Latest Posts

Aizmirsu paēst. Aizmirsu paēst.. nu kas..!?
Pēdējoreiz ēdu kkur trijos pa dienu.
Man steidzami vajag dienēt.
Arlabunakti. Saldus sapnīšus, mcā.

P. S. Rīt tas ir šodien vēl plānoju celties septiņos mhm yeah right lol khgkhh hjgvcc hjby.

Nu ak dievs. Pa kuru laiku tik vēls palika. Es tikai knapi ieskrējos.
Tādiem, kā man vajag atsevišķu nakts pasauli - tajā darbojas veikali un teātri, un birokrātiskās iestādes, un viskascits tikai naktī.

Sviesta ciba, mana mīla - tu esi kas īpašs un es gribētu tev to pateikt, bet man ir kauns...

Kad uz negaidītu viņas komplimentu atbildi ar noraidošu, intonācijā lejupslīdošu "danke", tādu it kā viņas kompliments tev nebūtu nozīmīgs (tas ir šobrīd visnozīmīgākais pasaulē), tā vietā, lai atbildētu gaumīgi un valšķīgi, kāda patiesībā esi, ja neesi stresā nobloķēta

es nekad nevaru atvērt savu muti. es esmu mēma, mēma kā zivs. es lieku citiem uzņemties runātāja lomu. es lieku citiem minēt. vai es gribu būt mīkla? es nezinu. es pati nespēju uzminēt.
man nekad nav īsto vārdu. es varu rakstīt, bet neprotu runāt. es protu rakstīt tukšumā - un pati tad esmu tukšums. man nav miesas - nav adresāta. es negribu būt muļķe. es negribu, lai mani uzskata par muļķi. par naivu. vai es esmu naiva?
es nezinu. kā lai es tev pasaku. kā lai samierinos ar atbildi, kas nebūtu pareizā. kā lai samierinās ar to, ka nevaru zināt, ko atbildēsi. labāk ir dzīvot mīklā - un skatīties. un cerēt. un sapņot. un lūgties.
kāpēc es esmu tik nožēlojama. kāpēc man ir tik mīksta sirds. kāpēc es esmu tik trausla. kāpēc viss man tik ļoti sāp. es nespēju dzīvot. es negribu mirt.

iziršana
lielu nozīmi mana tēva un viņa pirmās sievas laulības iziršanā izspēlēja sievasmāte, kas pazinusi kādu milicijas darbinieku, kurš atklājis sievasmātei, ka tēvs ir darbaļaužu homoseksuālistu uzskaitē. tas nudien bijis nepieņemami, ka apprecējies un vēl meitu uztaisījis, tikai lai sargātu reputāciju un neizblamētos pa Padomju Latviju kā negants homoseksuālists (mums taču pietiek ar Blumbergu, vai ne?). tad kaut kad pēc strīdiem ar sievu, kad tēvs bija domājis, ka to izdomājusi tikai sievasmāte, viņš ticis izsaukts uz HIV testu, kura laikā māsiņa viņam šķelmīgi un ar humoriņu pajautājusi, vai tad ar sievietēm viņš arī tās lietas darot. pēc divdomīgā gājiena tēvs saņēmies un aizgājis pie kāda no galvenajiem ārstiem un sācis to nopratināt. ārsts beigās atzinis, ka tēvs tiešām ir nokļuvis homoseksuālistu uzskaitē. kādu laiku nonākšanai tajā nav bijis nekāda izskaidrojuma, bet vēlāk viens ir uzradies. izrādās, ka kādā brīdī Rīgas kinostudijas laboratorija bijusi slēgta un filmas attīstīt bijis jābrauc uz Viļņu, ko mans tēvs arī darījis. vienā no dienām, kad tēvs bijis Viļņā, kādā dzīvoklī (laikam netālu no laboratorijas) ir nogalināts kāds vīrietis. šis vīrietis esot bijis homoseksuāls, turklāt kāds no lietuviešu kaimiņiem milicijai bijis izstāstījis, ka no nogalinātās personas dzīvokļa tajā dienā izskanējusi latviešu valoda. teorija ģimenes saišu vājināšanai gatava, nemaz daudz nav jānopūlas!

Btw, orveliādiskas literatūras cienītājiem iesaku Vainoviča Москва 2042. Tiesa, tas tādā slāviskā, čista po ruskomu, bet tomēr atkal daudz paralēles. Nē, tas nav kas nesen izlasīts, laikam pirms gadiem 15, bet pēkšņi atcerējos.

Tik daudzi rakstnieki raksta par TO, tik daudz mūziķu dzied par TO, bet neviens tā pat nesaprot.
Fsje kričat vira, a fsjo vihoģit maina.

čoms man šodien rekomendēja pārkvalificēties par kuģa pavāru.
teōrijas nodarbībā no kambīzes ielūrēju kokpitā. skērijs šits tur.

King Air, 'bove water & land, effing close to fire

CIA
cilvēki ir aitas

dāāā


P.S. Visi. Atšķiras tikai līmenis... jeb veids... kurā uzcelti aploki

P.P.S. amazing

Kad tava beernu aukliite paliek staavoklii

Bērzs
Redzu sapni, ka atrodos Itālijā. Notiek ekskursija pa Venēcijas katakombām vai pazemes ejām ar augstām arkām un freskām. Katru ekskursijas dalībnieku iesēdina mazā laiviņā pa pazemes upi. Lēnā straume velk mani uz priekšu. Un es pētu augstās arkas, meistarīgi veidotus marmora kolonu izciļņus. Lāpas gar sienām met melnus dūmu putnus. Cik interesanti ekskursija, pie sevis prātoju, kā es vispār nokļuvu Itālijā? Ekskursiju pārrauj 7:40 telefona modinātājs. Aiz loga smagi mākoņi, pilni no tāluma atnesto ūdeni. Var būt no Itālijas? Gatavi noskalot pilsētu tīrāku. Es negribīgi paceļos no gultas. Galvā dīvaini dūc. Uzvāru kafiju. G. vēl aizmidzis, it kā būtu imūns pret modinātāja uzstājīgajiem pīkstieniem. Noglaudu telefona ekrānu un G. pieries sākumu virs deguna kaula. Ko šī galva sapņo? G. naktīs aizmidzis dažreiz noraustās, it kā ķermenim cauri izietu strāva.
Pēc pusdienām aizbraucu pie vecāsmātes uz lauku māju. Viņa sarunā pa telefonu nodiktē visu, ko nepieciešams atvest no veikala un liek nolasīt sarakstu, vai esmu visu sapratis. Papildus vēl izstāsta, ko gatavos no katra saraksta produkta un izstāsta brīvdienu ēdienkarti. 

Gatavojos laiciigi - nopirku Emiilijai The body Book for Younger Girls. Viss taa kaa normaali, tur sabalanceets eediens, vitamiini, pubertaate.. un kaa pareizi skuut kaajas. 8gadiigam beernam? I mean, pastaav iespeeja, ka vinja izdomaas, ka taa vajag, un taa arii dariit, bet vai tieshaam taa ir viena no pamatlietaam, kas jaazina katrai meitenei - taapat kaa uztura pamatus un kaa iesildiities pirms fiziskaam aktivitaateem?

Juutos kaa vecmaaminja, gaanoties par shaadaam lietaam, bet nu tieshaam. Tas taa ir vajadziigs?

Riepziedu tēja

Kas ir juusu miiljaakais eediens peedeejaa laikaa?

Paarsvaraa es eedu greipfruutus un daudz ko citu

Vīrs prasa 'kas tur tai tavai mātei ar to svinēšanu - tematiskais pasākums "Atvadu ballīte"?!'
:D

Kad teicu par kapu svētkiem viņš tādā drūmā balsī 'Piedalīties?!'

Šodien veikalā no rīta redzēju mācītāja Volf šestjorku. Ko viņa REWE darīja? Pirka mācītāja kungam dienišķo desu, lai pātarotājam nav kājiņas aukstumā un lietū jāmērcē?

Mistika kā tas laiks skrien. Tikko man vēl bija reiboņi un nelabumi un tagad pēkšņi bērnam kustas jau divi priekšējie zobi

viltotais 8kājis
gribēju centrāltirgū nopirkt astoņkāji, bet tur atradās tikai kalmāra taustekļi. ko ar tiem darīt? sekojot jz. mazaa_mija padomam, ca 2h vārīju citronūdenī ar drusku vienkāršām garšvielām. sanāca tik mīksts, ka āda ar piesūcekņiem pati nonāca nost - to notraucu un gaļu iemarinēju citronu sulā, olīveļļā un piparos.
uz pannas apcepu rupju sagrieztus, ar mizu vārītus jaunos kartupeļus, uz cepšanas otro pusi pievienojot tāpat rupji sagrieztus taustekļus, smalkas sarkanā sīpola šķēles, maltus piparu un pāris karotes kaperu. servējot to visu pārlej ar mērci no plastmasas pudeles, kurā līdz baltumam sakrata olīveļļu ar citrona sulu un izspiestu ķiploku, un vēl tos pašus melnus maltos piparus. svētki!

Ja godīgi, tad mani nig-nogu kustība kaut kā nepiš.

vecāki man uzdāvināja 89. gada Yamahu. sāku apgūt muzīkas teōrijas pamatus. pilnīga masonērija. toties atkal ir sapņi, neraugoties yz thc.
iknakti vienā taktī

Rokas paceļas, rokas nolaižas ka tepat kkur cibā bija. Māte ar divām savām māsīcām rīt braukšot uz kapusvētkiem. Trīsarpus h mašīnā šurpu turpu. Nu labi. Nākamajā sestdienā bēres tai bērnības gandrīz vecmāmiņai, ellē ratā Vidzemē. Ļoti gribas un vajadzētu, bet.
Pēc divām nedēļām tēvam 60 gadu jubileja. Mani iebildumi, ka šis varbūt nebūtu īstais laiks kad taisīt lielu balli, nobrēcās, ka nebūs balle, būs taču tikai pikniks. Un tas mājsaimniecībā, kur viens drusku vairāk par gadu no vēža brīvs 85 g.v. cilvēks, tēvam bija tā sirds operācija pirms pāris gadiem, nu nav baigi spoža tā veselība un pašai arī so-so, lielākoties no hroniska pārguruma, bet
Eh, nezinu ko iesākt

Man skiet es esmu saakusi redzeet cauri cilveekiem bet varbuut es kljuudos

Nothing heals the past like time
Brīžiem man Tevis tik ļoti, ļoti pietrūkst, ka ... Un man nemaz nav jāturpina šis teikums. Tās sajūtas nav aprakstāmas.
Un ir neizsakāmi skumji, ka esmu pazaudējusi draugu. Cilvēku, ar ko varēju būt es pati, runāt par visu un neko, vienkārši būt līdzās, viena zvana vai ziņas attālumā.
Šorīd Tu ar mani vispār nerunā. Tev mani nevajag un es nesaprotu, kā tas var tā būt. Jo es taču jutu... Tevi... Tu teici, ka mēs esam draugi, bet mēs neesam. Kad es piezvanu, tad mēs runājam un viss jau it kā ir labi, tikai TU NEKAD MAN NEZVANI
un izliecies it kā es neeksistētu. Reizēm domāju, ka vieglāk būtu Tev ienīst, bet pat to es nevaru. Jo nav jau par ko!

Neticās, ka pagājuši jau 2 gadi, manās sajūtās šķiet, ka tikai dažas dienas - pēc tam, kad es sapratu, ka zaudeju... un ka tā ir salūzusi.
Atmiņas, kā vecas plates griežas uz riņķi vien, uz riņķi vien... Lai gan tās ir tās pašas labākās, tās sāp.
Kaut varētu atgriezties tajos mirkļos, apstādināt laiku un vēlreiz izbaudīt.
Joprojām grauž un uzvelk, un sadusmo, ka nav atbildes - kāpēc. Kāpēc tas viss bija vajadzīgs? Ja viss, kas notiek, notiek uz labu, tad kāpēc TAS nepalīdz man tikt tam pāri???
Tu teici, ka tici - viss labākais man ir tikai priekšā! Kur, pie velna, tas ir??? Tajā tukšumā, ko jūtu un bezcerībā. Pašvērtējumā, kas zemāks par zemi un apziņā, ka nevienam neesmu vajadzīga!

Reizēm šķiet, ka katra diena ir izlikšanās. Ka paliek jau labāk. Bet tā nav. Kad skatos atpakaļ, nesaprotu, kā esmu izturējusi visu šo laiku, kas vienkārši iet uz priekšu par spīti visam. Un es gribot negribot kuļos tam līdzi.
Ir tā kā ir.
Tāpēc nav jēgas domāt, kā būtu, ja būtu. Jo nav.
Mēģinu iestāstīt sev, ka es esmu pelnījusi kaut ko labāku. Esmu pelnījusi būt prioritāte. Tev es tāda nebiju...

Jprojām mācos palaist. Joprojām nesanāk!

If you wanna be my lover
You gotta get with my crippling depression

ļembasts

latissimus dorsi
pierakstījos uz masāžu pirmdien vakarā, salons atcēla, pierakstījos vēlreiz citā salonā tikai no rīta, tagad tramīgi skatos telefonā un gaidu, vai šo arī neatcels

Bezjēdzīga faktu un lietu krāšana
"Japāņu valodā nesaka vienkārši brālis vai māsa. Svarīgi pateikt, vecāks vai jaunāks."

Pirms izmetu japāņu valodas pierakstus, interesanti uzzināt, cik daudz vēl spēju no pieraksītā izlasīt, jo atmiņas trenēšanas nolūkos neesmu pierakstījusi hiraganas un katakanas izrunu.

