vārdiem 'Meklējiet atbildi vējā', šis laikam ir tieši tas gadījums], taču es saprotu vienīgi to, ka man nav pilnīgi ne kripatiņas skilla un es nevaru piespiest sevi neko darīt tā iegūšanas labā, man nav lustes vakaros paņemt kādu papīra skrandu un uzmest kaut vienu lūzerīgu skicīti, lai pirksti neaizmirst, kā zīmuli turēt, es gleznoju kā rītārds [toties ar eļļu, lol, kāpēc jāizšķiež tik bezdievīgi dārgus materiālus, lai taisītu huiņu], arī mani dizaina darbi izskatās lielākoties pēc dirsas [visģeniālākais, ko es esmu radījusi, bija planšete ar siļķi kažokā, taču 90% darba izdarīja Jānis un viņa Wacom, tāpēc tas īsti neskaitās], taču ar visu savu puskoka lēcēj-ismu es atļaujos arī perināt ambīcijas par tikšanu Akadēmijā, nu tā kā tāda zoss - kāda Akadēmija, ja es neko nedaru lietas labā, un kāpēc vispār man bija jāiepinas šajā visā, ja manī nav ne sūda gan no prasmēm, gan no radošās domāšanas - varēju taču spīdoši izkārpīties caur vispārizglītojošo skolu un sākt studēt filoloģiju, teiksim, vai на худой конец kaut kādas stulbas sabiedriskās attiecības un lieki nepampināt galvu, bet nē, tā vietā man nez kāpēc vajadzēja izvēlēties Stokholmas sindromu, ārtblokus un mūžīgu agonizēšanu pie nespējas uzvilkt līniju, oh well, morāls mazohisms vienmēr ir bijusi mana izteiktākā tieksme. Dzīvojieties, patērētāji.

Zizi man ieteica uzpliities priekshnieciibai biezhaak, paraadiit visiem, cik svariiga es iisteniibaa esmu. Luuk, mums ir jauns priekshnieks (atkal francuuzis, starp citu), kas pieskatiis visu internacionaalo komandu - gan paardeveejus, gan piegaadaataajus. Vinjsh sheit tikai nedeelju, bet par laimi jau pamaniijos vinjam padizhoties ar savaam mobilajaam zinaashanaam un sarunaat naakamnedeelj miitingu, lai parunaatos par detaljaam. Shodien darbaa saliidzinoshi produktiiva diena.

Esmu nolēmusi šovakar izdzert 1,5 pudeles sarkanvīna.

Upd. Nē, pārdomāju. 1/2 pudeli sarkanvīna un 1 pudeli bruta.

I'm tired of all the lies
Don't nobody know why
It's the blind leading the blind

I guess that's the way the story goes
Will it ever make sense
Somebody's got to know

te ir kāds zaķis netālu no botāniskā dārza/zasulauka, kas izplata avon?

Klusumu!


apollo

upd:
Izlaboja, hehehehehe.

puskaraļvalsti un princesi Zeltīti par sievu, par iespēju uz kādu nedēļu tikt prom no visa. man vajag brīvdienas.

Iejūdzām pelēcīti
Šodien iejūdzām pelēcīti un izlīdzējām nedaudz sagurušam Audi pamosties no snaudas.
Kamēr pelēcītis sila (mašīnas termometrs rādīja -20C), es tīrīju sniega putekļus, atlauzu pa kādam piesalušam ledusgabalam no iepriekšējās reizēs nenotīrītā slapjā sniega, un stāvvietā novēroju nepierastu rosību - pie vienas no mašīnām piestājusi LAMB automašīna, vienai vienkārši motora pārsegs vaļā.
Stiprā salā mašīnai riepas savādi gurkst.

bRR
No samērā nosalušas RR Radio studijas šovakar pāris stundiņas paspēlēšu dziesmas. Jo nu - dziesma nenosalst. :) 22:00

6
   No rītdienas man atkal būs savs personāldators jeb portatīvais dators. Līdz ar to atkal varēšu savus dokumentus, fotogrāfijas un pārējās lietas turēt savā, nevis kopējā datorā, kas vienmēr mani ir mulsinājis. It īpaši, ja man ir konts, piemēram, šeit, vienmēr liekas, ka mans ģimenes loceklis visu izlasīs. Labāk piekrītu, ka to lasa man nezināmi cilvēki, nekā zināmie.
                     Dīvaini, bet es jūtos tā labāk.

nevarēju izdomāt ar kura ģēnija filmām pavadīt šo nedēļas nogali - Fellīnī vai Bergmana.
izdomāju, ka Bergmana, tagad nevaru izdomāt ar kuru filmu sākt?
ir kādi ieteikumi?
tagad tik jāatcerās, kuras ir redzētas

Lalalala, viss ir labi! Vienkārši atskaitos! :) Rīt kaut ko vairāk ierakstīšu....

Arktiskās ziemas piektdienas vakars: esmu savā šī gadalaika mīļākajā vietā - gultā zem segas, un skumstot pēc kamīna aizvietoju to ar miljons sveču dedzināšanu.

