Latest Posts

Man ir apnicis. Nah man šito cibu, kur teju katrs mans atvērtais ieraksts tiek apsēsts ar kultūrkarotājiem, kuriem patiešām un nopietni ir pohuj par faktiem? Vēl sliktāk, tie, kas nav kultūrkarotāji, vispār vairs manu ierakstu diskusijās neiesaistās (un es saprotu, kādēļ). Tas ir garlaicīgi. Ir taču dzīve, maziņie, pamēģiniet, tā ir diezgan aizraujoša štelle. Atā un bučas visiem draudziņiem.

decembris
man ļoti patīk manas akadēmijas kursabiedrenes. pat satiekoties vidēji 1x gadā/arī 10 gadus pēc beigšanas mums ir par ko runāt un kopā justies labi .

labākā ziemas jaka ever?
salstu, man jau šādai sezonai nekā nav, izmazgāju un sačakarēju savu Karrimor brīnumu un sapratu ka jau iepriekš man sala, jo nu īsti nebija tas. un tā kā siltākais tārps vairs nav aiztaisāms jo manis ir tik daudz, ka pa vīlēm sprāgst laukā un humpīšu slēpotāju jakai cauri nesalst tikai ja apakšā biezā vilnas jaka bet tad neērti rokas kustināt kas dažreiz tomēr ir diezgan būtiski, esmu nobriedusi jaunam būtiskam solim. centra humpalas jau izskrēju, nekā nebija (TIK zemu es vēl neemsu kritusi lai ģērbtos kā resna lauku tante no deviņdesmitajiem jo tas, kas nav šitāds aiziet mājās ar pirmo, kam der), Sidonas tas mētelis un pāris īsie tārpi, bet nu es vēl padomāšu. ja zvaigznes saliksies, tad viss sanāks un kamēr nesaliksies, var paskatīties internetveičos (lai gan drusku raustos). un vispār esmu sapratusi, ka a) negribu melnu, tumši pelēku vai haki krāsā; b) negribu dūnu jo tādas kam nav iepriekšējās jakas sūdzību noteikti Maksā; c) gribu sintētisku lai var mierīgi mazgāt veļasmašīnā; d) noteikti garumā zem pakaļas, e) ideāli, ja iekšas siltinājumu var izņemt ar raiferi un jaka der arī starpsezonai
un ja es tā padomāju, vienīgā pa īstam ērtā un siltā virsdrēbe bija pilnais slēpotāju kombinezons kurā es pat visu dienu aitas fiksējot aukstā kūtī nenosalu pēc daaudzām stundām neērtās pozās, bet es zinu, ka šis vienradzis ir sastopams! droši vien jāskatās Skandināvu virzienā. Didriksons?

#
Trust the overthinker who tells you they love you. They have, most assuredly, thought of every reason not to.
– LK Pilgrim

Esmu sākusi slimot ar prof. kretīnismu, šausmas.

Īss spriedelējums par vairākām tēmām, kas saistītas ar tēmu "realitāte kā kompjūtersimulācijas", aptverot tādas tēmas, kā prekognīcija, sapņi, arhetipi, reinkarinācija un cilvēka psiholoģija.

Dažreiz es aizdomājos par to, ka mēs dzīvojam tādā kā kompjūtersimulācijā, ļoti smalkā un advancētā. Par laimi prāta veselībai, tā nav kā tāda uzmācīga apziņa, kas mani biedētu vai nodarbinātu prātu ikdienā. Aizdomas par simulāciju raisa nekas cits, kā mani burvīgie sapņi. Tie, kā jau visiem, mēdz būt sasodīti jocīgi. Precognition, piemēram. Kāda melodija, ko esmu dzirdējis sapnī un pamostoties alkstu nospēlēt. Un vēl, kā lai to pasaka - laikam kāda no manām iepriekšējām mīlestībām. Tas ir, mīlestība no iepriekšējās dzīves. Viņu sapņos, cik atceros, esmu redzējis vien divas reizes, ļoti fragmentāri. Tā izjūta, ko es piedzīvoju, esot viņai blakus sapnī, atguļoties viņai blakus gultā un uzliekot roku uz viņas pleca, un paveroties veroties viņā - es neko tādu neesmu jutis dzīvē. Otrajā sapnī es apsēdos viņai blakus uz soliņa, izjūtot to pašu pārpasaulīgo "šeit, mūžīgi" mīlestības izjūtu. Pastāv arī iespēja, ka šis šķietami bezsejainais daiļās un smalkās (parasti mana vecuma) sievietes tēls, kura klātbūtnē es sapņos esmu juties tā, kā nekad, ir mīlestības arhetips, tās personifikācija. Interesanti, bet man šķeit, ka nekad neatceros viņas seju, taču, domājot par to, ir tāda izjūta, ka es vienkārši esmu aizmirsis, kā tā izskatās. Diez cilvēks dzīvē ir spējīgs tā justies, kā viņas klātbūtnē jutos es? Var teikt, ka sapnī esmu jutis to, kas ir ārpus mana pieredžu loka. Taču, ja tas ir arhetips, nevis pagātnes pieredzes atblāzma, tad varētu teikt, ka nevar runāt par pieredžu loku, jo arhetips ir pāri tam visam (t.i., mēs visi noteikti pazīstam to pārpasaulīgo mīlestību, jo arhetips ir viens, taču gan jau, ka tas, kā mēs to redzam, atšķiras). Lai vai kā, pieņemot, ja ir citas dzīves, tad tas, iespējams, varētu būt kādas grandiozas, ļoti komplicētas simulācijas ietvaros. Laikmeta domāšanas tendence vai ne, taču man labpatīkas iztēloties, kā apziņa un dvēsele var tikt augšuplādētas un lejuplādētas dažādos ķermeņos.

Šķiet, tas ir noprotams no rakstītā, taču vēlos īpaši uzsvērt, ka es ticu cilvēka iespējai (nevis spējai), cilvēka nenoteiktajam potenciālam paredzēt lietas, taču tam izrietot no citiem apstākļiem, pretēji tam, kā to pamato t.s. "psychic people" (burtiska ieskatīšanās citu prātos, skaidra un ļoti konkrēta nākotnes un pagātnes izziņa vai spēja ieskatīties teosofiskajā jēdzienā akashic record, kas ir "a compendium of all human events, thoughts, words, emotions, and intent ever to have occurred in the past, present, or future". Taču es ticu cilvēku jutīgumam,, bieži vien trennētam, taču parasti iz talanta/personības īpašībām izrietošam stāvoklim, kas cilvēku dara piezemētāku, labāk izjūtam vibrācijas (izsakoties ļoti vienkāršotie, mēs varētu apgalvot, ka visumā viss atrodas zināmā vibrācija/). ja nekopts, bieži vien iznīcina šo cilvēku emocionāli/fiziski kā pašdestrukcija vai nespēja sadzīvot ar citiem/liekulīgo pasauli), nevis kaut kādām "spējām".

Kontekstā "gaužām jocīgie sapņi un ideja par realiātes simulāciju" vēlos pastāstīt vēl par vienu savdabīgu sapni. Tas ir ļoti garš un detalizēts sapnis. It kā nekas īpašs, varbūt atskaitot faktu, ka nekad citos sapņos neesmu piedzīvojis to, ka tā tēli retos brīžos sāk uzvesties tā, it kā viņu programmatūrā konkrētā situācija nebūtu atrunāta (piemēram, tēls vienkārši tēls, kuram būtu jādara kaut kas, aizmirst par manu eksistenci un aiziet projām). Taču es šo sapni ļoti bieži atceros dzīvē un, galvenais, es šo sapni atceros citos sapņos. Tam gan nav saistība (vismaz es mirklī nespēju saskatīt) ar ideju par simulāciju, taču fakta amizantuma dēļ to ir grūti paturēt pie sevis. Kā izpaužas šī "atcerēšanās sapni sapnī"? Nez, teiksim, šodien pēc pusstundas diendusas pamodos ar apziņu, ka tikko sapnī atkal atceros par to, ka kaut kad esmu sapņojis konkrēto sapni (t.i., sapnī vienkārši aizdomājos par to, paralēli sapņa iztēlē redzot ainas no tā sapņa). Taču nav skaidrs, vai es atceros to, ka esmu sapņojis vai arī to, ka esmu to piedzīvojis. Tāpēc mazliet neprecīzs ir apgalvojums par to, ka sapnī atceros citus sapņus. Varbūt drīzāk jāsaka, ka sapņos atceros citus notikumus.

Atgriežoties pie prekognīcijas un šķietami labi zināmām, taču nekad neizjustām izjūtām un papildus piemetot klāt arī deja vu - vēlos piebilst, ka ir arī cilvēki, kuri atsaucas uz šiem aspektiem, runājot par paralēlajām pasaulēm. Un simulācijas kontekstā ideja par to, ka ir vairākas simulētas pasaules neizklausās nemaz tik neticami. Vispār šī ezotēriskā vīzija ir raksturīga tieši 21. gadsimtam. Cilvēki par to domā, pieņemu, laikmeta fizikas atklājumu/problemātikas, kā arī līdz galam neizprastu fizikas eksperimentu rezultātā (think "CERN is a portal to hell") dēļ. Tā varētu šķist, jo ir tāds psiholoģisks fenomens, kā nosaukumu neatceros, taču tas paredz, ka cilvēks savu realiātāti skaidro un pamato ar savām zināšanām un izpranti par lietām, un, kā zināms, tās ir atkarīgs no laikmeta, kurā cilvēks mīt - atšķirība starp, piemēram, dzelzs laikmeta, renesanses un mūsdienu cilvēka realitātes uztveri, saprotams, ir milzīga. Modernajam cilvēkam noteikti labpatīkas domāt, ka viņš šajā ziņā ir, atļaušos, gudrs un visu varens, taču gan jau, ka nereti viņš klusībā pie sevis aizdomājas par to, ka mēs esam pārāk attālinājušies no dabas un pametuši novārtā noteiktas paražas. Ka ceļā pretī izaugsmei un mūžībai, iespējams, esam aizmirsuši kaut ko svarīgu.

Izrādās, Čaka ielā turpinās Marijas ielas numerācija.

Arī ieguvums.
Līdz šim es sevi uzskatīju par nelabojamu optimisti.

manas plaukstas ir Ārprātīgas

2k19: Yalla [ongoing]
Es gribu atlikušo ziemu gulēt uz mutes un klausīties ambientu. Kad kaut ko interesantu atradīšu, likšu te iekšā (t.i. šī pleiliste tiks regulāri apdeitota). Pārējā laikā ceru izgulēties, tad pamosties un saprast, ko tad ar savu pusdzīvi lai iesāk. Pleiliste zem attēla.

Es publiski vairs nerakstu, bet noteikti vajadzeetu. Ir bijis visaadi peedeejaa laikaa un daudz kas ir noticis/nenoticis.
Kopumaa esmu gatava beig 2018. Un to es dariishu ar fresh ink tomorrow. Mans pirmais tetoveejums. Un viss tikai taapeec ka pirms paaris meeneshiem es to sapnii redzeeju un tas dizains pie manis pats atnaaca un bija taads vienkaarshi "that's totally me". Taa nu riit ieshu triiceet salonaa. Doughnuts after.
Veel es pieregjistreejos Bumble BFF, jo man nav female friends. Un tas ir diezgan shokeejoshi. Un man nav taa ka man ljoti daudz cilveeku apkaart vajadzeetu, bet buutu jauki ka vareetu ar kaadu parunaaties, iet dzert dzhinu un atpuusties. I need a friend! So far mixed experience un par to noteikti vajadzeetu uzrakstiit, bet ar vienu duudinju man ljoti labi iet un mums buus jau treshaa satikshanaas ceturdien. And she has a dog. Win win.
Treshkaart man bija emocinaals sagurums un viss sabruka un anxiety iesleedzaas un es atradu terapeitu kursh nu ir apnjeemies mani sakaartot un man paliidzeet. Un jau piecas nedeeljas ar vinju runaajos un rokos sevii. Too many issues here!

Taada luuk mana decembra bilance.

Dāvanas jau sen nav ziemassvētku plānos. Nez, iespējams, jo jau gadiem nav tāda mājīga, ģimeniska sajūta.
Arī darbā tāds pamatīgs izsīkums. Šķiet, neviens no kolektīva (par bosu nerunājot) vairs nenāk uz darbu ar prieku. Lūk, pie kā noved viena cilvēka alkatība un īstermiņa plāni piepildīt savas ambīcijas par jebkuru cenu.
Pagādāju dažus dāvanu maisiņus (labprāt būtu tos salocījis origami stilā pats, bet paskatoties realitātei acīs - pa kuru laiku un ar kādu enerģiju?), ar dāvanām neaizraušos, bet nelielas ziemassvētku paciņas es uztaisīšu saviem kolēģiem - konfektes, mandarīni, piparkūkas.. ko Tu labprāt saņemtu tādā paciņā?

Tas gaišais laiks, kad uz darbu jāņem līdz maiņas drēbes, jo no skriešanas viena kārta ir slapja.

My friends didn't know how to react to my postpartum psychosis

March 10, 2016

Here’s a big question: what does the experience of mental illness stigma feel like?

For me, the stigma of mental illness (and particularly the stigma of being admitted to a psychiatric hospital) meant that I spent the best part of three months in said hospital, with only one single visit from a friend. No get well soon cards, no grapes, no flowers.

https://www.vox.com/2018/9/19/17847110/how-fascism-works-donald-trump-jason-stanley

> Why is the destruction of truth, as a shared ideal, so critical to the fascist project?

> It’s important because truth is the heart of liberal democracy. The two ideals of liberal democracy are liberty and equality. If your belief system is shot through with lies, you’re not free.

