Latest Posts

Esmu priecīgs, ka atklāju Grīziņkalnu priekš slidošanas :)

es jau divas nedēļas ļoti labi esmu noturējusies, lai gan dzērumā, gan skaidrā nerakstītu salkani iracionālas īsziņas. "tu sen neesi stāstījis, kā tev iet." "es ceru, ka tu paspēsi atgriezties pirms man sākas mēnešreizes." "man pietrūkst tavas rokas uz mana skausta."
un man vispār jāsāk domāt par atgriešanos atpakaļ jūrmalas dzīvē, jājautā, kad pārējie ievāksies mūsu namiņā ar dārziņu, jāmeklē aviobiļetes, jāsarunā mantu transportēšana no londonas uz jūrmalu. bet es tik ļoti negribu. man tik ļoti patīk mans darbs, man tik ļoti patīk būt rīgā, man tik ļoti patīk būt starp cilvēkiem, kas runā manā valodā - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. es arī zinu, ka esmu daudz labākā situācijā nekā pirms gadda un ka šis gads jūrmalā būs pilnīgi citāds. bet rīga ir mājas un jūrmala par tādām nekļuva. rīgā tur tik daudz kas, bet jūrmala šķebina. pat tas, ka būšu pusotras stundas attālumā no londonas, vairs neinteresē. šobrīd liekas, ka pārciest tos divus gadus būs briesmīgi. stulbā augstākā izglītība.

nav pat vēl 12 naktī, kad jau esmu gandrīz pamodusies ! juhū

Hello fren

gribas uzsaakt ko totaali jaunu un radikaalu, bet es domaaju, vai vispaar uz kaut ko taadu esmu speejiiga. jo man vairs nav izmisuma. bail teereet naudu kaut kam nelietderiigam = ko veelas sirds, bet pretiigi domaat par kaut kaa lietderiiga dariishanu. varbuut labaak neuzsaakt neko un vienkaarshi kraat naudu nekam

varbuut vieniigais praatiigais ko iespeeju, ir izlasiit daudz graamatu un vinjas patureet savaa galvaskausaa. aizvadiit dienas tiirot maaju un lasot graamatas, tiirot maaju un lasot graamatas, tiirot maaju un lasot graamatas

tiirot maaju un lasot graamatas


*

shodien maajaas, no vannasistabas kaapjot augshaa uz istabu, man uznaaca speeja patstaaviibas sajuuta. taadaa noziimee, ka jebkaada saistiiba kaada man jebkad bijusi ar cilveekiem ir beigusies vientuljaa tagadnes briidii. esmu tikai es un buushu tikai es. kameer cilveeki no manis var njemt ko tiem vajag, kameer vinji var mani apbizhot, kameer vinji var par mani nelikties ne zinis, kameer vinji var par mani intereseeties, tas viss apokopojot rezulteejas vientuljaa tagadnee. esmu tikai es sheit iekshaa sevii, visi cilveeki, kas ir staigaajushi apkaart manai sirdij, vai nu no taas atnjemot vai pieliekot, vinji tur nekad nav iekljuvushi iekshaa, jo tas taa jau arii nemaz nevar notikt. jo esmu tikai es un buushu tikai es. cik beediigi, cik viegli. un tagad es izdomaaju taa - manii iekshaa ir totaals klusums, un ar to klusumu ir tik viegli dariit lietas, tik viegli ljaut emocijaam izspeeleeties, bet neaizsniegt manu ieksheejo, sveeto, kluso tukshumu. emocijas, juus spindzeles, juus liekules, juus hieenas, juus voblas, juus muljkjes, juus piishlji. es pret tevi juutos pilniigi briivi arii tad kad nejuutos, jo es zinu, ka visam, visam, visam un visam seko vientuljsh tagadnes briidis, kuraa esmu tikai es.

Veločekpoints ir gandrīz tas pats kas wasgij puzles, tikai dzīvajā.
Organizatoriem ir talants jauki paķircināt dalībniekus, iedodot uzdevumus, kur nav vis tik vienkārši "aizgāju, ieraudzīju, nobildēju". Tur ir vai nu "aizgāju, visu izskatīju, bet neiedomājos palūkoties uz to no krūmiem" vai "aizgāju, skatījos tieši virsū, bet tā arī neieraudzīju, ka tas ir tas", vai "skaidri zinu, ka esmu to objektu redzējis nez cik reižu, vien neatceros, kur, bet te piecas reizes nostaigāju cieši garām un neattapos pagriezt galvu".
Un vēl ir varen labi draudzēties ar vizuālistiem, kas, saņēmuši kolāžu, atceras ne tikai "tur bija kaut kāds akmens, kaut kāds gadskaitlis un kaut kāda varde", bet "tur bija bumbierveidīgs pelēks akmens ar dzeltenu virsu, metālā slīpi izkalts gadskaitlis 1899 ovālā ielokā un ar saules stariem virs tā un uz kreiso pusi lecoša oranža varde ar lillā acīm un rokassomu ķepiņā". Nu kaut kā tā. Un arī vidē meklē "uzraksts paramparam ar sarkaniem burtiem uz brūna fona, helveticā" nevis "uzraksts paramparam".
Nez, ir kādi vizuālisma iemaņu treniņi? Ja neskaita zīmēšanu un gleznošanu, protams.

kas? kas? karkass!
Es jau nojautu, ka Carcass ir diezgan brīnišķīgs ansamblis. Bet viņiem, izrādās, ir šitāds albūūma vāciņš:



nemaz nerunājot par pašu ripuli



Cibiņiem noteikti patiks. Izņemot romiešnumerāļu nacīšus.

nobijos no sava spēka

Blackk
OK. Iebliezīs 1,3,7-trimetilksantīnu.

Viens jau ir nobeigts,
nākamais tiek sasteigts.

viss
alles
tas ir beidzies
nupat pabeidzām špaktelēt to, ko zigis vairs nepaguva - sāku desmitos no rīta, pabeidzām nupat
palicis kaut cik vēl izmazgāt šito visu un sastumdīt vietās, bet jau parādās kaut kādas dzīvojamās platības aprises

tagad ar skubu nomainīt trubu vannas istabā, piesist riģipsi priekšnama sienai, bet to pēc tam
tagad pat nezinu ko, šampi mēs dzērām jau vakar

Līžele vakar bija iesniegt dokumentus mācībām the Augstskolā (jā, tur jāiesniedz klātienē pašam). Liels bija viņas izbrīns un WTF, ka gandrīz visi citi pretendenti bija ieradušies ar mammām, tētiem vai pat omīti.
(Kad es sniedzu savus dokumentus, mammas bija tikai dažiem, līdz ar to varam spriest, ka ģimenrs saites kļuvušas ciešākas.)
Vajadzēja arī sniegt ziņas par vecākiem, pret ko skaļi protestēja kāds apmēram 30 gadus vecs studētgribētājs.

Tas tomēr tā interesanti, ka ir cilvēki, kas jūtās kā not enough un tad ir tie, kas ir little too much.

kontrindicēts

jūs, bērniņi, nenāciet uz bezmaksas koncertiem, pat ja tie ir Ewert and the Two Dragons, piemēram. tik daudz piedzērušos un visu laiku skaļi runājošus cilvēkus pāris metrus no skatuves neesmu redzējusi ne salacgrīvā, ne ratniekos.

Un tagad man savās mājās ir vārāmā sāls. Pirmo reizi mūžā. Ar cerību uz daudziem ugunskura ēdieniem, arī ziemā!

jaunas sajūtas dzīvē vienmēr liek apdomāt, kas tieši tu pats esi. kāds tu esi. ko tu gribi. un visādu tādu huiņu. liekas, ka nupat jau pietiks man.

vakar satiku Elen. bijām ar MP un Helen uz comedy. I had a better time than what I expected. nē nu, ok, Elen ir lieliska sieviete, par to nebija šaubu. vispār, tiešām negribu par to pārāk daudz domāt. gribu viņu satikt svētdien atkal.

tas ir, ja mūsu darbi ļaus.

Vēlāk es dažas reizes sēdēju pie tās meitenes kabinetā. Redzēju visu šausmīgi skaidri, asām kontūrām ar drusku varavīkšņainām malām - tā, it kā būtu uzlikusi pārāk stipras brilles - viņas nagus līdz pēdējai detaļai, tieši cik augsti ir viņas kurpju papēži utt utjp, redzēju, bet nevēroju, mani nekas no tā neinetersēja. Tikai pa ausu galam dzirdēju, ko viņa sprediķoja, jo koncentrējos pokerfeisam. Man bija visiem spēkiem jātēlo, ka nezinu, ka viņa ir Tas Tur - nu, tā kā marsieši "Žandarmā un marsiešos", tikai ķipa it kā labā - tikai ļoti distancēti labā - tur simts envirokombinzonos ietīstījusies labā. Viņa tur bija vienīgā Tā Tur. Pārējie bija parasti cilvēki, visīstākie, visdabiskākie visdabiskākajā habitātā. Un es - nomaldījies tūrists bez pases un naudas.

Ingmār, varbūt vari atsūtīt man uz istabu spiegu ar picas gabalu?

jūlijs
mēs tipa braucām uz Depeche Mode koncertu Kijevā, bet spilgtākais, kas man no šī brauciena uz mūžu mūžiem paliks atmiņā ir mirklis starp Baltkrievijas un Ukrainas robežu agrā trešdienas rītā. pēc 3h čakara uz BEL robežas (neliels robežpunktiņš pie Slavečnas, nevis tradicionālais, kas ir uz Gomeļas štrāses) tikām palaisti pāri. gaidījām, ka tūlīt būs Ukrainas postenis, bet tā vietā mēs apmēram 16 km braucām slalomu pa šauru, līkumainu un neticami bedrainu (lielas, dziļas, asrobainām malām) ceļu. lēnām svīda gaisma, vietām starp kokiem un krūmiem plivinājās spokaini miglas plīvuri. patiesībā spokaina bija nevis migla, bet koki - sarkani, sausi un nedzīvi spoku koki, miris un sastindzis mežs. kad pēc ~16 km iebraucām Vistupoviču robežkontroles punktā, mašīnai bija jāizbrauc cauri skalošanas iekārtai.
Putna lidojumā starp Vistupovičiem un Pripeti ir krietni mazāk nekā 100 km.

p.s. skaidrības labad, jāpiebilst, ka ne viss mežs tur bija tāds, tikai vietām. bet arī dzīvie koki neizskatījās pārāk veselīgi.

Ceļu remonta dēļ stāvējām baigā sastrēgumā. Bet nebija tik ļauni, jo es vēl joprojām esmu miegaina. Man no savas mašīnas uzsmaidīja un pamāja maza meitenīte, es pamāju pretī. Un kādā citā automašīnā es pamanīju, kā sieviete uzliek savu roku uz vīrieša rokas un ar pašiem pirkstu galiem to paglauda. :)

No sarunām:

- A kā jūs izcenojat savus tos pakalpojumus?
- Nu, skatāmies arī pēc sejām. Piemēram, mums bija vieni, kas mūs ar Katju nosauca par "meitenēm", nu "mums tur meitenes tekstus lapai raksta", viņiem pie rēķina beigās plus trīsdesmit procenti klāt.
- O, labs.

- Ir tādi latviešu mēdiji, piemēram, Satori arī ir bijis, kam ir tendence pilnīgā beztēmā saukt cilvēku tautību. Piemēram, "latviešu dzejnieks Kārlis Vērdiņš" tur to un to... "Latviešu rakstniece Inga Ābele".
- Jā.
- Ir kaut kādi konteksti, kur cilvēka etniskā piederība ir svarīga, tāpēc vajag to pieminēt un nosaukt, bet ne jau automātā, jebkur, kur tiek..
- Nu, latvieši vienkārši neapzinās šito. Pirms tu nepateici, es vispār par to nebiju padomājusi. Bet es tev piekrītu. Vispār varētu pajautāt, ko nozīmē "latviešu dzejnieks". Māte un tēvs dzejniekam ir latvieši? Dzīvo Latvijā? Raksta latviešu valodā? Vienkārši mums, latviešiem, gribās, lai mums ir kaut kādi savi dzejnieki, tāpēc mēs viņiem...
- Jā.
- Nu tur varbūt arī ir tā, ka pateikt vienkārši par cilvēku "dzejnieks" liekas kaut kā par pliku pateikts, gribās kādu apzīmētāju klāt...
- Jā.
- Un, piemēram, ja tev ir jāraksta tā preses relīze un tu sāc tur kaut ko murgot klāt, "romantiskais dzejnieks", "postmodernais dzejnieks", jūti, ka iebrauksi vēl dziļākās auzās kā ar to "latvieti"...
- Jā.

