Latest Posts

Šodien paliku dusmīgs - uz veloceliņa divi stāv, tālāk - divi iet ar ratiem. Bet pēc piecām-desmit minūtēm man jau ir kauns, ka gribēju konfliktu (tiem ar ratiem pat paskatījos atpakaļ un pateicu vienu vārdu...).

Paskatījos es ar jauno tvinpīksu. Ir ok. Brīžiem liekas, ka drusku par ilgu rāda vientuļu apkopēju slaukām pustumšu bāru, bet kkā jau tā atmosfēra jārada. Mūsdienās var atļauties krietni lielāku šīzu, pagale jau gandrīz pavisam normāli, a evolucionējusi ekstremitāte ir kkas, par ko nevaru saprast, smieties vai raudāt.
Šaudīšanās pa sarkanajiem aizkariem drusku atmeta laikā ar sekojošu vecā krabja sajūtu, drusku apnika, labi, ka vēlāk sarkanums iet mazumā.

ļaunuma sakne ir manī pašā.

brauciens līdz Polijas - Čehijas robežai pirmajā dienā bija 12h un pilnīgi noteikti bija pārbaudījums hotai šofera spējām. ceļojuma pirmajā dienā tā var darīt, tad vēl ir daudz neizrunātā un neizplānotā un laiks paskrien nemanot. es saprotu, ka bāņi ir laba lieta, bet braukt pa viņiem nudien ir besīgi.
kaut kur ap Polijas vidu mēs sākām tramīgi vērot milzīgo mašīnu plūsmu izbraucam ārā no Varšavas. iegūglējot sapratām, ka esam trāpījuši uz vienu no viņu katoļu brīvdienām. par laimi lieli sastrēgumi mums netrāpījās un mēs aizbraucām līdz pirmā vakara pieturvietai - mazai pilsētiņai netālu no robežas. mūsu piedzīvojumus tur es jau aprakstīju. iečekošanās vien bija ļoti Kusturicas garā, mūs vadāja augšā lejā pa trepēm un maksāt vajadzēja alus veikalā aizspraucoties priekšā visai garajai pēc atspirdzinājumiem kārojošajai rindai. nākamajā rītā bijām ļoti priecīgi no šīs vietas atvadīties.

pirmā pieturvieta Čehijā pēc kalnu ceļu pievārēšanas bija Hostinne. es biju nolūkojusi vienu senu Franciskāņu klosteri, ko vēlējos apmeklēt, cerībā, ka tur būs kaut kas labs. (sīriouslī, mani mīļākie apskates objekti ir seni klosteri, laikam tāpēc, ka tur ir vienādās devās sajaukusies reliģiskā un ikdienas dzīves vēsture) un pilnīgi noteikti nevīlos, apkārtni gan viņi bija sačakarējuši, pavisam blakus padomju laikos piebūvējot daudzstāveni, toties pats klosteris bija restaurēts un iekārtots vienkārši brīnišķīgi. apskatījām galeriju ar romiešu skulptūru kopijām un kolosāli, strukturēti un interesanti iekārtotu novadpētniecības muzeju. plus tur vēl bija izstāde čehu dizainerim, kurš ir veidojis interjerus viesnīca-Latvija-80-gados stilā un par kuriem es pilnīgi nopietni fanoju.
http://www.klasterhostinne.cz/gallery
paskatiet bildes, ja jūs interesē.

un nākamais apskates objekts turpat netālu bija hotai izvēlētās "sprīdīša klintis", jeb mēs visi viņas zinam kā klintis, kur tika filmēta Sprīdīša epizode, kurā viņš dancina milzi. tur arī bija forši, izstaigājām īsāko taku gan, jo laikapstākļi mainījās apmēram pa 20 minūtēm - saule, gāziens, saule, gāziens un nekad īsti nebija skaidrs, cik drīz un ātri varētu uznākt nākamais.

pēc tam bija ceļš uz Prāgu, iečekošanās airbnb (virs bāra Bukowski) un vakara randiņš ar v_z un kakjux, kas izvērtās ļoti jestri.

Vai kādam mājās ir vecs, nevajadzīgs akordeons, ko varētu atdot? Var neskanēt kārtīgi vai arī neskanēt pavisam. Diezgan steidzami meklēju.

Captain's lost hornpipe

Zemes skočs ar Pāvilostas nekonkrētību un aizvestajiem vāciešiem milzīgos tiroļos skaita pasakas amfiteātros.

Tētim dolāram saldējums.

Es būšu vilciena vadītājs apakšbiksēs.

Dienas jautājums.
Vai jūs piekrītat, ka garīgi vesels cilvēks darīs visu, lai izvairītos no konflikta un kašķiem?

Staraja kvartāla uguns par briesmīgo zemenes sāli un garklāviem, ko nav iespējams uzbarot, kultivējot mazos marokāņus.

My daddy was a milkman
Mamma vēl gu-uļ
Im hurting
Im hurting
Im hurting
Im hurting my pri-ide.

Laiž gaisā virmojošus audumus ar plašu dzijas kalngalu, modernizējoties pateicībā par skaidrību.

Plasticīda gozēšanās armatūrām mazlietotos ekrānos zobratu zemes apšuvumi maksā zibenīgi ātri.

esmu paskatījies pa vienam puslaikam no visām itālijas u-21 spēlēm šitajā eiropas čempī, un Pelegrīni + Kjēzo ir reāli labi, nu, un par Rugani visi jau zina. Bernardeski ir potenciāls, bet nedomāju, ka viņš izsitīsies daudz augstāk par stabilu lielās izlases rezervistu.

Enter a world beyond anime as we celebrate the centenary of animation in Japan by exploring some less familiar corners of this rich history

Un turpat arī saite: http://animation.filmarchives.jp/en/index.html

Balons ar pateicību apoteozes nostūros sagriež partiju vāvuļus.

Pietix kost, pirmdien uz darbu.

lauku zaļumballes
Izdomāju, ka jāaizbrauc uz tipisku lauku zaļumballi. Ar draudzeni apspriedām variantus (galvenais, lai dzelzceļš lai vispār var tikt atpakaļ, ar autobusiem jāņu laikā ir, kā ir). Aizbraucām uz Skrīveriem, jo tur bij draudzenes famīlijai cīši zināmi ļaudis.
Ilgākais, protams, bija vainagu pīšana (iešana puķēs un pats process).
Un tad ieradāmies zaļumballē ap plkst 23:00. Iztikšu bez superepitetiem šoreiz.



Šķidra publika, sildījāmies pie ugunskura. Patiesbā nesildījāmies, seja dega tai elles kureklī. Tad nu pārbīdījām beņķi, dzērām, dziedājām līdzi ŠĻĀĀĀĀGERIEM un dzērām atkal. Muzikants bija lauku klišeju klišeja - sintiņa auto džingliņš + kaut kāds lauķis dzied pa virsu. Ap pusnakti saradās ļaudis un tipiskie gaternieki, kas kā likums, radaru orientē uz blondīnēm. Tā kā draudzene dejot neparko negribēja (es jau nu toč nē, jo braucu uz to zaļumballi, lai parādītu typical lauku sad party), atšuvu visus viņas kavalierus. Sūtot tos papardes meklētējus uz Dendrāriju staciju 5km tālāk.

Kad pietiekami iedzērām, uzdancājām pie seksuālajiem čiekuriem (klasika!) un turpinājām dzert un sildīties pie ugunskura (nakts bija auksta). Kkādi krievi gribēja dejot, bet es pajautāju, cik viņiem gadu. 21, nedzēruši, bet ha ha, par mazu tie dancātgribētāji. Tad piesējās kaut kādi latvieši un sāka klārēt, ka no Rīgas braukuši. Šļāger party ir šļāger party, nav taču nozīmes, vai Rīgas kundziņbūšana vai vietēja mēroga drunkfest.

Aizejot pēc papildus aliņa, viens divpadsmitgadīgs sīkais man svinīgi uzbļāva "alu dzert nedrīkst!". :D Kad ugunskurs saplaka un palika vēsi (tas viss 2h laikā), devāmies šūpoties šūpolēs. Bija pamalē redzama rītausma un devāmies uz māju, dziedot līgo/jāņu dziesmas, ar domu, ka nu tik būs baigā sadziedāšanās. Ņehuja, māju logos piķa melna tumsa, ugunskurs bija kaut kādās četrās sētās no tām, kam gājām garām.

Paņirdzām, aizgājām gulēt un no rīta sāņēmu frāzi:
"Atceries tos puišus?"
"Mhm"
"Tos visus!!!"
xD

Labākais aiz puķu lasīšanas sekoja pastaiga pa susuru taku, kur arī ūdenskritumu kaskādes. Atradām svaigi izraktu alu ar baby lapsēniem, bet pavisam klāt nelīdām.
Devāmies mājup, kad sāka līt. Tāds nu tas šļāgerparty.

I never thought about love when I thought about home
/ the national

atgriežoties no atvaļinājuma, saproti, ka pati labāk nepateiktu ar šodienas domām.

konfjūzēju kaķus ar savu eksistenci. abas tā piesardzīgi staigā apkārt, cenšas neuzkrītoši vērot.

par to, kā jūtos es, par to nerunāsim. labi, ka rīt jāstrādā.

bija superiigi jaaniishi un tagad laukos domaaju par saviem promenaades sikspaarniishiem un par to, cik japaanju un kjiinieshu iisaas formas ir forshas, dodot sajuutu, ka ar pasauli pashu par sevi pietiek, lai gan tie jau tik kaarteejie poeetu meli

bija superiigi jaaniishi un celjaa no sapluucu maatei lupiinas un tagad laukos domaaju par saviem promenaades sikspaarniishiem un par to, cik japaanju un kjiinieshu iisaas formas ir forshas, dodot sajuutu, ka ar pasauli pashu par sevi pietiek, lai gan tie jau tik kaarteejie poeetu meli

kas tas vispār bija?
pēc FB drauga ieteikuma noskatījāmies:
https://bigcinema.to/movie/fantasticheskaya-lyubov-i-gde-ee-nayti-this-beautiful-fantastic.html
un sajutāmies piečakarēti.
jānoskatās velreiz Amēlija, lai atgūtu ticību, salabotu sajūtu.
tik daudz klišeju nebija redzēts, tā ka skatīties grūti
kaut ko līdzīgu sajutu, kad vidusskola pēc klasesbiedrenes ieteikuma mēģināju lasīt polianna nu jau liela. tai grāmatai bija tāda valoda, ko nebija iespējams lasīt.

