Latest Posts

Current posting stats: 9.88 per hour, 0.16 per minute RSS version
Dec 15 07:30 [info]martcore:
čgk
nē, es jau tāpat esmu ahujā no tā, kā meitenes ekstremitāšu nagus krāso
labi tur vēl avīzes starp pirkstiem
bet speciāls kaut kāds ginekoloģisks cimds!
Dec 15 05:51 [info]murxxe:
Esmu negulējusi un r mazām cerībām vēl šonakt iemigt, jo viens no vilciena kabīnes kaimiņiem krāc kā Žakiņš un otrs fantastiski atrod brīdi,kad laižos miegā, lai pajautātu, piemēram, kur mēs atrodamies vai kāpēc vilciens ir apstājies un nekustas. Tas, ka nerunāju itāliski, acīmredzot neko nemaina un es vienkārši maģiski apzinu visu notiekošo.
Dec 15 03:59 [info]10m_zem_uudens:
pirmā raw avocado kūka dzīvē izdevās, un, āhh, - patika jaunais star wars. var dzīvot tālāk.
Dec 15 02:20 [info]murxxe:
Ticiet vai nē, bet šie vārdi tiek rakstīti nakts vilcienā uz Romu (7 stundu brauciens)

Un fucking apkure arī šeit ir salūzusi...
Dec 15 02:16 [info]hauf_milk:
Man ir alkohols un viss stafs, ko vajag, bet es jūtos vnk drausmīgi. Man nekad nav bijušas problēmas saprast miljonārus, rokstārus izdarām pašnāvību. Visas iespējas nenozīmē neko. To esmu pateicis, un ir drusku vieglāk.
Dec 15 02:14 [info]winstons:
šodien atnāca jaunā giča. itkā viss zbiss, labs instruments, bet kkā galīgi nav sajūta, ka tas ir mans instruments. līdzīgi bija ar kombi. jāiespēlē
Dec 15 01:51 [info]kakjux:
šovakar bija sezonas finale Anmas jōgā. visu dienu man maniakāli sāpēja celis, bet pret vakaru pierima un aizgāju pavingrot.

biju vienīgais pacients. ne tikai Anmai bija mazapmeklētība, bet arī grupai pirms mums, kura parasti ir pilna, bija tikai divas pacientes. baletdejotājas blakus kambarī gan bija dahuja.
anyway.
cenšos arvien vairāk piedomāt pozās. tagad, kad primary focus nav prosta noturēties, bet var piedomāt plecus neraut uz augšu, kā mana roka, kur ir celis un tas viss. jūtos daudz komfortablāk darot lietas. jūtos fleksiblāka. joprojām ļodzos, jo kōre nav tik stipra. uz vienas kājas stāvēt ir grūti. vēl visādi sīkumi. bet nu, izliku sevi visu, jo ļ vajadzēja. kādā brīdī gandrīz vilka uz ģībienu, bet savācos un izturēju, jo ņehuj. un vienā brīdī gribējās prosta padoties aiz noguruma, bet atkal savācos un izturēju. visādas saāķēšanās pozas sanāk vieglāk. tikai tiltiņš joprojām pamatīgi klibo dēļ vārgām rokām. Anma dabūja palīdzēt, bet toties izdarīju. pārlikt kājas pāri galvai tā, ka pirksti skaras pie zemes - man visu laiku no tā bija bail. bet šodien savācos un izdarīju proper. svecīte daudz stabilāka. headstand arī diez gan labāk padodas, bet joprojām vajag palīdzību nostāties. uff. Anma atkal teica, ka labi, ka es neaizgāju uz beginners kaut kādām nodarbībām. viņa redzot progresu. un man tāds aww blush.

bet nu. Anmas jōgas pārtraukums līdz 18. jan. kā noturēties kaut kādā formā? kaut kā jācenšas kaut ko mājās padarīt tomēr. jo vajag. jo nu. fuck me, cik tas ir neaprakstāmi lieliski, kad kaut kas beidzot sāk sanākt.
Dec 15 01:28 [info]antijahve:
rīt tomēr ir darbs un fizioterapeits.
kāpēc gan es vēl neguļu.
man šķiet, ka šodien vienkārši ir bijis par daudz sliktu domu. Visa diena pavadīta besoties un sēžot, un gaidot. un pārmetot sev par nepadarītiem darbiem vietā, kura man tiešām patīk un kur es negribu piečakarēt cilvēkus. domāju daudz par stulbajiem ziemassvētkiem, kuri man riebjas un būs kārtējo gadu jātelo, ka man viņi patīk, jo manī vienkārši ir pārāk daudz lietu, kuras jau tā nav sabiedriski ok. kur nu vēl ienīst ziemassvētkus.
vispār es pēdejā laikā esmu diezgan labi tikusi galā ar smoothing out my edges man šķiet. esmu palikusi parastāka un normālāka.

Un tad es atnāku mājās, kur atkal viss ir nekārtīgs un kaķi grib ēst, bet viņiem nav ko ēst un M vēl nav mājās, bet man viņam vajadzētu uztaisīt ēst. Kas ir ar to ēšanu. Vienas vienīgas problēmas.
totāli savā stilā es nolēmu nevis atbildīgi pildīt savus kā dzīvesbiedra pienākumus, bet gan paslīkt youtube mutulī. un lai arī es baigi centos skatīties kaut ko intelektuālu, es nonācu arī pie viena džeka kanāla, kurš taisa trip reports no saviem psihodēliju tripiem. Viņš ar draudzeni tagad ir Peru un viņi jau vairākas dienas dokumentē savu ajuvaskas ceremoniju. es sen nebiju ar šo savu pusi saskārusies- ar to, kas domā, ka vajag visu piedrāzt, sakrāmēt vienu somu un vienvirzienā aizlaisties uz taizemi un darīt tās drosmīgās, lieliskās lietas, ko dara visi drosmīgie, lieliskie piedzīvojumu meklētāji.
Atkal ir tā dualitātes sajūta. es tik ļoti gribētu būt viena vesela būtne kaut vienu dienu savā dzīvē.

varbūt kādreiz.
Dec 15 01:05 [info]brood:
Manā izpratnē `mākslinieks` ir viņš, piemēram:

https://www.youtube.com/watch?v=phkNgC8Vxj4
Dec 15 00:27 [info]brood:
https://www.youtube.com/watch?v=jADybyOqnjs

Mana reakcija uz dusmu rantiem...:))
Dec 15 00:23 [info]_delusion_:
Šodien Helmutam 3. Viņš sacija, ka no rīta būs dzišamkūka*
*Dzimšanas Dienas kūka
Dec 15 00:23 [info]krii:
Tad, kad man šķiet, ka visi mani uzskata par idioti, es sāku uzvesties tā, lai viņiem būtu taisnība.
Dec 15 00:18 [info]kini:
.
laikam ar trešo reizi varētu beidzot to austera kursu par prokrastināciju noskatīties, citādi karājas gaisā. tāpat kā vēl miljons lietu. kurām gribās to svētku laiku, lai mierīgi var pabūt mājās un lasīt nepabeigtās grāmatas, krāmēt mantas utt utjp.
Dec 15 00:13 [info]brood:
Un, ja runājam par Latvjas Mākslu (mūsdienu), tad uzmetot tikai paviršu skatienu tām darbībām (instalācijām vai kā nu viņas tur) - viss ko varu secināt - es no garlaicības noģībtu jau pirmajā minūtē :))
Dec 15 00:09 [info]brood:
Kāpēc man ir sajūta, ka daži (nesauksim vārdos) no manis zog idejas, vai grib mani ievilināt savos tīklos? :/ :))
Dec 14 23:48 [info]apliitis:
Šodien nopirku tiiik superīgas otas priekš tušas Jāņa Rozes grāmatnīcā. Tas ir pilnīgi neticami. Būs jāuzzīmē kāda sveicienu kartiņa, nedaudz patrenējos kādu stundiņu. Ar tušu nav nekas darīts kopš vidusskolas vai vēl agrāk, bet šī ota ir vienk..... brīnišķīga
Dec 14 23:30 [info]anonymous:
Labāk piedzēries, nekā cibā.
Dec 14 23:29 [info]bozena:
Mūsu fabrikā sācies pļaujas laiks. Varētu domāt, ka esam kādi tur Ziemassvētku vecīša mazie joptvai palīgi. Patiesībā mēs esam parasti utaini civilisti un cipargalvas.
Apkopēja dusmojas, jo nevar lāga iztīrīt mūsu numuriņu, jo tajā kāds sēž. Mēs arī tur visu laiku nedaudz ēdam un atstājam drupatas.
Visādi citādi Visā Visumā viss kārtībā. Jaunkundze atveda man no pašas Maskavas 2 paciņas Ivan-Čaj. Virsū rakstīts, ka tējā kaut kādā mums nezināmā veidā iekļuvis viss Krievijas diženums no neatminamiem laikiem. Un šī esot ĢedaMoroza oficiālā tēja.
Ar laiku es varētu kļūt par Ivan-Čaj someljē. Pašlaik es māku atšķirt Jemeļjanovskas Biorūpnīcā ražoto no Igaunijas EstVita produkcijas, un tās abas atšķiras no OOO "Vologdskij Ivan-Čaj" ražojuma, kas ir vienīgā, ko atzīst Salavectēvs.
Es tad nu dzeru Ģedmozora oficiālo un gaidu, līdz izcepsies brieža cepetis. Brieža cepetis nāk no paša briežu ciltstēva, kā skatos, jo necepas ne lūdzams.
Dec 14 23:23 [info]nenoteiksme (in [info]gribam_zinaat):
Lāčux
Labvakar, Cibas bērni un bērnu vecāki!

Lāčukā mēdz būt atlaides, teiksim, pusveikalam? Nu, lai nav tikai burbuļpūšamajiem.
Ir dāvankarte, gribu izžmiegt maksimumu.
Dec 14 23:21 [info]lovenight:
Gribu dzērveņu šņabi.
Ar dzērveņu sulu.
Kā tovakar.
Dec 14 23:09 [info]krii:
Mīļie, jūs te visi apkopojat šī gada notikumus, bet gada rīcībā taču vēl ir divarpus nedēļas, milzīgas divarpus nedēļas, pietiekamas vismaz 17 Pastardienām, pietiekamas neskaitāmiem briesmīgiem un pārdabiski skaistiem, vai nāvīgi garlaicīgiem notikumiem, nāvei, mīlestībai, dzimšanai, ticībai, nožēlai, cerībai, jebkam, kas var kardināli mainīt jūsu dzīvi.
Šis gads vēl nav beidzies, nē.
Dec 14 23:07 [info]sintetika:
pizdata garlaicīgi, kad nevari atļauties teikt, ko jūti un domā . esmu pieradusi nerunāt un tas ir sākums loti patīkamam klusumam man
Dec 14 23:05 [info]stieplite:
Viss ir citādāk un nekas nav mainījies
Kad liekas, ka esi cits cilvēks, bet patiesībā vienkārši ir bail un neērti
un faking tā, kā negribas

gribas čīkstēt un izlikties it kā būtu 17, nevis 27
Dec 14 23:04 [info]zum:
Janvāris.

Ziemassvētkos man uzdāvināja akvāriju.

Februaris.

Bijām uz operas pirmizrādi Rosīni "Ceļojums uz Reimsu".

Marts.