- Es izlasīju tajā žurnālā to interviju ar Martinu Balluhu...
- Aha. Nu?
- Nu, vispār tas čalis, kas viņu tur intervē...
- Viņu neintervē "kaut kāds čalis"! Nu come on! Viņu intervē Arnis Rītups. Rītups ir Latvijā viens no bezmaz diviem cilvēkiem, kas vispār spēj analītiski...
- Nu labi, labi. Okej.
- "Kaut kāds čalis", bļaģ!

pirmo reizi šonedēļ esmu pilnīgi viena. uz brīdi izslēdzu mūziku. uz balkona bez skaņas kustas zāles stiebri, kuriem tur nebūtu jāatrodas. kaut kur dūc satiksme. man gribas vairāk saules. man gribas ilgi palikt vienai. un no attāluma pateikt draugiem, ka viņus mīlu.

Atbraucu vakar ar pēdējo vilcienu pēc darba dzertiņa un pārēšanās apreibusi un miegaina. Mūsu Murmuļciemā izkāpa tikai pieci naktdzīvnieki ieskaitot mani un klusi izplūda tumsā kur nu kurais. Liepas smaržoja, ka vai elpu ņem ciet, it kā kaut kur būtu apgāzta milzīga liepu šampūna pudele. Koki tā nevar smaržot. Pa ceļam uz mājām nesatiku nevienu, pat ne ezi.
Šodien ilgi guļu, ilgi ēdu.
Man jau sen šķiet, ka te apkārtē dzīvo kāds mazs, bet jaudīgs plēsējs, cauna vai čupakabra. Dažreiz rīta pusē jumtā dzird skrienam mazus solīšus, papus saka, ka tās būs vārnas vai žagatas bet soļi izlausās četrkājaini, un tad vakarrīt es atradu pie taciņas nogalinātu nelielu ezi. Upurim bija pārgrauzta rīkle.

katru dienu sanāk atteikt kādu inčīgu raksta/recenzijas piedāvājumu, jo iešu darbā, un labajiem laikiem ir beigas.

"Man 16 gadu. Vienreiz, aptuveni pēc gada, mana māte, ļoti gudra sieviete, tapēc viņai ir tik daudz draugu, nu lūk, viņa, dirsa, izmeta manu melno ādas mēteli, kamēr neskatījos, kā arī, kad biju šaha turnīrā čehijā, mana liekuļu ģimene izmeta dažas nepilngadīgu meiteņu kailfoto, pārējās fotogrāfijas kā neaiztiktas, ne brālis, ne māte, ne tēvs (viņš nevarēja atdzīties pat tad, kad history,datoru diemžēl aizdevu es, bija pilns ar neglītu kailu sieviešu un viņu piedzīvojumu videoierakstiem un bildēm. vai nav lieliski?) Pats foto uzņemšanas brīdī, būdams jaunāks par nepilngadīgajām skaistulēm, kas kailas gozējās manā fotoalbumā, es laikam nebiju izdarījis nevienu noziegumu. Bet zagšana no manas mātes un arī gļēvā tēva man neiedzima, paveicās. Toties iedzima brālim. Es sk aitos sliktais, tapēc galvenokārt jau manai ģimenei šķiet, ka mani var apzagt un neuzskatīt par cilvēku vispār. Un arguments? Ir rotējošs. vinji ir labi, tapēc vinji drīkst zagt sliktajiem, pat ja tie sliktie tādi ir tikai viņu fantāzijās. Diemžēl esmu cēlies no 'māxliniekiem', kam nav cieņas pret mākslu. (2003)"
(Simons Krasts)

clockwork

Come on baby, light my fire (suck my dick)
Come on baby, light my fire (show me your tits)
Try to set the night on fire (rub your clit)
Girl we couldn't get much higher (you're a fuckin' twit)

kursh gads tagad ir? dzelzsceljsh ir paardevis visus pasazhieru vagonus? ar tuukstots cilveekiem chetros vagonos. reizi stundaa.

Šī vasara ļoti atgādina to, kurā biju aiz polārā loka. Ir dienas, kad aizvējā var novilkt jaciņu, bet nemaz nedomā jaciņu atstāt mājās.

Lavendera kādu laiciņu atpakaļ cibā uzdeva jautājumu, kaut ko apmēram no sērijas " ja tev 20 gadus atpakaļ būtu bijis šis dienas prāts, ko tu sev teiktu?"
Toreiz neko neiekomentēju, bet atbilde man pašai priekš sevis nesen atnāca, bezgala banāla - "atslābsti un izbaudi. Jo pienāks diena, kad rokās būs apkakājies zīdainis, no tualetes bļaus otrs (nezīdainis) - "mam, es pakakāju!", no virtuves skanēs - "kas šodien vakariņās?" un telefonā džinkstēs ziņas.

Tikai nepārprotiet - dzīve ar kakājošiem bērniem un izsalkušu dzīvesbiedru ir brīnišķīga, vienkārši tas bija tik stulbi savus brīvos gadus ciest bailēs, ka tā nekad nebūs, tā vietā, lai tos izbaudītu.

Draudzene aicina līdzi uz tikšanos ar kaut kādu vecīti, kuru psihoterapeiti ķipa pielūdz - īsti nesapratu, bet kaut kas uz to pusi - galu galā mēs dzeram vīnu vai tekilu, vai kas nu pa rokai un bezmērķīgi triecam, nevis apspriežam Jungu vai kā citādi runājam par darbiem. "Baigi jau nu mani interesē tavs aicinājums un sirdslieta," es viņai saku. Viņa māj ar galvu, un turpina ar īsu vecīša aprakstu. Protams, ka iešu. Jāapskatās tak, kāpēc psihoterapeiti pielūdz Dr. Robertu.

nu rīko te visāus vegānfestus, dzejas festus, bet varbūt kāds varētu uzrīkot nesmēķētāju festivālu? vai vnk maukt pa purnu visiem, kas neievēro elementāru ''pieklājību'''? nu wtf, cilvēkiem tiešām nepietiek prāta- ir bars cilvēku, kuri klausās koncertu, vairums nesmēķē, un tas ar ļuļķi mutē, nevis paiet malā, bet malā paiet visi citi apkārt. tas , protams, ir brīnišķīgi sevi tik ļoti mīlēt, bet es ar savu topošo sīko vēderā īpaši nevēlos to visu ostīt.

Andrisbērziņš. Getogeims. Anklāvs. Dabsparks. Rezervāts
http://jauns.lv/raksts/zinas/248243-andris-berzins-par-demokratiju-teatri-un-tobago-viss-notiek-bet-nekam-nav-nekadas-jegas

aizkaitinaati liet sevii kafiju, nedomaajot par sekaam

Tas ir tik dīvaini - staigāt pa mitekli, kurā nekas nemētājas pa grīdu. Ok, vēl mazliet mētājas, bet 99%, ka temporary. Viss pārējais, kas ir uz grīdas, ir sabīdīts pa malām. Pa vidu plašums tukšums, ka pilnīgi ir kur uzdejot, ja ir randiņš. Ja ir randiņš.. Bet ne man ir laika randiņiem, ne randiņiem ir laika priekš manis.

Atvaļinājumi ir tie dzīves posmi, kad guli līdz pusdienlaikam darbienās, bet celies deviņos brīvdienās. Bet gulēt aiziet laicīgi tāpat nav iespējams. Kā es šodienu izvilkšu, es nezinu. Mazmiega delīrijs nē bet kaut kas jau tas būs. Galvenais nedomāt sūdu un nedomāt par sūdu.

Telefonu vakar tā arī nepiešķīlu. Gribēju kā labāk, bet kā jau vienmēr - sanāca kā jau vienmēr. Uzliks dajebkādu androīdu, ka tikai uzliekas, un izmantos citiem diy projektiem, bet ne telefonsarunām. Priekš tām man tagad ir smuks podziņtelefons.

Gribu uzrakstīt par fallout larpu beidzot. Tā smuki, nu kā parasti, kā cibā raksta. Vakar vakarā vairs nebija iekšās pie kompa sēdēt, bet no planšetes negribējās. Vispār tekstus rakstīt uz mehāniskiem taustiņiem ir duadz patīkamāk.
Ak jā - mehāniskie taustiņi. Mani geimeru vannābiji var iet ieskrieties.

Ok, pietix. Jātaisās ārā, šodien piedīvojums. Nevar vienīgi izdomāt vai ņemt abas kameras. Būs staipīšanās. Bet kad tad es vēl

sasodītā auss turpina nelāgi sāpēt... stipri negribās ārsta meklēt, es jau tur šogad biju.

Ak jel, kā man viņa patīk
Sandra: Lai veiksmīgi dzīvotu un tikpat veiksmīgi vadītu biznesu, jāzina "fiškas".

Labdien,

Vēršos pie Jums, jo tiešām nevarēju internetā atrast.

Kur var nopirkt šķidro parafīnu (lakas cietēšanai) ?

Paldies

lai nebūtu tik skumji, pamēģiniet dziedāt "Circle K, Circle K" tā
kā jūs dziedātu to frāzi no Prinsa dziesmas --- "Purple rain, purple rain"

Tā paiet vēl viena vasara. Tev ir tā viena fotogrāfija, kura tev patīk vislabāk no visām, jo tu tajā esi kāds cits. Tu tajā drīzāk esi tas putns, tā spārna iemītā taka.
Ik rītu tu pieej pie loga un atklāj ik reizi ko citu, kas atkal ir uzziedējis. Bet tu nemaz neesi to zinājis. Beigās tas tevi vairs jau pat neizbrīna. Pāri glāzes malām līst piens.
Pēcpusdien tu tiecies ar stikla pūtēju, kurš sakās zinām visu par lauskām. Tu noskaiti viņam savu mīļāko haiku, kurā ir kaut kas par laiku. Un lūdz, lai viņš neatskatās.
Kad pienāk vakars, tu pieķer sevi pamazām kļūstam par sapni, kurā ir vēls un kurā tev vēl ir jāpaspēj ieziemot rozes.
Naktis ir citas. Tad tev uz krūtīm apguļas kaķis. “Varbūt starp tevi un mani nav atšķirības,” tu viņam saki. “Varbūt tu murrā man cauri.”
No rīta radio ziņo par miglu un sliktāku redzamību.
Tu pārskaiti atbilžu ganāmpulku.
Trūkst tieši vienas.

"It kā jau tikai draugi un tā, bet, kad satiekas, pēkšņi viņai asaras tek un rīstīdamās nevar pateikt ne vārda."

Veselība
Laikam būs jāsāk ticēt emociju un veselības saistībai. Jau kopš Jāņiem likās, ka kaut kas līdz galam nav izrunāts. Jau kopš Jāņiem mums abiem angīna, kas negrib pazust. Vakar viņam beidzot palika labāk.

tā vietā ieraksts cibā un atvērts aliņš

vījīgais sievietes ķermenis
ir man
dziedāja baušķenieks
*
ko ko tur iemainīja pret krellēm
visu Dienvidameriku
madonna tu anglijas karaliene
*
Čomskis ANO -
īsti vīri
ļauj viņai teikt runu
jo nav žēl
*
tad latviešu valodā ienāca sieviete
šis precīzais vārds
*
ir brīži
kad jūtos atgriezies mājās
skaistā dzīvniece
*
tur kur vīrieši
nēsā maku
tur mazohisti
*
droši droši
derēs abiem

Es degu, jā. Tā es bieži, tad kad neesmu ledusskapī.

Diemžēl es neesmu tevis cienīga.
Lūdzu, lūdzu, lai es beidzos ļoti drīz, bet tā nenotiks - es nodzīvošu garu un garlaicīgu dzīvi.

I dont eat, I dont sleep, I do nothing, but think of You.
Viss ir velti. Kaut mani kāds nošautu, kamēr es sapņoju. Palikt tajā mirklī.

0/1=2
Garīgums ir attiecības. Materiālisms ir šķautņains mēģinājums nospraust galējo atskiates punktu, pēc kura noteikt visu pārējo. Garīgums ir daba, kurā vijas likumsakarības un kūsā dzīvība. Materiālisms ir politika, kas pavēl un aizliedz neuzticībā dzīvībai pašai.
Sievišķais un vīrišķais jeb radošais un rādošais spēcīgākajā izpausmē virzās kopā un vienoti, veidojot aizvien jaunas atvases, kurām tāpat lemts pieaugt par jauniem ārdītājiem un darītājiem.
Vājākajā [ne]izpausmē tie nošķiras un pinas paši sevī, attiecīgi, aizvien neauglīgāk graujot savas robežas vai ierobežojot sevi aizvien arbitrārākos nošķīrumos. Nevaldāms grautiņš un anēmisks skrupulozums.
Materiālisma tehnoloģisko sasniegumu paštīksmē un garīguma kaislīgajā aizmirstībā kristalizētā vientulība dzen dažādos strupceļos vienlaikus. Un pa vidu visam veidojas neauglīgs tuksnesis. Pašpietiekamības aizlaistā bezbērnība. Līdzekļu uzvara pār mērķiem. Lepnības bezdarbīgais stingums. Atbildību aprijušās tiesības. Mūžīgās jaunības sirmojošā bērnišķība.
Re-member the body. Likumi jāiemieso. Miesā jādejo. Mēs katrs esam divi - vai esam neviens.

man nekad nav bijis tik labu draugu. mums bija pēdējās kopējās vakariņas pirms visi paklīst kur kurais. so loving and so filling.

all you can ever lose in only an idea about yourself. you only lose ideas. you always keep yourself.