Darbi un dienas
Nedēļa ir pagājusi kā viena diena, bet katra viena diena - kā divas vai pat vairākas. Lūk, piemēram, vakar pēcpusdienā jau otro reizi vienā un tajā pašā sastāvā sanākot sapulcē, visi vienprātīgi secinājām, ka pēc sapulces, kas bija sākusies 8.00 no rīta, ir pagājusi jau viena vai pat vairākas dienas. Šodien pamanīju, ka Delfi ir ieviesuši atsevišķu rubriku "aukstums". Tajā jau sarakstīti vairāki duči materiālu par to, kā zvēri vai kartupeļi vai cilvēki iztur "spelgoni", ko pastrādājis sals un ko aukstums. Jūtot, cik atslābis un cieši aizmidzis man klēpī šovakar ir Boriss, kļūst skaidrs, ka spelgoņa vai varbūt pat lauska gaitas te vēl nebūt nav galā.

nav man sava pingvīna
Vai arī tomēr šodien man nebūs lemts sasilt un jācīnās vien vienam...

kaut kas vismaz silda sirdi, ja ne alus.
Ekh, nu vismaz tad L. atbrauks. Citādi ir sajūta, ka šī ārzemēs. neviens un tēju nenāk, nav ar ko arī vīnu asinsrites uzlabošanai iedzert.
Nu tā gan ir, nekur nekad nebūs tik labi, kā mājās. Un ir tā sūda Ķ. mums mājas.

Āra satiksme skan tāpat kā mans telefona zvans, tāpēc ik pa brīdim salecos, domājot, ka man kāds zvana. Un vienu reizi zvanīja patiešām. Izskatās, ka man būs ciemiņi, ilgi neredzēti.
Mašīna šitajā salā nosprāgusi, esmu apbruņojies ar akumulatora lādēšanas ierīci, atslēgām un rīt ķeršos pie šī jautājuma (šovakar pārāk tumšs, nevar redzēt, kur skrūvēt).
Peace, yo, piektdiena, un kas tur vēl :)

Man labāk patīk oriģinālais grāmatas vāks, taču zināmas tiesības uz eksistenci ir arī šim, lai arī skaidrs, ka tas tapis ar vienu domu - nepārprotami likt manīt, kas tas par Stīvenu Freju, tādejādi veicinot pārdošanas apjomus, jo, lasot Stivens ir kaut kur tur patr līdzās vien ir, un lien laukā ik no frāzes. Nevilšus pieķer sevi, ka "atskaņo" prātā grāmatas tekstu Freja balsī un intonācijās. Pat tad, kad varonis pirmajā personā paziņo, ka ir maza auguma 24 gadīgs jauneklis.

Izgāju vienu no stilīgākajām spēlītēm ever - Limbo. ( screenshot )
Rītdien un parīt notiks kaut kas, ko neesmu izbaudījis 5 gadus - lanpārtijs. Man gan spēles aizvien mazāk un mazāk dzīvē interesē, bet šie pasākumi vienmēr ir bijuši jautri un tādus nedrīkst laist garām. Viena no top misijām būs iziet Alien Swarm uz brutal difficulty.

Un es gaidu maiju, kurā man būs (cerams) krutākais ceļojums mūžā un es gaidu siltu laiku, lai sajūtās varētu atgriezties decembrī. Turklāt man ir aizdomas, ka es neesmu bijis pietiekoši awesome pēdējo pusgadu (gari būtu skaidrot), līdz ar to, es esmu sev ieviesis awesome policy un pēkšņi dzīvē šķiet daudz vienkāršāka (un foršāka). Viena no mega-awesome lietām notiks nākošnedēļ un kad par to būs izdzirdējuši mani kaimiņi, es uzrakstīšu arī te (haha, labi izklausās :D).

- how u make a gay fuck a woman?
- shit in her cunt.

*alko

http://www.enterosgel.ru/
nova- žēl ka tev tie kursi beidzās...

  ... jo laiks nevienam nepieder, tāpat kā cilvēki un viņu domas
un nevar nozgat to, kas nav iegūts un nevar tērēt to, kas nav paša rokās noturēts.

tomēr baigais kontrasts
Cilvēki sēž siltos krēslos un pelna naudu, raujas pēc statusiem un atpazīstamības, sitas un laužas, bet Ajitz laiž bez krekla, vienās biksēs, ar riteni vadīt jogas nodarbību.
...
:)

Kaķabērns iemācījies atsaukties, kad viņu sauc un rikšot klāt.

Viņš
Varētu histēriski raudāt, plēst mantas, skumt, ēst taukainus ēdienus, spēlēt bezjēdzīgas spēlītes datorā un klausīties sērīgas dziesmas. Bet tas jau ir pagājis, tā bija pēc pirmās un otrās reizes. Tagad... Tagad es viņu pavadu aiz dzīvokļa durvīm, uzvāru tēju, saritinos zem segas un sāku darīt iekavētos darbus. Nav spēka un jēgas pat raudāt. Mēs nevaram būt nekas vairāk, mēs vienkārši nespējam būt kopā. Iespējams, uzturot šīs attiecības es sevi ļoti ļoti pazemoju, bet laikam mīlestība ir akla. Viņš varētu būt pasaules lielākā "pakaļa", bet tas neko neko nemainītu.
Kaut kad tas viss beigsies, kaut kad mēs abi atradīsim savus īstos cilvēkus, ar kuriem būt kopā. Bet pagaidām - friends with benefits.
Pirms nedēļas bija tieši gads kopš tējojām Takā pēc triju gadu nesatikšanās un arī mans pirmais slepenais cibas ieraksts. Jau veselu gadu nav dienas, kad viņš kaut uz sekundi nepaviesotos manā prātā.
Brīžiem jūtos kā Emma no "One day".