Man atsūtīja Heli Lāksonenas grāmatiņu. Ku laba!

Aprīlis.

Izbraucām cauri Vācijai un piedzīvojām visas ziedoņa stadijas.

Maijs.

Bērniņš piektdien atkūlās no Parīzes.

Junijs.

Kādu dienu mēs mirsim, bet visa pārējās dienas, nē.

Jūlijs.

Hamburgā G20 samits.

Augusts

Mana meita nāk ar mani un visu laiku atkārto: Es esmu tik priecīga, es esmu tik priecīga.

Septembris.

Kamēr es vakar cietu.

Oktobris.

Brīnišķīga diena.

Novembris.

Bērnu nospēra Jugenstamt.

Decembris.

Vakar man ienāca ziņas ka mans vismīļais padēliņš, grib māju pārdot.
Dec 14 23:00 [info]sintetika:
80 eur par datora remontu. kaķis pievēma. viņš gan jau sen skatījās šķībi, visādi mēģināja izrēķināties ar konkurenci.
Dec 14 22:57 [info]krii:
Mācība par Ķermeņa Punktiem, nekādi nesaistītiem ar dīvainiem Cibas tekstu ģeneratoriem. Par tavas un manas miesas Punktiem. Par Tiem Punktiem, kuros trāpot, pazūd galvas, kuņģa vai starpribu nerva iekaisuma sāpes. Par Punktu, kurš, pareizi uzrunāts, ļauj sekundes laikā sasniegt orgasmu, vai pat orgasmēt pusstundu no vietas. Par Punktu, kurš atslēdz samaņu, par Punktu, kurš pieslēdz vīzijas.
Es šovakar no jauna apzinājos sava fiziskā un mentālā ķermeņa Punktu, kurš reaģē uz ļoti primitīvām lietām - tekstiem, stulbiem, kā protestantu korālim, trīsakordu melodiju (labi vismaz, ka ne mažorā, bet harmoniskajā minorā), kustībām, kuras var iemācīties jebkurš, kas piedzimis noteiktā kopienā.
Apraudājos, kā vienmēr. Kognitīvā funkcija pabrēca un izslēdzās, jo ķermenis vienmēr ir stiprāks, pat mans vārgais ķermenītis, jūs taču zināt.
Dec 14 22:49 [info]kini:
.
ai, neko negribu. kaut kā esmu pieņēmusi, ka esmu nogurusi visos aspektos un ka man tāpēc vajag darīt neko. bet kkā tas tomēr nav tik vienkārši. ir jāstrādā, kaut kur jāiet, pasākums virs pasākuma, pienākums virs pienākuma. un es viņus nolikšu tagad malā, uz brīdi. un nedarīšu par visiem 100. būšu tur par kādiem 60%. tas taču arī ir gana daudz. sākumā esmu es, mans iekšējais centrs, un visi notikumi lai izkārtojas tur, apkārt.
Dec 14 22:47 [info]barcelona:
-
Cik var spriedelēt par dzīves jēgu. Zināms taču, ka dzīves jēga ir atrast dzīves jēgu. Un katram tā būs citādāka un nekad nebūs visiem viena, lai kā dažādiem reliģiskiem un ideoloģiskiem grupējumiem to gribētos. Kādam dzīves jēga būs viņa māksla, kādam bērni (šito variantu daudzi paņem), kādam zinātne, kādam darbs, kādam hobijs, kādam viņa, kādam viņš, kādam bauda, kādam sasniegumi utt. Un tas ir skaisti, jo tā ir demokrātija bļin. Tā. Šovakar vienkārši nācās klausīties pašpārliecinātos pseidointelektuālos vīriešos, kas maigi nokaitināja. Pateicu pāris lietas nedaudz zem jostasvietas, ko nožēloju un es tūliņ pat arī atvainojos. Kas man dažreiz ir ar to aso sarkasmu, kuru absolūti nefiltrēju, tikai dzirdu sevi jau sakām. Tas protams tiek rezervēts tikai tiem, kas uzvedas kā kretīni, bet tomēr. Kurš mani iecēlis par kretīnu tiesnesi? Īpaši vainīga gan nejūtos.
Dec 14 22:46 [info]lmr:
man ir grūti rakstīt. viss šķiet pārāk privāts un es ātri novirzos no domas, un to man ir simtiem.

pirmdien bija skate. vispār nebiju gulējis, trijos naktī vēl cepu krāsnī polimēra papuasus un domāju, kā lai maketā uz īsu brīdi kūp ugunskurs. sarkanām acīm kratījos tramvajā uz skolu ar savu lielo dzērāju darbu. braukšana ar darbiem sabiedriskajā transportā dažkārt šķiet kā tāda performance. svētdien uz skolu vedu darbu ar pliku vīriņu, ko biju iepakojis divos miskastes maisos, ko kopā saturēja papīra līmlente, un vēl to visu ielicis auduma maisā. tramvajā biju to nolicis pie sienas pretī durvīm. maisiņa mala lēnām noslīdēja, līmlente atlipa un parādījās krāniņš. un visi tie lielie, baltie audekli piestūķētos autobusos - pūļa vidū balts kvadrāts, ko kāds sargā. skolā pilnīgā panikā klusi lamājos, jo kāds nozadzis gan manas plaķenes, gan lineālu, gan mērlenti. un redzamā vietā nebija nekā, ko aizņemties, tādēļ pavēru dažus maisiņus un vienu mērlenti tā vienkārši aizņēmos. joprojām par to jūtos riebīgi. zaglis, kas lien svešu maisiņos, bet nu situācija to pieprasīja. pieskrūvēju plauktiņus, piekāru dažus darbus, taisīju maketu izskaloto smadzeņu projektam. bēru traukā iepriekšējā vakarā melnā tumsā pludmalē sakasītas sasalušas smiltis, lēju klāt ūdeni. viss pārvērtās pļurā, jo prātā makets joprojām bija darbojies īstajā mērogā. tad nu liku papuasu saliņai apakšā pankūku plastmasas iepakojumu, kam virsū bēru smiltis. izgriezu tajā caurumu, kurā ievietoju trauciņu ar vīraka piramīdu, tam virsū uzliku neglītu ugunskuru, apkārt saspraudu papuasus, ūdenī divas piles zilās pārtikas krāsvielas un aidā, esam jaungvinejā. skate jau bija sākusies. gleznotavā visi kopīgi ierāvām. nebiju normāli ēdis un apdullu ātri. kad pienāca mana kārta, man šausmīgi sitās sirds, pirms tam iegāju dziļumā ieraut no blašķītes viskiju. gāja kā pa sviestu - visi stāvēja ar muguru pret sliktākajiem darbiem un skatījās tikai uz labo. visus paķēru ar lētiem trikiem - dūmi, plikumi un smieklīgi. visur ielika desmit. protams, ka es biju priecīgs, bet es biju arī ļoti sašutis, jo es to vispār nebiju pelnījis, es labprāt savas atzīmes atdāvinātu citiem.

pārdevu zīlei savu ēnu. viņa bija tik priecīga! un es esmu tik priecīgs, ka kādam ir tāds prieks par manu darbu. dažiem pasniedzējiem uzdāvināju tumsā spīdošus spermatozoīdus.

jaunais trotuārs no nacionālā teātra līdz akadēmijai ir kustīgs, tas skan kā videospēļu kapenēs, kad uzkāpj uz kādas lamatu sviras.

man ir kļuvis bail pat no tā, ka uz aizkara krīt mana ēna un kāds to var ieraudzīt, tādēļ es to uzmanu un ļauju tai krist tikai uz sienas.
Dec 14 22:36 [info]lennay:
Atskaite
Psihs gads.
Gada sākumā lidoju kosmosā, martā vispār atstāju galaktiku, pēc tam iepisos ar seju sazin kur, pēc tam pirmoreiz dzīvē vienai pašai dzīvesvieta - un vēl muižā - baigā eiforija, pēc tam pamazām stabilizācija un vairs nešvunkāšanās, viegls sportings, tulkings un palēna dzimtās valodas reapgūšana. Viss čiki. Jē.
Dec 14 22:28 [info]netti:
Tēmēju ļoti precīzi, tieši kurvī kaulu. Ar mazākiem akmentiņiem netrāpu, ar lielo - tieši centrā. Neplīst, neplīst, ieplīst, izplīst. Kurvis ar caurumu. Neko citu viņā vairs nevar ielikt, viss krīt cauri, tikai lielais akmens tur ideāli ieguļ. Un pierod un nevar vairs izdabūt ārā. Ne ar kāju izspert, ne pret sienu metot, kurvis ar akmeni tagad ir nešķirami.
Dec 14 22:09 [info]perfekta:
Nevienā lidostā nolaižoties nepārńem tāds prieks kā Rīgas lidostā :)
Dec 14 22:04 [info]pukis:
O jā, piegriezu! Vēl jau gan līmaudums un odere jāpiegriež, bet tas viegli, nav smadzenes īpaši jāpieslēdz. Viss, šodien darba diena beigusies.
Dec 14 22:01 [info]brood:
Varbūt man arī sevi pozicionēt kā mākslinieci? Man liekās, man vēsi sanāktu...:)
Dec 14 21:40 [info]love_hacker:
I can feel it coming in the air tonight, oh Lord..
Pagājušo nakt man izdevās nodefinēt sajūtu kas ir tuvu tai, ko gribu manifestēt. Kādu vīrišķo enerģijas izpausmi vēlos just sev līdzās. Man bija jānirst sevī, pagātnē, sajūtās, kas bija tās maģiskās, kas plauka esot līdzās viņam. Tāda dziļa drošības sajūta, paļaušanās. Stirnīgums, vīrietis, kuram līdzās justies kā līganai stirnai, kas atdodas mednieka rokās, spēcīgas un drošās. Sirds un miesas mednieks, tāds kuram pakļauties, bet nekad neatdoties līdz galam.. Ja visas lielās gudrības cilvēka dzīvē, nāk no kļūdu apzināšanās, tad tā ko es varu skaidri secināt, pēc sarukušām attiecībām un gadiem pavadītiem prātojumus, sieviete nekad nedrīkst pilnībā izšķīst vīrieti, viņai ir jāpatur savs stūrīts, savi noslēpumi un aizraušanās. Es pārāk labi zinu cik viegli ir pazaudēt sevi viņos.. Bet šķiet pati dzīve ir parūpējusies lai tas nekad vairs nenotiktu, tagad man ir meita, gleznošana un tik daudz kā projektējamā.. un šobrīd es esmu nonākusi visaugstākajā attīstības līmeņa kontaktā ar savu intuīciju, tagad, lai palīgā nāk seni okulti rituāli, tuvāk savai raganas būtībai, tuvāk savam dievietes pirmsākumam, tuvāk mātišķās mīlestības pirmavotam, tuvāk turp, kur nekad vīrietim nebūs lemts saprast un nonākt.. kustinot gurnus līgani mēnessgaismā, čukstot tikai vāŗgi nojaušamām meža radīām, pulsējot kopā ar māti zemi, pulsējot un buroties caur gadsimtiem slāpēta spēka skavām tuvāk.. tuvāk pie sevis ejot, es Tevi skaidrāk jūtu, Tavas raupjās, jūras rūdītās plaukstas pāri savam augumam slīdot.. drīz, pavisam drīz.. pretstati satiksies. Iņ un Jaņ. Es un Tu. Un nav vairs nozīmes, tam, kas Tu esi.. galvenā ir enerģija, kas aiz Tevis stāv..