Interesanta doma. Nezinu, vai pilnībā piekrītu, katrā ziņā meli nav nekas tādas, kas būtu unikāls tieši fašisma ideoloģijai. Drīzāk ir novērojama patiesības izšķīšana, tas, ka orveliski tiek apropriēta valoda, lai patiesību nevarētu atšķirt no meliem. ASV ir ļoti tālu no 1984, bet tieši šie atsevišķie aspekti (1) vārdu nozīmju nomaiņa (mēģinājums "fake news" pārdefinēt no "nepatiesas ziņas" uz "ziņas, kas nav ideoloģiski pareizas") un (2) "we are at war with Eastasia, we have always been at war with Eastasia", pēc tam kad dienu iepriekš teikts pretējais. Es jau, šķiet, rakstīju, ka postmodernisms sagatavoja ceļu trampismam. Postmodernisms būtu bijis labs, ja būtu palicis objektīva novērotāja pozīcijās ("šeit mēs konstatējam, ka bieži vien tas, ko sauc par patiesību ir sociāli konstruēts konsensuss"), tā kļūda bija redzēt to esošo kā vēlamo / vienīgo iespējamo variantu ("šeit mēs konstatējam, ka patiesība ir sociāli konstruēts konsensuss, tātad patiesība ir fleksibla, individuāla un nepastāvīga"). Ergo ekspertu viedokļa devaluācija. Ergo atkāpšanās sociāli konstruētos realitātes burbuļos. Utt.

biju aizmirsusi :)
mans veltījums šodienas cibai:
https://www.youtube.com/watch?v=gYkACVDFmeg

Graudus no pelavām
- Mūs interesē zemākā cena.
- Varam par to parunāt pēc Jaunā gada. Šobrīd mūs itin nemaz neinteresē zemākā cena.

pēdējā pirmdiena kā darba diena šajā gadā jeb steidzam pabeigt
( burtiņi un bilde )

paskatījos google maps kā tur izskatās ieliņa kur dzīvojam. tur redzams kaimiņa sarkanais passat b3. bilde no 2014. gada

your top songs 2018
Klausīties mūziku un attaisīt smagos dvēseles notekūdeņu vākus ir neērti un slideni, bet psihe nekad nepiedzīvos īstenību un tātad nebūs klātesoša pasaulē, tupot uz šiem vākiem ar savu cieto, smirdīgo ideoloģijas oliņu piespiestu pie žņaudzošajām, zvērojošajām krūtīm. Nu un tad, ka tieci pakļauts pasaules psihumam, neviens tāpat nezina ko šis viss nozīmē. Neviens nezina, ko nozīmē ļaunums vai izlaidība. Kas tu neesi pietiekami stiprs, lai ar to spēkotos? Neviens pateikts vārds nemaz nav patiesība. Jā es laikam pat neticu nevienam vārdam, lai kas viņu runātu. Pašlaik. Un kāpēc man šī neticēšana izliekas tīrāka un patiesāka, par jebkuru paradīzē izlocītu, vai acīmredzami kristāliksu vārdu? Neticēšanā nav konflikta, un tad tu ierodies tagadnē un atmosties īstenībā, kur ticēt ir elpot.

Tikai pilns riņķis ir noslēgums un uzvara, un dzīve ir patiesa tikai caur uzvaras pilno riņķi.

Bet varbūt es tā jūtos vienkārši, jo apēdu šokolādes salavecīti.

*

`You don't believe in me,' observed the Ghost.

`I don't.' said Scrooge.

`What evidence would you have of my reality beyond that of your senses?'

`I don't know,' said Scrooge.

`Why do you doubt your senses?'

`Because,' said Scrooge, `a little thing affects them. A slight disorder of the stomach makes them cheat. You may be an undigested bit of beef, a blot of mustard, a crumb of cheese, a fragment of an underdone potato. There's more of gravy than of grave about you, whatever you are!'

Progresīvie
Tikko skatījos Progresīvie video ar nosaukumu 'Ar migrācīju baida’’. Skatījos ar interesi, jo daudz no maniem dārgiem draugiem tagad atbalsta šo partiju.

Manas piezīmes:

1) Visi četri runātāji nesa brilles.

2) Mārtiņš Kossovičs apgalvoja ka bailes tiek visvairāk izmantots lai mainītu sabiedrības apziņu. Viņš norādīja ka tikai 1% no Eiropas iedzīvotājiem ir patvēruma meklētāji. Viņš lietoja vārdu ’ironoskāki’ par cipāriem Latvijā - es nezinu, vai viņš izmantoja šo vārdu pareizi. Tomēr, viņuprāt (un es piekrītu) nevajag baidīties no tik maza cipara.

3) Igors Kļavinš runāja par piespiedu migrāciju. Es nezinu vai tas apraksta tos, kuri meklē patvērumu, jo viņš apgalvoja, ka cēloņi ir netkai militārie konflikti, bet gan politiskā nestabilitāte, gan veselības aprūpes, izglītības, un darba iespēju nepieejamība: karoče ekonomiskie migranti, vai nē?

4) Insa Krēmere apgalvoga, ka mums ir jānodrošina drošais ceļš migrantiem (patvēruma meklētāji vai ekonomiskie migranti?) uz mērķa valstīm. Tāpēc progresīvajiem ir partijas programmā esot prasība ES ieviest humanitārās vīzas, lai cilvēki var normāli iesēsties lidmašinā un braukt uz Eiropu (uz mērķa valstīm).

5) Nevaru atrast letonikā latviešu vārdu, ko nozīmē ‘conflation’.

Kaut kas izrakts no klades...
Cik daudz telpas
Šeit vel ir...
Tikai nav elpas.
Ķer. Grāb. Kamp gaisu.
Dodiet man gaisu.
Ikdienas tikai puķes laistu.
Gaisu, dodiet! Svaigu!
Sakņupusi ar acīm aizvērtām
Mazā smīnā lūpas paverās
"Es tak neesmuu jukusi"
Skaļi domās iekliedzos
Skatiens plaukstās paverās
Tās melni sārtā šķidrumā mirkst
Nav elpas.
Gaisu, dodiet gaisu!
Prāts turpina kliegt
"Vai tā biju es?"
Smaržo pēc dzelzs.
Asinis.
"Kāpēc ar asinīm,es puķes laistu?"

Harry Dent And The Great Reset!
https://youtu.be/1hicCRz9Oz8?t=146

īsā piektdiena
( burtiņi un bilde )

30. 10. 2017. Ņemiet vērā, ka bērnu nozaga nākamajā dienā. Zvans no bērna tēva. Es jautāju, ko gribējis vervelēt, jo parasti jau man nezvanīja, plānprātiņš. Nākamajā rītā sešos no rīta atbilde: "Ja tu vēlētos uzklausīt, tad man būtu ko teikt. Bet kamēr tu to sauc par vervelēšanu, tikmēr neko." Tajā laikā jau kļauza bija uzrakstīta un māsasvīrs, kā nu prasdams iztulkojis, ka man rādoties uguņi.
Lūk, ko mantkārība nodara ar cilvēkiem, es tikai pabrīnos.

Sociālisms kaut kādā mērā var strādāt. Ja ir nacionālistisks. (i know what i did there)

7 A.M. (New Year's Morning)
László Moholy-Nagy

Pirms kāda laika noskatījos youtube lekcijas fragmentu, kur Džordans Pītersons stāsta, ka ja esi radošs cilvēks, tad you will find it hard to monetize your creativity. Tālāk seko ieteikums atrast darbu un praktizēt kreativitāti on the side. Pa lielam tas arī ir tas, kā es dzīvoju savu pieaugušā cilvēka dzīvi. Viss ir ķipa tagad sakārtots, nevienam uz kakla nav jāsēž, pats par savu naudu dzēru. Bet tik un tā nepamet sajūta, ka tāda lietu kārtība nav pareiza un es izniekoju sevi, darot kaut ko gandrīz tikai naudas dēļ, jo morālo gandarījumu tur saņemu pārāk reti. Drīzāk pazemojumu.

muzikāties = izmantot muzikālās smart band skaņu radīšanai

varbūt kāds var ieteikt labu vokālo pedagogu?

pagaidi, jūs man esat trīs bērni. viņš saka, es nevaru tagad pacelt, tagad māsas kārta. četri! sašutis kliedz nr.1, mēs esam šitik un parāda abu roku visus pirkstus. man viss iekšā drusciņ sažmiedzās
laikam šausmās

Sadusmojos uz M, kura savu laiku tērē jūķūbes sūdiem, nolasīju viņai morāli un arī pati saņēmos kaut ko vajadzīgu izdarīt jau tagad nevis vēlāk.

atbraucu mājās un sabruku. tas ir, darbā, bez piecām sešos pie galda atcerējos, ka sešos bērns no skolas jāizņem, tad sapratu, ka telefona nekur tuvumā nav, lai piezvanītu bērnam un pateiktu, ka braucu, bet būšu kādas minūtiņas vēlu, tad sāku panikot, ka būšu kopā ar vēstulēm pastkastē iemetusi, tad iedomājos, ka varbūt tomēr aizmirsu bibliotēkā. tad drāzos uz skolu, pa ceļam daudzas reizes pārkāpdama satiksmes noteikumus, un vienreiz taurēdama (pilnīgi neracionāli, ja kas, jo bērns skolā bija drošībā un nevienam nebūtu labāk, ja es kādu nobrauktu vai ciestu avārijā - ar vai bez telefona, bet bez telefona sliktāk nekā ar), tad atbraucām mājās un atradām telefonu. tad uztaisīju vakariņas un tagad sabruku. bet man vēl dāvanas jāiesaiņo un medicīniskās zeķes mammai jāpasūta un mammai jāpiezvana un draugiem un kolēģiem un kaimiņiem beļģijā apsveikuma kartiņas jāsaraksta -

befuddled
beļģu pasts tirgo markas uz kurām rakstīts 1 eiro un EUROPE. varētu domāt, ka par 20 pastmarkām man palūgs samaksāt 20 eiro, pareizi? 20*1 un tamlīdzīgi - bet, nekā nebija, paprasīja 26 un čeku izsita par 26, 13 eiro par komplektu. un, čto harakķerna, es samaksāju, un nepaprasīju par ko -

How does the project owner view .. added value and cooperation with ..?

Very nice, it would be nicer if you wouldn't ask such questions. That would add more value and my sanity wouldn't be at risk

Vienkārši nebūt.

.
a pēc jogas viss tāds ausīgs.

par neighbors from a bit closer to hell
Pirms pāris nedēļām izvācās dzīvokļa biedrene (sakarā ar valsts nomaiņu) Linda. Šodien dzīvokļa biedrs pīpējot aizrunājās, ka dzīvoklī uzreiz tāds kā mazliet pacilāts gars. Vairāk meiteņu klačas virtuvē, vairāk smaidu, mazāk nekārtība, kordirī nav izsvaidīto apavu kaudzes. Tāda sajūta, ka ir izvācies cilvēks, kurš kaut kādā ziņā netieši un neapzināti spīdzināja mums. Es viņam izteicu absolūtu piekrišanu.

Rakstu to te, jo šī ir tāda kā sava veida atriebība. Par ko? Iedomājieties, viņa savā "slepenajā" twitter par mani un manām draudzenēm visādas stulbības rakstīja. Cilvēkam ar sapistu reputāciju tādas lietas baigi iegriež (īpaši, ja publiski runā par subst.lietošanu). Pēdējais salmiņš salūza pirms x mēnešiem, kad mans tēvs man piezvanīja un teica, ka viņa jaunās sievas dēls teicis, ka Linda atkal jau rakstot kaut ko kompromitējošu. Es jau vienreiz biju viņai aizrādījis dusmīgi. Šoreiz salūzu un reāli sāku braukt virsū. Viņai nebija, ko teikt. Teica, lai nomierinos (smejos). Katrā ziņā problēma izrādījās esam viņa pati (apmierināts smaids).

Ir tāda sajūta, ka pat rakstīšanai nav jēgas, lai arī rakstīšana ir viena no svarīgākajām pašterapijas formām. Jēga ir satikt dažus cilvēkus, jēga ir darbā, kad es esmu tur. Nekam, kas saistīts ar mani, manu privāto dzīvi, manu pašiniciatīvu, jēgas nav. Nu intelektuāli ir, bet ne tik ļoti, lai es justos, ka ir jēga piecelties no gultas. Un nevis piecelties no gultas no rīta. Bet divpadsmitos dienā, pēcpusdienā, sešos vakarā, vēl vēlāk. Šodien esmu izkāpusi no gultas tualetes tūrēs, pat vajadzīgie sīkdarbi uz kompja nav paveikti. Un pat visu šo izstāstot - a vot depresīva es nejūtos. Eksistenciālisms šobrīd garlaikotu. Es vienkārši jūtos padevusies.

sadaļā "es to uzzinu pēdējā"
ļeņina pseidonīms esot no vārda ļena, nevis ļeņ (slinkums)

Esmu pārāk skaidrā priekš galdniecības darbiem. Bet kaut kad tas ir jāizdara.

DELFI. Gatis Truksnis ir samaksājis viņam uzlikto 100 eiro administratīvo sodu, kas viņam tika piemērots par narkotisko vielu neatļautu glabāšanu, otrdien žurnālistiem atklāja Truksnis.

x-mas update
laikam aizvakar sasaiņoju dāvanas savējiem ķirsona papīra maisiņos. uzrakstīju vienu kartiņu uz asv, vairāk slinkums rakstīt. centīšos ietrāpīt uz jauno gadu.

apēsti apmēram pieci mandarīni, ledusskapī ir kaut kādas tantes homemade piparkūku mīkla (jaunums pats par sevi), nulle karstvīna vai plānu vilkt neglītu ziemassvētku džemperi.

burvis pidars
Kā man riebjas, ka vairs vispār nav iespējams atrast gandrīz nevienu datorspēli kurā nebūtu "maģija". Tas vis bezjēdzīgi nogurdina un pataisa spēli par sūdu. Reāli lasīt visu to bullšitu par simts dažādiem spelliem un negribēt lai tādi vispār existē. kādreiz vismaz varēja izvēlēties vai esi burvis vai kareivis, vai pidars. tagad visas nepabeigtās spēles maktētāju idejas tiek noapaļotas kā katrs atsevišķs burvju triks. Un jau kopš(vai pat pirms) Arcanum laikiem, burvim/pidaram ir nenormāls pārsvars par karotājiem. Bet tagad pat karotāji ir seksuālās minoritātes un burās. sūds bļeģ

In medicine, tenderness is pain or discomfort when an affected area is touched.

Es starp Imantu un Elīzu buble gum explotion koncī

viens griežas uz vietas kā vilciņš un dungo kankālīšus kankālīšus, otrs babababa rausi, trešais čīkst lai iedod zīmuļus grib pazīmēt un es te nabags cenšos pabeigt mazu, bet ļoti svarīgu darbiņu
:D

Latvijas klasiskā kosmoloģijas federācija, Latvijas Parapsiholoģijas un Ezotērikas asociācija (un akadēmija) kādas tik mums nav tās ēm iestādes

Un paturpinot par mūziku, par kuras eksistenci jūs nekad neuzzinātu, ja nebūtu manis, lieliskie Kalle ir uztapinājuši jaunu pilnvērtīgu albumu, un ja tev, lietotāj, iet pie sirds Halou, Puracane vai tas pats Portishead – noteikti paklausies, thank me later. Gribēju teikt 'un atnāc rītvakar uz konci', bet tāpat jau nenāksi, es saprotu, tālu.