Nesen kaut kāda cibas jūzera postā redzēju foršu linku par pretrunām Bībelē. Aizmirsu gan linku, gan jūzeri. Atgādināsiet?

man tā kā patīk visur iet ar kājām, bet kas bij šodien man mugurā, labi - apenes un mazās zeķēs man atsūtīja druška no velsas, tam klāt ir zviedru armijas siltās/garās apakšbikses un krievu armijas jūrnieka kreklis, tam pa virsu mammas adīts džendžeris un lidotāju bikses, tad ekošmeko zābaki pa 100 latiem, kuriem jāiztur mīnuss, garā dūnu jaka un palestīniešu lakats, galvā mice pārsegta ar kapuci, un vēl galvā bandītu maiss ar caurumiem, rokā plānie cimdi - pirkstaiņi, pēc tam biezie makšķernieku dūriņi - itkā okej, bet nosalu enīvej.

jebal kolod..

Prāgā novembrī
Manuprāt, vīrietim centrā ir kaut kas kopīgs ar Šveiku

Mūžu dzīvo, mūžu mācies
Latviešu skaudība ir drausmīga slimība! Trakākais ir ar to saskarties personīgi un no cilvēkiem, no kuriem nav gaidīta tāda attieksme. Savādāk tādu attieksmi neizskaidrot.

bet nu labi, pārdzīvosim arktiku, un šis atgadījum ar būs sūc :)

jēj, reku Adžits laiž bez krekla!
http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/361018-pliks_ritenbraucejs_jeb_vasaras_sezona_atklata

draugu limita palielināšana cibā
Lūdzu, vai kāds varētu man soli pa solim paskaidrot, kā var palielināt draugu limitu Cibā? Bet tā, lai muļķim būtu skaidrs. Jo vienreiz man kāds jau skaidroja, bet es neko nesapratu un neko vairs neatceros.

atskaite

a man patīk ārā. daudz labāk kā vasarā, kad no nespēka jāšļūk zemē gar sienu. tagad var jestri nesties no punkta Ā uz bunktu Bē un pat nesakarst. feini. ļoti feini. bez ironijas. nopietni. tas arī viss. vairāk nekā tāda pozitīvi optimistiska nav. pēc šodienas foršās sapulces pie Paša man ir vēlme kaklā iekārt šādu jauku ( piekariņu )

Vai shodien atkal ir piektdiena un vai man atkal ir stindzinoss vakars cela malaa ar tuksu riepu?

Tukšums
Mums abiem ar vīrieti ir besis. Besījamies abi divi vienlaicīgi.

Laika relativitāte... notikumu un iespaidu daudzums, kas bērnībā tika piedzīvots vienā dienā, tagad atnāk nedēļā, varbūt pat ilgākā laikā.

Ā, atcerējos
Iepriekšējās nakts cibas sildošajās sarunās uz manu pusi lidoja, laikam aizvainojoši domāts, vārdu salikums "Klau, izrunāšanās ģēnij...".
Tak lūk, ko teikšu — līdzko izlasīju, tā nenormāli iepatikās. Es pat teiktu, ka tas skan lepni. Katrā ziņā ar lepnumu un pienācīgu godu būšu izrunāšanās ģēnijs.

Jūsu Žikivators

Izejot ārā jūtos kā fricis pie Staļingradas.

Aukstums mani padara ļoti, ļoti rijīgu un visai tūļīgu. Nepatīkama kombinācija, jāatzīst.

man šķiet, ka man klabē vajadzētu saaicināt vismaz vēl piecus cilvēkus, lai ir ko lasīt :D kas notiek, meitenes?

nefolk

Klonazepāms un vienradži! Vecais žurnāls ir restaurēts (papildināts netiks) un es zinu, kā izskatās denissdenisa draudzene :@

Satiku pie tā paša Palladiuma, starp citu, kur šovakar atzīmēsim reizē ar Dzelzs Vilka divdesmitgadi

hipotermija

30 min norunāju pa telefonu. Ar 3 dažādiem cilvēkiem, bet nu daudz tā vienā piegājienā.
Uzzvanīju turkiem un eju rīt uz turku kulinārijas kursiem. Pirmajā reizē bez maksas :)

Depo
Ar gandrīz nokritušu degunu, aukstuma sadurstītiem vaigu galiem un tekstu: "Vai kāds vēlas man nākt līdzi uz Depo?", vakar ap 22:00 iespēros Dzirnavu karalistē.
Tā kā Depo ir daudznozīmīgs vārds, guvu neatsaucību. To guvu arī tāpēc, ka skuķiem laikam āra bija par aukstu, jo iekšā arī ir tāda vampīru istabas vidējā temperatūra.
Linda bija iztēlojusies trolejbusa depo (domāju, kāpēc esmu atstājusi iespaidu, ka 22:00 man tur kaut ko vajag), Lūcijai prāta bija veikals, jo viņai prātā bieži ir veikali un laikam viņa ir cieši pārliecināta, ka Depo strādā pēc tā paša principa, kā veikals pretī mūsu mājai - 00:00 - 24:00.
Man padomā bija PND koncerts iekš Vaļņu ielas Depo.
Pasēdēju vēl kādu laiku ar lēdijām pie iedomu tējas tasēm, klausoties Lūcijas teātra iespaidus, aizsūtīju viņu sava vietā uz Gūstekni pilī, jo man ir foršāks darba laiks, nevis no 8:00. Viņa bija sajūsmā & par to man prieks & miera sajūta.
Tad vilku mugurā savus goda svārkus, septiņas šalles un Lindas pižiku pa virsu & izliekoties, ka ārā ir parasts ziemas vakars, tecēju uz Depo. Uz klubu, lai nerodas pārpratumi.
Tā kā šodien bija atkal jāiet uz darbu, nolēmu, ka vajag tomēr iegriezt sevi & pasauli par puspromili ātrāk.
Un bija pavisam nekaitīgs vakars, viegli trakojošs, kopā ar pankiem un solīdiem ļaudīm.
Kā arī satiku savu mīļo Lauru, sieviešu mīlestība ir skaista, toties vīriešu mīlestība - patiesa, par ko vēlāk pārliecinājos vērojot.
O, un kā mani izdancināja! Erts ir pasaulē labākais dejotājs, kas redzējuši A League of Their Own - nu, apmēram kā tajās ainās, kur Madonna dejoja. Kā arī, vissmalkākais, vissarežģītākais, visaltruistākais prāts, kādu esmu sastapusi līdz šim. Viss, klie nti nāk.