Ģenerālprokuroram pēc publicētā būtu jāatkāpjas. Bet iespējams, ka tā vietā Ir žurnālisti saņems nopietnus draudus veselībai. Bet vēl ir laiks pakurināt atkal tematiskos ugunskurus.

pierasti ieraksti
Atradu uz ledusskapja piestiprinātu zīmīti, pareizāk būtu teikt - zīmējumu. Pirmajā brīdī, saskatīju tur uzzīmētu Nārnijas skapi. Vēlāk, jau kārtīgāk pamodusies, ieraudzīju tur stilizētu miroņgalvu. Tas ir no tiem div-dabju zīmējumiem, kur saskati tad vienu, tad otru, un ritmiski tikšķi starp šīm galējībām.

peec darba taa atluuzu uz diivaana ka pamodos tikai peec chetraam stundaam. redzu, ka ir lijis, viss ir kluss, ieshu atpakalj guleet.

bet pirms tam, gribu pierakstiit shodienas staigaashanas domu:

viss ir labi, jo tas kas notiek tagadnee pilniibaa paarmaina, transfiguree, paardefinee gan naakotni gan pagaatni reizee. tu domaa ka pagaatne ir kaut kas viens, bet tad kad notiek tagadnes lieta, pagaatne peekshnji ir pavisam kas cits. tu domaa ka pagaatne ir gliemis bet peeksnji kameniite, tad atkal sirsenis, bet tad paradiizes putninjsh. protams, man te vajadzeetu izveerst piemeerus, bet man naak miegonis, un ja kaads saprot, ja rezonee, tad taa vienkaarshi ir patiesiiba.

Alus nogurdinātie

Mīlestība un mūzika mūs izglābs.

Kāpēc es tik ļoti tevi mīlu?

Kāpēc es tik ļoti, ļoti, ļoti, tevi mīlu?

Kāpēc visa pasaule slīgst tik maigās, siltās, mierīgās krāsās?

Un kāpēc skaņas ir tik satriecoši stilīgas un nevainojamas?

Un kāpēc man šķiet, ka viss ir tik fenomenāli mierīgi un labi, un vienmēr būs?

Kāpēc kāpēc kāpēc!?

Kāpēc man sļūk taustiņi no pirkstiem?

Kāpēc man slīd prāts no realitātes?

Kāpēc visu, visu, visu apgaismo tik skaista, gaiša - well, gaisma?

Es tevi mīlu!

Whoa

Es tevi mīlu.

A FOREVER KIND OF LOVE!

īsumā par Līgo
Pašķirstīju purniņu grāmatu...
Tā tak cilvēks var kompleksos iedzīvoties. Kates atskaitās par to, ka vairāk, krāšņāk, tautiskāk, gardāk, jautrāk utt.
Ne man bija vainags, ne tautiskie brunči, ne alus, ne šašliks....
Bet man bija lielisks līgo vakars kopā ar vecākiem. ;)

mīlestība ir dīvaina lieta. nu pavisam, pavisam dīvaina. Tu tak mīli, vai ne? un tajā pašā laikā saproti, ka nevajag un ka nemīli vairs tā, kā toreiz. Ka tas nav tev.
un tomēŗ... turpini mīlēt un kaut kur sirds kaktiņā cerēt, ka iespējams.... nē, neiespējams, bet tomēr - tevi pamanīs "šādi" .

kaut kādā brīdī es sevī nolēmu - nu i nafig to centību būt labai priekš visiem. nu i nafig to slaido figūru, kas vairs nesanāk tik vienkārši, nu i nafig...

un ir tik skumji, ka man tak vairs nespīd šitais viss, ir tak skuķi kas visu dzīvi, kā no viena nokāpusi, tā uz otra uzkāpusi, a es... a man? a man nekas no tā... vispār.

es šai pasaules daļai esmu neredzama un nespēju izdarīt neko, lai mani pamanītu. negribu izdarīt. speciāli negribu. lai redz, kā ir, ja redz vispār. un tad jau redzēs.

Pašlaik notikumi ASV ir interesanti, bet vēl interesantāki tie būs, kad organiskais Visums izkļūs no savas aizsargpozīcijas un dosies tīrā uzbrukumā. Piemēram, senāts izmeklē Loretu Linču par Hilarijas palaišanu vaļā: https://www.youtube.com/watch?v=GgyOQb1UDVU Tas it kā sāksies pamazām, bet nonovēršami šie nelielie uzbrukumi pāries masīvā, tīrā uzbrukumā demiurga pasaulei un tad mēs zināsim, ka jaunais laikmets ir ĻOTI tuvu.

programma Laiks ir apturēta

Pasaule nebūt neuzvedas tā, kā man patiktu. Ciešu.

Dārzeņu žāvētās
Ir kādam lieks? Grib pārdot aizdot?

Ackaite par PČ - 2017
Šoreiz plāns bija braukt 10 stundas un nakšņot Varšavas vienzvaigžņu viesnīcā. Es nodomāju, ka tas ir vadītāju ierobežojumu dēļ, bet izrādījās - daži izlases dalībnieki nespēšot laicīgi atgūties līdz sestdienai, ja tikai divas naktis no ceturtdienas pēc ap 18 stundu brauciena pavadīs viesnīcā. Atzīšos, mani samulsināja tādu izlases sportistu eksistence, kuru fiziskā forma ir vēl ekskrementālāka par manējo - man tāds brauciens, protams, stipri neērts, bet divu nakšu reanimācijai pilnīgi pietiek. ( ... tālāk ... )

Guļamjāņi.

: lapmežciems, ragaciems, apšuciems, ļoti daudz ciemu
tagad saprotu cilvēkus, kuri, paliekot pie jūras, runā, ka viņi katru dienu iet uz jūru.
līdz šim tas manās ausīs vairāk skanēja kā vēlme iebāzt citiem degunā, ka viņi ir dzīvojušies pie jūras.
bet lielākā vai mazākā vējā, vai vispār bezvējā.. tur ir savs hipnotisks valdzinājums.

aizmigu vannā un pat sapņoju, pamodos, kad smēlās mutē.

Vakarnakt darbā rakstīju anotācijas, un vairākkārt pieķēru, ka esmu vaļā acīm uz mirkli aizmigusi.

Pierādījumi: tādi vārdi kā, piemēram, Britaiiiiiii vai sennnnnnnnn, vai musssssss

Pulkstenis tikšķ, briesmas tuvojas. Vienmēr. Elektriskie demoni sūc un smejas, sūc un smejas. Now it's time for pain, that's right.

Pazemoju tevi, jo man patīk. Saproti, darbs tāds.

Elektriskās konvulsijās pārņemta smadzene nesaprot. Kompjūteris rēķina un griežas uz riņķi vien. Rezultāta nav un nebūs. ATKĀRTOT! ATKĀRTOT!

Smiekli nāk.

ceļot ir lieliski, ciemoties ir forši, bet mājās ir tiiiiiiik labi!

ienācu pa durvīm un gribējās darīt visu reizē - iet dušā, uzlikt plati, izkrāmēt mantas, vārīt makaronus un vienkārši ieslēgt tv.

citās starpā - jāsāk pierakstīt ceļojumu iespaidi, kamēr vēl pavisam svaigi.

Man pēc pēdējo 9 mēnešu pieredzes dažādos sadarbības, sauksim, projektos, ir cemme uz mums, latviešiem. Kamēr nemainīsies elementāra attieksme vienam pret otru (īpaši, dzīvojot Rietumos - tad arī dzīvot pēc Rietumu standartiem, nevis meklēt, kur vienam otru izmantot), tikmēr nekas nemainīsies. Ne tikai ekonomika mums sūdīga, bet attieksme vienam pret otru un pret dzīvi.

Interesanti, ka tie sertificētie Jāņusieri, kurus gadījies nopirkt, (kulinārā mantojuma saglabāšana, Jāņusiera brends ar sertifikātu) izgadījās negaršīgi, cieti kā nodokļu inspektora sirds un ar mākslīgo krāsvielu, garšas ziņā no normāla mājas jāņusiera tālu kā līdz Mēnesim. Un bija šie mazcienījamie produkti Rankas un Jaunpils ražojumi. Ceru (bet ilūzijas neloloju), ka pārējie sertificētie tautas kulinārā mantojuma glabātāji nebūs tā sapisu... diskreditējuši cienījamo Jāņusiera vārdu.

где водка граф жену пытает
в графине говорит жена
и граф всмотревшись понимает
пьяна

apātija turpinās
Joprojām man turpinās un ir milzīga apātija.

Sajūta, ka kontroli pār dzīves gaitu esmu pilnībā zaudējis. Kā sēdēt caurumainā laivā — vienu caurumu aizlāpi, divi citi atveras; vai kā skriet pakaļ no kalna lejup ripojošiem ratiem...

Man gribas kādreiz vēl padzīvot mana saprāta vadītā dzīves sistēmā: [iecere/vēlme]→[plāns]→[darbs]→[sasniegts mērķis]. Bet šobrīd nesanāk.

Citādi jau viss daudz maz normāli.

daudz fitnesa
mana mamma atdeva lielu maisu ar kafejnīcu cukura paciņām, kuras iekrājušās kad pēc nūjošanas nodarbībām viņa ar draudzenēm iet dzert kafiju.

Pārāk trekna šokolādes siera kūka, aliņi & random filmas...
Pīppauzē runājoties, sapratu, ka man nemaz nav daudz jāņu stāstu... Pa visu dzīvi tikai 3 iespaidīgāki vakari.. Pārējie vai darbā vai pilsētā... Nu šis gads nebija izņēmums. Mazliet gan žēl, ka neaizgājām uz nepārāk tālo saulgriežu atzīmēšanu ar tjip pasaules lielākā ugunskura dedzināšanu.

