Latest Posts

šī māšīna vēljoprojām iznīcina fašistus.

Lai saglabātu smadzeņu plasticitiāti
Ir jāmācās katru dienu kas jauns

Cilvēki skolā jau staignē, jo priekšmetos jaunais nāk klāt mazās devās

Visvairāk mācās tieši zīdaiņa un pirmajos gados

***



Kā lai gūst tādu pieredzi 30-40 vecumā?

Labs variants ir pārcelties uz eksotisku valsti, iemācīties valodu, paražas un kultūras nianses
Piezemētāks variants ir apgūt tikai valodu

Interneta kursi piedāvā plašas iespējas

***

Attīstība nozīmē aizvien jaunas pieredzes pēc iespējas biežāk

Arī iepazīties ar jauniem cilvēkiem ir attīstība, ja tie ir dažādi

šitais anxietijs par brīvdienu rītiem kļūst mazliet par traku. būt gatavam iet gulēt ap vienpadsmitiem, un tad kļūt reāli miegainam tikai ap 2am, kad ir uzlikts kaut kas no beach fossils. šodien vienīgi nav nekāda varianta stundu atcelt modinātājus, mēģinot turpinot sapņot par nemierīgām epizodēm uz to vietu, uz kuru man no rīta ir jāiet.

sen nav bijis jebkāds cilvēku terapijas seanss. augusta beigās, un tad laikam otrajā septembrī. bet ko tas maina, tas neko nemaina. ir nemierīgi pāris dienas pirms, tad ir pilnīgs nemiers un maza ekstāze tajā dienā, ekstāze nākamajā dienā, un tad viss pa vecam. vai arī tā nav. es jau vairs nezinu. virtuves izlietne tāpat gandrīz neņem pretī ūdeni, un krāmi ir aizņēmuši ļoti labu daļu istabas. ieliec taču beidzot faking sludinājumus.

Tikai atbalss.

"Send me inspirational shopping content and Etsy updates directly to my inbox "

Mājas pagalmā es slēdzu velosipēdu pie sētas, zem egles, ap kuru apvijies vīnstīgulājs, rudenī karājas koši sarkans zaļajos egles zaros. Velogroziņā bieži sabirst sarkanas un dzeltenas lapas, pa kādam čiekuram. Es tās neņemu laukā un braukāju ar visām, tikai savītušākās pa laikam izmetu. Ļoti priecājos par šīm mazajām veltēm no rudens vējiem. Pavisam pretēji man liek justies cilvēku izdarības. Šodien tā kāds bija izdomājis manā groziņā izmest ābola serdi. Citu dienu pie akadēmijas man bija atstāta bija tukša pudele no alkoholiskā koteilīša, kas, pie kam, nebija pavisam tukša, jo, ņemot to laukā, lai izmest, nolēju ar lipīgu šļuru gan velo, gan sevi. Tīra ļaunprātība. Tas ir vēl rupjāk nekā apčurāt sabiedriskās tualetes podu un, šķiet, prasa daudz mērķtiecīgāku pārliecību, ka tavas īslaicīgās ērtības ir būtiskākas par otra turpmāko laiku un viņa labo omu. Jūs esat nekrietni cilvēki, jūs būtu labāki vīnstīgulāji un koki.

darbā uz svētkiem uzdāvināja vīnu. laikam būs kādam jāpalūdz viņu izdzert.

un vēl kaut kādi radi sarunāja kaut kādu ķipa sasēdēšanu. kur arī faking vārda dienas dēļ tiku pie nevajadzīgas pavārgrāmatas (jamie's italian), 10 eiro čaiņika - kuru pirms divām dienām paspēju tomēr nopirkt pēc tam, kad mēnesi gaidīju naudu -, un ceļojumu dvieli, pēc kura man arī baigās vajadzības nav. nu priekškam. besī. šis aspekts.

un tad tas aspekts, ka es tiem cilvēkiem vārda dienas nezinu nemaz, un ij prātā nenāk viņiem kaut ko dāvināt. nu priekškam.

Šodien iekūlos un redzēju to miljonīgo Londonas demonstrāciju. Iespaidīgi.

vakar nejauši sanāca izveikt eksperimentu.

empīriskā pieredzē uzzināju, ka nav ahujennas atšķirības starp to, vai acī iesmērē roku vai sejas krēmu.
sanāca labajā acī iesmērēt roku krēmu un kreisajā - sejas. tā kā, varēja norm salīdzināt.
vienīgais, ka uz SpB bija jāiet tādā biš blurā. pabičojos par to VZ, noņirdzāmies vispār diez gan.

šodiena
kaķ: ā o. ieberzēju roku krēmu atkal acī. atkal tajā pašā. tā laikam ir standarta roku krēma acs, es tā skatos. nu. skatos, bet neredzu :D
VZ: Bļaģ, kā es te apņirdzos, uhti :D Nevari iedomāties :D Jā, nu... bet nu ticu, ka _tu_ tur neko smieklīgu neredzi :D

btw, totāli nesaistīti. kāds nezin, kā visefektīvāk, nesabojājot aci nekādā veidā, no tās izdabūt ārā roku / sejas krēmu? asking for a friend.

Vakar dzēru džinu ar toniku, visu it kā atceros, tikai ome saka, ka es esot aizgājusi gulēt pusseptiņos no rīta. Well, man pēdējās ziņas internetā ir no kādiem vieniem, ko tad es pēc tam būtu darījusi, lol, biju tik ļoti nost, ka aizmigu ar visām drēbēm. Turklāt mājā laikam beidzās elektrība, jo mūzikas centrs bija nulles pozīcijā. Pamodos PUSTRIJOS, bet tas ir diezgan sakarīgi, ja svinēju R vārda dienu un darbojos gaismas ātrumā. Grīdu mazgāju vēl joprojām. Kaķis pievēma palodzi.

Mimme
Kad bijām mazas, visi radi vaimanāja, kā var tik drausmīgi plēsties. Nu kur var būt tik pretēji raksturi!!!
Mā bija tādas platas ādas siksnas - balta un melna - nu tad līdz pirmajām asinīm/zilumam vai mātes pārnākšanai. Gribētos, protams, ievīt simbolismu un iedot viņai balto siknsu, man melno, bet tam goda vārds nebija nekādas nozīmes. Kuru pirmo paspēja pagrābt un tad jau galvenais trāpīt! Ja pavisam nopietnas diskusijas, tad ar sprādzi.

( Юбилейное )
Laika gaitā gandrīz visas draudzenes atbirušas, tikai Mimme palikusi. Neba nu neplēšamies, tik siksnas māte kaut kur nobāzusi...

Ozona Grâce à Dieu

briniska filma par brinisko katolju baznicu !

atvadījāmies šodien no viena kapteiņa.
es caur viņa binokli pirmoreiz redzēju, kā roņi kniebjas Ruhnū pusē.
citi savos ōperas binokļos manī allaž redzēs kripatiņu viņa, nezinot.
galīgi nav sajūtas, ka saikne būtu pārcirsta. daži kabeļi ir tauvas.

Hoj, Imka

Kaķīte dziedina
„Visas sāpes, kas pasaulē gadījās, kā bultas atrada viņa sirdi. Viņš sēdēja salīcis savā krēslā, ar rokām sažņaudzis krūtis. Gan galma dakteri deva viņam padomu apkalt sirdi zelta stīpām, tad viņa nedrebēšot tik viegli pretim katrai nopūtai. Bet ķēniņš neklausīja. Viņam bija mīļas nelaimīgo nopūtas, kas maldījās caur laikiem un tālēm. Viņš sildīja tās pie savas sirds kā nosalušus bērnus, kuri spiedās klāt pie viņa krūtīm ar sastingušām rociņām”.

Diemžēl jūsu mūsu "Pūt vējiņi!" neradīja gaidīto un solīto sajūsmu un katarsi. Sākums aizkustinošs, Kalniņa mūzika pirmajās piecās minūtēs un laiku pa laikam arī vēlāk liek skudriņām skriet pa muguru, harismātisks Reinis, izcila ļaunās mēlēs runājoša Misāne. Dažas lieliskas idejas - pendeļojošais dziesmu svētku koris kā skatītāju zāles spoguļattēls un pūļa ieintersētās vienaldzības simbols, kas turpina krāmēties vienalga, vai protagonisti cieš, mīl vai mirst. Tomēr šis koris īpaši paspilgtināja Nacionālā teātra tradicionālo spēles stilu - runas un jūtas raidīt skatītajam, nevis partnerim, un divi dzērāji vai mīlētāji, kuri uzrunā viens otru, spulgām acīm veroties skatītāju zālē, bet nemaz neredzot viens otru, reizēm, atkarībā no talanta mēroga, var aizkustināt, bet tikai reizēm.

pie laba ātri pierod. es tiku lutināta ar gandrīz nepārtrauktu naktsmiegu apmēram divus mēnešus. jūs vispār iedomājaties? gulēt no 23.00 līdz 7.00 un pamosties labi ja tikai tāpēc, lai piekārtotu knupi?! total bliss! bet neuztraucieties - nu jau vairāk kā divas nedēļas (vai trīs, vai četras, laiks saplūst vienā masā, so who knows) man atkal jāceļas vairākas reizes naktī. tad knupis pazudis, tad pamperis nav izturējis spiedienu, tad ēst grib (varbūt), tad slikts sapnis, tad vēl kaut kas. wonder weeks apps ziņo, ka kārtējais leaps beigsies pēc 3 dienām, and i wonder - vai var cerēt, ka beigsies arī šīs miljons nakts celšanās?

vai arī nē?

stay brutal
Pārsteidzošā kārta Jelgava 94 nokļuvusi internetos. Noskatījāmies.

No vienas puses no scenārija autora gaidīju kaut ko vairāk, no otras - jau tad, kad bija pirmās ziņas, ka taisīs filmu, man šķita, ka tas ir liels izaicinājums no šāda tipa grāmatas labi uzfilmēt stāstu.

Labākā daļa, protams, titri. Sliktākā - klīstošais JJ rēgs.

Ā, principā tad arī skaidrs, kāpēc filma tik ātri ir maksas internetos.

kapēc gan vienmēr sakrāmēšanās jāatstāj uz pēdējo dienu?!

lai arī sākotnēji doma par 2 sacensībām pēc kārtas šķita nekas takš tik briesmīgs, tagad sāku domāt, ka būtu bijis prātīgāk darīt to visu 1 at teh time.
rīt lidoju uz Maljoroku, kur balonu Eiropas čempis, uzreiz, kā tas beidzas, pa tiešo uz Sāgu, uz nākamājām sacensībām (šoreiz japāņu parastās, tradicionālās).
tad mazuliet palūkoties pakārt un būšu atpakaļ.
somu gan būtu derējis laicīgāk kārtot

RIFF kinoskeptiķis
Es: Centīsimies rīt pirms kino būt laicīgi, varbūt tur būs kādas izklaides vai atrakcijas bērniem.
Lūcija (max vienaldzīgā un drūmā balsī): Nekad nav bijis.

klausos un šis patiešām iedvesmo:
https://www.youtube.com/watch?v=SfPNUKsiaN8

Kā tas var būt, ka cilvēks izklausās pēc cita cilvēka? Viens variants ir mīlestība, otrs - viltīgi nolūki. Varbūt kvantu fizika? Man liekas, es sāku atveseļoties. Harija Potera spēlē ir tāda spēle, kur jālevitē bumbiņas un jānodarbojas ar sarunu, mēģinot samulsināt. Saucas "gobstones". Dažas sarunas man reizēm atgādina to izlikšanās spēli. Tur nemaz nav jāatbild godīgi, bet jāpelna punkti. Tad lūk, reizēm daži indivīdi runā kā citi vai saka lietas, kuras nevaru saprast, kāpēc ir jāsaka. Tas ir tiešām amusing. Reizēmm viņi uzmin tik precīzi, ka es nokļūstu singularitātē, tas ir, nesaprotu, kā viņi to var zināt.

r.i.p.


Vecākā bilde, kas man no viņas ir, tātad, ja 2006. gadā viņa izskatījās šādi, tad viņai varēja tobrīd būt kādi pāris gadi.

Mans rajons tagad ir vēl labāks. Pie rimi tekstila konteiners un uz citiem konteineriem Nekas mūs neapturēs uzlīmes

Tā diena, kad tavs rezultāts ir otrais sarakstā, uzreiz aiz Dmitrija Serjogina. Nu labi, tas ir tikai Stravas segments, nevis oficiālas sacensības, un tomēr.

Tikko aizturēju elpu uz 3 min. Izelpā. Ahujenčiks.

Kamuflāžas Eiropas valstīs. Interesanti, ka austrumos biežāk pavīd digitālā raksta kamuflāža. Varbūt tāpēc, ka šo valstu armijas ir tās, kuras, sākot ar jauno mileniumu, apdeitoja savu formastērpu kamuflāžas, un rietumeirpas valstu armijas, ņemot vērā zemo finansējumu, nav to izdarījušas? Taču digitālā kamo uzreiz nenozīmē labāku maskēšanās efektu. Vismaz tādu atzinumu reiz lasīju kādā blogā par militārām lietām.

