Latest Posts

gramatiska situācija

un dzelteno matu kino ziņās šodien:

I
skorsēzes filmas ir skaitītas.

II
jupiter ascending. īpatnēja aktieru izvēle, bet, come on, vai šons bīns mirs arī te? nu, labi, tas mani die\z ko neinteresē, bet, cik jau nu es te darbā ar vienu aci pašķielēju treileri, nekas īpašs tur nešķita esam. yet i know i'm gonna watch it.

III
the world's end ir kaut kas svaigs un foršs. saimona pega un nika frosta duo laikam vispār nespēj pievilt. bet nu, būsim godīgi, es jau nemaz nezinu, vai esmu redzējusi visus viņu kopdarbus.

Divas pasaules, divas dzīves, divas valodas
Joprojām dzīvoju divas dzīves, divas domas, kas nesaskaras, un mēģinu tās satvert reizē.
Dažreiz izdodas, un tad ir vēl dīvaināk.
Tas laikam nav ne slikti, ne labi.
Vismaz kopš esmu Latvijā, tas ir vienkārši interesanti un jocīgi, bet ne sāpīgi.

zālaugu alpīnists
Mašīntulkošanā ir spēks un mūsu nākotne, patiesi, patiesi. Jo kam gan ir vajadzīgi nomocīti tulciņi, kas tikai prasa naudu un garākus termiņus (un tāpat neko nejēdz!), ja ir iespējams pavisam vienkārši uzģenerēt, piemēram, šādus brīnišķīgus tekstus:



Tiesības dārzeņiem



Jamss (lat.Ipomoea batatas) Sakne forma ģints rīta krāšņumā ģimenes Convolvulaceae, vērtīgs pārtikas un lopbarības kultūrām. Nosaukums ir aizgūts no valodas jamss Arawaks. Tas ir zālaugu alpīnists ar gariem (15 m), Ložņu kātiem, pātagas, sakņu pie mezgliem.

Iedomājieties tādu jamsu - zālaugu alpīnistu ar sakni ģints rīta krāšņumā un gariem ložņu kātiem, pātagas sakņu pie mezgliem. Tikai negūglējiet, ja, no šī krāšņi uzburtā tēla nekas pāri vis nepaliks.

šorīt man gandrīz uzkrita sniegs no jumta, bet tomēr sniega blāķis izjuka man tieši virs galvas un kaut kā sašķīda man visapkārt, netrāpot ne pa galvu, ne sejā, tikai mazliet uz pleciem - šķita diezgan smags un vietām sasalis tāds kunkuls, pretimnācēji šausmās iepleta acis
tas man atgādināja, kā reiz maskačkā, uz rīta pusi velkoties no kaut kāda stulba lka pasākuma, ikurāt aiz manas galvas pret mājas sienu sašķīda man tēmēta alus pudele no loga, kurā pīpēja divi gopāni
es ceru, ka mana galva turpinās izstarot sargājošo prettrieciena aplociņu vai ko nu viņa tādu izstaro
varbūt kāds varētu diagnosticēt manu auru - kas zina, ja nu viņa man no betona

un, ja jūs teiksiet, ņehuj staigāt tik tuvu mājām šajā liekā, es jums atbildēšu, ka šitādā slapjumā arī tuvu brauktuvei ņehuj staigāt

izklaidējos ar patiesības ģeneratoru

euro-trip 2
Vēl pusotra nedēļa līdz šim te ( wiiiiiiii )

Un viņi gāžas klāt, spiežas ar saviem resnajiem, pēc ķiplokiem ožošajiem ķermeņiem, un vēl Solžeņicinam šodien dzimene, tas nobrauca no smadzenēm tāpat kā Imants Kalniņš, kaut jel tā sieva būtu iekliegusi ausī, lai izbeidz ālēties.

turēšu sevi šorīt nomodā
1
http://www.youtube.com/watch?v=DAH8GE88gis
2
http://www.youtube.com/watch?v=ik2YF05iX2w
1
http://www.youtube.com/watch?v=TAj-cTzVg94
2
http://www.youtube.com/watch?v=iQveEIi-nwQ
1
http://www.youtube.com/watch?v=xeFyD-JYWD0
2
http://www.youtube.com/watch?v=496gI0bsfd4
1
http://www.youtube.com/watch?v=nwtvp3HLJxg
2
http://www.youtube.com/watch?v=TqhOVY58zIo
zaņeslo
1
http://www.youtube.com/watch?v=cvMy1xOh6cw
2
http://www.youtube.com/watch?v=8UGtlUMMkOU

Reptiloidi
Es zināju, ka viņi ir mūsu valdībā.

Colm Murphy plays bodhran to the The London Lasses/The Glass Of Beer/Dickie Dwyer's from his album Bodhran The Irish Drum

Šodien Grimmu skatos- pirmais citāts labs. īpaši labi saprotams izbijušiem kristiešiem...

Mēs neticam, mēs tikai baidāmies...
“We don't believe, we only fear.”
Robert Edgerton’s ‘Sick Societies’ (1992)

Vakar ļoti sarūgtināju Muhtaru ar ziņu, ka vēlos ar viņu komunicēt tikai meilos tomēr. iksekundes skaipu migāšanās ir man pa daudz. Samierinājās, atrakstīja meilu. Viss kā pie cilvēkiem. Es atbildēju.
Necik ilgi gan nesanāca. Muahahā:

[10:06:26] Mohammad Abdul Tahseen: Hello
[10:06:29] Mohammad Abdul Tahseen: Ms. Renate
[10:06:40] Mohammad Abdul Tahseen: recieved your email
[10:06:41] Mohammad Abdul Tahseen: thanks
[10:07:19] Mohammad Abdul Tahseen: I would like to discuss few new things with you.
[10:07:31] Mohammad Abdul Tahseen: Please communicate with me when you would be free
[10:07:44] FJOHLA XXXX: i'm free right now
[10:09:51] Mohammad Abdul Tahseen: Hello
[10:09:53] Mohammad Abdul Tahseen: :)
[10:10:09] Mohammad Abdul Tahseen: First I would like to give you a compliment
[10:10:27] Mohammad Abdul Tahseen: I like your personality
[10:10:44] Mohammad Abdul Tahseen: as you are very straight forward and good heart person
[10:10:54] Mohammad Abdul Tahseen: :)
[10:10:55] Mohammad Abdul Tahseen: this is what I have observed in few days.

brokastis. lāceņu zapte.

lai arī es zinu, ka viss izklausās triviāli un salkani, tas ir svarīgi, es vnk citādi nemāku pagaidām pateikt.

Give an idiot a camcorder
Simts gadus nebiju ņēmies ar fotošopu; tad, kad savulaik ar to ņēmos, pārsvarā mēģināju zīmēt, jo vēl nefotografēju, līdz ar to visu to artistisko filtru figņu neizmantoju un neierubījos.

Tagad, klausoties ar vienu ausi kursus, izmēģinu uz dažām savām fotogrāfijām un domāju, ka droši vien taču kaut kādā brīdī bija nenormāli populāri savus foto šādi stilizēt -- filtri taču ir pieejami jau vismaz kopš PS4, vai ne? Bet kad tas varēja būt? 90ie? 2000o sākums?



( Instagrams maketētājiem )

dārgie biedri, padalīsieties ar ķirbja likvidēšanas ieteikumiem?
es vairāk sliecos uz kādām biezkrēmzupām. sulu spiede aizbrauca, bet marinētus es ēdu tikai reizi gadā, naukšēnu ballē.
kādas konkrētas, garšīgas receptes virumiem? varbūt arī cepumiem?

nezinu, kā tā l'oreal les blondissimes extreme platinum jāklāj matos un cik ilgi jātur, lai dabūtu to extreme platinum, ja uz paciņas teikts, ka ilgāk par 45 minūtēm nu noteikti nevajadzētu, jo tas, ko es dabūju, nu, teiksim, kā ir - visi mati ir vietā, par ko man liels prieks, trīs centimetri no saknēm tie ir tādā krāsā, kādu es gribēju. tālāk tie tādi nav. un nē, trīs centimetri no saknēm nebija mani dabiskie, ataugušie mati.

lūk, meitene stāsta, ka esot paturējusi matos krāsu 35 minūtes.
es paturēju 40 minūtes.
nu, jā, mati man izskatās taagd apmēram kā viņai.
vai tās 5 minūtes visu maina?
man pilnīgi vienalga, turpmāk ar platinumēšanu nodarbošos tikai friziera uzraudzībā.
lai zeļ kapitālisms.

Pašlaik man jau vajadzēja būt muzejā un karināt darbu. Vakar iesākām, gāja labi. Tikai es esmu slima un muzeja zālē ir auksti. Jau tāpat salst slimības dēļ, bet tajā zālē vispār traks var palikt. Virsjaku nemaz nevelku nost. Pa nakti kaut kā sasildījos, bet tagad atkal salst. Nu labi, nav ko čīkstēt, jābrauc, jāstrādā, jādara.

Ai, bļaģ, vēl arī nupat kaimiņiene piezvanīja, ka ejot projām no mājas, viss slikti, visi vīrieši cūkas utt. Pabarošot kaķus un viss - viņa aiziet. Visticamāk, ka nekur neaizies, tikai visu dienu zvanīs, sūdzēsies, pret vakaru salabs ar vīrieti un dzīvos tālāk. Bet varbūt arī aizies.
Lai nu kā - šī diena ir sākusies, muzejā izdzeršu vēl trešo kafiju, un tad jau manīs, kas tālāk.

Took a drop of pure to keep me heart from sinking
Ed Sheeran - The Parting Glass

The Dubliners - Boulavogue

Bonnie Raitt - A Stór Mo Chroí

Sinead O'Connor & The Chieftains - The Foggy Dew

Greg Joy - Morrison's Jig

Meitene ar stūķa tetovējumu
Ikurāt pēc 3 skriešanas reizēm sāpes, nu jau abos ceļgalos, ir klāt! Dusmas un skumjas, jo tik ļoti gribās skriet un braukt pa ledainiem celiņiem ar riteni! Vismaz vakar dabūju izvizināties slapju muguru ar karstuma fēnu (heat gun?)plecos. Ne reizi nenokritu!
Lai kā arī es nebūtu ķengājusi Jūrmalas veloceliņa tīrību, liekas, ka Skolas/Valdemāra ielas celiņu tīra kompānija ar saukli- Nevienu lieku kustību! Nemaz nerunājot par to, ka vieta, kur celiņš iet kalnā augša, netika tīrīta vispār.

Gatavojoties sestdienas ZS ballei Tartu uzvilku žetonvakara kleitu (parēķināju, cik sen atpakaļ tas bija, vēl drusku un būs jau dekāde), der lieliski, spiež tikai.... bicepsu daļā! Vai nu es resnēju sākot ar rokām vai arī tie ir muskuļi! Ja muskuļi- fuck yeah! Dzīvē jau tā pat ir maz prieka un kad ir, tad pēc tam ir kauns, ha.

11/12/13

LV portāliņi klusē, ka Urugvaja nupat ir kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kur marihuāna ir pilnībā legāla, sākot no audzēšanas, beidzot ar lietošanu, pirkšanu, pārdošanu. brīvi lietot var jau kopš septiņdesmitajiem, bet tagad atļāvuši arī audzēt un pirkt. visu pārrauga valsts, paredzamie ieņēmumi esot 30 miljoni dolāru gadā.

mani ļoti interesē, cik ilgi šis vispasaules vilnis būs jāgaida līdz latvijai, kur domā tikai par to, kā kaut ko atkal aizliegt.

[work bitch]
auksto tehnoloģiju megakompānija..

es tik eju uz darbiņu un smaidu

"laiks sapņos ir sastindzis. tu nekad nespēj tikt prom no tās vietas, kur esi atradusies," raksta Atvuda. manu rītu debesīm pamazām atgriežas krāsa. stāvu pie virtuves loga un skatos, kā pāri pilsētu jumtiem lēnām, taču uzstājīgi kārpās kāds tikko izšķīlies radījums. es karājos mata galā. tik tikko elpoju. kamēr gulēju, kāds iegrebis manā sirdī vārdus "es te biju". darbā es cenšos būt jauka pret visiem, arī tiem, pret kuriem īpašas simpātijas nejūtu. vakaros nāku mājās un iedungoju šallē pašsacerētas dziesmiņas par kādu, kurš ir devies tālu prom. reizēm tās ir balstītas uz patiesiem notikumiem, bet citreiz ir pilnīgi manas fantāzijas augļi.

kas ir bijis pats skaistākais, kas ar Jums šogad noticis?

Būvvalde
Birokrāti priekā par savu "atbildību". Atraduši trīs desmitus ēku, kuras neatbilst drošības un būvnormatīvu nosacījumiem. Ai, cik labi strādā birokrāti. Un sabiedrība priekā plaukšķina plaukstas. Tikai neviens nepievērš uzmanību, ka birokrāti nepārrēķina projektus. Cik tādu projektu, kas līdzinās Zolitūdes, neviens nezina. Galvenais atskaitīties, ka esam strādājuši un esam "ATBILDĪGI". Besī ārā, ka sabiedrība uzvedās, ka aunu bars.

vajag:

teātra izrādi, kas būtu pa spēkam 15-16 gadīgiem jauniešiem (ne dumb cheesy, bet kas liek aizdomāties, un pietiekami dinamiska, lai viņi man visi neaizmieg)

any ideas?

bet vispār, es pārvēršos par nožēlojamu dārzeni.
vienīgais,par ko spēju domāt, ir gulēšana. es visu laiku gribu gulēt.

vakarā atnākot mājās, sāku skaitīt,kad būs piedienīgi līst zem segas.

jei bogu,es guļu savas 8 stundas, bet tas nelīdz, miegs nāk kā ūdens.

rīta stundai zelts mutē
citāts no kāda saņemtā CV.
there is only miss understanding between people

Par rakstīšanu
Cilvēki neglābjami glorificē rakstīšanu.
Tajos retajos gadījumos, kad kādam izdodas no manis izvilkt šo rafinēti slēpto “netikumu”, sarunas biedra balss kļūst par toni augstāka un seju sāk rotāt derdzīgs smaids, kas dažreiz tiek izpausts arī verbālā “ak-dievs-cik-forši-ko-tu-raksti?”. Goda vārds, šādos gadījumos gribas pagriezties un daudznozīmīgas nopūtas pavadījumā doties prom. Ko es rakstu? Savu agoniju. Rakstnieki ir kā mazas meitenes, kuri citādāk nemāk dzīvot, kā vien izstāstot savus pārdzīvojumus mazai grāmatelei. Visu autoru visi darbi ir vien pagarāki dienasgrāmatas ieraksti, atšķirība tikai tā, ka tēli un notikumi pa pusei izdomāti.
Turklāt, biežāk nekā nē, rakstīšana šķiet kā lāsts.
Situācija 1.
Ir trīs naktī. Dažādu dzīves taisnību un netaisnību dēļ tu neesi pienācīgi gulējis jau nedēļu, vairs nesaproti - biežāk ieelpo gaisu vai cigarešu dūmus, un organisms izmanto pēdējās dzīvības rezerves, lai novilktu bikses. Tu ievelies savā buduārā, vairāk par visu vēlēdamies uz astoņām vai četrpadsmit stundām atpūsties no realitātes, bet, bams, tieši šobrīd, visnepiemērotākajā brīdī no visiem, kā novēlota erekcija pie tevis ir atnākusi mēnešus divus gaidītā iedvesma. Lieliski apzinies, ka savā šībrīža stāvoklī neesi spējīgs pat noturēt pildspalvu, kur nu vēl esošo ideju savaldīt valodas rāmī, tādēļ centies to izmest no galvas, ierocies dziļāk segās un, cik cieši vien spēdams, miedz acis ciet, tomēr jūti, ka stāsts, kas jau dzīvo savu dzīvi tavā galvā, mēģina kā uz bārbekjū iesma uzcept tavas smadzenes. Pēc aptuveni stundas tev ir saidrs, ka esi nespēcīgs tā priekšā un vienīgais veids, kā aizmigt, ir dabūt to ārā uz papīra (īsta vai virtuāla). Un tā nu tev neatliek nekās cits, kā caur savu delīriju aiziet līdz virtuvei, uztaisīt kafiju, iebāzt zobos smēķi un sākt klabināt taustiņus, atdodot vēl vienu nakti bezmiegam.

grūtniece par ķīlnieci
ārzemnieki jautā par mašīnas mazgāšanu
grūtnieces līgavainis aizmirsis randiņam ziedus un gredzenu iegādājies pa lielu.