3 sekundes Backspaec pogas n viss kārtībā. Rīt jauna diena.

-

Sienāzis
..Un pēkšņi saprata, cik tas ir vareni - kliegt debesīs. Nekas labāks nemaz nevar būt.
" es pēkšņi esmu tukšs, it kā viss, kas manī bija, būtu aizlidojis. Paliku tikai es , tukšs, un man ir labi."
Man ir labi. Man ir traki labi.
Smaržo pēc vasaras. Jau pa īstam.

Ezeri
Pink Elephant

Contratiempo (2016)

Kopš savlaik noskatījos "El cuerpo", man par spāņu detektīvtrilleriem ir atzinīgs viedoklis. Un ja vēl tā ir filma, kuras režisors arī ir Oriol Paulo un  kurā arī vienu no galvenajām lomām spēlē José Coronado, tad tas ir Iemesls šo filmu noskatīties. Un filma tiešām nelika vilties - līdzīgi, kā "El cuerpo" arī šeit ir lieliska aktierspēle, spēcīgi savērpta detektīvintriga un skatītājs, pat saprotot, ka viņu taisās aptīt ap pirkstu, vienalga filmas finālā paliek ar atkārušos žokli.

.
jauks rakstiņš. The most important quality? Relational self-awareness. kkā saistītā tēma un vārds, kas stāv galvā, ir 'meta-emotions'. Meta-emotions are how you feel about your feelings. interesants koncepts. 

Nie yin niang AKA The Assassin (2015)

epileptic drumming

Cafe2
Vai kāds zin, kas ir Cafe elektroniskās mūzikas autori? Baušķenieks ir izdevējs, bet kas ir mūziķi?

5dienas vakars ar jūtūbi
Guys Grocery Games un Hot Ones - First We Feast
kinda lonely but not boooorrring
vai zinat kādus labi kūkingšovus, kurus derētu ievērtēt?

pie viena- es protams saprotu, sponsori un whatnot. bet, ja runa ir par kulinārajiem šoviem, tie noteikti tikai iegūtu, ar visām slēptajām reklāmām, ja random cilvēki varētu tos skatīties internetos.
reklamē tak to pārvadātāju, vai virtuves kombainu, vai veikalu, vai superrestorānu, sava raidījuma ietvaros. bet dod man iespēju to noskatīties bez nepieciešamības pirkt televīziju. (laikam jau šoreiz televīzija kā sponsors ir lielākā problēma..) Kurp tad dodas tas digitālis laikmets!? vislielākā sāpe kontekstā ir par Sirmā virtuvi. ja nu pēkšņi kādam pa kluso ir kādas sērijas, es tās pieņemtu ar sajūsmas saucieniem (wink wink)

pāris dienas vnk darījām puiku lietas (badmintons dārzā, volejs, kārtis, monopols, moka ar pienu un brokastu pārslām, katalonijas karoga pacelšana pludmalē), joprojām jūtos garīgi pacilāts.

es esmu pārdevies

Pirms brīža uzzināju, ka jēdziena "ambiciozs" latviskais analogs ir "godkārīgs". Tā tas ir rakstīts arī skaidrojošajā vārdnīcā: ambiciozs - 1. Godkārīgs; tāds, kam ir ambīcijas, kas cenšas kaut ko sasniegt gk. aiz godkārības. Kad es to izlasīju, man tas bija pārsteigums, jo man vienmēr bija licies, ka ambiciozs ir tāds, kas cenšas apliecināties pats savās acīs, savukārt godkārīgs - tāds, kurš cenšas apliecināties citu acīs. Attiecīgi pirmais man vienmēr bija licies kaut kas atzīstams, un es to arī sevī biju kultivējis, kurpretī otrs - kaut kas tāds, ko sevī labāk neatrast. Bet nekā; izrādās, abi ir viena un tā pati tieksme, tikai ar divām dažādām sejām. Kas nozīmē, ka to, ko es ar vienu roku esmu dzinis prom, ar otru roku esmu laipni aicinājis.

Vientulība
Tā ir tāda palaistuve. Pinas ar visiem periodiski pēc kārtas. Tie, kas saka, ka ar viņu nav salaiduši, ir vēl lielākas kuces nekā tie, kas atzīstas.
Tā nu ir, tā nu ir.
Man šķiet, ka senāk bija vieglāk. Cilvēki mēdza noslēgt draudzību, mēdza saderināties. Tagad ļaunākais, kas var būt, ir būt uzbāzīgam un iedomāties par daudz. Un jā, tas ir ļaunākais. Tas ir pats ļaunākais. Es nekad neko tādu negribu piedzīvot.
Tad nu es salaižu ar mūsu visu mauku.

šovakar izlasīju beidzot "the handmaid's tale" un man kļuva reāli bail

stvētdiena bērnīgi mierīgā
Svētdien man platā diena, visu dienu būšu ar dēlu, plāns ir būt kkur ārpus mājām, ar auto un pēc tam Mangaļsalā/Bolderājā/pie jūras/mežā vai kaut kā tamlīdzīgi. Ja freidlistē (arī tajā interesantākajā, paplašinātajā) ir kaut kā līdzīgi vai kā, un ir idejas par vietām kur būt kaut kā tā, kā aprakstīts, ārpus pilsētas mierīgi dabā vai pilsētā jauki un mierīgi, un wanna join, tad piesakies. Mazajam 2,5 gadi. Ir arī tāds dīgstošs plāns ietupināt atvasi velokrēsliņā un pabraukties tādā veidā, bet nu tas ir ar prioritāti Nr. 2. Līdz jūrai šādā veidā par tālu (it īpaši atpakaļ). No trešās puses, Mazcenu tīreļa purva taka arī kādu laiku nav apmeklēta. Man jau tagad patīk šī svētdiena!

este bueno
iešu lasīt vien tālāk o.henriju
kāposti ar karaļiem nezaudē savu svaigumu arī pēc gadiem

Noklausīta saruna:
-Madagaskara ir valsts, kurā dzīvo pingvīni.
-Mazāk multenes vajag skatīties!

kasiotonis priekš sāpīgi vientuļajiem
Casiotone for the Painfully Alone - Lesley Gore On The T.A.M.I. Show - YouTube

kurš vispār ir izdomājis šos iedalījumus? tu taču mierīgi vari justies 75% sabiedrisks, ģimenisks un laimīgs un mīlēts un 25% vientuļš sāpīgi viens

If you don’t at least occasionally contradict yourself, your position isn't nearly complex enough.
— Terence McKenna

Šodien bija brīvdiena, bet aizbraucu drusku pastrādāt. Cik labi, ka ir darbs!

Ja vīrietis ir uzticīgs vienai sievietei, viņš ir neuzticīgs visām pārējām. Tā kaut kā.

Šodien Manas dzīves nozīmīgākajam albumam aprit 30 gadi!

Guns N' Roses - Appetite For Destruction

Nightrain vienmēr būs mans party-starter :)

grrrrr
Kur mans Megrē???
Sagatavojos lieliskam kino vakaram, bet..skuju!

I!!! want! to! play! vidya!!!!!!! but!! I!! have!!! no!!! energy!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Chchchanges
Nāksies arī pārcelties, citādi grūti būs ar ratiem pa kāpnēm staipīties.

māsiņas lapsiņas

Šodien neko neplānoju bet tā sanāca tik aizņemta, ka tikai tagad ienācu internetos. Gluži kā Murakami varonis skatos kā laiks notiek un ļaujos pareizai sajūtai piemērotā brīdī. Vispār tas tā notiek jau kopš maija vidus. Nav nekāds brīnums ka neko daudz kopš tā laika neesmu izdarījis. Nu vismaz man tagad ir pašam savs kāpšanas inventārs :)

Vasaras purvs
Manas personības skeptiskā puse ir pilnībā zaudējusi cerības šogad vēl piedzīvot vasaru (neviena dzeltena taureņa gaisā - kopš 2.aprīļa, neviena paša!), tomēr iekšējais bērns pēc inerces vēl vakaros aizmieg ar klusu lūgšanu par spīguļosaulīti. Pilnīgi iespējams, ka viss labais ar mani jau ir noticis - gan šajā gadā, gan šajā dzīvē, kaut ko no tā varbūt pat esmu pamanījusi un paldies pateikusi, ej nu sazini.
Nūģisko ikdienas purvu iekrāsoju ar mazām nevainīgām izpriecām - esmu bijusi ekskursijā Daugavgrīvas cietoksnī un Lielajos kapos, piemēram. Kapu ekskursijā bija labāks gids, stāstījums bija dzīvs un spilgts, visi nelaimīgie mīlētāji, zagļi, laupītāji un spoki dancāja ziedošo liepu pavēnī, bites zumēja un zaļa zāle elpoja. Labi bija. Daugavgrīvas gids ļoti centās, un rezultātā es apņēmos kaut ko vairāk palasīt par šo vietu, "par kuru kādreiz izliets tik ļoti, ļoti daudz dažādu karapulku asiņu". Nu vismaz zinu, kur tas atrodas, ellē, ratā, pie jūras, pie upes, Rīgas ziemeļgala jasmīniem neprātīgi smaržojot. Pie viena dabūju ieskatīties "Komētas" jezgā, izdzēru glāzi Valmiermuižas alus, pavēroju meistardarbnīcu būdiņas un paklausījos kaut kādas melnu šamaņu imitācijas, nospriedu, ka tīri jauks festivāls, manā jaunībā tādu gan nebija. Vai arī neatceros.
Vēl sanāca aiziet uz Aleksandrijas lasījumu pirmo lekciju Nacionālajā bibliotēkā - šoreiz par panarābisma dzimšanu no Eiropas romantisma gara, par arābu renesansi, par anglofono arābu literatūru un citiem robiem manā amatierorientālistiskajā izglītībā. Varen labi un pamācoši, turklāt solās būt regulāri, iesaku visiem.
Aizvakar savukārt apmeklēju triju Izraēlas koru koncertu Ebreju kopienas zālē. Muzikālais baudījums bija pieticīgs, antropoloģiskais vērojums - bagātīgs.
Citādi - dies tristes et miserabiles, kā E.Hofmanis rakstīja savā dienasgrāmatā laikos, kad kreditori vajāja, bet mīļākā bija laukos.
Sūtu apkārt CV, galvenokārt uz vietām, kurās noteikti negribēšu strādāt - ir mazliet mierinoši zināt, ka atteikums nesāpēs.

Prāta man nav pārāk daudz, tomēr no neprāta trūkuma ciešu vairāk.

Reizēm atceros aizgājušās vasaras, un sagribas kailai dejot uz bāra letes, vai vakarkleitā brist jūrā peldēties. Iespējams, būtu ar mieru arī vakarkleitā dejot un kaila peldēties, bet pat tas kaut kā nesanāk un nesanāk.