Ja nodevēju un stukaču kultūra patīk, lai māca nodevību citiem.

vakardienas koncis bija fantastic! lieliskā čehu grupa Zrní kā parasti piegādāja kvalitatīvu vakaru. tiešām sapurināja un izkratīja. nodejojos visādi. tā ir tiešām lieliska grupa, kura ir tik jestra, tik dzīva, tik, tik ļ dzīva. viņi sevišķi daudz starp dziesmām nerunā. lai gan, jauno singlu aplēja ar als. trīs no pieciem grupas dalībniekiem bija ar basām kājām. un viņi tur visi smaida un lēkā, un līksmo. un tu tur skatītājos smaidi un lēkā, un līksmo līdzi. so animated, so easy. ā, nu vēl tas vijoļnieks tur plosījās like there is no tomorrow (at least for the violin), tas bija vareni, tiešām vareni. tiešām lieliska čehu grupa. ja jums kāds piedāvā iet uz viņu konci, noteikti piekrītiet, noteikti nenožēlosiet. pat, ja nesaprotat čehiski.

bet nu, es nevaru atturēties nepierakstot pāris piezīmes par publiku. EtF aiz muguras stāvēja zaja, kura ik pa brīdim izvilka no somas tās mazās šņabja pudelītes (you know, like airplane ones) un iemalkoja. mums ar VZ ļ uzbāzīgi blakus bija zaja, kurai bija DSLR forčiks un 3 objektīvi. viņa faktiski man pār plecu ļ intensīvi fotkāja grupu, izejot uz kvantitāti un laikam jau cerēja, ka kaut kas tur sanāks arī ar kvalitāti, da kaut nejauši, ja nekā savādāk. tad vēl kaut kāda fotogrāfzaja gribēja pielīst mums ar EtF priekšā, bet EtF neļāvās. un vēl viss kas tur bija. bet ko nu par to.

jo vienā brīdī paskatījos apkārt un nosmīnēju pie sevis. jā, te trīs aukstie, introvertie latvieši, kuriem jūtu neesot, ir tie, kuri nodejojas un nokalbasījas pie lieliskā Zrní konča.

Bērns arī nezvana. Pareizi, pareizi, telefons laikam vēl nav saplīsis.

pacelt uz zemes nokritušās lietas ir tieši tas, ko man šajās dienās gribas vismazāk. un rezultātā - tik daudz lietu savu mūžu nav no rokām kritušas ārā! ja saskaita visus pietupienus, jeibogu, sanāk pilnvērtīga squatu sesija.

ļoti vajadzētu jurista konsultāciju par tēmu mantojums.
es nevēlos neko mantot, vismazāk (iespējamus) parādus, vai man no tā ir kaut kā oficiāli jāatsakās?

Лемуры смеются хмуро,
Глаза словно чайные блюдца,
Я бы купила лемура,
Но лемуры не продаются!

И вот я пью водку

P.S.:
Starp "Varšavu" un "Nopirku riepas" ir ASV un mana pirmā audzināmā klase. Viņi ir vienreizēji!

Nopirku riepas
Lai saņemtos un pirmo reizi mūžā nopirktu riepas - tas man prasīja gadu. Apziņa, ka es neko no tādām lietām nezinu, galīgi nepalīdzēja. Un ir jau tā, ka nav pat skaidrs, no kurienes lai sāk. Beigu beigās tas, kas man bija vajadzīgs - saruna ar meičuku, kas pati savu autiņu vizina uz servisiem. Pāris teikumi un man bija skaidrs, ko darīt tālāk. Tagad riepas pasūtītas, jāsamaksā un jābrauc uzlikt.

Šodien pienāca atteikums par C1. Izsūtīts 13. decembrī. Cik sapratu kursu vadītājai tas ka Arbaitsamt apmaksās vispār nebija parādīts, jo no rīta sazvanīju. Es taču teicu, ka Vācijai vajadzīgi tikai vergi, kas arī bija jāpierāda.

Pagājušajā gadā bijām uz Ziemassvētku koncertu "Mazu brīdi pirms". No tiem Ziemassvētku koncertiem, ko esmu redzējusi, šis man ir paticis vislabāk. Man liekas, ka varētu būt forša dāvana tiem, kuriem patīk Lūsēns, Pētersons un Zadovska.

tā meitene ar skaisto instagramu
dzirdēju meitenes aprakstu - tā meitene ar skaisto instagramu

void
I'll never live. Just learn maths. ^_^
And read some books.
And go to work.

haris
Now the darkness only stays at night time
In the morning it will fade away
Daylight is good
At arriving at the right time
But it's not always going
To be this grey
i

sēžu mediņos, šodien zvaniņš skan gandrīz no visiem kambariem. viens saksofons tikai žēlīgi velk svētu nakti.

current mood
Dyscalculia :o

Jiskřící nemít vůbec nic
Es zinu, es zinu, tā ir nevienam vispār nezināma čehu blice, bet cilvēki, ja jums ir iespēja – aizejiet kādreiz uz VIA Zrní gigu, jūs to nenožēlosiet nevienā brīdī. Jo reti ir kāds kolektīvs, kas spēlē ar tādu prieku un atdevi, bez nekāda tur īpaša šova, bez ekrāniem un liesmu metējiem, bet viņiem izdodas aizraut, pavilkt un ievilkt, uh, tas bija tieši tas, kas bija nepieciešams. Par spīti pusstundas kavēšanai, jo dažiem šķiet, ka ir ok ierasties koncī pēdējā brīdī pat tad, ja visur lieliem burtiem rakstīts, ka pasākums ir pilnībā izpārdots, par spīti visai kaitinošajai publikai, jo publika visur ir kaitinoša, tas bija lielisks vakars, vienkārši lielisks. Also, kad nomirs Vorens Eliss, nākamo Vorenu Elisu sauks Honza, tas čuvaks dara ar vijoli tādas lietas, ka spēj tik brīnīties. Dēļ viņiem vien bija vērts pārcelties uz Prāgām, ka es jums saku!

Es jau teicu, ka lielisks vakars?

Vid related, best-of playliste šeit.

Bež, Lazare!

Tā kā nākamgad ilgu laiku būsim kkur ceļā, domāju, kas labāk - mini dators vai planšete. Ar pēdējo iepriekš saskaršanās nav bijusi, tad nu eju cauri ķīniešu saitiem kko pasūtīt izmēģināšanai. Žēl pirkt uzreiz kko labu, ja pēc mēneša sapratīšu, ka nepatīk. Jebkurā gadījumā būs vēl viens ķeksītis atzīmēts pie darāmā priekš ceļošanas.


Veiksmīgā kārtā atkal esmu slima...tad nu šis laiks tiek izmantots, lai "atpūstos" ..tobiš dzīvoklis jau sakārtots, vēl jāķerās klāt datora tīrīšanai, maģiskās atvilktnes kārtošanai un vēl drēbju skapim jāiziet cauri...pārāk daudz apģērba gabali šī gada laikā nav nemaz uzvilkti..tad un nafig viņiem tur jābūt.


"A better, more positive Tumblr...."
Izgāju cauri savam time line. Katrs otrais posts tgd rāda "Hey, this post may contain adult content, so we’ve hidden it from public view."
Shit! Man likās, ka šitas sākas ar rītdienu un paspēšu lejupielādēt visas foršās bildes :(

vakariņu pamatā bija tas maģiskais brīnums, pēc kura cilvēki ilgojas, kad tuvojas gada izskaņa.
Kad satieciet, pasakiet, lūdzu [komats] kāds G. Skudriņai, ka "gastronomiskā performance" un " tehnoloģiski brīnumainās Ziemassvētku vakariņas" vienā teikumā skan pēc par daudz LED gaismiņām un citas alibaba pribambasņicas, kuru izmanto gadījumos, ja pašu kodolu - gardu ēdienu interesantā atmosfairā un (vēlams) ar patīkamiem cilvēkiem nevar nodrošināt, tāda lauku disko švītība, ai.
Cavalli un D&G, lai arī "dārgi un spoži zīmoli" like totālī nav nekāds luksuss, ja.




upd, un kad izlasa "preses materiālu" , vispār gribas aiziet uz "citu pasauli un minot sastāvdaļas" kompulsīvi iekosties aukstā kotletē, jo nu, tā, atšķirībā no sintētiskās performances vismaz ir īsta.

Pie viena, uzskatu par vajadzīgu informēt lasītājus, ka vakar 23:45* es pašrocīgi cepu KOTLETES un krāsnī tapa KEILA čipsi. Izvēlaties, kurš ASPEKTS šķiet satraucošāks. Kotletes, starp citu, priekšzīmīgas. Keilu, kaltētā veidā, arī esmu atradusi par ēdamu esam. (Un vēl es tikko saplānoju pirmo atvaļinājumu raundu nākamgad, secinājumi izriet, ne).



(* pēc 1.50 km nopeldēšanas baseinā 48 minūšu laikā, bragerī)

“Hahaha”, smējās Šarls par drauga jociņu, bet jau pēc brīža atcerējās, ka viņa imidžs pieprasa ciešanas, tāpēc turpināja ar mazu adatiņu durstīt sev pēdas viduci.

Varianti
Tātad kādi ir varianti ar globalizāciju:

salīdzinam ar esošo situāciju.

a) Mazāk globalizācijas: vietās, kur notiek stihiskas vai humānas katastrofas visi vai vairums iet bojā un nevienu citu tas nekrata. Izņemot gadījumus, ja destruktīvais aģents (piemēram infekcijas izraisītājs vai bruņoti uzbrucēji) nonāk nākamajā teritorijā, tad viss atkārtojas un atkal tālākos tas nekrata.
b) Esošā situācija: Kaut kas tiek darīts, bet haotiski un nekonsekventi, līdz ar to katastrofas novērst neizdodas un katastrofu sekas daļēji lēnām izplatās.
c) Vairāk globalizācijas: Katastrofu cēloņi tiek operatīvi konstatēti un novērsti. Jo kopīgas monitoringa un reaģēšanas sistēmas.

Un bērns man vēlāk stāstīja. Viņi tajā St. Josef bērnunamā bija labi pret mani, dvielīti iedeva. Bļed, lai austrumeiropiete var savu sūdaino muti noslaucīt un kakaino pakaļu? Lai tagad abi ar tēti nodevēju svepst un plāno nākamo nodevību. Nodevēji jau jāsalaiž kopā.

Laika vērotāja piezīmes.
Rūpīgi skatījos kalendārā, ir 18. decembris. Šodien esmu saņēmis jau divus apsveikumus Ziemassvētkos, kas būtu tikai normāli, ja tie būtu kartiņu formātā. Taču nē - elektroniskus! Tajā skaitā, Apsveikums-2019-horizontals.jpg no Valsts prezidenta. Acīmredzot, ir vietas, kurās svētki jau sākušies /drūmā balsī/.

cibas sievietes
man ir jauns mīļākais - rums
pamest visu un aizbraukt uz erasmus
krāsot matus vai ēst

a vīrieši jums kam? a?
ā - vai pazīstat kādu pataloģisku meli - mhm

Ja jums kādreiz vajag mazgāt krūšturi un slinkums to darīt atsevišķi, nelieciet to kopā ar dvieļiem. Labi, ka laicīgi pamanīju to robotu seksa skaņu no vannas istabas. Ne tikai viena stīpiņa, bet abas bija izdomājušas pamest veļas izstrādājumu un iet dzīvot veļasmašīnas bundulī. Vēl nācās pacīnīties, lai tos sūdus izvilktu. This bloody day only gets better!

decembris
man besī noslēpumi. lieciet mani mierā ar saviem noslēpumiem.
es varu tolerēt max ar kkādu dāvināšanu saistītus noslēpumus, visādi citādi man patīk viss tīrs un caurspīdīgs.

I agree
that there's some stuff that's too dark to be written even here in this blog; even with its relative anonimity.

tas mirklis
kad pēdējās cerības pārvēršas sāpēs.
No dreams, nothing at all.

think
Drosme un objektivitāte reti iet roku rokā, cēlie varoņi. I am covardly, therefore I think.

fear and the nervous system
Visvairāk cilvēki baidās no kanibālisma, mēra, kara, un no sievietes asarām.

banger
viens no labākajiem trekiem ko pēdejā laikā esmu dzirdējis

https://www.youtube.com/watch?v=QjL7D33xpS4

vakar apakšstava kaimiņš atkal jestri klaigāja "maukās, maukās!", šodien dzirdu vannas istabā žēli sten.

Vai jūs pazīstat kādu patoloģisku meli?

man ir jauns mīļākais rums: https://www.bundabergrum.com.au/bundaberg-rum-op-700ml

Pamest visu un aizbraukt Erasmā uz Paragvaju?

Kad reiz pienāks tas laiks, kad es Ziemassvētkus sagaidīšu nesteidzīgi - jau laicīgi sagādātām Ziemassvēktu dāvanām, ap šādu datumu vien mierīgi prātojot par to, kādus cepumiņus vajag jau laicīgi sacept svētku galdam. Tā vietā es vēl neesmu nopirkusi NEVIENU Ziemassvētku dāvanu, darbā jāaizvieto kolēģe, jāatdod saimniecei dzīvokļa atslēgas un vēl uz ceturtdienu jāpaturpina garadarbs Dramaturģijas kursam. Ak, vai.
Toties svētdien mēs cītīgi līmējām tapetes Pļavnieku dzīvokļa virtuvē. Gaiši zaļas. Un tas gan man ļoti patika.

ķirškoks
lai vienmēr būtu kāds, kas zem pavasara ķiršiem iededz ugunskuru, kas neļauj ziedpumpuriem nosalt...

Un tad vēl tai sapulcē muldēja, kā ieaudzināšot bērnam patstāvību. Iespējams, atvelkot man naudu. Ieaudzināšot bērnam patstāvību, lai tēvs vēlāk varētu parazitēt. Es tikai klausījos un smaidīju.

biju vakardien Burkā. jo Turza lai gan bija pa ceļam, tomēr bija ciet. nopirku Zsv visiem koka zobu birstes,, citādāk paskatoties uz to krējuma trauku pilnu ar sīču nolietotajām ~ gada laikā, paliek drusku nelabi. nu un ja grauž tos kātus, tad labāk bambusu nevis gumiju un plastmasu. nu jā, bet mamammia! kā man tur patika! tik daudz visādu interesantu lietu! un ņammu! un beramo! un visvisādu interesantu štruntu. nākamreiz zobudiegu pirkšu tur, gribu pamēģināt. likās ļoti plašs tas veikals pat ja platība neliela, jo izvēle milzīga, nekādu krāsainu paciņu kas novērš uzmanību. diemžēl matiem šampūnziepes bija tikai smirdīgas un citām ziepēm galīgi neesmu auditorija. un likās neadekvāti dārgi maišeļi no veciem aizkariem. bet nu ceru, ka šitas trends ieiesies, turklāt daudz kam cenas likās tādas pat, šis tas bija dārgāks, jo bija bio. bet nu kopumā noteikti ietu tur bieži ja būtu pa ceļam. ar visām burkām grabēdama lol

un vēl labākajās apeņu pirkšana stradīcijās Otrajā Elpā nopirku sev divdesmit par diviem eiro visas kopā. kvalitāte nav nekāda dižā, bet šitā es vismaz varēšu nolikvidēt nesmukās un man būs ko vilkt kamēr pati sev sašuju jaunas un smukas un kādas patīk un cik vajag

Bļāā, biki pisī and sad-ish, ka varētu neredzēt Ellen Degeneres "Relatable" premiere on Netflix.
#viss_slikti

Cilvēki ir saguruši.
Vairums no sevis ir noguruši.

vasara
Nāc atpakaļ, vasara.