...
Ir jau labi būt elastīgai. Bet vienā brīdī tu sāc justies kā nošļukusi zeķe...

pir otr tre
pirmdien nekādu nepatikšanu par pagājušonedēļ nepadarīto nebija. kaut ko jau biju darījis, un man liekas, ka priekšniecība jau ir atmetusi roku in general manā sakarā un priecājas, ka vispār kaut ko izdaru, tāds iespaids rodas

otrdien bija paģiru diena, jo pirmdienas vakarā šausmīgi sadzēros alkoholus

šonakt sapnī satiku Jēzu*, papļāpājām par šo un par to, tad cita starpā pajautāju, kāpēc man tik sūdīgi iet, viņš teica "sorry biju par tevi aizmirsis, paregulēšu lietas"
pamodos plkst. 4:30 možs un priecīgs, līdz 6 pavārtījos pa gultu, tā arī neaizmigu, jūtos možs, izgulējies, laimīgs, priecīgs -- cerams, ka apātija ir pārgājusi uz kādu laiku

jauna diena jauns sākums -- viss ir labi, un man pašam būs izvēle, vai lasīt internetus un sačakarēt šo dienu, vai arī strādāt un būt laimīgam; es gan par 95% esmu pārliecināts, ka ... ka interneti nelasīti nepaliks, bet... vismaz tagad ir labi un tas jau ir labi

ā un vēl mazliet slims jutos vakar un šodien arī, drusku kakls sāp un deguns puņķojas, bet nekas traks

* tikšanos ar Jēzu es izdomāju, lai būtu vismaz kaut kāds izskaidrojums tam, kāpēc jūtos labi

1910. gada 2. aprīlis, piektdiena
Apmācies, tikai +9.
Lielā starpbrīža laikā pļāpāju ar Šamoņinu. Viņa izstāstīja, ka pilsētas Trīsvienības skolā* meklējpt pastāvīgam darbam vācu valodas skolotāju nākamajam mācību gadam. Nolēmu noskaidrot, kādi ir noteikumi.
Okā ledus izgājis, nu jau sākusies navigācija, bet Volgā augšpus Sormovas ledus nekustas.

* в городском Троицком училище - neesmu drošs, ka pareizi esmu iztulkojis "Троицк" kā "Trīsvienība" - tulk.

Mūzika gan tik sūdīgā rītā šķiet daudz garšīgāka. Un tad mazlietiņ viss neliekas tik slikti

Apollo piegaadaa:

owww jeee
essay submitted!

gžļubhrrr
laikam esmu izdarījusi nepieciešamo minimumu, lai rīt prezentētu ārtikuli un iesniegtu lit.survey dumjo uzdevumu (man netīk īpaši sūdzēties par mācībām, bet šis ir vienkārši geeez - jādokumentē, kā tu izmanto scientific literature search engines. kas vēl būtu okēj, bet tas konteksts, tas konteksts.. tik nesaprotams un beztēmā ievilts. vai arī nepaskaidrojot mērķi)
grupu prezentācijas jau pašas par sevi ir gana briesmīgi.

rīt ir otrais no četriem dedlainiem divu nedēļu laikā. visi vairāk vai mazāk tiešā veidā ietekmē final degree.
šodien pavadīju desmit stundas foresterhill lekcijojot, gatavojoties prezentācijai, nedaudz nekā un darbs noslēgumā. iemanījos uzberzt tulznu uz pēdas, jo nejaudāju novilkt zābaku laikus, lai izlabotu traumējošo daļu. brīžiem man kļūst tik ļoti vienalga pat par vienkārši labojamām lietām.

jau kopš piektdienas pastiprināti gribas tikai gulēt, jo slimīgums. darbs, iespējams, teju 39 grādos ir nogurdinoši un vēl.

arī istaba ir pārvērtusies par netīrības kaudzi un tuvojas tādam tiešām man-nav-ko-vilkt (jo viss ir ieštampāts netīrdrēnju kastē)

putnu skaņas aiz loga. neesmu droša kuros no visiem naksnīgo mācību posmiem, bet tā skaņa liek domāt par pavasari piecos no rīta, kad tiek mēģināts vēl iespēt sadarīt visu nepieciešamo UN nosnausties pusstundiņu pirms došanās ceļā

viss ir ļoti slikti. un tadpat tomēr arī totāli okēj. ekh.
can i just pleasepleaseplease go home to hide under my bed?

Noskatīšos labāk "The Lord of Flies" (1963, nevis 1990; DL links), no kā ir ietekmējušies "The Running Man" (1987) veidotāji, no kuru veikuma ietekmējās "Battle Royale" (2000), un tagad tās divas "Hunger Games", kas ir visas iepriekšējās filmas, tikai ar mazliet, maziet citādāku sižetu. No more ideas for cinema, eh Hollywood? 

Par "The Running Man" eksistenci vispār uzzināju no šīs savdabīgās dziesmas. 

s1 -> s2 = complete
Esmu veiksmīgi (pēc saviem uzskatiem) uztaisījis savu s2 stilu, pārveidojot publiski pieejamo "Clean and simple" stilu.
P.s. atzīšos, ka taisīju uz "čuju" jeb "ko redzu, to taisu". Tā kā pilnībā iespējams, ka kaut kas ir nepielāgots, tā kā droši rakstiet, ja pamaniet kādu nepārtaisītu elementu.

es ceru, ka, ja šis turpināsies šādā garā, man atlikušās nakts laikā izdosies izraudāt savus nolāpītos acābolus

we were supposed not to fuck shit up, we were supposed to be good, un tomēr - šeit es esmu, nespējot atlīmēties no dīvāna jau pusotru stundu, iespējams, tas ir vienīgais iemesls, kādēļ es neesmu piedzērusies, un es neko šeit vairāk nerakstīšu, jo tu lasi. tā vietā i'll be off writing stories.

psiholoģijā mēģināju uzrakstīt savu pašraksturojumu
vajadzēja atbildēt uz dažiem vienkāršiem jautājumiem
sapratu, ka manis nemaz nav
ar mani tiešām nav riktīgi
es esmu simts dažādi cilvēki, simts dažādi viedokļi, simts dažādas pretrunas vienā veselumā
simts vienādās situācijās es katrā rīkošos savādāk, bet dažreiz man vienkārši būs vienalga un ko es darīšu tad?
neko par sevi vairs nezinu
man nevis nav viedokļu par lietām, bet varētu aizstāvēt pilnīgi jebkuru
es nezinu vai lietas nedaru, jo man ir bail, vai neinteresē, vai riebjas
es nezinu vai lietas daru, jo man jādara, vai vai gribas, vai patīk
tā vienkārši ir sieviešu padarīšana? jo emocijas, jo mirkļa rīcība, jo tāpatās vien, kaut kas?

Slīmesta piezīmes

Esmu atvaļinājies no 4. decembra līdz 6. janvārim, un man laikam nekad nav bijis tik garš atvaļinājums. Pirmās trīs dienas pavadīju darbā. Sestdien strādāju. Svētdien mazliet pastrādāju. Pirmdien pielaboju sastrādāto. Un beidzot otrdien biju gandrīz brīvs.

Taču joprojām esmu nomodā. :|

Pirmdien izdarīju to, ko jau sen gribēju – uztaisīju īsviļņu antenu, kas, protams, ir pilnīgs gīkisms, bet mani interesēja, kas tur atrodams. Antena ir pavisam uz dullo un sastāv no diviem vadiņiem, kur viens gals ir iebāzts zemē, bet otrs – pakārts kokā, kas ir triviāls uzdevums prātā un skatoties no malas, taču pie rezultāta tā arī uzreiz netiku un otrdien pāris stundas ņēmos, kamēr to dabūju ārā no zariem, brīvu un gandrīz līdzenu. Taisni vai brīnums, kādu izrīkošanos spēj paciest 0.4 mm vara stieple – tā netrūkst! Bet nu vakarā paklausījos, kas tagad pieejams – no 150 kHz līdz 10 MHz ir visādi ārzemju radio, propaganda, ziņas, klasiskā mūzika, popmūzika un radioamatieri. Varbūt arī nebija vērts, bet – nepamēģināsi, neuzzināsi.

Pēc izrāpšanās no gravas tādā pašā paskatā ar sniega biksēm un brienamzābakos ērti aizstaigāju līdz veikalam. Brīvdienas ir brīvdienas. :|

#
'Vai tad vienmēr vajag cīnīties?' Šis teikums ir jāapgroza un jāaptausta galvā no visām pusēm. Iemācīties, ka nevajag. Diezgan grūti, ja tas šķiet padošanās. Un padošanās ir slikta. Trauslā līnija starp darīšanu pāri sev vai citiem.
#
Bet varbūt viss ir vienkāršāk. Atkal un atkal atgriežos pie domas, ka tad, kad ir sajūta, ka uzbrūk, pārmet vai dara pāri, agresīvā aizstāvēšanās jānomaina pret sajūtu izklāstu, nez, vājuma formā, bet tas nav īstais vārds. Īstenības formā, jo tas ir tieši tas, kas tas ir. Jutos slikti, nepamanīju, nezināju, ka tev tik svarīgi, vienkārši neiedomājos. Bieži vien tie iemesli ir tieši tik triviāli. Jo tiešām neiedomājos, un ne jau tāpēc, lai nodarītu pāri, bet tāpēc, ka tā gadās, un, ja ir svarīgi, centīšos nākamreiz iedomāties. Tā kaut kā.

vajadzēja gulēt, nevis lasīt bēdīgu romānu un raudāt

Viss ir jāņem pašai savās rokās, draugu iegūšana jo īpaši. Superīgs vakars ar kolēģiem.

Need to be needed so bad.
Diez Viņam manis kādreiz vispār pietrūkst?

I: Maksiin, uzmini kas vakar bija veikalā
M: kas???
I: Tumšas acis, aziāts...
M: nesaprotu...
I: nu bļā... Safari....
M: pauze... Aaaaak dievs...

Pasaule it TIK maza!!??

kabuki
kabuki

?
Nevaru saprast, man gribās vai negribās, nu it kā jau gribās, bet vai ir vērts, vai būs vērts lasīt šo grāmatu?

Iepirkšanās BUM
Laime pilnīga, jo par latu dabūju mammītim 100% vilnas pusmēteli ar kapuci. Ceru, ka mana karma uzlabosies arī par citiem stafiem nesev un, piemēram, pavasarī derēs diu izmēru par mazais mētelis, kuru šodien sev arī iepirku par latu, jeh.

Mājās nāciens bija specefektiem bagāts...

Vientulīgi...

Vienreiz es mīlējos ar sievu pie "Tiamat" - "Love is as good as soma" un teicu: "Mīlestība ir vienīgais normālais, kas šajā 3d cietumā ir izdomāts." Tad viņa teica, ka ne vienīgais normālais. Es piekritu.

[[[
Cilvēki ir nogalinātāji.

* * *

Situācijas ir tieši tik neveiklas, cik neveiklas mēs tās uztveram.

tipiski
Iegāju veikalā pirkt zeķubikses, iznācu ar jaunām biksēm.
Gribēju pirkt piparkūkas, nopirku viskautko citu, tikai ne tās.

Riebj man šitā strādāšana naktīs...

un rīt pēc korektora...
Fak!

2000km, 700 no tiem ar auto - ir brīži, kad man ziema nepatīk ...

Ja reiz sāku par sapņiem, tad pirms kāda laika sapnī aizvērtām acīm lasīju lara ierakstu cibā un domāju, nez, vai tas, ko izlasu, ir tas pats, kas patiešām ierakstā rakstīts, vai arī varbūt ieraksta vispār nemaz nav.

Ja ap plkst 21 es priecājos un likās, ka visu saprotu, tad tagad man liekas, ka vispār vairs neko no tās matemātikas nejēdzu un tāpēc labāk došos gulēt.

Bet šitas gan ir viens kapitāls sieviešu fenomens - kad jādod padomi iemīlējušamies sievietei, vienmēr skan 'ej, mēģini, parunā ar viņu, meklē iespējas, izrādi' utt, utt, a kad pašām šitā gadījies, tad visa gudrība pazūd un viņas gluži tāpat jābaksta, un bezmaz jāiet un jārunā viņu vietā.
Ieķeršanās:)

Katarina paciemojās nedēļas nogalē, aizšāvām arī uz Amsterdamu, par smukām acīm tur var dabūt atlaidi arī uz cannabis cepumiem. Un konservatorija tur.. johaidī. Kaut vai ēka vien..
Jaukas sarunas, vieni no jautrākajiem mirkļiem pēdējā laikā (šad tad jau vajag kādam paskraidīt arī pakaļ - burtiski), joprojām ejam vienā virzienā, jauki vienmēr satikties un apmainīties atklāsmēm, šoreiz sanāca Holandē. Un nesakiet, ka domu spēks nestrādā - atbrauc Kate, kura šito višu štelli zina un normāli visu pie karstvīna glāzes un svecēm saliek pa vietām.
Rīt uz Briseli. Ļoti ceru, ka laicīgi atradīšu īsto māju, par cik tajā pilsētā esmu tikai cauri braukusi un principā neko tur nezinu. Tikai to, ka tur ir laba, nu tāda karaliskā konservatorija.

Šodien pusdivpadsmitos iesāku jaunu portretu. Vienos mums bija Austr. GRI ar Matthi.
Vakarā, klausoties māc. CD - šodien saņemto - nobraucu 7 km ar velotrenažieri. Izcepu kartupeļu pankūkas.
Pēcāk uzrakstīju vienu dzejoli.
Ak! Un šo pēcpusdien mani patīkami iepriecināja Mareka Karacz. ''patīk'' klikšķi pie maniem foto feisbukā un ierakstītais pie Palangas bildes - 'awesome' ar trīs lielajiem smaidiņiem:) Heh, mīļi:)

B-o, palīdzi man, palīdzi būt panākumu pilnai manai dzīvei, man pašai pretī panākumiem lidojošai bultai!!!:) Paldies.:)

HH paraugstunda
turpinot par hiphopu, te vēlviens izcils trackz

http://www.youtube.com/watch?v=BONgL61snlM


tom scott bīts vnk mmmmmmm.... , te vienam man mīļam latviešu māksliniekam arī tas pie sirds gājis. connections es saku :)

Pasakiet, kā lai cilvēks motivē sevi strādāt valsts pārvaldē? Nu,kā?
Kā reiz teica viena pasniedzēja - patriotismu uz maizītes neuzsmērēsi.

-7
Visticamāk, ka sabtransā noķēru šābrīža un vispār šodienas pašsajūtu. Vai arī pastaigājoties no VEFa līdz Klusajam Centram (un pa to). Katrā ziņā piespiedu secinājums ir tāds, ka jāgādā cepure. Besī man tādus aksesuārus lietot, bet pa visam saslimt arī negribās (mazliet arī ne). Un cimdus vajag lai var komfortabli slidināties no kalniņa. Padirseņi jau sagādāti, atliek vien atrast brīvāku laiku un kalnu.

Šodien arī mazliet ar krāniem paplosījos. Vienu virtuvē un vienu vannas istabā. Par ko tiku pie gardām vakariņām. Un vēl jo gardāka deserta. Šitādu kūkas recepti būs jāizprovē pašam kādudien'.