Kamuflāžas Eiropas valstīs. Interesanti, ka austrumos biežāk pavīd digitālā raksta kamuflāža. Varbūt tāpēc, ka šo valstu armijas ir tās, kuras, sākot ar jauno mileniumu, apdeitoja savu formastērpu kamuflāžas, un rietumeirpas valstu armijas, ņemot vērā zemo finansējumu, nav to izdarījušas? Taču digitālā kamo uzreiz nenozīmē labāku maskēšanās efektu. Vismaz tādu atzinumu reiz lasīju kādā blogā par militārām lietām.

Tikko, pirms nepilnām 5 minūtēm, Brīvības un Matīsa ielas krustojuma rajonā dzirdēju tādu kā trauksmes sirēnu, kā frekvence kāpa no zemas, uz augstu. Uzkāpa līdz zināmam augstumam un pārstāja skanēt. Internetā nav nekā par to, ka notiktu tests. Varbūt kāds vēl dzirdēja?

Man besii tas, ka es juutos tik bezspeeciiga, ka ja man par kaut ko saap, es nevaru sist pretii un atriebties. Tajaa vietaa es impotenti agoneeju un kljuustu aizvien vaajaaka un depresiivaaka.

Eu nu nepērciet vairs turku rozīnes griekjiem arī ir

savs laiks kaukt spilvenā, savs - braukt uz Ummja ezeru meklēt Sarkanajā grāmatā ierakstīto Dortmaņa lobēliju.

Veļu nakts
Pasākuma sākums ir nokavēts. Zobi nav iztīrīti. Grīda nav izmazgāta. Ko tagad darīt?

Es nesaprotu vai es esmu vienkārši saplīsis "multitūlis" vai arī esmu stadijā, ka tas, kas der visam, neder nekam.



Nine Inch Nails - Everyday Is Exactly The Same

Šite varēs lasīt manus sapņus, arī vecos, atsevišķi no visa cita
https://www.facebook.com/Distopiskie-sap%C5%86i-101280367969794/

Sapnis par padošanos un nepadošanos
Pēdējā laikā es rakstu, bet neko īpaši daudz jēdzīgu citā ziņā nedaru. Raganpasākumi mani izkretinēja, cilvēki grib tikai parastas, ikdienišķas, garlaicīgas lietas. To, ko jau ir dzirdējuši, ko visi dara, primitīvā veidā. Etsy veikals arī man ir izkretinējis debilu klientu dēļ. Acīmredzami mani mēģina apkrāpt, un, kad nepaļaujos, atstāj vienu zvaigznīti. Un vēl tā stulbā prakse pašam Etsy - kā pāris tādu zvaigznīšu, tā rādās izbojāts reitings. Tā nu es ar visu esmu nogarlaikojusies un arī veselība pabojāja man garastāvokli. It kā gribas kaut ko darīt, bet reizē tomēr negribas, viss līdz kaklam. Tas laikam izraisīja šo sapni.
*
Biju iespundēta tādā kā trako mājā, bet tā bija vieta, kur cilvēkus speciāli padarīja trakus. Tur bija arī autentiski trakie, bet vairums tajā tika novesti. Nezinu, kas mani tur bija iebāzis, bet likās, ka tā bija vieta, kur radi varēja nogrūst savus nevajadzīgos tuviniekus. Taču tam visam bija vēl kāds tumšs mērķis, ko pat šie radi nezināja - mūs patiesībā bija plānots laist atpakaļ dzīvē, pasniedzot kā "jauno cilvēku", kā jaunu cilvēka paraugu un ideālu. Kārtējais distopiskais sapnis, kādi man visu laiku rādās.
Kā tas viss darbojās - mūsu ēdienam tika pievienotas zāles, kurām vajadzēja mūs padarīt tādus, kā vajag. Kādu vajag? Ar ļoti īsu uzmanības laiku, nespējīgu koncentrēties, ieinteresētu tikai krāsainā un ļoti ātrā iepaidu maiņā. Ilgtermiņa atmiņu mums vajadzēja saglabāt, lai, piemēram, briesmu brīdī, varētu pielietot senāk apgūtās iemaņas, bet mums vajadzēja sasniegt stāvokli, kad viss ir jauns, kad tu neatceries, ko tikko darīji, kur biji, un vari atkal un atkal ņemties ar tām pašām vienkāršajām lietām.
Tomēr problēma bija tāda, ka zāles nebija iespējams dot ļoti daudz, jo tad tās mūs padarītu par pilnīgiem idiotiem, bet bija nepieciešams, lai mēs varētu atgriezties sabiedrībā. Mums vajadzēja zināt, kā izdzīvot, bet būt par paraugu "vienkāršam priekam". Mums maksātu algu, lai mēs izplatām šīs idejas cilvēkiem, kamēr ūdensvados tiktu pamazām, nelielās devās pludinātas zāles. Tādā veidā cilvēki uztvertu, ka tā ir jauna kustība, dabiska kultūras sastāvdaļa, trends vai kas tāds, un mēs - trenda aizsācēji nevis speciāli uzsūtīti aģenti.
Tā kā mums bija jāsaglabā daļa iemaņu, lai varētu normāli runāt ar "vecajiem" cilvēkiem, mums pašiem bija zāles jāpieņem, jāļauj tām mūs ietekmēt, nedrīkstēja cīnīties pret efektiem. To mums "palīdzēja" darīt sieviete vārda Aiva (nezinu, kāpēc tāds vārds). Viņa mūs uzraudzīja un ar primitīviem paņēmieniem atalgoja par labi izdarītu darbu. Viņa vienmēr teica, ka pasaulē ir tik daudz interesanta, ka ir muļķīgi vienu lietu darīt ilgi, ka iedziļināšanās ir pamats bēdām, ka vajag būt vienkāršiem, nevajag atšķirties no citiem, tā sasniedzama laime. Es kā parasti biju grūtais bērns, tomēr viņiem bija prakse mēģināt daudz un ilgi, jo katrs cilvēks, kuru pārvērst par savu aģentu, bija vērtība. Aivai gāja grūti ar mani, un viņa mēģināja visādas pieejas.
Kopumā dzīve psihenē bija tāda - dzīvojām mēs palātās, visai mājīgās, izkrāsotās kā bērnistabās košās krāsās. Mums katram bija skapītis ar savām mantām, bet nekā vairāk. Vēl bija spēļu istabas, kurās nesa un piedāvāja visādas mantas. Rotaļlietas, primitīvus mākslinieciskās izpausmes līdzekļus kā krāsas un plastilīnu, vienkāršas spēlītes... būtībā to, ar ko senos laikos, pirms interneta spēlējās bērni. Vēl bija milzīgs pagrabs ar visādām drēbēm, apaviem, aksesuāriem un rotaslietām, kas bija samestas līkumotās ejās un vislielākajā telpā divstāvu mājas augstuma kaudzē. Lielākā daļa drēbju un citu mantu bija pelēkas, garlaicīgas, vecas un saplēstas, bet tur bija stratēģiski apraktas arī košas, skaistas drēbes, pompoza bižutērija, spilgti skatuves tērpi. Tur mūs laida ik pa brīdim kā uz svētkiem, un visu, ko mēs tur atradām, drīkstēja paturēt un likt savā skapītī vai dāvināt citiem. Dāvināšana bija ļoti atbalstīta, jo bija jābūt dāsnam pret citiem. Jāsaka, ka citi tev patīk, bet vēlams bija to darīt ar visiem un neizvēlēties favorītus. Tā kā istabas bija jāmaina katru nedēļu, lai neviens nesadraudzētos ar biedriem, tad tas tā arī sanāca. Cilvēki vāca drēbes un mantas, bet līdzi varēja ņemt uz nākamo vietu tikai tik, cik vienā reizē var mugurā savilkt un rokās paņemt. Pārējo savāca atpakaļ uz kaudzi. Tika iedrošināts katru reizi ņemt līdzi citas mantas un arī mantu ziņā netaisīt favorītus. Neturēt neko ilgāk par trim nedēļām, jo esot taču tik daudz citu skaistu mantu. Vai tad neesot interesantāk kaut ko jaunu atrast pagrabā?
Zāļu ietekmē cilvēki drīz vien iegrima šajā bērnišķīgajā esksistencē. Zīmēja, taisīja figūriņas, bet jo ķēmīgāks tas viss bija, jo jautrāk. Ja kāds sāka pa īstam aizrauties, viņu uzreiz vedināja darīt kaut ko citu, jo ir taču tik daudz interesanta. Ja kāds sāka pārāk labi zīmēt, viņam to vairs neļāva, bet spieda mācīties mest bumbiņu vai dejot, ja par to var saukt dīvainu, vienkāršotu dancāšanu. Katra jaunapgūta lieta, piemēram, ļoti vienkārša soļu etīde, tika apsveikta, un teikts, ka to tu jau māki, tagad mācies ko citu. Tika arī rādītas vienkāršas ludziņas pa televizoru, ko pēc tam mēģināja attēlot, ar visiem tērpiem un rotām. Ja kāds teica, ka pirms mēneša jau kaut ko tādu ir darījis, viņu nespieda, bet teica, ka tik senas lietas nu gan ir stulbi atcerēties, ka tas atņem prieku. Ka vajag aizmirst, jo tā ir interesantāk un var visu darīt vēlreiz.
Aivai ar mani bija problēmas, jo es atsacījos ļaut zālēm sevi ietekmēt. It kā darīju kā citi, bet viņa bija gudra, zināja, ka es tikai tēloju. Ik pa brīdim man tiešām sajuka, kuru muļķību es jau esmu darījusi, bet kopumā es pārāk labi visu atcerējos un pilnīgi sapratu, ko ar mums dara. Tādiem grūtgalvjiem nevis uzspieda vēl muļķīgākas spēles, bet gan deva zināmas atlaides. Deva lasīt grāmatas, gan vienkāršas, bet ne tik tizlas kā bilžu grāmatiņas, ko deva citiem. Ļāva pazīmēt vai uztaisīt kādu normālu skulptūru, taču tad to visu acu priekšā iznīcināja. Grāmatas deva lasīt līdz pusei, tad tās saplēsa. Citiem rādīja mūs kā slikto paraugu, ka mēs nemākam dzīvot, raudam par niekiem, nesaprotam, ka dzīve ir dāvana, kurā ir tik daudz dots, ka nav muļķīgi jāpieķeras kaut kādai grāmatai vai gleznai. Šādi grūti audzināmie nekad netika atstāti pa vairākiem kopā bez uzraudzības, tāpēc mēs visu laiku atradāmies muļķu ielenkumā. Tie mūs apsmēja, jo mēs prasījām pēc viņu vārda, mēģinājām sarunāties, nespējām ļaut uzmanībai lēkāt no vienas lietas uz otru, bet tā bija augstākā spēja šajā sabiedrībā - neturēt uzmanību, spēt reaģēt uz katru "paskat, cik interesanti!", uzreiz izmetot no rokām kaut ko iesāktu.
Tomēr bija attīstījusies tāda kā skumja spēle - paskatīties otram tādam nepareizajam acīs un skumji pasmaidīt, iedomājoties visu, ko tas otrs varētu no tevis nolasīt. Cik skumji tas viss ir, kā arī mēs pamazām zāļu iespaidā padosimies, bet ka pagaidām vēl spējam domāt, ka ilgotos pēc cilvēcīga kontakta, bet tas ir lemts tikai vienā skatienā. Tas, kā es saskatījos ar citiem, kuri vēl nebija pazuduši spēlēs ar tērpiem un bumbiņām, bija viena no visu laiku skumjākajām sapņu epizodēm. Kamēr mēs neko nerunājām, mums ļāva šādi ar skatienu sazināties. Ļāva kā īpašu spīdzināšanas veidu. Lai mums gribētos vairs nespēt šādi skatīties otras saprātīgas būtnes acīs, bet skaļi smejoties dancāt jaunā, košā tērpā, starp citiem tādiem pašiem, kā pats.
Es vairākas reizes visiem spēkiem mēģināju izlikties, ka zāles beidzot strādā, un pāris reižu likās, ka Aiva jau sāka cerēt, bet es vienmēr kaut ar pārāk koncentrētu skatienu sevi nodevu. Es cerēju, ka, ja nokļūšu muļķa lomā, mani atstās vienā istabā ar kādu, kas vēl spēj domāt. Necerēju kopā izdomāt, kā izbēgt, bet gribēju kaut vai vienreiz dzīvē vēl parunāties kā cilvēkam. Tomēr Aiva vienmēr pamanīja, ka es tēloju. Viņa mani uzreiz sodīja, iedodot interesantu grāmatu, ko es nespēju laikā izmest no rokām, lai skrietu pakaļ kādai spēlītei. Es lasīju un lasīju, līdz grāmatu atņēma un saplēsa. Un es skatījos acīs citiem dzīvajiem. Nespēju to nedarīt.