vīkends
Mana kursabiedrene, kā izrādās, mācījās māsas paralēlklasē.
Darbi, kas prasa dajebkādu pārvietošanos ārpusē atlikti līdz...pavasarim?! Kliente tikai nopūtās. Un man arī labi- kas nav makā, nav iztērēts.
Filmas izvēlētas, esmu iekārtojos ērti, dzēriens blakus, našķi turpat un brīvdienas var sākties...prrriekā!

gone
es izlasīju gan grāmatu, gan "ir". un saņēmos, lai aizietu tās 5min līdz austrim, šausmas, likās, ka pirkstus nejūtu un uzreiz domāju, vai vērts bija iet šo gabalu makaronu, siera un maizes dēļ? tāpēc nopirku čiepai našķi un klusībā viena notiesāju ekstras šokolādi, kuru nevar ne salīdzināt ar laimas produkciju. ievietots jaunais lekciju saraksts, kas ir galīgi samainīts. politika un reliģija vēl joprojām nav ieplānota, bet, pie velna, ir taču JAU 4diena! un radio&tv žurnāltika no 4dienām pārceļas uz 3dienām un vēl šādi tādi "pārsteigumi". šobrīd man gribas, lai ģirts jau ir mājās, lai ir kā vakar, kad es mazliet pūcīga stāvu virtuvē, bet viņš pienāk un samīļo, pieglaužas un skūpsta kaklu. man to gribas. citādi es sev pārmetu, ka varu kaut ko vēl pagatavoties praksei vai referenduma vizualizācijai, un slinkums ņem virsroku. taisnība, ka , jo vairāk darīsi, jo vairāk arī padarīsi. bet šobrīd galīgi ne, jo es jau neko nedaru, šo nedēļu esmu tā ATPŪTUSIES, pirmdien viss sāksies!

Sarcastic fringeheads are the largest of all fringeheads
Neoclinus blanchardi, or the Sarcastic Fringehead. Dažreiz bioloģijas nosaukumi tālu pārspēj visu citu disciplīnu nosaukumus. Atskaitot mineraloģiju. Cummingtonite, just sayin'.

man bail no rītdienas slēpojuma..

likās ok slēpot pie -17, bet pie -25 es vairs nezinu vai mans ķermenis (apģērbs) spēs uzturēt temperatūru.
pārāk traki priekš pirmajām slēpošanas sacensībām

под люстрой
es nezinu kas tieši man patīk operā, bet apmēram reizi nedēļā es jūtu operas trukumu organismā.
šodien skatīsimies baletu.

lauķu gudrības
man laikam ir jauna draudzenīte. jauniņā darbā, uršula vārdā. poliski jau raksta, protams, urszula vai vēl sazin kā, bet ir pierādījies, ka ne visi poļi ir idiņi, tā ka turu muti. šitai draudzenītei ir gadi 30, precēta, īsu blondu ērkuli un viņai ir smuks ritenis [vēl no bērnības aktuāls kritērijs]. nākamnedēļ iesim pļēgurot un beidzot tikšu aizvesta pamēģināt īstus fish'n'chips. vēl viņa ieteica apskatīties feisbūķī to resno no darba un priekšnieci, esot rēcīgs fotōmateriāls. nebija ienācis prātā ārpus darba vēl interesēies par darbu, bet var jau pamēģināt:D runājot par manu debīlo tīmlīderi, joprojām neesmu atkodusi, aiz kam es viņai tik ļoti riebjos. esmu pieklājīga, strādāju normāli, angliski rubīju utt., bet viņai riebjos tik ļoti, ka viņa uz mani pat neskatās, kad runājam un viņa, starp citu, nekad ar mani nerunā, vismaz labprātīgi ne. domāju moš cilvēks ieņēmis galvā, ka es te austrumeirōpas pabira nabaga godīgajai angļu tautai darbu atbraukusi nost ņemt, sociālo mikrōklimatu un gaisu maitāju, izlīdusi te no savas postpadomju rensteles, ja, bet tas laikam nebūs tas gadījums, jo viņa tik sarežģītās struktūrās nav spējīga savu domu izplest. vakardien viņa apjautājās, vai viss kārtībā - tā gan ir standarta pieklājības frāze un tika adresēta man ar tādu toni un izteiksmi itkā es būtu garā vāja. savam trenerim lī pēc tam ieminējos, ka notiekot debesu brīnumi un uz mani runājusi tīmlīdere, nez uz ko tas. viņš teica "nezinu, bet neuzticies cilvēkam, kas neskatās tev acīs", konfūcijs gatavais. bet man ienāca prātā, ka varbūt viņš tā caur miglu mēģināja mani par kaut ko brīdināt. karoč bābu kolektīvs ņe spički i ņe benzin, tas ir kaut kas daudz sliktāks.