Šodien arī nonācu milzīgā vēlmē un dilemmā. Proti - kuru lētā gala spoguļkameru apņemt janvārī. Jo decembrī vajadzētu labi nopelnīt. Teorētiski. Tāpēc aktīvāk jāpievēršas sev interesējošo modeļu vēl sīkākai izpētei. Jo katram ir savi plusi un mīnusi. It īpaši pie ne pārāk brīva budžeta. Esmu aizķēries pie Pentax K-30, Nikon D3100(D3200), Canon 600D(650D) un Sony SLT-A58. Var jau būt, ka lombardos kko jēdzīgu atradīs, bet vispirms jāsagatavo piķis, lai var uz sitiena paķert. Bet tas - janvārī. Un jāierēķina arī tas, ka patiesībā visi brīvie līdzekļi jānovirza sevis atrbrīvošanai no finansiāliem parādiem.

Šobrīd, tā paša budžeta mudināts, mēģinu vārīt grūbu putru. Pēc receptes uz iepakojuma. Un sajaucu ciparus jau pašā sākumā - 30g vai 300g - kāda gan starpība. Tāpēc - improvizēju.

Garīgā ķermeņa diētai šobrīd arī jāizvēlas dažādi avoti - veselības/veselīguma pašizglītošanās, fotokameru izpēte, grāmata par Zorro vai vienkārši patrulināties ar skaistiem virtuālajiem sirreālajiem "dabas" skatiem geimojot American McGee's Alice.

modinātājs.
nu kādu mega hjūdžīgo modinātāju, lai es sev iegādājos, lai pamostos, kad tas skan?
šorīt biju uzlikusi kādus 5cus signālus, un visus kā pirmo nospiedu, pagreizos uz otro sānu un čučēju tālāk. tas nekas, ka darbs bija. bet vienalga, pamodos pēdējā brīdī, tik laicīgi, lai pietiktu laika sameklēt darba drēbes un dzīvokļa atslēgas.
vāks ar mani. es gan zinu "kādu" modinātāju, kurš man spētu izlīdzēt, bet...

Ziema klāt ar visu klepu un iesnām. Nerimstošās tējas dzeršanas tik turpinās, jāatzīst, ka esmu liels tējas dzērājs.
Bez tejas dzeršanas darba arī daudz, tik vēl tagad jāsaprot ko darīt tālāk, pie tiesībām esmu ticis, ko nu. Mācīties ko jaunu...
Mmm, un nu beidzot vajadzētu arī to ģitāru doties pamācīties pie kāda meistara, lai kaut kas attīstās un lietderīgi tā strinkšķināšana paiet.

Klīsteris galvā. Nesakārtotu domu un darbu jūklis.

vispār burvīgs vakars bija.

GOING DEEPER

Go down

down

down

to the place in you

where fire and silence dwell —


the place of power.


Go down

down

down

to that pool in you

of weedless water —


the place of knowing.


Go down

down

down

the moss bright path

to your Grandmother's house —


the place of song.


Go down

down

down

to the last strawberry —

the freshness of God.

— Anne Powell

http://www.gratefulness.org/poetry/going_deeper.htm

darbs
egli atveda pusseptiņos, normālu Latvijas egli, gana smudru un labi noaugušu, bet protams ne gluži sudrabegli no bilžu grāmatām, vai uztjūnēto Taim skvēra egli. Un tad sākās... Jā pat egli es neprotu izrotāt, kur nu, kur nu. Palūdzu mani atlaist, ceru, ka lūgums tiks ņemts vērā.
Vispār to "šausmu egli" varēšot rīt skatīt zilajos ekrānos.

kaut kā arvien vairāk prasās uzsūtīt šim kantorim darba inspekciju. Kā mani tracina priekšnieki, kas grib augstāk par savu pakaļu uzlēkt samīdot līdzcilvēkus.

Bet es, bet es, bet es - es atradu krievu veikalu, kurā ir Kārumi, nevis tie lietuviešu sieriņi (ne tikai patriotiskas jūtas, bet eku šeku - Kārumiem ir norādīts derīguma termiņš, kamēr leiši to neuzskata par vajadzīgu. Vismaz drošības sajūta). Tagad stipri situ sev pa rokām, lai neēstu arī piekto un sesto, un....
Un vēl tur bija biezpiens, Boržomi, skābēti kāposti un visādas lietas, ko atceros no bērnības. Un vēl - tas veikals ir tieši blakus mūsu toddleru grupiņai, kā es tur nebiju agrāk iebridusi? Kā jūs domājat, kur es iepirkšos piektdien pēc grupiņas?

piezīmes.
man reizēm saka, ka es izskatoties pēc franču aktrises Lea Seydoux, bet es skatos un skatos fragmentus no Adeles dzīves un viņas intervijām un to pati neredzu. gļuks. es saņēmu ārkārtīgi jauku un paštaisītu kartiņu no Nikolas, kura ir mana mīļa draudzenīte no Kolumbijas/ASV, viņa tagad dzīvo kādā mazā pilsētiņā kaut kur Vašingtonas štatā un nodarbojas ar dažādām pašdarbībām, viņa ir ļoti sirsnīga un mīļa meitene, kurai vienmēr ir tējas krūze un kurai ir labs padomiņš kabatā, nu jā, un viņa man atsūtīja ļoti mīļu vēstulīti, un katrreiz, kad paliek mazliet auksti, es par to iedomājos, jo šīs ir tās domas, atmiņas un idejas, kas fiziski silda. un tad vēl biju nodarboties ar aerobiku, tik lielisks veids, kā tikt ārā no savas galvas un nedomāt, jo man ir apnicis domāt un malties pa visu, vajadzētu iet biežāk un nopietnāk, bet bet bet, ar manu jauno 9-18 grafiku tas ir grūtāk kā iepriekš, un te laikam ir galvenā paš-atklāsme, galvenais secinājums un viss pārējais: man riebjas grafiki, man ir ļoti, ļoti grūti ar darbalaikiem un ierobežotām iespējām, un vienīgais, ko es gribu, ir kontrolēt to, kā, ko un kad es daru. bet mans šībrīža darbs to neļauj, un tāpēc es jau domāju par iešanu prom, jo es esmu quitter un man ir grūti sevi lauzt, lai gan vajadzētu, ne. bet nekas, mierinu sevi ar domām par to, ka tas ir pagaidām un ka iešūpošos un būs labāk. tas gan ir interesants jautājums, ko vajadzētu kaut kad pašķetināt. bet to vēlāk, kad nebūs neskaitāmu degošu punktu to do listā un kad varēšu apsēsties un pakūpināt galvu.

citādāk viss mierīgi. mazliet iekšēja trauksmīte par lietām, mazliet ilgas kaut ko nekonkrēti mainīt, meklējam dzīvokli, un mācos izdomāt jaunas un interesantas receptes līdzņemamām pusdienām. tad, kad pirms kādām nedēļām tikos ar marko, stāstīju viņam par to, ka ļoti interesējos par to real life. un lūk, real life visā spožumā.

Dzīve ir visāda. Klasesbiedrene šārē bildes, kurās viņa pašlaik peldas Kostarikā un ēd arbūzus Nikaragvā. Es tikmēr aizgāju uz sabildēto dejasizrādi un dabūju ar kultūru taisni pa seju, redzēju cilvēkus, kuriem noteikti nepatika, kuri iekāpa diskomfortā un to vien spēs, kā par izrādi pateikt, ka nebija laba. Tai pat laikā - es pirms pusstundas pavadīju pāris minūtes, uz galdiem tumšā Dzirnavu ielas istabā grūvējoties ar kādiem 50 svešiniekiem vecumā no padsmit līdz vismaz 60. Arī saccharomyces grūvējās, viņa vispār bija totāla ballītes karaliene uz augstākā galda ar visbrīvāko garu no visiem.

Vēl smieklīgi - aizeju uz izrādi, eju iekšā, izrādās, ka mans ielūgums ir divām personām. Silly me, protams, ka divām personām. Nu, neko.

"While they publish many outstanding papers, they do not publish only outstanding papers. Neither are they the only publishers of outstanding research." - R.Schekman, How journals like Nature, Cell and Science are damaging science

Tik nereāli kruta sajūta beidzot izprintēt diplomdarba melnrakstu. Pabeidzot viņu es tiešām izdzeršu puspudeli vīna un nodejošu prieka deju

lai dancā lācis!
Pilsētā sākusies korporatīvo eglīšu sezona, kas pats par sevi nebūtu mirstamā vaina, ja vien 2/3 no apmeklējiem sarīkojumiem nenotiktu, piedodiet, bet liekulīgā formātā. Proti, pateicoties ikdienas attiecību orāli/anālā drāzuma patinai nevienmērīgajai gaitai tas ir tieši kaut kas tikpat bezjēdzīgs kā fuck for virginity , kur vienā katlā tiek sarīkota iekšējā, darbinieku eglīte, bet otrā placī – sadarbības partneru godināšana, vēlams, neākstoties ar kaut kādu tur vakara plānu, vadītāju, saviesīgām rotaļām, bet tipa, ēdiet lavašu un esiet laimīgi. Un smaidiet kamerās. Starp citu, kāda zīmola somiņas tev patīk labāk? Un kā tu domā sagaidīt jauno gadu?

Uz šiem pasākumiem jau neaicina tevi, mani, jūs/viņus, come as you are my brave hero, uz šiem pasākumiem aicina manas/tavas vizītkartes, krēslu, "cilvēkus, kam tu vari piezvanīt" un lūk, optimāls risinājums būtu nosūtīt savu vizītkarti zelta rāmī vai iedot kādam, lai aiznes. Ielādēt bildīti ballītes aplikācijā, parakstiņu banerītī – kaut kā nodrošināt to savu klātbūtni ar tiem līdzekļiem, kādus saprot un novērtē aicinātājus.

Vairāk par visu es gribēju slēpot, bet tagad šķebina tās jēlā laša rozītes.

RAM operativas atminas moduli
pec biroja datoru RAM mainas uz lielaku kapacitati katram modulim pardodu:
8 x HP MT18HTF12872AY-667B3: 1GB, DDR2 modulis
sikaks info: 2Rx8, PC-5300E-552-12, 667MHz
cena: 3LVL katrs / 20LVL visi

4 x HP HYMP512U72BP8-Y5 AB-A: 1GB, DDR2 modulis
sikaks info: 2Rx8, PC2-5300E-555-12, 667MHz
cena: 3LVL katrs / 10LVL visi

3 x A-DATA MDOAD6G3H38J0B1E5E: 512MB (MX8), DDR400(3) modulis
cena: vienosimies privati

1 x APACER AU02GE667C5NBGC: 2GB, DDR2 modulis
sikaks info: PC2-5300, 667MHz
cena: 6LVL

visus kopa (8 + 4 + 3 + 1) atdosu par: 30LVL

epasts: cheezyfreez@inbox.lv
mob: 26330090

22 jau pāri
eju gulēt

īstais brīdis atgādināt sev nepadoties, neapgriezt un nenokrāsot matus, lai aug, par spīti muteres klaigāšanai un pašas izvairīgumam apskatīt sevi spogulī (cepures un lakati, bantes un čupčiki)

nu varbūt izfilēt
nu varbūt ilgviļņus
nu varbūt ietonēt
nēnēnē

paga, paga. "approved your request to join the group" - tik tuvs feisbukam neesmu, lai atļautos kaut ko pieprasīt. viņš pieprasa bez manis? man ir tizli pirksti? hm, neuzticos tai padarīšanai pagaidām.

tikko pabeidzu abas. igo - disnejs gan māk "uzlabot" stāstu, hah, nebija sanācis līdz šim izlasīt.
endera spēle - lielākotos nelasu šī žanra grāmatas, bet sev par pārsteigumu biju diezgan sajūsmā , meklēšu rokā nākam grāmatu.

Atbrīvošanos nevar vēlēties, jo vēlme ir verdzība. Kad tu esi bez vēlmēm, tu esi atbrīvots.
OSHO

She always lingers there
By the windowsill, I imagined
The blackened spots from her palms
The creaky sound of her feet
In the latter years to come.

I were my own music sheet
Painstakingly remaking it squared;
Had the maker known I’d despise me.

“You are the mental illness,”
Lovingly I whispered and aimed
The sawn-off, blew the mirror apart.
Midnight stuck in my throat
The plague rats excitedly chirped
Clawing on the guillotine.

This is how my days spent me.
Love found in me an apocalypse
Crystallized moths came to die
On my doorstep at night.

Had they known how frightened I was
I never told anyone
Never told anyone.

pievienoju savam pārāk skaisto sieviešu sarakstam Edwige Fenech

o!boj, o!boj, o!boj
šodien tiku ielaists rīgas vēstures un kuģniecības muzeja visputekļotākajās telpās un vietās

o boj - tur tādi ... tur tādi ... vošem es ņemu atvaļinājumu datoru un skaneri un ienirstu līdz pazūd pulss

bet tas viss ir sūds, tur arheoloģijas nodaļā strādā tāda, tāda, tāda fifīga meitenīte .... mīļo cibas dieviņ, lūdzu, lūdzu, lai viņa nav precēta ;)

Pēdējā laikā esmu aizrāvusies ar latviskumu. Man patīk rotas ar latvju zīmēm, dažādi nieciņi, aksesuāri. Labprāt iepirktu kādu apģērbu ar stilizētiem rakstiem vai ko tamlīdzīgu. Tas man liekas daudz atbilstošāk kā visa tā fanošana par austrumu kultūru, pievēršanās ajurvēdai un tamlīdzīgi nieki. Manuprāt, nevar tā brutāli pārcelt kultūru uz citu vietu. Mums ir pašiem savas saknes. Protams, es nenoliedzu citas tradīcijas, cienu tās, bet mani mazliet smīdina jaunizceptie letiņu austrumnieki :D Nav iespējams atvērt žurnālu, kurā nebūtu kāds raksts par ajurvēdu vai ko tamlīdzīgu.

Tā kā man ir jāmācās rītdienas franču valodas eksāmenam, es nolēmu iecibot - tā pat kā vecos labos studiju prokrastinācijas laikos.

Vispār ir kaut kā nereāli sākt sumaraizot visu pēdējā laikā notikušo varu atzīmēt vienīgi hailaitus.

Piemēram, man izdevās pārliecināties par to, ka es neesmu "klasiski svari". Kā zināms man vajadzētu būt tendētai uz smalkiem un snobiskiem pasākumiem, kuros svari jūtas kā zivs ūdenī. Tad nu man arī bija iespēja pabūt pasākumā, kur tiek spēlēta mazā naktsmūzika un visi draudzīgi grūstās pie uzkodu galda, cenšoties neizliet šampanieti. Ideja, ka jāiet uz šādu pasākumu man sāka nepatikt jau brīdī, kad sapratu, ka man būs jāpērk jauna kleita - var pašķirstīt atpakaļ pāris lapas un paskatīties cik "priecīga" biju par iespēju pirkt jaunu kleitu uz brāļa kāzām. Šoreiz man izdevās nopirkt kleitu diezgan ātri, bet vai ar to viss beidzās? Nē es pavadīju vēl 3 stundas meklējot jostu! Frīking jostu! Tad vēl frizūra un meikaps... un pilnīgi zemē nomests laiks! (ja neskaita to, ka man iepatikās tā knibināšanās ap seju, bet šīs novirzes apmierināšanai droši vien veselīgāk ir iet uz kaut kādu sejas spā, vai kā nu to sauc)
Pats pasākums gan bija labs, snobi nebija uzaicināti vai arī gluži vienkārši nebija ieradušies tā pat kā Andris Bērziņš, un visi bija forši un draudzīgi. Bet manuprāt forši un draudzīgi būtu bijis arī daudz prastākā formātā.

Sestdien atkal pabiju Igaunijā un šķiet piedzīvoju pirmo festivālu savā mūžā, kurā dzirdēju visu no sākuma līdz beigām! Interesanti, ka otrs festivāls kas pietuvojas šim godam arī ir igauņu - Body Machine Body, kurā šķiet nedzirdēju tikai pēdējos čuvakus.