Bet jūs gan turieties, ja!

comfort eating
Vakarnakt, skatoties seriālu un lasot internetus, apēdu visu iepakojumu mandeļu popkorna, trešdaļu šokolādes, bļodu ar taizemiešu zupu, pusbundžiņu turku zirņu, atlikušo humusu, pusgurķi un vareņņikus ar sēnēm.

ja es dziivotu Latvijaa, tad man buutu dziivoklis kaut kur, kur aiz loga ir augsti koki. dziivoklii buutu dziivojamaa istaba, guljamistaba, virtuve, vannasistaba un priekshnams. manaa guljamistabaa pa dienu buutu tumshs, jo saule buutu otrajaa pusee - spiideetu manaa dziivojamajaa istabaa. mana guljamistaba buutu videeji liela, ar lielu, vairaak vertikaalu logu, aiz kura buutu augsti koki, daudz debesis un varbuut kaadi maaju jumti. tur arii buutu galdinjsh pie loga, pie kura es seedeetu, skatiitos, rakstiitu. meebeles buutu tumshi bruunas, bet sienas gaishi peleekas. tur buutu vairaaki tumshi zalji istabas augi, un arii gaishaak zalji. man noteikti buutu aizkari nevis zhaluuzijas. gan biezais aizkaru slaanis, gan arii maigs, caurspiidiigs mezhgjiiniigs slaanis, kas veejaa pliivotu, kad logs ir atveerts gan vasaraa gan rudenii gan ziemaa gan pavasarii. mana gultasvelja buutu gaishi peleeka, tumshi peleeka, gaishi rozaa, saarta, vabuut tumshi zalja. mana dziivojamaa istaba buutu ljoti gaisha, saulaina ar taadiem kraasu akcentiem kaa gaishi violets, sarkans, tumshi violets, tirkiizs. tur buutu lieli logi, daudz istabas augu, daudz lampu, daudz spogulju, daudz graamatu, paklaajinjsh un liels galds, kuram apkaart var seedeet. virtuve buutu askeetiska, ar skaistiem gan normcore, gan kraashnjiem traukiem, es tur audzeetu pati savas garshvielas, man buutu liels plaukts daarzenjiem un augljiem, daudz burcinjas ar grains. virtuve vienmeer buutu supertiira un svaiga, tajaa arii buutu liels logs, pa kuru skatiities mazgaajot traukus vai vaarot kakao, vai vienkaarshi eksistenciaali staavot bez domaam galvaa. vannasistaba buutu vienkaarshi balta ar vairaakiem istabas augiem un vairaakiem spoguljiem, un arii palielu logu prieksh veedinaashanas. tur arii vienmeer buutu ljoti daudz dazhaadu eeterisko ellju pudeliites, ko es pilinaatu uz dushas griidas dushojoties. es tomeer gribeetu vannu, bet tieshaam, viss buutu ljoti vienkaarshs. koridorii buutu kjirshsarkanas sienas un senlaiciigs apaljsh spogulis. mana maaja vienmeer smarzhotu peec vaniljas, aveneem, kaneelja un jasmiiniem, ne obligaati reizee, protams. taa buutu mana skaistaa maaja, kur es dziivoju un kultiveeju savu esiibu. bet man taadas nav.

neaizsniedzamas vietas skaistas
kad bijām mazi, mēs kopā bijām lielajā dārzā
pa-pa-paaa-yaa [2x]
mēs uz to skatījāmies [...], lietainās, karstās, aukstās dienās
pa-pa-paaa-yaa [2x]
no tā viss sākās
no turienes sākāmies mēs visi

arī lieli izauguši, mēs gribam kopā iet uz mazo dārzu, bet...
pa-pa-paaa-yaa [2x]
kopā gribam vējainās, [..], tajās, šitajās dienās, bet...
pa-pa-paaa-yaa [2x]
no tā viss sākas
no tā mēs visi sākamies

muļķiks
( kādreiz bija šitāda multene - varbūt kāds zina, kur to var atrast? )

yes we can
būs alus

Bālģīmis negrib vingrāt, bālģīmis grib lasīt un pa logu lūkoties uz koku lapām.

Hei! Atceros kādu runājam, ka Ventspilī jauns krogs esot atvēries? Ka tik pat ne "hipsterkrogs"? Vai kāds kaut ko zina un var ieteikt?

Interesanti, kāds jaundibinātajai Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai būs sastāvs. Uzreiz atceros "tiesu ķēķa sarunu" komisiju, kuru vadīja tāds spilgts kadrs, kā Juris Dobelis un kuras galaziņojums bija pilnīgs bezsaturīgs blablabla.

Gandrīz pabeidzu slaucīt grīdas. Bet pazuda motivācija un vēlme. Fallout 4 līdz 4 naktī aidā.

sēdēt kanālmalā, ēst superasas nūdeles ar draņķīgiem irbuļiem un spriedelēt par virtuālo realitāti.
tāds, lūk, bija mans pusdienlaika pārtaukums. birojdzīvei tomēr ir savs šarms.

Gandrīz jebkuru dzīves brīdi var padarīt par filmu ainu, ja ir labas austiņas un labs soundtracks.

Prātojot par skapīšiem virtuvei, ir pierasts, ka blakus plītij parasti ieliek to izvelkamo plauktu visa apakšējā skapīša augstumā, kura augšējā plauktā glabā eļļu, citas pudeles, virtuves lāpstiņas u.c. , apakšējā plauktā - vēl kaut ko. Man virtuvē tāda nav bijusi, tāpēc nevaru iedomāties - vai ikdienā tas ir ērti? Ja augšā ir tas mehānisms, tad eļļas pudele ir jāņem no sāniem - Tas, manuprāt - jeb manās iedomās, nav diez ko ērti. Vai arī esmu redzējusi, ka apskšā tam plauktam glabā garšvielas, bet tad jau tur vispār ir jāpieliecas, kamēr tagad man tās garšvielas stāv tā ļoti pa rokai. Varbūt jūs varat pakomentēt man to šauro izvelkamo plauktu - ir jēga tādu likt virtuvē vai arī nē? Vai arī to ir jēga likt tikai tajā gadījumā, ja neko citu tajā vietā ielikt nevar (Bet varbūt tomēr šaura augsta atvilktne tomēr būtu labāka).

Labi, būs man arī jauns tags jāievieš.

K-x: ārā stāv čuvaks un ar automehānisku zemes placinātāju placina zemi. skaņa wtf.
VZ: Bļaģ, pagaidi, hasn’t the flat earth society gone too far already?

Also, ar nevaldāmu jaudu nemīlu šo dienu, es viņai pa labam iesaku vienkārši doties projām un vairs nebūt.

- Mīļā, apēd gabaliņu tortes!
- Negribu!
- Nu apēd, ļoti garšīga tortīte!
- Es pēc sešiem vispār neēu.
- Bāc, stulbene, ēd! Tur ir gredzens, precēt tevi gribu!

.

ib
kāpēc nav alus?

uzmini, kuri 3 jūzeri šeit "komentē" visbiežāk un kas viņiem iekodis!

integrācija
Lai iegūtu plašāku priekšstatu par Latvijas un Rīgas vēsturi, 163 projektā iesaistītie apmeklēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Rīgas Motormuzeju, Mencendorfa namu un Laimas Šokolādes muzeju.
Iespēju iepazīties ar dažādu profesiju apguves iespējām biedrības speciālisti nodrošināja 269 mācību kursu dalībniekiem, organizējot izglītojošas mācību vizītes uz mācību centru "BUTS", kā arī uzņēmumiem "Senā klēts" un "Jaunais A salons".

tikko savā mīļājā grāmatveikalā redzēju Feju Danaveju no Arizona Dream. un nevarēju saprast, vai gribu viņu vai gribu būt viņa. jocīgi, jo tā laikam skaitās skumja novecošanas forma, bet mani pavelk. mazā vecā meitene ar lokainiem matiem, mazā meitene, kas staro, kas staro, kamēr vien nepaliek viena, tikai nepalikt vienai.

Tak vismaz būtu pacenties, lai sanāk kas vairāk par nīkulīgu purkšķi.

tikko izlasīju vistracinošāko YA PNR (es tagad zinu, ko tas nozīmē) triloģiju ever. pirmo grāmatu izlasīju pirms gadiem, tajā pat bija kaut kas smieklīgs un iekšējo 12gadnieci aizķerošs, tad nu šovasar nozagu internetos divas pārējās un metos lasīt.

āāāā! ja gribat pārvērsties par sieviešnīdējiem, lasiet obligāti. kas tām bābām galvā darās (resp, par ko viņas fantazē?)? kā raksta gūdrīdos:

Isobel whinged and whined non-stop and was all about saving Varen (the boy she dated for all of 5 minutes) from Lilith/the dreamworld, she didn't give a damn about her friends, family, or school. All that mattered was Varen, it was pathetic. Meanwhile Varen spent all his time either brooding or snarling or threatening to kill Isobel. Which somehow lead to Isobel begging Varen for forgiveness despite him trying to kill her and causing her all kinds of chaos and pain. She risked her life and mental state and did everything in her power to save him from all the trouble he caused himself and the ungrateful sod just threw in back in her face and twisted things to make everything her fault.

būtu smieklīgi, ja nebūtu tik sadzīviski.

Kad esi izdarījusi 200% dienā obligātā, nopirkusi veikalā našķus un vēl noķer saules strēli vasarīgi uzsilušā lodžijā.
Tad viss pārējais var pagaidīt :)

slava gerojam!
( gerojam slava! )

Mhm. Spogulī paskatījies?

-Labdien, es gribētu pierakstīties pie Annas (..)
-Tikai krāsot? Tikai šķipsnas?
-Jā, tikai krāsot, bet ar mani parasti ir ļoti ilgi... man to matu... daudz.
-Ā, Penija, tā esat Jūs, vai ne?

Pirms 10 gadiem "visi" ņirgājās par mani kā vegānu, bet tagad bezmazvai šķiet, ka pus ciba ir kļuvuši par zālēdājiem. Savādi, ņemot vērā, ka tagad tas ir pops. Cilvēki parasti bēg no popa (tikai faking nestāsti man, ka tas ir veselības apsvērumu dēļ, liekuli!).

ripperoni
Česters mūžīgi rāpos zem mūsu ādas.

#eject
Trīcošu, pēc cigaretēm un sviedriem dvakojošu, roku viņš uz mazas, saņūčātas rūtiņu lapas strēmelītes uzraksta "nodot" un iespiež darba devēja stingrajā plaukstā un paceļ kreklu, atsegdams iepriekš prasmīgi noslēpto izpletni.

sensory overload aka holiday

vot tā, samirkšķini acis un atvaļinājums pazibējis kā padirstā jaunība. šis laikam bija mans intensīvākais trips latvijā, jo katru dienu paspēju saķert un sagrābt vēl vairāk nekā iepriekšējos gados kopā ņemtos. trekns paldies visiem mīļiem cibiņiem, kas man visu ko palīdzēja, izkārtoja un mani visādi izklaidēja - jū nō hū jū ār. klusas bučas arī baložu pilniem pagalmiem; piksīšiem, līdz kuriem vēl nekad nebija izdevies tik tuvu izlauzties, pat portō ne, bet latviešu jaunatne pati uz priekšu baigi nelauzās, pa ceļam pat vienam bērnam paspēju muti noslaucīt [trū storī]; un get your gun, kas uz skatuves ļoti bēdīgi un blondi, bet aiz skatuves ķiķinoši flirtīgi dāņu puikas.

visu hrōniku pierakstīšanai man nebūs spēka nekad un vispār drusku priecājos būt atpakaļ darbā, jo te, atšķirībā no atvaļinājuma, var atpūsties, bet reku pāris epizōdes:

1) kāpēc man besī lidot no šīs lauku lidostas? jo rajenērs, protams, jā, bet alsō no šejienes lido visi reģionālie latvieši, piemēram, tās 2 kūricas, kas man sēdēja blakus un skaļi [un latviski] sašuta par to, kā es tērēju savu naudu, jo neiedomājās, ka es, tāpat kā 95% pārējo nelaimīgo pasažieru, arī esmu latviete un saprotu visu, ko viņas par mani mēģina aizmuguriski dirst :)) alsō, uz geitu skrienot, satiku ex-draudziņa labu draugu, kurš man gribēja pastāstīt, ka viņa sieva līdz septembrim ir latvijā, tā ka viņš man varētu kaut kad piezvanīt vīnk vīnk, projektīli vemju;

2) radu sanākšana bija diezgan briesmīga, bet alsō aizkustinoša. to vienīgo zupu, ko es varēju ēst, viesmīle aiznesa atdzisušu, jo starp tostiem un jautājumu ložmetējiem nemaz nedabūju paēst. satiku visādus radus un viņu bērnus, ko nebiju redzējusi ļoti daudzus gadus. man, protams, visvairāk piepisās par a) neprecēšanos, b) bērnu netaisīšanu un 3) tetovējumiem, tur meklējot arī kaut kādu korelāciju. tie, kam nebija iekšā paprasīt sejā, bija jau prasījuši brālim, vai neesmu gadienā homō - tādas, vot, blaknes cienījamam vecumam hohohō[mō] :)) takta izjūta manā ģimenē joprojām popuļarnostju ņepoļzujetsa;

3) visbiežāk no visiem purniņiem dabūju redzēt vienu sanarkojušos prostitūtu, kas stāv uz šosejas salaspils virzienā. vienudien, no milzīga džipa izmesta, viņa atmuguriski pa zombijmodei staigāja pa autōstāvvietu, ceļgalos ieliekusies, un tad aizgāja pagulēt autobuspieturā. nākamajā dienā viņu joprojām nevāji smērēja, bet visa tāda darbam gatava tik un tā mēģināja ceļa malā nostāvēt, īkšķi izstiepusi. man bija jau paveicies aizmirst par šādiem cilvēkiem;

4) atpakaļlidojot nebija labāk - debilais rainis kavēja visu pagastu uz vienu geitu aizsūtot 2 varzas cilvēku, kas lido uz 2 dažādām vietām [tukšu geitu, starp citu, lidostā netrūka]. taluonu čekotājai kliboja manieres, jo, uzrādot biļeti, pretī dabūju sašutušu "skatieties, kur stāvat, gribat uz līdsu aizlidot, vai?", tāds sūds. mans lidojums kavēja minūtes 40, kas itkā nav nekas traks, bet neviens no raiņa par to pat neiepīkstējās, neatvainojās un vispār izlikās, ka nekas nav noticis. un 40 minūtes pret mūžību tiešām nav nekas, bet ir tomēr diezgan daudz minūšu, ja jūkejā ielido pirms vai pēc pusnakts, jo ietekmē sab.transporta noķeršanas iespējas bļeģ [man ļoti paveicās, jo džonatans bija sailgojies tiktāl, ka bija veselu gaisa gabalu atpēries mani sagaidīt]. bija arī izklaidējošais moments - viens potenciālais pasažieris bija tiktāl sadzēries un visus nobesījis, ka 2 minūtes pirms iekāpšanas, caurvējā šūpodamies, tika apsarga eskortēts nafig. karoč, ryanair - where peasants go to die;

5) pēc ilgu gadu panisku baiļu lēkmēm un paralīzes, esmu pēkšņi sākusi draudzēties ar visiem pasaules suņiem un viņi mani mīl pretī, nekad nebūtu ticējusi, ka tas kādudien notiks;

6) sajutos ļoti mīlēta un apčubināta, visos galamērķos. nepietiek ar nenormālo latvijas labumu pārēšanos, kaķutante ir pārņēmusi visu manu ģimenes sieviešu stafeti un mani baro jau otro dienu. vakardien ar keitu man pagatavoja salātus ar veģ. desiņām un attiecīgu burgeri, un šodienas meņū sola siera-pupiņu zupu, zomg, es vairs nevaru paiet.