1995
Varētu izplatījumā sūtīt 26 Evangelion sērijas un End of Evangelion filmu kā liecību tam, ka cilvēce ir pastāvējusi.

par ampīru
jā, jā, Staļins bija briesmonis, gan jau, ka tā arī bija... kas to tagad vairs var noskaidrot? skaidrs, ka cilvēks viņš nebija labs, bet par vienu vienīgu lietu gan post-padomju telpa viņam ir milzīgu pateicību parādā - par staļinlaika ampīru... diemžēl, šīs ēkas iet zudumā un reti kļūst par arhitektūras pieminekļiem un tiek aizsargātas... ir redzēti visai skumji eiroremontu rezultāti (cilvēkiem, kuri vēsturiskām ēkām taisa eiroremontu, principā, būtu pirkstus pa vienam nost jācērt - par katru tādu gadījumu), regulāri var redzēt graustus, kuri tiks nojaukti jebkurā brīdī... pagaidām mēs (ar 'mēs' es saprotu vairumu valstu, ne tikai Latviju) neprotam sargāt vēstures liecības... vakardien lasīju Adubona Amerikas putnu četrdesmit otrā gada daļēju faksimilu (Adubona ilustrācijas ar pievieotiem četrdesmit otrā gada tekstiem)... kopš Adubona laikiem daļas no viņa zīmētajiem un aprakstītajiem putniem jau sen vairāk nav, bet pie Milzu alka (Plautus Impennis) ir rakstīts sekojošais "Range: Now extinct. Last one killed in Iceland in 1844. Formerly bred on Funk Island, Newfoundland, the Faroes, Orkneys, etc. Wintered south to Massachusetts, and (casually) Florida; and Spain. This bird was the Arctic analogue of the Antarctic Penguins. Had it survived into the Twentieth Century, protection might have saved it. Slaughtered, however, for food and feathers, it was wiped out before human beings had achieved the appreciation of birds that, today, makes their conservation possible."

Kaut kurā brīdī cilvēce attapsies, ka arī šis tas no padomju arhitektūras ir vērtīgs. Patiesībā, Padomju Savienībā bija krietni vairāk labas un skaistas (gaumes, protams, mēdz atšķirties) arhitektūras, kā mēs esam raduši domāt. Bet baidos, ka tik nesanāk, kā ar milzu alkiem - kad mēs to sapratīsim, būs jau daudz par vēlu, lai kaut ko glābtu.

Un jā, šeit, Amerikā, ar visu tās viktoriānismu, edvardiānismu, jūgendu, neoklasicismu labākajās Vitrūvija tradīcijās, dīvainajām gotikām un barokiem, nemaz nerunājot par visu iespējamo postmodernisma spektru, šeit man trūkst banāla Rēzeknes I stacijas rajona Staļina ampīra.

no visiem rītiem, tieši šorīt viņam bija jāpabrauc man garām.
tieši šorīt, kad iepriekšējā dienā par viņu runāts.
tieši šorīt, kad ne pēc kā vairāk kā mīlestības es neilgojos.
tieši šorīt.
atvaļinājumu, lūdzu.

divas mistērijas ir, ka cilvēki, kas nonem brilles, izskatās pēc cilvēkiem, kam trūkst briļļu, vismaz gadu, un ka dvielis ir tikai psihosomatiska nepieciešamība, bet tiek uzskatīts par vitālu nepieciešamību

man liekas, ka vecāku "vacapiņa" grupas jau ir standapa cienīga tēma. mums, piemēram, viena mamma nupat savu meitu no grupiņas izņēma it kā dēļ tā, ka vecāki vacapiņā baigi trako :D
bet mūsējā īstenībā ir pat ļoti ok, man žēl tās dāmas, kad viņas meitiņa sāks iet skolā, jo tad gan būs spiesta saskarties ar skarbo realitāti.

Sapņoju, ka bučojos ar Katrīnu. Par to es pamodos priecīgs.

pateicības:
jauna diena
vakar atcerējos iznest miskasti (miskastes mašīna aizbrauca 6)
melnā kleita, izskatos pēc apbedītājas, bet ir ko paķert no skapja un uzvilkt.

nepateicības:
darba ikgadējais socializēšanās pasākums - ziemassvētku pusdienas vienlaikus ar spāņu valodu, tas ir, nāksies kavēt spāņu valodu. un man nav ko vilkt mugurā. un es neesmu pabeigusi grāmatvedības plānu, bloody bastards from budgeting are late.

Lūcija draud “iet prom” un “dzīvot citā mājā”.
vai šim nebija jāsākas kaut kad ap pusaudzībā nevis sešos gados?

par vairāksolīšanu
nu un kā man tagad darīt? netīšām iemaldījos ībejā un tur izsolē tirgo Horseman 450 (4x5 collu) kameru... man ir draņķīga krievu (5x7 collas) - smuka lomogrāfija sanāk; un vidēji laba amerikāņu (8x10 collas) kamera - ja sanāk neizkustināt, bildes sanāk fantastiski labas, bet fokuss ir nopietna problēma, jo visa danco un kad nofokusē, liekot kaseti teju vienmēr par pāris grādiem izkustas un fokuss aiziet ellē.....

Horseman ir visai augstas kvalitātes mehānismi un savienojumi un viņu tirgo ar diezgan nesliktu stiklu... bet naudas liekas nav... bet ļoti gribas... ja man Amerikā būtu kamera, es varētu kaut ko šeit pabildēt, dzīve kļūtu nedaudz rožaināka... no otras puses, es jau esmu pierakstījies uz fotokursiem, kur uz trīs mēnešiem dod lietošanā 4x5 collu kameru... uff... dilemma, dilemma... ienīstu ībeju :P 4 stundas un 15 minūtes, lai izlemtu...

par The Third and The Mortal
pēdējās dienas kārtoju diskos lietas un tur ir milzīgs daudzums korespondences un piezīmju sākot ar 2002. gadu līdz 2006.. un tik ļoti pavilka uz nostaļģiju.. un tad es atradu word dokumentu ar The Third and The Mortal dziesmu tekstiem... šo grupu neesmu klausījies gadus... gadus daudz... noooostaļģiiijaaa.. nezinu, kas var būt sentimentālāks par TT&TM, ja nu vienīgi Persephone, bet tā jau nākamā stadija... tas jau tad, ja to korespondenci patiešām sākšu lasīt...

( vērt vaļā uzmanīgi, gotiski un banāli dziesmas vārdi )

visiem par visu
2020 būs

jihhad bells visiem diegabikšiem
https://www.youtube.com/watch?v=A7ob_xMuPbk
sūkājiet!

They Shall Not Grow Old
Starp citu, izcilo Pētera Džeksona (LOTR kinofilmu autors) dokumentālo filmu par WWI (digitalizēti dokumentāli kadri) skatīt 720p onlainā šeit. Nudien iespaidīgi.

un tagad pasakiet, kā es varu nebūt seksistu cūka un tomēr pavīpsnāt par LV vēstnieci GB, kura pieprasa vairāk sieviešu topošajā valdībā, jo, lūk, Latvijā esot vislielākais sieviešu/"zinātņu" doktoru un sieviešu/"biznesa" vadītāju īpatsvars ES (plus tas 31% jaunajā Saeimā). Kas, manuprāt, rāda tikai to, ka Latvijā darījumu lēmumi netiek pieņemti parādes vadības līmenī un "zinātņu doktori" Latvijā nav gluži tā autoritāte, kas citur pasaulē, un tā tālāk. Tas ir, ne jau pavīpsnāt, bet tieši atsaukties uz to, ka jūtu tāpat kā Mērija Bīrda to jūt – ka lēmumi joprojām netiek pieņemti tur, kur ir daudz sieviešu, un visa vēstnieces uzskaitītā statistika ir reizē gan blefs, gan kārtējais skaudrais Latvijas ēnu valsts atmaskojums.

...
Viņa ir ebrejiete

Gatis
https://youtu.be/7VbvFSxiDYY

Seasoned: Bookmark Error [50 tracks; 3h17min]
Rudens. Laiks, kad viss ir bijis, varbūt nebijis, bet varētu būt bijis; laiks, kad gaisā virmo viss tas, kas nenotika vasarā. Vēl ir silts, bet satumst. Nav vēl nemaz tik vēls, bet līņā un tumšs, uz virtuves loga kondensējas garaiņi no tā, kas kūp uz plīts. Varbūt tu gludini drēbes, varbūt vāri pirmīt lasītās sēnes, katrā ziņā nekas īsti nenotiek un arī laikam nenotiks. Tev ir mazliet garlaicīgi, bet varbūt tev tā vienmēr ir bijis, tikai agrāk nebija laika pamanīt. Nēnu, it kā jau viss notiek, visi pārnāk mājās no vasaras, sanāk iekštelpās, rosība, kaut kas ir jāatgūst, bet kas tieši. Varētu arī vienkārši uzbombīt un skatīties "Atslēgas", varētu nodoties refleksijai, bet tu jau tāpat nojaut atbildi uz to visu - tu drusciņ centies, bet drusciņ arī nē. Katrā ziņā, kāda starpība - tu jau esi beidzis ākstīties un pārnācis mājās. Ja paveiksies, iesim tam visam cauri atkal (un atkal), bet tagad var mazliet atvilkt elpu. Pleiliste zem attēla.

Kā izbraukt uz ārzemēm, ārpus dzelzs priekškara. 2. daļa - kā uzvesties muitā
2. daļa - apmācību pieraksti par muitu. Brīva mana interpretācija no krievu valodas daļēji salasāma rokraksta.

Jau pirms muitas kontroles apskates ir jābūt aizpildītām deklarācijām. Vienu aizpilda izbraucot no valsts, otru atgriežoties PSRS. Muitas deklarāciju apstiprina muitnieks un tai ir jābūt klāt visu ceļojuma laiku. Muitas deklarācija ir pamats, lai pēc tam PSRS varētu ievest atpakaļ priekšmetus, valūtu un vērtslietas, kas tiek pēc tam norādīti otrajā deklarācijā.
Ceļojumā drīkst ņemt līdzi sekojošo:
1 litru spirta-degvīna izstrādājumu
2 litrus vīna
250 cigaretes
200 gramus kafijas
150 gramus melno vai sarkano ikru

No LPSR aizliegts izvest:
* Gaļu, zivis, miltus, konservus
* Sviestu, speķi, (nesalasāms) konservus, piena pulveri, rīsus, cukuru, kafiju, (nesalasāms, bet laikam bija domāts šķīstošā kafija) un kakao, sausos augļus, riekstus, mandeles, rozīnes, (vairāki nesalasāmi) u.tml., dienvidu augļus - citrusaugļus, banānus, ananāsus un jebkādu produkciju, kas no tiem izgatavota.
* Trikotāžas veļu, tai skaitā bērnu (arī zīdaiņu)
* Tekstila gultasveļu
* Galvas trikotāžu (nezinu kā citādāk iztulkot верхний трикотаж), tai skaitā bērnu un zīdaiņu
* Jebkurus neilona izstrādājumus, ieskaitot lētās un dāmu zeķubikses
* Bērnu apģērbu
* Apģērbu no apstrādātas ādas, kažokādas un mākslīgās ādas un kažokādas
* Jebkura veida kokvilnas audumu
* Jebkāda veida (Nesalasāms)
* Autiņus
* Gultas veļu
* Dvieļus, ieskaitot virtuves dvieļus
* Jebkura veida apavus
* Zelta izstrādājumus
* Pneimatiskās riepas un kameras
* Benzīnu

Samaksājot 100% muitas nodevu, drīkst izvest:
* Importa (nesalasāms) izstrādājumus
* Segas
* Ādas cimdus
* Piepūšamās laivas un matračus
* Teltis
* Guļammaisus
* Slēpes, paklājus, (nesalasāms kādu) parfimēriju, penāļus
* No nerūsējošā tērauda izgatavotus traukus un galda piederumus
* Kristāla izstrādājumus
* Emaljētus traukus
* Porcelāna izstrādājumus
* Lustras
* Būvmateriālus, (nesalasāms) un elektro aparatūru.

..........
Turpinājums varbūt sekos

Man tāda sajūta, ka nav vairs ko šajā gadā darīt. Jāskatās Likteņa Ironija.

Arlabunakti

Kā izbraukt uz ārzemēm, ārpus dzelzs priekškara. 1. daļa - sagatavošanās
Ievads
Rokoties vecās mantās atradu blociņu ar visu to, kas obligāti bija jādara, jāzina un jāievēro lojālam padomju cilvēkam, lai nokļūtu kaut vai Polijā. Pārpublicējot ievēroju GDPR, uzvārdus izlaidīšu.

1.1. daļa, Grupas organizēšana.
Grupā ir jābūt:
1. Grupas vecākais
2. Kasiere
3. Grupas vecākā vietnieks
4. Izvietotājs viesnīcā
5. Suvenīru komisija

1.2. daļa, Veicamie obligātie sagatavošanās darbi.
Tā kā zinu ceļojuma sākuma datumu, tad iepriekš sagatavojamie darbu laiki ir aprēķināti.
~30 dienas pirms ceļojuma - nodot bankā zīmi par naudas apmaiņu
~20 dienas pirms ceļojuma - jābūt Intūristā (kā noprotu, tad sākās šīs visas pierakstīšanas, kas sekos turpmāk)
Ceļojuma diena, plkst 17:00 - arodbiedrības centrālajā padomē jāiesniedz ārzemju pases (man diemžēl nav materiālu par to, kā tika iegūtas ārzemju pases tieši šim ceļojumam, bet pēc savas pieredzes atceros, ka mana pirmā ārzemju pases iegūšana astoņdesmito beigās bija vesela epopeja ar braukšanu uz Igauniju, tad sūtīšanu ar cilvēku uz Ļeņingradu).
Ceļojuma diena, plkst 20:20 - Centrālajā stacijā pie kioska
Vilciena atiešana plānota 21:12.
......
turpinājums sekos

.
how do I suit?