Jauniešu radio
Labvakar. Vakar raidījumā "Krustpunktā" Aidis Tomsons ēterā bija vienlaikus ievilcis gan Kārli Dagili, gan Madaru Štramdieri, lai nopratinātu šos abus kungus par to, kas tad īsti notiks ar Latvijas Radio piekto kanālu. Šobrīd piekto kanālu vēl arvien dēvē par "Nabu", un to diriģē Madars, bet Kārlis ir uzmetis savu kārīgo aci un tīko Madaram nocelt zizli. Nelielai atkāpei vēlos uzsvērt savu nepārprotamo objektivitāti temata sakarā - savulaik pati esmu rukājusi tai "Nabā" un saukusi Madaru par priekšnieku, bet arī Kārli pazīstu un, satiekot nejauši uz ielas, mīļi atņemtu sveicienu un painteresētos par aktualitātēm viņa dzīvē. Aidi Tomsonu gan nepazīstu, tāpēc par viņu varu pateikt kādu necenzētu vārdu. Teiksim, 2008. gadā dzirdēju baumiņas, ka viņš saņēma 200 latu lielu algu, kamēr pārējie Latvijas Radio darbinieki - tikai 60 Ls. Tiesa, iespējams kaut ko sajaucu, jo baumas dzirdēju, būdama kundzes prātā, bet vai nav vienalga? Gan jau Aidis tāpat ir seksīgs.

Visa bēda sākās tad, kad tie mūsu valdības kundziņi nolēma, ka Latvijas radiosfērai vitāli pietrūkst kvalitatīva jauniešu radio, kas uzrunātu visus jauniešus. Ideja kā māja, protams, lai arī tāda nedaudz šķobīga. Tam par godu valdība sametās un piešķīra kādu pusmiljonu grašu (grasis ir valūta, ko lietot brīžos, kad nav poņas, kas īsti notiek biržā) šī projekta izpildei. Esošā "Naba" ir uz jauniešiem orientēta raidstacija, bet tomēr tā īsti neizpatīkot visu vēlmēm un reitingos nekādus lielus ciparus neskoro. Madars pie tā vaino mazo apraidi, kamēr Kārlis domā, ka mūsdienās, Interneta laikmetā, ticamāks vainas avots būtu jameklē kaut kur Madara muzikālās orientācijas apkaimē. Lai kā arī nebūtu, pieci.lv ar Dagili un Grēviņu pie pogām vēlas visai būtiski mainīt esošo "Nabas" konceptu. Ko mums par to visu domāt? Kā pusē nostāties? Iesaku saglabāt gan mieru, gan erekciju, ja tāda visas šīs kņadas rezultātā radusies - tūliņ aplūkosim visus mīnusus un plusus.

"Naba", tātad. Mana mīļākā radio "Nabas" īpašības ir tāda, ka tā eksistē, lai arī pati, šķiet, to apzināti esmu klausījusies varbūt reizes trīs, četras visā savā mūžā. Madars bija brīnišķīgs priekšnieks, jo būtībā ētera laikā varēja darīt pilnīgi visu, kas vien ienāca prātā, ja vien tas iekļāvās kaut kāda veselā saprāta un Krimināllikuma robežās. Daudzi "Nabu" asociē tikai ar kaut kādiem alternatīvistiem, kas nelieto matu kondicioneri, taču tā nav gluži patiesība, jo vismaz sešus gadus kopsummā "Nabā" pastāvēja arī raidījums, kurā sīkas meitenes reizi nedēļā spēlēja tik ļoti nolaizītas indie melodijas, ka raidījuma vadītāju matu zīdainību būtu muļķīgi apšaubīt. Tiesa, šī paša iemesla dēļ arī bijām gaužām bēdīgas, jo tad, kad Grē un kompānija ar pompu pameta SWH un visur apkārt kladzināja par Radio 101 REVOLŪCIJU, REVOLŪCIJU, REVOLŪCIJU, mēs arī gribējām dibināt pašas savu radiostaciju, ko iesākt ar vārdiem RENESANSE RENESANSE RENESANSE, ŠĪ IR RADIO RENESANSE, tomēr plāns izgāzās, jo bijām aizmirsušas, ka nevaram apelēt pie tā, ka Madars, atšķirībā no SWH buņģiem, mums neļautu spēlēt kaut ko - viņš, visiem par lielu nelaimi, mums atļāva pat ētērā dziedāt pāri dziesmām, ja sirds tā tobrīd pavēlēja.

Tomēr nebūtu arī godīgi nozākāt Kārli un Tomu, jo tieši viņu dēļ lielā mērā tāds raidījums radio "Naba" ēterā vispār bija tapis, un, ko tur liegties, arī viņu dēļ, pirms Internets bija ienācis katra jauna cilvēka ikdienā, mēs bieži uzzinājām par visu to populāro, un nebūt ne vienmēr vulgāro popmūziku, kas citkārt būtu atklāta tikai ar Interneta izplatīšanos, ja vispār. Labi, varbūt tas šobrīd ir mazinājis nozīmi, un, galu galā, kā sacītu laicīgais filozofs Kanje Vests, nevar arī gluži "Rock forever 21 but just turned 30", ja jūs saprotat, kurā virzienā es šobrīd šķielēju. Tiek gan solīts, ka tas, ko "Naba" līdz šim ir darījusi, tik lielā mērā saglabāts, bet man ir bail, ka pats būtiskākais tiks zaudēts un atstāti vien daži viduvēji autorraidījumi - un ar būtiskāko es domāju to brīnišķīgo pohuju, kas vispār ir jaunības esence. Veicināt piederību valstij un tas viss - tas skan ļoti labi, bet vai tiešām tam ir jāskan radio viļņos? Textu risinājums šai problēmai ir sekojošs:

1) Atstāt Madaru par emocionālo direkotoru
2) Iecelt Kārli par papīru direktoru
3) Naudu iztērēt jaunas studijas iekārtošanā un mazajos aliņos
4) Vairāk autorraidījumu, mazāk random pleilistes
5) Divas ziņas dienā, bet abas - ļoti, ļoti krutas ziņas
6) Spēlēt mūziku tādu, kāda tā ir - kruta, mazāk kruta, astoņu minūšu vai divu minūšu gara, vulgāra popmūzika vai dinozauru laikos radīts postroks. Izglītības vārdā vienu reizi nedēļā drīkst nospēlēt ar kaut ko ļoti neirotisku no Šostakoviča.

Es šo risinājuma plānu dāvinu - drīkst neizmaksāt autorenes, neapvainošos.

Ieraudzīju uz ielas reklāmu, apmēram, esi labākais vecāks saviem bērniem, nopērc telefonu un nejauši skaļi iesmējos un sieviete, kas gāja man priekšā atskatījās uz mani, bet izrādījās, ka tā bija jauna, skaista meitene, vienkārši kažoks, tā lielā pūkainā cepure un super stīvā somiņa. Nobrīnijos, ka tā ģērbjas meitene apmēram manā vecumā, jo tiešām domāju būs kāda krievu omene. Vispār vai tad laukā jau ir tik auksts, ka tā jāģērbjas?
Runājot par vecākiem, saku tētim, lai iebraucam veicī, viņš atbild, ka nav naudas, nu ok. Nav jau man žēl nopirkt tos citronus un piena spēku (un vēl viņam paniņas) par mammas doto naudu hah. Bet pie kases viņš man piepeši iedod piecus latus un saka, lai nopēku trīs paciņas cigarešu :))
Esmu tādā sausajā, ja jau sāku par naudu, jo visus savus krājumus, ko iekrāju no tiem jaukajiem laikiem, kad pelnīju, atdevu tētim. Gribās atkal savu naudu, bet nu ok. Vakar ieeju veicī, nodomāju kaut ko nopirkt, bet nācās izvēlēties starp ēdienu un autobusa biļeti. Šodien gāju pa centru un ēdu tvaicētu vistas fileju no maisiņa.

Līdzjūtību tiem, kas strādā "Maximā". Es domāju, ka, ja man būtu jāstrādā "Maximā" un man uzgāztos uz galvas jumts un atbrīvotu no šīm ciešanām, es justos drīzāk aplaimots.

I am sick and tired of being sick and tired, all of humanity are, whether they know it or not.

kopš nopirku plašu atskaņotāju un plates, daudz mazāk slēdzu datoru iekšā. nemaz nerunājot par trulu buršanos cauri visādiem stulbiem video joutūbā.

jāaa, atradu vienā no cietajiem diskiem senaizmirsto foto arhīvu :)))
Barcelonaaa un visi citi labumi
Bildīte no minētās pilsētas tirgus paviljoniem

maģistrs, otrais kurss.

nejēdz noformulēt jautājumu. kādu gan pētījumu var izveikt maģistrs, ja nesaprot, ko grib saprast? un tad ir šie variantiņi. aiziet pie kāda tantuka ar cepumu un tēju, saklausās nekritisku aci, ausi un steigā stenografētām piezīmēm zilus brīnumus, bet pārbaudīt vai tas ūberkrutais tantuks, kas jau pāris gadus ada zeķes saturna riņķos dzīvojošiem imigrantiem no svētes pagasta, nu, tai tālā 1876.gadā, kad Genādijs nāca pārbaudīt kanalizāciju kaimiņiem un izbiedēja sesku ģimeni, tad šie ūjināja un dauzīja un šie notinās gan, vadzi', valdziņš nomuka, nepiš kaut kādus gadus kopā - protams, ka nē, jo, dzīvais avots, ibiorio...


koroče, ir fiziskais besis, bet tad, kad šādi zadroti tēlo, ka viņi ir nākonte... ak, dies', tāda a ļa morālā paģira iestājas.

Breaking bad
Dzīvokļabiedrenei darba (ķīmijas skološanas) vajadzībām bija nepieciešama silikāta līme (Na2SiO3) un metodiskajos materiālos rakstīts, ka to var iegādāties celtniecības veikalos. Tad nu meitene braši dodas uz tuvējo Krūzu un vaicā pēc silikātu līmes. Pārvedējs velta klientam izbrīnītu skatienu un vaicā: "Ko, ko Jūs vēlējāties?" Talkā tiek ņemta ķīmiskā formula. Pārdevējs paziņo, ka neko, kur iekšā ir nātrijs, viņi nepārdod, jo tam ir nepieciešama atļauja tirgošanai.
Pērciet vārāmo sāli, draugi, kamēr Kontrolējošās Iestādes nav attapušās!

ejot gulēt
sirds pa muti lec āra. Bet izdodas tomēr aizmigt.

nešpetni garšīgas rudzumiltu piparkūkas.

un mūsmājas saimniecībā ir uzradies viens eiro komplekts, izrādās. kaimiņu pilnvarotās personas negaidīti piegādāts, ha.

Par svētkiem
Parasti esmu vienaldzīga pret Jaunā gada sagaidīšanu, tomēr šodien, vārot šampinjonu zupu, sapratu, ka Ziemassvētkus tik ļoti negaidu, kā Jauno gadu. Šogad gribas tiešām kārtīgi sagaidīt Jauno gadu. Vēlams lielā, jautrā kompānijā.
Jāsāk domāt, kā un kur lai to īsteno. :)

Vai Ryanair ļauj ienest lidmašīnā kopā ar rokas bagāžu spieķi (pret ko balstās)? Kādam ir pieredze? Noteikumos atradu atrunu, ka cilvēki ar kustību ierobežojumiem var ienest ekipējumu, iepriekš kaut kur piesakoties un zvanot, bet vai spieķis skaitās kā medicīnisks ekipējums?

vienmeer
dazhreiz viss ir tik nepaspeets un kreeslains, un tu sev liecies tik sumjsh un nepatiikams. tev ir jaabuut jautram un ceriigam, lai tu buutu labs cilveeks, bet kaa no nekaa es uztaisiishu kaut ko.

un visas shiis saapes un nogurums tek briivi un likumsakariigi kaa avots, un tas nav nekas iipashs.

Lūcijas mīļākais vārdiņš "Nē!"
gribi dzert? Nē! gribi ņammu? Nē! ģērbjamies. Nē! mazgāsim rokas. Nē!
Ņem mandarīnu. Nē! un paņem mandarīnu

Šodien tāda diena, kad mainās pasaules. Aizbraucu vienu vilciena pieturu par tālu, steigā maldījos pa Ogri, lai paspētu, bet tur tik skaisti. Balts un ziema. Ļoti skaista pastaiga, bet labi, ka neaizbraucu 2 pieturas par tālu, laikam vairs nebūtu pilsētas robežās.
Tad smiltis un vēstule, un īstā lasāmviela atpakaļceļam. Un tādi vārdi, uz kuriem tikai atsperties un sākt lidot.

Šibujas stāsti 2
Vai atceraties to Šibujas stāstu par sunīti, kuru sauca Banku un sunīša tēvoci?
Pirms kāda laika ejot mājās ar Megu kopā no Haradžuku modes rajona caur rudenīgo Jojogi parku klausījāmies pēdējos šī gada circeņus kokos un apspriedām vīnu. To, vai tiešām ir liela iespēja uzdurties labam vīnam, ja to pērk par 500 jēnām vai ap to. Īstenībā, mēs esam diezgan skeptiski pret alkoholu kā tādu, bet vīns ļoti saprātīgā daudzumā ar vakariņām dažreiz sapas labi.
Pa to laiku Megu kāds piezvanīja. No viņas sarunas ar to galu varēja saprast, ka kāds viņu lūdza nopirkt lēto vīnu lētajā bodē pie Hačiman stacijas un vēl to, ka es, redz, lēto vīnu nedzeršot un jāpērk normālais. Un vēl to, ka viņa tagad runāšot ar mani un tad piezvanīs atkal.
Kad viņa sarunu beidza, es centos savu godu glābt un neklausoties ko viņa teiks priekšā uzbruku viņai ar to apgalvojumu ka es, redz, neesmu izvēlīgs pret vīna cenu, bet galvenais lai garšo labi.
Labi. Izrādījās, ka viņai zvanīja mamma un ielūdza mūs ciemos. Nē, ne pie sevis mājās, bet pie Banku tēvoča. Tā paša, par kuru es rakstīju iepriekš - nopietnā, lepnā un kas to lai zin vai viņam visi pirksti uz vietas un nav neviens tetovējums azotē.

***
Nu, lai izpaliek vīna pirkšana un pie tēvoča mājās iešana, bet mēs devamies pa taisno uz kunga rezidenci, kurš, starp citu, ir viena sabiedrībā pazīstama cilvēka kaimiņš. Bet tas arī lai izpaliek.
Tēvocis dzīvo greznā daudzdzīvokļu mājā ar spīdīgu vestibilu un vairākām automātiskām durvīm. Dzīvoklis tīri japāniski haotisks - viss mētājas savās vietās, apkārt skraida suņi, bet saimnieks skrien mums pretī ar vīna glāzi vienā rokā un apskāvienu otrā, "Ooo, Latvietis!!! Īsts latvietis! Pie manis mājās!!!" gavilēdams.
Jā, ļoti draudzīga pieņemšana.
Izrādījās, ka tēvocis visu apzināto jaunības mūžu esot sapņojis par Ziemeļeiropu un par Latviju it īpaši un uzzinādams, ka esmu no Latvijas viņa priekiem nebija robežu.
Tēvocis izrādījās ļoti patīkams un gudrs cilvēks. Tas jau diezgan tāds virspusējs raksturojums. Detalizētāk raugoties - diezgan krimināli un skarbi sejas vaibsti, draugdzīgs smaids un vīna pielietās acis. Patīkams cilvēks.
Nu, šeit es arī izlaidīšu dažas detaļas, bet visu vakaru mēs ar tēvoci sēžot pie galda viņa istabas vidū apspriedām Eiropu, tās vēsturi un ezotērisko pasaules iekārtu. Arī to, ka daži Japānas Televīzijas rekruteri dažreiz uzvedas kā lopi. Un arī to, ka viņš vienmēr domāja, ka Eriko precēsies pirmā. Un vēl suņus.
Pa to laiku atgriezās tēvoča sieva ar jaunāko dēlu. Dēls tāds tipisks japāņu tīnis, bet sieva - jauna un skaista. Jā, aizmirsu pateikt, ka tēvocis penzionārs nemaz nav. Viņš ir labākajos gados, bet ne penzionārs.
Tīnis paķerdams natto un dakšu piesēdās mums blakus ēst, bet sieva sagatavoja lieliskas baģetes ar prošūto strēmelītēm.
Starp citu, šī japāņu sieviešu īpašība mani vienmēr pozitīvi pārsteidz - kamēr kungi apspriež ezotērosko pasaules iekārtu viens otram sakē liedami un gudri bļaustoties, sievietes stāv malā un visu to vēro neteikdamas ne pušplēsta vārda, tikai dodot vēl klāt ēdienus un dzērienus.
Nu, lai tas stāsts īsāks, pamanīju, ka tēvoča sieva stāvēdama sāk migt ciet. Tāpēc kārtējo reizi sarunājām, ka vēl noteikti aiziesim līdz jakitori kopā, un ka viņs sievu tomēr pielauzīs uz Latviju aizbraukt, pateicām viens otram čau un es ar Megu un visiem pārējiem devos mājās.
Jā, tā tēvoča apbrīnojamā sieva būdama miegaina mūs pat nezkāpēc aizveda līdz mājām ar auto. Ja kas, tad normāli cilvēki tādus attālumus ar auto nebrauc. Bet nu, lasiet to iepriekšējo stāstu, lai saprastu kas tā ir par ģimeni.
Starp citu, tīnis arī bija skarbs un gudrs, pavisam ne tāds kādi pārsvarā ir japāņu tīņi.