"I got my ears pierced at Claire’s when I was 12 or so. It was horrible. First of all, they use a piercing gun. Those guns have been banned for ANY kind of piercing except ear lobs. And with a reason. They can’t be sterilized and they damage the tissues they pierce…"

This chick is maaaad! First of all, the guns shoot the earrings in the ear. They do not make holes. They shoot earrings. Secondly, the earrings have to be perfectly sterile. Well, new. Pffff...

Yeah, I had my piercing done with a gun, although it was not done in the soft tissue. Hurt like hell. My bro touched my ear, and I almost fainted from the pain. My ear was pulsating like I'd received a blow to the head. With a log. Or a railroad track.

I think, some fowks do this kind of stuff with other body parts. Still, it's soft tissue. Well, think of it - some fowks get the scares from a common ear piercing, some can push their bones back in place. Now I'm hungry.

"I can't! I have to clean Buddha!"

es vienmēr esmu gribējusi dzirdēt bet maz sanācis in tāpēc tagad saku jums:

NEKAS ES TEVI PAGAIDĪŠU

Ar orgasmiem ir tāpat kā ar narkotikām, to visu var lietot lai no sevis bēgtu bet arī lai noklūtu tuvāk sev
- vai nav paradoksāli ka mēs beigās tāpat satiekamies vienā vietā - jā es to nevaru izskaidrot, bet saprotu - vai nav paradoksāli saprotu bet nevaru izskaidrot

Paradoksa vienīgās mājas ir valoda - un valoda nav mājas

"The US Navy has deployed sea lions to detect divers in the Persian Gulf.[18] The sea lion is trained to detect the diver, connect a marker buoy to his leg by a C-shaped handcuff-like clamp, surface, and then bark loudly to raise the alarm. 20 sea lions have been trained for this at the US Naval Warfare Systems Center in San Diego. Some have been flown to Bahrain to help the Harbor Patrol Unit to guard the US Navy's 5th Fleet. Sea lions adapt easily to warm water, can dive repeatedly and swim up to 25 mph, can see in near-darkness, and can determine the direction of underwater sound. In training the sea lions have been known to chase divers onto land.

In 1970 to 1980 trained dolphins killed 2 Russian frogmen who were putting limpet mines on a US cargo ship in Cam Ranh bay in Vietnam. Subsequently, Russian PDSS frogmen were trained to fight back against trained dolphins. In an incident on the coast of Nicaragua PDSS frogmen killed trained anti-frogman dolphins. Arrival of underwater rifles and pistols seems to make the trained animal threat less."

https://www.businessinsider.com/the-us-navys-combat-dolphins-are-serious-military-assets-2015-3?r=US&IR=T

Tagad bija nedaudz vairāk laika palasīt par šiem ekoteroristiem Londonā un viņi tiešām ir ļoti smieklīgi un bez smadzenēm. Kāda jēga ir kavēt uz elektrību darbināmo vilcienu kustību? Tas taču skaitās vistīrākais transports. Vai tad būtu labāk ja šie braucēji sakāptu automašīnās ar benzīna dzinēju un vairotu piesārņojumu un sastrēgumus ielās?

Pat Guardian tagad raksta, ka vairums no šiem protestētājiem ir izlutinātās vidusšķiras bērni, kuriem nav jādomā, kā izdzīvot no mēneša algas un kuriem liekas, ka tikt arestētam ir cool.

Un lai gan es pats vienmēr esmu iestājies, ka strādnieki ir uzmesti, algas pat netiek līdzi inflācijai, es neredzu, kā anarhisms vai ekonomikas bremzēšana varētu viņiem palīdzēt. Tieši regulēts (bet ļoti prasmīgi regulēts) kapitālisms ir devis vislielāko labumu strādniekiem, kamēr sociālisms un padomju sistēma ir bijusi tīrās šausmas.

Tieši šajā arī izgāžas pēdējais zaļo arguments, ka klimata pārmaiņas vissmagāk ietekmēs tieši nabadzīgos. Tas tā varētu būt, bet šobrīd kapitālisms palīdz miljoniem cilvēku izrauties no nabadzības pat Indijā, Ķīnā un citās valstīs. Ja globālā sasilšana radītu viņiem, piemēram, 20% dzīves līmeņa pazemināšanos, bet kapitālisms radītu 100% vai pat 200% vai 300% uzlabojumu, tad noteikti ir vērts viņiem attīstīt ekonomiku un pieņemt grūtības, kas saistītas ar klimata izmaiņām, nekā nobremzēt attīstību un palikt esošajā nabadzības līmenī.

dienas beigās viss atduras tikai pret to kā mums iet intimitātē ar sevi.

"tevī man pietrūkst sevis"

"saucu savu vārdu palagu kaudzē"

Visi ir tik afigenna vērtīgi ar tik affigenna vērtīgām zināšanām un pieredzi, ka nav pat ko.. pasūtīt. A, ja pašiem būtu jāmaksā par citu šausmīgi vērtīgajām zināšanām, tad gan aizrītos.
Gribēju, lai grāmatvedis paskatās manu sarakstīto tabuliņu, šī uzreiz bliež ar cenu 50 eur/h. (nē, viņa neīrē biroju Vecrīgā ar smalkām flīzēm, tad es to ciparu vēl saprastu). Nez ko šī teiktu, ja es ar visa tāda pašapzinīga uzliktu sev 50eur/h un hopā - par svārkiem (4 stundas darba + materiāli) = 220 eur. Es ar esmu 4 gadi mācījusies šūt. + vēl 3 gadi psiholoģiju. man ar sevi jāatpelna, vot.
Kad deķītis uz savu pusi jāvelk, tad jau visi baigi vērtīgie, a kad citu darbs un zināšanas jānovērtē, tad labāk no Alīša pasūtīs.

Ēdiens
Savārīju ābolus ar ingveru, debešķīgi! Pat lētais Brī vairs negaršo pēc ziepēm un aiziet uz urā

no interneta dzīlēm

Brokastīs nevis kafija ar balzāmu, bet gan balzāms ar kafiju. Dodamies uz štrāsi ķert Liepājas busu un uz Delisnack brokastīs. Pēc tam plānota pastaiga ar filmiņaparātu oa rudenīgo Liepāju, bet pēc tam - atpakaļ uz Zemliku. Jāskatās, kas no tā visa nesanāks, jo līdzi blašķe ;D

Patīk pamosties kopā ar draudzenes zvēru dārzu. Pa istabu lidinās un čirkstī kanārijputniņš un aiz gultas trusis ēd gultas pārvalku. Zvēriem piebalso burkšķošs radiators. Jāuzvāra čajs.
🐱🐱🐱🐵🐵🐵🐤🐤🐤🐘🐘🐼🐼🐼🐧🐧🐧🐢🐢🐙🐙🐕🐕🐆🐆🐆🐈🐈🐈🐾🐾🐾🌚🌚🌚
Vakar nopirku žurnālu Ir un momentloto biļetes un nocenotu psiholoģisko trilleri-zajbis, Valterā un Rapā visu oktobri 20% atlaide visam,arí nocenotām grāmatām. Līdz pirmajai algai in da ņū džab vairākas nedēļas un nauda vien ēšanai palikusi,bet grāmatas un lasāmviela ir svēta lieta.
🌈🌈🌈
Césu gingerbread porteris galīgi negaršo pēc piparkokiem.

šonakt ar interesantu transporlīdzekli braucu no Siguldas uz Rīgu. vedu 3 cilvēkus ar mantām.
sākumā tā bija kaut kāda kruta, bet ļoti zema mašīna, kurā gandrīz guļus jāsēž. es uzprasījos to vadīt pēdējā brīdī.
izbraucot uz Siguldas šosejas tā ierīce kaut kā jau bija šaurāka. un ārā bija zeltainais rudens. un aleja vēl nebija izvarota.
nokļūstot līdz lorupītes tiltam, vecā šoseja nezkāpēc bija tā kreisajā pusē, bija jau ziema, un ierīce bija pārvērtusies par kanoe tipa laivu uz riteņiem, bet vēl segtu. caur šļuru izvadīju. nezkāpēc arī Gauja bija šosejas kreisajā pusē. varēja to redzēt pārplūdušu un mainībā. ar seklāku un dziļāku dibenu. platāka kā pazīstu, kādas divas reizes. ūdenī tusēja kazas, tām bija aitu flafīgums.
tikām ielejai otrā pusē, tur agrs, agrs pavasaris, līņā, daudz mašīnu, kas met smalkas ūdens lāses apkārt paķertās no ceļa virsmas. tagad transporta līdzeklis pārvērties par daudzvietīgu smailīti uz riteņiem, arī segtā daļa kaut kur pazudusi. apstājāmies pie Silciema pretī aerodiumam, lai izvilktu no mantām lietus mēteļus.

pamodos.

Milzu paldies Dōrītem, par ieteikumiem.
Aismens ir vienkārš aaaaaaaaaaaaaaaaaaaa
https://www.youtube.com/watch?v=nzCaZQqAs9I

jau pirmajā reizē ar izpūstu elpu 2 min neelpoju, apdirsties un nepamosties, štirīīī

Izskatās, ka mana jaunība nepārtraukti tiek sasaistīta ar kaut kādu naivumu/nezināšanu par nopietno, nobriedušo cilvēku problēmām. Vai man arī būtu jānonāk līdz tādam ahujennam līmenim sevis ieslodzīšanā no visām fakenām pusēm?! Vai tad es būšu apguvusi dzīves mākslu un varēšu tikt uzņemta pie sensejiem? NA FFFIG

Piezīme sev: reizēm, kad tev šķiet, ka tu normāli dodies apkārt pa pasauli un visu kontrolē, visu izdari, viss notiek, multitaskings forever, tas varētu nozīmēt, ka tu esi nenormāli pārguris, tikai nav bijis laika to pamanīt.

Piezīme nr.2 (labs piemērs pirmajā teikumā diagnosticētajam): kā būtu, ja NaNo es rakstītu kaut ko čista izklaidējošu un very very light & stuff? (Jau biju atvēzējusies post-meta-huiņai, kas galvā stāv jau gadiem, bet nu labi, pastāvēs vēl)

dīvaini,
ka var apdedzināties pie ledus gabala

+

+

there's many things i am not

but i am so undeniably and exhilaratingly
ALIVE

kaunpilni skati: neapzinīgas strādnieces lauztās puķes
Klipā vērojamās ainas vieš pretīgumu. Vidusšķiras menedžera neliela nelaime darbā: gados jauna darbiniece trakojošu hormonu iespaidā sazvērējas ar tikpat neapzinīgu viņas vecuma vīriešu kārtas pārstāvi un īslaicīgi (līdz abi, likumsakarīgi, tiek atlaisti par tīšu zaudējumu nodarīšanu) paralizē neliela, taču stabila ģimenes uzņēmuma naktsmaiņas darbību, tādējādi izraisot zaudējumus, kurus, protams, nav spējīgi aptvert — kur nu vēl segt, ha ha — dzīves pieredzes trūkuma dēļ.

Danny L Harle - Broken Flowers — Youtube

Teardrops feel like showers
There's nothing I can see
Lying awake for hours
Time stands still around me
Teardrops feel like showers
I thought I was free
Lying awake for hours
With just your broken flowers

-

bB
I am bored! I am BORED!

+

Please, destroy me

52h
Pabeidzu Final Fantasy III. Vairākas nedēļas nevarēju iziet pēdējo cietoksni, bet šodien beidzot izdevās. Sakritības rezultātā šodien pastā saņēmu Final Fantasy IV.

There are the people that remember the passive IRL me, which is the most fun part I get my self-appreciation from
Ievac raidījumam: https://youtu.be/Ifwf8RrU-94
Yeah, good luck on marrying. :D Like there are no goths in this country.

Sāku domāt, līdz kādai pakāpei var sevi atsaldēt?
Tipa vai var savu termoregulāciju pieregulēt tā, lai, tusējoties tkreklā +10 grādos, neizjustu diskomfortu? Tusēties pasīvi, bez izteiktām fiziskām aktivitātēm. Ar fiziskām aktivitātēm var arī pie zemākām temperatūrām, protams. Jau tagad varu.

Varētu paprovēt, bet apniks tak vai arī saslimšu.

Well, when I was dating in my teen years, i was like an angry realtor. And yet I wanted perfect sex, which is uncomprehensible for a person like me.

LSD trials
Kopš noskatījos sēriju par LSD Netflix "The Mind, Explained", jūtu, kā mana attieksme lēnām, bet noteikti stūrē projām no ierastā. Šodien pačekoju LSD Trials iespējas, un pārsteigta atklāju, ka šobrīd to aktīvi testē ne tikai US, kā biju domājusi, bet arī vairākās vietās Eiropā.

Gribas nomirt un piedzimt no jauna. Viss, kas es esmu, ko jūtu un par sevi domāju šķiet tik nonēsāts un vairs nelietojams. Vienlaikus tik ierasts, ka grūti izkāpt no sliedes un sākt izpētīt citus ceļus. Es braucu pa mirušiem domu maršrutiem un netieku ārā. Terapija velkas jau gadiem, ilgiem un lēniem, un tik ļoti mazauglīgiem. Es gribu to svaigo sniegu, jaunās sliedes un neironu ceļus.