Šonedēļ pēdējās dienas pirms t.s. Ziemassvētku brīvlaika. Akadēmija, Bonna, vilcieni, un tad jau Ziemassvētki, jāpārdzīvo, tad Bonnas teātris, tad Bēthovens Ķelnē, tad Jaungads un tad pāris dienas tipa brīvas, un tad jau viņu redzēt, pēc apmēram 24 dienām

Izārdoties, tu izārdi attiecības. Mūžsenā patiesība, kas sevi nenogurstoši pierāda.
Žēl, protams, par Maestro, par mūsu distanci, par to, ko sarunāju, kaut arī viss ir patiesība, bet, laikam jāsāk jautāt, kuru gan tā interesē.

labvakar
YODOK III

Germany has the same problem as the US: The people do no longer believe what the mainstream media tells them. Even the reason is the same: Bots are posting Fake News on social media. Because real Germans would only ever post approved mainstream media news.

But in contrast to the US, German politicians have a solution to this problem: You simply pass a law that states that Social Media platforms need to earmark posts that were made by bots. Problem solved!
https://www.faz.net/aktuell/politik...bots-keine-debatte-mit-robotern-15943490.html

from the comments https://www.nzz.ch/international/de...tte-um-den-migrationspakt-geentert-ld.1444330 bottomline:

Some company named botswatch which is close to the cdu/csu analyzed tweets and came to the conclusion everyone I dont like is a russian bot. they did not like about 28% of the 800k (or so) tweets they checked and declared them "russian hitlerbots who sway people away from the great migrationpact". Of course there are people with half a brain out there and some of them asked "how did you actually analyze this and under which circumstances do you count a tweet as bot tweet" to which botswatch gave the very professional answer of "lol fuck off".

So we now have some people that use the tried and true method of claiming everyone is a bot (preferably russian I assume) and the government who wants new laws against these bots without even checking if what botswatch said is even in the vicinity of "probably, maybe.... if we look hard enough"

Jāatzīst, ka man tomēr patīk pamācīt. Un ne tikai kā pareizi jādzīvo. Un, ka sistemātiskums nav mana stiprā puse. Tieši pretēji, nākamreiz mainot pasi, vajadzētu palūgt ierakstīt otru vārdu - Haoss. Nezinu, vai izvilkšu līdz pavasarim, jo izbraukt septiņos, lai pārrastos desmitos ir visai nogurdinoši. Taču par to var galvu arī nelauzīt, jo, ja nākamreiz neviens neatnāks, bodīti varēs klapēt ciet, un ciest par kaut ko c itu.

nu, kā jau vienmēr. parkojoties deviņstāveņu džungļos plāksteri, centrā uz velojoslām mājiens ar roku

Eschew the sun

Nu vopše, ja grupa nav nokomplektēta C1 cik saprotu, Vācijai gudri cilvēki nav vajadzīgi, jo vajadzīgi tikai vergi. Tad es pati nolikšu to eksi. Man stulbeņu treniņi nav vajadzīgi arī.

gribas likt puzles un dzert tējas.
pēdējas 4 dienas rudenī un mana sirds jūt kā visas lapas ir jau nomestas un laiks lielajam mieram. mieram pirms atsākšu augt, pirms dzīšu jaunas saknes.

kādam mīkstajam ir jābūt, lai ieejas maksu savā pasākumā sauktu par ziedojumu, nedodot iespēju tajā piedalīties, neko nemaksājot. protams, enerģijas apmaiņa ir vēl sliktāk, bet arī HIV ir sliktāk. man up un uzraksti "ieeja: 3 eur"

tehnoprogress praksē

Welcome, outcome

Principā izskatās (izsmaržojas), ka "kēksiņu bez pievienota cukura" mīklas pareizais atrisinājums ir "alus un siera kēksiņi"

Nu ir noticis pizģec kruta. Karabīne sabira gabalos laižot zemē aptuveni 300 kg bluķi. Jaunais trīsis ar biš sašķiebās. Jāsaka gan, ka trīsis nebija paredzēts šādiem smagumiem un triecienam.


trust me i`m an engineer!

palasīju maijas lūsēnas FB, paskatījos uz ikonām, sapratu, ka mūsu priekšā atrodas vairs gados ne jauna un pareizticīga sieviete
kurai viena dziesma ir uztaisījusi visu slavu
kā saka, let it go, ej ar mieru, bet nu nē

Šodien mašīnā ieskanējās vienīgā īstā Ziemassvētku dziesma un pēkšņi ceļš aizmiglojās. Uz vecumu tā mēdzot gadīties...

"Gribu nomirt, lai jums visiem būtu žēl" ir tipiski bērnišķīgi, zinām. Tā vietā "Gribu nomirt, lai jūs visi mani liktu mierā" gan varētu būt jau vismaz pusaudža dumpis, vai ne?

Majestātiskais sniegs
Šodien apdzinu tēvu, kurš apņēmīgi ragutiņās vilka divus bumbuļus, kuri pilnā balsī dziedāja Latvijas himnu.

the secret
to relative, so, reasonable inner stability is to stop nagging the others and yourself.
I wish I had known this many years ago, but the idea came to me only on this lovely day.

Kāda jēga ir no 18 mēnešu plānotājiem?

Kur vēl bez Ošiņa rakstāmlietām un Valtera un Rapas pārdod Moleskine plānotājus? Šajos divos nav manis gribētā grafējuma.

Super vīzijas koučiem

Autentiskās liderības grupa sievietēm

Partija "Es ir brīvs no naida un dusmām, cērmēm, lenteņiem un utīm".

I want to shout from the rooftops, but it's a bit of a long way up and I'm not in the mood, also look at the weather, so I will just post it here:

my application with the Ministerstvo Vnitra is finally approved! u-fucking-rā!

RiP
Esmu atteicies lietot dzeramos jogurtus. Jo vairs nav gurķu-ābolu

“Dod pieci” akcija mani šogad uzrunā precīzi 0%.

23.04.2017. Paldies. Vakar vakarā biju tusiņā. (Forši, zin kā, var patusēt. Kas nekaiš, ne par vienu nav jārūpējas.)

kā jau katru rītu, arī šodien pielēju gultu ar kafiju.
man vajag kaut kādu to paplāti , uz kuras liek lietas gultā

It kā jau cipars pasē tāds, ka tīņu grūtniecība sen jau vairs nedraud, bet tas ir psc, kāds angst šoziem uznāk. Linkin Park uz riņķi un saverkšķīts deguns.

neglīteratūra nav daiļlitrīga, nav arī mīļa, nav arī cāļa vai cita putna.
Neglīteratūra ir maza daļa no artūra (baltruņķa) - šī unikālā cilvēka. back in the days (2005-2008?) - artūram bij iesauka asis, kas sākumā bija asais, bet tā kā viņš pārsvarā tusēja ar krieviem (vecrīgas ielu muzikantiem un citiem narkomāniem) tad asais kļuva par asi. whatever, viņam bija ģeniāli izteicieni, lielāko daļu neatceros, bet šo to atmiņā neizdzēšamu.... lūk: "Kapēc es patīku meitenēm kuras man nepatīk, bet džekiem, kuri man patīk, nepatīku es.", vai: "Dzīvei ir jābūt jēgai.", es uzjautāju: "A, kāda tad ir tava dzīves jēga?", asis: "Aizbraukt uz lubančiku pēc gandžas!" un smējās savus pavisam trakos un neatkārtojamos creepy smieklus. Vēl iemūžinājām dziesmā to, ko markas saēdušies tornī džemojām, es spēlēju giču, ulvis basu, un artūrs pie mikrafona runāja savā saraustītajā valodā, kas ik mēnesi kļuva vairāk un vairāk anticilvēciska. Un viņš teica: "Kapēc man nav sarkans mersedess, rolex pulkstenis no KOKaaaaa ha ha haaa".
Ir grūti uzrakstīt par viņu tā, lai tev rastos kaut mazākā nojauta par to, kāds viņš patiesībā ir/bija, ja tu viņu neesi redzējis. Viņam pavisam noteikti bija šizofrēnija. Māte ik pa laikam nosūtija aso uz visādām dīvainām (tipa) dragu rehabilitācijas iestādēm, kas pārsvarā bija konkrēti obscure ekvivalents inkvizīcijas ieslodzījuma nometnēm, kuru mērķis ir experimentēt bioloģiski uz cilvēkiem. Piemērs (pēc artūra mutiski stāstītā): vienu no reizēm māte viņu aizsūtīja uz Pēterburgas iestādi, kurā tjipa ārstē no amfetamīna atkarības, ar metodēm, kas citur (teiksim EU) bija aizliegtas jau pusgadsimtu: asais stāstīja kā viņam lika pie galvas kautkādus sūdus, nezinu kā viņus nosaukt, bet tie sūdi bija pieslēgti pie aparāta, kas rada ļoti spēcīgu strāvu, un viņu noguldīja un pisa elektrošoku/zibeni galvā, bet artūrs točna ir traks, jo viņš procedūru aprakstīja kā: "Prikoļna, kogda davit eljektrichiski, paivljajutsa takiji dve krasniji točki, v kazdamu glazu po adnom.". Vēl visi nosūtītie amfetamiņšiki esot ieslēgti apmēram kā psihenē, bet tieši pie sētas tusējās ātruma barigas un atkarīgie pa logu esot vilkuši ar striķi, zeķi un glāzi augšā high qualitī balto pulveri. Artūrs šņauca un pisās ar kautkādu meiču. Viens džeks esot imitējis intravenozo injekciju, vai drīzāk improvizējis, atradis katedru, viņš mutē sajauca amfi ar ūdeni un tad pa ~50-70cm garo caurulīti pūtis iekšā, ar daudziem piegājieniem; varam tikai iztēloties kā. Asis man to stāstīja atgriezies Rīgā pēc pāris mēnešiem amfja un elektrošoka kombo "ārstēšanas". Un viņa runāšana kļuva ļoti saraustīta, defaultā, tā itkā viņš būtu totāli nosalis un ļoti drebētu. Pārsvarā pilnīgi neviens nezināja kur māte viņu nosūtijusi un pat tas bija vien baumu līmenī. Mēs neuzzinātu pat ja viņš būtu miris.
Asajam paties bija totāli (like autisms) apsēstība ar vienu lietu, tajā laikā ar visu dragu lietošanu (dabūšanu, naudas mutjīšanu, utt.), vienīgais ko viņš vēl mēdz darīt bija uzbrukt random nepazīstamiem cilvēkiem uz ielas vai arī...piemērs no dzīves: Artūrs bija iemācījies pavisam nedaudz spēlēt stabuli (vai blokfautu) un pāris reizes vecrīgā kopā spēlējām uz ielas, līdz... spēlējām pie 'Pelmeņi xxl', to kas atrodās right next to līvu laukums. Starp trijiem un četriem dienā (vasarā, kad pārbāzta iela ar tūristiem un arī netūristiem) igrājām (kautgan asais man pilnīgi visās dziesmās piepūta līdzi vienu un to pašu melodiju, kas pārsvarā nesakrita ar to, ko es spēlēju un dziedu), tad pēkšņi pie mums klāt pienāk Ruslans, tas Ruslans, kurš esot vienreiz apēdis 50 markas, pietam šivas (kurās 2005ajā bija 300 mikrogrami LSD, no jokes), kopš tā laika viņš staigāja apkārt ar austiņām (visdrīzāk ierijis kādu marku) un runāja pats ar sevi, kad Saksafonā bija koncerti, viņš mēdza atnākt un stāvēt ārā (pat neiejot iekšā) klausījās kautko uz austiņām un runāja pats ar sevi. Vienreiz es pajautāju, ko viņš klausās - Ruslans man iedeva austiņas, es paklausījos un what da fak, skanēja Ruslans, ierakstījis savu runāšanu un sapratu, viņš vienmēr staigājot apkārt runājis ar sevi, pavisam burtiski. Nu lūk, pie pelmeņiem sempojām piķi, Ruslans (ar austiņām(protams)) pienāk pie Artūra un sāk dirsties, sakot, ka asis esot viņu uzmetis, kautkad palīdzējis dabūt gandžu, tipa paņēmis piķi lai nopirktu 3 gramus, bet atnesis pusotru, ko Ruslans pēctam nosvēris. Tikpat labi tas varētu būt Ruslana kārtējais gļuks, es nezinu. Pēkšņi ruslans izvelk stroķi un sāk ar viņnu sist artūram, artūrs ar stabulīti rokās (točna pēc sprīdīša) atspārdījās no Ruslana ar kerzām. Visi cilvēki uz ielas šausmināti ieturēja vismaz 10-30hvz cik metru distanci no kaujas, un par to, ka neviens no viņiem neizsauca mentus, es ļoti brīnos. Par artūru vēl ir daudz, ko stāstīt, bet man rakstot iecepīja shrūmi un burti ekrānā kustās jau diezgan neizturami. Jā, bet par to asā apsēstību, vairākus gadus biju UK (Lielbritānijā, un citur), kad atbraucu atpakaļ šeit sūda Rīgā, pārtis reizes satiku Artūru, uzzināju tik vien, ka viņš tagad apmeklē Anonīmos Narkomānus un tipa nelieto, bet vienīgais, ko viņš bija spējīs pateikt bija AN slavēšana un vervēšana, lai tik vairāk cilvēki iestājas Anonīmajos. Reāli viena lieta dzīvē vien, tikai nomainījās uz pretējo. Tagad vairākus gadus neesmu saticis viņu. Ceru, ka asais ir dzīvs un viss viņam kārtībā. Artūr - tas viss tev!

atkal pamīksts vēders. iedzēru pāris sorbex aktivētās ogles. bet kafija ar pienu pēc tam laikam pārsita efektu.

If
you'll do something, you'll probably ruin your life. If you'll do nothing, it will ruin your life.
So the choice is yours :)

Varu sadarēt, ka fāčuks jau ielīdis bērna akontā un spoguļo. Kretīns.

Jums nav kaadam aizdodama balta vai citaada gaisha zakja cepuriite bernu daarza kostiimu ballei? man maajas ir melnas zakja ausis bet taas nederot un man nav laika shuut

virtuālisms
palīdziet man, izskaidrojiet, kas ir tas virtue signalling, par ko regulāri tiek izteiktas apsūdzības tam vai citam cibiņam. izklausās, ka tas varētu būt kaut kas, ko dara jūlija stepaņenko. nu vai tad viņa nesignalizē tikumību? bet gan jau, ka es kļūdos. un ir kāds gudrāks, kurš izskaidros, kas tur slikts signalizēt kaut kādas vērtības, un kāpēc to piesien kreisajiem?

The Bad Tones un stīgu kvartets JUNO 4. janvārī ĢIT.
https://www.facebook.com/events/581045289012101/

šorīt prātoju, kurš no populāriem vīriešiem man šķiet ļoti hot, un neko nevarēju izdomāt diezgan ilgi. tagad joprojām domāju, un lūk, mans topiņš <3 <3

Ryan Gossling
Lenny Kravitz
Prince

Šodien beidzot uzzināju, kā veidojas mana darba alga. Ir ok, ir pietiekami motivējoši un pietiekami neiespringstoši. Ne tā, ka pilnīgs čill, bet arī ne tā, ka pscvissirslikti. Vienvārdsakot - jāstrādā. Pārbaudes laiks beidzies.