bet vispār man ar visiem pārējiem ir tīri normālas attiecības. indiešu meitene suki reiz gribēja paklačoties un jautāja "neōplazma, do you have a partner?" un šitādu es tik sen nebiju dzirdējusi, nu to politkorekto jautājuma versiju, kur cilvēks pieļauj iespēju, ka mans partneris varētu būt sieviete [vai transgender, ja gribam būt superkorekti]:D tas man likās tik pieklājīgi un glīti no viņas puses, ņemot vērā, ka viņa ir īsta indiete no indijas. un indietes parasti ar smalkjūtību neizceļās, vecās indiešu tantes jebkurā diennakts laikā ir gatavas dalīties nekam nederīgos padomos par to, kā pareizi dzīvot. solvitai nodaļā ir viena tāda, kas visiem uzmetusies par neatkarīgo padomdevēju ekonōmikas jautājumos - apjautājas par algas apmēru un iekrājumiem un atgādina, ka vajagot naudu krāt un krāt bez gala un malas un nekad neko nepirkt, tikai, šito pierakstiet, KRĀT!! jo zin', cik viņas meita jau sakrājusi?! un te viņa nekautrīgi padalās arī ar tādu informāciju. mums gan te, rietumos, kaut kā nav pieņemts par naudas lietām runāt un tamdēļ man liekas savā ziņā forši, ka tāds indiešu tantuks ir apņēmies visiem [visiem!!] naudas jautājumos palīdzēt:)

un pēdējoreiz, kad šite bakstījos pa cibu un pie durvīm pēkšņi klauvēja pastnieks, bet es nezināju, ka tas ir pastnieks, es skrēju un vēru priecīgi durvis vaļā tērpusies pidžamā, jo domāju, ka nāk mans dārgais no trenažierzāles, bet, kā jau minēju, tur priecīgs pastnieks, jo man maza pidžamma. un es veru tās durvis vaļā un redzu pastnieku un uzreiz veru durvis ciet, jo nu pidžamma, ja. bet viņam rokās bija mana mīļā sulasspiede un tad bija tas awkward moment, kad nevar uz sitiena izdomāt rīcības plānu, jo jādomā ātri, bet es tikko no gultas. karoč pizģec, izbāzu pa durvju spraugu roku, parakstījos un tad pa tādu tizlu durvju spraugu mēģināju iedabūt iekšā sulasspiedi, piesegusi sevi ar.. durvīm. BET!! kāda man superīga sulasspiede!! pa 30 mārciņām no jebaja un burkānus hujārī kā motōrzāģis putuplastu, vispār bez skaņas gandrīz vai, aaarrrgggghhhhhh. šodien atnesīšu tik daudz dārzeņu no pakiju tirdziņa, cik vispār mans kuslais rumpis var pastiept un visu vakaru močīšu visādas sulas līdz manam pagastam elektrība aptrūksies \m/

Šonedēļ man bija tas prieks strādāt kopā ar Aiju Kažociņu, kura pastāstīja kaut ko ģeniālu par kādu savas dzīves posmu: "Man visas drēbes, ko tik varēja dabūt, bija ar pogām uz muguras. Un es teicu - kad nomiršu, glabājiet mani ar seju zārkā, lai tikai var redzēt, cik man skaistas pogas uz muguras!"
Es sajūsmā paceļu rokas pret debesīm un slavēju mugurpogājamos apģērbus, pilnībā saprotu Aiju un drausmīgi ceru tuvākajā laikā savam mugurpogu arsenālam pievienot vēl daudz ko. Tik ļoti patīk!

pēdējās stundās daudz ģeniāla, tajā skaitā mūzika, vispār naktī biju kaut kādā ekstra foršā vietā

kad esmu saburkšķējusies un sapukojusies es sāku pati sev atgādināt, ka lielākā problēma ir mana attieksme. Tikko pie manis bija velokurjers... Un es vēl sūdzos?
Skatīsimies uz lietām no gaišās puses:
*līdz darba dienas beigām pusstunda
*šodien esmu samaksājusi par Prāgas pusmaratonu un tas jau padara lietas reālas
*šovakar plānā teātris ar kolēģi un mammu
*vakarā būšu pie vecākiem un baudīšu laisku nekā nedarīšanu siltajos(cerams) laukos

Sataisījos. -23C salā aizbraucu līdz Rīgai. Aizgāju uz savu iemīļoto tirdziņu. Domāju - nopirkšu vismaz reostatu. Skuju. Aukstumā gandrīz neviens nestrādā. :/ Ziema. :/

Un tagad atbildiet - ja šito "kriminālo" bodi aizklopēs ciet, KUR VĒL es varēšu nopirkt reostatu/s? Kur varēs kaulēties? No eBay'a sūtīt nenāk ne prātā.

vai ir iespējams uzrakstīt tekstu latviešu valodā par vīrieša metamo no simts teikumiem tā, lai visa teksta garumā neviens no čibrika sinonīmiem neatkārtotos, tobiš, tiktu lietots ne vairāk vienu reizi?...



radošam kreatīvam brīva vieta komentāros.

N.B. šī pōla sakarā mani priekšējo ekstremitāšu izaugumi ar tastitūru kopīgā dziesmā nevienosies līdz pat pirmdienas pēcpusdienai.

p.s. neesmu domājis vai uz šo pōlu ir iespējama kāda pareiza atbilde. mani vienkārši interesē pōla rezultāts.

piektdiena take 2
Dienas laikā mūzikas noskaņojums jau vairākkārt mainījies. Iesākām ar French Films, tad sentiments pēc gada sākuma un Austra, tad Nick Waterhouse un neveiksmīgi mēģinājumi legāli viņu dabūt. Pa vidu tam pilnīgs trešs. Un tagad Annie Williams.(ar 'Šo kalnu' vispatīkamāk, pārējais jauki, bet nu tā)

Taps melleņu plātsmaize :)

The rain in Spain stays mainly in the plain!...
"Un Dievs radīja sievieti" tā tur bija rakstīts.
Venedikts jau valda gan, bet kur tad vakars uz ezera ar Bakliju?