And I've been waiting for this moment for all my life, oh Lord ..
Dec 14 21:40 [info]punkts:
mecasoprāns.
Dec 14 21:37 [info]punkts:
Pēteris Plakidis.
Dec 14 21:31 [info]punkts:
jūs domājat, ka baigais joks braukāt dzīvā satiksmē ar pacēlāju pa trotuāriem un karināt pārslas laternām augšējā daļā? to es darīju šodien, mēs ar kasparu esam laba komanda, viņš ir no balviem, viņam ir slikti ar zobiem, lieto tvaicētāju ar meža zemeņu garšu. viņš esot palīdzējis vectēvam celt pirti no baļķiem, starp kuriem lika sūnas.
Dec 14 21:22 [info]netti:
Solis uz priekšu, divi atpakaļ. Tu nāc un es eju, es eju un tu nāc. Man šķiet, ka gaiss ir tīrs no plēsējiem, es izeju klajumā, izklāju sedziņu, atveru piknikgrozu un tad dzirdu atkal tevi. Nenāc, es mierīgi ēdu, ļauj man paēst. Lūdzu!
Dec 14 21:21 [info]methodrone:
Man neizsakāmu piepildījumu sniedz ap astoņiem vakarā nomodā gulēt tumšā istabā ar savām domām. Istabā ir primordiāls tumsas melnums, es esmu pasargāta jo sega man ir uzvilkta līdz kaklam, tālumā klusi tuktina vilcieni. Un man ir tāda sajūta, ka tas ir vienīgais, kas man ir palicis. Klusa, gandarīta eksistence tumsā. Nevienam no manis neko nevajaga un man neko no neviena nevajaga, pasaule plūst uz priekšu bez manis, bet es esmu leģitīma viena tumsā. Mana esības sajūta ir kā spirdzinošs dzēriens, kā lekna, spīdīga, smaržīga, paradīzes puķe, izplaukusi drošībā, tumsā.
Dec 14 21:15 [info]punkts:
kas būs, tas būs jādara - jāiet vasarā pļavā pīpēt puķes.
Dec 14 21:14 [info]tati:
Nez kā jums tur, bet man POfig vai nauda nāk no Virtucom (doktora Evil kompānija) vai arī no Kanādas valdības. Ja maksā un naudas devējs man parāk nepiš prātu, tad tas var būt jebkurš kantoris no elles.
Dec 14 21:10 [info]punkts:
es esmu izrotājis visu pilsētu. nopietni.
Dec 14 21:09 [info]punkts:
šodien biju uz interviju centrālajā statistikas pārvaldē, tur ir tādas labas datorklases un strūklaka foajē. ārā iznācu pēc trim stundām. izskatās, ka man tur būtu jākļūst par excel un datubāžu guru one touch. kad necifrē, es varētu zīmēt ar pildspalvu uz papīra un varbūt pat flomasteriem, man bija ideja ar eļļas krītiņiem izkrāsot krāsns durvis, varēs pēc tam notīrīt, kad artūrs pārņems vadību televizoru jomā un ķīmiskā tīrītava man maksās klasificēto renti ar piecgadīgā molberta akvareļa marīnas zentītes brāļiem stiebriem valmieras teātra iestudēta izrāde par grinču kultūras namā ar vara bumbiņām margu ornamentā un pie riteņu stendiem ir pieejami instrumenti velosipēda remontam un arī pumpis un to rotājumu ir tik daudz, man patīk skatīties, ka esmu piekarinājis pilnu pilsētu, ainavu arhitekte ir labi sarēķinājusi, mēs ar kasparu ceram uz konfekšu kuli par labi padarītu darbu šodien mūs paslavēja, ka visas pārsliņas ir vienā līmenī, kas ir labi.
Dec 14 21:04 [info]anonymous:
Māksliniece Katrīna Neiburga grupas "Sigma" videoklipa veidošanai meklē sievieti, kura ļautu klipā izmantot savus ģimenes foto un filmu arhīvus, proti, bildes un filmiņas, kurās viņa būtu filmēta/fotografēta no agras bērnības. Vēlams, lai sievietei arī pašai būtu viens vai vairāki bērni - viņu fotogrāfijas un video.
Netiek gaidītas nekādas noteiktas vizuālas īpašības.

Ja ir interese piedalīties šajā projektā vai papildus jautājumi, lūdzu rakstīt uz neiburga pie gmail com.
Dec 14 20:53 [info]eermaniitis:
grāmatas un izmisums
velns, nav pirātiem, bet sekondmārketā cena 2-4'000 eur nav nopietni, patiesi, par papīra gabalu, kuram galvenais ir stāsts četri pistie faking stabi - nē be 14 gadsimta rokraksta foliants, bet normāls iespieddarbs četri stabi ap stenderi
Dec 14 20:31 [info]khosmos:
labi, lai paliek tas duelis (u.c.), laiks Laiks laiks
Dec 14 20:17 [info]virginia_rabbit:
Dec 14 20:09 [info]saccharomyces:
ok, tagad man oficiāli ir kaķītis ar termiņu (kurš mērāms drīzāk mēnešos vai nedēļās, nekā gados). un sistēmas visu atlikušo mūžu, protams, ha, intuīcija/loģiskā domāšana kārtējo reizi nav mani pievīlusi. uzzināju, ka kaķītim ir tik milzīgi nierakmeņi, ka nieres pat vairs neizskatās pēc nierēm.

tagad es toč kļūšu par to drausmīgo, hipohondrisko mājdzīvnieku saimnieku, un, ja man kādreiz atkal būs kaķis, likšu taisīt viņam asins analīzes kā minimums reizi gadā pat tad, ja tas veselībā un sārtvaidzībā zaigos kā zelta ābolītis.

neko, saņemos un gatavojos, man vienkārši būs jākļūst prasmīgākai ar to sistēmas likšanu un/vai mazāk jutīgai uz nelielām neveiksmēm. un jārēķinās, ka mums atlicis tikai tik daudz laika, cik atlicis - skaidri zināms tikai, ka krietni mazāk, nekā biju gaidījusi, lai vai cik arī tas nebūtu. nu, vai arī notiks brīnums, un es to kaķi likšu pie sistēmas gadiem ilgi. ja viņa necieš un that's what it takes, kāpēc gan ne. uz to gan es, protams, neceru.
Dec 14 20:02 [info]brimstone:
Ja gribi kādam pamatīgi iedirst sirsniņā, uzaicini šo personu, kurai gan ir jābūt tevī stāvus iemīlējušamies, uz ziemassvētkiem pie sevis ciemos. Atbildi uz viņu jūtām, parādi ka esi īstais/ā.
27. datumā neatbildi uz viņa/s ziņām, zvaniem, ignorē šo personu itkā tās nebūtu šai pasaulē. Izdzēs viņu no savas dzīves. Nav jau tā ka tev tam būtu liela nozīme.
Katru reizi, kad atskanēs dziesma "Last Christmas", tā persona atcerēsies kas notika tais' ziemassvētkos.
Dec 14 20:00 [info]slaaneklis:
Tā, es dzeršu kumelītes tagad. Tur nekas vairs nav līdzams. Tas vairs nav maināms.
Dec 14 19:45 [info]nulle:
Putina preses konference O_o
Dec 14 19:41 [info]martcore:
80's
ļoti mīlu šo dziesmu un šo albumu
Dec 14 19:27 [info]krii:
.....Dzīvus atstāja tikai muzikantus, arhitektus un ziloņus...
Dec 14 19:13 [info]eermaniitis:
tikmēr zinātnieki
redz, kā izklaidējas zinātnieki ;)
http://www.thevintagenews.com/2017/06/07/nine-drops-since-1930-the-longest-running-pitch-drop-lab-experiment-in-history/

neko jau eksperimentiņš no 1930. gada un turpinās ;)
Dec 14 19:12 [info]vinsents:
Vīrietim neveicas
Zvanīja no servisa. Mašīnas remonts izmaksās 1100 eiro. Neesmu drošs, vai remonts nepārsniedz kopējo mašīnas vērtību. Tagad pārvietojos ar sabiedrisko transportu. Esmu apguvis daudz receptes ar baklažāniem. Vēl man patīk kad viņi rāda to reklāmu 'vairāk patīkamu braucienu', kur tramvajā brauc trīs intelektuāļi un tad uzreiz ierubī tiešsaistes kameru, kurā redzami īstie pasažieri.
Virtuvē pil krāns.
Dec 14 18:47 [info]kristiana:
Pagrieziena punkts
Tik savādi atkal un atkal piedzīvot, ka cilvēki man maksā vairāk nekā prasīts, vai neprasa samaksu no manis nemaz. Bez vilcināšanās izpalīdz.
Un vēl labprāt viesmīlīgi uzņem, cienā mani, atvēl savu laiku un aizved uz man nepieciešamo adresi.
Par pliku paldies vai patīkamu sarunu.
Un tā jau kādus sešus mēnešus.
Dec 14 18:31 [info]blond (in [info]vajag):
Māksliniece Katrīna Neiburga grupas "Sigma" videoklipa veidošanai meklē sievieti, kura ļautu klipā izmantot savus ģimenes foto un filmu arhīvus, proti, bildes un filmiņas, kurās viņa būtu filmēta/fotografēta no agras bērnības. Vēlams, lai sievietei arī pašai būtu viens vai vairāki bērni - viņu fotogrāfijas un video.
Netiek gaidītas nekādas noteiktas vizuālas īpašības.

Ja ir interese piedalīties šajā projektā vai papildus jautājumi, lūdzu rakstīt Katrīnai uz neiburga pie gmail com.
Dec 14 18:27 [info]dumshputns:
dusmas
Reizēm man ir dusmas, nu riktīgs niknums. Bet tāpat vien, ne uz vienu. Tad arī cenšos izskaidrot, ka esmu dusmīga, bet ne uz Tevi, un uz Tevi arī ne. Vienkārši niknums. Un tad pāriet. Labi, ka mani dzīvesbiedri tādi saprotoši.
Dec 14 18:27 [info]blond:
Māksliniece Katrīna Neiburga grupas "Sigma" videoklipa veidošanai meklē sievieti, kura ļautu klipā izmantot savus ģimenes foto un filmu arhīvus, proti, bildes un filmiņas, kurās viņa būtu filmēta/fotografēta no agras bērnības. Vēlams, lai sievietei arī pašai būtu viens vai vairāki bērni - viņu fotogrāfijas un video.
Netiek gaidītas nekādas noteiktas vizuālas īpašības.

Ja ir interese piedalīties šajā projektā vai papildus jautājumi, lūdzu rakstīt Katrīnai uz neiburga pie gmail com.
Dec 14 18:23 [info]hauf_milk:
Tas kas (kāds) es esmu, ir (Dieva) ņirgāšanās par cilvēku.
Dec 14 18:20 [info]jebalaitung:
padomija mūžos dzīvo
ļeņina mazbērnu banda joprojām dzīva. aicina presi piemērot partijas līnijai.