Vasaras pirmais mēnesis gandrīz beidzies & ne reizi neesmu uzvilkusi kleitu. Vakar nezkādēļ nopirku vēl vienu. Pat šortos tik 1x esmu izgājusi. "vasara"

ko Kaurismeki zina par kaimiņiem
Līst kā jau pa Jāņiem, rezignēti vēroju Kaurismeki filmu "The Last Border" (Viimeisellä rajalla, 1993). Atķeksēju arhīvam galvenā varoņa teikto galvenajai varonei: ""Doila" ir vienīgais vārds, ko zinu latviski. Tas nozīmē "cerība"."

iztīrīju zobus, lai piedienīgi iedzertu brokastu prosecco

- žēl, ka salaspilī nav tāda vieta kur var atnākt ar savu monopolu un spēlēt ar svešiem cilvēkiem
- rīgā ķipa ir?

Tie Jāņi, kad bērns jau pietiekami liels, lai dotos svinēt pa savam un vecāki atslābtu pa savam.

ko es paveicu jāņu rītā
izgatavoju diorāmu "suns kakā grāvī" M 1:20

Man ir jauns novērojums!
Tāpat kā pēc Ziemassvētkiem fb laika josla ir pilna ar saderināšanās pasludinājumiem (nemaz nepieminēšu lieldienu olas, adventes vainagus un vecas birstošas lapas attiecīgajos periodos), tā pēc līgo vakara ir pilna lentere ar jauniem draudzības apliecinājumiem, kas liek saprast, cik draudzīgi kāds ar kādu kaut kur ir dzēris.
Nu skauž, protams!

Punkts uz mūžu āmen tev.

Priecīgus, jā!
Mazs atgādinājums, ko īsti šajā dienā svinam: https://www.youtube.com/watch?v=q2zTylwnVeE

Izrādās, ka vārds treileris ir novecojis, un tagad pareizi būtu teikt treilers, Vispasaules tekvondo federācija!

fucking fuck fuck

Jāņu sapņi
Zvanīja sen mirusī latviešu valodas skolotāja un klases audzinātāja un pavēstīja, ka uz visu svētku nakti pārskatīšanās pēc mašīnu esmu bijis novietojis uz tramvaja sliedēm, un tagad būšot jāmaksā ne vien sods, bet arī zaudējumi par apturēto tramvaju satiksmi. Tā kā nogulēju ilgi, un maksa ir par stundām, sanāks baigā summa. Uz mašīnas loga bija saliktas ielaminētas A4 izmēra soda kvītis karoga sarkanumā.
Vēl rasbainieks bija baigi nikns, jo kāds no viņa tulkojumu kantora bija salaidis dēlī jaunāko "Ledus laikmetu". "Vispār jau pirms tulkošanas ir vērts paskatīties arī pašu filmu un izlasīt varoņu raksturojumus," viņš pukojās, "jo gala versijā bieži vien lielas daļas dialogu nemaz nav."
Tas īsumā viss, piekusu skatīties sapņus, jāceļas.

UK lol
Priekš wannabe policejiskas valsts britānijas konstebloīdi liekas pagalam nekompetenti. Laba konkurence zviedru un franču elojiem.
Padsmit cilvēku nespēj aizturētu vienu apdolbījušos nēģeri. Nav brīnums, ka viņiem tur ir ''no go zones'' un noziedzība netiek adekvāti apkarota. Nezināmais šeit vienīgi ir vai tāda izskatās policijas darbība vienmēr vai varbūt tikai tad, ja jāaiztur ''minoritāte'' un ir bailes kļūt par rasistu.
vot tā

Māxla
Vakar biju Mauritshuis – muzejā, kurā izstādīti Dutch Golden Age darbi – Vermērs, Breigels, Halls, Rubenss un vēl daudz man zināmu un nezināmu vārdu. Redzēju leģendāro meiteni ar pērļu auskaru, Nikolasa Tulpa anatomijas nodarbību un citus lieliskus darbus. Blakus pastāvīgajai ekspozīcijai bija izstāde Slow Food, kas koncentrējās uz tā saucamajiem breakfast vai banquet pieces – gleznas, kurās attēlots tikai ēdiens.
Rezumējums par visu varētu būt šāds: smalki meistardarbi, bet kaut kā nesaskan ar pasauli šodien. Ja es nebūtu pazīstams ar mūsdienu mākslu, tad varbūt domātu citādāk. Ar mūziku ir līdzīgi – Mocarts ir izcils, bet šodien neviens vairs neģērbj zeķubikses un parūkas. Kāpēc koncertzāles ir pilnas ar zeķubikšparūkmūziku?

May matter
One of the intellectual founding fathers of the European Union, the Austrian diplomat and Freemason Richard Coudenhove-Kalergi outlined his plans for the overall future implications of the EU in his book ‘Practical Idealism’. Looking back at this text many years after it was initially penned by Kalergi it is interesting to note how many of his peculiar and often disturbing plans might be coming to fruition in contemporary Europe.

THE KALERGI PLAN

Kalergi described his dreams for a One World Government with its foundations in the European Union. He hoped that the European project would go on to become the blueprint for a society run entirely by the global elite over a completely powerless population. He wrote that he wished to see the end of national sovereignty and self-determination and he believed that nationalism, and indeed the very concept of nations, could be demolished through multi-culturalism. He wrote that a society that was racially and ethnically diverse was one which was easily controllable by the political elite.

According to Kalegri, a diverse and multi-cultural people were easy to control as they had no common identity to rally behind in the event of a political crisis. In addition to that, a diverse population would be easy to conquer by the means of divide and rule. The newly arrived immigrants would be pitted against the native people with both sides believing that they were a persecuted minority languishing under a system of law that was rigged against their favour.

Over the years, the European Union has gradually eroded aspects of national sovereignty for nation states, often making national law subordinate to that decided by unelected figures at the head of the international organisation. There has also been a concerted attempt to chip away at nationalist sentiments and nation-orientated social projects by such policy decisions as freedom of movement and Angela Merkel’s open door policy towards Syrian refugees.

While Kalergi’s text might seem to be a relic of a more authoritarian and intellectually warped era, it is notable that he is still celebrated and honoured among key members of the European Union today. The Kalergi prize, otherwise known as the Charlemagne Prize, was created in his honour to be awarded to European figures who have helped to promote his plan. Among those awarded this prize in recent years are Angela Merkel, Herman Van Rompuy (the former Prime Minister of Belgium and first President of the European Council) and Pope Francis.

The fact that Kalergi is still apparently alive in the minds of many prominent Europeans has led to the suggestion that this is what lies at the obvious antipathy towards the president-elect Donald Trump by European leaders. Kalergi hoped that the United States would be the next region to fall under the One World Government he envisaged and perhaps many people still nourished that dream until his shock election last year. Trump has proven himself to be openly hostile to the idea of multiculturalism and further immigration to the United States, in stark contrast to any of his recent predecessors. He has also preached an isolationist foreign policy and appears to be drawing the lines of the classic nation state in much darker shades than previous presidents. Perhaps it is the case that he is seen as a potential fly in the ointment when it comes to pursuing Kalergi’s bizarre plan for world domination.

What are you worried about, she asked.

Un varbūt man tam visam jāpieiet no šāda aspekta. Lai arī es ticu un man gribas ticēt, ka ir citādi, tomēr tas viens cilvēks manā dzīvē ir pierādījis, ka mēs visi esam vieni paši un nevar uz nevienu paļauties. Nu, vai vismaz es nevaru paļauties uz viņu. Allaž pienāk brīdis, kad viņš izspēlē kādu no savām riebīgajām kārtīm.
Un varbūt, ka viņš ir jēla ola, ka apvainojas par katru sīkumu un tad dienām nerunā un neinteresējas.
Es tikai gribu būt mīlēta, bet es saprotu, ka šobrīd tas nav iespējams.

Viss ciems, bet varbūt visa pasaule, guļ. Tikai divas vārnas, melnām galvām, nosvērti soļo pa pa pagalmu, ik pa laikam saķērcoties - Nav vērts? - Nav vērts! Un tad, viena otru pierunājušas, abas oaceļas spārnos un aizlido. Un atkal viss ciems guļ.

excuse me, JEB!

grab them by the pussy

Touching Moment: Father Bikes 1,400 Miles To Meet Deceased Daughter’s Organ Recipient & To Hear Her Heartbeat!

Meiteņi, ir tādi vīrieši, ar kuriem tu jūties tieva un smuka un ir tādi, ar kuriem jūties resna un nesmuka.
Tiktāl vienkārši, bet ir vēl tādi trešie, ar kuriem sākumā, kamēr viss kārtībā, jūties tieva un smuka, bet vēlāk resna un nesmuka, nu neatkarīgi no parametriem, resna & nesmuka. Tur kaut kā pirmajos no otrajiem it kā atšķiru, bet trešie ir kā zemūdene. Piepeld un torpedē.
Lūk, Manu Meitu Tēvs, piemēram. Varētu domāt, ka viņš mani kaut kā īpaši ienīst. Nē, es pat negribu par to domāt. Manos sapņos viņš ir aizbraucis uz Austrāliju uz visiem laikiem, un viņam tur klājas labi. Un man labi klājas šeit.

Cirslītis dodas mājup un pavisam netālu no pagrieziena uz māju ielu ierauga savu kaķi (ārā staigājošs, piķa melns bez neviena baltumiņa). Pasauc - kaķis saka murmur un skrien klāt, gluži kā parasti. Paņem rokās - kaķis joprojām saka murmur. Nu ko, tālu laikam aizklīdis. Cirslītis pasit Savu Kaķi azotē un dodas mājup.

Tiek līdz dārzam Cirslītis un raugi - pretī nāk Savs Kaķis. Īstais. Svešs Kaķis azotē domīgā un neparasti dobjā balsī saka "Mjau, b**".

Tā nu Cirslītim nācās labu gabalu stiept atpakaļ visai neapmierinātu, visu ceļu rūcošu Svešu Kaķi.

Kap Bambino - Mer Morte
Kap Bambino - Mer Morte

Pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā es vakaru pavadīju kopā ar pāris draugiem. Bija tīri jautri.

*****************************
❊ Mammis šoreiz no vasarnīcas atveda no jasmīna (jeb pareizāk sakot- filadelfu) krūma noplauktu saišķīti. =)
Manas smaržas kārpiņas ir sajūsmā!!!!