Labi, ar labu nakti. Gaidīšu komentārus!

Double Impact

Nemanāmi ieslīdot entuziastu ielejā
Rūteris ar antenu tomēr labāks (un skaistākā krāsā)

Izlasīju kaut kādu Alvja Hermaņa interviju un sagribēju aiziet uz kādu viņa izrādi (ko nekad neesmu darījis). Man patīk šī personība... mums cilvēkos patīk tas, kas ir mūsos. Ar ko mēs rezonējam. Nevaru saprast, kas par sociotipu.. it kā balzaks, bet var būt arī jeseņins. Par mani kā jeseņinu un vispār jeseņiniem varētu teikt, ka viņi ir kā bērni pat tad, kad pieauguši. Bet tajā pašā laikā var apvienot izteiktu briedumu. Tas ir roku rokā. Linda teica, ka es ļoti līdzinos Alisei, es arī esmu kā bērns. Bet Nīče rakstīja, ka cilvēks iziet attīstībā 3 posmus - kamieļa (nastu nesēja, kuram pietiek ar "tev būs" (tev būs paradīze pēc nāves u.c.)), lauvas (kuram piestāv: "es gribu!") un bērna.

pacienājās
Šīsdienas ziediņš pieder paziņu meitiņai, kurus satikām vietējā veikalā.

Mīļums viņu pacienāja ar konfektēm, bet sīkā ar neatkārtojamu sejasizteiksmi un patiesu taisnošanos balsī pa visu veikalu uz savu mammu:"BET MAN PACIENĀJĀS, MAN PACIENĀJĀS!!!" :D

Iedomājos, ka tā varētu derēt kā atruna nejauša un negaidīta alkohola reibuma gadījumā:" Bet man pacienājās..." (Un ilustrēts ar suņa cienīgu skatienu)

Un, ja jau par alkoholu... Šodien secināju, ka grādu kritums aiz loga ir ekvivalents klientu dzēruma pakāpes pieaugumam- jo aukstāks, jo lielākā pālī ir iestādes apmeklētāji. Šodien, piemēram, dabūju pusstundu klausīties lekciju, ka pie visa vainīgi esot tie ļaunprātīgie ķīnieši, jo lienot tikai Latvijā iekšā un zogot darbus un, ka konkrētais klients esot tā ārstējis klepu, tā ārstējis, ka nu nekādi neesot varējis skaidrākā stāvoklī ierasties (Jo sliktie draugi samācīja, ka vienīgās zāles esot šņabis).

vienreiz noticis - negadījums. divreiz noticis - ieradums, ja?! tātad man tagad ir ieradums gulēt ejot /atlūztot/ apskauties ar kompi

Kopš apņēmos visādām dzīves pamestām iespējām teikt jā, esmu pabijusi interesantās vietās, pasākumos, iepazinusies ar visādiem cilvēkiem, nesūdzos. Šodien - pēc divām stundām man jābūt brīvmūrnieku (freemasons) vakariņās kopā ar savu priekšnieku. Un es tikai pirms pusstundas par to uzzināju. Balles kurpes izvilktas no gultas apakšas, mati ātri izmazgāti - lai dzīvo spontanitāte.

Vēl ir šī nedēļas nogale, kurā ir Leldes koncerts, un nākošā, kurā ir meistardarbnīcas, un tad, šķiet, es kādu laiku varēšu atpūsties no nepārtrauktās transportēšanās.

Kad Lindas meita saka mātei: "Es tevi ļoti mīlu" vai: "Es gribu tevi samīļot", tas visbiežāk nozīmē, ka Linda tiks vai tiek mocīta. Man daudzējādā ziņā patīk tas bērns, bet mani arī pārsteidz, cik bērni var būt egoistiski un neiejūtīgi.

Dharma initiative
Kārtojot ilgi krātos ajanunoder laboratorijas uzkrājumus, atradām rādiō, fiksētā viļņa radiō (konkrēti 101,8 fm), ražots kanadā. Ieslēdzu paklausīties un uz manīm skanēja vēstījums divās valodās(i), latvju un krievu, "Tādēļ priecājieties garā, jo gara prieks ir daudz augstāks!"

ja ir kā ir, paļaujies uz zināmām vērtībām - liec gorgoroth.

pārsteidzošā igaunija
teorētiski varētu kādu atskaiti par darkland fire rakverē, bet labāk būtu atskaiti par krogu "virma" tajā pašā rakverē, kur bijām ieklīduši, lai lieku reizi nedzirdētu doičnepālu, un kurš bija lielisks - dīdžeji atskaņo bailandu un citus nesenās pagātnes hitus, apmeklētāji satērpušies kā uz skolas diseni, ar swarowski kristāliem apkaisīts mikrofons un cēsu džons [vai kāds tā igauņu analogs] izlejamā veidā no MUCĀM.
nedaudz brīnos, ka netapām piekauti. bet nē, piekaut mūs draudēja vēlāk :>

Pa šo laiku, nu kamēr es veicinu kopproduktu, iedzīvojos celulītā un visādās vainās, t. i. strādāju vēl cītīgāk, Līze ir piedalījusies rajona fizikas olimpimpiādē, tiesa gan diezgan nesekmīgi, īpaši viņai riebusies visur pieminētā zivs, bet tas nekas, jo galvenais ir piedalīties, pa tam arī tuvojas svētki, jo veikalos sākuši izņirgāties par zaļajiem augiem, proti, tur var nopirkt tādas mazas, mākslīgi ieņemtas pacipresītes, kuru mazo dzīvīšu ceļš jau tagad ir skujām kaisīts un maza, maza nāvīte ar sirpi zogas viņām klāt. Dažas (nu pacipreses) pat nopūstas ar putuplastu vai citu huiņu. Nē, nu vai tad tie cilvēki nemaz karmas nebīstas? Es pat domāju, ka par divipiesnt es varētu dažas šīs wannabe eglītes paglābt mūsu vasarasdārziņam, kur tās noteikti gaidīs gara, bet vienmuļa dzīve.

Nesaprotu sašutumu par piedzīvojumiem sabiedriskajā transportā. Šodien man ir "Bemhena padomnieka noskaņojums", tāpēc, manuprāt, ja sabiedriskā transporta lietošanas noteikumi paredz, ka pasažiera braukšanas tiesības apliecina braukšanas biļete, kas e-talona gadījumā ir jāautorizē uzreiz pēc iekāpšanas, tad, redzot, ka pieturā apstājies pārbāzts transportlīdzeklis, katram potenciālajam pasažierim ir vairākas iespējas:
1) kāpt tajā iekšā un padot savu e-talonu citiem cerībā saņemt to atpakaļ sveiku, veselu un autorizētu;
2) kāpt tajā iekšā un grūstīties, stumdīties uz priekšu, lai e-talonu autorizētu pašrocīgi;
3) kāpt tajā iekšā, braukt par zaķi, apzināties, ka pārkāp sabiedriskā transporta lietošanas noteikumus, un bez kurnēšanas pieņemt šī soļa sekas, ja tādas iestājas iekāpušas kontroles izskatā;
4) ieraudzīt, ka tas ir pārpildīts, un vai nu izvēlēties vienu no iepriekšminētajos punktos aprakstītajām rīcībām vai palikt ārpusē un gaidīt nākamo, pie reizes, ja pārpildīts transports noteiktā laikā un noteiktā maršrutā ir ikdienišķa parādība, rakstīt vēstules Rīgas Satiksmei un protestēt pret situāciju, aicinot risināt šo problēmu, bet pie uzlikto sodu pārsūdzēšanas ķerties pēc tam, kad vismaz viena vēstule ir nosūtīta.
Nesaprotu sašutumu par situāciju pēc notikušā, kurā tu jau iepriekš zini, ka nevarēsi izpildīt nosacījumus.

Verhovens jau neizdomāja neko principiāli jaunu, vienkārši gāja līdzi laikam.

Šodien akadēmiķim Jānim Stradiņam 80. Tam par godu Mazajā Ģildē visu dienu zinātniska konference. Jubilejas koncerta programmā Emīls Dārziņš pēc Maestro MS un Maestro RP ierosinājuma. Jo jubilāram mīļi un tuvi. Poruks. Aspazija. Auseklis. Tie vārdi, tās domas, tā jēga. Un tas nesalkanais, nebanālais, nelētais necik romantisms. Tik patiesi īsteni latviskais. Bet ne klišejiskais un apkaunojošais. Viesi un konferences dalībnieki lielākoties sirmām galvām. Zinātnes nākotne Latvijā? Latvija Eiropā un pasaulē?
Mirdzi kā zvaigzne tu naksniņā
Ar magoņu lapiņām liegām,
Mirdz tava lil’ju rociņa,
Mirdz līdzīgi ziemeļu sniegam.
Kāds kungs jubilāra gados ar tādu kapteiņa bārdu man solu priekšā. Klusi, bez skaņas pār viņa vaigiem rit asaras. Tās noslauka ar auduma mutautiņu, laulības gredzens kreisajā rokā. Mazliet dreb pleci.
Aizver actiņas un smaidi,
Noliecies pie manas krūts..
Cits sirms vīrs sarkanām acīm un drebošām rokām raugās griestos.
Pauls pieskaras klavierēm.
Divas kundzes ļoti cienījamā vecumā un vienkāršos, vienkāršos pelēkbrūnos kostīmiņos saķer viena otrai roku. Pavasara pali.
Valsts kora veči satricina MĢ logu rūtis:
Pie tēvu zemes dārgās ķeries klāt,
To turi ciet ar visu savu sirdi.
LNB Vilks noņem brilles un slauka acis lakatiņā.
Zemes ilgošanās
Tur kā migla klīst,
Mūžam nebeidzama
Gaismas straume līst.
Mr. President izejot no telpas koncerta beigās pagriežas pret kori un pasaka aizsmakušu paldies. Sarkanās acis ātri aizslēpj un ar adjudantu aizsteidzas.
Mēs.
Latvija.
Arī tāda.
Kā mākoņu dzelme tev acis māj,
Mirdz gaismā tur austoša diena;
Bet tāli nakts teiksmainos kalnus klāj -
Lauzdamās apburtā diena.

pirmā diena darbā
Ja godīgi, nekādu pārsteigumu. Viss, kā parasti. Ir savi secinājumi, bet.. kāda tam visam nozīme? Nekāda! Līdz ar to - necepos.
Pārsteigums bija, ka šodien jau atkal sākas angļu valoda. Tiesa, pēcpusdienā.. Un pēcpusdiena man gan ne pārāk patīk - es nodarbībā bremzēju, negribas domāt ne par kādiem laikiem, ne par kādu teikumu rakstīšanu utt. Būs smagi, bet nav variantu. Grupa tagad ir krietni "pašķīdināta" - daļa mūsējo ir prom, atnākuši no citām grupām. Ir interesanti.
Bet visādi citādi tomēr piesātināta un gana smaga pirmā darba diena bijusi. Tā nav pareizi atsākt darbu pēc atvaļinājuma (no visādu teoriju viedokļa), bet.. nebija jau citu variantu. Gan jau viss būs labi. Tuvojas garās Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienas, gan jau atvilkšu elpu pēc kārtējā skrējiena.

Šogad Japānas imperatora dzimšanas dienas balles nebūs, vai arī mani vienkārši vairs neaicina? Virdžīnij?

Āpāc, decembris izskatās, ka būs ciemiņu mēnesis.
Protams, visi gribēs, lai esmu uztaisījusi kaut ko ļoti gardu. Jātur īkšķi, lai tie ciemošanās brīži sakrīt ar enerģijas uzplūdiem.

Garfield

* * *
es vienā brīdī kļūšu par aukstasinīgu japiju, kas sērfo pāri līķiem, jo cik tad var...
acīmredzot cilvēku intelektuālais potenciāls ir veiksmīgi iznīdēts.

pastaiga pa dzimto pilsātu
Kubaņas cigāri un Astrolōģiskais imidžmeikings

īsumā par aktuālo - jaungada naktī pieņemšu šampi apmaiņā pret eiro monētām (lasi: dabūju savus piecus komplektiņus)

mnja
tas ir z3bras dub3na sindromz, j3bšu vienmēr, kad esi izlēmis pab3igt gadu mi3rīgi, tad visi pi3dāvā darbus un haltūras, akad sēdi uz sausiņi3m un paša ķ3rto foreļu ikriem, tad, biomaķvolk neviens neko.
Šodien 3 darba piedāvājumi un visi vienlīdz iekārojami. Restorāns, IT un galdnieka darbi. Bebrīt, sesk Tu tāds, kur taisnība un ko man darīt?

MAN VAJAG TĀDU KLEITU UZ BONOBO!!!! :
BONOBO - WE COULD



IR MANA SIRDS NOPLOSĪŠANAS
MŪZIKA 2013. KATRU REIZI ACIS KĻŪST
DZIĻAS, TUMSĀ SPĪDĪGAS. CERĪBU UN
ATMIŅU SMAIDS, PROTAMS, ARĪ.

NEZ KĀ TAS BŪS FEBRUĀRĪ RĪGĀ? USNE
NOTEIKTI IES, ES RAUDĀŠU, JO SKATĪŠOS
ATMIŅU FILMIŅU PAR TO, KĀ NOKAVĒJĀM
KONCI ATĒNĀS.

Eye opening II (jūtu pārmaiņu vējus)
Sestdien piedalījos Tesla Model S testa braucienā.
Lielisks auto. Visi tie, kas līdz šim bija ātro Porsche mīļotāji, nebeidza sajūsmināties.
Man gan tāds sajūsmas moments izpalika.
Jo tas šķiet pavisam normāli, ka jebkurš jauna auto pircējs turmāk drīzāk slieksies par labu Teslai nekā kādam no iekšdedzes dzinējiem.
(katrā ziņā jebkurš no tiem, kas jau ir testa braucienā izmēģinājis, ieskaitot mani, lai gan es vispār vērtēju tikai no pasažiera skatpunkta)
Gluži tāpat kā šobrīd jaunu mobilo telefonu pircēji visbiežāk izvēlas viedtālruņus.
Kopš 2009. gada es stāstu, ka elektromobilitāte nav nekādas izplūdušas nākotnes vīzijas.
Te nu tā ir. Un sit pušu pašreizējās tehnoloģijas gandrīz visos parametros.
Pat Formula 1 tagad ir alternatīva- Formula E!