Šodien atbraucu mājās pēc darba, nolikos pagulēt un pamodos pēc 6 stundām. Redzēju skaistu sapni, kurā pāri kalniem un lejām savās bērnības mājās braucot domāju par dzīvi un secināju, ka ir tik muļķīgi tiekties pēc mērķiem. Ja es nekas neesmu (nekas konkrēts un nemainīgs jebkurā gadījumā), tad kas tieši tiecas pēc tiem mērķiem. Viss ir tagad, es domāju, skatoties uz saules un krāsainu lapu pielietu pļavu. Viss ir tagad un tik sasodīti skaisti. Cik labi būt brīvam no visa pārējā.

Well, think of it - I cannot do anything that would make me look scruffy
I even barfed on some flowers, cause they wre killing horses on the news. But dude they had killed them long aago

Pēc vantallin , tas kurš 45 proči , plus nedaudz šnaba lietošanas ir patīkamākās paģiras kādas jelkad ir bijušas. Vienkarši nāk miegs un viss, nāk patīkams miegs visu dienu.

Frendliste nekad nav bijusi tik tukša. Šodien pēc 12.00 dienā tur ir tikai divi posti un tie paši ir no klasiskajiem keep ciba alive vietējiem spameriem, kuri pseidonīmi ir ingmars un martcore. Katrā ziņā es par to neuztraucos. Ciba nomira jau pirms kādiem gadiem 10 vai pat vairāk. Bet tā jau internetā notika ar visiem tamlīdzīgie web 2.0 saitiem/specifisku interešu forumiem - tie bija izmiršanas gadi, civēkiem pārejot uz centralizētākām virtuālajām sturktūrām (feisbuki, redditi un citi mēsli). Un es te jau sen rakstu daudz, daudz citādāk, nekā rakstīju agrāk. Šobrīd vismaz mana ciba ir totāls mēsls pēc ciba classic content generator standartiem. Lai arī kas un kādi tie nebūtu.

My parents do not approve of men who do not own a house
Yeah, but there are underconditions like if I am ablazed or not
Basically, it has to be my childhood dream under or over full conditions
Which I am trying to explain for a while now.
Well, you want to know me, think of it as swimming in a pool of me now and ever
There has to be a car
A catch for the money business
Incredible looks
The art for rethorics

Also, you need to buy me a ring of pure greene quartzz
Or emerald
Pure emerald
And only then they might consider your position in this family
When I was little, the only wish I could not see comming true, was a wish of a true friend
A through friend

Also, you cannot dress scruffy anymore. This is a Big No.

.
but it is in the face of suffering that our philosophies are tested. it is very easy to find inner peace on a mountain top, but it is much harder to maintain it in a crowded marketplace or near those who know you best. if you feel what you have found natural in such moments, you are on the right path, but if you feel a fool - then you are only fooling yourself and have found nothing.

ierakstīju savu shitty dzeju, ja nu es nomirstu un kāds rakāsies pa manu kompi.
paldies džimam morisonam par ideju. uzrakstīt, ierakstīt, un nomirt.

aizvakar mesendžerī nosūtu bildi. šodien saņēmējs viņu nevar atrast. cenšos pierunāt, ka tā ir priekšpēdējā bilde. saņēmējs redz tikai šodien sūtīto.
pārsūtu.
eu, es neredzu šitos sīkos burtiņus.
nu, iezūmo.
kā var iezūmot? te nevar nekā iezūmot. es šitajā maksūdā neko nevaru salasīt. lejupielādēt, pārsūtīt, fails, inspect element, kas?
ievelku elpu un noskaitu 10 sekundes.
ā pareizi, man taču ir lupa.
audiāli feispalmoju.

Just met the white wolfe IN person. Does not happen too often.

dienas prieks
uztaisīju gmail kontu konferenecei par sociālisma mantojumu, atnāk no google vēstule ar uzrunu 'Hi, Socialist'

akdievs, es esmu tajā pieteikumā drusku apmaldījusies, tur ir mainīta tāmes veidne, kaut kāds dīvains formāts, kas nozīmē galvas lauzīšanu un ieguldīt vismaz 3x vairāk laika, lai to saliktu kopā, es biju plānojusi ap šo diennakts laiku jau bliezt saturisko daļu, bet neesmu vēl izfiškojusi, kā norādīt visas vajadzīgās summas

fuck

tā vispār norm diena bet braucot mājās autobusā vajadzēja mazliet paraudāt

Puspatiesības
Man vajag skaidrību. Melns vai balts. Zils vai sarkans. Visas tās zilganzaļās pusnepatiesības mani vienkārši satracina un satricina.

Man ir nenormāls kauns, kad dzirdu, ka Rīgu kaut kur medijos vai sazinkur kādreiz nodēvē par metropoli. Pāķi nevar uzstādīt pilsētā 24/7 tualetes. Es tikmēr regulāri spītīgi apčurāju aizslēgto WC būdiņas. Kāda sūda pēc tās pa nakti, kad ir vislielākais potenciālo ielasčurātāju daudzums, tās ir ciet?!

Droši varu atteikties no kosmētikas lietošanas, ja tas glābj kaut dalu izmēginājumu dzīvnieku , praktiski ar kaut ko varētu sākt, parakstoties. Bet tas, ka pasaule ieaug panskās, arī ir skaidrs.

Most fondly I remember the time, when I was stealing the neighbour's cherries and listening to the first two albums of Patrick Wolf. Although, it does not give me the satisfaction I need right now.
https://youtu.be/P0dVFFOgClY
https://youtu.be/CppK9ZfE-cI
Un pats svarīgākais gabals: https://youtu.be/xS4tBqvfPkja
Ja gribat vēl, tad ir tāda dziesma:
https://youtu.be/_Ww9tOALquY
https://youtu.be/sRNJR2nODcI

Šo svētdien 21.00 ieslēdz radio NABA. Bitīt Matos ietvaros grupa MSK (Simons, Filips un es) runās ar Dambi par tikko iznākušo albumu "Anno 200h" un citām dienām un nedienām.

the sky's gone out ir tomēr man vistuvākais bauhaus albums.

"Rīgas domei pavērusies jauna fiskālā telpa." (LTV Panorāma)

Tātad atraduši ключ от комнаты где деньги лежат... :D

Amfidepresanti

Ye Olde Perverted Golden Youth
I mean, the untouchables
I guess, what you have done, I have done many times more
Actually, man bija breloks "koRn - Untouchables", bet es to kādam uzdāvināju. Nezinu, kam, baigi sen tas bija. Man liekas, Lainei Pērsei, kura tagad apceļo pasauli 80 dienās. Varbūt savam brālim vai čalim, kurš man patika.

Eh, it kā jau gribas būt tolerantam, bet brīžiem tomēr kaut kā sanāk nožēlot tautas, kas nesaprot ironiju vai sarkasmu...

...
Nez pa kuru laiku esmu kļuvusi par īgnu, cinisma pilnu sievišķi, kuru uzrunājot jaunatne lieto uzrunu "Jūs" un žņaudza rokas...
Rīt uz adīšanas skolu...man tiešām patīk. Žvīku, žvāku un paraudziņš gatavs...

pametot darbu pēdējā dienā pirms atvaļinājuma

izdomāju, ka man Polijas tripam vajag atrast kirzas zābakus ar kuriem iekāpt peļkē vai izbrist dubļus, biezām zolēm, lai arī nesalst, bet kas izskatās arī pēc kkā, lai neesmu pilnīgs lauķis pilsētā, vai Dr. Martena zābāki ir vienīgā izvēle vai tie jau sen ir izgājuši no modes un man jāmeklē kas cits? Ja kāds zin, kur kko tādu meklēt, dodiet norādes

Ja man būtu jādepopulē pasaule, sāktu ar ēdienu. Špikoju no mūsu valdniekiem.

Vispirms gastronomisks orgasms, pēc tam gremošanas traucējumi. No vienas puses - galīgi nav godīgi. No otras - totāli tā vērts. Sālītās sēnes no burciņas plus vārīts sviesta pudeļķirbis ar sāli un sviestu.. grūti bija nepārēsties. Neiespējami pat

Čika laiks
Atkal - trešā privātstunda -

kad čika laika iespaidā kaut kas brūk


Cilvēks piezvana čika laikā, sola piektdien pa dienu piezvanīt un apstiprināt privātstundu.

Es uzskatu, ka normāli ir apstiprināt dienu iepriekš, vai vismaz 6-8h iepriekš. Tāpat kā pie fizioterapeita vai cita ārsta.

Ja cilvēks apstiprina 2.5h iepriekš, tad es uzskatu, ka tas ir par vēlu.

Jā, man nosacīti ir brīvs, jā, es esmu stundai gatavojusies, tāpēc tomēr piekritu.

Taču pēc sarunas ar 217 un L., saprotu, ka par augstskolu jāprasa vismaz 15 eiro par 45 min.

Gada sešdesmit pirmais ieraksts (man nekad nav bijusi bītlene)
Kur centra rajonā var nopirkt bītleni?

Mana statistika - visbiežāk palaiž tieši BMW autovadītāji; apsteidz biežāk, skrien vairāk, tomēr arī palaiž biežāk.

bija te kkad jautājums par somām. Zelma Kraft lapa FB smukas sabildējuši. tās, kas krāsiņās (zilizaļā vīīī!) pataustījusi neesmu, cenas nezinu, bet man patīk
un tagad man ciba uzskrien virsū ar linku apaviem un vaimanuvai! acis asaro (nesakiet, ka nebrīdināju!) jo man tur patīk viss. un vismaz 2/3 no pirmās labas (tālāk vēl neesmu tikusi) vien es labprāt gribētu uzmērīt, kas nozīmē to, ka neizlēmīgās sirdssāpēs par to, kuras nu pirkt es varētu pēc uzlaikošanas ļoti, jo nu man vajag lai ir stabili, ērti un smuki un nu jā

uzmanību! links uz smukiem krāsainiem košiem etno/boho/retro/vesterno/stīmpanko apaviem:
https://www.newchic.com/womens-boots-c-3599/brand-298/?New=0&country=117&conversionType=US

labā ziņa: nomainīju pagrieziena spuldzīti.
sliktā ziņa: divreiz noskatījos, kā uzsprāgst viena un tā pati gabarītlampiņa.

vismaz es jūtos drošāk ar abiem pagriezieniem, nevis abām lampām. bet labi, jāmēģina izlabot.

laikam iedeva brīvu vīkendu. un ieskaitīja algu. atbraucu no "terapijas" (pa ceļam no jakas uz baronielas velojoslas izkrītot nojātajam telefonam. kuram tas laikam ir viss. sāk agonijā pats no sevis spaidīties un darīt huiņu). apgūlos dīvānā, apēdu kādus 150g brazīlijas riekstu un parubījos. gaidot ziņu, ka mana paziņa apsteigs mammas paziņu uz vakantu teātra biļeti. vienos piezvana mamma, un saka, ka ir jābrauc uz centru pakaļ kādam krēslam. kādas 20min sēžu un nododos braukt ārā. nokavēju runāto laiku par 15min.

ok, to lampiņu var mierīgi ieštepselēt, bet ar nostiprināšanu ir bik shady. nepalīdz tas, ka labajai no kreisās ir divi pilnīgi dažādi mehānismi, kā tas viss darbojas. šefs vakar puedāvāja nopirkt radlerus vairumā par 65c bundžā. atbildēju, ka kaste ar 24 pudelēm ir biš pa daudz, varbūt var kādā mazākā.

kopš nezinu cik tur gadiem, mani nepārtraukti interesē sieviešu krūtis un dibeni. Būtībā tas nosaka visu manu dzīvi un es tur neko nevaru padarīt.

šodien esmu daudz runājis un reāli esmu no tā noguris - no runāšanas

pagaidām es gribu dzīvo centrā, bet kad būšu vecs pārcelšos uz kaut kādiem laukiem cēsīm piemēram.

Dzēru kapučino. Daudzi paziņas garām iet. Vakar parunājām ar vecajiem kaimiņiem. Tie prasīja, kā tad tagadējie mani kaimiņi. Es teicu, ka pofig, esmu tieša, kā vienmēr.
Šodien pagāja garām Marionn brāļa sieva. Izskatījās diezgan noplukusi. Protams, ka izlikās nepazīstam. Es onkulim ar lielu suni izstāstīju mantojuma stāstu. Viņš ļoti ieinteresējās par Latviju. Jautāja vai daudz vācu tūristu, vai pret viņiem labi izturas. Es teicu, ka daudz un visi vāciešus ciena. Onkuls jau izskatījās, ka gatavs nākamvasar uz prāmja kāpt un apceļot Baltijas valstis.
Rewe nabadzīga tantiņa iedeva blakus stāvošam sīriešu puisītim bonbongu sauju. Puisītim acis bija no pārsteiguma, kā spoles.

Pat sāku ticēt, ka jāsūta visas labās domas Visumā, tomēr kaut kas ik pa laikam atgriežas:-)

neko nedarīju, bet ir pilnīgs klusums, iepriekš gan pieminēju balagāna stilu, bet man nav tādas tiešas ietekmes un negribu, pielauju, ka kāds mani ir loti nesavtīgi un patiesi aizstāvējis.