Kamēr aizgāju no mājas līdz mikriņam (kādas 5 min ko iet), nopietni aizdomājos par to, ka šitādam laikam vajadzētu atlaist bārdu. Vsjo, līdz nākošai ziemai noteikti izaudzēšu bārdu vai, ja neizdosies, nopirkšu zem zoda sasienamu pižiku!;/

katram savu luīzi
vai nav jauki - salieku kūlumā alu un plejlistīe atskan suņstundas indulītis, kam jāpiedod, kad tas pārnāk žvingulītī.

Tulkojot anekdotes no krievu saita, kur tās ņemam žurnālam, uzdūros šitādai te nākotnes ainiņai autortiesību līgumu kontekstā.

( gari un kirilicā )

Kā pagatavot sautējumu?
Es neceru, ka jūs uz to atbildēsiet, bet, ja nu tomēr.

„Un kas tad tālāk” jautājums uzbāzīgi skan galvā. Un man nav, ko atbildēt. Es nezinu, kas būs tālāk. Toties es skaidri zinu, ka nedrīkst darīt kaut ko, kam neesi gatavs. Nedrīkst veidot jaunu, kamēr vecais vēl nav nomiris. Nedrīkst veidot jaunu, kamēr tas pats vecais vēl dzīvo, elpo un ir kaut cik svarīgs. Nedrīkst melot sev, jo prātam samelot var, bet sajūtām – nekad.
Vispirms jātiek galā ar esošo. Un es tikšu galā. Jo pirms tam es zināju, ko negribu, bet tagad – zinu ko gribu. Es jūtu sevi spēku viena sekundē atbrīvoties. Bet atbrīvoties nav veidot jaunu.

Gan jau, ka tas izklausās pēc neko neizsakošā teksta savirknējuma, bet, ticiet man, kādam mazam, ne pārāk prātīgam prātam te notiek revolūcijas. Un tas ir skaisti, un, lai piedod man viens labs cilvēks par termina piesāvināšanos – majestātiski.

Iespējams, kādam liksies, ka tas ir par mīlestību. Bet no mīlestības te maz, tas ir par pašapziņu, pašcieņu, karjeru, ģimeni, patstāvību un ļaušanu visam notikt dabiskā notikumu gaitā.

Pat ja es pati beigās būšu zaudētāja - es izdarīju pareizi.

Esmu tik dziļdomīga, bleģ!

[P.S.: speciāli priekš īpatņiem, kuriem patīk katru manu emoerakstu attiecināt uz privāto dzīvi - es ne no viena nešķiros, ne ar vienu neesmu sagājusi kopā, neesmu arī stāvoklī. :D]

čarku gribās ieraut. Pa ceļam uz veikalu jāizdomā cik ļõti.

precīzi; ne tikai attiecībā uz jurispudenci..
Andris-Es varu turpināt. Ja mēs aplūkojam sabiedrības sociālo uzbūvi, ekonomisko darbību, tās ir grupas – valsts pārvalde, struktūrvienības, ministrijas, uzņēmumi. Reti kurš rada produktu vai sniedz pakalpojumu viens pats. Arī lielākie advokātu biroji tāpat strādā kopā, tāpēc grupu darbs ir ļoti svarīgs. Par zināšanu pielietojumu vismaz attiecībā uz juridisko izglītību varu diezgan droši pateikt, ka mēs ārkārtīgi daudz orientējamies uz tiesību iegaumēšanu un neorientējamies uz problēmsituāciju risināšanu un diskusijām par alternatīviem iespējamiem režīmiem. Mēs Latvijā izaudzinām daudzus lieliskus tiesību piemērotājus. Bet gandrīz nemaz nerisinās diskusija par to, kādēļ ir šādas tiesības, vai tās ir labākās, varbūt mums vajadzētu kaut ko citādi darīt. Tas patiesībā būtu ļoti svarīgi cilvēkiem, kas strādā ministrijās, parlamentā, tiesās, – kas notiks, ja mēs kaut ko pamainīsim, nevis post factum pieņemam situāciju un tad domājam, ko darīt.

RL- Es gribēju attīstīt Andra aizsākto tēmu, proti, ka Latvijā vajadzētu diskusiju par to, kāpēc ir viena un ne cita veida likumi. Lai izvērtētu kāda likuma derīgumu, šķiet, ir jāizvērtē tā funkcija, vadoties pēc noteiktas vērtību sistēmas. Tur acīmredzot nepietiks ar jurisprudences zināšanām, bet vajadzēs vēsturi, filozofiju, literatūru, visu, kas saistās ar humanitārajām disciplīnām.

no šejienes

Sākas ļoti skarba ekonomija...
Обремененная долгами Греция прекратила выплату 63 500 пенсий, начисляемых без каких-либо оснований - в основном получателям, которые давно умерли. Экономия от этого шага составит около 450 миллионов евро в год.

- Знаешь, что? Засунь своё мнение себе в жопу!
- Не могу: у меня там диплом филолога и мечты о прекрасном будущем.

– Папа, так «кофе» - это, всё-таки, «он» или «оно»?
- Ну, такое, как варит мама, - оно, причём полное оно...

К сожалению, в России до сих пор широко распространена эксплуатация детских рук при вылавливании солёных огурцов из банки.

- Послушайте, Рабинович, что вы так кричали вчера на свою жену?
- Она не хотела сказать, на что истратила деньги.
- Ну хорошо, а что вы сегодня на неё кричали?
- Сегодня она мне таки сказала.