Tāpēc jautājam partijai Visu Latvijai/TB/LNNK:
1)Vai Kultūras ministrijas realizētā politika, un konkrēti Valsts Kultūrkapitāla fonda īstenotā valsts līdzekļu izlietošana ir atbilstoša partijas redzējumam un politiskās ideoloģijas vadlīnijām?
2) Vai satori.lv un žurnāla „Rīgas Laiks” krievu versijas finansēšana no valsts līdzekļiem ir lietderīga, un, ja tomēr atbilde ir „nē”, tad kādēļ Nacionālās apvienības VL/TB/LNNK biedre Dace Melbārde šādu politiku īsteno?
3) Vai partija uzņemas pilnu politisko atbildību par savas biedres Daces Melbārdes rīcību un partijas kontrolētās Kultūras ministrijas darbu?


https://www.pietiek.com/raksti/kulturas_vai_kulturmarksisma_ministrija_atklata_vestule_kulturas_ministrei_dacei_melbardei_un_nacionalajai_apvienibai
Dec 14 18:15 [info]miligrami:
šahs go un pudele
Kopš esmu drusku sākusi spēlēt šahu (12 izspēlētas partijas šobrīd), man arvien biežāk ataust atmiņā kāda čoma sen sacītais, ka viņš got checkmated in a game he did not know he was playing. Un tas pat nebija kaut kādas lauztas sirds / nobrāzta ego kontekstā. Starp citu, es vairs neesmu droša, ka nojaušu atšķirību starp šiem diviem un to, vai pārdzīvojumus racionalitātes tirānijas vārdā nepieciešams devalvēt, iedalot tos kaut kādos legit un non legit subsetos, vnk vļēēāh pašla nahuj such whack racionalitāte, bet tas jau ir tangess - es tikai gribēju piefiksēt, ka es tagad arī zinu, kā tas ir, kad tevi čekmeito spēlē, kuru nemaz nebiji vēlējies spēlēt. Tas ir hujova, ja kas.
Dec 14 18:05 [info]martcore:
pļāpāju te nesen ar pazīstamu uzbeku gastarbaiteru, vispār jau viņš ir tadžiks, bet tas nav tik būtiski
stāsta, ka uz ziemassvētkiem braukšot uz mājām, uz samarkandu
kā jums tur, jautāju, dārgi laikam ar lidmašīnu pāri visai rsfsr
nu tur figņa, viņš saka, tiešais reiss uz taškentu, sūda 230 eiro (valstī, kurā ģimenes svētku izmaksas svārstās ap 40-50k USD, tas tiešām poh)
līdz samarkandai 250 km
ar autobusu brauksi, taujāju
ar autobusu brauc lohi, viņš skaidro, ar taksometru, protams. lai arī vot tur tiešām ir zvērīga nauda, pieci eiro, taksisti esot rīkļurāvēji

sāku interesēties, vai uzbekistānā gadījumā krievijas pierobežā nav kāda naftas truba pārplīsusi
da nē, nafta uzbekiem ir sava, gāze sava, faktiski nahuj norvēģija
Dec 14 17:59 [info]_re_:
ir laiks
sniedziņš snieg apsnieg viss zeme koki mājas

un debesis
Dec 14 17:57 [info]rugetta:
68
you've already won me over in spite of me
and don't be alarmed if I fall head over feet
and don't be surprised if I love you for all that you are
i couldn't help it, it's all your fault

bļaģ
Dec 14 17:53 [info]lilja_brik:
pirmā reize
es tikko apēdu šokolādes kūku, ko kāds cilvēks bibliotēkā bija noēdis tikai līdz pusei un nolicis uz netīro trauku ratiņiem. tur visticamāk bija gan glutēns gan cukurs, bet dienās, kad neesmu gulējusi, es pārvēršos par dzīvnieku.
Dec 14 17:53 [info]chimera:
Yoga Pants are Destroying the Planet
Dec 14 17:46 [info]tagad:
"What but a soul could have the wit
To build me up for sin so fit?"
Dec 14 17:43 [info]jebalaitung:
nacistu sošaldžastisformareis online vāvuļošanas manuālis
rasistiem ir īpašs manuālis, kā pareizi močīt savu zīghail mesidžu. ar visu štelli var iepazīties te

zemāk sulīgi piemēri )
Dec 14 17:22 [info]ravejsledzejs:
tas lielais, smukais gaļas gabals, ko man tā patīk gatavot... tas, kas lāpstiņai skaisti pieguļ... tas muskulis man labajā pusē sāp. rezultātā traucētas sajūtas labās rokas pirkstos. i tago vairāk paļaujos uz redzi, nekā tausti. sāpes jūtu, roku tā ne īsti. redzu, ka strādā bez problēmām. un ko es tādu sev nodarīju, ka mana gaļa man šitā?... un kāpēc tagad?...

/un kādas vēl domas čerez smadzenēm laist, lai depresņakotoe vēl vairāk...
Dec 14 17:15 [info]neoplasm:
add to spam

fak, gandrīz aizmirsu - negribat apsūtīties kartiņām? regulāri pa z-svētkiem aizmirstās šitas prieks, bet nesen uzraku pāris gadus apukaļ saņemtās :) kopš tiem laikiem esmu paspējusi pārvākties 666 reizes, bet kartiņas, kā vienmēr, atvilknē :)

pieteikties var disconeoplasia džīmeilī [punkts] komā.

Dec 14 16:44 [info]love_hacker:
Tikko sāka snigt. Uzrakstīju viņam vēstuli. Ieliku marmora raksta aploksnē. Nezinu, vai aizsūtīšu. Deguns dzīst, jācer ka nepaliks rēta. Jūtu kā nomainījusies enerģija, tagad sēžot mājas varu vērot sevi, savas domas, no kurām tik intensīvi skrēju prom un tā deguna gaisā sajūta, kas sāka aizvien vairāk sekot līdzi, viss tas izpatikšanas un iekļausānās velmes vaibs, kaut kādā noteiktā slāņa kategorijā.. bija pamatīgi mani paķēris un tad jau nav brīnums, ka Dieviņš paņēma un to degunu man pret zemi apsita.. tā notiek. Kaut kas briest,kaut kas mainās. Šogad būs tādi klusi Ziemssvētki, jācer ka mierīgi arī. Tāds tagad tas pārmaiņu laiks, noturēt līdzsvaru, neieslīgt galējības un viszinīša iedomībā. Turēt kursu, turēt viduspunktu - starp sevis cienīšanu un mīlēšanu, bet ne iedomību un nekrist sevis nīšanā un zākāšanā. Līdzsvars būs mans sabiedrotais atlikušā gada dienās.
Dec 14 16:28 [info]deloveja_kundze:
viena no sirsnīgākajām lietām latviešu internetos tomēr ir tas, ar kādu degsmi Silvija Radzobe retvīto un raksta par Kristapu Porziņģi.
Dec 14 16:17 [info]phz:
Ti čo takoj ģerzkij?
Dec 14 16:05 [info]lavendera:
No Aleksandra Cipkina grāmatas (brīvs pārstāsts):

Sēž krogā divi vīreļi pie alus kausa, skatās, ka uz viņiem met aci glītas jaunietes minisvārkos un ar iespaidīgiem dekoltē. Viens saka otram: - Ejam iepazīties?
- Vai tu traks? Drīz Ziemassvētki, tad Jaunais gads, pēc tam Valentīndiena un galu galā astotais marts! Tā tak izputēt var! Es tieši otrādi - tagad visas mīļākās izdzenāju, uz marta vidu sākšu lasīt atpakaļ. Šos trīs mēnešus gadā esmu uzticīgs vīrs.
Dec 14 15:54 [info]hauf_milk:
Adobes produktus es nezagtu, bet pirktu par naudu, ja viņi man caur Adobe ID kontu sūkātu pimpi.
Pamatojums? Adobe nekaunība.
Whores. To es iemācīju bērnam, kad viņš teica hōr[e]s, runājot par stundām. Bērni valodas apgūst tikpat veikli kā mēs attaisam atspirdzinošu dzērienu.

Labi, viss. Ja es butu Alanis Morissette, es noteikti nopirktu visu mūzikas softu.
Dec 14 15:46 [info]deloveja_kundze:
daudz citu lietu, ko varētu pierakstīt, bet, iespējams, svarīgākais ir tas, ka vakar noskatījos 50 shades of grey - netflixā meklēju kaut ko ļoti vieglu un uzmanību nepiesaistošu, lai varētu vienkārši sajusties tā, ka šonedēļ tomēr esmu arī kaut ko noskatījusies, citādāk pašai reizēm kauns no tā, cik maz ko skatos.

un īsumā, tas bija tik briesmīgi. un var redzēt, ka visi ir mēģinājuši, lai filma sanāktu mazāk briesmīga, bet tas vienkārši nesanāca. pilnīgi samocītais stāsts, dialogi, notikumu attīstība, pati filmas premise (kāpēc lai miljonārs tusētu bulku ar meitenēm, kuras ir pēdējos kursos bakalaura programmā?), vārdsakot - diezgan murgaini. bet vismaz vienu jaunu filmu šonedēļ esmu redzējusi, ha. kādreiz es varēju skatīties pa filmai dienā, šobrīd ir drusku par traku.
Dec 14 15:41 [info]sonnenwende:
piezvanīju bērnam, lai saprastu, ko viņa grib uz ziemassvētkiem. viņas tēvs tiešām ir diots. stāv blakus viņai un jaucās pa vidu ar visādiem "bungu komplektu! traktoru". bļe kā mazs bērns.
Dec 14 15:26 [info]piene_ne:
давай добро
mīlīši, es gribētu jums visiem ziemassvētkos uzdāvināt biļetes uz Antohu MC. visiem visiem silti silti iesaku, un ja kas vēl tikai šodien ar kodu decembris17 var nopirkt biļeti ar 40%atlaidi.
https://www.youtube.com/watch?v=H-1WEJvasvE
Dec 14 14:52 [info]krii:
Turpinot par dendroloģiju un sāpēm
Visvairāk mani satrauc tieši olīvkoka jautājums - viņš, nabags, izskatās vissliktāk.
Mēģinu saprast, vai vērts riskēt ar pārstādīšanu decembrī - janvārī, vai tomēr vilkt līdz februārim?
Dec 14 14:44 [info]glam_our:
man vajag kaut ko radīt un izrādīties
Dec 14 14:42 [info]liuut:
- - - )
Dec 14 14:42 [info]pukis:
Ieliku akā sūkni. Kanalizācijas akā. :) Līdz pavasarim neizvilks. Cerams nebūs dziļi sniegi, citādi nāksies šmucspaini gādāt. It kā nepietiktu ar to, ka dzeramo ūdeni ar kanniņām piegādājam no visurienes, kur tik vien var dabūt. Mja. Besis klusiņām zogas klāt. Kaut kā vajadzētu šo aizmānīt, sveces nelīdz...
Dec 14 14:32 [info]lennay:
sapņudarbs
Izaugu liela un tiešām kļuvu par "saldējuma pārdevēju".