Nākotnes pētniekam (jeb precīzāk būtu teikt pašreizējo trendu un to ietekmes uz nākotni pētniekam) Lars Thomsen visdrīzāk būs taisnība, ka 2016. gadā pārdot auto ar iekšdedzes dzinēju būs pagrūti.

Сова vs M. Zālīte

Stūlbie Ziemassvētki. Tā vietā, lai šodien visu dienu strādātu pie ķirzakām, sāku runāties ar kolēģi par viesnīcas dekorēšanu, nu, un tā visa diena aizgājusi gūglējot svētku dekorācijas.
Nolēmu, ka nākamgad par šo jautājumu jāsāk domāt jau oktobrī, jo vienīgais šodienas rezultāts ir panika. Gribas kaut ko īpašu un interesantu, bet labi vēl, ja pietiks enerģijas tradicionālajai eglei ar nīkulīgu bumbuļu rotājumu.

Un tagad koris. Bweh.

Eye opening I
Peldbrilles man atklāja pilnīgi jaunu pasauli.
Pēkšņi būt zem ūdens vairs nav kā tikt ierautai melnajā caurumā, kura vienīgais mērķīs ir mani iznīcināt.
Pēkšņi var aplūkot citu peldētāju stilbus :)
Un tad jau arī aizmirstas, ka smadzenes bija jāsaskaņo ar plaušām un plaušas ar ektremitātēm.
Peldēt ir patīkami!

Nešpetns Renčihs, metru sēēšpieci, nupat stājās pretim māsiņām ķirsītēm, kāds metrs astoņdesmit katra un mispasaule diadēma. Abas pēc tam aizgāja klačoties konferenčzālē. Skērī šit!

darbs
un tā mēs te visu dienu sēžam un gaidam, kad no meža atvedīs eglīti...
vēl nav... besis

Superjauka diena!! Tāpat kā vakar :)
Mēs vienkārši esam kopā, mēs nepelnam.

tā. uzrakstīju uz līmlapiņas: smaksāt tel rēķinu.

promejot pielīmēšu pie datora ekrāna. nesaprotu tikai, kur uzlīmēt līmlapiņu: neaizmirsti no mitekļa paņemt bankas kodu karti. uz pieres rakstīt nav jēgas, jo tur, kur es īrēju gultasvietu, man spogulis nav pieejams.


nu kāpēc ir tik šausmīgi sarežģīti dzīvot?!...

internetos ceļo apkārt gifka



te lielāka
meitenes komentos uzskata, ka tas ir jautri!

Šīssezonas pirmais jumts notīrīts. Pašā Vecrīgas sirdī, ar skatu uz Doma laukumu un sasodītu skaņu no turienes pat.
Ja mēs konkrēto jumtu tīrītu pirmoreiz, vakar tumsiņā būtu varējuši paraudāt tumšā bēniņu kaktiņā pie beigtiem un dzīviem baložiem, jo uz kores var nokļūt, izņemot mansarda logu. Tad pa to ārā, tad kādus 5 metrus uz augšu pa sniegainu dakstiņu jumtu, kurš ir ja ne avārijas stāvoklī, tad ļoti tuvu tam. Un galīgi ne lēzens.

Situācijā, kur piedrošināšanās punkts sanāk zemāk par kāpēju, krītot teorētiski iespējams glīti satraumēties. Mēdzu iedomāties, cik smalki ir ātrā tempā šļūkt lejā, mēģinot kkur pieķerties, tad tramplīns, un trieciens pret sienu (vai logu) pāris stāvus zemāk.
Pirms daudziem gadiem (gan ne sniegu tīrot) viens biedrs nebija pareizi novērtējis asu skārda malu, kā rezultātā piedzīvoja ciktur metru brīvo kritienu, piezemējoties uz zemāka jumta. Kādu laiku pagulēja slimnīcā un turpināja strādāt. Paveicās.
Ja man kas tāds gadītos, nezinu vai spētu turpināt. Jau tā sajūta, kad virve nedaudz atbrīvojas, ir gana pretīga, lai negribētos ko tādu piedzīvot. Es ļoti visu pieskatu, un, kolīdz tiek konstatēts uzmanības zudums, skaidrs, ka darba diena cauri. Un lai viņi ņerkst, ka vēl jau kādu stundiņu varējāt, tāds smuks laiciņš.

Kāda ir priekšrocība strādāt industriālā rajonā?
Tāda, ka uz darbu atved kvalitatīvus pārtikas produktus - zivis, gaļu, maizi, bulkas. Un blakus ir viena ēdienu bāze un viens tirgus.
Jūtos kā mājas suns (vēlams taksis) darbavietā.

http://en.sommer-sommer.com/braintest/

Man sanāca 72% kreisā, 28% labā, jocīgi. Man likās, ka man ir otrādi.

šogad tiešām gribētos beidzot pieiet radoši tiem svētkiem.
pagājušogad mēs abi naktī apgleznojām krūzes, darinājām ķēmiņus un saiņojām, saiņojām.
man nav nevienas dāvanas, neviena apsveikuma.
varbūt jātaisa radošais pulciņš? ar šķērēm, līmēm, mežģīnēm, papīriem un krāsām. ā, un mandarīniem un karstvīnu, protams.

Common Mistake

Rītdien uz socializējošu pasākumu, kas solās būt gana interesants "The New Social-ism".

Vakar noskatījos Žižeka ideoloģijas gidu. Tā īsti nekādas svaigas idejas nesaskatīju, bet pārdomas ierosinoši un izklaidējoši bija gan. Viņš, kā visi 'lielie vārdi', labi sintezē to, ko citi jau ir iepriekš formulējuši. Un kas var būt ideālāks, kā atsvaidzināt atmiņu, padomāt un izklaidēties vienā rāvienā?!

miega depresija.

wasp_lv ir miris, lai dzīvo bljanna!
Dārgie, biedri!

Jāatzīst, ka cibiņi man pa gadiem kļuvuši sirdij tuvi, tādēļ nodomāju, ka ir laiks attiecības pārnest jaunā - familiārākā līmenī. Būs jums turpmāk mani saukt īstajā vārdā bljanna !

Vienmēr jūsu,
Bļanna Baklažanna

Izrādās bērndārznieki ir staigājoši bioloģiskie ieroči, visa famīlija nolikusies pēc pagājušās nedēļas nogales.

Šodien saule spīžo kā traka - paskatoties uz ezera strēmeli tālumā, acis tek ārā, kā tur viss ņirb.
Rakstu epastus vecajiem cīņubriežiem, lai palīdz izcelt Linkedin gaismā manu 9 gadus ilgo administrēšanas un SAP praksi. Savādāk visi pārāk iespringuši uz manu tulka diplomu un tulkošanas prasmi.

* * *

es no rīta gribēju ierakstīt, cik ļoti cilvēce mani atkal ir sāpinājusi..
un tad notiek daudz labas lietas, bet galvā tikai skan - Еще не вечер! - nelaime neatnāks brēkdama.
ps. man ir labākais darbs pasaulē :)

Galvā tinas muļķīga filma.

Protams, ka reklāma ir sabiedrības samazgas, tēvē klipi iespiež mūs dīvānos un padara par gesburgeriem un tāpēc, latvietis par visu padomā un pieņem tikai racionālos lēmumus un ir ciets kā šlesers šo lēmumu pamatojumā, yo.

Nu ja, ko gribēju teikt: smuks rullītis. Reklāmas rullītis.

66% labā puslode, 34% kreisā
http://en.sommer-sommer.com/braintest/

kaut gan nav godīgi prasīt, "kuru roku", ja viena ir aizņemta ar peli :)

es atkal juutos absoluuti pustuksha, bet kaa lai es zinu vai tas ir iists? jo laiks visu padara neiistu. un kaada noziime un jeega tam, cik mazie dotie mirkliishi ir iisti? VISS kljuust neiists, ar laiku, un vai man taapeec nevajadzeetu buut vienalga? bet cik smaceejoshi taa ir dziivot. shkjiet, ka labaak buutu nedziivot. vai arii dziivot kaa trakajam, domaajot, ka pagaatne un naakotne ir iistas, un ka tagadne tikai taads vienradzis vai puukjis. ak!

es tomēr esmu tāds kontrolfrīks, ka ar visu savu uzmanību pret citu jūtu aizskaršanu, tieši ar kontrolfrīkismu pamanos viens un divi otram trāpīt tai jūtelīgākajā vietā.

Agrāk es līdz galam nesapratu koncepciju 2Pac Šakura daiļradē dziesmai "Letter to my unborn child". Es tā sapratu,ka viņš gatavojas brīdim, kad viņš vairs nebūs, bet bērns dzīvos tālāk.

Tagad, pārlasot dziesmas vārdus, šķiet ka tā arī ir. Bet ja nu tomēr nē?

Bet, nu, Tu jau saprati, dārgo dienenīt, mājienu.

atskats pirmajos teikumos
tik taalu nonaakts, ka darba kostiimaa knapi dveshu un draugi jau saak komenteet. es jau esmu staastiijusi, kaa lokaalais kontingents pie mums izpildaas, neskaitot duuru vicinaashanu? atgriezos atpakalj dziivee, jeb dienas mainjaas. shaadi ir viseertaak skatiities multenes un aizmigt peecballiites snaudinjaa. Chatot ar kati ir iista komeedija! Shodien septinjos vakaraa uz 24 stundaam visi baari ciet. biju malaizijaa, dikti patika, bet 5 dienas ir gauzhaam nepietiekami. Mutee veikts kapitaalais remonts - visas plombes mainaas pret jaunaam. nee, nesanaaks man atraadiit vakardienas chetrarpus stundu veikumu. taads deizgan bezjeedziigs laiks shobriid. francisks viikends kamieljzemes adzhmaanaa, kur pilns ar krievu un vaacu tuuristiem. Vakar taa noballeejaam ar kati!

p.s. es nekad veel sho nebiju dariijusi, bet izlasot neoplazmas variantu, man arii sagribeejaas participeet masu gadu apskatos :)

arhitektūras eksperts ierunājās (tb. es). esmu ļoti vīlusies, ka dzīvojamais nams, kas top skārņu ielā 11, ir uzbūvējies augstāks par 2-3 stāvu. vai tamdēļ mūsu senčusenči doma laukuma un citu - tagadējo - laukumu apbūvi brucināja nost, lai pus gadsimtu vēlāk to visu atkal aizbūvētu nafig ciet? tas pats ar ielu stūriem, kas savlaik ieplānoti neapbūvēti, lai acij ir kur atpūsties, dibinu kādā skvēriņā nolikt atpūtināties, abet tagad viss aizkakāts ar stikla būrīšiem - šmaksimām un šrimi. arī vecrīgā tagad skats i uz pētera, i uz bijušo jura baznīcu aizsegts, proporcijas visvēsturiskākajā epicentrā izčakarētas.
es varētu kā tāda veca ragana kratīt līku pirkstu un pareģot, ka tas viss dēļ tiem kompjūteriem. Redz, briesmīgais dzīvojamais klucis Kungu-Mārstaļu/kalēju ielā izskatās tīri tā neko, kad ievērtē papīra projektu. Tajā brīdī arī manu ledus dūrē sažņaugto sirdi atlaida, ka, ēēē, bet uz papīra tā izskatās pat tīri lōgiska - ritmiņš sasaucas tur, taisnītes un paralēlītes šur. abet uz vietas! UZ VIETAS! aizejiet un fakin uz vietas paskataities, cik svešķermeniski tas klucis tur stāv un vēl joprojām nav apdzīvojies. Varu saderēt, ka skārņu 11 muciņa ir tāds pats kompļūtera (de)ģenerēts nams, kura apdare jauki saspēlēsies ar Jāņa baznīcas ziemeļu gotikas frontonu un agrīnās renesasnes apsīdas daļu, Pēterbaznīcas oktagonālās apsīdas ritmiem, bet sitmannost, 2-3 stāvi dabā izskatījās daudz proporcionālāk un harmoniskāk, nekā tagadējie 5...

šodien esmu saņēmis paaugstinājumu, līdz ar ko turpmāk, lūdzu: morloku karalis-pētnieks. kā arī, vairāk vai mazāk noslēdzis savas attiecības ar Eiropas Savienības asinsnaudas, tpu, gejunaudas... ē, jūdas geju grašu maksātājiem-mazo tautu apspiedējiem, tā. vēl viena summiņa jāsaņem, un tad varēšu beidzot teikt Visu Patiesību.

Izstāšanās no valsts
Vai pastāv un vai/kur ir pieejama kaut cik kvalitatīva informācija no "lietotāja" jeb praktiskās puses (ne tik daudz no iekšienes, t.i., valsts statūtu (t.s. "likuma") perspektīvas) par atteikšanos no Latvijas Republikas pilsonības (un no saistībām ar attiecīgo korporāciju)?
Būtu derīgi palasīt citu cilvēku pieredzi un teoriju par korporāciju "pilsonis" tieši Latvijā (par Ziemeļameriku infas pietiek).

Man citreiz gribaas aizveert acis un vienkaarsji nebuut. Tiesji tik drausmiigi banaali bet izlikties ka probleemu nav ka vientuliiba mani neplosa taa kaa ventilators jo man ir lieliski izdevies radiit dziivesprieciiga cilveeka iespaidu jo es tacju tik viegli dibinu draudziibas un daudz smejos un jokojos bet ieksjaa ir elle ieksjaa ir melna pretiiga tumsa kuraa es kriitu un kriitu un gribu pamosties buut kaut kas cits un taas reizes kad kaads cilveeks vai notikums ir piesuucinaajis kaadu ielu vai diivaanu vai kaapnjutelpu ar atminjaam par sevi es raudu un prasu lai man dod ETERNAL SUNSHINE OF THE SPOTLESS MIND

.
es negribu šito murgaino asap darbu, kas ir paralēli citam asap darbam, es gribu gulēt burbuļvannā un dzert šampanieti!

bet vispār varētu padomāt, ka visai cibai ir trausls miegs.

Diez, ko tādu varētu izdarīt, lai izvēdinātu mazliet galvu.

Vislabāk man patika, ka šonakt sapnī redzēju Aleksandru (ekstrasensu, kuru mīlu). Mēs ar vēl dažiem citiem cilvēkiem staigājām pa pilsētu, kurā bija visādas sirreālas ainiņas. Vienubrīd starp visiem sākās saruna par dzīvniekiem, un Aleksandrs teica, ka viņam mājās esot anglikāņu (vai kāds cits vārds, kas tam līdzīgs) taksīte. Tad pelnufeja mani pasauca maliņā, lai paustu savas bažas par manu iemīlēšanos, bet es tikai smaidīju un smīkņāju un teicu, ka tas taču nav nopietni un ka viņa jau arī nav labākais piemērs, no kā mācīties nekrist sajūsmā par cilvēkiem. :D Pie visa tā bijām arī mazā veikaliņā nopirkt kādu alkoholu, un tur bija tāds kā meloņu sulas dzēriens, viegli uzrūdzis, tāds svaigs pēc garšas - nezinu, kā turpmāk dzeršu citus alkoholus pēc kaut kā tik laba.

beidzot! tagad fingers crossed, ka puika parakstiis liigumu un piekritiis gan algai, gan benefitiem. un tad man sirds buus mieriiga, jo buus total 2 night managers uz atveershanas briidi.

Nr.142 piezīme
Principā viens ir skaidrs, es galīgi neesmu ierēdņa tipa cilvēks, kas rātni sēž kabinetā un vēl rātnāk visu dienu klabina datortaustiņus. Es ļoti rātni pusdienu telefonā lādēju visādus app' us un palēnām sāku nervozēt  par to, ka neko nedaru (un tagad man uznāca sentiments par vasaru, odiem, jūru, kūpinātām zivīm, agro celšanos, kurināšanu, garšīgajām pusdienām, kolēģu rīta sīpolelpām, dolbīšanu, neiecietību, bet tā visa man šobrīd pietrūkst ļoti, ļoti).