Ja tu domā, iet uz to vegānfestivāla koncertu vai nē, tad nāc, jo tā būs unikāla iespēja satikt mani. :>

Ir
Viss, es esmu izlēmusi - es atsākšu rakstīt. Sākumā pasvītrošu/iekrāsošu tekstus un rakstīšu piezīmes uz dzeltenām līmlapiņām, kā to biju darījusi jau pamatskolā un vēlāk vidusskolā (tāpat kā to vienmēr darīja arī Ziedonis). Un tad rakstīšu. Atgūšu vārdu krājumu, bagātināšu valodu. Vēl nezinu, par ko rakstīšu. Vienkārši sākšu. Un sev.

No prieka un sajūsmas gribas lēkāt un spiegt kā mazai meitenei.

neziņas
ļoti vērtīgs raksts - ar fake news piemēru. man gan personīgi nepatīk jēdziens "viltus ziņas". tās taču nemaz nav ziņas. lietas jāsauc īstajos vārdos - meli, safabricējums, maldināšana, slima suņa murgi, utt utjp. ziņas - tas ir kas pavisam cits.

.........................................................................

Viltus ziņa. Miljoniem liela islāmistu kaujinieku armija jau izvietota slepenos pazemes bunkuros Eiropā.

Krievijas laikraksta "Zavtra" interneta versijā jūnijā publicēts Aleksandra Ņikišina raksts: "Eiropas apokalipse: eiropiešu genocīds un islāmistu pazemes pilsētas". Tajā apgalvots ka "Hamburgas varas iestādes Vācijā konfiscē dzīvokļus, lai tajos izmitinātu migrantus", "eiropiešus plānveidīgi un mērķtiecīgi iznīcina", un tad visšaušalīgākā ziņa – "Eiropu iznīcinās miljonu liela islāmistu kaujinieku armija, kas jau tiek izvietota slepenos pazemes bunkuros" ("ziņa" ņemta no vietnes http://www.christmichael.com/leakedofficialagendaforthedestructionofgermany/). Turklāt tas viss notiekot ar pašas Angelas Merkeles ziņu un esot daļa no Eiropas tautu iznīcināšanas un pakļaušanas plāna, ko iecerējusi "pasaules valdība". "Sliktajā kompānijā" pieminēta pat Vaira VīķeFreiberga, kas kopā ar Merkeli un bijušo Eiropas Padomes priekšsēdētāju Hermani van Rompeju esot saņēmusi prestižo R. KudenhovesKalergi vārdā nosaukto balvu. Tā tiekot piešķirta tikai par ļoti īpašiem nopelniem – "nacionālo valstu suverenitātes iznīcināšanu un varas nodošanu ES struktūru rokās".

*

Izcelsme un izplatība

Kā tas bieži gadās viltus ziņu pētniecībā, interesants ir ne tikai pats ziņas atmaskojums, bet gan izcelsmes noskaidrošana. Kas to radījis, kāpēc un ar kādu mērķi? Parokot dziļāk, izrādījās, ka Ņikišina publikācija vienlaikus parādījās "zavtra.ru" un ziņu portālā "kolokolrussia.ru", pēc tam sākot iefiltrēties līdzīgās vietnēs Krievijā. Vispirms par pašu avīzi "Zavtra". Tās redaktors ir viens no pazīstamākajiem Krievijas neostaļinistiem Aleksandrs Prohanovs. Šī cilvēka politiskos uzskatus varētu raksturot kā boļševisma un lielkrievu šovinisma kokteili. Nevar arī noliegt, ka Prohanovs ir spilgta, harismātiska un tāpēc ieoloģiski ietekmīga personība. Savukārt "kolokolrussia.ru" īpaši aizraujas ar sazvērestības teorijām. Lūk, daži jaunākie virsraksti: "Bērnu asinis nemirstībai! Rietumu oligarhu pētnieciskie fondi meklē mūžīgu jaunību ar bērnu asins palīdzību", "Kiberieroči iegrūdīs haosā Eiropu un Ameriku! Šo "murgu" jau izmēģina Ukrainā, lai vēlāk izmantotu citur" – un tā tālāk un tādā garā.

Taču Ņikišina rakstā dotas atsauces arī uz kādu ASV pilsētā Losandželosā bāzēto ziņu lapu "yournewswire.com". Šis 2014. gada vasarā dibinātais medijs (starp citu, cik daudz šādu lapu uzradās 2014. gada vidū, uzreiz pēc notikumiem Krimā!), kas pats sevi reklamē kā "news truth unfiltered" jeb "patiesas, nefiltrētas ziņas", ir īsta baumu un melu krātuve. Viens no pastāvīgajiem autoriem tajā ir kāds Dmitrijs Baksters, kurš savulaik kļuva pazīstams ar to, ka, mēģinot noslēpt identitāti, savas fotogrāfijas vietā reiz bija ievietojis internetā kāda Latvijas programmētāja foto.

Eiropas Savienības Stratēģisko komunikāciju operatīvā darba grupa ("East StratCom Task Force"), kuras mērķis ir cīnīties ar Krievijas dezinformācijas kampaņu bijušajā PSRS telpā, raksturojis "YourNewsWire" kā "interneta lapu, kas izmanto viltus ziņas Krievijas politikas atbalstīšanai". Kāpēc Kremlim svarīga šādas vietnes pastāvēšana otrā pusē okeānam? Un "noderīgie muļķi" no pseidokristīgās "www.christmichael.com"? Atbilde slēpjas to šķietamajā ticamībā. Viena lieta ir citēt "Russia Today" vai "Sputnik", pavisam cita – kādu amerikāņu avotu ar skanīgu nosaukumu! Un sākas tāds informatīvais karuselis, ka šoreiz vietā būtu teiciens – meliem garas kājas. No Maskavas uz Losandželosu, tad atpakaļ uz Krieviju un Eiropu, kuras lētticīgajai auditorijas daļai arī domāta ziņa par slepenajiem islāmistu bunkuriem zem bezrūpīgo vācu birģeru mājām.

*

Atmaskojums

Ka Eiropa tiešām saskaras ar nekontrolētas migrācijas problēmām, ir medijos daudz aprakstīts fakts. Taču šīs ziņas vairs nespēj izraisīt emocionālu reakciju kā sākumā. Tāpēc arvien biežāk fakti tiek jaukti ar pilnīgiem murgiem. Hamburgā nenotiek dzīvokļu konfiskācijas, lai atdotu tos bēgļiem. Vēl lielāka fantastika ir slepeni pazemes bunkuri, kuros mīt islāmistu kaujinieki. Tas viss ir vistīrākais izdomājums no lubu fantastikas sērijas. Jautājums – kāpēc šādas ziņas? Un no kurienes?

nesen mums ar irmu bija interesanta diena. no rīta domājām kā lai sakrāj normālu kāpostu ko paņemt līdzi ceļojumā, un vakarā mums abiem bija jauni darbi. kāposts labs, bet nu tad redzēs kā būs.

Vakar noskatījos izrādi "Endijs Vorhols". Spēles telpa tika labi "apdzīvota", spēles laukums milzīgs, bet piepildīts. Man gan visu izrādes laiku bija sajūta, ka redzamajam labāks formāts būtu TV izrāde (līdzīgs kā pagājušā gs. uzvedums "Spēlēsim Strinbergu"). Izrādes lielākais trūkums - neviens no aktieriem neizturēja savu tēlu līdz galam. Cits vairāk, cits mazāk, bet visi ik pa laikam krita ārā no savām lomām. Nezinu kā citiem, bet man tas traucēja baudīt notiekošo.

Visā visumā - jauki pavadīts vakars.

šodien mākoņu šovs virs Pļaviņām ir īpaši iespaidīgs

Es sāku zaudēt izpratni par RPG definīciju. Agrāk etalons bija Fallout 1 un 2. Tagad, es vairs nesaprotu, kas notiek tagad. Var būt arī tā, ka es nekad neesmu zinājis definīciju RPG.

Man aizvakar uzsmaidiija kristians brekte

Abus pasūtīt nah (ja tā šai brīdī gribas; tad kādu nākamo reizi vajadzētu gribēties piedalīties), bet tas ir sociāli neakceptējami. Turklāt man ir tikai vienmēr tā, ka gribas pasūtīt nah, tur tas joks. Vai Kā var gribēties 20 gadus tikai sūtīt nah?!

zemessardze

100
vienotība lien arvien dziļāk dupsī.

jaunie brīvie liberāļu ērgļi slapstās kaut kur pa krūmiem - situācijā, kad ir dahuja iespēju maukt savus mesidžus.

ja šitā turpināsies, tad nākamgad būs ļoti bēdīgas vēlēšanas. kāreiz uz simtgadi, nicely nice.

"Draugi, fiziskais treniņš Latvijā!
Ja Tev patīk ekstrēms dzīves veids un piedzīvojumi, tad aicinu pieteikties dalībai gulbju gredzenošanas ekspedīcijā. Brauciens ilgs 5 dienas pa Vidzemi un Kurzemi. Ekspedīcija sāksies 24. jūlijā. Gulēšana teltīs. Dienas laikā apmeklējam 3-6 dažādas vietas. Slapjums, dubļi, odi, dunduri un gulbji ir garantēti. Transports tiks nodrošināts, bet pārējais paliek Jūsu zinā." Pieteikties personiski pie gredzenu pavēlnieka.

Ieskatam Ingmāra Līdakas video par ekspedīciju vienā no Kurzemes dīķiem

informācijas pārstrāde, izlāde un dārgais, kurš no meža ved nevis maukas, bet malku. sapucēšos un iešu krāmēt.

luc palīdzību no zāles.
Dārgie Cibiņi, kas būtu tas, kam patiešām ir jāpievērš uzmanība, meklējot dzīvokli īrei? kuri ir tie jautājumi, kurus noteikti jāuzdod?
Loģiski- vidējais komunālo maksājumu apjoms, siltums, ūdens.
Kas vēl?
Skaņas izolācijas līmenis? Vai netek griesti? Vai dzīvoklis nav mitrs, ar tieksmi uz pelējumu?

Vai tradicionāl tiek parakstīts īres līgums?
Vai "pēdējā mēnēša maksa" parasti tiek zaudēta kā depozīts/nolietojuma segums, jeb es reāli varu tur nodzīvot šo pēdējo mēnesi, pasludinot, ka jau samaksāts?

Anything else i forgot to ask?