Jāņi
Es nesaprotu, kas ir Jāņi?

forgiveness is overrated and essentially piles all the shit on the victim and honestly fuck that fuck off lmaooooo

Šodien esmu samērā nesatraukts - pulss 51 sitiens minūtē.

Pagājušajā nedēļā mani aizkustināja filma The Room, viens no tiem "so bad its good" veida šedevriem, kas apgāž visus labas kinomākslas likumus un (neapzināti) parodē žanra konvencijas. The Room piesaista ar savu eagerness un pilnīgu pašironijas trūkumu, gluži kā Krišjānis sviesta cibā. Komplektā ar filmas pilnīgo nekompetenci tas rada absurda humora iespaidu. Pie tam filmas sižets ir tik vienkāršs un klasisks, ka līdzinās gluži vai grieķu traģēdijai vai Šekspīram, līdz ar to padara The Room viegli skatāmu un savā ziņā dziļu. Es vēl teiktu, ka The Room daudz labāk nekā citas, konvencionālās filmas attēlo dzīvi. Dzīve ir pilna ar epizodēm, kuras nekur nenoved, dzīve ir pilna ar dialogiem, kas atkārtojas (kurš gan nav saskāries ar vecākiem, kuri vienmēr grib runāt vienu un to pašu un risināt bērnu problēmas, gluži kā Līzas māte), dzīve ir pilna ar neloģiskām rīcībām, ar ne līdz galam izdomātām scēnām un emocijām, teikumiem, kas prātā izklausās traģiski, bet izrunāti kļūst smieklīgi, dzīve ir pilna ar sliktiem aktieriem un grūti saprotamiem akcentiem, dzīve ir pilna ar sekundāriem personāžiem, kuri sižeta attīstībai neko nedod. Varbūt Room ir autora pretreakcija uz kādā dramaturgu iesācēju seminārā saņemtajām pārlieku shematiskajām pamācībām, tāda "fuck the rules!" tipa ņirgāšanās par tiem, kuri mākslu reducē uz amatnieciskiem likumiem un shēmām.

Vēl vairāk par filmu man patīk tās gluži neticamais aktieris / režisors / producents Tommy Wiseau, garmataina vampīra un barbaru karavīra salikums ar amizantu akcentu, kura pirmsākumi meklējami nezināmā austrumeiropas valstī. Tomijs ir iedvesmojošs tēls, varbūt tāpēc, ka viņa negatīvajās (?) īpašībās atpazīstu sevi. Varbūt tāpēc, ka apskaužu pārcilvēciskā optimisma dēļ - tāds optimisms ir raksturīgs noteikta veida startupu dibinātājiem / entrepreneuriem, rokzvaigznēm un citiem egomaniakiem.

Kindle nopirku grāmatu The Disaster Artist (autors ir Gregs, aktieris, kurš spēlē Marku). Tomijam un Gregam šobrīd klājas labi, pēc Disaster Artist tiek uzņemta lielbudžeta filma. Komplektā ar Wiseau optimismu tas viss kļūst par visnotaļ pozitīvu stāstu - tā teikt, lai cik arī nekompetents un visu izsmiets tu nebūtu, turpini vien tik savu lietu, beigās tevi gaida panākumi, pat ja ne gluži tādā veidā, kā sagaidīji.

shodien mani nobiedeeja totaali negaidiita, sirsniiga saruna ar priekshnieku, kursh pastaastiija, ka ir taada lieta kaa depresijas stupors. mees saakaam runaaties par gjimeneem un attieciibu probleemaam. uzzinaaju, ka arii vinja un vinja sievas gjimenee passive agressive, nepasaciitu lietu, izlikshanaas ka viss ir labi rutiina ir norma. izraadaas deelj shiem psihologjiskajiem biedriem, vinja mammai saakaas smaga depresija, kas izveertaas iepriekshmineetajaa stuporaa. es ljoti shokeejos, jo priekshnieks ir tipisks bagaatais torijs, kura gjimenei ir sulainis un visiem ir viss ko vien var veeleeties (obviously iznjemot Jungu par chomu). depresijas stupors ir tad, kad tu esi tik depresiivs, ka tavs kjermenis vienkaarshi atsakaas darboties un viss ko tu iespeej dariit ir klusi seedeet taa it kaa tu buutu viistoshs daarzenis bljodaa uz galda. varbuut tas notiek tad, kad depresijas rezultaataa dramatiski saruuk prefrontal cortex, saviist taa kaa daarzenis bljodaa uz galda, un cilveeks pat gribeedams neko nevar padariit. es nesen naakot kaajaam maajaas paari tiltam par to klausiijos un shokeejos, un tagad man tieshi to no zila gaisa pastaastiija pashas priekshnieks. un es nobijos, jo man shodien mazliet taa bija metro. es seedeeju mazliet stuporiigi un man viss bija vienalga, kameer parasti esmu anxiously alert un juutu pasaules durstiigo uzmaniibu no visaam puseem, funktiereeju, ko par mani domaa zeeni kas ir metro un vai man labi izskataas mati, vai zekjubiksei nav atiris diedzinjsh, vai muuziku neklausos par skalju, vai kaads nelasa manas domas un tamliidziigas lietas.

esot atklaatai, es zinu ka par manu pashreizeejo muddy waters omu ir atbildiigi: pms, cold crispy brewskies, stress darbaa, love triggers. un ja visas shiis aarishkjiibas aizvaaktu vai izrunaatu, tad es atkal buutu galaktiskaakais taureniitis. i don't even mind uncertainty too much as it can also be intoxicating, gentle and soothing, bet visas iepriekshmineetaas lietas maigo uncertainty balansu saviljnjo un bad infinities arrive collapsing into bad probability functions and resurrecting ancient patterns that come barging in on me producing a flux of ever creative plethora of same old nasty triggers.

bet es juutos, kaa es varu izdziivot, ka arvien stipraak es izjuutu ka i have an obligation to my sanity. and it feels less of an obligation, but more like a past time while i'm doing life=time. man vispaar dazhreiz shkjiet, ka dziive ir vieta, kur meerkjis is panaakt maksimaalo iespeejamo sanity. sanity being a quality, where you minimise the conflict within yourself and with others while remaining engaged in the world and preferably contributing to lessening the overall suffering. no shaada skatpunkta, jaaatziist, ka shkjiet diezgan komiski vispaar jautaat, kaapeec mana dziive nav perfekta un prieciiga un gatava. un lai arii man izskataas, ka visiem citiem dziives ir prieciigaakas un gatavaakas, taa arii ir komiski un neinformeeti domaat.

*

shis vispaar ir epilogs tam, ka es vakar spontaani izdomaaju, ka i need to up my sanity. taapeec es pierakstiijos pie new-agey astrologjes, kad buushu Latvijaa. un veel uz savu dzimshanas dienu treshdien pierakstiijos pie psihoterapeites. paldies visaam damochkaam, you know who you are, kas sheit mani meegjinaaja pielauzt, juusu boreeshana shkjiet ir nesusi augljus. jaa, es savaa dzimshanas dienaa ieshu pie terapeites, es ceru, ka man shii daavana pashai sev buus praktiski un esteetiski noderiiga.

*

tagad tikai atliek svineet liigo un jaanjus. ja es dziivotu savu prieciigo, perfekto, gatavo dziivi, tad es tagad atrastos dziljos Latgales laukos, man buutu maza guljbaljkju maajinja, jasmiinu, cerinju un liepu ieskauta, ar peoniju, matiolu, naktsvijolju, flokshu daarzu. es ceptu piiraadzinjus un plaatsmaizes, vaariitu kjiiseljus un ievaariijumus, kameer mana lielaa, saticiigaa gjimene aaraa klaatu galdu, dzedzinaatu ugunskuru, dziedaatu dainas un dietu. tad mees visi pulceetos, taisiitu uguns ritu, liiksmotu un kosmoss par mums buutu prieciigs. veel mees visi neesaatu autentiskas latvju dreebes, un klausiitos forshu folklorisku vaibiigu spotify pleilisti.

bet es kaa parasti esmu viena pati istabaa, un svinu liigo ar pushkji peoniju un pashtaisiitu vegaanu rosolu (idk). vakaraa ieshu skraideleet un lekt paari sprunguljiem parkaa.

Peldsezona atklāta. Also, pirms 7 gadiem šai dienā iepazinu savu labāko draugu. Cheers and love to all.

bet tārdinators tuvojas...

"Jesus saw some babies nursing. He said to his disciples, "These nursing babies are like those who enter the (Father's) kingdom."
They said to him, "Then shall we enter the (Father's) kingdom as babies?"
Jesus said to them, "When you make the two into one, and when you make the inner like the outer and the outer like the inner, and the upper like the lower, and when you make male and female into a single one, so that the male will not be male nor the female be female, when you make eyes in place of an eye, a hand in place of a hand, a foot in place of a foot, an image in place of an image, then you will enter [the kingdom]."
(Gospel of Thomas 22)

ar katru gadu ignorēt svētkus (to tradicionālajā izpratnē) kļūst arvien vieglāk. ja agrāk bija tāda kā drusku skaudība, drusku vainas sajūta, tad tagad viens vienīgs prieks par papildus brīvu dienu
tāpat ikdienā nav laika un spēka tiem pašiem serikiem, tā ka - līgo! līgo! - svinēsim ar serikiem un semuškām

Midsummer madness
Ir labi būt Rīgā. Ja nejauši neiemaldies krastmalā. Vēl labāk rīt no rīta.

ja visu novēro, jāpiedomā pie visa, visu laiku. bet tieši to jau Viņi grib. a kas vainas, lai jau tiek. varbūt jāsadarbojas? pašiem taču sāp. vājie stiprie trešās personas, kalambūru māsteri. mani draugi, sargi, mocītāji.