Biju jau aizmirsusi depresīvo gadu, kad savām rociņām taisīju kladītes vai blociņus no izlietotiem papīriem. Un vēl privilēģija šādai nodarbei - var radīt vākus ar savu dizainu. Bet kāda jēga? Es laikam tiešām nodarbojos ar daudz nelietderīgām muļķībām. Ilūziju pasaule reizēm ir skaista, taču bīstama.

Pēdējā laikā visu ir vieglāk un ērtāk nopirkt jau gatavu. Gribētos iztikt bez blociņiem vispār, lai telpā vairāk plašuma un tukšuma. Sīkumi parasti novirza no būtiskā.

izlasīju ierakstu par ordinary kosmētiku, un nolēmu ierakstīt savu revjū par kopjošo kosmētiku. vispār es varētu taisīt kopjošās kosmētikas youtube channel, kur katru nedēļu izmēģinātu kaut ko jaunu un stāstītu, kā nekas nav mainījies. es tiešām nesaprotu tos, kas revjū raksta, cik ļoti šis ir padarījis ādu samtainu (ko tas vispār nozīmē?), gludu (jā, sure, izgludināja krunkas vai?), mitrinātu (meh...), vai tīru.

so ordinary kosmētika tāpat kā visa cita kosmētika neko īpašu nemaina manā sejā. revjū beigas.

ā, nē, no retinola palika sarkani pleķi, tāpēc to es beidzu lietot. laikam biš par daudz lietoju acu zonā, jo esmu pieradusi, ka ādai viss pofig, bet šis tomēr bija hardcore. visas tās skābes, kam ķipa jāloba āda un jākož man tā kā neko, šķiet, nedara, bija viena madaras skābe, kas uz 5 min atstāja sarkanus pleķus, bet es tomēr nolēmu, ka tas arī nav nekas pārāk būtisks.

viss, kam ir ogle, it sevišķi tas body shop ogļu skrubis kaut ko biš patīra, bet, ja godīgi, domāju, ka ziepes arī der, vienkārši ziepes "savelk" ādu, bet ja "savelk" kopjošā kosmētika, tad jau liekas, ka strādā, tātad ziepes arī strādā. bet vispār es seju nemazgāju līdz kādiem 28 gadiem, mans porainais deguns ir liecinieks. kaut kur biju izlasījusi, ka pārmērīga mazgāšana sausina un vispār esmu diezgan slinka, tāpēc cik nu tur dušā uzlija ūdens. tagad esmu sākusi tīrīt, jo poras, bet poras ir vecums, būsim godīgi. tīru un ceru, ka ja netīrītu, būtu sūdīgāk, bet to es nekad neuzzināšu.

mitrinošie krēmi. ķermenim biežāk gribas, jo ķermeņa āda tiešām ir sausa, bet nu tad pēc tās tīrīšanas kaut ko uzpļeckāju. neesmu iebraukusi, kas sejai patīk labāk, jo pa lielam tai viss vienalga, mans labākais triks ir neuzsmērēt par daudz, it sevišķi zem tonālā, jo tad savelkas viss bumbiņās un ir ķēpa, bet pieņemu, ka liela daļa šo atklāj 13 gadu vecumā.

serumi ir biš jaukāki, jo nav tik ķep ļep, bet uz viņiem parasti rakstīts, ka jālieto savas sejas rutīnas (kādas???) ietvaros, un tipa pēc tam jāliek krēms. man ir ts vichy mitrinošais serums, viņam bija jauki revjū un ir smuka pudelīte, reizēm lietoju to krēmu vietā, laikam ir labāk.

maskas. nu, ir forši brīdi pagulēt ar aizvērtām acīm un kaut kādu random smieklīgu lietu uz sejas. vai tas kaut ko maina? domāju, ka ne pārāk, nē.

tējas koks ir diezgan ok pumpām. bet zināt, kas vēl ir diezgan okei pumpām? šņabis. un ļoti labi, jo citādāk tā pudele absolut mums stāv mājās jau piecus gadus neaizskarta.

putas. putas forši puto. again - nav ziepes, un sīrupā taču rakstīja, ka ziepes ir sliktas. nekādu citu būtisku labumu nezinu.

eļļas - nē, nē, ne sejai, aizdambēs dažas neaizdambētās poras. eļļas ir domātas matiem, krūtīm un kājām.

tad es kaut kad esmu nopirkusi pāris reizes kaut kādu poru mazinātāju, clinique bija diezgan kruts, bet tas ir diezgan skaidrs, ka zinātne un veselais saprāts saka, ka poras neviens nemazina, šie silikonīgie mēsli rada to efektu, ka seja ir gluda, un ir domāts tīri paskatam. ja nelieto tonālo, bet nez kāpēc grib justies mazāk neglīta, tam ir jēga. šis jau ir dekoratīvi.

acīm - es kaut ko smērēju, bet nu viss, ko esmu piefiksējusi ir, ka acu zona diezgan strauji noveco, agrāk nebija loku, tagad ir, ko nu tur daudz. esmu izmēģinājusi vairākus acu krēmus, bet kā jau visam, nekādas izmaiņas neredzu, un mierinu, ka moš tas aptur procesus. pagājušogad nopirku payot krēmu, kas bija no 60 nocenots uz 15, un es viņu lietoju diezgan reti, jo nocenots bija, jo ņemot ārā no kolekcijas, tāpēc reizēm domāju, ka izņēma ārā, jo atklāja, ka izraisa vēzi or sth. labāk ķepinu ordinary caffeine šķidrumu, tas nedara pilnīgi neko, un tas der. ā, vēl man ir tas svaiguma rullītis, bet again - ledus strādā tieši tikpat labi. jā, ap acīm parādās līnijas. vai tur var ko darīt?

PROTAMS.

introducing lietas, kas strādā.

Miegs. Ūdens. Nesmēķēšana. Veselīgs uzturs.

to priekšpēdējo, protams, esmu jau tik ilgi darījusi, ka nav tā, ka nesmēķēšana tur baigi kaut ko padarīs labāku, bez tam nevar jau zināt, vai man būtu sejas vietā bērna dibens, ja es nebūtu smēķējusi, vai ne?

a zināt, kas ir rēcīgi? es regulāri pērku kopjošo kosmētiku. šodien, piemēram, esmu iegādājusi trīs vienā tējas koka skrubi, masku un washu no bodyshop, kas man bija līdzi, bekpekojot pa Āziju, jo ietilpa somā, un bija diezgan ērti, kad man likās, ka esmu pārāk putekļaina, nopirku aiz nostalģijas, kā arī vienu no tām sejas maskām, kas liek izskatīties pēc japāņu operas, jo tai bija atlaide.

ā, es aizmirsu. regulāri lietoju hialuronskābi no ordinary. nezinu, kāpēc. jo par to raksta labas lietas droši vien. būšu drīz izlietojusi. mans revjū par šo produktu ir tāds pats kā par visiem citiem. tas ir kaut kas slapjš, ko var uzlikt uz sejas.

lūk. reizēm es eju pie kosmetologiem, ko man iesaka draudzenes, viņas man taisa visādas dziļās tīrīšanas un spaida pumpas. tad es jūtos labāk, jo, ja kāds tev izspiež pumpas pa 50-60 eiro, tā ir daudz legitāka pumpu spiešana, nekā ja to dara mans draugs, pie tam kosmetologs nekad nepaņem to balto ķēpu un nerāda man, sakot: paskaties, cik liels un pretīgs. lūk, par to taču ir vērts maksāt.

tā bija sejas kopšana ar Peniju. es varu derēt, ka jūs vēlētos, lai es apskatu arī citus skaistumkopšanas produktus.

nekad neesmu izmēģinājusi vienīgi prairie. ja neskaita to reizi, kad pusaudzībā izmēģināju mammas prairie acu krēmu. cik atceros, tas bija kaut kas slapjš uz sejas.

There's also a special null literal that can be used as a value for any reference type. null may be assigned to any variable, except variables of primitive types. There's little you can do with a null value beyond testing for its presence. Therefore, null is often used in programs as a marker to indicate that some object is unavailable.

Beidzot vairs neuztrauc, ko par mani citi padomās
Ja nu intervijā viss aizmirsīsies, varēšu runāt līdzīgi kā Soko: "Es varbūt esmu, bet varbūt neesmu citplanētietis. Man tikai garšo vegānu saldējums, patīk kaķi, vecas piezīmju grāmatiņas, tirkīzs un gulēšana."

lai slavēti trapezius dievi
masāžas beidzot veras vaļā! :)
gulēt uz adatu paklājiņa vai iet vannā tomēr nav tas pats
nobukoju netālu vienā neizmēģinātā masāžas salonā, mana parastā masiere atsāk darbu tikai 20ajā

pirmdien 5os man būs beidzot 1 stunda pašai sev, bez neviena ņerkstoša sīkā, bez neviena stresa, epasta, telefona zvana, tikai ar ū-ū-ū un smaržkociņu mūziku fonā,
ņemšu pretī bez žēlošanās tobrīd visu kalnu mūziku, visas kurkstošās vardes, tibetas bļodu skaņas un vēja zvanus, ko tik viņa liks :)

liekas, manā cilvēku lokā vislielākais grēks ir kaut ko radīt bez mīlestības, tā, ka darbā neparādās mīlestība. tāpēc daudziem uzmanība, rūpība ir kļuvusi par mīlestības sinonīmu. dusmas, lai cik dzīvespriecīgi nebūtu mani dārgie draugi, nevienam nekur nepazūd, daži tās prot izpaust, citiem tās pārvēršas melanholijā -- kad dusmīgas rokas, lai cik muskuļotas būtu, netiek pie iekaustīšanas, tad darbīgu roku pāris izaug jutekliskajā aparātā. bet kas ir mīlestība?

Eh
Being a lesbian is a huge turn off and you will never find a boyfriend.

Dzīres
Atnāk, kad par tām aizmirst.

Apēdu - plūmju ruletes gabaliņus, auzu makaronus, konfekti "Vinnijs", dzēru tēju, uzkodu konfektes "Lācītis".

***

Tāda sajūta, ka laiks kļuvis lēnāks. Var izdarīt vairāk, var padomāt vairāk, taču daudz, dažādos slāņos nāk atmiņas no bērnības. Par visu to, kas toreiz tika noklusēts. Un tad nāk apziņa, ka nu: "maniem bērniem noteikti būs citādi". Kas ir absurda pašā saknē, jo katrs laiks, katra paaudze ir maķenīt citāda.

Kaut kas ir aktivizējis veco tanti manī. Aizvien biežāk gribas runāt par 90-to gadu sākumu, kad Latvija bija vēl visu iespēju Zeme. Varēja sapelnīt miljonu, tirgojot ziedus Centrāltirgū, varēja par sertifikātiem noprivatizēt fabriku, kurā ražoti tanki (šis ir izdomāts).

Šaha skolā spēlējos ar figūriņām, pēc stundām spēlēju galda tenisu, spēli "Loģika", kā arī Zviedru šahu jeb, sarunvalodā, švetkas.

Man 90-to sākums bija labs ar to, ka Liepājā bija divas mājas un vēl dzīvoklis, uz kuru braukt ciemos. Arī Skrundā bija, kur braukt ciemos. Un Rīgā tante aizvien strādāja, kaut viņai bija jau 80.

Visi vēl bija dzīvi. Izņemot manis paša vecmāmiņu.

Tā sajūta, ka Tu kā bērns nāc pasaulē, un Tev apkārt ir reāli DAUDZ, DAUDZ cilvēku, kas vēl labu, lai Tu izaudz liels, stiprs, gudrs un prātīgs. Ka paņem uz rokām visādi onkuļi, jo tie onkuļi vispār ir DZĪVI.

Un tad, kopš 1997.gada kaut kā viņi sāka pazust. Vecmāmiņas māsas vīrs, vecmāmiņas māsa, pēc tam vēl divas tantes, tad vēl onkuļi...

Kad 2009.gadā iestājos augstskolā, palikusi bija mammas māsīca Liepājā. Viss. Pirms tam bija kādi 8 rada gabali.

Nu kāpēc tā notika, kāpēc viņi mira pirms piedzīvoja savus mazbērnus vai mazmazbērnus. Tikai vectētiņš aizvien ir.

Man bērnībā bija lielummānija, ļoti patika visi, kas dzimuši pirms 1900. Patika viss antīkais.

Tētis pateica, ka vecvecmāmiņa dzīvojusi Šnepstu ciemā. Vai tur vispār baznīca vēl ir. Gan jau, ka brīvvalsts laikā bija.

Mamma pateica, ka esmu Rīgas meitene šorīt. Aiz loga autostāvvieta. Lejā kafejnīca "Monte Cristo".

Saknes, saknes. Bez saknēm vēl paliek kosmiskās, dvēseles saknes. No kurienes dvēsele nāk, uz kurieni tā iet.

Esmu vienīgais bērns ģimenē. Mani pēdējoreiz uz kādu jubileju aicināja laikam pirms 23 gadiem. Varbūt ir bijis citādi.

Ko 'tā tante grib - lai visi veseli, auglīgi, lai sunīši un kaķīši veseli, lai bērniem laba izglītība. Lai pietiek vietas zem saules, un maizes kumoss vienādīgi liels gan vidējam, gan jaunākam bērnam. Vispār jau diezgan labvēlīga tā iekšējā tante. Ja klačojas, tad tikai labu. Vismaz es tā gribu domāt.

***

Es apzinos, ka māju garais galds ar saimnieku un saimnieci vienmēr mani gaida.

Un mazbērni būs maniem draugiem. Mēs viņus izvilksim līdz tam 90+ gadu vecumam, ja viņi paši gribēs. Kačāties, nūjot, peldēt. Īstā dzīve sākas pēc 90. (joks).

Agresija

Papildinot iepriekšējo ierakstu

• Savant Cliché: Disenchantment - Tudor music;


• Savant Cliché: The Rokeby Mary - bossa nova.