Выяснилось, что на том же самом языке, на котором пишут врачи, машинисты пригородных поездов объявляют остановки.

tā kā visādi citādi viss ir labi, un tas nav nekas interesants, tad paīdēs par ziemu, kā jau pienākas.
tādi draudi, ka siltumu padošot tikai uz to laiciņu, kad aizbraukšu. ja nenosalšu un aizbraukšu, protams. a tur, slovākijā, simt punktu, holodriga vēl tikai nāk. un es pakaļ, hā, es jau zinu.
čota vairs ne pa kādiem kīno un gaļerejām valkāties negribas, zem segas un šņabi, un suni blakām.

Tie, kas izturēs līdz beigām, būs lietojuši amfetamīnu.

par aukstumu
Runājot par auksto laiku, lai neapsaldētu seju, varu ieteikt dažus vecātēva Sibīrijas trikus. Zinu, ka daudzi uz lūpām liek balzāmu un varbūt arī vazelīnu, taču der zināt, ka šos produktus var likt arī uz sejas. Ja nu gadījumā šie līdzekļi jums šķiet par dārgu, bet vakarā jābrauc dzīvot uz laukiem, vai varbūt jābaro zirgi, labs aizvietotājs būs sviests vai tie paši cūku tauki. Sasildiet tos pirkstos un uzklājiet biezā kārtā uz sejas. Es pats gatavojoties ziemai vienā Eko veikaliņā nopirku strausa tauku krēmu un sejas sviestu ar silviouli. Ļoti labi līdzekļi ar augstu SPF un termo efektu. Jā, mans vecaistēvs vēl pirms došanās karā iezieda zābakos taukus. Arī labs knifiņš. Un atcerieties, ja esat ļoti nosaluši, tad ienākot mājās, izmasējiet nosalušās vietas, veicot kārtīgu pašmasāžu. Tā uzlabosies asinsrite un ātrāk sasils.

Emīls. gandrīz 5 gadi.
un, kad rādās slikti sapnīši, kur šauj un bail, tad jāpārslēdz uz citu kanālu. ja nevar pārslēgt, tad jāpamostas.

Все так боятся стать никем в этом мире, что становятся кем попало. c>

Blāvi dzelteni saules stari laužas caur saplēstām žalūzijām.
Istabā ieplūst knapi jaušams siltums.
Rokas ir raupjas.
Asinis nespēj nokļūt līdz pašiem pirkstu galiem.
Un Tu noreibsti no tā, ka apzinies, cik maz patiesībā zini.

Λακωνία

aukstums
ar shito trako aukstumu man jau otraa pudele Courvoisier iet uz beigaam... :-(

Nepatīk man tas moments, kad atgriežos skumjajā realitātē, pēc kādas labas noskatītas filmas.

do
http://www.youtube.com/watch?v=V9rcVOuhgsM&feature=related

ir tik daudz dažādu ceļu, pa kuriem nokļūt vienā un tajā pašā vietā. neiedomājami daudz. tāpēc nevajag iedomāties ceļus.

Авторское Таро от Шувани

Авторское Таро от Шувани

Дизайн Флагман-Медиа

Vispareizākās attiecības sākas ziemā, ja jūs viens otram esat iepatikušies lielo drēbju daudzumā, cepurē un ar sarkanu degunu, tad tā tiešām ir mīlestība.

Tam, kam ir ko teikt, vienmēr klusē!

Urrā, urrā! Fizioloģija galā! Bēt mūs vēl gaida psihes bioloģiskie pamati III, nemaz negribu zināt, kas tur gaidāms.

Lana del Rey ir dzimusi vienā datumā ar mani. Es nezinu, kā man reaģēt. No vienas puses viņas Blue Jeans ir ok, bet no otras puses - tās lūpas, tās mākslīgās lūpas...

šodiena laikam ir vakardienas antonīmā māsa. Nulle iedvesmas, nulle pacietības, nulle pieklājības un nulle vēlmes saprast.
Saprast kā var uzdot jautājumus no sērijas - tur kāds ir iekšā vai vnk tualete aizslēgta? Jā, es esmu tualetes sardze un zinu kurš no visiem brīnumiem atrodas tur iekšā un cīnās ar brūno lāci. Vai arī kā var aizņemties manu lienālu un teikt, ka tūdaļ atdos, bet jau 3 stundas nenest atpakaļ? Vai arī kā var apvainoties par to, ka savās brīvdienās mēs negribam par velti domāt, runāt un darīt darbu? Vai arī kā var neatzvanīt? Nu cik dienas man pēc kārtas ir jāpingo cilvēks, lai viņu noķertu?
Pieklājīgi atbildēt uz tektsu - Tu izskaties slima -ej mājās!???

dārgie cilvēki, esiet cilvēki un pakustiniet savas pelēkās smadzeņu šūniņas! Ja jums tomēr nav šādas vēlmes, lūdzu pārvietojieties uz zooloģisko dārzu!

Šodien jūtos nepamatoti priecīgi un pacilāti. Nez, k čemu eto takoje, vai es jau jūku prātā?
Ā, vakar noskrubējos ar MS kafijas biezumiem - tiešām burvīki, iesaku visām un visiem!

24.oktobra komentārs un pirmais apakškomentārs mani nav tomēr atstājis vienaldzīgu, ja jau šorīt modos un steidzos uzmeklēt.