Ir kāds automehāniķis, sociotips: džeks, kā jau daudziem no viņiem, pretty much parasts automehāniķis, kas savā darbā visu laiku klausās kaut kādu populāro radio ar daudzajām reklāmām un topu dziesmām. Kurš daudz smēķē, ir jautrs džeks un labi saprot mehānismus. Un šodien es uzzināju, ka šāds cilvēks regulāri ar savu apziņu ceļojot uz nākotni un runājot ar "saviem dieviem" (par ko viņš nevarot stāstīt savējiem, jo tie padomāšot, ka viņš ir jucis).

individuālā psihoterapija
esmu palicis slinks un apātisks pret dzīvi
man ir entuziasms tikai, kad es iedzeru, tā es slīdu pāri pa diagonāli

brīnišķīga diena. gandrīz nevienas mašīnas, tā dēļ vien ir vērts palikt pilsētā.
atbraucām pirmo reizi ar Simoniņu ar riteni uz Zolitūdi. viņš izrādās ņerkst, kad ir par lēnu vai jāstāv, ātrumā viņam nav iebildumu pret krēsliņa šaurību.
šašliks arī nevainojams. labākie Jāņi mūžā.

Līgo, līgo!
Ja Līgo rītā stīvi kauli, būs karsta vasara.

mīlestība Dievs apjukums troksnis tukšums melns melns melns atpakaļ eņģeļi roboti aģenti spēle? filma? bērnība. atkal dāvana lojalitāte algoritmi

Global Nazionism
Mazliet par jaunākajām kultūras aktivitātēm.
makes me wonder...
Var nestīties visu. Galvenais ir pats jautājums.

Ir samērā grūti izkrist no sabiedrības. It īpaši man nemaz negribas.

kalnam pāri veļas biezi, vatīgi mākoņi, kopumā viegli apmācies un pēc sarunas ar Ilonu dzimusi vēl viena lieliska, sus-pointīga jūlja ideja. divas kafijas, zemenes un restarts ir sācies. vī.

Talsu rimi redzēju dzeltenu arbūzu, kas tā par nešķīstību?

Telwfõns sācis nopietni jūgties. Factory reset vai jaunu.

Šogad Jāņos skan Fantomas.

Ja tu mani nositīsi, Tu man izdarīsi lielu pakalpojumu kuru mūžam nespēšu tev atmaksāt.

pirms brīža sākām skatīties sister wives un aš žēl palika mormoņus - i jādzemdē pārsvarā mājās, lai nepaņem pie dziesmas par daudzsievību, i jāmācās pašiem savās skolās, lai parastie bērni no poligāmām ģimenēm nākušos neizsmej (bet mormoņu skolas nav akreditētas n šit), un jāseko līdzi tam, lai piektā sieva labi satiek ar pirmo, un nauda kaut kā jāpelna un un un

Žanrā "normālas, ikdienišķas sarunas pie alus"

kakjux: Visa mana dzīve ir castle.gif.
vistu_zaglis: *castle.gif*

----

Kratām pačkas pie Mobija "Erupt and Matter"

K-x: Revolūciju! Es pieprasu revolūciju!
VZ: Nē nu – mēs jau varam iet ielās un sākt, bet nav līdz galam skaidrs, ko tieši darīt. Varētu apgāzt ceļazīmi, bet viņa jau ir nokritusi.
K-x: Es viņu pacelšu un nogāzīšu, tad jūs visi, bļaģ, redzēsiet!

----

K-x: (ar drūmu jebaļņiku) I'm fucking excited.
VZ: Aha, izskatās.
K-x: Es pieprasu kaut kādu empātiju!
VZ: Awwww
K-x: Bļaģ, ok, labāk nē!
VZ: Nu atvaino, tas sākas uz burtu A un bija pirmais rezultāts manā feels tabulā.

----

(Rīts, K-x parādās istabā)

K-x: Dude. Fuck you.
VZ: Labrīt, jā!
K-x: Nē.

Nav entuziasma šiem svētkiem.
Velk uz miegu vai vannu. Lai gan noskaņojums ir OK.
Trīs dienas ceļot ar taboru ir darījušas savu.

eat, sleep, rave, repeat.

teicu VZ, ka man pohiņa. viņš teica, ka +/- piekrīt. sašutu un atbildēju, ka I don't need you to validate my need for validation. VZ viss tāds, a ko tad? es saku, ka pohiņu ta, jo, ja nu tā tikai manā galvā... oh wait.

citās ziņās gribu pierakstīt, ka šovakar satikšos ar meiteni, kura nemāk flirtēt. mums lieliski sanāk neflirtēt. no kopīgiem draugiem uzzināju, ka viņa traka. un vispār viss tāds... nu. a ko nu?

ak jā, Terēze Maijs laikam apžēlojusies par mums nabaga dirty imigrantiem un, ja nu esam uk ilgāk par 5 gadiem, tad ļaus palikt.

ZbS modernās tehnolōģijas! Par bezrindas.lv atcerējos vēlāk. Mobilly izrādījās kkādi eiriki palikuši. Tad nu par tiem nopirkās biļec. Un RS bezmaksas šon. Un alu pirks praktiski uz vietas, varēs tagad nepārkrauties. Jāiemet fočiks un siltās drēbes (jo nu jūnijs) un aidā - daudz alus un daudz gaļas. Papardes zieds izpaliek. Man vismaz. Jo jau norāvu ;D

Tikmēr Fallout 4 jau palaidu kačāties. Lai uz atvaļinājumu tik vien kā piestartēt un aidā.

Un man patīk nākotnes plāni. Ja vēl izdosies saskaņot ar tagadnes plāniem, tad vispār būs zbs. Sāk atkal patikt dzīvot.

ha!
Viņa izvilka telefonu, jo gribēja ieiet internetā un atverot pārlūku viņai ielādējās mans klabs :D

Mazliet klusuma brīdis un abi stāvējām kā apstulbuši un nobijušies - viņa, jo meloja, ka nelasa, es - jo sāku domāt cik daudz viņa ir izlasījusi :D

...Viņa teica, ka vairāk nekad nelasīs...
es savukārt, laikam, biežāk likšu šo to zem actiņas :D

p.s.
Joprojām nesmēķēju, ar diētu iet forši, es jūtu, ka esmu bišk pat kko nometis...Nu pēc biksēm un drēbēm var pateikt, kaut kā viss tāds brīvāks paliek... vispār esmu baigais malacītis palicies.

drogainings

I mean, I don't know, maybe Jeb is doing great, maybe Jeb is looking for Trump, maybe Jeb is saying - Jeb 2020

A mēs šodien uz kapiem.

Mana cīņa
Kā no rīta uzzinu sociālajos tīklos, neesmu bijis vienīgais, kuram šonakt bijusi darīšana ar Hitleru. Izrādījās, ka Hitlers tomēr ir pamanījies nodzīvot līdz sirmam vecumam un nomiris tikai tagad. Man viņš bija jāsapoš bērēšana, bet nekā stīvajās kājās nevarēju uzdabūt cietas melnas ādas kurpes. Bet Hitlers izskatījās kā jau Hitlers, tikai krietni vecāks - frizūra, ūsas ierastajā fasonā, bet viss pavisam sirms. Jāpiebilst, tas viss notika manos sapņos jau bieži sastopamajā "Āfrikas" valstī. Krita arī lidmašīnas, satiksmes autobusi ripoja okeānā (traktori tos atkal vilka laukā, un satiksme varēja turpināties), pūtēju orķestris armijas bāzē atskaņoja "Bolero", bija jācenšas nofotografēt saulrietu un cilvēka sejai līdzīgu klinti jūrā, vēl bija arī kaut kāds muzejs utt. Bet tas Hitlers, Hitlers!

Svētku dziesma
Ziemeļu serenāde - Normunds Rutkis, Ojāra Vācieša vārdi
Pietiks mūsu ceļā gudro, pietiks mūsu ceļā meļu, šūpuļlīkstīm mežā bērzu pietiks.

Laburītu!
Līgām lai krāšņi un smaržīgi vainagi!
Jāņiem lai ērti vārtu stabu gali un skanīgas bungas!
Un dāvanās saņemt kaut ko labāku par alus kausu un līgodziesmu grāmatiņu :)

Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Ar kaunu jāatzīst, ka tikai šorīt, moduma īgnumā uzzināju, kas ir slavenais Dallesa plāns.
A, neko. Ārā smuki spīd saulīte, jāņem suns un reptīļu ķeramais tīkliņš, jāiet pie dabas.
No passaran!

Vēlu vakarā uz Signagi hosteļa balkona klausījāmies, kā kaut kur tālumā šakāļi gaudo. Gruzīni mūs izklaidēja ar šausmu stāstiem. Vīns bija labs un zvaigznes virs mums arī. Žēl tikai par to, ka jāpošas atpakaļceļam.

noderīgi
http://www.medicaldaily.com/cry-it-out-6-surprising-health-benefits-shedding-few-tears-333952

pateicības:
vakar ap septiņiem, kad man jau likās, ka izlaidīšu garu, palika vēss. visi guļam,
melns kaķītis atnāca ciemos, viņš katru nedēļu mazliet paplašina teritoriju,
labi paraudāju (nav smieklīgi),
sāpošais kakls nahrenizējis runāšanu, reizēm ir labi paklusēt un paklausīties -
visi dzīvžogi zied - kā atver āra durvis, pilna māja saldas, dullas smaržas


man liekas, kaķītis mums bez visa cita ir atstiepis blusas. viņš/a tāds smieklīgs, vispirms nāca līdz dīķim, ziemā un pavasarī, tad līdz terases trepēm, tad vasaras sākumā pabāza purniņu atvērtajās āra durvīs. tad izstaigāja zem galda un nu jau ticis līdz otrajam stāvam, ievieš kārtību guļamistabās un vannasistabā. liekas, sācis apgūt arī bēniņus. ziņkārīgs kaķītis, melns kā ogle. varētu arī iekāpt klēpī un pamīļoties, bet, gan jau. dzīvotu mājās, pieradinātu -

Polijas Seims atbalsta medicīniskās marihuānas legalizāciju
Tik tuvu, ka faktiski spēju sajust smaržu savos sejas caurumos... Lūdzu, Latvija, attopies. Gandžas tirgus vēl ir svaigs, pagaidām vien veidojas lielie spēlētāji un konglomerāti. Tā ir izcila iespēja nopelnīt uz "miljardu biznesu". Taču, ticu, savu stulbo aizspriedumu dēļ mēs nekur tālu, nu, vismaz ne tālāk par interneta balss vākšanām un moš arī kādai publiskai sanākšanai vai divām, netiksim. Sauc mani par depresīvo, pašnīstošo latvieti, taču es tevi saukšu par savu mincīti. 