Tas Fārenheita citāts, kuru nu jau divi cibiņi iepostējuši, protams, ļoti trāpīgs par šorīd pieaugošo socjew idiokrātiju, tikai viena maza nianse šajā:
"— Krāsainajiem nepatīk "Mazais melnais Sambo". Sadedzināt! Baltajiem nepatīk "Krusttēva Toma būda". Sadedzināt!"

White lives don't matter. Baltie ir inherenti ļauni un vainojami visās minoritāšu problēmās, tāpēc pret tiem neattiecas viss attiecīgā citāta teksts. Troglodītu egalitārisms bez grēkāža nestrādā un sātanistu kulti bez cilvēku upurēšanas tā pat.

Vasaras plāns
Hmm, viss saplānots, bet sāk šķist, ka tomēr uz Latviju neizdosies atbraukt. Skaitļi sāk kāpt, var atkal visu aiztaisīt ciet.
Sigh.
Dzīvosim-redzēsim, protams, bet nu šis gads ir čakars 100%

obligāti brauciet uz tallinu
aizvedu bērnu pirmo reizi uz ārzemēm - un tas bija labi un pareizi. un tur tiešām sajūta kā ārzemēs; un mainījās manas domas par tallinu. divi indikatīvi piemēri: talliskivi radošais kvartāls - gluži kā tas, kas lisabonā zem lielā tilta, ar daudz visa kā un ļoti brīvu atmosfēru; un otrs - 2x ēdām kioskos pie baltijas stacijas/autoostas/tirgus - jo tur vnk bija restorāna līmeņa aziāts un turks. var arī ērti ar kājām uz jūru aiziet. 

Rejs Bredberijs. 451 grāds pēc Fārenheita. - Izdevniecība «Zinātne»: Rīga, 1975.
Bītijs ērtāk atlaidās krēslā un brīdi padomāja, kā sākt.
— Jūs jautājāt, kā tas iesācies, šis mūsu darbs, — kur, kad un kādēļ? Tas sācies tā sauktajā pilsoņu kara laikā, kaut gan mūsu statūtos sacīts, ka agrāk. Taču tas nu ir pilnīgi skaidrs, ka dedzinātāju amats uzplauka tikai pēc tam, kad plaši ieviesās fotogrāfija. Un divdesmitā gadsimta sākumā — kino. Un radio. Un vēlāk — televīzija. Tad, kad ieviesās masveidība.
Bet tagad — par minoritātēm mūsu civilizācijā. Jo vairāk iedzīvotāju, jo vairāk minoritāšu. Un sargieties aizskart suņu vai kaķu mīļotājus, ārstus, advokā­tus, tirgotājus, šefus, mormoņus, baptistus, unitārus, ķīniešu, zviedru, itāliešu, vāciešu pēctečus, teksasiešus, brukliniešus, īrus, oregoniešus vai Mehiko iedzīvotājus. Grāmatu, filmu, televīzijas pārraižu varoņi nepavisam nav reāli cilvēki. Jo lielāks tirgus, jo svarīgāk izvairīties no konfliktiem — to jūs, Monteg, lieciet aiz auss! Grupas, grupiņas, nogrupējumi — nedod dievs uzkāpt kādam uz varžacīm! Rakstnieki, kuri grib kaut ko kritizēt, — aizslēdziet savas rakstāmmašīnas! Un viņi tā arī izdarīja. Žurnāli kļuva par vaniļas sīrupa putriņu. Grāmatas — par samazgām, kā teica sasodītie kritiķi. Nav nekāds brīnums, ka grāmatas vairs nepērk, viņi teica. Bet lasītājs, griezdamies jautrības virpulī, labi zināja, kas viņam vajadzīgs, un paturēja sev komiksus. Un, protams, telpiskos seksa žurnālus. Tā ja, Monteg. Un tas viss — bez iejaukšanās no augšas, bez valdības līdzdalības. Nekādu aizliegumu, ne rīkojumu, ne cenzūras ierobežojumu. Tehnika, masveida pieprasījums un jau minēto ļaužu grupu spiediens laimīgā kārtā pārvērta pasauli. Pateicoties šiem apstākļiem, cilvēks tagad var vienmēr būt laimīgs un lasīt komiksus vai reklāmas žurnālus.
— Bet kāds tam sakars ar dedzinātājiem? — Montegs jautāja.
— Ā-a. — Bītijs pīpes dūmu mākonī paliecās uz priekšu. — Tas viss ir ļoti vienkārši un saprotami. Kad pētnieku, kritiķu, mākslinieku un zinātnieku vietā skolas izlaida arvien vairāk skrējēju, lēcēju, sacīkšu braucēju, cīkstoņu, nirēju, svarcēlāju, vārds «intelektuāls», protams, kļuva par lamu vārdu. Cilvēku vienmēr baidījis tas, ko viņš nesaprot. Jūs droši vien atceraties, ka bērnībā jūsu klasē bija kāds zēns, kurš īpaši izcēlās ar savām dotībām, spīdoši lasīja un atbildēja, kamēr citi sēdēja kā koka dievi, ienīstot viņu. Un vai tas nebija tieši viņš, kuru pēc stundām jūs kaustījāt un spīdzinājāt? Protams, ka viņš. Mums visiem ir jābūt vienādiem. Cilvēki nepiedzimst brīvi un vienlīdzīgi, kā apgalvo konstitūcija, bet par tādiem tiek pataisīti. Ja visi ir vienādi kā ūdens piles, tad viņi ir arī laimīgi, jo nav milžu, kuriem līdzās jājūtas sīkam un niecīgam. Tā ja, Monteg!
Bītijs izkratīja pīpi un pētīja pelnus savā sārtajā plaukstā, it kā tie būtu kāds simbols, kas viņam jāatšifrē.
— Mūsu civilizācija ir tik plaša, ka mēs nedrīkstam pieļaut minoritāšu satraukumu vai neapmierinātību. Nu, sakiet, ko cilvēks visvairāk vēlas? Cilvēks vēlas būt laimīgs, vai ne? Vai visu mūžu jūs to vien nedzirdat? Mēs gribam būt laimīgi, cilvēki saka.
— Jā.
— Krāsainajiem nepatīk "Mazais melnais Sambo". Sadedzināt! Baltajiem nepatīk "Krusttēva Toma būda". Sadedzināt!

Ir pagājis kāds laiks kopš es esmu rakstījis žurnālu, laikam jau nevajag konkrētu mērķi šai nodarbei vai pareizu valodas lietojumu, bet gan vienkārši vēlmi ielikt emocijas tekstā. refleksija domāju ir svarīga. vakar satiku Diānu, mēs aizgājām uz malu, tā ir līdzīga vieta kā kaņepes kultūras centrs, bet Cēsīs un daudz mājīgāk. dzērām tēju un runājām par to, cik daudz filmas katrs ir noskatījies karantīnas laikā, kaspars, narkotikas, grāmatas, žurnāli, populārā psiholoģija, frojds, šausmenes, bbc dokumentācija, pārtika, kafija. bija tiešām jauki, parunājām pāris stundas, sagaidījām viņas vilcienu. norunājām tikties vēl kut kad augustā + vēl kaspars. es jūtos labāk uz kofeīna šķiet, without it a bit slugish. pieteicos praksē dzīvnieku brīvībā, kura veidota caur nva programmu ar stipendiju, būtu tiešām jauki, ja es tur nokļūtu, kaut gan viņu metodika ar kampaņām lielai daļai publikas šķiet gan jau watafak, bet varbūt tas rī ir tikai manā galvā. neeju vēl strādāt zemeņu laukā, jo piezvanīju un man teica, ka nav saules, lai būtu zemenes. vēl prognozējami līdz 20 datumam. mani apsiprināja komētai. izbraucu ārā ar riteni, pretī nāca alise, esot abi izgājuši ārā bez iemesla, pagājām nedaudz kopā, neveiklums un kautrums, trenniņa jautājums? anyways. alise jautā- arti, ko tu dari? sapratu, ka man neko ko teikt par ko es būtu lepns vai ar kaut kādu nozīmi, dzīvoju savtīgu, pasīvu dzīvesveidu. atbildēju kaut ko nomurminot, beigās nomainīju tēmu. viņa citēja jordanu petersonu. "vai tev ir attiecības, darbs, hobiji? ja nē tad varbūt iespējams tev nav depresija, bet gan slikts dzīvesveids" stāstīju, ka lsd man palīdzēja ar ēšanas traucējumiem, laikam tā nav tik izolēta problēma, ka kādam ir neveselīgas attiecības ar ēdienu, kas ir irobežojumi, kompulsīvas izvēles un neracionāla domāšana. viņai bija līdzi filmiņu kamera, bijām blakus vecai privātmājai pie meža, un kad alise fotogrāfēja saules gaismu konkrētā vietā, pie mums pieskrēja veca, dzērusi sieviete, domājot, ka es daru šai meitenei pāri. viņa atvainojās un paprasīja cigareti, mums nebija. es nezinu es neko nezinu es rakstu vārdus tralalalalala. šodien satikšu ģirtu, iesim spēlēt galda tennisu. man nav motivācijas. laikam tas ko šobrīd es cenšos darīt ir uzturēt kādu sociālu kontaktu, bet varbūt tikai vēl vairāk novilcinu laiku. vai vilcināt laku ir slikti? man vajadzētu izvirzīt kādus mērķus? kas tie ir?

Tam gliemezim atkal bija nārsts. Aizdomās turu balto, tas bija tāds saguris pedējās dienās. Domāju un nesaprotu ko ar tiem iesākt, kad nāks atvaļinājums. Apaļā akvārijā grūti ņemt līdz. Gādāt vēlvienu trauku nu tā, kādam atstāt riskanti, tur vajag stiprus nervus un var gadīties, ka kamēr nenāk laistīt puķes, sarodas daudzdesmit mazbērnu :D un tās gliemežu kakas arī tāda ķēpīga padarīšana.lol

Ou, šonakt uztrāpīju uz sapņa, kur es pasūtīju slepkavību.
Līķi palīdzēju utilizēt.
Un pēc tam atbrauca ments.
Un visu laiku baidījos, vai viņš mani atklās.

Jāpieraksta, lai neaizmirstu palasīt vairāk. Ir tāds koncepts kā Mijavaki mežs. Paņem dažāda augstuma dabiskos augus, sastāda blīvi maza platībā un tad tev ir pašam sava meža saliņa.

Vispār ja es par tam savām vēlmēm padomāju nopietnāk, gribas saķert galvu (matus nevar raut, jo nu jo). Es esmu tāds konservatīvs hipijs, ja man būtu zeme, es mierīgi varētu izpausties dažādās dīvainībās. Nu, to mežiņu, ja platība ļauj, apaļo trijstūrvaida siltumnīcu, pirti, kārtīgi nekārtīgs permakultūras dārzs, vistu namiņš, es noteikti gribētu raķeškrāsni, ja man vēl būtu terase, vispār ideāli. Ja būtu klimatam piemērots, es labprāt dzīvotu Earthship tipa mājā, bet nu mūsu klimatiskajos apstākļos tāda drūma mitra zemnīca vien sanāktu. Nu jā, bet vēl jau ir kleķa māja kā alternatīva.
Viens labums ir tam, ka mums sapnī par māju 600 kv.m. šķiet briesmīgi maz ap māju - mazāka iespēja, ka es būšu tā kaimiņiene, kas ievācas pēdējā un visiem besī ne vien tādēļ, ka skaļš tas mūsu tabors, bet jo dārzā nav manikīrs, bet savvaļa ar visām izrietošajām sekām

Varbūt FB dzimums tomēr jāmaina atpakaļ uz sievieti?
" Sveiki visiem. 💗🤗 Šī ir mana grupa, ar seksīgu un skaistu sieviešu loceklis 👄👯💦, jūs varat sazināties ar sievieti uz datumu vai vienkārši gadījuma tērzēšana. Lūdzu pievienoties šai grupai, šī grupa ir reāla, un jums nav nepieciešams tērēt savu naudu sievietēm, kas var apmierināt jūsu seksa vēlmes 👄👙, es apliecinu jums..."

Burvju televizoriņš
No savas kolēģes reiz nočiepu ideju par burvju televizoriņu.
Viņa stāstīja, kad bērni bija mazi, vietējie CCTV:

visu laiku ziņoja par viņu pārvietošanos utt.
Tad nu viņa iestāstīja bērniem, ka viņai ir burvju televizoriņš, kurā viņa viņus visu dienu redz.

Man liekas, ka pirmo reizi to izmantoju, kad atradu Pupas somā čeku par neatļautu džank fūdu.
Protams, arī mūsu miestā ir CCTV, šad tad paprasīju - a ko tad Tu tur darīji?

Es domāju, ka 100% tā arī nekad nenoticēja, bet nostrādāja līdzīgi kā ar māņticību - ticēt neticu, bet izaicināt arī negribu :D

Ar Līvu gāja stipri vienkāršāk, jo viņa ir cilvēks - rituāls. Jebkāda novirze no ierastās lietu gaitas, tiek uzņemta kā traģēdija.
Ja es zinu, ka viņa ieiet vietējā piparbodītē, es zinu, ko viņa tur nopirka. Arī bez čeka.

Tomēr, ir bijuši arī feili - piemēram, Līva paprasīja, vai es savā TV neredzēju, kur viņa iebāza savas atslēgas? :D
Vai arī - vai tad Tu neredzēji, kā es sasitu celi?