Piedoshana ir seksiiga

Man ir dienas, kad man fiziski gribas atpūsties un slinkot - tā, ka vispār neko tādu baigi aktīvu nedarīt - labākajā gadījumā kārtot lēnā garā papīrus, fotogrāfijas datorā. Un šodien ir tā diena. Tā vietā, lai es no rīta lēktu laukā no gultas un ar kaujas saucieniem uz lūpām mestos pirkt biļeti uz laukiem, pirms tam vēl ieskrienot kādā lielveikalā, es esmu nogulējusi līdz desmitiem, tad ielikusi mazgāties veļu un man gribas vēl paplekstēt. :( Nu un vēl skapi vajadzētu sakārtot. Man sāk rasties aizdomas, ka es vispār uz laukiem aizbraukuši tikai rīt, nevis šovakar. :( Ak, es, slinkā ļudne. :( Man šitā parasti ir pirmajā brīvdienā pēc darba nedēļas, pirmajā atvaļinājuma dienā (šīs dienas gadījums), pirmajā dienā pēc kaut kāda lielāka darba pabeigšanas u.t.t. Reizēm es pat salsimstu pirmajā brīvajā dienā. Nevaru es sevi pieradināt pie kārtības un disciplīnas. :(

Sveicināti, mans vārds ir Jānis Viļums. Vēlos pajautāt jūsu raidījuma viesim, psihologam Kārlim Apinim, vai ir normāli tas, ka vēlme pamest savu draudzeni visstiprākā ir tieši dienu pirms viņas dzimšanas dienas. Komunicēju tikai ar savu brāli un kaķi, tāpēc normālas attiecības man ir palikušas noslēpumā tītas. Turklāt - kāpēc viņa visu laiku jautā, kādēļ mēs nesarunājamies??? Par ko mums runāt??? Par to, kā es visu vakaru spēlēju kārtis un pilnībā ignorēju faktu, ka istabā dzīvo vēl viena persona???

Čester, kāpēc?

Par kliegšanu
man nepatīk kliedzoši betonētāji. lai es kliegtu, tev jānoved mani līdz aizkaitinājuma līmenim, kurā varu arī sašķaidīt galvaskausu ar zīmuli, xexe.
kliegšana ir izlutinātu bērnu bez manierēm kaprīze. gribētos to pašu teikt par heroīnu, bet "manieres" drīzāk jānomaina ar "gribasspēku". vispār trenējiet savu fakino gribasspēku, un viss būs tikpat saulaini kā 90-o gadu filmās par sērferiem Kalifornijā.
vēl man nepatīk visi, kuri domā, ka zina viskrutāko grupu pasaulē, pēdējā brīža ceļotāji no ārzemēm, kas par savu vizīti paziņo dažas dienas iepriekš, kad jau ir ieplānota 101 aktivitāte atvaļinājumam, pa grīdu saliktas tukšas plastmasas pudeles un debīli, anonīmi telefona zvani un komentāri. labdien, viss ir lieliski.

Internets
Ar ko jūs parasti sākat, kad uznāk vēlme nosist laiku internetā?

viss, pietiek, braucu nākamnedēļ uz latgali vākties kopā atkal vienā gabalā
ja kādam ir kas iebilstams, neko nesakiet un klusējiet mūžam

Hobijs
Kādreiz man bija izteikts nodalījums starp hobijiem (kas ar laiku draudēja kļūt amatierprofesionāli) un pārējām lietām, ko daru. Bet šobrīd viss vairāk vai mazāk atduras pret interesēm saistībā ar darbu. Tas, protams, ir lielisks darbs, bet man pietrūkst hobija! Tāpēc es jau kādu laiku aptaujāju draugus un paziņas vai viņiem ir hobiji. Iedomājaties - nav! Sāku apsvērt, ka hobijs laikam ir kaut kas vecmodīgs vai arī tikai bagātiem ļaudīm piemītošs. Jā, man patīk atrasties dabā, rušināties pa dārzu, taisīt ēst, kādreiz aiziet uz baseinu, bet tie nav īsti hobiji, tā ir parasta dzīve, hehe :)

aizkulises palikušie sarunājās savā starpā un atvalstīja kolēģus.

kačinskis padumjais
pēc šitādas loģikas visus baltijas bēgļus pēc 2pk bija jāuzņem psrs. svensonija kādu te ekspluatēja? kanāda? austrālija?

Nesen partijas "Likums un taisnīgums" kongresā Jaroslavs Kačiņskis deklarēja: "Mēs neesam ekspluatējuši valstis, no kurām\,i|> mūsdienās nāk šie bēgļi, mēs neesam izmantojuši to darbaspēku, un visbeidzot mēs neesam aicinājuši viņus uz Eiropu. Mums ir pilnas morālas tiesības teikt "nē"."

...un vēl man ir sapūsta auss, sāp!

skolas
valstī skolēnu pietiek 130 skolām. bet reāli ir 313.

valstī viss ir kārtībā, vai ne.

svinēsim simtgadi, mani dārgie ļeņina mazbērni!

agrs rīts kļuva intensīvs
Agri pamodos, rīts bija skaists, un kļuva vēlāk arī intensīvs :-)

Who Is This Bitch, Anyway?

Trakie veči

Shii dziesma ir par manaam veertiibaam. https://www.youtube.com/watch?v=__HPfmvaWRw

Tas, ka visādas dumjas pīarščicas pēdējā laikā par savu atalgoto hobiju padarījušas vizuālo mākslu, nav nemaz tik nevainīgi smieklīgi, kā man mēģina iestāstīt, kad kārtējo reizi kaut ko "snobiski" burkšķu. Jo, piemēram, kaut kādiem bezgaumīgiem tetovējumiem tiek tērēti lielāki intereses resursi nekā mākslas izstāžu pamatfunkcijām - nodrošināt darbu eksponēšanu, pieejamību skatītājam. Pat šis palicis par sarežģītu, vai. Nesen, piemēram, tika publicēta mana ne pārāk glaimojoša recenzija par izstādi, kura (kā krietni pēc teksta publicēšanas izrādījās) tehniski nedarbojās. Visu pusstundu, ko pavadīju izstādes zālē, neatradās arī neviens, kas mani par to pabrīdinātu. No vienas puses, protams, sīkums, jo kurš gan vispār vēl lasa un kuru interesē - recenzijas ir tikai publicitātes ķeksītis kkf atskaitēs. No otras puses, to 2-3 cilvēku dēļ, kuru priekšā man ļoti negribētos izskatīties pēc pilnīgas duras, esmu izgāzusies un performējusi ar tehniski nederīgu viedokli, par kura kļūdainības iemesliem neviens neuzzinās. Stulbie tetovējumi, īsāk sakot.

ledusskapja drāma
Bļa, es dzīvoju kopā ar faking egoistu, kurš ar ieiešanu veikalā domā nopirkt ēdienu vienai ēdienreizei vai auzu pārslas tikai sev (viņš zina, ka es neēdu pārslas ar negaršīgi skābo upeņu zapti, vļēk).
Es nebūtu dusmīga,ja viņš uz manu jautājumu "vai mājās ir ko ēst" būtu atbildējis ar reālo situāciju - "dažas salātlapas un divi tomāti/tikai vienai ēdienreizei/ledusskapis tukšs" nevis ar pārliecinošu "jā".
Jau vairākus gadus es stibīju no veikala maisus ar rijamo,kas pietiek vismaz 3 dienām, jo man besī KATRU DIENU tērēt savu laiku, stāvot faking Maximas rindās. Un tad, kad manis atnestaisgandrīz izbeidzas, viņš ņemās taisīt kaut kādus kuhņas šedevrus - pieliek tunci ar eļļu klāt vārītiem rīsiem, par ko dzirdot vien gribās norīstīties vai atnes no veikala 1, 2 vai 3 lietas, ko tai pašā dienā norij.

Es esmu nāvīgi pārskaitusies, ņemot vērā, ka pusdienās viņš var atļauties pusdienās rīt silto ēdienu, kamēr man jāsmērē maizītes, jo 1)nevaru atļauties 2)tuvumā nav, kur paēst, jo faking Maskačka.

Tagad domāju, kā pārmācīt to rijīgo ruksi. Un vakar viņš vēl dusmojās un iespēra ritenim, ka es viņam pateicu, ka kaut kas ledusskapī jāliek uz rītdienu.

Mēs praktiski par neko nekad nestrīdamies, bet es gribu strīdēties, jo
TAS BĻAĢ NAV GODĪGI BĻE.

dažreiz šķiet cilvēks, ka cilvēks nav viss humāns un cēls, bet gan kā liels, silts haribo lācītis, kuru dēmoni staipa un pļecina. te slinkuma dēmons velk un cilvēks ķiķina, visādus ataisnojumus sadomā. tad acis kaut ko izbīstas. tad niķis uzlec uz pleciem. arī kretīnisms un sentiments. vārdsakot - velni neliek mierā. tad vēl kāds sāk laizīt, viss paliek ķepīgs. saule un sals jau arī nav mīļie draugi - vāx (tādā vardes tonī)!

nerakstiet cibas no rītiem, zirka, aizejiet labāk pastaigāt, nopērciet cīgas

Tev nepārdod produktu, tu esi produkts
Vispār interesanti sanāk. Biznisa presē tagad ir modē rakstīt opinion pieces par Generation Z (oi, jūs uzmanīgi ar tik dāsnu šķiešanos ar alfabētu, kā sauksit paaudzi pēc paaudzes Z?!), un doma ir tāda: viņi, edz, auguši krīzes apstākļos, kad naudiņas bijis maz, turklāt viņiem interneti ir rokas stiepiena attālumā, tādēļ viņi uzreiz redz cauri zīmolu bulšitam un uz zīmoliem nepavelkas.

Ha, pamanījāt, cik veikli še ir noslēpta pretruna? Lūk, še viņa ir: interneti rokas stiepiena attālumā. Lūk, lūk. Zīmolu nicinātāji paaudze Z jebkuŗā brīdī var izvilkt savu aifonu, uzgūglēt, tieši kādēļ tas zīmols ir slikts, un varbūt pat izsludināt feisbukā – atturieties no tā un tā zīmola, tas nav labs. Jūs domājat, ka tā ir nejaušība, ka tieši Apple, Gūgle un Feisbuks ir starp ejošākajiem mūsdienu zīmoliem? Salīdzinot ar Gūgli, Kokakola šķiet vien sājš burbuļūdens.

Neticiet pastāstiem par zīmolu nāvi, tās ir muļķības. Zīmoli mūsdienās ir spēcīgāki kā jebkad agrāk. Varbūt ne gluži tie zīmoli, kas agrāk bija spēcīgi, un varbūt ne tajos veidos, kā ir pierasts. Bet viņi ir spēcīgi, turklāt tur ir izaugsmes iespējas. Agrāk cilvēki zīmolus ēda, dzēra, vilka mugurā, ar zīmoliem brauca un varbūt ar zīmoliem izklaidējās. Protams, zīmoli arī tad vēlējās, lai patērētāji viņus mīlētu un ar viņiem identificētos, un cilvēki arī mīlēja un identificējās. Tomēr tagad zīmoloto jomu ir daudz vairāk un pat ir diezgan pagrūti atrast kādu, kas nav zīmolota.

Kā cilvēki mūsdienās meklē informāciju? "Bibliotēka" nav zīmols; Gūgle ir. Kā cilvēki dalās ar fotogrāfijām no ceļojuma? "Diapozitīvu vakars" nav zīmols; Instagrams ir. Kā cilvēki iepazīstas? "Zaļumballe" nav zīmols, Tinderis ir. "Lielisks bojeviks, ne acu atraut" nav zīmols, "Tāda un tāda supervaroņa filma" ir. "Televizors" nav zīmols, Netflix ir. Un tā uz priekšu.

Mūsdienu cilvēki ne tikai identificējas ar zīmoliem un ne tikai pieņem tos kā savus; viņa draudzējas caur zīmoliem, radoši izpaužas caur zīmoliem (paskatieties, cik bieži cilvēki instagramā liek heštegus #canoneos, #nikonshot vai #iphoneonly), viņiem ir sekss caur zīmoliem, bet pats galvenais – viņi cenšas piederēt grupai "tāda un tāda zīmola patērētājs" (sk. "Zvaigžņu kaŗu" cienītāju subkultūru vai rindas pēc aifoniem.)

Sajūtiet atšķirību. Nevis zīmols cenšas uzķert to, kas ir aktuāls un tam pielāgoties – nē, patērētāji ar atvērtām mutēm stāv un gaida, ko tādu izcilu zīmols viņiem pateiks. Zīmols neseko; zīmols vada. Ar zīmolu identificējas nevis tāpēc, ka patērētāja vērtības sakrīt ar zīmola vērtībām, bet gan tāpēc, ka patērētājs cer, ka kaut daļiņa zīmola spozmes uzspīdēs arī viņam. Atcerieties, kādu laiku katrs tūtiņdreijers (vai tūtiņdreiers?) savās nevienam nevajadzīgajās loterijās piedāvāja laimēt aifonu? Lūk, izcils piemērs mēģinājumam piesavināties spozmi.

Pat ja zīmols neskaitās stilīgs, bet vienkārši utilitārs – nu ko. Tas varbūt nav tik kruta kā būt stilīgam, bet arī tas nav slikti. Gaiss arī neskaitās kaut kas nenormāli stilīgs (lai gan es esmu pilnīgi pārliecināts, ka pēc zīmolota ūdens kaut kādā brīdī uzradīsies zīmolots gaiss; pagaidiet vien, kad Īlons mūs aizvedīs uz Marsu.) Svarīgi ir panākt, lai cilvēki arvien lielāku daļu savas dzīves dzīvotu ar zīmolu starpniecību.