šito laikam es gribētu tomēr piezīmēt, kā mums pazuda Phu quoc fish sauce suvenīra izmēra pudelīte, kas bija domāta zin, kas tur uz plauktiņa stāvēja pusgadu, un tad pēkšņi, kad es nosaulcīju putekļus tās tur vairs nebija, un es zinu cik ļoti ir mums bardaks dzīvoklī, bet es tik ļoti labi orientējos savā bardakā un zinu precīzi kur es ko varu atrast

Pa dienu sardeļgalva, tagad gultasgalva, kadlaite darbam kindli palasa. Piedodiet, tas ir, kā lai palasa.

Man ir izkapts! Es esmu spēcīgs cilvēks.

*
1)Teiciens "izlietu ūdeni nesasmelsi" īsti neatbilst patiesībai. Nezinu, cik tur bija izlijis, bet kādus deviņus litrus sasmēlu. Ar krūzīti un rokām.

2)Sāk zust jebkāda cerība, ka šajās mājās tikšu pie iespējas mazgāt savas padauzas drēbes savā veļasmašīnā.

Šajā kustīgajā foto redzams, kā es bieži jūtos un rīkojos publskos pasākumos, aizejot ar kādu konkrētu peronu, taču sastopot daudz citus atvērtus cilvēkus. Beigās gan kauno par to. Taču tas redzams purniņā.

Kvalitīšit materiāls, neticami, atrasts cita cilvēka cibā

Netīšām uzgāju savu perfekto matu krāsu,

es visu laiku kaut ko gaidu un no kaut kā baidos.
es visu laiku ilgojos būt citur un,lai arī te uz bruģa nav slikti, man gribas vairak saulrietu uz lievenīša laukos. Man gribas Viņu blakus, man gribas, lai nāk iedvesma un gribas rakstīt, bet rakstās tikai kad baigi sāp.
nerakstās.

trulā, bet fejnā humora laiks, lai cilvēcei aizmiglotu mazliet actiņas

biezpilota lidaparāts

Amatieru porno
Anālais sekss
Apakšveļa
Aziātes
BDSM
Bijušās draudzenes
Biksītes
Biseksuāļi
Blondīnes
Brunetes
Divos caurumos
Emo
Erotika
Fistings
Fitness
Grupveida sekss
Indietes
Jauniņās
Joki
Kājiņas
Karstie
Kostīmos
Kulakā raušana
Latīnietes
Lesbietes
Lielās pakaļas
Lieli locekļi
Lieli pupi
Masturbācija
MILF
Nēģerietes
Orālais sekss
Orgasmi
Orģijas
Pieaugušās
Porno multfilmas
Porno saieti
Porno sievietēm
Porno video
Pornozvaigznes
Publiskais sekss
Resnās
Retro porno
Rudās
Sekss mantiņas
Sekss trijatā
Selfiji
Shemale
Skaistas meitenes
Skvirtings
Slavenības
Smagais porno
Spalvainās pežiņas
Sperma
Spermas šļakatas
Starprasu sekss
Studentes
Tieviņās
Tuvplānā
Sex foto
Sex video

cietumulikumi.postussr
Starp citu, zinājāt šādu cietuma likumu? Zinu, man arī tas šķita paradoksāls, jo sieviete tomēr ir sieviete - you can fuck her anyway you like (tas pats gan attiecas uz vīrieti no siev.skatu punkta; vismaz tā būtu jābūt soc.taisnīguma vārdā). Proti, ka es vai jebkurš cits cietumā būtu apuščenijs jeb zemākās kastas pilsonis tikai tāpēc, ka IRL'ā ir piekopis un piekopj sieviešu orālo samīļošanu. Smejos par so fucking obvious gif animāciju, tipa "mammu, a kas ir orālā samīļošana?". Enīvei, tāpēc you don't go bragging in da prison about you eating a lot of puss puss in the free world (same as sucking dicks, but that's too obvious to note). 

es dievinu šīs gaišās naktis

"- Kas jauns, antikvār?
- Viss ir ļoti slikti, Aleksandr...
- Tik slikti, ka tev ir palikusi neuzticīga pat tava dabiskā jautrība?
- Kā? Nē ne, dabiskā jautrība, haha, nē! Viss ir ļoti slikti, haha, Aleksandr! Un kļūst aizvien sliktāk un sliktāk - grēmas kuņģī, pigmenta plankumi no liesas, seksuālā ne pie tie ka mī ba, atmiņu bedres, hehe, turklāt es vēl stāvu pašā bankrota malā... Aleksandr, tu man esi tik vajadzīgs...
- Laipni lūdzu, vecīt!
- Atnācu Tev pajautāt, vai tev varbūt nav revolvera un vai tu nevarētu viņu man aizdot? hi hi
- Bet lūdzu!
(pasniedz no kabatas)
- Ne, es nevaru, man ir pilnas rokas (ar vijolītēm)...
- Paklausies, Leon, tā jau nu nevar - ja reiz prasi, tad jāņem pretī!
- Neko teikt, tu droši vien sajuktu prātā, ka es tā ņemtu un aizlaistos uz viņpasauli!
- Nemaz ne. Ja tas tev nāk par labu...
- ...Šī tava draudzība sniedzas pārāk tālu!
- Tā sniedzas tik tālu, cik tālu tu to vēlies!
- Man ir aizņemtas rokas, Aleksandr... Vai tu neizdarītu man to pakalpojumu un nenospiestu revorvera mēlīti?
- Ar lielāko prieku!
(tēmē)
-Neesi taču idiots,,, tas verķis tak tev droši vien nemaz nav pieladēts?!
(Puf)
-Pat, ja šis verķis ir pielādēts ar tukšām patrōnām, tad - tomēr...
- Nospiest?
- Nē! Tu parāk labi spēlē, gandrīz tik labi kā blēdīgs kāršu spēlmanis!
- Labāk, nekā blēdīgs kāršu spēlmanis!
(pif pif pif pa vijolīšu pušķi)
- Redzi,es nekad nepielādēju ar tukšām!
- Vai tev visi nav mājās vai? Ko tu te trako, laikam esi galīgi jucis?! Vai tu saproti...
- Neuztraucies, vecīt, man nekad nav bijis padomā darīt kaut ko tādu, ko tu pats no manis nebūtu lūdzis un tu pats esi tam dzīvs pierādījums!
- Bet ja nu es būtu lūdzis šaut?
- Tad pasaulē būtu par vienu stulbeni mazak, no tā visi butu tikai ieguvuši!
- Tas viss taču nav taisnība? Tu taču nešautu? Tev nav tiesību, tev nav tiesību, līgumā tas nav minēts! Tas viss ir ķinītis, nekas vairāk kā ķinītis, ķinītis ragnesim!
- Jā, Leon, kaut kas tamlīdzigs!
- Bet neaizmirsti, ragnesi, drīz tas ķinītis beigsies..
- Protams, protams, bet pagaidām es maksāju. Tātad, antikvār, kas jauns?
- Viss ir ļoti slikti, Aleksandr...
- Kas Tev noticis?
- Man vajadzīga tava palīdzība!
- Ak tu, muļķīti, nebēdājies, vēl taču es esmu pie tevis!
- Protams, tu esi pie manis, turklāt tik tuvu... Uzsit man uz pleca kā tu to proti, sirsnīgi un uzmundrinoši!
(plop plop plop)
-Ak tu, manu veco zēn, Leon,
-Mīļais dievs, cik gan tu spēj būt tuvs, ja tu to gribi!"


(Hamilkāra kungs, 1983., pierakstīts speciāli 2 draugiem, kas šodien staigājuši apkārt, smējušies un runājuši muļķības.
Man notirpa kāja, pulkstens 22:57)

zinātniskā terminoloģija
LA. “Rešetins nav pietiekami drosmīgs cilvēks, jo viņš nepateica, tieši kuras izrādes viņš uzskata par nominācijas necienīgām. Viņš šādā veidā ir apdirsis visus nominētos kolēģus,” teātra zinātniece Silvija Radzobe apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā “Rampas Ugunis”, komentējot aktiera Intara Rešetina izteikto viedokli par to, ka “Spēlmaņu naktij” nominētās izrādes nav pelnījušas šo nomināciju.

Teātra zinātniece raidījumā norādīja, ka ir Rešetinam jautājusi, kuras izrādes, viņš uzskata par necienīgām. “Atbilde nesekoja. Pirmkārt, es secinu, ka Rešetins nav pietiekami drosmīgs cilvēks. Otrkārt, nesniedzot atbildi, viņš ir apdirsis visus nominētos kolēģus, jo viņš nav pateicis, kuri ir tie necienīgie nominanti,” savu viedokli izteica Radzobe.

šodienas top - dziesma https://www.youtube.com/watch?v=Ypkv0HeUvTc !

Sajukusi? Nē, Eiforijā!!! Ekstāzē!
Pēc šodienas piedzīvotā! MĒS taču esam forši lai arī kā ir un būtu! Nē, mēs neesam no citas planētas! Mēs esam te un tagad! Un tad vēl pēc tam! Es pavisam noteikti ticu, ka vēl pēc tam! Vienalga kā!

Daudz domas un lēmumi, kuri būtu jāpieņem! Pavisam drīz jāpieņem!
Un zini? Pašu galveno es sadzirdēju :) ! Paldies! Tu man atviegloji mazliet to visu :) !!!

Meitene_

P.S. Par to, ka esi tik un tik un tik... :) Tu zini :) Es atkal mazliet smaidu :)

Bija plānots, ka šodien īsā un priecīgā pieskrējienā pabeigšu darba lietas, pēc tam došos romantiskā pēcpusdienas randiņā, un varbūt pat vakarā pagūšu uz lekciju "Bolderājā". Tā vietā esmu gandrīz visu dienu blenzusi monitorā uz jaunievēlēto Rīgas Domi, astoņos vakarā beigusi darbadienu un atgriezusies mājās - nogurusi, bet neapmierināta. Sieru netaisīšu, rīšu čipsus, kad jau, tad jau.
Līgo, ja!