N.Ušakovs nekomentē nozagto un, iespējams, safabricēto saraksti
----------------------
thhh
вы либо крестик снимите, либо трусы наденьте

Ahujenas kalatunas
Nē bet nopietni...

http://b0mz1s.lv/2012/02/03/15-pazimes-ka-ara-ir-stiprs-sals/

nupat ienāca prātā. Vakar filmā "Diena pēc rītdienas", kurā bariņš izdzīvojušo patvērušies pilnīgi sniegos ieraktā Ņujorkas Centrālajā bibliotēkā (redzama tikai ieejas šķirba) un kurina kamīnu ar grāmatām. Kā viņi dabūja vilkmi, lai nenosmaktu dūmos, ja arī skurstenis bija zem metriem dziļa sniega???

citas dienas vnk pamosties ar kkādu frāzi galvā. vai vārdu. vai kko. šodien visu rītu caur galvu skrien brothers are packin',they seem to be packin'. :D

Lai ausis siltas!
Mamma pēdējā laikā sagājusi sviestā.
Vakar, kad izgāju no mājas, neļāva man uzkrāsoties
un bagātīgi sapūta ar vīriešu smaržām "Hosē".
Tad ielīda manā fb kontā un piedraugoja veselu kaudzi nepazīstamu cilvēku.
Šorīt sēžu un izbīlī skatos kādi man jauni draugi.

- Kāpēc šito?
- Redzi, kāda viņam glīta kipa...
- Āaa! Kas tas?
- Ō! Viņš ir cīņu speciālists. Melnā josta. Nu vispār nežēlīgs vecis!
- ... bet šitas kāpēc?
- Paskaties kāds viņam vārds smieklīgs!

Vienam no "jaunajiem draugiem" pat profila fotogrāfija uzņemta no mugurpuses.
Es nesaprašanā.

- Nu šitam pat vārds nav interesants!
- Aj. Tas tāds smuks puisis ar cepurīti.

szauszalu stastinji
Szo gadu polji pasludinajuszi par jezuiita Pjotra Skargas gadu. Valjaa aciim sapnjoju, ka vareetu man szai sakaraa kaads darbinjsz noplaukt, jo Kalendara nemieru laikaa teevs Skarga no riidzeniekiem noraavaas ar akmenjiem. Lasiiju wikipeediju un tur par to, ka peec eshumaacijas rezultaatiem varot spriest, ka szis muuks esot apglabaats veel dziivs. Par to liecinot pirkstu lociitavu bojaajumi, kurus vinjsz sev vareeja radiit pats atjeedzoties no komas jau kapaa. Skarbi.

jo ilgāk es dzīvoju Amsterdamā, jo vairāk mani sajūsmina un aizrauj Van Gogs.

Pirmais romāna melnraksts pabeigts. Darba ilguma dēļ nav stāstu pabeigšanai raksturīgā kaifa uzplūda, tikai sagurums & satraukums par struktūru. Zināmo pārmaiņu arī ir padaudz - pāris nodaļām vajadzīgs cits POV, viens-divi tēli jāizmet nafik, daudzviet jāpaspilgtina, jāpietušē, kaut kas jāpieliek, kaut kas jāatmet. Bet tas ir zināms, tas neuztrauc.

Tagad gan kādu mēnesi-divus pie stāstiem pastrādāšu, tad ķeršos pie klavierēm, lai sīkajā rokrakstā aptaisīto lappušu simtu pārvērstu visām digitālajām prasībām atbilstošā versijā.

Vienīgā lasīšanas vērtā ziņa man šodien likās par Viļņas sab.tr. kontrolieriem:
http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/409437-vilna_sabiedriska_transporta_kontrolieri_dala_karstu_teju

Traki. Jau televīzijā nav ko skatīties, tagad arī citos medijos redzamā informācija par 90% liekas bezjēdzīga un laika tērēšanas nevērta.

Toties cik patīkami ir strādāt no mājām un celties 2 stundas vēlāk! Varu ar baudu nodoties savai visiemīļotākajai nodarbei un neviens modinātājs mani no tās neizrauj pēkšņā nelaikā.

(Vispār doties uz biroju ZIEMĀ man šķiet tikai un vienīgi Rīgas Satiksmes lobēšana, jo MAN no tā nav nekāda labuma. Atšķirībā no siltākiem gadalaikiem, kad es un divritenis esam viens. Un kad sajūsmina katrs saullēkts un saulriets.)

sāp
pabeidzu, pabeidzu, pabeidzu! un vēlos, kaut nebūtu. tāpat kā ar visām šī autora grāmatām. pēdējais secinājums, lai jums neliktos, ka man nav savas dzīves, jo to vien daru kā rakstu sava prāta grāmatu recenzijas : laiks dziedē visu, laiks izlabo visu.

-32 no rīta
Jāizbauda, kamēr vēl var, vai - Ir Ko! Savādāk, nākamnedēļ jau sola par apmēram 10grādiem siltāku. Bet man šobrīd gribas uzzināt, ko nozīmē no rīta izbāzt degunu ārā, kad tur ir bišķ pāri 30! Nu tad, šovakar uz Latgali.
nevaru tik izdomāt, ko lai foršu uztaisa ņammāt brīvdienās. Ar ko, lai savu vēderu palutina?

Ah, jūs nabadziņi, tāds aukstums... brr.
Bet mums beidzot siltās dienas atnākušas, virtuvē no rītiem vairs nav tāds ledusskapis. (13)

Laiks radīt sapņus pavasarim un vasarai.

Šodien gribētu nomainīt visas interneta paroles. Jo bieži neatceros kas kur bijis, un tagad tā prasība ar tiem cipariem...

Epitāfs

Tam 201 lietotājam, kas vēl nav atdraugojis šo profilu, Paldies par morālo atbalstu, tīšu vai nē :) Tavai zināšanai: žurnāls ir atjaunots Savā līdzšinējā veidolā/saturā Taču turpinās citur (jo) Bet šis tad lai būtu Teiksim, tāds kā Kapakmens Tam... ♥

via nocnitsa (jauna sile)