Tiem mediju psihopātiem, kas raidījumu vidū liek reklāmas DUBULTĀ skaļumā, vajadzētu piespiedu kārtā likt to materiālu pašiem klausīties ar austiņām. Tad viņi varbūt saprastu, kas ir Raula Kastro akustiskā bumba.

Jā, es klausos video ar austiņām un katru reizi neganti nolādu šīs personas, kad man nākas zibenīgi ar sparu raut ausis nost no galvas.

sniega bumba veļas lejā?
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) valdībā iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kurā atrunāts arī domes turpmākais darbs tās atlaišanas gadījumā, aģentūrai LETA pavēstīja ministra preses pārstāve Santa Vaļuma. Viņa norādīja, ka likumprojekts sagatavots, pamatojoties uz vairākiem konstatētiem likuma pārkāpumiem pašvaldības darbā, tai skaitā pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) esot izvērtējusi domes atbildību "Rīgas satiksmes" (RS) lietā, un, izstrādājot likumprojektu, ņemti vērā arī līdz šim konstatētie pārkāpumi, nepilnības un bezdarbība pašvaldības darba procesos, tai skaitā attiecībā uz RS.

Tik ilgi gadi pagāja un tikai tagad "situācija nobrieda"?

man tiešām ir stress no skolas egles? vai vnk kafija bija par stipru? vai tas, ka e nebija atradis, kur notiek kora Ziemassvētku koncerts un atvilkās mājā un izmisīgi sauca zem logiem, lai ielaiž? vai tas, ka sporta maisu pazaudēja?

šādam laikam nepiestāv mlanholiska mūzika. te ir jāklausās 90to boy bandi, bez variantiem.

Roma (2018)

es apsveru iespēju iepazīties ar pretējās puses argumentiem
( liela bilde trollolo ar grāmatu par žīdiem )

Ļoti interesants aspekts saistībā ar migrantu karavānu no Centrālamerikas. Šāda spontāna demokrātisku sistēmu veidošanās ir labs paraugs tam, ka etniski daudzveidīga sabiedrība ne obligāti ved pie konfliktiem un haosa. Pirmkārt, mēs visi esam cilvēki, savukārt etniskajai piederībai ir sekundāra nozīme.

197
beidzot sapratu, kāpēc man ir tik grūti ar cilvēkiem (un kāpēc cilvēkiem ir tik grūti ar mani).

es viņiem neuzticos.

es nepaļaujos, ka cilvēks pats par sevi spēj būt prātīga un varoša būtne. man kā tādam dievam jāpieliek savs kontrolējošais pirksts, lai viss noritētu veiksmīgi. es nepaļaujos, ka varu kādam uzticēt kaut ko izdarīt. es nepaļaujos, ka cilvēki paši tiks galā ar savām kļūdām. es viņiem neticu, es gribu viņus pamācīt, nevis atbalstīt. es gribu, lai man papliķē pa plecu, bet pati nekad to nedaru. es nevaru ļaut cilvēkiem vienkārši būt, jo tad noteikti kaut kas noies greizi. es zinu, kā ir labāk.

un līdz ar to tas arī izskaidro, kāpēc man ir grūti pašai ar sevi. jo vienīgā godīgā lieta šajā pretīgajā attieksmē pret citiem ir tas, ka es to pašu prasu no sevis. visiem, ieskaitot mani, ir jābūt perfektiem. visiem, ieskaitot mani, jāspēj tikt ar sevi galā. visiem, ieskaitot mani, jābūt stipriem - tajā manā spēka izpratnē, ne jau kādā citā.

es šaubos, ka uzticību un paļāvību es iemācīšos pati. jāgaida gada sākums, kad būs vairāk naudas, un jāmeklē terapeits. citādi man te nekas nespīd.

Seasoned: Topless Swimsuit [50 tracks; 2h53min]
Vasara. Pat tu atkāpies no aizspriedumiem par sevi un vienkārši uzvelc šortus. Tveice kausē ķermeni, nav laika apcerīgai huiņai, nav laikam vispār īsti nekam, pat teikumu nevar normāli pabeigt, jo viss fokuss ir pavērsts uz to, kā neizšķīst un saglabāt robežu starp sevi un visu to, kas notiek ārpusē. Sāļi mati un pretiedeguma losjons, tev iespējams pat ir drusku kauns no tā, cik labi jūties, jo cilvēka cienīgāk būt veldzēties labi vēdinātās telpās gaišā, tomēr pieklājīgā kostīmā. Tu esi tā kā iemīlējies, bet tev ir arī tā kā pofig, jo, kā jau teikts iepriekš, šajā laikā nevar pat normāli teikumu pabeigt, viss ir tāds āāāāā triecienveidīgs uzbrukums visām maņām vienlaikus. Vakara gaismā tu gribētu, lai šis laiks nekad nebeigtos, lai gan zini, ka kaut kad gan jau atkal iekšās urdīs pēc sniega. Vismaz vienu vasaras saullēktu ir nepieciešams sagaidīt kāpās, citādi neskaitās. Un vismaz vienreiz vajag kartīgi noraudāties, ejot pa pilsētu, un domājot par pretimnācējiem, kā viņiem izdodas būt tik normāliem. Vismaz viens brauciens sakarsušā mašīnā, blāstojot popmūzikas grandus. Pleiliste zem attēla.

DELFI. "SexyStyle" vienmēr ir vēlējies parādīt Latvijas sabiedrībai, ka intīmpreču veikali var būt gaiši, patīkami, ar zinošiem konsultantiem, kuri ļauj pircējam justies ērti un nekautrēties no savām vēlmēm.

midzinu Simo, kaķītis greizsirdīgi mēģina iekārtoties starp mums. man liekas, ka viņai patīk Simons, bet no Eiženiņa vairās, lai gan paredzēts bija otrādi.
lai gan nevar zināt, simo aizmiga, bet viņa viņam pa kluso kož, viņa uzskata sevi par vienlīdzīgu viņam katrā gadījumā
( sabī )

Sporta vērotāja piezīmes.
Dienas prieks.

analizē un pamāca imants vīksne - terorisma apkarošanas lielmeistars
Vismaz pāris rosinājumi Eiroparlamenta rezolūcijā ir problemātiski. «Drukātu vai tiešsaistē publicētu uz vardarbību aicinošu propagandas materiālu likvidēšana» var nonākt konfliktā ar Eiropas vārda brīvības principiem. Savukārt «nažu nēsāšanas ierobežojumi un bīstamāko nažu aizliegšana» izskatās pēc naiva mēģinājuma vērsties pret jebkāda veida priekšmetiem, ar ko iespējams nogalināt. Tādā gadījumā jāaizliedz arī ķieģeļi un pilnīgi noteikti smagās automašīnas, jo tās teroraktos izmanto, lai ievestu pūlī sprāgstvielas vai vienkārši sabrauktu cilvēkus.

Tēvs,stučīja, ka māte esot pārmācījusies. Tāpēc jāved bērniņš pie debilā tēva pēdējā nedēļā, lai nepārmācās. Visiem tak jābut vienādi debiliem, citādi uznāks kompleksiņi vācietēniem.

protams, protams, gan ano, gan eiropas savienība ir psrs 2.0. šaubu nav!

Sīcim jau kopš septembra kautkas dziļi deguna dobumā sēž. Noķēra iesnas, itkā izslimoja pa pāris nedēļām, bet joprojām kautkas kautkur ir. Šņaukājas (krēpojas, vai?), reizēm dabon laukā. Krāc, jūtams, ka traucē gulēt. Ārsts izrakstīja antibiotikas, 10 dienas paēda, diži labak nepalika.
Mātei ir aizdomas, ka tā ļurināšanās ir novedusi līdz auss iekaisumam vai kam tamlīdzīgam, jo sīkais, šķiet, nedzird pārāk labi. Nevar saprast - brīžiem dzird, brīžiem nedzird. Lielākoties nedzird. Vai izliekas. Varbūt viņam ir tāpat kā man, ka pieņem apkārtējo sarunas par fōna troksni, ko var ignorēt un tas, ka kāds mēģina ar tevi runāt vnk nereģistrējas. Kamēr pārprasi "Ko?", teiktais dalec un saņem vienkārši nevajadzīgu atkārtojumu. Katrā ziņā izskatās, ka jāved pie LORa

vella kalpi
Mani drebina drebuļi un trīcina trīcekļi, mani šausmina šausmas, mana sirds gurst un kājas atsakās klausīt, mana mēle kalst un acis asaro

Kad beidzot laicīgi izeju no mājas,lai paspētu, beidzot, laicīgi uz darbu, veseli 2 transporti neatbrauc nemaz. Vai tā ir zīme,ka varu visu laiku kavēt darbu?
Vai tā ir zīme,ka man beidzot ir jāiet prom no teju 4 gadu strādāšanas šeit?
Kā es vispār spēšu atrast ko jaunu un iemācīties ko jaunu?

Tátad varam savilkt secinājumus. Tikko kādiem nepilsoņiem kaut kas sāk piederēt Vācjā, tiek atņemti pēcnācēji. Lai būtu taisnīguma uzvara.

hip hip urā!
es beidzot sapratu, kāpēc man tik ļoti nepatīk dzimšanas diena. īpašs datums, kurā varu būt dubultā vīlusies sevī un citos.

tev liekas, ka zini, kas ir adrenalīns un tad atklāj ka abos stāvvados nav aukstā ūdens, tikai tāda slinka karsta plūsma, pieleju čaiņiku, uzlieku glābējkafijai, pieleju litreni dzeršanai, šausmās domāju par pusdienām (ko ēst? traukiem - lai stāv līdz vakaram), zvanu vīramātei lai pielej ūdeņus, pa to starpu tecinot tukšā tīrā Kolas pudelē un drudžaini skrienot uz wc pietecināt bļodu izlietnē. tad jau nomierinājusies pieleju spaini wc skalošanai, atmetu ar roku otrai bļodai izlietnē (vismaz viena taču ir, mitrās salvetes mūsu viss), iedodu sev brīvdienu veļas mazgāšanā, gribas čurāt, nevar saprast vai kā tonijam Blēram (tur taču smird tikai amonjaks un tas izvējosies. vai Keiptaunai If it's yellow, let it mellow vai vispār paciesties nečurājušai) un tad viens atskrien 'mamma, kaka dibinā' un es saprotu $#@% a ūdens bija tikai gandrīz verdošs. bet paldies Dievam ir arī vēsais atradies un mazā čuriņā tomēr var to dupsi nomazgāt

5 minūtes un mana baterija ir nosēdusies

māja iesvētīta
vakardien sanāca draugi, ēdiens beidzās pārāk ātri, bija neliels bardaks skraidošu bērnu izpildījumā (bet viņi nebija jāpieskata!), eglīti izrotājām ar 45 bumbuļiem, es ar Ūpi nodziedāju pie eglītes dziesmiņu (ļoti aizkustinoši), daudz staigājām pa trepēm augšā un lejā, un pļāpājām un, protams, laiks paskrēja pārāk ātri. bet - pa to laiku sasniga un beidzot iestājās miers. mums ir tiešām skaista māja un vēl skaistāks lielais salons. un draugi!

// Ūpis aizmiga bez dziesmas, vienkārši noliekot galvu uz spilvena

par futeni

par tām eglītēm
Vienus Ziemassvētkus es pavadīju kādā mājā, kuras saimniekiem ir privāts mežs,
Un tad, kad mēs devāmies rotāt mežā eglīti, ko šie saimnieki Ziemassvētkos mežā augošu rotā katru gadu, izrādījās, ka kāds nezināms Ziemassvētku prieka kārotājs to ir nocirtis savām vajadzībām.
Domājiet ar galvu.

Jums visiem būs ļoti patīkami uzzināt, ka šai vīkendā es teicami izgulējos.

vakar vai aizvakar nomira vectēvs.

uzzināju to, jo piezvanīja vecāmāte (no otras radu puses; starp vecākajām radu pusēm joprojām valda kvēlojošs naids; vidējām un jaunākajām pusēm ir pohujs vienam par otru), kurai piezvanīja pavisam kreisa vecene, kura vnk visus pazīst, un lika nodot man, ka, ja es gribot iet uz bērēm, lai piezvanu viņai, šai kreisajai vecenei, un viņa man nodošot visas koordinātes. rēka! seriāls "gossip girl tiem, kam pāri 70"!

ja es, pieņemsim, taisītos apmeklētu šīs bēres, es a) sagaidītu uzaicinājumu no nelaiķa radiem, vai b) sazinātos ar nelaiķa radiem (ne kreiso veceni) pesonīgi. protams, tas ir tāds mājiens caur pakaļu, bet mājieni ir labi ar to, ka tos pilnīgi pieklājas ignorēt.

notikušajā ir divi pozitīvi momenti. pirmkārt, vectēvs nodzīvoja ilgi. vispār man visi radi dzīvo ilgi; un es arī gribu dzīvot ilgi. ļooooti ilgi. un labi.

otrkārt, man jau ir 36 gadi, bet visi tie, kas man jelkad ir bijuši svarīgi, joprojām ir dzīvi, sveiki un veseli. profit! tā, protams, viegli ir iedzīvoties maģiskajā augtsprātībā "tie, kuri man patīk, dzīvo mūžīgi".

Negribu vairāk redzēt nevienu pašu filmu.

hmm..
Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) nolēmis atkāpties no amata. Par šādu lēmumu Ameriks šorīt paziņoja žurnālistiem.

Tātad viss ir ļoti slikti un KNAB ir piezadzies viņam visai tuvu?

Un tad es pajautāšu,
: Un kādas jums dakterīt problēmas, laikam pacentiņi tā pamazāk, ja no valsts jādiedelē? Man patīk uzklausīt.

Vienkārši notiek
Sēdēju bezdarbībā pēdējos mēnešus un vienkārši gaidīju to ''kaut ko'''.
Un tad pēkšņi viss notiek.
Divas vietas mani vienlaicīgi grib. Es jau labprāt to Braitonu, bet.. sorry. Kapitālisms uzvarēja. Nākotnē gan :)
30 gadi, no more heartache un es pārceļos uz Londonu.
Būs jokaini, bet labi. Be happy. Be happy.

Pamosties 6am no tā, ka gribas ēst un tad ar atsildītu ''curry'' sēdēt pie Heroes 3 is what adult life is all about..

Es varu iedomāties mūsu pirmo sarunu ar psihu. - Nu kā tad ir Zum? Viss labi? Vai tomēr nav gan labi?
- Nē, visu laiku kaut kādi sveši debiliķi man tiek uzbāzti, piemēram, jūs.