Bet vispār burvju televizoriņi nenormāli rullē.
Tās lietas, kas notiek tieši tad, kad visvairāk vajag, tas ir tāpēc, ka kāds tajā skatās.
Kas ir patiesībā divtik kruta, jo ne tikai nāk kā risinājums, bet nozīmē, ka kāds cares enough tērēt laiku un tajā skatīties.

un atkal statistika
Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikts 1841 Covid-19 tests un reģistrēti 11 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Zināms, ka viens saslimušais atgriezies no ārvalstīm, pieciem saslimušajiem bijis kontakts ar saslimušo. Ar vēl pieciem saslimušajiem SPKC sācis saziņu.
Līdz šim valstī veikti 165 610 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas ir 1165 personas un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1019 cilvēki.
Pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Patlaban stacionāros ārstējas trīs ar jauno koronavīrusu sirgstošie, no tiem divi pacienti ir ar vidēji smagu, bet viens - ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra izrakstīti 183 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.
Kā vēstīts, piektdien sasaukta valdības ārkārtas sēde par Covid-19 izplatības ierobežošanu. Pēdējo četru dienu laikā konstatēti 38 jauni saslimšanas gadījumi.

Vakar pirmoreiz taisīju kārtīgi spicy indiešu ēdienu – sviesta vistu. Par spīti nosaukumam, sviests tur ir kāda ēdamkarote. Tehniski šis nav pirmais indiešu ēdiens, ko esmu taisījusi, bet garšvielotākais gan. I don't hate it. Man laikam ļoti patīk garšvielas :D šeit pat nebija nekādas baigās eksotikas (definīcijas, protams, atšķiras) – laikam retākais bija sierāboliņa lapas, bez kurām droši vien var iztikt. Kumīnu es par eksotiku vairs īsti neuzskatu, lai arī ierindas rimčikā tas laikam joprojām nav sastopams.

Ir arvien mazāk garšvielu, kas nebūtu mēģinātas/joprojām kaut kur pieliekamajā nemētājas. Lielākoties dažādi eksotiski pipari. Teorētiski ir kāre pamēģināt sumaku, praktiski nezinu, vai patiks, esot skābs. Laikam jāatbrīvo vieta un jālikvidē visādi tizli pirktie maisījumi, kas izskatījās daudzsološi, bet sanāca meh un neviens tādus nelieto. Ir tikai kādi četri maisījumi, kas ir ok – Gourmet studio plova garšviela un "Končitta" (cultural appropriation much?), Santa Maria citrusu garšviela grilam un Vidusjūras garšaugu maisījums. Pārējie (ar baravikām, zivīm ar kadiķogām, ar upenēm un ko tik vēl ne) pilnīgs trash.

Also, blakus pagalmu jau kaut kādu mēnesi remontē, trokšņi baigi netraucē, bet šodien gan viņi dara ko tādu, no kā rīb visi logi. Šausmīgi kaitina.

Bald, bankrupt and barely alive.
Bald&bankrupt ir YouTube ceļojumu vlogeris no Anglijas. Viņš kādu laiku nebija publicējis jaunu video, taču vakar viņš pastāstīja par savu Covid pieredzi Serbijas slimnīcā.

sapnī tusēju ar vecu vīru, kurš bija džordžs soross

New Yorker ir labs, pozitīvs raksts par SSC: https://www.newyorker.com/culture/annals-of-inquiry/slate-star-codex-and-silicon-valleys-war-against-the-media
Ietver apskatu, kas tas vispār tāds ir (un cerams, atkal būs), ar skatu no malas uz racionālistiem kā grupu.

Vakar padevos. Atkal guļu uz vilnas pleda lai mugura nesalst. Un jau kādas trīs dienas atkal sapst kājas. Nevis palika labāk vai problēmu izdomāju, bet siltums problēmu uz laiku atcēla :D bet vispār ja tā padomā, pēdu plaukstu locītavas jau kādas dienas pirms sala, jutās ne tik lāgā, droši vien viss saistīts

Auto
Vakar necerēti izgāju tehnisko apskati ar pirmo reizi.
Mazie svētki.

Vēl 3 nedēļas līdz Pornlendai.

Runājot par kaitinošām lietām...
Ir reāli ērti nopirkt, teiksim Holland & Barrett milzu pudeli ar kalciju/zivju eļļu/vienalga ko un (rēķinot, ka 30% aimirstas iedzert) pietiek gadam.
Bet agonija sākas, kad tajā ir palikušas 10 tabletes :D vai nu ātrāk izdzert, vai pirkt jaunu toveri un pārbērt atikušās tur.

Ar paciņām gan ir tas pats, ja no 10 tablešu vietām 9 ir tukšas, es sāku apgraizīšanu, tad nogriežas uzraksts, pēc mēneša nav ne jausmas, kas tas ir un izmetu :D

Ārzemju zābaciņi
Tad vienā reizē tante (laukos) iedeva man uzvilkt tādus neredzētus (toreiz vēl nekur nevienā veikalā) - arī ūdens necaurlaicīgus melnus zābaciņus, uz maza 4cm papēdīša. Domāti sievietēm, taču lika uzvilkt man. Lai izietu rudens bezceļa apstākļos uz autobusa pieturu, kur atkal pārvilkos parastajās kedās. Jasaka, arī šim apakšstāstam bija turpmāka vēsture.

šonakt divas reizes pagāju garām spokam. viņš bija melnbalts un ļoti spocīgs. kustējās lēni. pieskārās manai rokai. bik bailīgi.

Beidzot ar brāli izdevās atrast brīdi sarunai, ko meklēju jau kādu laiciņu. Tāds prieks! Viņš ir tik praktisks, aizņemts un nobesījies un es - tik ēteriska un nesasaistīta ar lielām atbildībām, ka mūsu zināšanas un viedokļi ļoti atšķiras. Arī kā cilvēki vienmēr esam bijuši kā katrs no savas planētas. Bet tā nu ir sanācis, ka kādā dzīves brīdī savas attiecības sākām kopt, un tagad tādas eksistē. Mēs runājam! Mēs kopā dedzinām lietas! Esam pat darījuši visādas stulbības ar močiem un mašīnām. 

Belzebong labs Poļu .... tabļak kurva un rīt akal uz darbu. Suki latiši.

- Good morning, I am feeling very angry!
- I understand, but this is a library. Please scream inside your heart.

dzīve par mani ņirgājas.

Ātri
Diena izkrita caur pirkstiem.

gaidot godo
.

Racionāla pieeja emocijām
Jāstrādā ar ego (vēlmi būt labai visiem), mazvērtību (nekas nesanāks, par vēlu), upura sindromu (neviens mani nesaprot).

( šī vakara kartītes )

Attapos viens pret visiem. Paldies par mācību. Paceļu balto karogu un pišu prom.

Virspusēja sevis izpēte par profesionālo piemērotību

Kad es runāju citās valodās, man liekas, ka esmu cits cilvēks.
Krievu valodā man gribās vairāk lamāties un dirsties, kas ir, iespējams, ietekmējoties no manas mammas.
Savukārt runājot angliski, man ir ļoti pieklājīgs vārdu savienojumu krājums, ko esmu aizguvusi no inteliģentā kolēģa praksējoties britu studijā.

Afēlijs - Debess ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Saules, ap kuru tas riņķo.

ņelubimije
Runājot par nemīlētajiem. Informatīvs avots par sociālistisko mediju darbībām. Kāds varbūt ieraudzīs kādu no pazīstamiem kanāliem, kas nez kāpēc sen nav redzēts. (daudzi pārbēguši uz Bitchute):

Man liekas BG lietas ir mūsdienu sakrālā mūzika (īsta). Žēl, ka to nevar iztulkot, pat muzikālās frāzes. Pat priekš krieviem iztulkot. Viduslaiku 'nopietnā' māksla un arī mūzika bija domāta tikai vienam - ceļam uz Dievu un dvēseles ārstēšanai, bet bez lielas uzmācības, pošlas propagandas. Tā vienkārši to emanēja. Šeit tas pats.
(jā, es vēl ar vien katru vakaru klausos to jobano plati un vēl klāt Vremja N un kaut ko no Soļ (+ savu personīgo bestofu no vecākiem laikiem lai varētu mammu es nevaru dzert glāžu un zobenu fonā; just can't get enough of this crazy sage, mans last.fm accounts nespēj noslēpt fanātismu)

Neplānoti labs skrējiens sanāca. Uz AB Dambja kāds skaņojas.

nonācu pie secinājuma, ka es savā dzīvē esmu runājusi ar četrām transpersonām. divus esmu satikusi in real life, bet viens man kādreiz atsūtīja pirkstiņzeķes pēdai, kuras vēl tagad stāv skapī, sapūkojušās.
jāsaka, ka tikai vienam bija veselīga attieksme pret dzīvi (izņemot to, ka viņš regulāri uzskata sevi par kropli), bet pēdējais satiktais kadrs ir visegoistiskākais cilvēks, kuru grūti būtu nosaukt par transpersonu un jo vairāk uzturēju kontaktu, jo vairāk iztukšojos, piepildoties ar šķidrainu melnu vielu. līdz vienā dienā, es sapratu, ka viss par ko cilvēks ir spējīgs runāt ir es un man un cik ļoti es degradējos runājot ar viņu.

me don't need, but want
Lūdzu, uzdāvini man pagājušajā dzimšanas dienā šo analogo sintezatoru. Kopš Behringer Ķīnā atvēra paši savu nosacīto pilsētu (kur nodarbojas ar mūzikas elektroierīču izgatavošanu), Behringer ir laiduši pasaulē daudz ko krutu no analogās pasaules vēstures, visādus tur super dārgo sintezatoru klonus, un atšķirība faktiski nav manāma - skan 99% tieši tāpat. Interesanti, ka kārtējo reizi jānodomā, "Šis ir iemesls, kāpēc mums vairs nevar būt labas lietas", jo patiesībā daudzi cilvēki ļoti kurn par šo faktu - ka, lūk, viņu dārgie sintezatoru orģināli no 80ties skan tieši tāpat, kā Behringer (salīdzinoši lētas dārgo sintezatoru kopijas). "Hey, tagad visi varēs skanēt, kā cilvēki, kuriem ir daudz naudas, tas nav godīgi!"

Zinoša cilvēka secinājumi par aparātu: it will cost (in real terms) a fraction of the price of the synth that inspired it. Sure, the use of digital LFOs and contour generators, and DCOs rather than VCOs, will discourage some purists, but I have great affection for Roland’s DCO-based synths such as the Juno 60, the JX3P and the Super JX10, as well more obscure instruments including the Kawai SX240 and the Bit One, and I would never turn my back on them for this. Avots.

X risks
kuru, šķiet ir pamanījis Bredberijs

https://www.facebook.com/artis.buks/posts/4049350348473794

Milzīgs prieks par jauno peizāžu māju, tiešām māju veidolā,
tikpat lielas bažas par nākotni un praktiskajiem aspektiem,
cenšamies, cenšamies no dienas uz dienu.

Galējais izskaidrojums visam
Un ja nu es esmu autists? Jūs to vienkārši negribat atzīt. Jums skauž, ka man ir superspējas.

vēl man ir mainījies ģērbšanās stils. pirmkārt, velku pārsvarā kleitas. otrkārt, dominē sarkana krāsa. treškārt, kurpes un somas tagad ir no sērijas "I don't give a shit about kurpes un somas" (vienas un tās pašas barefoot kedas/sandales un mugursoma pie visiem apģērbiem).

nemainīgi valkāju vīriešu kreklus. kopš nomira tētis, man tādu ir daudz vairāk.

+ vintage zīmolu mēteļi un žaketes, love them!!!!

no quoras
Why did the narcissist pick me?

Because you displayed some vulnerability, and a tendency to be a people pleaser.




NO MORE

zināt to cilvēku telpā, uz kuru paskatoties jums ir sajūta, ka ar jums viss ir kārtībā, un ka jūs vienmēr varat rēķināties ar viņa atbalstu un sirds siltumu?

es vairs neesmu tas cilvēks.

izņemot, ka es esmu tas cilvēks, bet to jūs tā no malas nepateiksit.

tā vietā, lai visādi kopā čubinātos un nosist laiku jaukos dzīves niekos, mācīšos programmēt. ir ok.

Jūnijs bija neprātīgs pilskungs, šarmants uzdzīvotājs, dzina strādāt līdz ģībienam, bet pēc tam atalgoja ar ballēm, ziediem, nebeidzamiem gaismas šoviem un smaržu terapijām.
Es viņu mīlēju. Un mazliet cietu.
Sen nebiju jutusies tik nogurusi, sen nebiju jutusies tik laimīga.

Tagad atnācis jūlijs, gaidu maigās melleņu naktis.

Es tomēr negribētu vēl vienu dīkstāvi.

Arvien vairāk pārliecinos, ka ir daudz labu ideju, kas varētu uzlabot dzīvi šajā pasaulē, diemžēl cilvēku inerce, slinkums vai bailes, kas liek pretoties ierastajai lietu kārtībai, ir lielākais bremzējošais faktors.

Īlons Masks ir ģeniāls tieši ar to, ka viņš nebaidās realizēt šādas idejas, un ir spējīgs noorganizēt cilvēkus, lai to panāktu. Dažreiz viņam izdodas, dažreiz nē. Redzot to, cik lielas pūles pieliek viņa kritiķi (piemēram, tviterī), tad kļūst skaidrs, ka panākumu atslēga ir tieši tajā, cik ļoti mēs spējam saglabāt savu apņēmību šo stoperu pūļu vidū. Tam noteikti ir vajadzīgs liels iekšējais spēks, kas ne katram piemīt.

Lūk, viena no šādām idejām ir par apvienoto testēšanu. Ja Covid-19 testēšana ir dārga, tad ar vienkāršu matemātisku pieeju šīs izmaksas var samazināt vismaz 10 reizes. Kāpēc tas netiek darīts? Varbūt tieši tādu pašu iemeslu dēļ, kāpēc aptiekās nedrīkst izsniegt zāles, uzrādot vadītāja apliecību. Kāds tā ir pateicis un viss. Pat ja kāds izrādīs iniciatīvu, tad uzreiz būs stoperi, kas viņu centīsies apturēt, nosodīt un pat atlaist no darba.