/tulkoju populārzinātni <3
Dec 14 14:18 [info]vacatio:
Vai kāds man varētu uzrakstīt nerate telefona numuru?
Steidzami viņu vajag.
Dec 14 14:13 [info]zazis:
Reckā!
"Šodien vairs nav noslēpums, ka ebreju lielākais ienaidnieks nav musulmaņi vai arābi, bet bīstamais cionisma projekts. Mēs, musulmaņi, kristieši un ebreji esam šī reģiona vēsturiskie īpašnieki. Cionisti savukārt šeit ir svešinieki un paši sevi reģionam uzspieduši. Cionisti ir tie, kuri reģionā dēstījuši terorisma un vardarbības sēklu kopš pagājušā gadsimta sākuma," runā norādīja Irānas politiskais līderis.
Dec 14 14:12 [info]neoplasm:
dot against dot

viss sākās ar to, ka ieraudzīju sludekli, kur viena vietējās universitātes čiepiņa izveic pētījumu par dzirdes bojājumiem konkrētos vecumos un viņai vajadzēja 37-40 g.v. pētāmobjektus. vienīgais man zināmais purniņš konkrētajā vecumgrupā ir tonijs, līdz ar ko liku viņam sludekli priekšā, sak', dabūsi piedalīties pētijumā, haļavnu MRI un persōnīgo smadzeņbildi, kā arī kaut kādu sīceni par notriekto laiku. nekas jau tāds, bet forši, pati būtu metusies iekšā, ja nebūtu tik jauna *ironic hair flick*

šodien tonijs priecīgi iespriņģo birojā un paziņo, ka it's time to return the favour. esot atradis man līgavaini, kurš maksāšot brangu naudu jebkuram, kas atradīšot viņam konkrētiem parametriem atbilstošu sapņu sievieti. pelnrušķīte no manis nekāda, pelnrukšķīte drīzāk, bet ē parametriem tipa atbilstu. pati viģiku redzējusi neesmu, bet tonijs ar keitu unanimously tā nolēmuši. nu tāds thanks for pimpin' me out, bet lielo piķi dalīsim hahā. tagad caurām dienām joki par tēmu. precēšanās gadījumā piesolīju tonijam, ka, ja neizdosies viņu adoptēt, es viņu algošu par persōnīgo asistentu, varēs man lakot nagus'n'shit.

šeinijam pa tam līdzīga rakstura problēmas - māte tēlojot christian singles in the neighbourhood app'u un sūtot bildes ar draudzeņu neprecētajām meitām. šodien ar tādu suņa skatienu man stāsta, ka nesīšot man mātes pirktu olīveļļu, jo māte visu laiku piepišoties ar visādiem stikla ežiem, kas pieaugušam vīrietim nafig neesot vajadzīgi. nēnu, ok, es dažreiz kolēģiem nesu pusdienas, pretī, likumsakarīgi, saņemu visas viņu sāpes un stikla ežus :))

Dec 14 13:59 [info]slaaneklis:
"we won't be telling them to launch, they'll be telling us they're launching."
Dec 14 13:56 [info]hauf_milk:
Pamodies uzkritis uz drēbju čupas, atradis uz galda iesāktu labāko šņabi, ko esmu dzēris, prātoju. Faktiski, ja nelamā valdību un iekārtu, Nice Place kur dzīvot varētu būt Baltkrievija. Cietumā tur liek, bet ja grib Eiropu. Citādi laikam viss cilvēcīgi. Vienīgi ar vizuālo tur nav paveicies, nav dzirdēts par skaistu dabu, skaistām pilsētām vai skaistiem cilvēkiem. Toties viņiem ir baķja un izcils šņabis.
Šo visu rakstot, sapratu, ka man vnk patīk viņu šņabis.
Dec 14 13:51 [info]sirualsirual:
"Brīdi pirms Amerika garām nogāja viņa partijas biedrene Baiba Rozentāle, kas, pamanījusi žurnālistu, jau pa gabalu saguma kā veca ābele, sejā ielaida pelēkas sēras un kusli slīdēja uz domes sēžu zāli."

http://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/edgars-kupcs-rigas-domes-planktons-kas-sede-lemj-pilsetas-nakotni-un-reize-daktere-sevi.a260890/
Dec 14 13:48 [info]sirualsirual:
g
alex g https://www.youtube.com/watch?v=-vxOzwDEXv0
Dec 14 13:31 [info]unpy:
Kaut kā saslēdzās šodien.
"Pirmais solis, kuru mums vajadzētu spert, ir saukt lietas īstajos vārdos." (c)Satori
"Vai zināji, ka gludināšana var būt inteliģenta?" (c)Philips reklāma
Dec 14 13:20 [info]krii:
Botāniskās žēlabas
1. Olīvkoks ir gandrīz pavisam lisijs. Neizsakāmi ciešu par to, ka, spriežot pēc visa, pusotra gada laikā būšu nobendējusi radību, kura bez manis varētu dzīvot savus 1500 gadus, bēdu nezinot.
Iespējams, viņš grib lielāku podu - rudenī noslinkoju pārstādīt, tagad, miera periodā, baidos.
Rasinu pēdēja laikā cītīgi. Substrātu neiekaltēju, cenšos nepārlaistīt.
Ko darīt? Ierakt zem viņa saknēm nevainīgu jaunavu? Laistīt vienradža asinīm?
Esmu izmisumā.

2. Viens no mirtēniem neizskatās labi. Apgriezu nokaltušos zariņus, atklājās bēdīga aina.
Jāpiezīmē, ka abas mirtes laistu, rasinu un vēdinu pilnīgi vienādi. Novietojums uz palodzes identisks. Tomēr viena kuplo, otra - nīkst.
Dzīvo būtņu neizprotamā daba...

3. No lauru pudura pagājušās vasaras kaitēkļu uzbrukumu pārcietusi apmēram trešā daļa.
Apgriežu, rasinu utt., bet šie turpina dvašot melanholiju.
Ja neatradīšu kādu risinājumu, pavasari nesagaidīs arī viņi.
Dec 14 13:16 [info]zum:
Jāpieraksta arī te, lai nepirmirstas. Pirmdien 15.00 es redzēšu savu meitu pēc nedēļas un trīs dienu neredzēšanās. Protams komisijas uzraudzībā. Lai mūžam slava Sturzenbecher un visai viņa famīlijai. Un protams visiem līdzdalībniekiem. Nekas netiks aizmirsts un ilgi tiks pieminēts.
Dec 14 13:13 [info]dienasgramata:
DELFI. Saldeniekus satrauc Trešā reiha simbols, pašvaldība mierina – tas ir ugunskrusts



Dec 14 13:02 [info]martcore:
un īsumā par šausmu filmām
pēdējā darena aronofska darba pirmo daļu var izmantot kā īpaši kurtuāzu "american gods" sēriju, bet otro - kā vizuālo pielikumu brāļu kaudzīšu poēmai par notikumiem universumā. cilvēks nedasita the fountain ar pirmo reizi, nedasita arī ar otro, taču jau spilgtāk, pirmkārt, pateicoties amerikāņu gotikai

lantimosam sanāca vēl drūmāks kellijs par pašu kelliju - pie tam kad viņa rokās vairs nav mehanizēto grieķu no saloniku tjuza, bet gan kolins farels, kuram reizēm gribas realizēties arī kā aktierim, nevis genderizētei kariatīdei, ir vot momenti ar trauku plēšanu, kas, kā teikts senā pseidoitāļu anekdotē, nojauc visu kvartālu no ritma.


att: barijs kīgans preses konferencē. tiešām gribat uzdot jautājumus?
Dec 14 12:55 [info]sirualsirual:
neatceros kam vakar izsaucu taksi bet taa ir jau treshaa reize divu ned laikaa un atceros ka baarmenei deklameeju dzeju un skatiijos uz seju (dzeju-seju, geddit?) kas, man likaas, bija ne tikai intrigjeejosha bet nedaudz ekscentriska taadaa veidaa, ka, hey, i may yet have a shot at this, ja nebuutu tik ljoti piedzeeries treshdienaa
Dec 14 12:29 [info]zum:
https://www.congstar.de/ Labi stradā, uzreiz atsūtīja atbildi.
Dec 14 12:25 [info]f:
: food & mood
"mood in young adults (18-29) seems to be dependent on food that increases availability of neurotransmitter precursors and concentrations in the brain (meat).
mood in mature adults (over 30 years) may be more reliant on food that increases availability of antioxidants (fruits) and abstinence of food that inappropriately activates the sympathetic nervous system (coffee, high glycemic index and skipping breakfast).



young adult mood appears to be sensitive to build-up of brain chemicals. [..] in other words, young adults who ate meat (red or white) less than three times a week and exercised less than three times week showed a significant mental distress.



with aging, there is an increase in free radical formation (oxidants), so our need for antioxidants increases.
free radicals cause disturbances in the brain, which increases the risk for mental distress.
also, our ability to regulate stress decreases, so if we consume food that activates the stress response (such as coffee and too much carbohydrates), we are more likely to experience mental distress.”


and yet, amurikāņu raksti sludina arī, ka kafija ir viņu čuķ ņi antioksidantu meka.

other than that, tagad jāsadzīvo ar domu, ka statistiski vairs neskaitamies young adult, un jāpapildina meņjū ar antioksidantiem?

(c) pilnāks te
Dec 14 12:22 [info]udensroze:
un vēl man riebjas, ka visi visur un visu laiku lieto "gada skaistākie svētki"
es pati izdomāšu, kuri man ir skaistākie, sirsnīgākie vai jebkādi svētki
Dec 14 12:15 [info]khosmos:
Starp mums, maģistriem, runājot
Let the games begin?
Well, I'm still alive, so I consider this a victory already judged, but yet to be rewarded.
Dec 14 12:14 [info]perfekta:
Divas lidostas : check. Two more to go.
Nepatīk garie pārlidojumi. Bet patīk bussines lounge un patīk tuvošanās mājām. Esmu noilgojusies
Dec 14 12:10 [info]usne:
pirms mirkļa aizveda veļmašīnu (nu jau apziņā veco veļmašīnu).
Paldies Vedjmah! Godam nostrādājusi šo laiku ar Kaščeja dzīvību apdāvinātā (talanted) mašīna pēdējā pusgada laikā sāka sadalīties. sākumā ar vienvairāk gļukoja mazgāšanas funkcijas, tad nokrita viens no iestatījumu kloķīšiem, tad aizlūza durtiņas.
tomēr tā vienalga spītīgi darbojās. visi mūsu saimē bija ieraduši lieki durtiņas nevirināt, vienīgi mazais F nezināja lietas nopietnību un pirms divarpusnedēļām mazliet tajās pašūpojās un durtiņas nolūza. es vēl reizi pamanījos tās piekabināt atpakaļ, bet nebija nedz nopietni nedz droši.
Kādu laiku domāju, ka varētu durtiņas nomainīt, bet tad apzināju visas remontēt vajadzīgās sadaļas, sapratu, ka nebūs, par to naudu var nopirkt jaunu.
Tā nu sēžu ar tukšumu starp jauno un veco.
ŠĪ, kuru gaidu, būs pirmā veļasmašīna manā mūžā, kura ir pilnīgi jauna un kuras tehniskos rādītājus esmu izvēlējusies pati, nevis sagadīšanās.
Izvēlējos nepazīstamas firmas ar 4 gadu garantiju un labām/ļoti labām atsauksmēm, par labu cenu, turklāt ar atlaidi. Vienalga pateicībā mammai.
Ceru, ka mācēšu pati pieslēgt un jau šovakar tikšu galā ar netīro drēbju krājumiem, jo citādi vairs nebūs ko vilkt mugurā.
Savā ziņā pagrieziena punkts sadzīves jautājumos.
Dec 14 11:34 [info]tipa75:
izrunā sevi ārā
Dec 14 11:29 [info]zum (in [info]pajautaa):
https://www.congstar.de/

Kur tur ir emails? Lūdzu palīdziet BD
Dec 14 11:28 [info]ingmars:
90s cyberpunk anime nostalgia
Šodien uzzināju par to, ka nākamgad būs Battle Angel Alita Holivudas ekranizācija. Tas ir diezgan negaidīti, mēģinu par to nebēdāties un justies par to vienkārši neitrāli. Tad jau var gaidīt arī Armitage III ekranizāciju (man gan ne īpaši patika OVA) un Cyber City Oedo 808 arī.