Going nuts
Nav prātīgi vakarā rokas stiepiena attālumā no datora nolikt palielu maisiņu ar [manuprāt nedaudz pār]sālītām pistācijām. Pirmkārt, mans kuņģis apvainojās par tādu iesālīšanu un neļāva man gulēt. Otrkārt, pamodos aizpampusi (sāls aiztur ūdeni) un jocīgi smirdoša, jo kaut kādi pistāciju pārstrādes produkti spiedās ārā pa visām porām. Mutē joprojām pretīga garša. Fui, pē, pē!

Sapņu vērotāja piezīmes.
Sapnī biju mācītājs sīkā lauku baznīciņā tāda pamatīgāka paugura virsotnē, visa apkārtne bija visnotaļ pauguraina, Slovākijai līdzīga. Bija jauks, saulains laiks, sēdēju ārā, lasīju kaut kādus tekstus, veicu piezīmes, turpat netālu ar uzkopšanas darbiem ņēmās mana asistente, vienlaikus draudzes vecākā un, pilnīgi iespējams, ka vispār visa draudze - manas vecmuterītes māsa visā savā 90gadnieces godībā. Izdzirdu aizdomīgu dūkoņu, apskatījos, ka nāk virsū pamatīgs viesulis, drīzāk tāds blīvs tornado. Ierāvu palīdzi baznīcas priekštelpā, aizspundēju durvis un tad tas tornādo uznāca, riktīgāku laiku plosījās, raudams baznīciņu gabalos, kad viss beidzās, pāri palikuši bija tikai pāris stabi no tās pašas priekštelpas. Paši izdzīvojām, bet sajūta diezgan nepatīkama.

wiii, sniedziņš!

bijām kino, noskatījāmies Grinču, franciski, mazums pusi nesaprata. es arī pusi nesapratu. vakar vakarā mazums, kamēr es cītīgi rakstīju ziemassvētku kartiņas uz Latviju (vēlāk jau vairs nevar, šonedēļ jānosūta), izvilka franču valodas mācību grāmatu un izlocīja verbu détester - je déteste, tu détestes, il/el déteste, nous détestons, vous détestez, ils/elles détestent

mazums paliek neciešams, ja viņai piespiedu kārtā jāsocializējas ar maniem draugiem. un es apjūku, sadusmojos un palieku pasīvi agresīva, kā man taktiski aizrādīja, un izsaku trāpīgus (kā man pašai šķiet) un indīgus (kā liekas objektīviem vērotājiem) komentārus zem deguna - es viņai vakar prasu, bērniņ, kāpēc tu tā dari, un mazums vakar saka, mamm, tu man nemaz nepievērs uzmanību. tā ir tiesa, ja nāk ciemi vai, ja ejam ciemos (reti un vēl retāk), man nav ne jausmas, kā mazumam pieklājīgi izrādīt uzmanību. ņemot vērā, ka mazums nedēļu pirms tam ir bijis visnotaļ laimīgs, ka viņam neizrāda uzmanību.

vakar vakarā bija zvanījusi māsa un es viņas zvanu pamanīju tikai tad, kad bija jau par vēlu atzvanīt - dienas bez ekrāniem ēnas puses.

vakardienas atklājums puuces mājās: vizuāli glīta pavārgrāmata yotam ottolenghi, sami tamimi jerusalem:
https://www.amazon.fr/J%C3%A9rusalem-Yotam-Ottolenghi/dp/2012315755/ref=sr_1_1?ie=UTF8&qid=1545025461&sr=8-1&keywords=yotam+ottolenghi - un jūs nekad vairs neskatīsieties uz dārzeņiem ar tām pašām acīm (kas reiz redzēts, to nevar tik vienkārši atredzēt). es pēdējā laikā esmu pārtikusi no true north (ar cukuru, sevišķi Latvijas brauciena laikā, un olu ēnu, kad tā padomā) un no dr McDoughal pavārgrāmatām. asinsspiediens reaģē - tas ir, kāpj.

riekstu pieni ir drausmīgi saldi.

Bija tāds moments sapulcē. Nu, ko ar mani tagad darīt? Nu ko, psihiterapeits, un viens kungs vedīšot. Esot tak man labas attiecības ar šo kungu. Nu, normālas attiecības, es teicu, pirmo reizi, kad dzirdēju, likās kā tāds pionieru vadītājs. Pie vārda vadītājs drusku noliecu galvu un pārliku, ko teikt Leiter vai Führer. Pateicu Führer, arī kungs bēdīgi nolieca galvu. Starp citu, vairs tur nestrādāšot uz pilnu slodzi. Pārāk garš ceļš, neatmaksājas.

Kādam pirmais apzinātais sniegs.
Slapjš, slīd, mirgo, lido - ej tu nost, this is fun!
Nošķūrē man balkonu tīru (: pantaloni aplipuši sniega bumbuļiem.

Eternity in a grain of sand
Latvijas Banka lata naudaszīmes pret eiro pēc oficiālā pārejas kursa un bez komisijas maksas mainīs mūžīgi.

Ja nogriež čatiņu, diezgan daudz var mājās padarīt. Vismaz dažus solīšus pavirzījos uz priekšu.

no vienas puses - no janvāra algas beidzot varētu paņemt datorbeņķi. no otras - 5x5 plaukts un gultas rāmis ar matraci ir prioritārākas lietas. abas izvēles maksā 203 eur katra. ja man alga būs tāda, kādai tai būtu jābūt, tad par pārpalikumu varētu ēst griķus, bet istabā būtu kārtība un būtu uz kā sēdēt. ak jā - vēl jau vajag otru galdu. bet tas var pagaidīt.

https://www.ikea.lv/lv/products/dzivojama-istaba/plaukti-un-plauktu-kombinacijas/atverti-plaukti/kallax-plaukts-balta-art-70301537
https://akracingeurope.eu/product/ak-k7012-bb/

Marla
- Marla Glen - Working for the Musik @ Gloria Theater Cologne -
ja ilgi skatīsies, varbūt arī bilde uzradīsies

sāku domāt, vai tiem sludinātājiem, kuri baznīcā vecmammai pirms ilga laika iestāstīja, ka viņa ir slima tādēļ, ka esam neticīgi, nav daļēja taisnība. viņas slimība saasinās, kad viņa uztraucas. uztraucas viņa par mums. uztraucas par mūsu neticību, par baznīcas neapmeklēšanu, par grēkošanu. viņa grib mūs paglābt, un viņai it nemaz neizdodas.

viņa sēž pie galda, pār to nolikta nūja, krēsls čīkst, seja viņai noslīdējusi. dāvjānīti, vai atceries tēvreizi? vai tu varētu vakarā pirms gulētiešanas par mani palūgties? kad par mani palūdzas, man paliek vieglāk.

esmu par to domājis. esmu domājis par aiziešanu uz baznīcu, par svecītes nolikšanu un palūgšanos. es zinu, ka tas nedarbotos. tas darbotos tikai tad, ja es viņai piezvanītu un pateiktu, kur esmu bijis. un šī ziņa, pat ja nedarbotos, viņu vismaz iepriecinātu. tas jau būtu kaut kas. es varētu arī samelot, ka esmu bijis baznīcā, bet to es sev nespētu piedot - ka viņas dēļ nevaru izdarīt pat tik daudz. atzīt viņas pasauli.

manai realitātei ir jāpiekāpjas viņas realitātei, ja viņai vēlu labu.

tēvreizi noskaitīju. nepiezvanīju. mēģinu saprast, vai tas nozīmē, ka ticu.

es zinu, ka neko nezinu, un ka citi arī neko nezina.

Es protu raudāt un mīlēties ar sevi, neizdvešot neko, ko kāds spētu dzirdēt. Reizēm glaudīt sev pieri līdz iemiegu. Es varu dzīvot bez seksa līdz Latvijas divsimtgadei, bet ne ar ilgu nespēju apklusināt domas. Reizēm es ilgojos kaut ikdienā būtu kāds, kas redzētu cauri, reizēm es pati esmu viss. Publiski uzstājoties ir grūti pakustināt ekstremitātes, dažkārt arī likt beigt tām viegli trīcēt, reizē neplānoti citējot vējiem līdzi un likt smieties vismaz pāris reizes. Nenoteiktas nomiršanas iespējas šķiet kā nobēdzināti saldumi, bet sevis īstenošana tomēr mazliet vairāk. Viņa saka, ka nav gulējusi ar kādu jau trīs mēnešus un to ir grūti izturēt, es pasmaidu nenoteiktu nu jā un atgriežos izejas punktā. Kopumā kļūst tuvāk, patiesāk.

piparkūkas un viss, kas piparkūkains, acīmredzot ir tas, pie kā es salūstu un sāku mēģināt taisīt no-refined-sugar receptes (nu, mēģināt tādas atrast starp visām no-gluten paleo vegan whole grain lietām, jo nu džīz)

pagaidām ir pārāk piparkūkaini kēksiņi, kas reāli muti dedzina laukā ar visām tām garšvielām

#AtcerētiesSvarīgo
Bija brīžiem apmākusies, bet silta vasaras diena. Ilmārs stūrēja 2008. gada VW Tiguan apvidus auto, Marianna sēdēja viņam blakus un bakstot telefonu kārtoja pēdējās darba lietas. Bērni bija atstāti pie vecvecākiem, bāka pielieta pilna, naktsmītnes rezervētas un nedēļas nogale, pa ilgiem laikiem piederēja viņiem pašiem. Salonā skanēja Cigarettes after sex un auto līgani slīdēja pa Latvijas lauku ceļiem aiz sevis atstājot gleznu putekļu mākoni. Viņi bezmērķīgi klīda pa dažādiem Ziemeļkurzemes miestiem un daudzkārt apskatītiem apskates objektiem, kas, lai arī nespēja mēroties vērienīgumā ar pasaules tūrisma piedāvātajām iespējam, staroja ar nostaļģijas un pazīstama miera sajūtu, gluži kā vecmāmiņas gatavotais ēdiens.
Piestājuši Kolkas ragā, viņi raudzījās viens otrā, jūrā, saulē un smiltīs ar mīlestības pilnām acīm. Diena nebija vēl pusē - savādi cik gan daudz var paspēt, ja nav jāstrādā vai jāgana divi dzīvesspara pilni delveri, kas pie mazākās izdevības cenšas nodarīt kādu skādi. Mākoņu neveikli piesegtā pēcpusdienas saule piešķīra savādu sēpijas toni un pilsētas kņada un rūpests šķita aizbīdījušies galvas aizmugurē un uzlikti uz pauzes.
Viņi turpināja ceļu, dzēra kafiju, ēda saldējumu pie ceļmalas veikaliņiem un kavējās bezrūpīgās sarunās. Parasti viņu sarunu centrā bija darbs, bērni, ģimenes budžets un nogurums, taču tagad pat bez iepriekšējas vienošanās visi ikdienišķie jautājumi palika neaizskarti. “Savādi, ka Tev vasarā parādās divi vasaras raibumi, viens tieši starp acīm, kā Indiešu ielenei,” Marianna ķircināja Ilmāru. “Man būtu ļoti nepaveicies, ja mani vecāki līdz ar manu dzimšanu būtu izvēlējušies, ka jāaprec Tevi.” Ilmārs laiski atbildēja.
Bez steigas bija pienācis vakars, un abi ceļotāji bija nonākuši Slīteres rezervātā, un atraduši jauku vietiņu dienas priekšpēdējā saulītē, nelielā noriņā nostāk no ceļa. Termoss, sviestmaizes, pudele šampanieša. Ilmāram sāpēja vaigu bedrītes no smaidīšanas, tik bezrūpīgi laimīgs viņš jutās tikai divatā ar Mariannu. Dzirkstošais vīns noapaļoja pēdējos rūpju stūrīšus, kas ikdienā tik neganti spiedās apziņas klājumā un Marianna atslīga Ilmāra drošajās rokās un vēroja priedes, ko vakara saule iekrāsoja sārti zeltainā krāsā. Vaļīgi pavadītā diena un dzirkstošais dzēriens vaigiem un domām bija atgriezis sārto toni.
Ilmārs piecēlās un atvēra ietilpīgo bagāžnieku, kurā bija noglabātas pērnās vasaras riepas, pāris maisi ar būvgružiem un sadzīves atkritumiem un rimi maisiņš ar baterijām, ko viņš bija nozadzis no ekoloģiski atbildīgās bateriju savākšanas vietas darbā. Ar dzelžainu apņēmību viegli satraukts, viņš visus krāmus izmētāja pa mazo noriņu, kamēr Marianna apbrīnā noraudzījās mīļotā vīrieša darbībā. Nekas no tā viņai nešķita pareizi - nedz laiski pavadītais laiks, nedz vecākiem nogrūstie bērni, bet vismazāk jau aizsargātas dabas teritorijas piesmiešana. Taču pareizas un tikumīgas lietas, reti kad pūš vēju kaisles burās. Mīļotais vīrietis, kas noguris pēc darba palīdz bērniem pildīt mājasdarbus un dzied šūpuļdziesmas ir jauki, taču mīļotais vīrietis, kas ielej Moētu un izber būvgružus vietā ar unikālu bioloģisko daudzveidību - tas ir sasodīti seksīgi. Ilmārs zināja ko dara, viņš to redzēja Mariannas acīs. Pēc brīža līdzās atkritumiem nokrita Mariannas krūšturis, bet putnu balsīm un vēja šalkām pievienojās divu mīlnieku elsas.

ko nu
1. es atceros, ar kādu entuziasmu* es nodevos pirmajiem rasēšanas projektiem, mērīšanu, projektēšanu un tā tālāk.

ENTUZIASTS - Cilvēks, kas nododas kam (kādam darbam, pasākumam) ar sajūsmu, pacilātību.


2. rakstu prakses atskaiti - pārņem dziļa vienaldzība. Darbi nesokas un viss ir slikti.

no entuziasma līdz vienaldzībai var nonākt katru dienu nokāpjot pa pakāpienam. Smieklīgi tas, ka it kā jau būtu jākāpj augšup.