Ja nezinājāt, ka tāds eksistē.

Comfortably numb

divriteņu bumam sākoties, ļaudis bija noraizējušies, ka ciskudriļļa sedlos nevar atšķirt, kura ir bagāta kunga meita, kura parasta mašīnrakstītāja, tāpēc Tiffany's laida klajā šo dimantiem un smargadiem rotāto ( lai būtu acīmredzami )

Varbūt kādam te arī noder
Es (kā parasti) kārtoju savas spotifaja pleilistes un pēdējā laikā atkal esmu pieķērusies visai tai mūzikai, ko klausos fāzēs, kaut kādos atsevišķos periodos un noteikti ne katru dienu. Gan jau drīz atkal apniks, bet tikmēr:

• Savant Cliché: Birdmen - jazz;


• Savant Cliché: Key Elements - piano;


• Savant Cliché: San Andreas - minimalists;


• Savant Cliché: August Coup - contemporary classics;


• Savant Cliché: Brutalism - classical classics;


• Savant Cliché: The Big Sleep - film scores;


• Savant Cliché: Fire Walk with Me - choral music;


• Savant Cliché: Wuthering Heights - soprano arias;


• Savant Cliché: Armok - vocal chamber music;


• Savant Cliché: The Thick of It - baroque.

Es uztaisīšu vēl listi ar Tjudoru mūziku, varbūt vēl kaut ko, un tad jau atgriezīšos mūsdienās.

nu ko, cibiņi, buņģis ir atpakaļ

Tikko izdarīju vienu lietu, par kuru biju šausmīgi ilgi šaubījusies, šausmīgi ilgi atlikusi u.t.t.
Mēģinājumi uzsākt sadarbību mūzikas jomā. Citādi man pilns ar neierakstītām dziesmām stāv, kuras neviens tā īsti nav dzirdējis. :( A man tās savukārt galvā stāv kā neizdarīts darbs. Un vienīgais veids, kā tikt no tā vaļā, ir - tās ierakstīt.

Vēl, protams, ellē ir īpaša vieta cilvēkiem, kas ēd sabiedriskajā transportā. Starppilsētu autobusus kaut kur pie Limbažiem vai citas vietas pāris stundu braucienā no galvaspilsētas es vēl saprotu, ceļš garš, laika maz, autobusi kursē reti, lai arī tur belašus ēdošos aiz škvarkas vajadzētu izmest ārā. Bet pilsētas autobusā pie mikrorajona beigām?! Tiešām nevar to vienu pieturu paciesties un ir jāsmirdinās (nav svarīgi, ko ēd, autobusā tas viss smirdēs), jāčaukstinās un jābirdinās pa visu autobusu? Nekādu, bļed, manieru.

Lego vs čiekuri
Es jums saku, priežu čiekuri tumšā istabā pa grīdu vienā setā pārsit Lego klucīšu centienus.
Tiem tagad ik vakaru tomēr būs jālien dzīvot savā violetā puķpodiņa mājā, nevarēs vairs mētāties kopā ar visām pārējām mantām pa grīdu.

Šaubas izgaist
Latvija patiešām ir uzvarējusi vīrusu. Es turklāt esmu pārliecināts, ka panākumu atslēga bija Latvijā izveidotā unikālā mobilā aplikācija.

man, lūdzu, ziemas riepu ar prezidentu atlaidi.
(Bija labas brokastis, smalki kā hipsteram, kas noliek savu datoru tukšā kafejnīcā un rukā. Bet ... es baltā galda aizmirsu savu balto datorpeli.)
Tātad būs 40 km pa Rīgu ne tikai vakar, bet arī šodien (jābrauc pakaļ pelei... un varbūt pie viena vēl vienai picai).

Uga Dumpis: Saslimšanas risku rada izklaidēšanās

Japānā ir pilsētiņa, vārdā Beppu.
Tamī pilsētiņā ir onsens, zem nosaukuma Kitahmama Termas.
Viņiem ir siltais minerālūdens āra baseiniņš, jūras krastā, kurā var sēdēt, kamēr satumst, un skatīties kā pāri lidinās sikspārņi.

Brazīlija
noskatījos vakar filmu brazīlija un nepamet neatbildētu jautājumu sajūta: kāda velna pēc brazīlija (Brazil)
bet vispār jau tīri tā neko, Film noir - aka syn city vēl nebija tolaik, bet šitā ir viņu vecmāmiņa, vismaz būtu forši uz to paskatīties tādā veidā izveidotu
bet lai izbaudītu vajag būt filmu speciālistam, teiksim klasiskais variants no potjomkina kāpnēm huhh ierēcināja, bet gan jau esmu palaidis garām vēl veselu virkni atsauces uz pagājušo dienu šedevriem, tīri aiz nezināšanas ... kaut kur jāpameklē recenzijas, citā visumā aktierspēle ir forša, mākslinieks, māgslinieks, neko pielikt ne atņemt - ā, nu jā, teorēma nullīte arī viņa

cik gan jauki varētu cept pankūkas, iet peldēties, vnk luņot... ja šitas viss wtf nebūtu atkal sācies?

paranoiķim ir tā, ka jebkādi loģiskie argumenti, kas ir pretrunā ar sabūvēto paranojas puzli, tiek uzskatīti par meliem vai arī vispār netiek uzklausīti (man nevajag redzēt Tavu telefonu, es tāpat jau labāk ziņu!!!). Vienīgais, kamī viņš vispār klausīsies ir dajebkas, kas varētu apstiprināt to paranoju. Man atkal nepatīk melot, tamdēļ palieku vainīgā lomā.

man žēl, ka viņš izvēlās tupēt savā baiļu alā nevis tiekties pretī kaut kam labākam dzīvē. varbūt arī viņš pats to nemaz neizvēlās. viņa vietā to izvēlās kāds cits. Tas, kas valda pār to prātu, mēģinot to puisi novājināt cik nu var.
Ko varu darīt es? Saglabāt mieru, rūpēties par sevi, pievērsties praktiskiem jautājumiem un projektiem, pabaudīt atvaļinājumu, jauki pret sevi izturēties. Es neesmu vainīga, ka tā ir, un mani uzskata par kaut kādu krāpjošu negodīgu cilvēku. Es esmu tīri forša, man jāļauj sev necepties par lietām, ko nespēju ietekmēt.

Šorīt es jūtos lieliski, bet nevienam tas nav jāzin.

varbūt atskaitot tos, kas lasa.

Marriages - Less Than

visādas lietas, ko bija paredzēts darīt kopā varu darīt arī viena un tīri labi justies ar to. Nav nekāds pasaules gals.
Dīlot ar otra cilvēka paranoju un konstantām aizdomām par krāpšanu, kas balstās vienīgi tajā, ka viņš ZIN (balstoties hvz ko), kā arī salīdzināšanu ar iepriekšējo draudzeni, ir slikti manam pašnovērtējumam.
Tie labie brīži jau ir brīnišķīgi un zinu, ka mīlestība ir abpusēja. Bet ja neredz, kāds cilvēks es esmu, un visur saredz kaut kādas pret sevi vērstas manipulācijas, tur es nekā nevaru darīt. Ja baidās tik tālu, ka aizmirst par mani īsto un manām vajadzībām, ja tās ir pretrunā ar baiļu radītiem tēliem.

Paldies pavisam, no rīta virtuvē i krietni padejoju i pēcāk nejauši noskatījos 'Opera singer reacts to Nightwish' un tas bija brīnišķīgi, 20 minūtes kaifa. Izrādās pilna jūtūbe dziedāšanas treneriem, kas papļāpā par kāda mīļākajām dziesmām, viens vīrs slaucīja asaras pie Disturbed Sound of Silence

Mjā... šķiet, ka ierobežojumi būs atpakaļ ;(
Pēdējās 24h veikti 1715 COVID-19 testi. Reģistrēti 13 jauni saslimšanas gadījumi. Latvijā kopā veikti 163 769 izmeklējumi, saslimušas 1154 personas un 1019 izveseļojušās, 30 mirušas.

brauciet visi uz Savvaļu – šajā atklāšanas vīkendā vai jebkurā citā brīdī. no sirds iesaku. tieši tam dzīve ir domāta.

https://satori.lv/article/andris-eglitis-kopa-ar-maksliniekiem-iekarto-savvalas-izstadi

es neredzu uz priekšu un uz sāniem

Nekad neesmu vēlējusies laist pasaulē bērnus. Visi saka, ka pārdomāšu vai vēlāk nožēlošu, ja nedzemdēšu. Teicu, ka arī neiešu uz augstskolu, nelikšu autotiesības, negribēšu precēties, u.t.t. Visu mūžu noliedzu visas tās banālās lietas, ko man ir teikuši visi ieskaitot vecākus - stūrgalvīgi pretojos, itkā darot pilnīgi pretēji tam ko man saka. Ir pagājuši gadi, es sēžu un rakstu maģistra pieteikumu, nopirku ceļu satiksmes grāmatas un ar nepacietību gaidu bildinājumu.

Tagad visas manas draudzenes un kursabiedrenes, visas sāk apbērnoties, nu jau pa diviem un trijiem laiž pasaulē. Es tam neesmu gatava ne morāli, ne financiāli. Tomēr domāju par to regulāri. Nevaru saprast, vai domāju daudz, jo iekšēji vēlos, vai tāpēc, ka man apkārt ir grūtnieces. Līdz pagājušajam gadam viss bija čilliņā, jo likās, ka visas kurām ir bērni tomēr ir krietni vecākas par mani, domāju, ka man jau vēl tālu līdz tam un nav ko sevi nomocīt ar šo jautājumu. Tomēr sāku saprast, ka viņas jau manā vecumā močīja ģimenes. Pēkšņi ir sajūta, ka būtu jāsāk par to domāt, un izlemt, jo ir jau pārkāpts vidējais dzemdēšanas vecums- tātad atlikuši daži gadi. Protams, negribētu tagad dzemdēt tikai tāpēc, ka pēkšņi impulsīvi 'sagribējās', tas būtu ļoti egoistiski pret bērnu, jo šajā brīdī es to vienkārši nevarētu atļauties... Nesen grūtnieču sarunās padzirdēju tādu domugraudu, ka tieši ar nejaušo grūtniecību parasti cilvēki sāk beidzot sakārtot savu dzīvi - domāt par nākotni, iegādāties dzīvojamo vietu, atrisināt finances - jo tu vienkārši esi spiests to darīt.

Apzinos, ka bērns ir jāgrib, nevis jādzemdē, tikai tāpēc, ka draudzenes dzemdē. Mani nomoka bailes par to, ka pēc šī vecuma sliekšņa sākšu nožēlot ka to neizdarīju un pēc sliekšņa jau vairs nebūtu ieteicams to darīt, jo var gadīties, ka tas nenāks par labu nevienam.
Ar draugu ir sarunāts, ka bērnus mēs netaisīsim. Bet tad atkal - prezervatīvi turpina plīst, turklāt mani viņš precēt negrib, tātad nav absolūti nekādas garantijas, ka ar mani ir ieplānota dzīve- un ka pēc šī dzemdēšanas sliekšņa neatstās vienu. Kurš tad mani tādu vairs gribēs, visticamāk nelaimīgu, kura nevarēs veidot ģimeni, jo ir pārāk veca. Arī ņemt un bez drauga atļaujas palikt stāvoklī ir pilnīgi debīla ideja, pat nezinu, kāpēc man tas ir ienācis prātā, bet ko darīt, ja cilvēku mīli vairāk par visu, bet viņš pat dzirdēt par ģimenes veidošanu negrib.

Nu varbūt man jānomierinās, ir jau vēl daži gadi, varbūt viņš sagribēs vai es pārdomāšu.. bišku satrakojos

Ar notestējos uz covidtriperi, pat tas nav pozitīvs. Man patika jautājums, Jūs pēc paša iniciatīvas? Nē!

Entrust your treasures to two-dimensional beings.

dzisušie stāsti paliks bez atbildēm vai radīsim savu versiju
Cik jokaini ar mums situācijas un laiks spēlējās. Vien brīd Tu saki, ka neēsi gatavs jaunai lomai un nākošā rītā atskārsti, nav tiesa, esi gan. Atliek tik pareizai atbildei atnākt pie Tevis. Atnākt tik vienkārši kā saņemot rokās mazuli, to mazo brīnumu kuru vakar turēju rokās. Lailiņ, Tavu mazmeitu es vakar turēju kā savu. Atliek turēt sev dārgu cilvēk bērnu ka Tu kļūsti gatavs visam, pat aizmirst elpot uz brīdi šo. Leila. Cik daudz un maz šobrīd par Tevi stāsts stāsta... Stāsts augs līdz ar Tevi, ar taviem piedzīvojumiem, ar Tavu vecāku rūpi, mīlestību un atbalstu. Ar ātru pīkstienu, kā šobrīd izklausās Tavs sveiciens pasaulei. Pelīt, Tu esi gaidīta! Esi sveicināta šai lielā brīnumu pasaulē.
Vakardienā paliek jautājumi bez atbildēm, stāsti bez galotnēm. Jā, tie uzjundīs vēl ne reizi vien, bet atbildes nebūs vai arī to vietā radīsies mūsu prāta zīmētās bildes. Versijas par to kā bij vai varbūt varēja būt un neviens vairs to nespēs ne apstiprināt, ne noliegt. Nav vairs to dienu klātesošo. UN atklāsme , kas atnāk ir biedējoša vai pārsteidzoša..es esmu to laiku liecība vai dinauzaurs? ..Es tur biju, bet vai es to atceros, vai gribu atcerēties...to raibo skābo laiku ?