Aivirvirvirvirbumbumbumaitrrrrrrasasā
Ha, tomēr biju uzinstalējusi visus pareizos šoferus, kas arī bija tas "bankas softs", ko vajadzēja, lai maksātu Taivāniski.

Pavaicāju Dorisai, ko labu šonedēļ ir sadarījusi.
- We made takī-takī with Angelo!
(Neesmu pārliecināta, bet man šķiet, par daudz informācijas manām ausīm.)
-Good... what else did you do?
-Then we put that in template!
-You put THAT in template?
-Yeees! We put takī-takī in budget template!
-ohhhhh!!! You made budget for twenty-twenty?!
-Yeeees!

meh.

Atsauca atmiņā pavasari, kad Tbilisi apspriedām hobijus, meitenes teica, ka patīk dejot.
Un tā kā mana angļu valoda aprobežojas ar dzimto pilsētu un bilanci, paprasīju:
-Like tuc-tuc or umpa-pā-umpa-pā?
-No, no! More like ceka-ceka!

Te, starp savējiem.

nu re, mēs visi tādi laimīgi un ātrmidzēji.
un tad ir mani bērni, kas neaizmieg ātri. pilnīgi nemaz. un tas drusku, jāatzīst, dzen izmisumā. jo stunda. katru dienu vakara migšana ir stundu.
es saprotu, bērni, protams, protams, mīļie mazie jaukumiņi. bet stunda dienā ir 365 stundas gadā.

Cibas dāmas, ko jūs darāt ar visiem smāķiem, kas neder to paredzētajam pielietojumam? Metat ārā? Smērējat pēdas? Somiņas?

/ej dirst, loreāl, tava "vieglā tekstūra" pat pa nakti nespēj iesūkties, lox

Pēdējoreiz mēs ar to defdump čali satikāmies vēl 12. klasē, varbūt pēc tam es arī saslimu. Vēl 12. klases beigās laikam dzērām kopā kandžu kādā mājā Skrīveros, apmēram tajā vakarā, kad es avarēju ar divriteni. Ja tā padomā, izrādās, mums ir tīri gara mīlas vēsture, es pat esmu bijusi viņa mājās pēc 1. septembra tusiņa, kad necēlu telefonu un atnācu 6 no rīta, turklāt man nebija ne jausmas, kā tikt pa īsāko ceļu. Bet tā bija tīri laba ziema, es tad klausījos Beck un visādus hipsterus un ģērbos ārkārtīgi zolīdi. Man pat bija ādas portfelis ar tādu milzīgu zilu zirnekli iekšpusē un tāds melns trenchcoat, ko nēsāju vēl tagad. Nezinu, cik man bija hūdiju, bet hūdijs bija obligāts atribūts. Visiem bija emo mati, tas izskatījās ārkārtīgi piedūrīgi.
Es tajā ziemā nozagu skoču, tādu lielu rulli, no jaunatnes centra telpām, lietoju vēl ilgus gadus. Vēl tur bija melnā aeresolkrāsa, kuru izmantoju, lai uzzīmētu zivi un kaut kādas ģeķības, ja es tagad pateiktu, viss ciems būtu šokā. Mēs tusojām tukšā restorānā zem estrādes un svinējām dzimenes ar dzīvu uguni īstā kamīnā. Tur bija galdi un krēsli, un laikam pat vēl bija logi.
Man bija reāli apaļa seja. Es pati sev naktīs griezu matus, jo māte mūždien nogrieza pārāk īsus, turklāt tā es varēju iegūt nedaudz mežonīgu auru. Pēc skolas es parasti noskatījos multenes un aizmigu, bet naktīs paliku augšā.
Atceros, kā es pirmoreiz apmeklēju koncertu "Piedurknīte" kopā ar čali, kurš teica, ka es viņam nepatīkot, un iepazinos ar Rīgas alternatīvo jaunatni, bet tā jau ir atsevišķa nodaļa.
Ļoti atbilstoša dziesma:
https://youtu.be/aa3rBVb3v4g

Ja gribat zināt, ko es jutu šajā periodā, te ir dziesma:
https://youtu.be/hIGLMfkMswI

Latviešu valodā ir tāds vārds "derdzas". Man dzīvē nav bieži tādas situācijas, kad šo apzīmējumu gribas lietot, tomēr tie glumie radio Skonto dīdžeji ar savu īpaši glumo zvanīšanas akciju man tiešām derdzas. Piezvana tev tāds glumeklis un sāk apzelēt to, kas tev bija jāsaka, lai vinnētu mašīnu. Jo neviens normāls cilvēks jau neatbild uz nezināmiem telefona zvaniem ar kaut kādu stulbeņiem domātu frāzi. Jo kā zināms, loterija ir nodoklis muļķiem (nabagiem?). Un man šādā loterijā piedalīties negribas un arī nevēlos klausīties, kā to mēģina ieskapēt kādiem citiem. Starp citu, arī vārds "ieskapēt" ir dikti labs, ko lietot īpaši izmeklētās situācijās. Tādās, kā šī.

Nē, man neviens nezvanīja. Ļoti gaidu šādu zvanu, lai izstāsītu, kurš ir mans mīļākais radio, kā arī, ko es domāju par šo stulbeņu akciju. Viens otrs kolēga, diemžēl, ir iesprindzis uz šo un klausās šo dīvaiņu radio. Un gaida...

Bet, jā, Skonto dīdžeji ir glumākie no visiem. Tā neīstā laipnība un atņirgtie samākslotie smaidi ēterā, ko var pat dzirdēt caur radio. Tiešām derdzīgi. Kāpēc cilvēki vienkārši nevarētu būt dabiski un neuzspēlēti? Dīdžeja darbs nemaz nešķiet tik sarežģīts, lai to būtu tik vienkārši sačakarēt, vienkārši piesaki dziesmas un pasaki kaut kādu mazu informāciju normālā lietišķi dabiskā stilā. Vai tad tas ir tik grūti? Pat, ja tev darba devējs liek zvanīt kādiem svešiem cilvēkiem, tad to jau arī var darīt lietišķi, nevis salkani un tizli.

END
Es nerunāju daudz.

turpinot par fentezī

lūk, lietotāja begemota pēdējais ieraksts teicami paskaidro, no kurienes rpg magiem ir tās šmotkas, kas viņiem ir
nopietni, jūs tur uzvarēsiet kaut kādu asinskāru kolektīvu un paskatīsieties, ko var lūtot
un, teiksim, barbars vai kareivis, viņi taču visu laiku dodas kaut kādos karagājienos mežos un katakombās
a magi ņihuja nedara, sēž un studē nekronomikonu
tad beigās jūs konstatēsiet, ka barbara īpašumā atradās vāle un apsējs ap gurniem
kamēr magam ir gredzens par 2500 bitkoiniem
no kurienes? no maģiju atbalstošiem fondiem un institūcijām!

Status quo
Biroja telefoniem izejošie zvani joprojām slēgti. Un tā jau vairāk kā nedēļu. Nekāda informācija darbiniekiem tā arī nav sniegta.

Nez, cik ilgi es vēl izturēšu, pirms sākšu skatīties organizācijas priekšrakstos un regulācijās, vai šis gadījumā nav kaut kāds pārkāpums.

Kad zvaigznes krīt
Pēdējā laika kvēlākā vēlēšanās ir aiziet gulēt, nolikt galvu uz spilvena, aizvērt acis un pamosties ne agrāk kā astoņos. Kad gaisma jau lavās iekšā istabā. Pamosties, jo nenāk miegs. Izstaipīties. Pavaļāties. Būt sev. To mirkli pirms dienas burzmas - pabūt sev. 

The uninitiated psychobabble
Prokrastinācija nav nekas cits, kā mūsu organisma signāls, ka mēs taisāmies nodarboties ar kaut ko bezjēdzīgu un garlaicīgu.

Par krāpšanu
Mans pirmais boifrends mani krāpa, sarakstoties ar meiteni vārdā Pūkainā. Tā bija kaut kāda liela auguma pupaina "mārga" no skolēnu līdzpārvaldes citā rajonā. Reiz mēs samainījāmies ar telefoniem (tolaik tas bija stilīgi), un tas viss tur bija. Es viņu arī krāpu - tusiņos. Ar tādiem visai hārdkorīgiem čaļiem. Kad viņš mani pameta, turklāt visai brutālā formā, ik pa laikam turpināju satikties ar vienu no tiem čaļiem, viņš pīpēja zāli un rubīja muzonu. Katra reize gan bija diezgan crazy, jo mēs sākām arī kniebties, turklāt man nebija pastāvīga drauga līdz kādiem 19 gadiem. Man liekas, viņš spēlēja kaut kādā grupā, tipa līdzīgā defdump. Tas bija nenormāli liels noslēpums. Ja es tagad gribētu ieriebt skolotājam Bērziņam, es viņam to varētu pastāstīt, xexexe.
Turklāt skolotājs Bērziņš kādu pusgadu nodzīvoja ar mani manu vecāku mājā, cik mums bija gadu - 16?
Godīgi sakot, visi tie čaļi, ar ko es tur bučojos, bija daudz smukāki par skolotāju Bērziņu. Daudz jau nebija to gadījumu, bet es vismaz pārstāju ģērbties idiotiski (speciāli sexy) un krāsot matus. Man arī nevajadzēja trīs stundas saņemties, lai ietu uz skolu, un obligāti staigāt saplēstās biksēs, lai justos labi. 12. klase gan bija downslide, jo man bija nenormāli smags elpceļu iekaisums, pielūdzēji arī kļuva vienkāršāki, beigās jau satikos tikai ar to mazo puiku, kuru nobrauca vilciens un ar kuru nedrīkstēja bučoties vecuma dēļ.
Eu, bet viņam ir haskijs un patīk Dali, turklāt izskatās viņš arī ļoti stilīgi. :D

dienas prieks

как одиноко солнцу
кто его собеседник: ребёнок, заяц, луна?
смотрит на лес
и снится ему: несёт его на спине сатана
старый бес

нет дома у солнца
никак не побыть в тени
слишком много лазури и золота на небосводе
оттого-то оно и гостит у сатаны
дружбу с нечистым водит

все любят солнце
прыгают и играют
солнце думает: я чёрное, чёрное
я сгораю

солнце сходит с ума
и само говорит с собою
я красное, золотое
зелёное, голубое

Bauru spēks
VDR mēdza sevi dēvēt par Arbeiter-und-Bauern-Macht

un.
no rīta taisot brokastis sev un suņam, uzspridzināju virtuvi.
griezu ābolus, ar acs kaktu pamanu kā katliņā šķidrums tādā vertikālā burbuļojošā stabā paceļas, pārgāžas pāri malām un katliņā paliek tik pāris milimetri iepriekšējo centimetru vietā.

neko. tagad tīra virtuve, nokavēts darba laika sākums un pārsteigums, ka izkatās tieši kā filmās rāda.

1. diena

~9:00 brokastis. ķišmiš no ledusskapja. salāti, dilles, pētersīļi, loki, biezpiens, puķkāposts, kazas siers, sojas mērce, rudens āboli no laukiem, vīnogu kauliņu eļļa, olīveļļa.
or-v-f; četri pipariņi
~10:45 iedzēru kafiju.
tagad slikti vēderā. jau vakar domāju, ka pietiek šito bulšitu dzert.
~ 14:45 mini-kastīte melleņu
kaut kad starp šiem laikiem sliktums atlaidās. varbūt vienkārši tāpēc, ka kustēšanās svaigā gaisā (pilsētas centra smirdonī) objektā novērsa uzmanību?
~18:45 pabeidzu dzert burkānu sulas pudelīti
-20:06 mazs gabaliņš žāvētas desas no Zo kārumiem
~22:00 mazs gabaliņš žāvētas desas no Zo kārumiem

vienu dienu pie manis ciemos bija Agnese K. un mēs cepām kupātus un papriku. tie kupāti vēl tā, bet paprikas trāpīja manā sezonas garšā - es tagad katru dienu gribu apcept sarkanu, gaļīgu paprikas gabalu.
man tas prasās kā mazasinīgam cilvēkam steiks.

Man šķiet, ka esmu salauzis ribu.