Kā saka. Pa diviem gadiem var notikt tiešām daudz. BET. Tieši tagad ir jautājums vai tas ir tāpēc, ka nepatīk vairs,
vai tas ir tāpēc, ka visa ir bijis tik ļoti par daudz, ka šobrīd labāk nedarīt neko.

vai varbūt nesanāk.?

par egli un kaķiem
Joprojām domāju, ko darīt ar egli.
Duksim egles bija vienaldzīgas. Pirmajā gadā centās to vairāk iepazīt, bet pārējos gados tik vien kā apakšējos bumbuļus varēja noņemt.
Ar māsiņām pat nezinu, ko darīt. Puša varētu būt ļoti uzmācīga egles iepazīšanā. Trišai pietiktu enerģijas tajā regulāri rāpties. Bet man paranoja - bail, ka skujas sarīsies abas.
Nezinu, ko darīt. It kā gribas egli, bet negribas, lai tā visu laiku būtu jāpieskata.
Izdomāsim vēl.

sestdiena un svētdiena
( burtiņi un bildes )

Rimi regulāri sabojā noskaņojumu. Vispār jebkurš veikals, kurā iepērkoties pie kases preces cena nesakrīt ar ar cenu uz plaukta. Bet tāpat - šodien apgādājāmies ar pannu un katlu inducenei. Tagad jāsāk no jauna mācīties gatavot ēst.

kulinārijas lvl 1 - izcep kaut ko
kulinārijas lvl 2 - izcep kaut ko, bet ar sieru virsū

Mīļās feministes! Vai jūsu īpašumā ir šis?
https://www.kurpirkt.lv/cena.php?q=burku+attaisāmie
Ja ne, jums to vajag.
Kopš vīramāte, stipra un neatkarīga sieviete, ar gudru ziņu man uzdāvināja šo...gadžetu...? (dzeltens, EUR 1.98, lai gan tas bija sen, noteikti cena bija vēl latos), es jūtos par 15% neatkarīgāka sieviete. Nupat lepni un neatkarīgi atvēru Latgales salātus. Un izēdu.

pelēkā saule

Hm
Nevar saprast, kāpēc it kā izglītotam cilvēkam ir tāds fetišs tieši uz viena noteikta veida domāšanas struktūras nesēju, citēju:

//I'm all for technology development, tik ilgi kamēr tas ir bio-konservatīvs un humānistisks.//

Es ceru, man nevajag atgādināt visus tos mīnusus kas raksturīgi koloidālām oglekļa savienojumu sistēmām?

Bērns šodien Tartu dabūja savu pirmo bleķi. Jopcik, es gandrīz apraudājos.

Forši ir izjust uz savas ādas stazi, gestapoviešu un Kristus skolnieku varaskāri un augstprātību. Un tad vaimanā, ka bērni viņiem nedzimst. Kā lai dzemdē, ja piespiedu kārtā vecākiem jālēkā, kā jampampiņiem apkārt un ja nepildīs visas bērna vēlmītes un kaut kas soctantēm un onkuļiem un skolotājiem neiepatiksies, tā savāks un sāks audzināt jaunus stazi un gestapo skolniekus.

everything's survival
Living is bs, passed on to you by consumer society; false news, you can tell yourself on payday, and a few days after that. Look at yourself- recognize, that you are a proletarian, and your various abilities to adapt and survive is everything that keeps you alive.

Sevis vērotāja piezīmes.
Divu gadu laikā esmu kļuvis tik ļoti bodī-pozitīvs, ka no vidējās svara kategorijas esmu iegāzies pussmagajā.

Ušakovs pirms uzticības balsojuma savā runā kukuļošanu Rīgas Satiksmē nosauc par neveiksmi. Neveiksme, nevis noziegumi, kurus nedrīkst pieļaut un vainīgie jāsoda. Šķiet viņa trulums pret vēlētāju ir tādā pakāpē, ka nejūt vajadzību pat vāji notēlot pārsteigumu.

bijām mēs trīsstāvu mājā, viss ņigu ņegu - bērni, kucēns, kaķēns, foajē putniņi čivina, es viņam saku 'zini, mums dāvina akvāriju' viņš smejas un saka, nu ja, mēs JAu ar putniem, tad jau viens akvārijs šur vai tur pa lielam neko nemaina
tā es sapratu ka tas ir sapnis. par spīti tam, cik zīdainas bija tās koka margas, medainas koka grīdas, smaržoja pīrāgi pagrabstāva plītī un viss bija taustāmi un īsti.

Centra RIMI pārdevējas
ir padarītas par soulless beasts, kas nepārdod enerģijas dzērienus pat tad, kad tev jau gadiem vairs nav ne 18, ne 25. Tikmēr kafijas iegādei dokumentus neprasa.
Vai tiešām pārdevēja šodien Barona Centrā baidījās, ka tiks atlaista no darba? Viņa mierīgi varēja apskatīties manu vecumu Mansrimi profilā, bet nē, svarīgāk ir sekot instrukcijām. Teicu viņai, ka, pamatojoties uz manu vecumu, man nekas nav jāuzrāda, bet beigās tāpat nācās rādīt savu dokumentu nepiederošai personai. "Tas man neko neizsaka."

Secinājums: cilvēki baidās zaudēt. Pat lieko svaru un savu sūdaino darbu RIMI. Saku paldies, ka man nav jānodod asinsanalīze, lai pierādītu, ka neesmu stāvoklī.

Makgaivera līmlenta ir pasaules mērogā svarīga. Svarīgāka par pašu Makgaiveru, man šķiet. Makgaivers darīja pats savus darbus, bet Makgaivera lenta palīdz arī citiem darīt viņu darbus.

Makgaivera lentas parastā krāsa ir pelēka. Tādā es to pirmo reizi pirms daudziem gadiem ieraudzīju, un tādā to visbiežāk var redzēt arī veikalu plauktos.

Bet reiz es nopirku sarkanu Makgaivera lentu. Tādu, kas līmē un ļauj lepoties, ka līmē. Tādu, kuras līmējuma pēdas ir nevis kaut kas, ko neveiksmīgi censties noslēpt kopējā ainavā, bet gan izcelt un uzsvērt. Tādu, kas amatnieciskās “kā sanāk, tā būs labi” samierināšanās vietā liek mākslinieciski mērķtiecīgo deklarāciju, ka šis ir tā, kā tam allaž jau no paša sākuma bija jāizskatās.

Sarkanā Makgaivera lenta man pazuda. Nevis beidzās, bet pazuda laika pārmaiņu putekļu aizsegā kā pirtnieka Anša vērdiņš; kā mīlestība; kā jēga. Nez kurš un ko ar to pēc tam līmēja? Un nekad es veikalos sarkanu lentu vairs pēc tam neesmu redzējis. Lielākoties tur ir pelēkās, bet arī melnās.

Ņemu melno.

Ak gada nobeigums.
Tas aizņemtākais, pārdomu par dzīvi pilnais, vientuļais, sasodītais gada nobeigums.

Laiks savilkt galus.

Kas šogad ir noticis?
1. Jaunā gadā janvārī vēmu. Tā kā gads sākās labi.
Gads sākās ar dažiem citiem labumiem arī - ieguvu divus paaugstinājumus amatā, pirmo reizi aizgāju pie psihiatra.. un tas arī viss.
Neilgi pēc kolēģa aiziešanas no darba biju palicis par vienīgo cerību uzņēmumā pārņemt komandas vadītāja apmenti. Kā jau persona, kuras pienākumos ielipa cilvēku un resursu deleģēšana, lai laikus paveiktu veicamos dienas darbus, ne reti paliku strādāt pa 12-14h dienā. Sākumā bija grūti, bet pēc pāris nedēļām tā jau sāka palikt par normu. Reizes, kad nevajadzēja kavēties darbā šķita nereālas, teju vai garlaicīgas. Nevarēju atrast sev vietu, jo biju pieņēmis tik augstus apgriezienus. Īsajā brīdī, kamēr biju komandas vadītājs, pirmo reizi mūžā pieņēmu lēmumu kādu atlaist. Nebija jau slikts darbinieks, tikai pļēguroja ar cilvēkiem ar kuriem nevajadzēja, rezultātā pats nolēma savu likteni, kuram man tikai nācās pielikt punktu. Tas bija savādi, es pat nejutos slikti.

Pēc pāris mēnešiem viens cits kolēģis nolēma mainīt darba vidi un izvirzīja mani kā primāro kandidātu ieņemt viņa vietu. Pēc mēneša jau parakstīju lēmumu par paaugstinājumu amatā, tajā pašā ko šobrīd vēl ieņemu. Man ir jāteic, kaut arī mūžam esmu baidījies no papīriem un vadītāja lomas, kaut arī oficiāli neesmu vadītājs, man tīri labi patīk. Cilvēku deleģēšana, problēmu risināšana, plānošana un žults dzeršana. Manuprāt esmu diezgan labs grēkēdājs.

Kas gan nebija tik labi, darba apstākļu dēļ biju spiests neierasties uz drauga jubileju. Tā šogad bija pirmā reize, kad viņu pievīlu.
Otrajā, kaut arī sen biju solījis, ka ieradīšos, jau atkal atteicu. Šoreiz gna ģimenes apstākļu dēļ, kas iespējams bija vai nebija mana vaina.
Sapratu, ka trešo šādu gadījumu nepieļaušu. Biju ļoti nomākts un, šo ģimenes apstākļu dēļ, jutos, ka gribu visu izbeigt. Tā arī uzrakstīju, ka vairāk viņu nepievilšu.

Aptuveni pēc mēneša, uzņēmumā kurā strādāju notika liels, svarīgs pasākums. Protams, uz ko tādu nevarētu neaiziet. Uzvalks (kas man gan ir saglabājies kopš 12. klases izlaiduma un vēl der) un balle (tāda, uz kurām nekad vēl nebiju bijis).
Es aizgāju un pamettu to pēc aptuveni 2 stundām. Ļoti gaidīju šo pasākumu, cerēju, ka tas būs kas satriecošs, tāds kas paliks atmiņā. Atmiņā, protams, palika. Tikai nevis kā kaut kas fantastisks, bet gan kā neaprakstāma vilšanās. Iepriekš jau rakstīju, ka nekad neesmu juties tik vientuļš un nevietā. No tā brīža dzīve vairs nešķita nedz viduvēja, nedz pieņemama, bet novēlās pa spirālveida kāpnēm līdz tumšākajam bezdibenim.

Nespēdams vairs to paciest, vērsos pēc palīdzības, kura man tik sen jau tikusi ieteikta. Pirmo reizi mūžā aizgāju pie psihiatra. Tā bija savāda pieredze. Samaksāt cilvēkam kurš uzklausīs tavas bēdas un ik pa laikam ieteiks ko darīt. Saka, ka psihiatrs var būt tavs tuvākais, labākais draugs, tavas pirmās patiesās attiecības, kurās nav pamata neko slēpt. Kaut kādā mērā tā arī ir, jo psihiatrs nav ieinteresēts saviebties, kad tu pasaki, ka ienīsti mazus pingvīnus un labprāt tiem iegremdētu āmuru to mazajā galviņā, pretējā gadījumā viņš pazaudētu klientu. Tas bija pirmais cilvēks kuram esmu pateicis visu kas man bijis prātā, savu saprātu, neprātu, loģiku un arī debilismu. Un, protams, tā pat kā visās manās attiecībās ar cilvēkiem - es izgaisu.

Tam visam pa vidu, esmu saticis jaunus un interesantus cilvēkus, trīs, no kuriem man šķiet pat ļoti simpātiski.
Viens, no kuriem, šķiet mani ienīst.
Otrs, jau aizmirsis un dzīvo savu dzīvi.
Trešais, ir tas "sketchy" tips, bet man nebūtu iebildumu.
Ja tikai es nebūtu tik bezjēdzīgi sekls, kad runa ir par sievietēm, iespējams šobrīd nerakstītu šo gada atskatu un, tā vietā, izbaudītu svētdienas vakaru kaut kur ārpus mājas, patīkamā sabiedrībā.

Šogad ir palikuši vēl tik trīs lieli notikumi, pirmais - sociāls pasākums ar kolēģiem, otrs - darba pasākums, no kura es nezinu ko sagaidīt, iespējams dabūšu pa galvu, iespējams ne un trešais - Jaunais gads, doma par kuru mani tik ļoti grauj, ka nevaru vien sagaidīt, kad pienāks 2. janvāris.

Tagad, kad pienācis gada nobeigums, nevarēju neatskatīties uz notikumiem kas bijuši.
Esmu iegrimis pārdomās par saviem apstākļiem, panākumiem un zaudējumiem.
Pārskatīju Bookfeisā (kurā manis nav) skolas biedru un paziņu profilus - tajos redzamās bildes, viņu ierakstus. Nevar nejusties mazvērtīgs, kad redzi cilvēkus no pagātnes, kas tik daudz savā dzīvē ir sasnieguši. Un galvenais, sasnieguši to visu bez tevis.
Ak tu mazvērtīgā nevienam nevajadzīgā būtne, atoms, šai neizmērojamā visumā.

Seasoned: Low Dependencies [50 tracks; 3h27min]
Pavasaris. Pirmā reize, kad iesit galvā tas gaiss. Varbūt vēl ir slapjdraņķis, varbūt jau ir sākušas spraukties lapas, bet tas pirmais gaiss vienmēr iebelž identiski. It kā viss sāktu kņudēt, un it kā tu esi ārkārtīgi laimīgs un nelaimīgs vienlaikus. Varbūt vēl zeme tikai sāk atgūties, viss rādās rūsas krāsās, tikmēr vēl ir ok. Kad viss sāk zaļot, tad gan ir pizģec. Tu saproti, ka tas ir skaisti, bet tāpat nespēj to panest. Nepanesams - tu šaubies, ka būtu kāds labāks vārds, kas raksturotu pavasari. Un tomēr tas viss normāli griež, īpaši tas pats, pats pirmais gaiss. Tu nezini, cik vēl daudz tādu būs priekšā, bet vismaz ir vēl šis. Drīz būs terases un kokteiļi uz tām. Pirmais BBQ. Protams, pienākumi jau nekur nav pazuduši, iespējams, ka tu vispār iepriekšējā naktī esi gulējis tikai divas stundas šo pienākumu dēļ, bet tagad jau uz ielas, saule spīd acīs un tas viss, par spīti visam, prien. Gada sākumā tu loloji ilūzijas par to, cik savākts būsi, bet tagad tu esi iztecējusi kā lēta dekoratīvā kosmētika, un visas maņas pulsē kā neirotiska lampiņu virtene uz midžināšanas režīma, turklāt dažas spuldzītes strādā, bet dažām kvēldiegs jau pušu. Pirmais vakars, kad esi uz ielas un tev nesalst. Pats trakākais, ka arī tumsā pavasaris ir pavasaris. Pleiliste zem attēla.

Nē, nē, Tramps nemaz nav tik slikts. Nekas reāli jau no viņa ievēlēšanas sliktāks nepaliks.

Monumental Disaster at the Department of the Interior
A new report documents suppression of science, denial of climate change, the silencing and intimidation of staff.


The House has been unable to pass a measure to fund the government that would meet Trump’s demand for $5 billion in funding for his wall at the Mexican border.
The party is also depressed after a House election that saw them lose the majority and 40 seats. Leadership in the House is in transition, with Speaker Paul Ryan (R-Wis.) focused on his farewell speeches.
And Trump’s shocking declaration that he would be “proud” to shutter the government unless he gets his border wall all but ensured that blame will fall on Republicans if no agreement is sealed.


P.S.
Gribēju ierakstīt par seksu, mīlestību, neapmierinātību ar dzīvi un tamlīdzīgi, bet to citreiz.