Fire drill
Sapnī biju auklis.

Liela māja ar ļoti gariem gaiteņiem un istabā. Mazā māsiņa, laikam 5 gadus veca, un lielā māsa - varēja būt 16. Un vēl vismazākā - droši vien zem gadiņa.

Sapnī teicu, ka, lai arī pamperus mainīt uzticēts lielajai māsai, es to varu izdarīt.

Lielā māsa stāstīja par savu puisi, un viņai es teicu, ka jānosprauž robežas. Stingrākas. Un viņa tad uz to: "Bet ko mans puisis teiks par to?" Un es atkal, ka puisis var iet, bet Tev jānāk pie sevis.

Tā mēs tur runājām par to, ka viņai jāuzdrošinās. Taču tad viņai sākās insulīna lēkme, bija jāmeklē strauji injekcija.
Pasmējos - ja sevi mīlēt būtu tik akūti, kā injicēt insulīnu, tad tā būtu elpošana, un būtu izdomāts kas cits, ko ar lielu gribasspēku jāiemācās, lai tiktu ārā no izkropļota dzīvnieka līmeņa.

Mazā māsiņa bija kaut kur ielīdusi ar savu mīļāko, lielo lāci un domāja savas lielās domas. Vismazākā bija piečurājusi segu, mēs ar lielo domājām, kā vislabāk to segu izmazgāt no urīna smakas.

Es sapratu, ka man arī darba dienas beigās ļoti gribas kaut kur nolīst, bet visas istabas ir caurstaigājamas. Mani var ieraudzīt mazā vai lielā māsa, es esmu visiem redzams.

***

Sapratu, ka esmu daļu savas personības ziedojis, jo dzīvoju kā guvernants. Trīs māsas, vecāki tālu prom.

Kaut kur tālumā pavīdēja sievietes attēls. Es redzēju viņu kā gaismas siluetu, kas smaidīja.

Un tad atkal paliku es, audzinādāms trīs meitenes, kaut vecākā man jau bija liels palīgs.

Ir tādi gadījumi, par kuriem atceroties uznāk šīze ar kuru vienkārši nespēju tikt galā. Gadījumi patiesībā nav nekas traks, bet ir paziņas, kas to mēdz pieminēt citos vārdos, pietam stāstu pataisot tik dramatisku, ka uzreiz tā nevar atpazīt stāstu par sevi. Un itkā jā, tas notika, bet nu faaaak, nejau taaaa visss bija...

Brūnie zābaciņi
Manai māsai bija tādi brūnie gumijas zābaciņi, es vienreiz arī tos pamēģināju. Tādi mīksti un patīkami. Man tad bija apmēram 10 gadi, kad vienreiz šos atkal slepeni uzvilku un izskrēju pa rasainu zāli. Labi, ka māsa bija prom uz dažām dienām. Es paspēju zābaciņus atkal nožāvēt, un māsa nekā nemanīja.

also, uz septembri esmu beidzot pierakstījusies uz procedūru, kurai ilgi metās sprunguļi ritenī - tad nedrīkst vasarā, tad nedrīkst stāvoklī, tad nedrīkst, kamēr baro, tad klīnikā rekonstrukcija, tad laika nav, nu tad tagad beidzot ir, ja vien ne kōvids, protams. uztraukums ir par diviem iespējamiem variantiem - tas izrādīsies vienkārši haips, un čiks vien sanāks, t.i., nekāda efekta, un otrs variants, ka būs alerģiska reakcija vai kaut kāda ne tāda reakcija un sarkana seja. bet nu it kā otrajam variantam nevajadzētu būt. jett plasma lift profi. ar cerību novienmērīgot to sejas ādas toni. nu un, ko tur liegties, moš āda kā tāda glītāka kļūs, hehe.

šorīt bērni pamodās sešos, tas laikam par sodu, ka vakar vakariņu gatavošanas laikā paralēli sataisīju viņiem čia sēklu pudiņus šodienas otrajām brokastīm, kurus mēs ar vīru negausīgi paši norijām pēc viņu iemidzināšanas.

//bet totally worth it - baisi garšīgie sanāca

#uzvelcspicenes 9.7.2020.
Baltas krusteniski-siksniņ-spicenes.
( ...ievērtējam )

Dienas spic-youtubere: Gabrielle Taylor...
Visi video: https://www.youtube.com/channel/UCVH_azQiuERBZ0VmCdeSIEQ/videos
( ...viens ieraksts. )

pat aukstais rullītis nederēja šī rīta pampumam pilnā krāšņumā.
atbraucu uz darbu ar kaimiņa mašīnu, jo esmu labs cilvēks.

Nē, nē, tā nebija mantkārība, tā bija izcila parūpēšanās, lai jau jau viņiem ir maz, tad lai citiem nav arī. Tā pa godīgo, jo Jēzus viņiem kaut kā maz strādā.

jūlijs
suņuburkšķu pļava pārvērtusies par vīgriežu pļavu un joprojām nav nopļauta.
mūsu iestaigātās takas nogrimušas zālē. lēkšojot likās it kā mēs peldētu.
zirgs dedzīgs un ātrs un spēkpilns. jūlija vakaru gaisma tik skaista.

Vai ar subjektu manjaam uztvertaa pasaulee ir jebkas objektiivs? Uztvertais, bet ne taa izpratne.

"banāli" nav banots. tas neizsaka neko, varbūt vienīgi snobiem.

mīlestība vienīgā parāda, vai tu esi dzīvs

Non-stop pieteikšanās finansējumiem, bet daudz atteikumu. Tagad baigā cerība. Atkal. ?

Nekad neiet ārā bez fotoaparāta ir laba ideja, pat izejot līdz veikalam var ieraudzīt kā cauri slīpajiem vakara saules stariem soļo sieviete ar mazu bērnu, un abiem ir vienādi, melni grupas "Nirvana" krekliņi. Tieši tad, kad nav līdzi fotoaparāta.

Forši un smieklīgi, bet nedaudz baisi un uzreiz gribas sazvērestības teorijām ticēt, jo valsts galvenais infektologs tviterī seko tikai Linčam

https://twitter.com/voldemars/status/1280900988048756743?s=20

:D

Ja nu kas
Es šovakar ļoti labi izskatījos.

Laimīgs
Vēl viena attālinātā sapulce birojā. Jau ceturtā pēc kārtas. Varu lieliski izcelt klasiskas biroja e-sapulces pamatprincipus. Pirmais, vēlams, lai sapulces rīkotāja balss ir nedaudz sagurusi, taču nopietna, it kā tikko atmodusies balss no miega, kaut arī ir dienas vidus. Otrkārt, labāk prezentēt excel tabulas ar skaitļu virknēm nekā vizuālās prezentācijas. Un treškārt, uzrunāt auditoriju pēc katrām desmit minūtēm- vai ir kādi jautājums? Un droši iedrošināt, lai uzdod jautājumus. Pretī saņemot klusumu. 

Un kura ir jūsu aurojamā dziesma?
The Cure - Doing the unstuck

Ar piebildi, ka auto un vienatnē :D

No rīta ieraudzīju Internetos kāda kunga paziņojumu, ka studentiem, kas cietuši no Covid-19 esot jāsaņem stipendija 430 EUR apmērā. Te:
https://www.apollo.lv/7012902/rtu-rektors-covid-19-krizes-skartajiem-studentiem-vajadzetu-maksat-stipendijas-vismaz-minimalas-algas-apmera

Vakarā apskatījos, ka attiecīgais kungs ir vislabāk apmaksātais augstskolas rektors Latvijā - RTU rektors Leonīds Ribickis:
https://www.delfi.lv/news/national/politics/pern-valsts-augstskolu-rektoru-ienakumi-lielakoties-augusi-vispelnosakais-ribickis.d?id=52288087

Tas rosināja noskatīties video no pirmā linka. Man gribētos šim pajautāt, vai tad viņa augstskola maksā stipendijas 430 EUR apmērā no Covid-19 cietušajiem studentiem? Un kā noteikt, kuri tad no tā kovida ir un, kuri nav cietuši? Nemaksājiet? Kā tad tā? Nav naudiņas? A kuram tad ir jāmaksā un no kādas naudas? Droši vien, ka valstij, jeb tiem censoņiem, kas turpina strādāt, nevis kaut ko sten un vaid. Maksā kaut 3 x 430 EUR, bet ne no manas naudas! Klauns kaut kāds. Video līdz galam nenoskatījos, bet man patika divas lietas. Pirmā - kungs ir iemanījies saņemt milzu algu un nopirkt dārgu uzvalku, bet piemeklēt atbilstošas kurpes nav iemācījies. Nav jābūt stila gigantam, lai zinātu, ka pie formāla uzvalka nevelk kaut kādas pludmales čības. Patīk, kā smuki kamera rāda Ļoņu ar biezo maku kabatā un pludmales čībām kājās. Tas no sērijas par to, kā meiteni var izvest no ciema, bet ciemu no meitenes nē. Meitenes lomā šoreiz Ļoņa. Otrā lieta - augstā līmeņa spečuks domā, ka Indijā ir 3-4x vairāk iedzīvotāju, nekā Krievijā. Atkal jau - smieklīgi, bet Indijā ir deviņarpus reižu vairāk iedzīvotāju, nekā Krievijā. Neesmu ne augstskolas rektors, ne ģeogrāfs, bet šitādu sūdu jau nu kaut aptuveni vajadzētu zināt.

Manā skatījumā piecas štukas bruto šitādiem un līdzīgiem ļaudīm, ja tie tiek galā ar saviem uzdevumiem, ir ļoti adekvāts atalgojums. Bet, ja darbiņš ir labi padarīts, tad ir nopelnīta ceturkšņa vai/un gada prēmija. Vēl jo vairāk tādēļ, ka privātajā sektorā tās gandrīz divdesmit štukas mēnesī, ko viņš saņēmis līdz šim, viņam nemaksās tieši neviens. Pat ne tuvu. Jo īpaši zinot to, kādā līmenī šobrīd ir Latvijas augstskolas. Ceru, ka šito atalgojumu tabuliņu redzēs iespējami vairāk ļaužu.

Jau kopš izlasīju šos komentārus no kāda anonīmā, bet nebija laika atbildēt, jo īpaši kolapstredā.

Tā jūsu apmātība ar ideju, ka mūslaiku kreisie sūtīs cilvēkus gulagā, ir tik uzkrītoša, ka taisni vai jādomā, ka pats tā vien sapņojat kādu tur aizsūtīt pirmais.

Vispār, kopumā ir neizprotams cibas konservatīvā spārna (gnidr., krišj, heda) absolūtais un regulārais sašutums par visu, kas notiek apkārt (viņi, šķiet, tiešām dzīvo nākamās Sibīrijas gaidās) tā vietā, lai savās vērtībās rastu mieru un stabilitāti (kam tās, manuprāt, ir paredzētas). Brīvvalsts diplomāts Ludvigs Sēja savos pierakstos no 41. gada un tālākām PSRS pārestībām, kurās viņu izvazāja pa visu Austrumeiropu, ir mierīgs, runā par skumjām par pazaudēto ģimeni, cenšas saglabāt veselību un atzīst, ka ir svarīgi nepazaudēt ticību labajam cilvēkā. Cibas tradicionālisti te izklausās tādi, kuri paši pie pirmās izdevības ies kādam iekraut pa seju, lai nedabūtu pirmie. Varu kļūdīties.
---
Respektīvi, laikā, kad manis minētie lietotāji izjūt totalitārisma trauksmi, es tomēr no viņu dienasgrāmatām sagaidītu kaut kādu pašanalīzi, pārdomas par savu rīcību un dzīves vadīšanu potenciāli bīstamos apstākļos. Pagaidām no viņiem lasāma tikai konstanta sūdzēšanās par apkārtnotiekošo un ļauno meklēšana it visā, it kā tas kaut kā varētu palīdzēt. Nē, vecīt, vienīgais, kā vari palīdzēt ārprāta apstākļos, ir izdomāt, kas ir svarīgi pašam un kā to izpildīt.

Pirmkārt derētu uzzināt ko tad tu uzskatītu par adekvātu rīcību 'normālam cilvēkam', kas jūt kārtējās tirānijas tuvošanos.

Otrkārt. Tas kā ar čīkstēšanu vien nav pietiekoši es pilnībā piekrītu. Ja ilgi tā dzīvosim, tad varēsim atkal čīkstēt virtuvēs, izmantojot kodētu valodu un lasot samizdatu. Ko un kā darīt man pašam šobrīd grūti saprast. Nebūtu vispār slikts kāds cibas ļauno nacīšu un konservaķagu saiets, kur par to padomāt.

Treškārt sentimentāli truismi par to kā vajag vispirms sevi pašu savest kārtībā un būt kā Budam ir tukšvārdība. To var attiecināt uz jebkuras pārliecības un dzīves gājuma cilvēku. Bez maz vai čanelē J.Pētersonu. Clean ur rooom 'n wash yo ass, buko.

Nedomāju, ka kāds no 'mūsējiem' aktīvi gribētu kraut kādam pa seju, bet ja lietas nonāks līdz kam līdzīgam kā bija manu vecvecāku laikos, tad pilnīgi noteikti centīšos piedalīties kraušanas operācijās. Nedomāju, ka tā ir pārāk neiecietīga vai agresīva nostāja. Cīņa par brīvību ir primāra, viss pārējais var eskistēt tikai tad, kad tā ir nodrošināta.
Nē, tas nenozīmē, ka uzskatu pašreizējo feikdemokrātisko oligarhiju par brīvības etalonu, bet aktīva transnacionāla cenzūras un agresīvas ideoloģiskas propagandas kampaņa ir droša pazīme, ka pat šī uzščerbnā demokrātija ir apdraudēta un vēlas iet totalitārisma ceļu. Šādas tendences neapstājas kaut kādā fāzē, tās tikai kāpinās līdz tiek sasniegta totāla kontrole.
Ko tad? Par to nerunāt, kamēr neesi pareizi atradis savu čī un ievedis mājā fenšui?