Dzīvokļbriedis "patīkami" pārsteidza. Izrādās, saimniecei pirmā dzirdēšana par veļas mašīnas problēmām, lai gan viņš nosolījās pie īres maksāšanas viņai apstātīt situāciju un vēlāk, kad pārjautāju, vai ir to izdarījis, atbildēja, ka jā, esot pateicis un viņa esot ieteikusi sazināties ar kaut kādu santehniķu avārijas brigādi. Saimniece bija maigi sakot uz pakaļas. Tagad gaidu, kad remontētāji pārbaudīs kaut kādu bloku un cerēšu, ka tas atrisinās visas bēdas, lai varu doties atpakaļ uz darbu. Esmu dusmīga un mazliet atvieglota vienlaicīgi.

Divas. Otrā.

Nepagāja ne pieci gadi, līdz "Divas bezgalības" ieņēmušas pelnīto cienījamo apveidu. Vai arī pagāja? Īstenībā sanāk visi piecarpus, ja cītīgi skaita no rakstīšanas sākuma..

Mēs laimīgi dzīvojam savos laukos, Linda ir iejutusies vietējā skoliņā un dabūjusi kaudzi draugu, viņas meita ir iejutusies vietējā bērnudārzā. Cilvēki šeit ir ļoti jauki. Varakļānos viņa netika par mūzikas pasniedzēju, kā viņa vēlāk uzzināja, dēļ savas "sektas". Varakļāni ir miests, kur ir ļoti svarīgi, ko par tevi padomās. Un Mārtiņš, kurš ir ļoti jauks un foršs cilvēks, arī tiek it kā izraidīts no komūnas, jo kādreiz viņš esot dzēris un tad viņam bija kristīga grupiņa ("sekta"). Labi, ka mēs vairs neesam tajos debilajos Varakļānos. Es katru dienu zāģēju, cērtu u.c., mīlu savu sievu un esmu ļoti laimīgs. Bet vispār es esmu laimīgs, jo decembrī sāksies Jaunais Laikmets. Es teicu, ka novembrī un nekas it kā "nenotika", bet patiesībā notika - novembrī Rothčaildi (viena no galvenajām dinastijām, kas kontrolēja pasauli Vecajā Laikmetā) ir sākuši vest sarunas par padošanos un jaunās finanšu sistēmas ieviešanu. Cilvēks parastais par to visu visdrīzāk uzzinās decembrī, vismaz decembrim ir tāda astro karte, par kuru astrologs izteicās, ka viņam šķita, ka tādas iespējamas tikai pasakās. Decembra kulminācija ir pilnmēness (17. datums). Jaunajā Laikmetā mēs vairs nefokusēsimies uz izdzīvošanu, bet uz prieku un radīšanu. Tas ir mans laikmets, man ir tāda sajūta, it kā kad filmās kaut kāds sliktais visu laiku terorizē labo un beigās kaut kādā brīnumainā veidā labajam izdodas gūt virsroku un atriebties. Man tagad ir līdzīga sajūta, tikai vēl 10 reizes spēcīgāk. Jaunais Laikmets ir tas, kāpēc es šeit atnācu. Mēs drīz būsim brīvi, vairs nekādu tirānu, vairs nekādas sistēmas un visa tā sviesta, kur mēs bijām iestrēguši pēdējos tūkstošus gadu.

sliedes kost ir nogurdinoši, ne pārāk garšīgi, bet tas viss pupu mizas. izšķiroša ir pašiedvesma un ticība hapīendam. kad tā izbeigusies, nekā nevar pasākt, tikai sēdi kā tāds trusītis starmešu gaismā un baidies. nekas nevedas un neiet no rokas
un tad 20 minūšu laikā nokārto divus kloākvijus un šķiet, ka tomēr izdosies. vismaz cerība atkal kā tāds fēnikss no pelniem..

vienas no tām melnajām apenēm
šis bija viens sūdains gads, urrā uz to, ka beidzot izbeidzies!! tā afrikāņu dieviete, ar kuru universitātē drusku iedraudzējos, man vēl dažreiz uzraksta. pagājušo5dien man izbeidzās darbs. bet nav nemaz arī tik slikti, kad ir tāds mazais miests, kur atbraukt šad un tad un atgriezties tīneidžerībā. par kaktuālo - darba sakarā rīkojām jēzus pasākumus, nu tur itāļu baznīcai pārķī, kardināli, mācītāji un bīskapi sabraukuši rakstītām kamanām. pagājušo5dien atkal bija svarīgs darba pasākums, valsts X prezidenta vizīte. esmu laimīgi atkļuvusi līdz latvijai baudīt ekspresatvaļinājumu t.i. kārtot jaunu pasi u.c. viskādas formālas un mazāk formālas lietas. nēnu, vakars izdevies - vakarnakt ar brittany un zin aizgājām iemalkot pa glāzei un paskatīties stand-up'u brixtōnā. viendien pēc darba rušinos pa saviem apartamentiem, kad ierodas dzīvokļa saimnieks ar kādu tumšādainu jauno cilvēku un stāda viņu priekšā kā mūsu apkopēju. vienvakar izgājām no maniem apartamentiem un tur ap stūri sēdēja viens pūkains mincītis. i was told londōna ir ļoti liela pilsēta. vakardien meklēju rokā, ķēru un grābu taluonu uz romu.

par šo gadu man komentāru nava - tik raibs, ka ar prastu patīk/nepatīk cauri neizsprukt.

Objekts
Savāds objekts Saules sistēmā. Kļūst redzams tikai Saules uzliesmojumu laikā. Tāds agrāk nav manīts. Varbūt optisks defekts aparatūrā, bet varbūt... pamatīgi liels katrā ziņā..
http://www.youtube.com/watch?v=Bpnb-ILXgm8

Šodien ieskaitē paprasīja uztaisīt tā saucamo dūmu detektoru.
Ir Infrasarkano staru diode(IR_LED) un fotodiode, kuras viena otrai pretīm ir novietotas. Uz IR_LED ir patstāvīgs spriegums, kuru raida uz fotodiodi. Kamēr fotodiode uztver signālu, tikmēr viss kartībā līdz brīdim, kad viens ļauns rūķītis pieliek roku priekšā un signāls vairs nepienāk.

Uzdevums sekojošs
1. Signāla iztrūkuma gadijumā shēmai jāpalaiž viena gaismas diodīte, kura vienkārši periodiski mirgo.
2. Tajā pašā stāvoklī jāspēj iedegt kaut kādas četras diodītes, kurām ir patstāvīgi jāspīd.
3. Bonusā vēl kaut kādam skaļrunim jābūt, kurš nežēlīgi augstas frekfences tonīti laiž caur sevi. (Nu tā, lai cauri kauliem iet)

Nedaudz laiciņš pagāja, līdz tiku pie skaidrības par to, kas ir īsti nepieciešams lai kas tāds darbotos.

Pārējiem kolēģiem kārtu vienkāršāki uzdevumi tika iedalīti, piemēram - Ir mazā spuldzīte, kuru vajag dabūt tādā stāvoklī, lai pēc barošanas sprieguma atslēgšanas, spuldzīte spētu degt vēl 60 sekundes.
vai arī ķēdes pārtraukuma gadijumā jāieslēdzas gaismiņu pārim un tādā garā.

es varētu
sev strikti noteikt 22.00 iet gulēt. Tad es nemostos tikai tagad un būtu normālas dienas sajūta varbūt.

Skaidrs, ka gribu padarīt savu dzīvi labāku. Lai gan šomēnes rēķinu bijis vairāk kā dibuā spalvu, man brīnumainā kārtā ir nauda. Jauki. Tāpēc šodien ar kolēģiem uz ZS tirdziņu, piektdien pie M. un pirmdien lielā diena, kurai cītīgi meditēju. Zinu, ka savas patiesās izjūtas drīkstu atzīt tikai sev

http://youtu.be/4I60ZHdx5Og

Pusdienlaikā biju pie šuvējas, atskrēju mājās paēst. Piedzēros. Tagad atkal uz darbu, fak!

Es šajā dzīvoklī jūtos tik stabili, kā skvotā. Mums šeit ir bijis bezapkures periods, bezūdens periods, darvas periods, staigājošā tualetes poda periods un kas tik vēl ne.

Man ir aizdomas, ka indiešu veikaliņā pirktā enerģijas tēja nav nekas cits kā jasmīnu zaļā. Bet vienreiz dzīvē jau var atļauties.
Lažojos. Lai nebūtu daudz jādomā, esejas rakstu par personīgo pieredzi. Ziemassvētku sajūtas izjauc visu darba dunu. Prātā tik balles dekorācijas un kleitas.
Bet es apsolu sev ļoti, ļoti mēģināt izdarīt līdz nākamnedēļai mājasdarbu. Tas man var uzlabot dzīvi ilgtermiņā.

zobi atgriežas
Pilnīgs sviests. Nevar aiziet gulēt jau otro dienu, iepriekš bija mazliet grūti, tagad jau totāli :/ un rokās paņemot bļauj konkrēti. Iemigšana uz stundu. Tas TĀ nogurdina! Ļoti.

Šovakar sanāk izskriet līdz centram.
Es taču tur vairs neko nezinu — ne modīgākos tikumus, ne ko. Tādēļ tagad grūtsirdīgi prātoju — mēģināt pēc biznesiem ar kādu socializēties nepiespiestās gaisotnēs, vai mīļā miera labad nesmelt iespaidus un klusi pazust kā nebijušam.

Ziemas(svētku) kartiņas
Kur šogad var nopirkt gaumīgas (bez spīdumiem, bez eglīšu bumbuļiem) kartiņas par ziemas(svētku) tēmu?
Vēlams Barona/Matīsa krustojuma tuvumā, vai kur ērti piebraukt ar 6. tramvaju. Vai arī internetā pasūtāmas.

Epastiņi
Man ļoti patīk rakstīt epastiņus visādās valodās. Tas bija tas, kā man pēdējā laikā nedaudz pietrūka.
Es gribu tādu darbu, kurā visu dienu var rakstīt epastiņus. Formālus epastiņus, neformālus epastiņus, formāli indīgus epastiņus, formāli vai neformāli iedrošinošus epastiņus, epastiņus priekšniekiem, epastiņus klientiem, epastiņus kolēģiem, epastiņus piegādātājiem vai darbiniekiem, epastiņus, kuros es izliekos gudrāka, nekā esmu, epastiņus, kuros ieplešu acis un izliekos neko nezinām, epastiņus, epastiņus..., ak un vēl man patīk pamācīt citus un koordinēt un uzraudzīt, ja vien cilvēki nav pārāk riebīgi un konfliktīvi, pamācīt un neļaut darbiņā nekad atslābt vai skatīties internetus. Epastiņi! :D

Nav tik svarīgs laiks laikam. Svarīgs ir piepildītais laiks.

card 1 symbolizes the first partner’s emotional needs in the love relationship:
Eight of Coins


Past Card
Coins symbolize the best the world can offer us. In The Lover’s Path Tarot, the suit of coins are associated with Danae and Zeus, represented upon Fortune (X), the eleventh of the twenty-two major arcana cards. The myth of Danae was considered during the Italian Renaissance to be a metaphor for the courtesan, a woman, much like a geisha, who was able to create her own independent fortune by accepting coin for conversation and affection. Danae’s journey, as she grows from an innocent princess to the wealthy respected mother of a hero, depicts the power of the suit of coins to transform lives.

MEANING:
Creative work. Fair payment for hard work. Meeting deadlines. Developing talents for the marketplace. The appearance of this card in a reading for an artist or craftsperson is an affirmation of skill and talent.

card 2 symbolizes the second partner’s emotional needs:
King of Cups


Present Card
In The Lover’s Path Tarot, the suit of cups represents the path of emotion. It is associated with Tristan and Isolde, represented upon Desire (VII), the eighth of the twenty-two major arcana cards. The story of Tristan and Isolde presents a heady example of lives ruled by extreme emotions such as love, desire, sorrow, yearning, and anger.

King Mark, husband of Isolde and liege to Tristan, symbolizes the King of Cups. Though the King of Cups has been battered by his feelings, he is all the wiser for them. His experiences, good and difficult, grant him a quiet mastery. Introspective in nature, the King of Cups expresses himself best through the medium of relationships and artistry. He acts as a supportive mentor to those who would follow their creative dreams, offering practical suggestions culled from years of experience.

MEANING:
Ability to live up to ideals and dreams. Combining artistic integrity with the needs of the marketplace. Emotional maturity and integrity. Someone who symbolizes these forces.

card 3 represents the first partner’s way of actively creating transformation in the relationship:
Wisdom


Future Card
LOVERS:
Shahrazade and Shahriyar
Over the course of a thousand and one nights, Shahrazade, the wise bride of King Shahriyar tells many compelling stories. Shahrazade’s wisdom won the king’s love and trust. In doing so, she saved her life, as well as those of her fellow women of the kingdom.

MEANINGS:
Using wisdom to transform a difficult situation for the better. Translating book knowledge into awareness. A teacher who will share with you what you are seeking, or perhaps you are that teacher. Wisdom gained in a graceful manner.

card 4 represents the second partner’s way of creating transformation:
Triumph


overview Card
LOVERS:
Ariadne and Dionysus

Princess Ariadne helped Theseus slay the Minotaur by teaching him to use a golden thread as a path within the labyrinth where the Minotaur lived. Ariadne thought they would live together forever, but Theseus abandoned her upon the island of Naxos. Bereft as she was, Ariadne did not know she was fated for a greater love: Dionysus, god of divine intoxication. He loved Ariadne for her passionate bravery and loyalty. Now a goddess by marriage, she went on to live in blissful triumph with her immortal husband.

MEANINGS:
Experiencing connection with the universe, the source which nurtures us all. A sense of expansion and hope. Travel and communications. Career expansions. Hope.

card 5 represents the first partner’s intellectual needs and communication style when it comes to love:
Princess of Arrows


overview Card
In The Lover’s Path Tarot, the suit of arrows is associated with Cupid and Psyche, represented upon Awakening (XIX), the twentieth of the twenty-two major arcana cards. The myth of Cupid and Psyche depicts how love grants wisdom. Love changes us, just as Cupid’s magical arrows change all who are struck by them. They prick our consciousness into awakening.

Psyche, the beloved of Cupid, represents the Princess of Arrows. Before she could be reunited with Cupid, Psyche needed to gain wisdom, represented by the tasks set to her by Venus. Similarly, the Princess of Arrows desperately seeks wisdom. As she travels to and fro in search of it, this young woman shares what news she has gathered with others, hoping the more knowledge she shares, the more she will gain.In time she will gain the maturity and education she seeks. For now, her strongest talent is for spreading ideas and concepts about the world, similar to the way a butterfly pollinates flowers so they may bloom. The Princess of Arrows is a welcome friend to those who wield ideas for a living.

MEANING:
News that brings sense to a situation. Messages, communications, often written. The ability to create influence, bring understanding, using the power of the word. Someone who personifies this role.

card 6 represents the second partner’s intellectual needs and communication style:
Five of Arrows


overview Card
In The Lover’s Path Tarot, the suit of arrows is associated with Cupid and Psyche, represented upon Awakening (XIX), the twentieth of the twenty-two major arcana cards. The myth of Cupid and Psyche depicts how love grants wisdom. Love changes us, just as Cupid’s magical arrows change all who are struck by them. They prick our consciousness into awakening.

MEANING:
“Arming” oneself just in case of attack. Lack of trust. Possible defeat, or feelings of defeat. Discomfort or struggle with a situation. Need for self-protection.

card 7 represents the first partner’s sensual and romantic needs in the relationship:
Prince of Staves


overview Card
In The Lover’s Path Tarot, the suit of staves is associated with Brunnhilde and Siegfried, represented upon Strength (VIII), the ninth of the twenty-two major arcana cards. The story of Brunnhilde and Siegfried shows how the force of love can spur us to great deeds, making us strong where we were once weak.

Siegfried, the conquering hero, represents the Prince of Staves, a young man filled with passion and strength. Lacking fear, Siegfried valiantly woke Brunnhilde from her enchanted sleep. The Prince of Staves’ stalwart character offers an example of integrity that will not buckle under pressure. Unafraid to use his stave for protection, this young man carries within himself the knowledge necessary to take action without fear.