šis divali solās būt pagalam īpašs, jo jādodas miniturnejā pa rīgas augstākās izglītības iestādēm kā comic relief viesmāksliniecei. jaunāko dvesmu iespaidā* aizdomājos, ka indieši tak vēl nav sapratuši, ka baltās bābas ar bindi uz pieres viņus kulturāli apropriē, un tumsonīgi atļaujas par to priecāties. bet nu vispār bļā! dejot indiešu dejas indiešu publikai! esmu pārbijusies līka

*nav bijis laika nočekot, bet dzirdēju, ka etsijā vairs nevarot tirgot izstrādājumus ar dažādām etniskām figņām, ja nepiederi konkrētai kultūrai. interesanti, kā tas ietekmēs pārdošanas apjomus, jo arī pirkt izstrādājumus ar dažādām etniskām figņām zināmās aprindās vairs nav gaumīgi, ja vien nepiederi konkrētai kultūrai. te visiem latviešiem ar skubu vajadzētu apcirpt savus dredus utml. pārlieciniet mani, lūdzu, kāds, ka tās ir tikai idotiskas baumas!

taču: https://miumau.livejournal.com/3166192.html?thread=278599152#t278599152

1. novembrī savukārt notiek n. divali pasākums ar nejēgā krutu klasisko programu (iesaku), kura rīkošana bija saistīta ar asiņainām razborkām ar konkurējošā divali rīkotājiem, bet par to gan publiski nevaru rakstīt

https://www.facebook.com/events/389185708651884/

25. oktobrī savukārt - indiešu divali seanss ar jaunāko vīdžaja filmu (tam džekam ir blats, ka visas viņa jaunākās filmas iznāk kā reiz uz divali?). pēc treilera spriežot, būs chak de india!, tikai sieviešu florbola vietā - sieviešu futbols, un vīdžajs, asais džeks būdams, paralēli risina vēl kādas trīs, četras sižeta līnijas. dedicated to all women :D
https://www.youtube.com/watch?v=GR-Ui8-V2M0

mums te ir neliela bomžu populācija. vairāk vai mazāk dīvaini. es ik pa laikam nobrīnos diez kur viņi paliek naktīs/kur pa dienu tiek padzerties. esmu jau pāris reižu izlikusi ne ideālā vizuālā stāvoklī dažas lietas pie miskastēm, sandales paņēma pusotras stundas laikā, apenes kam nepareizs izmērs pazuda gandrīz momentā (šaubos ka kaimiņi). un šodien man galīgi šķērmi ap dūšu, jo vienā māmiņu grupā darbiniece ielikusi ka viņiem noder drēbes un ka viņi ņemot arī zeķes ar nelieliem caurumiem. citādāk gadoties ka atnāk kāds vispār bez zeķēm vai apenēm un ja neviens nav atnesis krājumus..

Ioannes Climacus, saukts Jānis Pakāpnieks (6. gs.): ja ļaunie gari tevī iedveš vēlmi kļūt par bīskapu, abatu vai skolotāju, atsakies, "jo nav viegli patriekt suni no miesnieka letes".

Nav daudz laika rakstīt, bet pieminēšau, ka eko teroristi atkal uzdarbojas. Par laimi tauta ir gatava pati ar viņiem tikt galā: https://www.dailymail.co.uk/news/article-7586393/Londoners-fed-XR-matters-hands.html

bērniņš zvana - krāmēju somu un aizmigu, ko man tagad darīt?

šonedēļ jau rakstīju vienu attaisnojumu par kavētu pirmo stundu ģimenes apstākļu dēļ, kas simt punkti tiesa, vai ne.
šorīt vnk uzrakstīju, ka aizgulējās.

https://www.youtube.com/watch?v=oxku_vfh79w

šorīt klausos Royksopp, bet vecās, labās dziesmas, tādas kā "Poor Leno" un "Sparks". kad atskatos, esmu pārsteigta, ka tas, kas likās noticis pavisam nesen, patiesībā taču atgadījies tik sen. turklāt tik sen, ka atmiņas izbalējušas, kļuvušas neuzticamas. kā kino par citu cilvēku dzīvi. skola, studijas, darbi, prieki, bēdas, mīlestības-šmīlestības... nē, man nemaz neliekas, ka tā būtu bijusi es. iekarinu logā sapņu ķērāju, lai smukāk.

dolly zoom un riteņbraukšanas atspoguļošana tālrādē
No rīta Maķī pa TV rāda riteņbraukšanu Eurosport kanālā.

Skaistas ainas, šodien zemes ceļš starp vīnogulāju stādījumiem.

Ievēroju, ka ik pa brīdim operatoriem sanāk dolly zoom efekts.

ziemīgums. sveču dedzināšanas sezona jau atklāta, bet ar tējdzeršanām tā ir, kā ir. pagaidām vienkārši neprasās, lai gan savu mīļtēju - zaļo ar grauzdētiem rīsiem - esmu sagādājusi jau laikus.

vējš jau trīsdesmit piekto reizi nolupina manas pasaules virskārtu vienu krāsainu kļavaslapu pēc otras, un es pārsteigta atklāju, ka zem tās ir vēl viena - melnbalta kailuma kārta.

citādi... pamodusies jau kopš 3:30. rosos un daros, bet sapnis, kurā palaižu sunīti paskrieties bez siksniņas un kurā viņš nekādi nav sasaucams atpakaļ, vēl ir kaut kur tepat, pavisam tuvu, man šķiet.

tad nu mana dzīve pagaidām ir tāda. dienas lielākoties paiet, turot pirkstu uz nospiestā pauzes taustiņa. savādi, bet varbūt dzīve tagad ir pat vēl izteiktāk sagaršojama, sasmaržojama. sajūtama. es droši vien izsakos briesmīgi mīklaini un noslēpumaini atkal, bet citādi pagaidām nevaru, nesanāk.

stulbā gūgle ar saviem adiem
ieraudzīju šīs un iemīlējos.
Es, kas ielas (ne sporta/funkcionālos) apavus nopērk reizi 10-15 gados, tad nonēsā līdz kliņķim, un tad mājās mēģina salabot. Vai arī vispār staigā ar botēm un ar velo braukā ar darba aizsardzības apaviem..

Man gluži kā Džeinai Eirai vai Denīzei no Dāmu paradīzes vienmēr ir vairākas melnas darba kleitiņas. Dažas pat ar atlasa manžetītēm.
Ir tādas dienas, kad melnā kleitiņa tiek novilkta tikai pirms pusnakts, bet šodien es esmu tā aizdzīvojusies, allelūja, ka Melnā Darba Kleitiņa vēl nav novilkta.
Iedzersim par Mazo Melno Darba Kleitiņu, kura tiks uzvilkta atkal īsi pēc pl.septiņiem.

aptaujā lietuviešu un poļu ļaudis uzskata, ka viņu bērni dzīvos labākas dzīves, nekā viņējās, kamēr spāņo, itāļi un franči ir pārliecināti, ka viņējie - sliktākas. tad kā sanāk - austrumeiropiešu bērni dzīvos labākas dzīves uz rietumeiropiešu rēķina? nu vismaz viņu vecāku iedomās.



https://www.theguardian.com/world/2019/oct/15/30-years-after-communism-east-europeans-divided-over-democracys-impact

What if they hid like some nineties dope in here? Do not tell anyone.
Ow, come on! That would be so fun! Noone really walks here, except weird people. Well, what the hell are they doing here? Trying to steal stuff? Maybe they're looking for something fun.
There are no street lights since 2013.

Sinner
Es biju tāds tīnis, kas daudz svīda un kam patika atrasties lietū un visu darīt ātri. Vēl man patika pārlaist lietu pamestās vietās un novērot garāmgājējus un ciematniekus. Es vienmēr visu ievēroju, bet ne viss mani iepriecināja. Ja kādu apbižoja, es visiem nosūdzēju. :D Tikai ne bāriņtiesai, un tā bija kļūda.

.

Katram savs pavasaris. Mēneša laikā, šķiet pat pāris divu nedēļu laikā esmu palikusi par sirmu vilku. Rūcošs brīžiem klusu, rāmu, bet mērķiecīgu. Ar saviem jā un saviem nē.
Un, johaidī, sirmu! Nekad nav bijies pat viens pat sirmulis, un tagad pus galva.

Ko, lai saka, … neko nesaka.

ja būt vienam, sirmam, rūcošam un atbildīgam- tad arī sirmi tas ir skaisti.

tāpta 25 vairs nebūs

Eh...
Ja vien cilvēkiem būtu tik viegli to izdarīt, kā mūzikai.

Dang! Nadine is so strong, she reminds me of me, when I lost my marbles. Yet, I can still bend metal rods with bare arms. I used to get paid for that.

Tas ir kaut kāds lāsts vai St.sāl? Izskatās, ka abi.

Yes, one of the gr8est things in life is a loaf of freshly baked bread outdoors with a bottle of Sprite or the classic Soviet "lemonade". Another good memory. One of the worst things is that they stopped baking bread like that. I get a tingly feeling every time I watch that episode of Twin Peaks.
Seriously, the quality of bread is so bad these days, I can barely recognize it is bread. We used to buy it WARM.
Hopefully, we are going to bake more bread.

Protams, ka visiem zēniem interesē Sātans. Kurš gan negribētu precēt Sātanu? Kr4, gaidu to sludinājumu, uzzināsim, kas tu esi.
Otrdienas avīzē nekā nav. Tagad skatos Tvinpīku no jauna, diezgan interesanti, tur ir tāds čalis vārdā Vindoms Ērls. Vai jūs zināt, kā Vindoms Ērls spēlē šahu? Caur avīzi. Līķi not appreciated. I am watching you. I am always there.

šlopiklaks viss attālināti attālināts tālu ir ideāls bet te ir membrānu starpas kaut kāda pavalstība domā kamēr aizmieg baigā akcīze aizspraud ar kādu vārdu tukšības sajūtu jo nekāds ideālais ierocis nav gatavs dalīšanai un nav pat nekāds acumērs tas ir tas ja ne baigs tad vasarīgs vai arī kapucis kamēr atsakās rakstīt jauku brēcienu domā darīt dara darīdams domā acīs skatīdamies gan jau sarecēs drausmīgi vakars ar cepuru kultu un gambītu laid lai raksta bērni raksta dienasgrāmatas kapteinis kanāda gatavo rokas granātas lauž cirsmu jauku virsmu daudz darāmā ko darīt ar kodolu lustru brigāde lēkā pēc vates daudz padarīts vēl darāmā daudz ovulē balticovo love train dagestan petuški laiks piedot saviem pāridarītājiem re kā piedūrās adata pie plates sienas lēkā veras un aizveras svari sver un sper daudz laimes mērkaķīši ļaudones buloņas mežs skaisti kalni un priedes bez brēkas butes lēkā ārā no mutes laukstrādnieks paņēmis duti uz rokas nes smaidot kapara gumijas apkārt laizāmpantam un tad tas uz vecišķo ir atģidies kādi jūs āksti kļūstat ar gadiem ja jums nav pamatīga bāze izplūst saplūst patē tik tā vien ka vai laiza gumiju dod tik papīru uztīšu cigareti gaidāms auksts laiks laikam jāsapako ziemelis vai arī bandrolē visus vārdus nevar aizstāt var tikai piemeklēt vīstoklīti vari kaut vai paspert man smaidu es to uzlasīšu ar grēku uz pusēm skaista vabole pudele laista dārzu domā daudz darīt vēl šovakar varbūt var pieķert un atņemt smaragdu varbūt var uz tasītes uzliet graviera sievas peldbaseinu un davai daram tā ka lietus ūdens nav vis nekāds bet ir gan tāds smaidi bez frizūras bez glazūras un bez cenzūras lauki ir sastrādāti lauki sten grib gulēt bet tu neļauj savai astei iespiest kurtizāni ganāmpulkā jo tur ož un kož un rej un spārda dīvānu ar kājām beidz nu runāt streipuļo uz gultu un neguli vēl kādu stundu jo tā ir marcipāna pils kurai iegruvis ir jumts tas ir vulkāniskais iezis gadsimta sākuma spīgulis vai arī vigulis žigulis šnabis deguns un recidīvs pildījums galvanizēts sniega pļēgurs daudz nerunājot novilka jaciņu izģērba savu priekšstatu par rāciju un davai tagad nu ka tik būs redīsi no gaisa kritīs un sniegs būs bez mices būs kaut kāds vice vai arī ģērbtuvēs parādīsies spaiss tas ir drausmīgi šādu drēgnumu šādu lētu audumu pašuj bikses no skrotīm beidz revidēt plauktiņus tie atbild uz manu satricinājumu cik jauki ietērpt sajūtu vārdos kaut kādu uzplaiksnījumu purvīša balvu par baltu velti par balti vesti un bar bikšu bukti davai iedzersim par snaiperi davai davai noliec pie durvīm pudeli ruma armanjaka konjaka sarkanā baltā vīna pudura un koši rozā precīzi tik daudz lai būtu malvīne davai nu noliec pie durvīm prezīti tur tik vēl pietrūkst laiks tas ir balts vīndara sprands davai nu davai kauzalitāte gaida spaidu darbi atcelti uz lencīti drošs baraviks uz pogas griež precīzi presīti sešās daļās tad astoņās tad nūģis pienāk pie ģīmetnes un samet to precīzi kaudzīti pa kaudzītei kamēr alfrēds kalniņš ar savu spieķi klaudzina pie sliekšņa tas ir ošņātājs jurītis kuram zem brezenta paslēptas slēpes par pieci rubļi nopirka preses pīrāgu un davai tagad zvetēt davai zem gliemežiem paliksim kleksi nu redz kā atdzīvināja pīgozni nu redz kā tas bija tik izsenis šis pavediens kad bija izslīdējis un pāri sejai skrējis kamēr pēdējā sekundē pa milimetram vien tik vien kā cienījams cilvēks žaketē un piedurkni ausī davai rādām viņam pasauli lai tajā ieskrien motocikls lai tajā būtu pauguri un davai tagad dodam tev roku un laižam prieka virpulī kā jau tas bija rakstīts avīzē avast multiplayer delivered layer spread across the universs this blossom selfesteem and raketa banbasa skaipa priedes prasa dod tai multiplikatora plikni un dod tai revīzijas palātas mutes dod tai spīkeri un dod tai ķiveri kā jau peace corps gatavoja šo ruleti tā mēs to ar pleznām atraugājam atpakaļ pacietīgajās ragū piramīdās kurās tās sprakšķ kurās tās zvēr sev cepuri no galvas noraut un samīt trotuāru putraimos un guru lauž pacietību lauž stereo un mono lauž pats savu galvu un tilta balstu būsi ticis līdz cukurvatai un kokosrieksta malai ļauj lai tevi upe nes kā piens kas pienes klāt pie lūpām rododendru mēmu bet prasīgu rotu ar rokturi atver sev pasauli kurā viss ir barība.