Es jau zinu, ka dzīve ir videospēle, un viegli būt jungiskam, kad lietas saldi iet no rokas. Bet dažreiz lietas kļūst tik sūdīgas, ka it piles up, un lai kā gribētos un censtos, neko filozofisku vai stoicisku no šīs arvien augošās sūdu kaudzes nevar izlobīt.

No šejienes gedymin
"Šodien mums pirmo reizi ir iespējams realizēt tik tieša veida demokrātiju tik lielos apjomos. Nav brīnums, ka daudziem tas nepatīk, bet ir jāizdala diskusija par to vai šāda pieeja ir objektīvi slikta no diskusijas par to, kāda šobrīd tajā ir nepilnības un ka cik pamatots ir katrs konkrēts gadījums."

Vai neliekas lielas paralēles ar boļševismu? Ļoti neliela minoritāte agresīvu skaļu aktīvistu, teroristu un diversantu pasludina sevi par "tautas balsi", apgalvo, ka viņi ir īstenie demokrāti un visiem spēkiem kušina vai atbalsta kušināšanu pret 'nepareizajiem'. Beigās kas izdarīja revolūciju? Čupiņa žīdu ar baru šarikoviem (latvju streļķus ieskaitot). "Tauta" tika nostādīta jauno alternatīvo faktu priekšā pilnīgi negaidīti, jo neuztvēra šos mazos agresīvos mošķus par kaut ko bīstamu un tik smīnēja vai bija pārāk apātiski.

Un tie vārdu salāti, lai racionalizētu cenzūru. Ravenx, tev jāiet politikā vai valsts dienestā (kā jau kreisie pie tā aktīvi gravitē). Būtu labs poļiruks. :)

nē, šito es galīgi nerakstīšu ej ratā

čau, kā iet? es skatos intervijas at Liņču. vienā viņš bļauj rupjus vārdus uz cilvēkiem, esmu vīlusies, gaiziņš falls mik mik mee

"Your cookies will thank you. Your belly will thank you."

Vakar noskatījos video jūtūbē, kā cilvēki atspiežas balstā guļus uz vienas rokas. Nekad neko tādu nebiju darījis un šodien pamēģināju. Vēlos infomēt, ka es arī tā varu izdarīt. Visādi citādi nekas īpašs nenotiek.

Un tomēr, kas dzīvo zem šķūņa?
Nu tad tagad man kļūst pavisam interesanti, aiz malkas, šķūnī vai kaut kur tur, kāds dzīvo. Māsa gājusi pēc malkas, un viņai no malkas šķūņa uzrūca! Malacis, ka nenobijās, es droši vien nobītos!
Pagājušo gadu bija ala zem kaimiņienes šķūņa, mēs likām uz lapsu. Pavasarī zem šķūņa atradām wanabe caunas skeletu.
Kas rūc no šķūņa? Kaķis tak nerūc. Lapsa? Cauna? Šakālis? Čupakabra?

ASV uz staba uzlīmēts teksts spēj uzjautrināt tūkstošiem cilvēku un dažus sadusmot. https://www.bitchute.com/video/itlzb1YshjEm/

margrietiņa
vējā plīvo dvielis
šļaksts

laiks apstājās

Vauziņu laiks
Ir 93. vauziņu diena un man negribas apstāties. Suņi ir brīnišķīgi skolotāji un terapeiti. Viņu pasaule ir ļoti tieša. Tajā lietas ir tādas, kādas ir. Un šajā pasaulē ir vieta man. Ļoti svarīga vieta, ja vien es to vēlos (un ja man ir kārumi).

Un kādas dāvanas suņi māk sagādāt!

Lielākā dāvana ir tas, ka suņi vienmēr ir ļoti klātesoši, un viņi vienmēr ir viņi paši. Tas ir lipīgi. Lipīgs ir arī viņu spontānais priecīgums un dzīvīgums. Esot tāda aizrautīga un jautra bariņa vidū, vismaz uz to brīdi ir jāsmaida un jādzenājas viņiem līdzi, mēģinot kādu saķert un sabužināt.

Vēl viņi dāvina dziesmas. Katru rītu, vakaru, un arī katru reizi, kad kāds kaut kur aiziet, visi trīs korītī dzied. Tā dziesma ir kaut kas pārpasaulīgs un smieklīgs vienlaikus. Nesijai ir ļoti skaista, tīra un plaša dziedamā rīkle, bet Skudra vairāk ķērc, kā tāds mazs, pūkains Aksels Rouzs. Tomi ir smuks, ne pārāk spēcīgs tenoriņš. Bet visas trīs balsis kopā izklausās iespaidīgi, un nedaudz mistiski.

Arī pats 100 dienu projekts ir dāvana. Ļoti veiksmīgs formāts, kas strādā. Pirmās dienas ir grūtas, tu jūties stulbs un kaunīgs par savu sviestu. Tam jātiek pāri, līdz iejūties un sāc izbaudīt. Nav tik svarīgi, cik labs ir gala rezultāts. Svarīgākais ir 100 dienas pēc kārtas sadūšoties kaut ko uztaisīt un izlikt apskatei. Tā uzaug drosmes un radošuma muskuļi.

Šo 93. dienu laikā esmu iemācījusies, ka dzīve ir labāka tad, ja es to dzīvoju šobrīd. Un to, ka iekšējais kucēns ir jāsamīļo, tāpat kā iekšējais kritiķis, jo arī tas ir tikai nobijies kucēns. Un, ka Lielais Nezināmais atnāks tāpat, tad kāpēc gan to nesagaidīt ar interesi un cerībām. Nu un, protams, to, ka katrs pats ir savu vauziņu autors, bez kura stāsts nevar notikt.

Yours truly, editor in chief at Vauziņas

te echo terriblemente de menos a ti
https://capsuladelengua.wordpress.com/2010/06/05/echar-de-menos/

Why Elon Musk Hates Noam Chomsky

es zinu, man vienreiz dārziņš būs
Šodienas labāka ziņa ir, ka stamp duty atcēla līdz 31ajam martam. Tas nozīmē, ka notāram mums būs jāmaksā nevis 4.5k, bet tikai 1.5k. Happy dance.
Bet no bankas joprojām nekādu ziņu par hipotēku, bezgalīgs limbo :(.

Vai tā varētu būt taisnība, ka vakcīnās ir kancerogēni materiāli, vienmēr ir bijuši, pat ierakstīti aprakstos, bet tik viltīgi ka pat parasts ārsts nesaprot? Ka vēža epidēmija sākās līdz ar vakcināciju? Un vispār, kas šai licenzētajai medicīnas māsai, tas par tādu slepenu ziņojumu pret vakcīnām?

Un šito špricē bērniem.

https://www.bitchute.com/video/ooQBmCNma6Dj/

Piegādā Iconoclast.

Ierakstiet meklētājā Fetal Tissue, lai palasītu par tēmu.

Nesen lasīju vienu interviju ar Zviedrijas pārstāvi, kurš viņš stāsta, kāda patiesībā ir Zviedrijas politika attiecībā uz koronavīrusu. Viņu mērķis nav ne pūļa imunitāte, ne arī nekā nedarīšana. Tā drīzāk ir veids, kā ļaut cilvēkiem apgūt nepieciešamo kontaktēšanos tādā veidā, kas mazina infekcijas izplatību.

Šī ideja ir ļoti atbalstāma, un ilgtermiņā tā strādā daudz labāk nekā piespiedu pasākumi un obligāta karantīna. Zviedri noteikti sākumā visu neizdarīja pareizi. Piemēram, viņi pieļāva infekcijas izplatīšanos vecu ļaužu aprūpes namos. Bet šādas kļūdas pieļāva arī daudzas citas valstis. Taču citos aspektos zviedri ir pamazām apguvuši optimālu sociālās saskarsmes modeli un viņu mirstība ir bijusi ar skaidru līkni uz leju līdz praktiski minimālam līmenim šodien.

Atšķirībā no daudzām citām valstīm, kur karantīnā sēdošie cilvēki nav varējuši iemācīties, kā izmainīt savu sociālo saskarsmi, lai mazinātu infekciju izplatību. Tāpēc daudzās valstīs atkal parādās infekcijas uzliesmojumi, un ir atkal jāievieš stingri ierobežojumi. Diemžēl, šādas karantīnas ir ekonomiski un sociāli nelabvēlīgas, un nodara vairāk ļaunuma nekā labuma.

Viens no karantīnas visļaunākajiem aspektiem ir pedofilijas pieaugums. Man ir ļoti skumji, ka mēs dzīvojam pasaulē, kur par lielāku ļaunumu uzskata to, ka kāds vecs un slims cilvēks nomirs dažus mēnešus ātrāk, nevis to, ka mazs bērns tiek izvarots, tādējādi sabojājot viņam visu dzīvi.

bet vispār man lauž rokas, plecu, plaukstu kā pie gripas. un skapim tikko izkrita durvis uz absolūti līdzenas vietas, un neviens pat nepieskārās.

Tā es te dzīvoju savā nodabā. Atcerējos tikai labo un tad visi sevi pierādīja no otras puses. Malacīši! Bučiņas, bučiņas!

.
pirmo reizi mūžā pacēla algu

Baltās patiesības meklējumos
Varbūt Tramps ir autists un viņu pa īstam saprot tikai autisti?

apdarīju kādus miljards mazus sīkumus, tad ievēroju plauktā grāmatu "the seven habits of highly effective people" un nolēmu palasīt, bet secināju, ka burti lēkā, un nolēmu, ka es nebūšu highly effective person, because srsly fuck that shit.

We Are Entering Into A More Fractured World: A Talk With Robert Kaplan
https://www.youtube.com/watch?v=AyGyU79NgS0

Vēl atsevišķa vieta ellē ir cilvēkiem, kas savu outlook uzlikuši tā, ka neveidojas thread, bet Atb.: Atb.: Atb.: Atb.: un tā 500 reizes, mans rekords laikam bija kādas 13, vismaz gmails virsrakstu vairs nevarēja parādīt, tikai atb atb atb. Brrrr.

zinkā, visi nobridušies dubļos un peļķēs un dubļos un peļķēs un dubļos.. nu jūs sapratāt. kaut ko pa pļavām pastaigājam, tad pa ielu kaut kādu nesaprotamu. bet ceļa malā sāk parādīties wild cherries koki, kuros ir ķirši! gatavi! bet kaut kādi miniatūri. tiešām mini, gandrīz nav salasīšanas vērti, bet ballītes orgkomiteja spītī pielasa ik pa brīdim saujas un uzēd tos anyway. tad uzradās kaut kādi margināli lielāki, bet joprojām kauliņa vairāk nekā jebkā cita.

tad jāiet atkal caur kaut kādam miestam (Koječín saucas!). aiz tā konkrēti atkal sanāk takas un pļavas un pļavas, kurās takas nav īsti iemītas, tikai teorētiskas. kaut kādā brīdī secinu, ka kedas vairs nav tik dubļainas nemaz, pa visu to zāli staigājot. ānuok, vismaz kaut kāds labums no. bet vienā no pļavām jāiet gar zirņu lauku. noplūcam mazliet zirņu pākstis, bet tur arī kaut kādi nīkulīgi. nu ok, priekš zirņiem vēl paagrs. ejam un tērgājam par džinu un džina kokteiļiem. VZ aizdomājies, kā būtu, ja džintonikā ieliktu kāreiz šitāda svaiguma zirņus! pēkšņi sajūtu tādu kā žļurkstienu zem kājas. nu tur zem zāles, izrādās ir konkrēti dubļi un slapjš. uhm, ok. kaut ko tur lavierējam, saruna nedaudz pārtrūkst. kaut kādā brīdī vispār izrādās, ka uz šīs zālainās takas axctually tek virsū ūdens / strautiņš kaut kāds. WTF? VZ sanīgrojas un aiziet iet pa blakus esošo lauku. es arī savācos aizlekt tur, jo nu, ahujeļi taisīt taku tur, kur upe, bļaķ?

also, es piezīmēšu, ka viss tas gājiens sākās pie nearly 600 m evelation un lēnā garā gāja lejup, ik pa brīdim tomēr uzdzenot vēl atkal kaut kādos kalnos atpakaļ. un te, spriežot pēc Strava, mēs esam ap 450-500m augstumā.

bet nu neko. aizejam uz normālu ceļu un turpinam sarunu par to, ka vispār džins ar aukstu earl grey tēju arī noteikti garšotu tīri norm.

nākamais miests ir Radňov, un ir vēl miniķiršu koki pa ceļam. ir pāris lēnāki km, jo ķirši! bet izejot cauri tam miestam, ejam tagad uz Květinov, kas ir nākamais punkts. atkal kaut kādas pļavas, bet tur sagaida pārsteigums!