Dec 14 11:08 [info]marmara:
mans suns:
I have no concept of time, bet no 16:00 līdz 17:30 es sēdēšu pie durvīm un gaidīšu Tevi mājās.

vakar nemetu ielūgumus uz Ziemassvētku pasākumu tajās pastkastītēs, pie kuru mājām nebija šūpoles, ziemai atstātas rotaļlietas, aizklāta smilšukaste vai vismaz kādi rotājumi. Džadžoju cilvēkus pēc pagalma.
Dec 14 10:55 [info]scope:
Melns, balts, tomēr pelēks
Pirmais gadījums:
Vakars, tumšs, neregulējama un neapgaismota gājēju pāreja, pāri brien čalis tumšā jakā un, "labi, ka" gaišos džinsos, pamanīt var tikai tad, kad viņš jau atrodas uz ielas.

Otrais gadījums:
Tas pats vakars, apgaismota gājēju pāreja, apstājos palaist gājēju, bet pretimbraucošais "neredz" gājēju, kura jau ir pārgājusi līdz ielas vidum, nereaģē arī uz uztaurēšanu. Pēc tam, kad pabrauc garām, viss kļūst skaidrs - runā pa telefonu...

Tas tā, kontekstā ar pēdējo dienu ziņu virsrakstiem, par notriektajiem gājējiem (arī uz gājēju pārejām).

P.S. Aizrakstīju SatDep'am jautājumu, kad dažas pārejas aprīkos ar apgaismojumu. Viena no tām atrodas pie pamatskolas.
Dec 14 10:53 [info]zin:
pag. vīkendā biju nabapirtī
kā vienmēr, burvīgs pasākums
starp visu citu, apsolīju Šolim apmeklēt "Zelta zirgu" leļļu teātrī.
kā būs, to redzēs, kad aiziešu, bet esot jābūt labi
Dec 14 10:53 [info]ilona_pop:
Gards vīns likās vakar, taču visa nakts miegs sabojāta un šorīts izčakarēts ar galvassāpēm. Iedzer vienreiz pāŗis mēnešos saucās. Anyways.
Ne jau tas ir svarīgi. Svarīgi ir 3 punkti- ka nezinu, kur Ziemassvētkos likties; ka nespēju pieņemt, ka neizvēlējās mani (protams, atkal nespējot nenobirdināt asaru tā priekšā, kurā to vismazāk vajag darīt.. sasodīts, kāpēc nepietiek vnk ar raudāšanu savā istabā) ; ka ar visu šo čakaru backgroundā es nezinu, kā lai sev noticu tiem iestājekšiem un normāli sagatavojos. Ok, vnk jāgatavojas. Ar balsi acīmredzot tikpat rupji un pofigistiski, kā ar ķermeni - vnk brutāli jāiet uz priekšu, jāvingrina, jākustina. Nolāpītās bāzes un smadzenes, es gribu būt muļķa vokālists un spēt dziedāt tikai pēc sajūtām (tas ir acīmredzami vienīģais veids, kā dziedāt vispār! analītiskais lai paliek muzikologiem).
Vakar 3h norunājām, labāk nebūtu runājuši. Tāpat tas ne pie kā neved, bet vistrakākais ir, ka man pat nav, kur aizbēgt. Esmu te, pie viņa pašlaik, jo, redziet, dzīvot nav kur un par ko. Ziemassvētkus vislabprātāk pavadītu kā jebkuru citu dienu, kas paiet tikpat ātri kā citas, aizmirstos filmās un Ziemassvētkiem par godu varbūt ēdienā, mierīgi vienītī, bet te papildus apgrūtinājums, kā aizbēgt no svētkiem ar sev nepiederošu ģimeņu apciemojumiem, kur es esmu ārpus konteksta. Zsvētkos mājās gribu. Nu nav māju, ne vairs LV, ne vēl šeit, bāc, pie tēta gribu! Mierīgi divatā kā svinējām pie eglītes ar pelēkajiem zirņiem un priecājāmies, ka visi mūs lika mierā...
Nekad tā vairs nebūs, tā vietā tagad jādomā, kur izbēgt. Neesmu ne draudzene, ne sieva, ne-kas, pati jau izvēlējos, un arī kopā negribu būt ar 99,9% cilvēku, what the hell is so wrong with me...?

VISPĀR ESMU ĀRPUS KONTEKSTA, IT VISUR, reizēm tā liekas.

Ceru, ka uz visu šo kādreiz varēs raudzīties ar smaidu.
Dec 14 10:49 [info]zum:
Divi zvani, joproja Ja Smart.
Dec 14 10:37 [info]lord:
par lietām, kas jāredz pirms nāves
atzīstos, triviāli un muļķīgi, bet viena no lietām, ko es ārkārtīgi gribētu redzēt savas dzīves laikā - Cepelīna izmēra dirižabli gaisā... un ar šo sapni es dzīvoju jau ļoti daudzus gadus...
Dec 14 10:28 [info]malvine_truse:
ja
Kad Latviešu tauta pašnoteicās un vajadzēja aizlāpīt visus caurumus mūsu valodiņā, šo darbu, protams, uzņēmās tā brīža gaišākās galvas, problēma tikai tā, ka viņiem tajās galvās bija nedaudz sakāpis, tāpēc šodien ir ļoti grūti kādam kaut ko pateikt, jo liela daļa vārdu ir tādā pārgudreļu skanējumā, tu cilvēks izstiepies vai saraujies, bet kad kādam mēģini norādīt uz viņa kļūdu, sanāk, ka tu kā gudrais skolotājs mazajam bērniņam tagad māci dzīvot, bet divu cilvēku starpā šāds sarunas skaņojums taču ir pilnībā nkonstruktīvs, jo vienai pusei uzreiz jājūtas kā pēdējam idiotam un zūd spēja ieklausīties otrā cilvēkā, tīrākā aizvainojuma dēļ.
Dec 14 10:23 [info]zum:
Dabūju es savu bulku. Pēdējā bija palikusi!
Brokastiņās nu man būs berlīneris ar vaniļās krēmu.
Dec 14 10:18 [info]missalise:
Šonakt telefons bija izdomājis pats izslēgties un no rīta vairs neieslēgties. Nu, ko, izjaucu pa daļām, saliku atpakaļ, aizgāja.
Reizēm man ir sajūta, ka man piederošās elektroierīces arī ir katra ar savu raksturu. Aizdomājos arī par to, cik ļoti mēs šobrīd paļaujamies uz elektrību un elektroniku. Vai nav tā, ka mēs visas olas esam salikuši vienā grozā un gadījumā, ja kaut kas notiek (piemēram, kaut kas līdzīgs tam Karingtonas notikumam - https://en.wikipedia.org/wiki/Solar_storm_of_1859), tad ir visai pamatīgas ziepes.
Dec 14 10:14 [info]str:
Kolēģe skatās visādu šņagu, un tad mums atstāsta
https://m.youtube.com/watch?v=RU_MVWiD5f0
Dec 14 10:14 [info]savaadaisu:
Eh, vakar sieviete aizvilka mani uz barčiku. Mājās alu iedzert būtu krietni lētāk, bet nu OK, viņai vajadzēja. Tomēr rezultātā viens labums bija - ap 21.30 ieplanējām mājās, un sīči jau bija pa gultām, un nebija atkal jāklausās kā kāds kādam kaut ko atņēmis, kurš kuru apsaukājis vai kaitinājis, un kam kāds mājasdarbs nav izpildīts. Pārmaiņas pēc ierados mājās bez negatīvām emocijām priekšā.
Dec 14 10:12 [info]malvine_truse:
here i am, I'll rock you like a hurricane!
Kā mēs varam zināt, ka Krišjānis Barons vnk neizzīda no pirksta pusi no tām tautasdziesām?
Dec 14 10:10 [info]uldris:
nomierinies un viss pats notiks!
bija kkas svarīgs un labi izdomāts, ko ierakstīt. aizmirsu.

ā un arī - mani aizveda beidzot uz to restorānu Neiburgs, bija ļoti garšīgi, gribas atkal un es aizvien domāju par to ēdienu, tādas pat kā attiecības veidojas.

#vienas atkarības vietā vienmēr nāk citas
#var arī nedzert, bet gudrāks un skaidrāks tāpat nepaliek, bet vismaz skriet var
Dec 14 09:56 [info]porcupine:
Par aktuālo 100 g personību
Visdrausmīgākā vieta tajā raidījumā ir tā, kur baismais plikpauris aizrautīgi smejas (he-he-he, un tad viņiem nozīmē medikamentus, h-h-he ja? Padomju Savienība, he-he-he, vai ne?), atceroties ar pirogenālu sazāļotos pusaudžus. Tā sejas izteiksme.
Dec 14 09:39 [info]zum:
Bet pašu smieklīgako es jums nemaz nepateicu. Vakar aizgaju uz maiznīcu mūsu ciematā. Parādu, kuru kūciņu man vajag. Pārdeveja laipna, patīkama. Kā vienmēr. Paņēmu papīra maisiņu ar kūciņu. Aizslidinājos atpakaļ līdz mājām. Viss vēl bija apledojis. Bet kas tad man. Priekšnamā rātni stāv trīs jauni pāri zābaku, noderīgi visiem laika apstākļiem.
Kaut ko dungoju, domaju par savu mīļoto. Uzleju kafiju. Attaisu maisiņu. Nu tik ēdīs, nu tik būs. Iekožos bulkā. Bļēēēēģ! Pilna mute ar zemeņu marmelādi.
Iestajas pauze. Drūmi lūkojos uz bulku. Manas izvēlētās garenās ar glazūru un patīkamu vaniļās krema pildījumu bulciņas vietā tā kaza man ir piešķīrusis pretīgu ar cukuru apkaisītu apalīti, pildītu ar mežonīgu saldu, lipīgu, pēc mākslīgām krāsvielām smaržojošu marmelādi. Koduma vieta tā pil uz paklāja, pirksti nosmērēti. Sagrābu salvetes un apslaucīju šmuci. Kādu laiku blenzu uz bulku. Tad nopūtos. Apriju to darinājumu. Ēst ta gribējās. Noslaucīju muti. Aizgāju pisties ar Deuche Post un Ja Smart.
Tad vienu brīdi, kad man pēc kārtējās sarunas ar kādu no doģikiem viss apriebās, izdomāju, ka gribu otrreiz brokastīs tomēr to vanļās krēma berlīneri.
Aizgāju vēlreiz. Ielas jau bija nokusušas.
Bodē jau visu vāc nost. Protams, ka abi garšīgie berlineri bija iesmēreti kadai vācu vecenei. Ka teikt tantei Emmai par blatu.
Tad es iemācīju pārdevejai dažus latviešu vārdus. Domajiet es lamajos? Nē. Viņa man gribeja grūst atpakaļ naudu. Bet es viņai pretī, paldies nevajag, tā vieta lūdzu iemācieties pateikt latviski vanīļas krēms. Vanīļas krēms. Latviešu valoda nemaz nav tik grūta, vanīļas krēms.
Nupat, rakstot iedomajos, kāpēc man visu laiku tas čības līp. Es vakar mazgāju un mazgaju grīdas, bet čības līp un līp. Laikam nebūšu kārtīgi iztirījusi to sarkano paklāju, kas ir zem mūsu ēdamgalda. Pilnīgi jauns paklajs, pagajušajos Ziemassvētkos pirkts. Vēl tagad met pūku.
Dec 14 08:21 [info]begemots:
Flīzētā dzimtene
Dec 14 08:17 [info]martcore:
šeit pēc apraksta laikam tomēr ir dokumentālistika, man vairākas reizes tā ir bijis!
Dec 14 08:13 [info]martcore:
Dec 14 08:10 [info]winstons:
labs gabals
https://www.youtube.com/watch?v=NXwVw8ZBgXE
Dec 14 07:43 [info]khosmos:
Vakar pārlūka uzstādījumos atradu nezināmu Firefox spraudni - "LOOKING GLASS". Piezīmēs teikts: "my view of reality is just different from yours". Kā izslēdzu, tā pārlūks aiznesās gaismas ātrumā. Kas tas bija? Vai viņi makšķerē indigo bērnus un jaunos mikologus?
Dec 14 04:27 [info]platformene:
dear ciba, es strādāju visu šo nakti, jo pa dienām nepietika laika, jo bija jāstrādā. Rītdienas izjūtas būs pē. Ai, ai.
Dec 14 04:14 [info]slaaneklis:
Kontinjuitī ir kas mūs definē.
Dec 14 03:20 [info]zeme:
lenovo
man besi jaunie thinkpadi. tas ir pizgec!!!
Dec 14 02:56 [info]kapnutelpa:
lietas, par kurām man ir kauns