Interesanti, kādi puiši pieteiktos, ja es piedalītos raidījumā "Saimniec' meklē vīru". Man ir nojausma, ka tieši tik dīvaini kā manis aprakstītais tēls. Es gan esmu labas gribas cilvēks un daudz raudu - par kokiem, piemēram.

daudz ko gribu iemācīties, bet gandrīz visvairāk gribu mācēt nepīpēt

Labākais, kas manī līdz šim ir bijis ir vēlme palīdzēt uz mirkli sajusties, ka es daru kaut ko jēdzīgu dzīvē, ka arī mani kādam vajag.

Bet paliek arvien grūtāk būt, ja tas nevienam nav vajadzīgs. Ja pats nevienam neesi vajadzīgs.



Bērnības milicija - Pussabrukšanas periods

Mjurielam pirmoreiz ir sava istaba. Viņš guļ plauktiņā ar aizkariem. Tagad arī es atkal gribu aizkarus.

Var rakstīt, piemēram, šādi:
"Labdien! Es tevi mīlu, mazā, riebīgā trisdesmitgadniece, kas vienmēr iet caur muižas parku, esmu uzhakojis tavu feisbuku, varbūt aiziesim pastaigāties? Zvani psihologam, mans numurs: xxxxxxxx"
Tad es tipa paņemtu nazi un metāla lineālu un ietu uz parku satikties. Vēl var uzasināt lineālu un izmantot kā katanu, man liekas, es šādi arī bērnībā flirtēju. Nē, nu, tie bija joki nevis iemesls satraukt policiju. Tagad es vairāk tēmētu uz āboliem un tēju, bet lineāls par katanu izklausās vareni.

zomg
ko tik internetos neatrodi:



I mean, šis cilvēks pats to ir ieboldojis, ne jau es.

diversity, inclusion and equality (aka die)
kad biedrs Džastins Trudō te nesen ielidoja ar aizgājuša gadsimta black-face fočenēm no 1001 nakts karnevāla, es, atzīšos, ļauni ieņirdzu, ka tā viņam arī vajag.
bet nupat šis sviests sāk pieņemt biedējošus apmērus. tā vakar mūsu mūzikālā redakcija saņēma signālu, ka no amata atkāpināts Atlantic Records, UK prezidents. viņš pirms 7 gadiem privātā ballītē esot pārtērpies par vienu no Run DMC puikām. Nav pat nevienas inkriminējošas fočenes, tīrs vārda spēks. acumirklīga atzīšanās, izmisīga pelnu kaisīšana matos un nulle piedošanas.

zinot, ka drīz akkal nāk tas Hellovīns un ka jums vēl visa dzīve priekšā, ierosinu rūpīgāk pārdomāt savus smiņķus, šmotkas un pričenes. nepārvelciet kāškrustu savai karjerai*!
internātos parādījusies virkne izsmeļošu vortālu, kas izskaidro, kā politpareizi sagatavoties svētkiem. man pašam acī iekrita šī:
Take Back Halloween! A costume guide for women with imagination.
http://takebackhalloween.org/baba-yaga/



____
* Tikko ienāca prātā sekojošs frazeōnelōģisms, lai gan vēl nesaprotu, ko tas nozīmē: kas otram karjeru rok, pats tajā iekrīt

Bāc. Baigi sāp. Kaut kur emocionāli dziļi sāp..

Desmit gadi atpakaļ tā nesāpēja.

Nostaļģiskā pastaiga. No pašreizēā mitekļa uz pērno rajonu. Spiritos isādi amarettō piedāvājumi. Vienu paņēmu, jo vissssgrādīgākais un rakstīts, ka visamaretttōgākais. Bet tagad mājās paslēpu. Jo rīt kaut kā uz Zemliku jātiek. Un es esmu paģiru cilvēks. negribu noraut loteriju un ar mokām rīt labi ja uz darbu tikt, kur nu vēl pēc tam kaut kur ceļot. Jo brauksim ar stopiem. jo par to naudu, ko jāmaksā 2 cilv, tiem padsmit euro, vsmaz 3 ali sanāk. Tāpēc šovakar tikai gardie ali un našķi. Supernašķis būs kaut kad pēkšņi jāatrod. kad varēs atļauties romantisku vakaru, kad abiem rīt brīvdiena.

par laiku
Dienasgrāmatas burvība-vari atšķirt un palasīt, kāds ir bijis 17.oktobris pirms gada, diviem, desmit, trīspadsmit.
Pie dažiem ierakstiem, vari atcerēties tā mirkļa sajūtas, bet uz dažiem skaties un nesaproti, kas tajā mirklī prātā ir noticis.

Tas pacans ir kaut kāds extra me, when I was seventeen and could not shut up.
Moška tas ir Errors. :D
Nu, nepanesama persona. Tas ir kā staigāt ar ciema lunātisko psihopātu, kas izskatās pēc hipija.
Eu, bet ja nu tā ir mana dvīņu liesma? Ko sikbojs teiktu?
"Guļāju, ja oģin guļāju, čto daļše ģelātj ja ņe znaju, ņet doma, ņikovo ņet doma, ja ļišņij, slovna kuča loma"

Eu, a jūs zinājāt, ka, ja ir kādas nopietnas problēmas samierināties ar dvīņu liesmu, vienmēr var uzrakstīt sludinājumu vietējā avīzē "Staburags"?

Vai esat ievērojuši, ka vīrieši mainās, atkarībā no tā, kurš ir pirmajā vietā? Man liekas ļoti prikolīgi. Vispār psihopāti tieši tā arī darbojas. Es vakar sēdēju pie mājas puskrēslā, un bija ļoti romantiski raudzīties uz siena gubu, spoku māju un kaķu flirtu. Savācu eksotisko koku lapas, taisīšu gleznu. Rīt jāiet uz parku sēnēs. Vispār divu gadu laikā esmu nopirkusi divus kokus - purpura kļavu un ginku. Visur rādās Lil Peep.

man neviena nav mājās

Klūgu mūks
( burtiņi un bilde )

vēl nedaudz par teleseriāliem, šeit daži vārdi par "good omens"

un vispār es šodien esmu bijusi malacītis - izrediģēju vienu ļoooti smagu tekstu (fubļē skūz mai frenč), saorganizēju aukli (zvaigznes tomēr sastājās. labāk iztērētais piečuks pēdējā laikā), biju TUR un izdarīju TO. ko lai saka - čakars rakstīties pie ārsta, kas vienā kabinetā var uzreiz visu attaisnojās. 20 min kabinetā un i konsultācija, i usg, i krūtis izpalpēja, i CIN testu paņēma, tur gan nākamnedēļ jāaiziet noskaidrot ka viss labi, bet šodien visur saliku ķeksīšus un uzzināju, ka sūdzības no muguras /nestaipiet bērnus/, ginekoloģiskā ziņā esmu ideāli vesela sieviete. un tā kā es jutos baigi ietaupījusi (īpaši ja salīdzina ne tikai ciparus, bet ņem vērā arī laika patēriņu un čakaru ar iespējamo braukāšanu) pie tantuka nopirku sālītas sēnes. mammamia! jau no pavasara slienājos no domas vien. pāris reizes redzēju, ka viņai ir, bet nebija laika, skaidras naudas, naudas vispār vai vēlmes stiept šurpu turpu cauri visai pilsētai. un viņa man iedeva burciņu, kur iekšā arī gailenes un vēl bērnam divas ledenītes

Extrasensa nedienas
Kas ir šis cilvēks baltā kapučdžemperī, kuru es redzu ar aizvērtām acīm jau otro vai trešo dienu?
Ar gariem matiem, brūnā žaketē, visu laiku izsaka kritiku un smejas par mani.
Pirmkārt, viņam ir tieši tāds pats džemperis kā manam bijušajam boifrendam.
Otrkārt, viņam ir arī tieši tāda pati žakete, man tagad tāda rudens jaka, tikai melna - tur ir lielas portfeļa tipa kabatas.
Treškārt, viņš runā ar to pašu intonāciju kā mans brālis, kad ir nervozs.
Ļoti dīvaini, jo ne man miegs nāk, ne es labi guļu, bet šitais tips man visu laiku rādās sapņos. Kas tas ir?
Varbūt tas ir kaut kāds narkomāns?

No vakardienas vispār man ir kaut kāds zajobs ar to pacanu, es pat nevaru neko normāli padarīt, tas ir fotogrāfiskais attēls, tipa hipsteris, tipa džokers, moš viņš hako manas paroles, pidars tāds.

Es tev piena kannas pakaļā iespraudīšu! Kur es tevi otrdien redzēju?

un pilnai laimei taču vakardien nr.2 uzsita sev zilu aci. kad bijām jau pie pašas poliklīnikas, tur ir liels ozols, zem ozola riteņu stends, tā nostāk no celiņa. un taču cilvēks aizskatījās uz sānu, laikam no friziersalona kāds iznāca, uzgāja virsū bleķim un ar vaigu tieši trāpīja pa stieni. es redzēju kā tas notika, biju blakus 3m? bet tas notika tik ātri ka neko nevarēja
ardievu doma par samokatu, plika iešana nav traumudroša

Vai sievietes drīkst iegriezties krogā un nejauši apprecēties Vegasā, ja ir pašķīrušās?

Vai sievietes drīkst iegriezties krogā un nejauši apprecēties Vegasā, ja ir pašķīrušās?

Vai sievietes drīkst iegriezties krogā un nejauši apprecēties Vegasā, ja ir pašķīrušās?

Vai sievietes drīkst iegriezties krogā un nejauši apprecēties Vegasā, ja ir pašķīrušās?

Vai sievietes drīkst iegriezties krogā un nejauši apprecēties Vegasā, ja ir pašķīrušās?

Vai sievietes drīkst iegriezties krogā un nejauši apprecēties Vegasā, ja ir pašķīrušās?

Tu Lazdonas mauka, es tev galvā izurbšu caurumu un pakaļā iespraudīšu tavas smadzenes. Tava māte tevi nepazīs, un tavs līgavainis būs lauznis.

Gada piecdesmit devītais ieraksts
Kas velna darbus dara, pats par velnu kļūst.

Was ist das??????
"We don't recognize the device that was just used to sign in to your Stripe account. If this was you, you don't need to do anything. If you don't recognize it, please let us know.

Platform: icon Chrome browser on Windows 7 device

Device location: Lazdona, Madonas, LV (62.85.7.68)

Time: October 17, 06:58PM (EEST)"

Kuram sūkātājam ir pieeja manam pārlūkam? Kur vispār atrodas Lazdona? Es nupat dzēsu vecus kontus un atvēru šo Stripe. Kā tas var būt, ka es "atrodos Lazdonā"? Man visu dienu karas Chrome. Kurš mēsls mani spiego? Kuram izšķaidīt tāfeli?

Trump’s pullout from Syria is a tabloid-friendly illustration of the consequences of three decades of European security free-riding. After the end of the Cold War, the United States lost its strategic need to protect Europe. Europe may still be an economic superpower—able to impose global obligations on even the largest companies—but it is not a military superpower.

Wealth is only as good as the rules-based international order that upholds property rights, free trade, and market-based economic institutions. Or, in other words: That pile of gold is very useful—until the people with guns come and take it.

Without a shared defense policy, pooled military assets, and common military doctrine, the continent’s eastern flank will be vulnerable.

https://foreignpolicy.com/2019/10/16/trump-abandoned-the-kurds-poland-and-the-baltics-could-be-next/

Vakar man uz galvas uzkrita pagarinātājs, kad snaikstījos plauktā pēc aptieciņas. Trāpīja pa vaigu diezgan pasmagi. Es padaudzināju Vārdus, paberzēju vaigu un aizmirsu.
Šodien,Mīļo Garkājtētiņ, Dārgo Dakter un jaukā Cibas draudze, man ir vijolīšu zila acs. :D
Ne tik ļoti, lai krīzes centri man dalītu flajerus, bet pietiekami, lai gribētos paskaidrot, pirms kolēģi uzdod jautājumus.

uzmanies Rihard
lai viņš brauc ellē!