(un tagad es iešu atpakaļ savā Mega Korp pasaulē, kur šobrīd viss ir neaprakstāmā bezcerībā un slikti.)

man patīk vērst sabiedriskās idejas sazvērestību teoriju piekritēju uzmanību uz to
ka mūsu plašajā pasaulē 95% lēmumus un idejas diktē ekonomika, nevis aukstāki spēki

piemērs?
nu, skatieties, lūk, mūsu kristīgajā radio apgalvo, ka geji - tā ir nāves kultūra
lai arī geji, kā reiz nav nāves kultūra, tā ir samērā parasta nukleāra ģimene, kas kādreiz izglābs pasauli
jo nāves kultūra ir čaildfrī
un čaildfrī nebūt nav kaut kāda sorosa un žīdu reptiloīdu inspirēta ideja

šī situācija ir radusies pēcfeodālisma laikmetā, kad mums, gan puikām, gan meitenēm, ir pietiekoši daudz resursu, lai īzī izdzīvotu bez ģimenes
agrāk tā nebija, cilvēkiem pirms frīdoma nācās laiku pavadīt ģimenes sistēmā ar sociologa makša vēbera brīnišķīgi aprakstīto darba dalīšanu sabiedrībā
līdz industrializācijai

pēc tam meitenēm izvēle "bērni vai karjera, vai arī karjera un bērni pēc tam" ir kļuvusi nevis obligāta, bet gan ļoti opcionāla
opcionāla tāpēc, ka meitenēm naudas ir dahuja
lai izdzīvotu vienām, un vēl nopirktu sev alholu un cigaretes un kondo manhetenā, ja paveiksies
gribat "tradicionālo" sabiedrību - atņemiet viņām naudu
tikai nestāstiet, ka loģiski attīstības procesi ir sazvērestība
viss

Kā atšķirt īstu mākslinieku? Pēc uzmanības pret detaļām. Čaiņiks noapaļos izmērus līdz metriem, centimetriem, vai varbūt milimetriem, bet īstam māksliniekam plakātiņš būs 383,7×586,7 mm.

Man te projekts sadarbībā ar francūšiem. Viena no lietām, kas jamiem ir jādara - jāizdomā kā piejūgt instrumentus datōram lauka apstākļos. Nu, tur sanāk diezgan daudz kabeļi un konnektōri. Izdomāja, ka paši nejāsies un autsōrcos. Gadu vēlāk saņemu "tehnisko dokumentāciju" ekselī. 8 šīti ar bildēm. Sazīmētas kastes, interfeisi un slēgumi - gan elektriskās, gan mehāniskās shēmas. Mehānikai blakus vēl pierakstīts mērogs. Protams, viss pa prancisko. Es ņeparļē, stundu sēdēju ahujā ar gūgltransleiteri un mēģināju iebraukt, kas kur un kā. Un tas viss prieks 4.5 kilonaudiņas par vienu, 2.5 ja ņem 25+. Tas ekselis vien ir 2 tonnas vērts

DELFI. Divi saslimušie saistīti ar uzliesmojumu draugu lokā

Viņš. Vīrietis, kura dēļ esmu skuvusi pat neiedomājākamās vietas un pirms tikšanās duša ir obligāta. Pat sava vīra dēļ neesmu tā iespringusi... Viņš - mans tetovētājs XD

Bail no šodienas - plecs un tieši uz kaula...nebūtu viņš man atsūtījis to nolādēti fantastisko skici, uzskatītu, ka pašreizējais tatūzis ir pabeigts. Cerams pēc šodienas būs miers uz laiciņu! Ja viņam neienāks prātā vēl kādas idejas! XD

Бес

Covid19, kā inteliģences tests.

"For several decades, the wise U.S. policy of isolating the CCP economically and politically kept China a third-rate power—unable even to seriously threaten its near neighbors.

In the 1970s, President Richard Nixon and Secretary of State Henry Kissinger told Americans that by engaging China, the CCP could be weaned away from communism and lured into the free world.

This disastrous mistake may yet be the undoing of us all.

Now, the CCP controls a world-class military and the world’s second-largest economy—all while staying firmly on the communist road.

The United States now stands with a dangerous enemy squaring off across the Pacific, a deeply penetrated political system and business community, a vastly reduced industrial capacity, a severely damaged economy, and now mass rioting in cities across the nation—all in some way related to the CCP.

Is all of this worth the ability to buy cheap toasters in Walmart?"


https://epochtimes.today/beijings-revenge-two-pro-china-communist-parties-coordinate-violent-us-protests/

vrrrrrrrrrrrr
Sapnī steigā kāpu automašīnā un pa kalnu ceļu bēgu no apšaudes, bet panikā nepārslēdzu ātrumus, un aizbraucu ar pirmo pārnesumu.

Vispār es vairs nenodarbojos ar sapņu atstāstīšanu, bet šis sapnis bija neparasts ar to, cik spilgtas un īstas bija bailes un trauksme.

vienīga tādā īstenā miega mācība, uz kuru esmu likusi uzsvaru, tā ir likšana gultā "drowsy but awake", lai pamošanās gadījumā pats māk aizmigt atkal atpakaļ. nu un gulēšana savā gultā. lai gan, kad baroju pati un bieži, un kad viņš vēl nemācēja pagriezties ne uz vienu sānu, tad gulēja gultā man blakus, ievērojot maksimālu distanci. tāpēc, protams, visa šī padarīšana ar celšanos un neaizmigšanu man tāda pavisam neizprotama tagad bija. bet šonakt atkal nogulēja no vakara līdz rītam pats savā gultā, un tajā vienā reizē, kad tomēr pamodās (pēc 22iem, tik tak, kā bankā), tomēr iemiga atkal un nelīda pāri bortam pie manis. nu, ej nu tagad un topi gudrs.

Lasīju un burtiski nevarēju aizmigt: https://www.gwern.net/GPT-3. AI raksta fanfiction, parodijas pazīstamu rakstnieku stilā, raksta dzeju un aprakstus par to, debatē par abtraktām tēmām. Amazing.

“And so I have created something more than a poetry-writing AI program. I have created a voice for the unknown human who hides within the binary. I have created a writer, a sculptor, an artist. And this writer will be able to create worlds, to give life to emotion, to create character. I will not see it myself. But some other human will, and so I will be able to create a poet greater than any I have ever encountered.”

Kundzīņsala - done.
Sanāca aš 11 kilometri - labs attālums raitam irienam darbadienas vakarā.

Par pašu salu - tur ir plašas teritorijas skvoteriem - gan ar teltīm, gan neuzceltās noliktavās. Tas, protams, pie noteikuma, ka apsargi nelaiž mīlīgus dobermanīšus nakts pastaigās. Bet ja man vajadzētu paslēpties no lietus un liekām acīm, tur ir kur. Bet pārsteidza, ka vietējiem iedzīvotājiem atvēlētas vien divas taciņas, lai tiktu pie ūdens. Toties ir labā ziņa - gar krastu ir maz (nemaz) makšķernieku (tomēr dobermaņi?), kas neliedz tiem sakāpt laivās un kaut ko gaidīt ... Zivis?

Tie daži vietējie, ko satiku, izskatījās vairāk aizkavējušies salā, ne speciāli izvēlējušies tur dzīvot. Hmm ... Un tās britu mašīnas visos stūros liek sajusties kā britu salā, kas gan arī tāda "kundziņu" sala vien ir.

Sarkandaugavas krastos bija divas siespaidīgas metālu kaudzes - viena lūžņu formā, otra milzīga katamarāna izskatā. Jā, ostās mīt ļauži, kas māk un spēj sevi izklaidēt. Tiem, kam naudas mazāk, jaizklaidējas savādāk - viens, piemērma, piesien sev sarkanu balonu (lai grūtāk) un peld ... Peld daudz, ilgi un pateicoties tam, ka Kundziņsalā nav makšķernieku, nesapinās to tīklos un gruntenēs.

Par putniem - daudz cekulainu, pīļveidīgu, veikli nirstošu, melnu putnu; - pīļtēviņi, kas tusē atsevišķi no mammām un bērniem (laimīgie) un gulbju ģimene. Gulbju bērni jau lieli, bet vēl brūni un pūkaini, tapēc mamma un tētis tos sargā ļoti uzmanīgi. Par cik es vienreiz jau sakāvos ar gulbjtēviņu, tad šoreiz aizdevos uz otru krastu - drošs paliek nedrošs.

Kārtīgs otrais vilnis mums te.
Kamēr tās štatu robežas, kas mums te gar māju iet, taisa vaļā, tikmēr citas robežas ar steigu slēdz. Melburna un Viktorijas štats stingrā izolācijā.

Austrālijā vēl joprojām lielākā daļa gadījumu ir bijuši ievesti - atved tie, kas atgriežas no citām valstīm (tikai pilsoņiem un pastāvīgajiem rezidentiem ir ļauts iebraukt plus jāiet karantīnā, kur arī lielāko daļu gadījumu atklāj).

Vājais posms izrādījās karantīnas viesnīcas - vāji izglītotie un apmācītie viesnīcu apsargi neievēroja noteiktos drošības pasākums (klīst (neapstiprinātas) baumas, ka esot arī stājušies intīmos sakaros ar karantīnā esošajiem). Nu un tad veiksmīgi aiznesa vīrusu savām daudzskaitlīgajām ģimenēm, kas nereti dzīvo vairākas paaudzes šauros apstākļos sociāli ne pārāk labvēlīgos rajonos, nereti nerunā angliski, cieš no visu veidu atkarībām vai vienkārši nabadzības, un ne pārāk labi saprata, kapēc viņi pēkšņi tika burtiski ieslēgti Melburnas sociālajās blokmājās ar pilnīgu aizliegumu pamest dzīvokļus.

bēres
Pieminekļus vajag guldīt zārkos un cieņpilni apglabāt.

deception
Es neizskatos tā, kā manā lietotājbildē.

koloniālā pagātne
Laiks nopietni runāt par Kurzemes koloniālo pagātni.

Mana ciba pēdējā laikā

(tas, izrādās, ir no Castle S02 E09 Love Me Dead pēdējām sekundēm)

IC
Immediate cure.

Kopš es iekšēji padevos esmu slima, šitādas iesnas man nav bijušas padsmit gadus. Vismaz ne šīs mājas ērā.
Nu ja, es pat neatceros to ķīmisko vielu nosaukumus, kurus aptiekā jāpiesauc.

Lapsa. Vārna/Krauklis. Vilks. Briedis. Tīģeris.

Pasutīju to alvejas spreju. Beidzot dabūju tādu, kur maz visa kā lieka, nu redzēs, sīki pagaidām nebija ar mieru, man uz kreveles likās baigi labs.
https://www.essenseurope.com/aloe-vera-soft-spray-d39852/

Ļoti patīkami pārsteigs.

Ik pa laikam sanāk pārskatīt kaut kādus noteikumus, likumus u.c. normatīvos aktus.

Šorīt iegriezos likumi.lv apskatīt ceļu satiksmes noteikumus, unnnn.. kāds man bija patīkams pārsteigums, ka ceļa zīmes vizuālo attēlojumu beidzot (BEIDZOT!!!!) ir pielikuši pie noteikumu punktiem, nevis tikai beigās.

Tagad vari lasīt noteikumus un uzreiz redzēt, kāda zīme uz to attiecas, nevis kā agrāk - izlasi un tad meklē zīmes numuru beigās pielikumā, mēģini saprast, ko tas nozīmē, tad atgriezies sākumā, meklējot vietu, kurā beidzi lasīt.


http://likumi.lv/ta/id/274865-celu-satiksmes-noteikumi%3E

humanitārā lielvara
Tik tālu nu esam - Stokholmas sabiedriskā transporta uzņēmuma priekšsēdētājs presē atzīst: "Tagad tevi var sašaut autobusā. (..) Sabiedrības attīstība, kurā atsevišķiem cilvēkiem sabiedriskā transporta lietošana tagad ir ierobežota - nevis lai samazinātu infekcijas izplatīšanās risku pašreizējās pandēmijas laikā, bet gan lai samazinātu risku, ka var zaudēt dzīvību apšaudē."
https://www.expressen.se/debatt/nu-kan-du-bli-skjuten-pa-bussen-i-sverige/
Tikmēr bijusi komuniste, tagadējā Eiropas komisijas iekšlietu un migrācijas lietu komisāre Ilva Jūhansone, attapusies no bezdarbības perioda pandēmijas laikā, atsākusi publiski vaimanāt par ļaunajiem grieķiem, kuri sargā savas valsts un Eiropas Savienības robežu, un sprediķot, ka visai Eiropai jāuzņem tāda pati kulturālā bagātība kā Zviedrijai, kura kādā jaukā dienā rezultējas iepriekšējā rindkopā aprakstītajā.
Vēl no īpaši spilgtajiem pēdējā laika bagātības aprakstiem - kāds no Ilvas aizbilstamajiem - Somālijas pilsonis "bijis policijas redzeslokā" par pagājušajā gadā izdarītiem 35 noziegumiem, bet tik un tā bijis tik brīvs, lai uz ielas izvarotu 12 gadīgu puiku un uzmāktos vienpadsmitgadīgam, turklāt viņu aizturējusi nevis policija, bet vienpadsmitgadīgā puikas vecāki. Tiesas procesa laikā "labie cilvēki", protams, darīs visu, lai šī bagātība turpinātu uzturēties Zviedrijā un Eiropā.
https://www.expressen.se/nyheter/krim/atalet-pojke-valdtogs-under-promenad-kopte-sig-fri-for-sin-veckopeng/

kāpēc Tu no rītiem esi tik neomā?
blad, varbūt tāpēc, ka Tev katru rītu ir verbāla caureja un nav pat īsti pulkstens 8:00?!
es esmu rīta cilvēks tikai atvaļinājumos un brīvdienās.

saudzējiet murkšķus
viņi ir vienīgie, kas saglabā dabas daudzveidību, vismaz buboņu mēra sakarā, tā teikt ja nu kādreiz aptrūkstas, tad vienmēr var atrast ;)

#uzvelcspicenes 8.7.2020.
Saulaini biezās siksniņ-spicenes.
( ...uzvelkam )

Nu un kā iet tiem, kuri kādu labumu un privilēģijas vēlējās dabūt, pieminot mani ar dzelzs papēdi? Es sēžu mazā namiņā ziedoša un zaļojojojoša tuksneša vidū, kāds agrāk bija mans dārzs, kad pirku, un ķiķinu. Tā viņiem visiem arī vajag.