Un še mēs nonākam pie galvenās mūsdienu zīmolu iezīmes. Triks ir tāds, ka [veiksmīgie -- red. piez.] zīmoli vairs nav produkti un cilvēki nav patērētāji. Ir otrādi: tu esi produkts, un zīmols tevi patērē. Zīmolam vairs nevajag vienkārši pircējus, zīmolam vajag savus cilvēkus, lietotājus, ja es būtu kreisāk noskaņots, es teiktu dzimtcilvēkus. Viņi pat bieži necenšas neko pārdot, jo patlaban kaujas sauklis ir "savāksim lietotājus". Viņi cenšas nopirkt tevi, nevis tev kaut ko pārdot.

Pasaule mainās, kas pats par sevi nav nekas neparasts, tomēr tagad viņa mainās ļoti būtiski. Digitālizācija nav tikai kaut kas tāds, ar ko sastopas tie dīvainīši, kas joprojām lieto analogos datu nesējus vai pastiprināti interesējas par Andŗa Šķēles politbiznesa darījumiem. Arvien vairāk un vairāk cilvēku dzīves jomu tiek digitālizētas, un tie digitālizētāji neizbēgami grib tām jomām uzlikt savu zīmolu. Nevis vienkārši "parādi savas bildītes citiem digitāli", bet gan "parādi savas bildītes tieši šajā digitālaja platformā".

Tieši tādēļ zīmoli tagad tik ļoti cenšas, lai iegūtu pēc iespējas lielāku tirgus daļu cilvēku dzīvē. Viņi sev vāc nevis vienkārši lietotājus; viņi vāc sev produktu portfeli, kas nodrošinās viņu izaugsmi ilgtermiņā. Viņi negrib tavu naudu, viņi grib tavu dzīvi vai vismaz kaut kādas noteiktas tavas dzīves jomas. Beigu beigās viņi grib būt tie, kas jaunajā, digitālajā pasaulē pārvalda noteiktas cilvēku digitālizētās dzīves jomas. Feisbuks grib būt digitālā draudzība, Tinderis grib būt digitālie randiņi, Instagrams grib būt digitālā zīmēšanās.

Viņi savu naudiņu liek uz to, ka ne-digitālā dzīve pēc kāda laika būs apmēram tas pats, kas plates vai fotofilmas mūsdienās (tas ir, pastāv un pat aug, bet pārliecinoši ir tikai un vienīgi nelielas, lai gan skaļas, nišas produkts). Tātad ar laiku izzudīs tas apzīmētājs "digitālais", gluži kā mūsdienās vairs neviens nesaka "digitālā fotogrāfija". Digitālais ir pēc noklusējuma; tagad īpaši izceļ "filmas fotogrāfiju".

Un, kad mēs nodzēšam "digitāls", paliek pāri "Feisbuks grib būt draudzība, Tinderis grib būt randiņi, Instagrams grib būt zīmēšanās." Nevis digitālā draudzība, bet gan vienkārši draudzība pēc noklusējuma ir Feisbuks. Ne-Feisbuka draudzība, lūk, tas ir tas, ko turpmāk vajadzēs izcelt.

Tā ka neuztraucieties, zīmolveži, Paaudze Z zīmolus neatmetīs, gluži otrādi. Paaudze Z būs tie, kas dzīvos zīmolotu dzīvi. Drīzāk uztraucieties par to, vai jūsu zīmoli viņai joprojām būs svarīgi.

viedoklis
man patīk menstruālās asinis

Prokastinācija darba vietā novedusi tik tālu, ka atcerējos arī par šejieni. Vismaz ieraksti šajā ir mazāk cringe nekā iepriekšējā blogā, kurš ir veiksmīgi norakts un nekad vairs nerezēs dienasgaismu.

Protams, nav jau tā, ka nebūtu ko darīt, bet brīžiem nelabi paliek no tiem visiem cipariem, papīriem un visa pārējā, ko sevī ietver office job.

Kārtējo reizi neizturos atbilstoši savam vecumam, ņemot vērā pēdējos piedzīvojumus in the land of dating ar visu s-d-r'n'r. Vismaz morālo paģiru nav, tho. Un kas par stāstu, ar ko dalīties.


Izskatās, ka atkal būs draņkīgs gads mūzikā - sensenos laikos teenage angst plejlistē bija gan Hybrid Theory, gan Meteora. Meeh.

Es zināju, ka nevar sākt strādāt tajā čika laikā. Apdedzināju "spārnu". Sēžu tagad ar pantenolu, kuram termiņš beidzies un hvz vai it works.

Pēc 11.10 tikai. Tagad var sipot kafiju stundas garumā.

74
Sāku pārlasīt grāmatas. Nekad pirms tam nebiju nevienu grāmatu izlasījis vairākas reizes. Vismaz neatceros. Nu jau iet otrā grāmata kuru pārlasu.

Man te tāda apcere - nez kāds no klātesošajiem ir gājis Burdas šūšanas kursos, ir vērts laiku un naudu tērēt?
Varbūt kur citur labāks piedāvājums? Gribētos iemācīties mēteli uzšūt....

darbavieta ieviesusi sārtvaidzības un veselīga dzīvesveida sludināšanas mēnesi.
interesenti var izveidot komandas pa 4 un vākt punktus, izpildoties noteikta (maksimālā, ne obligātā) attāluma distancēs skriešanā, iešanā un velobraukšanā.
redzēs, kā būs pēc 3 ned, bet pagaidām šāds papildstimuls labi noder, daļu ceļa uz darbu veicu kājām.
ideāli, protams, būtu, ja darbs-mājas atrastos ērti kājāmejamā attālumā.

Pēc 3+ gadiem birojā beidzot esmu izcīnījusi sev statusu un dabūjusi vietu pie loga, līdz ar ko mana prokrastinācija ir ieguvusi pavisam citas krāsas un tagad, kad nestāv strādāt, lasu uzrakstus uz fūrēm, kas nebeidzamā plūsmā slīd pa valsts noslogotāko autoceļu - BEWESHIP, Danske Fragtmænd, ALUS IR MŪSU ♡ LIETA, Izvēlies Mīlestību, and so on.

It's all good in the hood.

Ak, tālā, neaizsniedzamā, lāpāmadata. Pieklauvē, paklanies, iebaksti un aizbrauc, atstājot dvēselē puteni, bet asinīs ledu. Un tad, kad esi nostājies uz striķa balansā, tad pēkšņi svešs auskars notriec zemē.

ready to take off
Reizēm var sajusties kā pilots ierodoties darbā. Pa labi, pa kreisi, augšā apakšā, pogas, kloķi, kas jāierubī.

Dienas citātas.
"Self consciousness is the single largest mistake of evolution."

Es jau tā daudz prasu.

viena no krutakajām vasarām ever. līst , nav karsts, sēdi mājā, klausies muzonu , skaties končus un gaidi ziemu.

Gaidu miedziņu :(

Reizēm tas, ka vakarā nokrīti krēslā iepretim ieslēgtam tv, nozīmē brīnumainu izglābšanos pēdējā brīdī, jo izrādās, ka tur Burkā kundze atkal uzdarbojas. Vispār vienmēr esmu apbrīnojusi šo aktrisi un viņas lomu. Man šķiet, tas tomēr ir krietni grūtāk - prast cilvēkus sasmīdināt. Saraudināt jau pat es mācētu.
Pēc tam bija iedvesma kārtot istabu. Kurai ļāvos. Daudz maisu ar vairs nevajadzīgām lietām aiznesu uz miskasti. Pēc tam jau vairs nebija vērts aizmigt. Sēdēju savā kārtības un tīrības epicentrā un domāju, ka varbūt dzīvē viss vienmēr ir tikai stāsts par zināšanu, ko tu gribi paturēt un no kā vēlies šķirties.

Gaidu
Tagad
Vai daru pareizi?
Nezinu...

Meitene_


P.S. lūpu kaktiņi uz leju...

vispār atrast sev yoga mat ir aizņēmis jau kādas pāris stundas mana laika (nu ok, man te vēl daži čati fonā un mazliet vēla darba). un so far esmu tikai arvien vairāk sevi apjucinājusi. (eco / pvc / +towel / +linen, kā man saprast?) (UPD.: ok, there is a wikiHow page on how to choose a yoga mat :D)
bet zināms ir tas, ka esošais mat ir pilnīga huiņa un pēc iespējas ātrāk jānomaina pret kaut ko jēdzīgu.

citās ziņās, tas, ka pēkšņi ir uzradusies cīņubiedre, kura modina visādas patīkamas sajūtas, neattur mani būt par mani. kas ir gan labi, gan ne tik, pie tam vienlaicīgi.

kārtējo reizi esmu pārsteigts par to, cik dziļi dirsā es visu spēju salaist. laika ir tik maz, bet izdarāmo darbu tik sasodīti daudz. augustā laikam vienkārši nopirkšu ēdienu un ieslēgšos dzīvoklī, noņemšu no sienas pulksteni un pavadīšu dzīvoklī vairākas nedēļas, mēģinot izstādei uzgleznot darbus. pašlaik šķiet, ka tas ir vienīgais veids, kā es varētu visu paspēt. pagājušajā nedēļā sēdēju sapīpējies sigitas dārzā un ar šausmām spilgti izjutu to, cik nepiedodami ātri skrien laiks.

aizvakar veikalā saņēmu zvanu par pasūtījuma darbu, nedomājot protams piekritu. tad nu tagad sēžu visu dienu pie kompja un no bildes gleznoju pirkstu laizošu eņģeļbēbi uz ceriņkrāsas fona. šis laikam ir tas, kam es mācījos tos daudzos gadus. kāpēc kādam ko tādu vispār vajag? kaut kāds mistisks, nepazīstams cilvēks pavada diezgan ilgu laiku, lai no bildes pārkopētu nekad dzīvē nesatikta bērna portretu. kādā veidā iznākums vispār var būt labāks par doto fotogrāfiju? un aiz atvērtā loga visu dienu kāds nepārtraukti kliedz. kaijas kliedz, vārnas ķērc, bērnudārza spēļu laukumiņā bērni sacenšas, kurš spēj kliegt visskaļāk, bet prātā es pats kliedzu jau vairākas nedēļas.

tukumā es neko nevaru padarīt. kā uzlieku austiņas, tā šķiet, ka caur mūziku dzirdu klusinātu vecmammas balsi. kā dzirdu kādu būkšķi, tā skrienu skatīties, vai viņa nav pakritusi. vienu nakti dzirdēju aiz sienas kliedzienu, lecu no gultas un skrēju pie vecmammas, bet viņa kliegusi sliktajā sapnī. un vēl visa pārējā ģimenes drāma, kas it kā ir pieklususi, bet ik pa laikam pamostas kā tāds apklusis vulkāns, un visa skaistā, izaugusī dzīvība sadeg ārā spļautajā magmā.

nesen mēģināju aizvērt acis un uzzīmēt to, ko redzu prātā, neskatoties uz lapu. interesanti, kā darbojas prāts. viss, ko zīmēju ar aizvērtām acīm, sanāca ļoti maziņš. it kā visu es prātā redzētu lielā attālumā. un reizē, ja portretam es zīmēju ausi, tad ausi uz plakstiņiem redzu lielu, visā savā godībā, bet pārējā seja pazūd, paliek tikai auss ar visu pūciņu un kapilāriem, un nepareizi atmiņā saglabātiem skrimšļiem, izplūdušiem fragmentiem.

un par ko es nesen iedomājos un domāju joprojām.
ja jums priekšā būtu divi darbi - viens tušas zīmējums un blakus tam tieši tāds pats - identisks, bet taisīts datorā un izdrukāts, un, ja tos apmainītu vietām, atšķirība nebūtu nosakāma, kurš jums labāk patiktu un kāpēc?