Beidzot kāda Holivudas repa zvaigzne, kas (pie tam skaņdarbā) izsakās nosodoši pret Ķīnas Tautas (Pseido)republikas izdarībām Honkongā. Šī ir tā mūzika, kas ir tik slikta, ka tā ir laba. Skaņdarbu varētu dēvēt par outsider rap žanra pārstāvi.

Nauda aizsien mums acis
Šodien sapratu, ka kādu laiku mans dzīves mērķis bija vergot reptiļiem. Kopš šodienas mērķis ir izkļūt no Sansāras rata.

pase ir? vīzu nokārtojāt?
Manam rajonam noteikti ir savi momenti. Šodien pusdienu pārtraukumā aizskrēju līdz vietējam ceturtdienu tridziņam - ap 10 mājražotāju stendi. Pa ceļam uz turieni pagāju garām dažiem bērneļiem, viens no kuriem izteica visnotaļ sajūsmu par iespēju doties mājās no skolas kopā ar citu biedru pulciņā. Un tad tāds nopietns teksts no apbrīnas objekta:
- Bet īstenībā nevarēsi ta katru dienu iet ar mani mājās.
Apbrīnoju šī bērna spējas nospraust robežas. Es to joprojām nemāku.

Feeling good about yourself helps with everything.

Pieturā tante runājās ar vārnu. Soliņš un tam blakus miskaste. Vārna tup uz soliņa malas un ik pa brīdim izdveš klusu "krā", kamē tante saka vārnai, ka nedrīkst piesārņot vidi ar papīriem - centās no miskastes izvilkt pārtikas pārpalikumus. Darot to, viņa apkārt izmētāja citus atkritumus, ēdiena papīrus un tā. Ātri pienāca transports, nepaspēju nofilmēt. Man patīk putni.

***
Brīvdienās es stūrēju un aizvedu mūs abus ekskursijā. Programmā bija Lielie Kangari un ūdenskritums Ogresgalā. Man riktīgi patika stūrēt un man patika arī izbrauciens tik labi, ka domāju jau, ko šajā nedēļā varētu.
Šis iekļaujas iekš manas apņemšanās piespiest sevi vairāk braukt, lai rodas augstāks komforta līmenis.

Always
We are just gambling. Gambling on time. That's what we do.
Time, time, time.

Ir tā, kā ir
Biju pie doktoriem pagājušo nedēļu, apstiprināja iepriekš izvirzīto diagnozi. Man ir kaudze ar jaunu informāciju, bet nezinu, ko ar to īsti, lai iesāk. Ir tā, kā ir. Ir diezgan sūdi. Bet varēja būt arī sliktāk.
Bet es zinu, ka būs labi.

Stay frugal

Ahhh.....
Do you have any rituals before you go to stage?
Yes, I like to make out before going to stage.

Das Auto.
Was es war..?
Vol..
Vol..
Volvo.

Ain't no sunshine when she's gone
And this house just ain't no home
Anytime she goes away

And I know (26x)

Divi pagalam dīvaini sapņi
Pagājušā naktī es biju mans jaunais elks Peter Steele. Aizvakar par tādu uzzināju un tā apjūdzos, ka bija trīsreiz pa vakaru jāiet nomierināties. Tad nu tas izsauca sapni, bet tas bija tik ļoti ne pa tēmu, ka es tagad nesaprotu, ko pati par sevi domāt.
Es nevis... tā un šitā, bet uzreiz vistuvāk - biju viņš. Un tad... es vedu savu māti un piecas māsas uz dzimto pilsētu Jēkabpili. Kā mana ģimene nebija redzējuši manu dzimto pilsētu, es nesaprotu. Klīdām kopā ar māsu vīriem gar Radžu ūdenskrātuvi, pa vecpilsētu, griezāmies karuselī, ēdām saldējumu parkā. Bija ļoti nostaļģiska sajūta, un es domāju - kāpēc tik sen te nebiju atgriezies? Bija agrāks rudens nekā tagad, ļoti saulaina diena, un tā īpaši zeltainā gaisma, kādu es bieži redzu nostalģiskos sapņos. Laikam vēl agrāk nebiju bijusi tik milzīgā, muskuļotā ķermenī, bet jutos tajā ļoti labi. Bija patīkama sajūta ar tik platiem pleciem, garām kājām. Tomēr sapnis bija pārāk muļķīgs. Es labāk viņu redzētu labākā sapnī, lai gan būt iekšā man nebija iebildumu.
*
Šonakt atkal kaut kāds veco dzīvesvietu sapnis. Sapņoju, ka ar vīru dzīvojam vienistabas dzīvoklītī, kurā es uzaugu. Tas dzīvoklis, kuru vēlāk pievienojām savam, bija apdzīvots no pensionāru pāra, bet pretējā, kur senāk dzīvoja mājas saimniece, dzīvoja ģimene. Viņi bija normāli, bet vecais pāris bija skaļi un dīvaini. Viņi visu laiku par kaut ko safārējās, skaļi smējās, ārdījās, izturējās kā pilnīgi plānprātiņi. Un tad viņi paņēma taksīti... lai gan paši ārā nekad negāja, tikai klīda pa koridoru un uzmācās mums un otriem kaimiņiem ar stulbām sarunām. Viņi laida suņuku skraidīt vienu pašu koridorā un man bija bail, ka viņš tur sāks kārtoties, bet tas gan nenotika. Laikam viņš kaut kur dzīvoklī to darīja, un es jau gaidīju smaku nākam...
*
Divi pilnīgi muļķīgi sapņi, bet pirmajā tomēr bija kas dīvaini jauks.

vakar tinderī atradu meksikāņu zaju, kas dzīvo tuvāk nekā Mexico City. parunājām mazliet. apparently mana jaunā orientācija ir "women wearing suits". ok, lai jau, var būt slikākas orientācijas.
pastāstīju JBJ, šis tur viss satrakojās un sāka spaidīt gifkas :D

bet vispār, dzīve ir darbs, darbs, darbs, darba mūžs un verdzība. Priekšnieks jau kā a given pieņem, ka es strādāšu after hours. laikam iešu uz ballīti šovakar, lai vienkārši parādītu attieksmi. mind you, laptopu laikam nāksies ņemt līdzi.

un šorīt.. pamodos pie ļ confusing mesidžiem darba čatā, piecēlos, aizgāju līdz laptopam paprasīt Northern Irish zajai, wtf tas viss nozīmē. zaja man tupa piezvanīja. nezinu kā jums, bet, ja mans rīts sākas runājot ar Northern Irish zaju, sāk palikt bail par pārējo dienu. bet tad man atveda paciņu un es sajutos mazliet atvieglota, ka rīts nesākās ar to tomēr.

vēl jāpieraksta par svētdienu, kad gāju pie VZ, lai ietu iet, nonācu pie secinājuma:
tu zini, ka vasara beigusies, kad sandalē ielien nevis akmentiņš, bet nokritusi lapa.

jā, es nezinu, kas te ir noticis, bet temperatūrā virs +10 bieži izvēlos nevilkt zeķbikses un kedas, kājas nemaz tik ļoti nesalst, kā izrādās. jaku gan velku, mugura tak salst.

darps...
Pietika...divus mēnešus mirku šajā varžu dīķī, un sev secināju, ka politikā un pašvaldību administrācijās es NEKAD un NE AR VIENU, NE OTRU KĀJU...
Es neesmu caca. Bet tādu liekulības zampu...piedodiet...
Un zinot, ka gaidāma reforma, es reāli neredzu jēgu tai nenormālajai papīru štancēšanai...
Noraudāju trīs dienas, izlamāju sevi kuces vietā par mazdūšību un izvēlīgumu, bet nu meklēšu klusiņām kādu iestādi, kura bļautin bļauj pēc manas klātbūšanas...

Lapbrīt! Te atkal triviālais es.

Sākšu ar to, ka man nekad dzīvē nav bijušas daudz vēlmes attiecībā pret savu eksistenci un tās niansēm. Pieņemu, tas tāpēc, ka man bija mīloši, priekš 90tajiem pārtikuši (bet ne bagāti) vecāki. Jā, starp citu, tas teiciens par "baroties no mīlestības" kaut kādā mērā ir patiess.

Lai vai kā, šobrīd ir divi punkti, par kuriem vēlētos, lai tie īstenotos manā šī brīža dzīvītes posmā. Pirmais, galvenais - atrast stabilu, labi apmaksātu darbu (in process). Otrs - lai dažādi mākslinieki mani biežāk izmantotu sesijas ierakstos vai laivā - kā basģitāras piespēlētājam un/vai partiju izdomātājam. Gribu spēlēt daudz vairāk.

#VērIzZeFjūča
Es neesmu nekāds tehnoloģiju fanāts, labākajā gadījumā kvalificējos "late adopter" un visai bieži ļaujos nostaļģiskiem analogiem risinājumiem, bet ir dažas lietas, pārsvarā profesionālajā darbībā, kuras man šķiet komiski analogas:

braucam kopā uz Deerhoof https://www.facebook.com/events/438553606786330/

Junkers un Džonsons paziņo par breksita vienošanās noslēgšanu
Eiropas Savienības (ES) līderiem pulcējoties Briselē uz kārtējo samitu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojuši, ka beidzot panākta breksita vienošanās.
"Mēs esam panākuši lielisku vienošanos, kas atdod kontroli" pār mūsu valsti mūsu rokās, tviterī pavēstījis Džonsons, mudinot Lielbritānijas parlamenta deputātus sestdien paredzētajā ārkārtas sēdē to atbalstīt.
"Kur ir griba, tur ir vienošanās. Mums tāda ir? Tā ir godīga un līdzsvarota vienošanās gan ES, gan Apvienotajai Karalistei, un tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai rast risinājumus," savukārt tviterī paziņojis Junkers.
Viņš arī aicinājis Eiropadomi, kuras sanāksme paredzēta vēlāk ceturtdien, vienošanos apstiprināt.

negribu teikt savas pēdējās atvadas

YC
Your country.

#kojimastrong
A Hideo Kojima game.

man šodien gribas uzzināt:

cik ātrā laikā no brīža "galva uz spilvena" jūs aizmiegat? tādā standartvakarā, ne vakarā pirms kāzām vai pēc ballītēm.

par apvainošanos
pieņemu, ka dažādu dzīves apstākļu dēļ esmu sev iemācījis neapvainoties. tas līdz šim ir bijis diezgan noderīgi - citādi nemaz nebūtu iespējams uzturēt ilūziju, ka būtībā esmu ļoti tolerants un plašām robežām, un viens no "savējiem", jo smejos līdzi. whatever, taču esmu pamanījis, ka ir mirkļi, kuros pavīd doma, ka nu es gan varu atļauties būt aizskarts, un šī doma mēdz aizraut tā, ka cilvēki no tuviem draugiem pāris minūšu laikā kļūst par persona non grata uz vairākām dienām, nedēļām vai pat gadiem. bēdīgākais, protams, ka tā visbiežāk notiek ar vistuvākajiem.

Zeļenskim par godu
https://www.youtube.com/watch?v=kgUQ2ywJ5_E

tik daudz maiguma, kad būtu jābūt paģirām.

ekstrasensu cīņām ir divi būtiski mīnusi - pirmkārt, tas nav latviešu šovs, otrkārt, scenāristiem iestājusies smaga radošā krīze jau pirms kādām piecām sezonām. tak visu laiku piedalās kāds no pribalķikas, tāpēc jāskatās un jātur īkšķi. šoreiz aš veseli divi gab no rīgas; diemžēl, šķiet, ka abi drīz izlidos. ceru, ka ivo tomēr aizkavēsies, man patīk viņa sirmās bizes. un mums ir kopīgs draugs feisbukā! priekš ekstrasensa un zintnieka viņš gan par daudz spamo joku video.

zāģēju m., kurš vasarā tā arī neaizdevās uz atlasi.
-bet kas es varētu būt?
-nu es tevi redzu kā druīdu vai šitento, rūnisko magu. nē, vo, labāk pasaki, ka indieši, ar kuriem tu strādā kopā, atklājuši tev senās austrumu maģijas noslēpumus!
-zīlēšana zupas katlā?

Pastkastē kāds iemetis anonīmu aploksni, iekšā - 1 eiro un 4 centi. Pat nezinu, ko domāt.

Dažādības un ganjau arī uzturvielu nolūkā pēdējos mēnešos cenšos iesaistīt visādus dīvainus dārzeņus uzturā. Man tas ir visai nopietni, jo no dārzeņiem spēju paciest tikai zaļās pupiņas, kukurūzu, gurķus, tomātus, sīpolus un papriku, pārējais viss ir fuj-pē-nesiet-prom. Tad nu lepojos, ka man izdevies ne tikai pagatavot, bet arī apēst (tiesa, ne visus minētos vienlaicīgi) kāli, veselu kāpostu, vairākas selerijas, pārdesmit metrus puravu un pat vienu selerijas sakni. Nebija briesmīgi, bet pārāk aizraujoši arī ne. Varbūt saņemšos līdz ķirbim.

Kādi dārzeņi garšo/negaršo tev, dārgais lasītāj?