1. es klausos new wavy
1.1. man vienmēr jāpiedomā, vai vārdā "wavy" pirmais nāk "w" vai "v"
2. akadēmiskais
Dec 14 02:50 [info]kapnutelpa:
ome manu lēmumu ņemt akadēmisko uztver apmēram tā, it kā es būtu paziņojusi, ka uzsāku kamermeitenes karjeru
WOULD IF I COULD!
Dec 14 02:29 [info]slaaneklis:
~"Robosexual: Damn that thing has some pretty advanced... AI. No robo."
Dec 14 02:22 [info]kakjux:
šodien skatījos uz Elenu un domāju par to, ka būs grūti viņu atstāt te. viens no retajiem cilvēkiem, kura man pietrūks no Lielmiesta. jo nu tiešām tik fantastiski sasmējāmes. un izkalām plānus arī. konkrēti ienīdām cilvēkus un svētkus. un runājām par NYE tā stulbi, līdz Elena ieminējās, ka jāiet uz divebar. es padomāju par Trišām, bet tad atcerējos par metaļoru bāru. pēc nelielas gūglēšanas un tā, secinājām, ka iesim uz turieni. jo nu, haha, tur sola visu ko labu. un gan jau būs gōtiski. kurš to negrib!
Dec 14 02:20 [info]andris_k (in [info]gribam_zinaat):
no, no?
Dec 14 02:02 [info]slaaneklis:
Tā, es tagad dzeršu piparmētras. Tur nekas vairs nav izdarāms. Tas vairs nav apturams.
Dec 14 01:59 [info]phz:
Ko tur, niekoties nav vērts
jāsakrāj Beibīfeisam
Dec 14 01:05 [info]krii:
Tas tiešām tā var būt, ka šonakt modinātāju drīkst nelikt uz četriem vai puspieciem, un rīt neviens e-pasts nebūs jāsāk ar "Apsolītais teksts - pielikumā. Ļoti lūdzu atvainot nokavēto iesniegšanas termiņu."?
Ko tad es rīt līdz vakaram darīšu? Bez savas dienišķās panikas?
Dec 14 00:43 [info]26april2007:
Šodien bīstami sasnaucos. calorie intake sasniedz debesjumu.....:)
Dec 14 00:37 [info]tethys_:
Peripētijas
Skatoties apkārt, kā citi un citas ņemas, man pāriet vēlme meklēt krūtis, ko apčamdīt. Nemāku es tā kniebties bez īstas intereses par cilvēku, bet, tikko kā interese, tā sākas sviests. It kā gribas, bet no otras puses tik mierīgi ir tagad.
Dec 14 00:28 [info]murxxe:
3 lietas, kuru man pietrūks:
1) laika apstākļu - saule vai lietus, gaiss vienmēr ir sausāks nekā LV;
2) karstās šokolādes;
3) trijos dienā izdomāt, ka pietiek taisīt zinātni, un aizbraukt vakara pastaigā uz Venēciju.
Dec 14 00:25 [info]liuut:
- - - )
Dec 14 00:22 [info]dzheina:
algoritmi
viena no lietām, kas mani tomēr biedē, ir tas, ka youtube daudz labāk zin, ko es vēlos klausīties nekā es pati
Dec 13 23:41 [info]kaktu_kakts:
no rīta Carnikavas apvidū autobusā iekāpa jau redzēts pasažieris, visticamāk pensionēts, samērā sprauns un sirms, iekārtojās sēžamvietā vienu pirms manas, pēc brīža izpūta gaisu, izvilka no somas žūksni ar lirikām un sāka dziedāt: "Dolly, hello, dolly, it`s so nice to have you back where you belong." Paturpināja un tad prasīja pildspalvu, jo tur vajagot pierakstīt, atdevis pildspalvu gribēja sākt runāt par cilvēku stulbumu un stulbumu ar iekoptiem mazdārziņiem blakus šosejām, un tad drīz arī novērsās, jo es teicu, ka, bet ko lai dara, ja viņu zeme tur ir novietota. Sapratis, ka viens stulbums gan es arī būšu, aizgāja runāt ar šoferi, kur, kā likās, rada mierinājumu. Labi nēsāt somā lirikus līdzi
Dec 13 23:33 [info]rugetta:
69 // visu dienu nāk raudiens
noteikti neesmu vienīgā, kas neizgulējusies ir emocionāla un ar trīcošām rokām, turklāt tur jābūt klāt piejauktai šķipsniņai pms. visu dienu riju asaras, bimba nāk pat no kaut kādiem trīsdesmit sekunžu fb video. pat diendusa nelīdzēja. uz 'klūgu mūku' iet negribēju, jo akdiesvaitadtovaruzvest un ar vecumu man sāk kretinēt garās izrādes. nav vairs kā jaunībā, kad jo vairāk cēlienu, jo labāk. bet man pat tīri labi patika, jo tumsā varēju savilkt paralēles ar savām laicīgajām metropoles sirdssāpēm un bēdām un izraudāties. es pat nezinu, kas tur ko raudāt, tās lietas ir ne mana kompetence, ne konkurence, pat ne darīšana, bet vienkārši kaut kāds sūds, kas nevācas laukā no manām smadzenēm. bet izrāde neslikta. tagad vājprātā gribas pīpēt, cigarešu dūmu smarža uzvar nominācijā "2017. gada nomierinošākā lieta", bet es varu vienīgi ostīt savu pievilkušos šalli.
Dec 13 23:26 [info]udensroze:
viena no kaitinoshakajaam latvieshu ieziimju izpausmeem: nabadzibas delj neies jau lepnumu zaudet!
Dec 13 23:14 [info]santech:
Deezer ir diezgan foršs, bet diezgan beigts serviss. Pārlūkā prasa Flash. Bet Flash taču nīdējas ārā dēļ drošības caumuriem. Es vairs to nekur nelietoju.
Dec 13 23:04 [info]celies:
Šodien domāju... bieži tā negadās. (arī par to, ka ciba ir pelnījusi devu)

Pēdējās dienās radies tāds šķitums, ka apkārt vieni paziņas. Tāda ļoti savāda doma kutina prātu.

Doma, ka cilvēki patiesībā ir stipri neiecietīgi. Spēj paciest tikai dažus un neilgu laiku. (un pēc tam paši brīnās par vientulību). Bet tās tikai tādas domas. Ne jau ka pamatotas.
Dec 13 23:01 [info]apliitis:
Šodien vienu stundu plaukstas un pēdas ar zīmuli un vienu stundu ar akrilu. Jāsāk apgūt akrils. Viņš gan nav tik foršs kā eļļa, bet reizēm ļoti noder. Un jānopērk citas firmas, šis ir dizāsters. Un būtu ideāli treniņus no rīta, lai par to vairs nav jādomā. Rīt varbūt kādu sīko kustīgo. Vai koku. Vienk ātrās rokas -
Dec 13 22:53 [info]virginia_rabbit:
Eiženam ir jauns mīļakais vecāks - Ingmārs. es protams joprojām esmu mīļa, taču ar I kopā viņi nosita Terārija bosu. atgriežoties no dziedāšanas, vēl nebijām tikuši pāri Vanšu tiltam, kā viņš jau runāja par Ingmāru - ko viņi darīs vakarā, un manis tajos plānos nebija. rezultātā viņi ne tikai nosita bosu, bet arī gāja kopā vannā, un I pirms miega viņam lasīja Smaragda pilsētas burvi.
Dec 13 22:51 [info]2daces:
Let me be let me be closer
Or let me be
Dec 13 22:51 [info]jojo:
uz lidostu, atpakaļ un tad gulēt -
Dec 13 22:39 [info]hauf_milk:
"Iedzer par pasaules meliem un viltu tūlīt". Joņoju sabiedriskajā mājup, un veikalu darbalaika izkārtnes zib "8-22" "8-22". Visa nelielo, mazo un lielo veikalu industrija turās uz alko pārdošanas apjomu, kas ir racionāli izskaidrojams ar depresīvas valsts aktualitātēm. Tie, kas šeit atgriežas, ir kinda samuraji, depresīvi varoņi.
Dec 13 22:20 [info]jebalaitung:
mans
Dec 13 22:15 [info]jebalaitung:
watch
esmu nedaudz apmaldījies netflix un hbo piedāvājumu džungļos.