KarostaWaterTower
Karostas ūdenstornī dzīvoju jau otro nedēļu, tornis ir nepielūdzams un skaists, bet sargi mums ir četri katrs ar savu raksturiņu un viena no tām ir m, kas mūs sargā un neaizmirst arī norādīt, ka mums gulēt jāiet 11 vakarā un jāsāk strādāt 7 no rīta, un vispār dzert jau nu arī teritorijā nevajadzētu, bet nu labi 1 aliņu jau var vakarā, un tad lūk nākamajā maiņā visi rātni pus 11 aiziet gulēt uz 100 m attālo skolu un es palieku viena ar sardzi, jo visi pārējie ir prom, es draudzīgi sarunāju, ka iziešu izsmēķēt pēdējo cigareti, un momentā uztinu. Saņemos atšaut dzelzs bultu milzīgajām durvīm un čīkstiem atbalsojoties visā tornī izslīdu ārā, pīpēju un bakstu cibu, kad pienāk msg no itāļa, kas ir aizmirsis lādētāju kaut kur tornī, tas viņam ir dzīvības un nāves jautājums, jo ir svaigi iemīlējies, bet iedomājos kā čīkstēs metāla vārti tagad jau pilnīgā naktī, jo ir jau 11, es piedāvāju uzskriet tornī atrast lādētāju, tornī ir 5 stāvi un viņš strādā pašā augšā, protams, bet tā saucamais ofiss mums ir tikai 2 stāvā, ceru uz veiksmi un lienu caur smagajām durvīm uz torni, kas skan neganti pie katra soļa, jo akustika te ir tāda, ka norauj jumtu, gaismas nav, iebakstu telefonā lukturi un lavos augšā, pagrābju pirmo līdzīgo vadu un nesos lejā, jo itālis jau grabinās gar vārtiem, izgrūž vadu pa vārtu apakšu un klusiņām tuvojos ieejas durvīm, kad atskan ārkārtīgi iepriecināts čuksts, kas nogrand pa visu neibourhudu: thank u also from My love, nekas cits man neatlika, kā atvērt vīnu, ko mans dārgais draugs, ko man gribas nosaukt par Mario, ir atstājis man ledusskapī, un tas ir saldākais vīns ko esmu dzērusi pēdējo gadu laikā
P.s par to nupat ieliku sieru beuys'a grāmatā

Posted via Journaler.

Esmu Dānijā pie Madaras. Dzīvojam fazendā pie viņas, lauka vidū, tālu prom no pilsētas, ir labs miegs, it kā vajadzētu būt arī mieram,
bet ar to sišanos sakarā ar imatrikulāciju Ķelnē (man nav diploma oriģinālu, Domskola un Māstrihta dara, ko var, nu nezinu es, kur pagājušās vasaras rūpēs tas viss noziedējis, katrā ziņā - ar mani Vācijā šo papīru nav), apdrošināšanas arī ne (it kā nokārtojami, bet pašlaik nevaru atbraukt uz LV, un pa pastu sūtīt - kur, ja pārvācos divreiz tuvākajā laikā? un līdz augusta vidum tāpat neesmu uz vietas, prom projektā?), pa vidu negaidīti gāzes rēķini dzīvoklim- milzīga summa (paldies, īrnieki!), ar ko nezinu, ko iesākt,

Kaut kādas salauztas sirdis uz praktisko lietu fona patiešām ir muļķības :)

Runājam jau ar Madaru- beidzot ir jāsāk domāt par drošību. Vismaz manos apstākļos (gribu turpināt mūziku, negribu tīrīt, negribu LV un man vajag backgroundu)- jāskatās uz tiem, kas tādu var sniegt. Kaut ļoti gribas to reibstošo galvu, lielās emocijas, kaifu, jā, arī laikam asaras, nu to traki piesātināto emocionālo dzīvi..

bet kopumā es ceru un ticu, ka viss step by step atrisināsies.

Man ir svarīgi imatrikulēties; svarīgi Deutsche Grammophon Austrijā projekts; svarīgi pārvākties. Un kaut nedaudz t.s. vasarā šeit šim visam pa vidu atpūsties.

Nezinkāpēc sāku domāt par nāvēm. Kaut kā reti sakoncentrējās šodien. Feisī uzzināju par Linkin Park čali, bet it kā ātri aizmirsu, kamēr, vecas bildes randomā skatoties, uzdūros jepegam, kur populāru mūziķu jaunības dienu portreti vienā vertikālā slejā. Un tur bija arī viņš. Ok. Bet muzikālajā virzienā iepeldēja arī cibiņš, no kura ņēmu kopēt diskus ar Coil mūziku, jo tagad skan no viņa dotās kolekcijas kaut kas; un ar Hellraiser filmām. Un tad jau arī atcerējos par sakārni. Khek. Dīvaini.

I, Daniel Blake (2016)

Vasaras naktis 2001
Linkin Park - Papercut

Pop-out.
Goodbye

Katru dienu aizmirstu nopirkt baterijas ierīcei Sonic Kurmiams.
Ierīce Sonic Kurmiams ir ražota Ķīnas Tautas Republikā, taču to rotā uzraksti brāļu lietuviešu valodā: Elektroninis prietaisas kurmiu ir pelenu atbaidymu. Es to saucu par kurmju bubinātoru, jo kopumā ņemot, mantiņa nepatīkami vibrē. Un wannabe atbaida kurmjus 800 m2 platībā.
Katru dienu sevi par to nosodu. Par baterijas nenopirumu. Jo ūdežurķu rakumi nāk tuvāk. Ar katru dienu tuvāk.

Īsi par pretsmēķēšanas likumu.

Sēžu piemājas barčikā, bārmene noliek priekšā glāzi, sākumā padomāju, ka tur Dzidrais iekšā, paostu, nē, ūdens.

Wtf?, jautāju.

Nu kā, benčikus kur dzēst!, viņa man atbild.

Shit's real
Gari to laikam ļoti labi zina, un gan jau tāpēc ielika līdz tam ne sevišķi līdzestīgo pacientu klīnikas intensīvās terapijas nodaļā (un arī izrakstīja īstajā laikā, jo Visu Durvju Pilsētā ieradās Lūdzu Komatos, un no tā, protams, kaut kā bija jātiek prom). Un tajā nodaļā skanēja radio - kā jau visās tādās nodaļās - ar visām tām lielākoties briesmīgajām dziesmām, kas vislaik diendienā griezās uz riņķi, uzsēdās uz kumbra un neatlaidās arī klusumā un palīdzēja mani dzīt vēl dziļākā neprātā, bet varbūt arī dziedēt. Tur es pirmoreiz izdzirdēju slaveno Šīranu un nonācu šokā, no kā vēl tagad neesmu lāga atguvusies. Starp visiem tiem gan ne pārāk daudzajiem gabaliem griezās arī viena gaudu dziesma. Vienreiz es pacēlu galvu no urbjmašīnas un ieklausījos vārdos, māju līdzi ar galvu aizvien sparīgāk, un turpmāk jau vienmēr, kad atskanēja tā dziesma, drusku pašironiski (jo nav pieklājīgi identificēties ar megapopdziesmu (o bet man ir skapju skapji pilni ar tādiem skeletiem gan, jo desmit gadi Manilā man atvēra visvisādu popu pasaules), toties patiesi gaudulīgi no sirds dūcu līdzi.
Tā bija Linking Park dziesma Heavy.

Sametās šausmīgi bēdīgi.
Ja cilvēki laiku pa laikam man neatgādinātu visu, kas manā dzīvē ir slikti, es retāk būtu bēdīga.

Waiting For The End

bet, protams
In The End - Linkin Park

ze prognoz
man domāt, šobrīd bilde ir sekojoša.

filma tāda, ka bezmaz vai skaties un mācies

Mani uzvelk vārds vien.
Cilvēks ar tik skaistu vārdu. Esmu arī rakstījusi uz papīra izmisuma brīžos.

RIP


Tu centies tik stipri un tiki tik tālu, bet beigās tam visam nav nozīmes. Atdusies mierā, Čester!

logu veči nav iespringuši uz smalku sienu apdari. nu un ko tu tagad viņiem padarīsi? ņemsimies tālāk paši..bet samaksājām ta 300 pāri naudiņas.
bet ir gaiši un balti.
īstenibā īstā dzīve nav šeit, bet laukos.
divas dienas ar mammu luņojām pie jūras. tur bija vasara!!! saule un tik siltas smiltis. mazajam gan laikam tā gaisma vederā ne visai patika, bet mums ir tagad d vitamīns un veselīga sejaskrāsa:)

Jānoskatās beidzot tā adata.
Igla.1988_[torrents.ru].avi
Un pēc tam, visticamāk, jāizdzēš.

Tomogrāfs
Šodien pirmo reizi gulēju datortomogrāfā. Nez, ko tur atradīs?
Bildei ilustratīva nozīme :)

R.I.P.
Chester Bennington
/Linkin Park/
https://www.thesun.co.uk/tvandshowbiz/4063683/linkin-park-singer-chester-bennington-dead-at-41-following-suspected-suicide/
-

-
- nolāpīts nu - šoks konkrēts :( - neizturēja, salūza -
-
skumja ziņa
:(

vispār pēdējā laikā tādas dīvainas domas. lādēju tagad fočika šito te, bateriju, nu. esmu uzjogojusi. klausos kaut kādu random trance music (tā gan nav mainījusies pa pēdējiem 12 gadiem, teikšu kā ir). ik pa brīdim saņemu kaut kādas jaukas ziņas. un lēnām pārņem sajūta, ka kaut kur, kaut kā ir kaut kāda dzīve. lai viss neliktos tik ūber jauki, weekendā, protams, ka jāstrādā. dzeru vīntoniku un baidos, bet nebaidos. un kaut kas is nagging me at the back of my mind, ka I used to know this feeling, bet tas bija tik sen, ka nav tādas īstas pārliecības, ka tiešām. bet varbūt es visu esmu izgudrojusi savā galvā? visu. gan tad, gan tagad, gan vispār.

bet nevajag satraukties, biedri. I am still Miss Grumpiness. un joprojām fantazēju par motorzāģiem un citām lietām, par kuru pielietojumu manā izpratnē nav pieņemts skaļi runāt. this time around, I am allowed to keep myself as me.

un baigi vajag laikam tomēr labāku yoga mat. manējais kaut kāds ļevijs.

būšana vienai ir skaista, laba, vērtīga. bet - man ārkārtīgi šovakar pietrūkst kāds, kurš...

vēlāk vakariņas ar to itāli, kas man tāā patika, un protams, ka atkal negribās iet. tagad sevi izklaidēju ar malaiziešu nūdelēm un thai kalmāriem.

Un vēl - šajā nedēļas nogalē gan ikgadējais Latvijas radioamatieru salidojums Doles salā, gan mūsu tehnikuma grupas izlaiduma 25 gadu salidojums.

Tas ir diezgan šausmīgi. es nevaru izdopmāt vai dynamic light atstāt uz auto vai izslēgt ārā. Pirmajā gadījumā ikdienas bildēšanai auto ir ok. Bet citā gadījumā - tāds auto var nesakontrolēt pareizi gaismas un uztaisīt bildes par blāvām. Vispār vienīgais, kas man vajadzīgs no automātikas tajā aparātā, ir autofokuss. Bet arī - tikai uz centrālo punktu. Iekadrēt pārsvarā atceros tāpat. Pareizi iekadrēt.Nu un exponometrs. Jā, uzlikšu uz off to dynamic light un sestdien ceļojumā paskatīsies kas sanāx. Būs 2 aparātu komplekts. Filmiņniekam uzliku DX 35mm. Tā arī neesmu sapratis tam objektīvam - vai tie 35mm skaitās uz FF un uz cropa jāreizina ar 1,5 vai kā. Enīvei - uz ciparnieka būs 35-135. Ar domu, ka tas točna primāri FF paredzēts un līdz ar to būs smuks zūmiņš. Pie tam ne tas tumšākais. F4,5.
Filmiņa ielikta, jāiztīra atmiņas kartes un jāuzlādē otra bača.

Ir vēl morāli kropļi šajā pasaulē...

tas Latvijas pasts- nu kā var neielikt savā paku uzskaites sistēmā meklēšanu pēc adreses vai uzvārda...

demogrāfija
svinēsim simtgadi - bet ministre nevar bez ļembasta aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā.

normatīvajos aktos šādi scenāriji nav atrunāti.

nu zajebis! mums te nekas nav sakārtots - bet jūs tur, sieviešhumanoīdi, turieties un dzemdējiet!

no lamatām izkļuvu, ieraudzījusi potenciālu - jaunu džeku, ar ne pārāk labu auto, bet arī ne grabažu, vēl uzsmēķē pēc darbadienas beigām būvvaldes kubiņos pirms sēšanās auto.

ir savs labums lietainajai vasarai, kas man nemaz tik lietaina nešķiet, kad man nav jāstrādā, necik nelīst, kad ir jāstrādā, pofig - ieej piemājas mežu pudurī, pirms pāris nedēļām pasargātā no barbalas sirojuma, kaut ne turēja, ne sargāja, laiskums un kniepadatizmērs visu izdarīja, un salasi krietnu, ai mīn, krietnu devu vakariņu un vēl rīta palaunadža tiesai.

''Džihādistu dēļ aktivizējušās radikālu 'krustnešu' kustības''

Heh, nebūtu jau slikti, bet droši vien kaut kādi neckbeard larperi.

Citās ziņās: Makkeinam konstatēts smadzeņu vēzis. Neizbrīna. Simptomi jau bija redzami krietnu laiku.

tava-ļinājums

un mana-ļinājums

pa vidu atva-ļinājums