Man šķiet eiropiešiem ir laiks sākt organizēt kaut ko līdzīgu Izraēlas mossadam, lai medītu un iznīcinātu šādus politiķus bez tiesas prāvām un liekas volokitas. Šie cilvēki vēlas genocīdu tieši tā pat vai pat vēl izteiktāk kā to savā laikā darīja PSRS. Laiks viņus iepazīstināt ar viņu pašu zālēm.

''EU wants to forcefully relocate entire Syrian (and other refugee people) villages to Eastern Europe and the Baltics



German (what a surprise?!?!) representative in the EU parliament Ska Keller said the following:



>In the debate about the European refugee policy, Ska Keller, calls
for the settlement of larger refugee groups in eastern Europe. The
measure could facilitate the integration of refugees. In a conversation
this tuesday, Ska Keller has proposed to send a whole Syrian village to
Latvia, for example. "The idea with the Syrian village is a possibility
that could be used, for example, if refugees do not want to go alone in a
country where there are no refugees." It turned out that people liked
to go where their people were already living, as this made integration
easier. "The option had to be discussed in spite of the resistance of
eastern european countries, if necessary we will force those countries".
"The refusal to accept refugees violates EU law", emphasized Keller.
The EU commission had recently launched a lawsuit against the Czech
Republic, Hungary and Poland for violating the EU treaty because they
refuse to accept migrants as decided by 2015.''

hmm... divreiz šodien lietots teiciens - 2ās dažadās situācijās...
- vells un kāda tomēr atšķirība -
-
- viņš tika notiesāts -
-
- vispirms jau par kādu kaitniekcilvēku runa bija bez mazākās nožēlas par viņā likteni... -
- un pēcāk vēlāk, saruna aizvirzijās arī līdz ikdienai, dzīvniekiem, no ligzdām izkritušiem putnēniem un viņu likteni -
-
- secinājums bija pilnīgi vienāds - notiesāts! -
- bet Kāda atšķirība ibitīt, kāds pavērsiens -

i just want something nice ontological to happen. kaut viena vismazaakaa lietinja, kas man dotu iedvesmu un ticiibu, ka i can do life. tas var buut jebkas, un ja tas notiks, es tam uzklupshu kaa ravenous harpija un smagi, brutaali, vardarbiigi ticeeshu against all reason and against da police. citaadaak visa eksistence ir kaa sliideeshana uz leju, dazhreiz tev paliek zheel tas aatrums ar kaadu tu sliidi uz leju, taapeec tu sasprindzini savu vaajo mazo rocinju, un ar peedeejiem speeka krikuminjiem nedaudz piebremzee sliideeshanu un vienkaarshi turies, turies, turies. bet agri vai veelu rocinja atkal savaargst un tu palaid valjaa un atkal sliidi lejup sejai braukoties gar dubljiem un maziem paarmetumu, vilshanaas, vainiiguma oljiem birstot uz paura. bet ja paraadiitos kaut viens mazinjsh vadziitis, aiz kura rocinja aizkjertos, tad vaigi paliktu saarti un acis spozhas, un es vareetu ne tikai tureeties, bet varbuut eforijas iespaidaa pat uzvilkt sevi augshaa uz taa vadziisha un tur patupeet kaadu briiksninju, varbuut tieshi sagadiitos, ka ir saulriets un buutu uz ko skatiities, atvilkt elpu skaisti kaa cilveekam. bet es tur vairs netupeetu kaa vaargonis, es buutu paarpasauliigs eerglis ar zelta spalvu, dimanta nagiem, uguns opaala aciim un dziesmu kas shkjelj laiktelpu, bet arii miiliigs, taads kas piepilda visu paareejo cilveeku sirds veeleeshanaas.

kaapeec nevar notikt kaut kaads ontologjisks vadziitis? vai arii, kaapeec man nepietiek apzinjas, ja ontologjiski vadziishi notiek, bet es esmu oblivious of their magical occurrences.

es sho visu rakstu tukshumaa. es pilniigi izteelojos, kaa manu vaardu burtinji atdalaas un pa vienam kaa sniegpaarslinjas izput auksta, vienaldziiga kosmosa dziilees

ieva tikko teica, ka man nav draugu, jo es vislaik bļaustoties, ka neesot. citiem arī neesot, bet vismaz esot decency neaurot, ka nav.

vakara sauliite
nepatiik taas dienas, kad eju pa ielu un izmisiigi domaaju plaaninju, ko seciibaa dariishu, ja mani atlaidiis no darba

nepatiik taas dienas, kad eju pa ielu un izmisiigi domaaju plaaninju, ko dariishu ja mani nekad neatlaidiis no darba

sweet magical trap
no human helping hands
total annihilation of direction, hope, desire, possibility
life somehow continues
some sort of lazy, terrible flux
constant and raw emotional-pain-body experience
means to what end?

divi ar pus asinsdonori sarunāti, nu vismaz var drusku vieglāk uzelpot

Šodien, lasot Ir, vienu brīdi sajutu, ka man tīri fiziski sāk nākt vēmiens.

zemeslodei iekšpusē...
"-Tu gan esi labi iekārtojies, vienā dzīvoklī tev sieviete, ar kuru vairs neesi precējies, otrā - ar kuru vēl neesi precējies...
- Vispār, Vīnē vēl ir daudzi dzīvokļi, pilni ar sievietēm, ar kurām vēl neesmu precējies... piedot, irēn, šodien esmu nervozs"

Teleizrāde 2 lotiņas, 1989.gads

Dzīve iemāca, ka nevar ticēt visam, ko būvvaldē stāsta par būvniecības lietām.

yikes i passed out today and when i tried to figure out why i couldn't remember the last time i ate whoops

Koziols Šleseram: "Saskaņas ievešana valdībā uzticēta Ingunai Sudrabai. Tas Maskavā ir nolemts, ka mums vajag Sudrabu par premjeri,"

"Šodien Jānis esot - jau ziņoju, piekritis būt valdībā. Ārlietas, Aizsardzības Ministriju un čeku!" smejas Lembergs. "Čeku es pats," atsaucas Urbanovičs.

Ir #25, 2017

Sanācis tā, ka kopš pagājušās vasaras principā man bija tikai viens mēnesis, kad jutos pavisam viena. Augusta vidū iepazinos ar viņu un tad jau atkal bija kāda paspārne, pat, ja sākumā likās, ka būs tikai tāda kā reizēm-kad-ir-laiks-mīļākās pozīcija. Sanāca tā, ka viņš izšķīrās, mēs satuvinājāmies, abi vieni, tad viņš man noticēja profesionāli (puse mūsu drāmu bija profesionālo jautājumu dēļ, jo viņam likās, ka man ir jādzied, un es savukārt nevaru uztvert pieredzējušu mūziķi, kurš ir tur, kur es sapņoju būt, nenopietni), tad abi bijām viens otram plāksteri, es viņam meitas, viņš man tēva un diemžēl vīrieša lomā,tad man palika grūti, jo samīlējos, tad katru dienu taisīju drāmas, nē, viņš arī nav perfekts, bet mēs it kā būtu viens otram piemēroti.. bet tagad mierinu sevi ar to, ka 30 gadu starpībai jau tāpat nav ilgstošas perspektīvas..

Esmu pārvākusies atpakaļ uz Bonnu. Iekšā viss kaut kā- kaut kā - kaut kā - it kā skumji (drīzāk vainas apziņa par to, ka 2 mēnešos esmu nočakarējusi mūsu iespējas būt kopā - pat ne tikai es- mēs abi, un esmu vnk samīlējusies atkal nepareizajā), bet kaut kā
pareizi
viss šķiet pareizi
ka tagad esmu te, atpakaļ savā pasaulē.

Dzeru kafiju un priecājos, ka ir, kur palikt. Ārā pāri +30, logs ir ciet, māja vēsa un prieciņš par mazajām lietām, kā sarunājām ar Diānu:) Par iepirkto pārtiku, par savu jumtu virs galvas, par to, ka laiks iet un drīz klāt nākamnedēļa ar skolas rezultātiem.

drausmīgi prokrastinēju kopš atbraucu, tagad dedlaini deg katru dienu citi, daži jau arī sadeg zilām liesmām, dažus arī saglābju, bet nu tagad iedvesmai atrāvām zintņas raberberu vīnu un skaitu stundas cik ir klāt āzijā, lai varētu vēlāk nodot to, kas jānodod tagad

recipe for pain and sorrow
1. In a saucepan, combine corn, cream, butter, cream cheese and seasonings. Bring to a simmer over medium-high heat.
2. In a separate container, whisk together the milk and flour thoroughly.
3. Slowly pour the milk/flour into the saucepan with the corn and stir as you pour.
4. Continue to simmer until the sauce thickens.
5. Stir in the romano cheese until it melts and blends into the sauce.

#politika
lol, man liekas, pirmā vai otrā reize, kad ciboju par politiku. bet man ir grūti saprast, kāpēc vējonis pēkšņi sāka runāt par prezidenta un ministru prez. pilnvaru paplašināšanu.

a) ja ministru prez. varētu likt savus ministrus, nebaidoties no saeimas akcepta, tad par ministriem varētu kļūt spējīgāki cilvēki (piem. tieslietu ministrijā, kas ir vienkārši akacis, šādā gadījumā varētu ielikt kādu, kas cita starpā nav ieinteresēts pist ārvalstu investīcijas)
b) saeima daudz vairāk baidītos no izpildvaras - nevis kā tagad, kad prezis atklāti pasaka par NA/ZZS lobiju maksātnespējā - un visiem vienalga.
c) krīzes gadījumā kļūtu daudz vieglāk nomainīt rīcībnespējīgu parlamentu.

jautājumi:
a) kā vēlētu? kā francijā divās kārtās vai "winner takes all"?
b) kā ierobežotu izpildvaru?
c) ko darīt ar prezidentu bondaru, prezidentu nilu?
d) kā milzīgas konstitucionālas izmaiņas, kas samazina saeimas varu, tiktu cauri saeimai?

no viņa teiktā šodien likās, ka viņš saeimu uzskata par neieinteresētiem sliņķiem, tāpēc tai nepienākas tāds kacens, kāds tai ir tagad. viņš laikam redz strupceļu centienos uzlabot saeimas darbu. izpildvara viņa skatījumā pašlaik ir pārāk vāja, kas laikam ir acīmredzami. vēl, ņemot vērā steigu, varbūt viņš domā, ka notiks kaut kas slikts.

man vairāk patiktu, ja vienkārši izbeigtos aizklātā balsojuma absurds.

par ulmaņa piesaukšanu LOOOL - kurš #ulmanis? tas, kurš nelikumīgi pārņēma varu 1934.gadā, vai tas, kuru ar visu aizklāto balsojumu ievietoja lembergs un šķēle?