MEANING:
Energy, integrity, and creativity. Initiative. New ideas or ventures that must be acted upon immediately. A person who inspires others to live this mission.


card 8 represents the second partner’s sensual and romantic needs:
King of Arrows


overview Card
In The Lover’s Path Tarot, the suit of arrows is associated with Cupid and Psyche, represented upon Awakening (XIX), the twentieth of the twenty-two major arcana cards. The myth of Cupid and Psyche depicts how love grants wisdom. Love changes us, just as Cupid’s magical arrows change all who are struck by them. They prick our consciousness into awakening.

Adonis, the only man capable of breaking Venus’s heart, represents the King of Arrows. Adonis was taken from Venus when a boar attacked him in the forest, gouging his heart. To ease her pain, she sprinkled his blood upon the earth, thus creating the anemone. From his throne set high in the clouds, the King of Swords is able to view any situation with clarity and detachment. He will not allow his feelings to get in the way of truly seeing things as they are. A brilliant force of intellect which must be admired and honored, the King of Arrows is the expert to consult when a judgment must be made. He represents the high standards we must meet to truly see our lives as they are.

MEANING:
Calm authority and integrity. A helpful older man who won’t sugarcoat words to protect feelings. Incisive intellect. High values that demand hard work.

card 9 is a summation of the emotional issues faced within the love relationship:
King of Coins


overview Card
Coins symbolize the best the world can offer us. In The Lover’s Path Tarot, the suit of coins are associated with Danae and Zeus, represented upon Fortune (X), the eleventh of the twenty-two major arcana cards. The myth of Danae was considered during the Italian Renaissance to be a metaphor for the courtesan, a woman, much like a geisha, who was able to create her own independent fortune by accepting coin for conversation and affection. Danae’s journey, as she grows from an innocent princess to the wealthy respected mother of a hero, depicts the power of the suit of coins to transform lives.

Zeus, lover of Danae and husband to Hera, represents the powerful King of Coins. Honored as the supreme ruler upon Mount Olympus, Zeus was often beseeched by humans to judge their affairs and create peace. As the pragmatic King of Coins, he has the gift to manifest the best that the physical world can offer. Persistent and hardworking, the King of Coins is able to concretely create prosperity in whatever form he chooses: real estate, wealth, business success. His practical wisdom invites us to create wealth for ourselves, so we can take advantage of the bounty offered us by the material world.

MEANING:
The forces of worldly prosperity. The ability to create wealth. Real estate transactions. Investments—money or emotional. Steadfastness. Someone who personifies these forces.

card 10 is a summation of the goals set and attained within the love relationship:
Three of Cups


overview Card
In The Lover’s Path Tarot, the suit of cups represents the path of emotion. It is associated with Tristan and Isolde, represented upon Desire (VII), the eighth of the twenty-two major arcana cards. The story of Tristan and Isolde presents a heady example of lives ruled by extreme emotions such as love, desire, sorrow, yearning, and anger.

MEANING:
Great satisfaction. A reason to celebrate. Peace between family generations. A celebration involving women. Possibly a wedding feast.

card 11 reveals the wisdom you gain by loving each other in this relationship:
Four of Arrows


overview Card
In The Lover’s Path Tarot, the suit of arrows is associated with Cupid and Psyche, represented upon Awakening (XIX), the twentieth of the twenty-two major arcana cards. The myth of Cupid and Psyche depicts how love grants wisdom. Love changes us, just as Cupid’s magical arrows change all who are struck by them. They prick our consciousness into awakening.

MEANING:
Introspection. Need for time to heal or rest. Detachment from the everyday world to regain balance. Recuperation from illness.

card 12 shows how you please each other, ways you can invite joy into your romantic life:
Four of Coins


overview Card
Coins symbolize the best the world can offer us. In The Lover’s Path Tarot, the suit of coins are associated with Danae and Zeus, represented upon Fortune (X), the eleventh of the twenty-two major arcana cards. The myth of Danae was considered during the Italian Renaissance to be a metaphor for the courtesan, a woman, much like a geisha, who was able to create her own independent fortune by accepting coin for conversation and affection. Danae’s journey, as she grows from an innocent princess to the wealthy respected mother of a hero, depicts the power of the suit of coins to transform lives.

MEANING:
Wealth and prosperity. Stability of material forces in one’s life. Holding onto worldly goods. Self-satisfaction.

card 13 suggests an overall theme for the love relationship, and how it transforms you for better or worse:

overview Card

DELFI. Magone Burka saimnieku šovā ieņēmusi mazuli.

Nav nekā jauna šaipus visuma.
Viena no interesantākajām nodarbēm uzreiz pēc makroekonomikas ir sinoptika. Lasu laika ziņas un kaut ko nesaprotu.

Piemēram, vakar sešos no rīta parādījās ziņa, ka pirmdien(tā ir tā pati vakardiena) Latvijā valdīs slapdranķis. Nu, nezinu. Var jau būt, ka dzīvoju kaut kur citur vai par slapdranķi bija nosaukts Valdis Dombrovskis, manuprāt, vakar nekāds slapdranķis nevaldīja.

Pēc pusotras stundas jau lasu - sinoptiķi(kauns Matejam, Markam un Lūkam) ziņo, ka otrdienas rītā gaisa temperatūra vietām būs zemāka par -10 grādiem. Klasiskais paziņojums, šis "vietām būs zemāka par kaut ko tur" un taisnība vien ir, šodien var lasīt, ka "zemākā gaisa temperatūra Latvijā reģistrēta Bauskā, Garkalnē un Skrīveros, kur gaisa temperatūra zem skaidrām debesīm pazeminājusies līdz -14..-15 grādiem". Rēzeknē tajā paša laikā ir bijis -5C, bet Pāvilostā +2C.

No vienas puses, protams, laika prognozes nav ne ar ko sliktākas par ziņu "Džiliana Andersone pozē kaila ar zuti", informatīvais slogs ir pilnīgi vienāds un praktiskā pielietojamība šīm zināšanām identiska, taču, tiešām nesaprotu, nevar tie sinoptiķi vienreiz pateikt "džeki, liekaties ka mierā, to, kāds rīt vai pat šodien būs laiks, zin tik dieviņš/tētiņš un pat viņš ne vienmēr"? Viņiem pašiem, nez, nav drusku neērti tā dzīvot?

vadoties pēc anekdotes par laimestu un loterejas biļeti, šad un tad piedalos dažādās akcijās.
protams gan, pārsvarā, ja lai to izdarītu, nav jāpērk kaut kas, ko savādāk nepirktu.
tikko noslēdzās greenfiled akcija, kurā es neko nevinnēju. toties nopirku 23 tējas paciņas. nu ok, pirku es tās veikalos, kur tobrīd bija atlaide un noteikti to tēju arī izdzeršu. still. varēja vismaz planšeti iedot..

Ameizing šit
Pizģec, cik eleganti šitā eiro ieviešana viņiem sanāk. Zināt, kur Latvijas Pasts piedāvā sākumkomplektus valmieriešiem? Brenguļos. No shit.

Manuprāt, katram ar rakstniecību saistītam cilvēkam būtu svētīgi uzrakstīt savu latviešu literatūras vēstures versiju, fiksēt savas personiskās attiecības ar literatūru. Tad patiesi varētu runāt par literatūras vēstures apcerēšanu kā par dialoģisku procesu (..)

(Guntis Berelis "Latviešu literatūras vēsture")

mana izpratne par feminismu
When you forget all your dualistic ideas, everything becomes your teacher and everything can be the object of worship. All dualistic relationships drop away. There is no distinction between heaven and earth, man and woman, teacher and disciple. Sometimes a man bows to a woman, sometimes a woman bows to a man. Sometimes the disciple bows to a master, sometimes the master bows to disciple. A master who cannot bow to his disciple, cannot bow to Buddha. Sometimes we may bow to cats and dogs.

Sabiedriskajā transportā nekad neesmu braukusi bez biļetes, bet iedomājos, cik jauki būtu, ja visi vienotos un brauktu bez biļetēm. Cik smuks protests pret RD (Ušakovs šobrīd ir kapitāldaļu turētājs Rīgas Satiksmē) un RS negausību! Un tad ņemtu uz izsēdinātu visus simts ārā, piemēram. Varbūt pat bbc parādītu :)

Rotavīruss aizrotējis

Gravity (2013)

kafija un darbi, kafija un darbi. visu izvilkt palīdz kaut kāds mistisks šīs ziemas uz-nerviem-nekrītošums un apziņa par labiem vakariem un labiem rītiem. viss pārējais ir tāda iepelēka konfeti zapte pa manas dzīves seju.

Manā seklajā viensētā pat kaķu un suņu adopcijas vēstules reti ieklīst, par invalīdu tirdziņiem nerunājot.
Bet šorīt saņēmu vēstuli no Norvēģijas. par buzinesu. sadarbību vēloties. ne-spams.
tas, kas mulsina un dara uzmanīgu - vēstulē gandrīz visi You ir rakstīti ar lielo burtu, neatkarīgi no atrašanās vietas teikumā.
Viņu valodā arī ir latviskā tradīcija Jūs rakstīt ar lielo burtu?

kad es nomirstu, es ļoti gribētu, lai momentā pazūd lielākā daļa liecību, ka esmu eksistējusi. sociālie tīkli- paši par sevi, bet man laikam gribētos arī, lai sadeg manas mantas, neviens dievdēļ neizdomā likt piemiņas plāksni un tamlīdzīgi.

uz šīs jestrās nots- kāds nezina iedarbīgas, patiešām iedarbīgas bezrecepšu palīdzgulētzāles? es saprotu, ka bezrecepšu un iedarbīgs ir antonīmi, bet varbūt tomēr.

trankvilizatori ir mīļumiņi. izslēdz uz visu nakti, nekādu sapņu, nekādu modinātāju, nekas tevi nedabūs pie dzīvības līdz daudzparvēlu.

taču no rīta nav sajūta, ka esmu izgulējusies. sajūta ir tāda, kā, ja pirms miega izdzertu pudeli šņabja. guļ kā nosists, bet pamostas arī kā nosists.

dabisks aromatizētājs vai dabīgs aromatizētājs?

es saku dabīgs, tehnoloģe - ka MK noteikumos ir dabisks. tāds mums kašķis

Topogrāfiskais idiotisms....
Kur atrodas S.Eizenšteina(Biķernieku) iela? Wtf???

.
ik pa brīdim jkungs man kādu dziesmu pielipina, viņam tas lieliski izdodas :) šodien uz repeat klausos Audience Killers - Two Bare Feet. tiešām neizklausījās pēc lv ražojuma, bet ir. un labs. 

Labi izgulējos.
Tikai darbu gan sanāca nogulēt, bet ko nu par to.
Ir gaišāk un patīkamāk.

Pa svešiem žurnāliem bradājot, pamanīju Bārbalas iemesto linku: http://www.neemantools.com/en/products/kitchen-knives

Lūk, to es saprotu, tas ir mārketings. Redziet, man virtuvē ir tieši trīs naži, kurus es jau saņēmu komplektā ar virtuvi, un, visticamāk, viņi turpat arī paliks nākamajiem dzīvokļa iemītniekiem. Ieguldīt jebkādus līdzekļus nažos (vai jebkādos virtuves piederumos) pašlaik ne tuvu nav mana prioritāte.
Bet. Raugoties uz šiem asmenīšiem, es nepadomāju "akdies, lai es kādreiz tērētu tādu naudu par nažiem", tā vietā es padomāju "ak vai, kā es gribētu varēt tos atļauties". Un tas nav tāpēc, ka viņi ir dārgi vai stilīgi, tas ir tāpēc, ka par kvalitatīvām lietām man nav žēl tērēt naudu. Par visādiem štruntiem gan, lai arī cik lēti viņi nebūtu.

Tāpēc patīkami pārsteidz, ka Neeemantools, izrādās, atrodas Amatas novadā. Sākumā no tiesas padomāju, ka tas ir kāds britu vai holandiešu brends since 1864. I like.

Perikolas dziesma
Tu neesi skaists, nedz arī bagāts
Un prāta vispār nava tev necik
Āksts gatavais, par kuru visi ierēc,
Tu izskaties nudien kā pintiķis.

Talants - tā jau cita lieta
Un talanta tev arī stipri maz
No visa, ko vajag, lai patiktu,
Tev nav gandrīz nekā, bet tik un tā
Es tevi dievinu, tu bandīt,
Es atzīstos - es tevi dievinu
Un nevaru bez šīs mīlas dzīvot es..

( oriģināls )

rigas satiksmes sods
labdien!

tie, kuri no riigas satiksmes atraavushies soda kviiti par braukshanu bez biljetes, juus kaadu atgaadinaajumu par nepiecieshamiibu veikt apmaksu arii sanjeemaat?

man apmeeram pirms diviem meeneshiem izrakstiija 5 lvl sodu, iebaazu kviiti atvilktnee un liidz shim briidim veiksmiigi par to aizmirsu. nav bijushi nekaadi atgaadinaajumu un draudu zinjojumi, varu pienjemt, ka vinji liksies mieraa? vai arii steigshus apmaksaat, kameer veel mani savaakt nav ieradushies viiri maskaas?

ielīdu feikgļukā un sasmējos:

Programmā: Velnišķais galops jeb kankāns, Iešvilpusī Anniņa un
Perikolas dziesma, kuru viņa dzied, vilkdamās mājā ar pārlietu mūli

Got them!
Samainīju Latvijas bankā. Nu smuki jau, tādi jauni un spīdīgi, lai gan tik daiļi kā lati visviens nav un nebūs.

Bet kas tas par fenomenu - es aizgāju gulēt tik izmisusi un nelaimīga un pamodos priecīga, ar sajūtu, ka kaut kas ir jādara (protams, piecelties gan bija ļoti grūti). Bet vai tad tas nav briesmīgi un negodīgi? Man brīžiem liekas, ka es ienīstu gan sevi, gan visu pasauli, un ka es nemūžam nespēšu atrisināt visas savas problēmas, un tas viss arī nekur nepazūd, jo, jā, tiešām, citējot atvainošanos "man nav īpaši viegli", bet tam visam cauri ir kāda cita, pavisam jauna sajūta, kādu, man šķiet, es nevienā citā dzīves posmā neesmu pazinusi, vismaz ne ilgstošāk par pāris stundām - es esmu priecīga un man gribas kaut ko darīt, man gribas dzīvot. Nespēju beigt par to brīnīties. Man šķiet, ka es pat bērnībā tā nejutos.

pirms pāris gadiem

- vai Jums čeku vajadzēs? - pārdevēja vaicāja, kamēr stūķēju galvā jauniepirkto cepurīti
- nē, paldies, es to tik un tā pazaudēšu
Un pazaudēju arī - jau pēc 3 stundām...

Un sāpes un jūtīgums ir pazudis pilnībā. Nav vairs. Gone. Mazliet par ātru šķiet, bet visam jābūt labi tak, vai ne? 

epopeja ar viedo un mobīlo iekārtu solās būt gara un ar turpinājumiem. tīkla operators sūta pie autorizētā servisa, tas atkal atpakaļ pie tīkla operatora. operators ar garu pavadvēstuli vēlreiz pie servisa. ja serviss vēlreiz sūtīs atpakaļ, iešu beidzot pie pārdevēja. jo izskatās, ka viss serviss aprobežojas ar gūglēšanu, bet gūglesmāte manas problēmas sakarā domā, ka telefons ir zagts un operators to ir nobloķējis. bet operators tā nedomā. operators domā, ka pārdevējs ir iepircis subsidēto vai kā citādi ierobežoto. vienīgā problēmiņa ir tā, ka es šo iekārtu svilpodama lietoju jau pusotru gadu savu senīlo simkarti ārā neņemot. galu galā man ir laiks līdz septembrim, kad beidzas garantija. Un vēl ir arī PTAC. Un BezTabu :)