Par aktuālo
"Mums nahuj nav vajadzīgs prezidents, kurš jaucās viskautkur." (c) Šlesers

Ja tā padomā, tad gandrīz visi līdzšinējie prezidenti (t.sk. daudzu mīļotā Vairiņa, kura "pamodās" tikai prezidentūras beigās) pārsvarā arī nav "jaukušies".

Pirmdien nodomāju, ka būs jāstāsta dakterei, ka nemāk šitas bērns vēl velties un otrdien R pēkšņi atvērās visas velšanās čakras - tiklīdz tika lielajā gultā, tā pati sāka cīnīties (stenot un pūšot), lai apveltos. Pēc stundas mokām sanāca ar! Tagad jau trešo dienu - kā gultā, tā sākas trakā tirināšanās, lai apveltos. Pa dienu vairākas reizes jau sanāk. vakar bija tā noņēmusies, ka tāpat uz vēdera arī aizmiga - ar muti un degunu segā. Spec neko nedarīju, bet vēroju, ko darīs, kad gaisa sāks pietrūkt - viss ok, strauji parāva galvu uz augšu un pagrieza uz sānu, šņāca tālāk.

It's my life, my worries
https://www.youtube.com/watch?v=x80Y3xJeIk0

ja es kādreiz atkal gribu iet uz kādu izlaidumu kādu sveikt, atgādiniet, ka es to tomēr negribu

Vai puķuzirnīši ir labi vainagā? Kuras puķes nav vērts pīt kronī, jo ātri sapļek?

you CAN'T delete the truth
vot tā

ja mēs joprojām kurinātu ar malku, otrā stāva kaimiņš varētu to zagt arī mums, bet tagad viņš apzog citus līdzcilvēkus.

mazā minka šodien atkal tāda draudzīga bija...

dažreiz man gribas ar viņu darīt trakas lietas, piemēram, sagaidīt kad visi aiziet mājās un darbā uz galda viņu paņurcīt, utt.

tad ir vēl vien kolēģe, pie kuras es gribētu aiziet mājās paskatīties kāda ir tā viņas milzīgā pašas slavētā gulta...

viņa šodien tā blakus apsēdās, ka ja es nebūtu tik kautrīgs noteikti iečekotu vairāk... nu ne jau tikai vizuāli es te runāju.

un tad viena ar diezgan milzīgu pakaļu piedāvāja, bet es nemācēju pieklājīgi piekrist. nez vai konkrēta piekrišana tiktu saprasta, tomēr jāstrādā vēl kopā.

Plātsmaize izdevās. Jēīīī. Gan uzrūga, gan piecēlās cepot. Un virsiņa ar laba! Pašam prieks! Ja ļautu, sīkie droši vien norītu pāris minūtēs.

tu tikai neturi ļaunu
tu tikai neturi ļaunu sliktos apstākļos
jo tas ātri vien saskābs un nebūs gards
un nebūs lietojams nemaz
un ko gan ēdīs lācīši un vardes ziemas mierā
un par ko pieaugušie
nu tie kuriem jau spalvas deniņos
par ko viņi rakstīs grāmatiņas
un kā tad bērniņus varēs apklusināt
un kā vecīši nobirdinās asariņu par izgājušiem laikiem
ja krāsainā veļa izbalēs
ja baltmaize kļūs tik balta
ka to rokā nevarēs saturēt
ja ūdens kļūs tik šķidrs
ka nevarēs iedzert pat
tāpēc neturi ļaunu sliktos apstākļos
tu tikai neturi ļaunu
/kirils ēcis/

kaut kā ienāca prāta yūtūbe paskatīties Nertenu, tad līksmi gārdzu par Gardas skeču (https://www.youtube.com/watch?v=zxVlzvPtNNA)
Uzreiz jūtos labāk

Tātad, man ir jauna draudzene no pretējām durvīm, Laimdotas kundze, ziniet, man jau patīk tās šerpās tantes, tās sakoļīt par draudzenēm mans svēts pienākums, ta nesen es vinu vajāju ar kūkām, jo katru dienu tiekamies pa trīs reizi pa ceļam un bodi vai pašā, jo man tak bij jākaļ tā siena un kaimiņ labvēlība šai gadījienā ir stipri noderīga, vismaz viena, un ta mana izvēle krita un šito šerpo, kas nav nekāda šerpā vairs, sevišķi viņai patika anekdote par kaimiņu laivā, nutā vecā, kur sieva pie airiem un kaimiņš bļau no krasta, kurta tu, a tas pīpēdams no laivas, ai, sievu uz dzemdībām vedu. Jonu, cik es to dāmu manu, tik viņa kautko smagu stiep ar visu klibo kāju un blakus iet, viss tāds izriezies kungs brīvām rokām, kuram,kā man pačukstēja, esot ik , pa brīžam mēnešreizes pa 10 dienām un tad atejas periods, ar kādas desmit, dzer, tātat, ja jūs mīklas nesaprotat. Nu, vārdsakot, tada forša, dzīvesziņas pārpilna, draudzene man tagad ir. Ta vienā tādā reizē, šī man tāda, hujak, par precību jautājumiem, sak, man taisni dēls, precību gados, varētu, komsī komsā, tikt no viņa vaļā, bet ne tā, ka pavisam, bet davai vismaz aiz pretējām durvīm. Nu, essaku, nenu, kojūs, kojūs, vot tak srazu, bet tad tā lēnām sāku atšifrēt, kurš ta tas nez ira, un tas ta laikam sanāk tas milzonis, kam ieskrēju kautkur vēdera rajonā un kaut arī no augšām raidīja man labdienas, man no apakšas šķita, ka jāsaka zdrasķe. nu, nevis milzonis, bet par tādiem laikam saka vīrs kā ozols, betnu, saku, nepaspēju īpaši neko tur nopētīt sīkāk, kopš tā laika jūtos varen intriģēta, iespējams, viņam nabagam ar tagad jāmūk, ka māte liek, nēnu, esjau ar neteikšu, ka baigi vaig, bet materiālu aplūkot taisni interesanti, vane, janu ir jēga sākt dekoltētam trepi mazgāt un tādā garā, bet, vārdsakot, kopš tās runas, nekādi nespēju noķert un apskatīt, vienreiz, redzēju ceļgalu, knapi paspēju, bet nekādus secinājus no sitā nemāku izdarīt, bet baigi atsit- bij tāda grāmata, sieviešu autores, kur uz prāmja kautkāds džeks lenca meiteni, un ta vienā reizē viņa kāpa pa trepi un kā milzu godu, parāva bišk uz augšu garo brunci un atklāja viņa priekam mežģīnēs segtu potīti, kota šis apdzejoja pa kādām trīs nodaļām vismaz. nure, apmēram šitā man tur iet, manjau patīk šitās itirgas, vane, kur beigās vilšanās, bet to tak mēs varam uz kādu laiku atlikt, vane, laitak tiek vecai pūdernīcai kāds prieks dzīvē ar.

63
Tagad kopš ir bēbis beidzot ir kaut kas ko fotogrāfēt.

Un vēl - vai tiešām pret ērču encefalītu var potēties arī tagad bez paaugstinātiem riskiem starp pirmo un otro poti??

kantrī festivāla saknes: 1951. gads
P. Birkerts institūta sienas avīzei norāda, ka “Bauskas darbaļaudis kolektīvi radījuši arī jaunas dejas, kā, piemēram, oriģinālo “slaucēju deju”, “Jautro maiņu” un “Griezieniņu”.

es visu atceros.

Kāds ieprecējās cibā, ha.

Supra Ultra New Retro Wave Compilation

bieži gribas raudāt. gan par skaisto, gan par neesošo.

un vēl es piedalīšos pētījumā:
https://www.facebook.com/photo.php?fbid=734398823413109&set=a.271421453044184.1073741827.100005289940732&type=3&theater

vispār baigi inčīgi, tikai tas uz lapas sarakstītais apēstais uzreiz rada sirdsapziņas pārmetumus.lol

mani ļoti mulsina vecāku vēlme bērniem piekārt birkas. skaidrs jau, ka ir izteiktākas un mazāk izteiktas intereses un prasmes, bet nepilnu divu gadu vecumā paziņot, ka bērns ir, nezinu, 'mākslinieks' 'sportists' /insert necessary/

"meklēt starp brīvajiem cilvēkiem tos, kas patiešām redz sevi brīvu"

kamēr kaut kur tālumā šobrīd notiek mans izlaidums, aiz loga līst, bet es skatos franka doķenes. tā ir labāk.

uzinstalēju Pašvald. policijas app. Un jau aizsūtīju Pols piegādes mašīnu, kas uz Brīvības ietves bija atstājusi precīzi tik daudz vietas, lai cilvēkiem jālien beržoties gar sienu, bet ratiņu stūmējiem jāiet 2 kvartāli atpakaļ līdz luksoforam.

šeit: http://pilsetacilvekiem.lv/lv/ka-cinities-ar-nekaunigiem-autovaditajiem/

Matīsa tirgū visam tādas cenas... Vainags 10 cm diametra galvai 5 eu, tik pat liels siera ritulītis 2 cm biezs - 8 eu.
iznācām tukšām rokām, iegājām blakus grāmatnīcā un par šādu summu paņēmām 2 grāmatas un flomasterus.

Latviešu daiļdarbu tulkojumi
Visu zinošie cibiņi - kā viegli un nesāpīgi varētu atrast dažādu latviešu literātu darbu tulkojumus citās pasaules valodās?
Meklēt es gribētu pēc autora. Piemēram, Vizmas Belševicas vai Margaretas Stārastes daiļdarbus.
Pagaidām mani interesē, vai tulkojumi eksistē un pēc tam jau nākamais līmenis būs atrast retos eksemplārus.