kas jauns jums pēdējā laikā ir atradies filmu un seriālu lauciņā?
Dec 13 22:04 [info]anonymous:
mother! (2017)
Kaut kas puslīdz pieņemams par dzīvi.
Dec 13 22:00 [info]mmd:
nemāku apgraizīt
Nemāku, nesanāk apgraizīt youtube video, bet 17 sekundes būtu tā vērtas:

https://youtu.be/isr_fUuXpzo?t=27m20s
Dec 13 21:57 [info]anonymous:
Sapņu komanda 1935 (2012)
Vakar nolēmām beidzot saņemties. Cilvēku drosmei un pārliecībai par savām spējām nudien laikam nav robežu.
Dec 13 21:47 [info]f_g:
nedēļas vidū
bilde un teksts )
Dec 13 21:44 [info]dombrava:
Krāsu terapija
Ja vārdi šķiet novazāti, mīlestību var izteikt skaitļos un krāsās.
Dec 13 21:41 [info]koks:
Daudz Wardruna un labs Odindienas sekss.
Dec 13 21:30 [info]missalise:
Zīmēšanas kursos biju, patika (Zīmulis un ota Meža ielā). Bet banka drusku sapinusies meistarībā, kā rezultātā jāgaida vien jaunā karte un rīt jāprasa tas kods, lai izņemtu naudu. Dāvanu pirkšanas procesu tas, protams, neatvieglo.
Mana mamma palūdza, vai es varētu brālim nopirkt ... fanfaru skaņas ... kreklu. :D
Varēt jau varu un darīšu arī. Jo tas jau ir labi, ka mammu šogad pēc ilgiem laikiem sāk interesēt tāda lieta kā dāvanu gādāšana.
Dec 13 21:21 [info]heishy:
Baigā emociju gamma laižas pāri. Un nevar saprast kurām pieķerties. Vispār japieķeras nav nekam. Viss jau tāpat tiek filtrēts cauri.
Bet kaut kāds bērnišķš prieks mijas ar veca vīra vientulīgām skumjām.
Dec 13 21:19 [info]simamura:
Dec 13 21:16 [info]nelabrit:
auksti decembrī
es atceros, kā mums vasarā caur kociņsaldējuma šokolādes šķirbām pilēja plombīrs uz kreisās rokas delnas, un visa bižutērija palika lipīga. tik silta bija vasara, cik tagad ziema.
Dec 13 21:13 [info]ieva:
Dec 13 21:07 [info]heishy:
''Bieži vien no radošās dzīves jūs attur tieši egocentrisms, pārliecīga gremdēšanās sevī (jūsu šaubas par sevi, nepatika pret sevi, pašvērtējums, postošā pašaizsardzības tieksme). Piederības agorance izvelk jūs no tumšākajām pasšnolieguma dzīlēm - nevis ar vēstījumu "es esmu pats izcilākais!", bet ar vienkāršu atziņu "Es esmu šeit!"

/ Lielā Burvība /
Dec 13 21:01 [info]ripp:
Esmu ļoti pateicīga dzīvei par šo dienu, kas bija tik ļoti īpaša.
Dec 13 20:54 [info]kini:
.
hm, prasās svārki, bossa nova (tagad skan franču, ļoti skaista), taisīt ēst un iekārtot māju. īsta klukste :D
Dec 13 20:52 [info]dooora:
— ∞ = 9︎⃣9︎⃣9︎⃣
tikko laika[m] ziņās pamanīju, ka man ir mazā dzimene, pēdējā šai puscentūrijā.
nu ta’ priekā un veseli ēduši, i ikrus i glutteus maximus’us.
šis abonents dodas zaļumos, sprīdītis hrenovs.
tiksimies akkal jāņvārī. man uz assoņpacto ir plāni, biezi. bet reti.
https://youtu.be/q7vhtmeCh9o

tikko atcerējos, ka Robim sirka 90tajā ar tiem diviem lat-aviō-nēģerzēniem bija nesatricināmi burvīga versija šim gabalam. kurš bija par vecišķi lēnu jau iepriekšējam gadsimtam, bet bija. kas šai gadsimtā nav maz.
https://youtu.be/XwDQ5oRnGEc
Dec 13 20:47 [info]quizer:
Vispār jau man ļoti patīk jaunie instrumentu hiti. Sevišķi video klipi. Teiksim klipā "dienas nakts sakari" klausītāji diezgan smalki tiek troļļoti, un uz brīdi var arī šķist, ka tā dziesma tā arī tur ir ierakstīta. Baznīcā ar super dry vokāliem un ezotēriskiem atribūtiem. Vēl man patīk tā pārcilvēcības sajūta, kas rodas klausoties šo mūziku. Katrā ziņā iesaku paklausīties.  
Dec 13 20:17 [info]au:
pāris dienu bija tādi lieli uztraukumi, kad nemaz negribējās ēst. tad pirms kādas stundas atlaida un uzreiz apetīte kā vilkam.
sarijos fišfingerus, pasaules labākā maltīte, ak, cik brīnumaini, gribētu vēl un vēl,
bet man taču fišfingeri negaršo.
Dec 13 20:15 [info]shveps:
Tik dziļi iegrimu procesā (dzeršanas), ka biju mazuliet izbrīnīta par Meistara zvanu, kurā tika paziņots, ka Meistars ieradīsies ar visu ko, kalnraču lukturi ieskaitot.
Ok. Ja šis manu aku fobiju neizārstēs, tad es nezinu, kas.
Dec 13 20:09 [info]inese_tk:
kolosali.lv: Viss veselīgas maltītes pagatavošanai! Kokosriekstu eļļa, cukurs, milti, sinepju sēklas u.c.
Dec 13 20:01 [info]unpy:
Ziemassvētku vērotāja piezīmes.
Šajos Ziemassvētkos uzdāvini sev atpūtu ar Samsung QLED TV un PowerBot robotu-putekļsūcēju.
Vai zināji, ka gludināšana var būt inteliģenta?
Dec 13 19:56 [info]chaika:
kolēģe dienu pirms darba ballītes iet pie frizieres, bet es pēc mēneša pārtraukuma aizeju uz kaušanos un dabūju lielu, sāpīgu zilumu.. :(
Dec 13 19:54 [info]hedera:
Avotu/Bruņinieku krustā šodien laikam kāda avārija bijusi, braucamā daļa nosēta ar sašķīdušiem mašīnu stikliem.
Dec 13 19:51 [info]spisok_korablei:
Kaut kur starp Matīsa un Brīvības ielām lidojumā sastinguši putni sastērķelē debesis kopā. Skaidrs - šonakt nesnigs. Decembris, plecus uzrāvis aukstā vēja dēļ, piepeši atceras, ka ir aizmirsis Viņas mājas ārdurvju kodu. Viņš jau sen neko nav aizmirsis, tādēļ izbauda šo nebijušo sajūtu. Pēdējā laikā viss paliek galvā. Tā vienkārši ir tik pilna ar visu un ar neko. Neizdodas to ne izskriet, ne aizsapņot prom.

"Un kā ir tagad?" Tavs klusums mani tincina. Nezinu. Kaut kā. Kaut kā jau ir vienmēr. Savā galvā es rakstu stāstu. "Mēs ieradāmies Valletā dienā, kad no pilsētas ielām pamazām tika aizvākti svētku rotājumi. Piedauzīga paskata pludmalē viļņi snaikstījās gar smiltīs atstātu anonīmu "HELLO JANUARY". Kur vien spēri soli, visur priekšā bija jūra. Lija un nebija nekā cita, ko darīt, kā vien palikt viesnīcā un ilgāk neizkāpt no gultas," tas sākas ar vārdiem.

Nezinu, kur būšu februārī. Tuvāk Tev, vienmēr par solīti tuvāk, es pasmaidu melnu, aroniju nošmulētu smaidu. Lai nu kā, pagaidām mēs esam tālu. Pagaidām ir tieši viens mandarīns no tiem diviem kilogramiem mandarīnu, kas patrāpījies ar lapiņu. Nezinu, nevaru to apēst. Taupu. Kaut kur tālumā aizdārd vilciens. Skaņā ir kaut kas no vienvirziena biļetes tiešuma. Man jāizkāpj jau nākošajā.
Dec 13 19:47 [info]romija:
Dec 13 19:37 [info]tagad:
Dec 13 19:25 [info]nulle:
Ambiciozs projekts, un lūk rezultāts, to nēsājot galvā jau kādu nedēļu - smagums, sasprindzinājums. Varbūt realizējams pēc pusgada, varbūt - nekad.
Dec 13 19:15 [info]inese_tk:
Tvnet.lv: Var teikt, ka pēdējā laikā par modes lietu ir kļuvusi dzīvojamo ēku taranēšana Āgenskalnā.
Dec 13 19:04 [info]slaaneklis:
Tūlīt smagi pieēdīšos.
Dec 13 19:01 [info]jebalaitung:
polls
akordionējot uz ltv izveiktu aptauju, dajoš savu viedokli, graždaņin!

Dec 13 19:00 [info]jebalaitung:
polls
akordionējot uz
Dec 13 18:39 [info]winstons:
es negribētu domāt, ka esmu rasists, bet arābu mentalitāte man nav saprotama.
Dec 13 18:36 [info]perfekta:
oo kā man apnicis, ka pat ēdienu nevar normāli pasūtīt, jo neviens nerunā angliski. Nez kāpēc cilvēkiem škiet, ja vińi baksta ar pirkstu uz spāniskiem vārdiem un izrunā tos skałāk, es pēksni sākšu saprast.

labās zińas: viesnīcā ir superīgs baseins. paēdīšu pusdienas un iešu saułoties :)
Dec 13 18:32 [info]zum:
Ja mobil Smart, es esmu no jums klikšķa attālumā, ja kas.
Dec 13 18:26 [info]jojo:
GRIBU GULĒT

tagad vedīšu A uz mūziku, tad uz veikalu pēc dāvanām, tad atpakaļ un tad pēc omes uz lidostu, rīt no rīta skolā -
Dec 13 18:22 [info]jebalaitung:
par prezi
alt-rigth dalbajobi, protams, turpina noliegt trampa pakaļas sasmērētības pakāpi - bet nu fakti ir un paliek fakti.
Dec 13 18:14 [info]slaaneklis:
"He doesn't answer to anything but data."
Dec 13 18:11 [info]jebalaitung:
vai tu gribi būt stilīgs/a?
Dec 13 18:08 [info]jebalaitung:
california uber alles
Dec 13 18:03 [info]jebalaitung:
discl
man nav nekādu problēmu ar nacionālistiem - ja vien viņi savu ismu neekshibicionē publiski, aktīvi nepraktizē to un nemēģina ieprogrammēt to mazos bērneļhumanoīdos.
Dec 13 17:47 [info]phz:
Melnraksts ierakstam komūnā «dubultnieki»

Dec 13 17:40 [info]sirena:
Ja nu kas
Aptiekā iedotās zāles palīdzējušas trīs naktīs no piecām. Saucās dormnorm iekšā melatonīns viens grams. Nav tādas kā miegazāles kur viss paliek smagnējs un nevar pretoties miegam bet vienkārši vieglāk aizmigt. Vispār iesaku.
Dec 13 17:30 [info]santech:
gribējās atkal pačīkstēt par kompa apgreidu, bet nu cik var.
Dec 13 17:21 [info]winstons:
pēdējās 2 nedēļas ritīgi pušoju sevi un beidzot vairs neizturēju un saslimu. kopš vakardienas pusdienlaika esmu nogulējis 20+ stundas.
Dec 13 17:17 [info]zum:
Ak nē, viņiem vajag arī ID otru pusi. Es tak sūtīju, bet viņiem bija paredzēta vieta tikai vinsm doķim. Aaaaa.
Dec 13 16:44 [info]platformene:
animeišen aijs! skatiens miglā.
Dec 13 16:44 [info]slaaneklis:
~"technically engine bells are strong enough to support the weight of the rocket"
Dec 13 16:36 [info]barcelona:
.
Es tomēr neesmu gana skaista, lai būtu tik izvēlīga. Varbūt viss izvērtīsies kā 130. sonetā.
Dec 13 16:33 [info]sirdna:
Še tev nu bija. Izrādījās, ka sniegpārslas ne joda nav unikālas. Tas ir, molekulārā līmenī jā, bet, ja labi ieskatās, un ir cilvēki, kuri var izsist piķi ieskatīšanās apmaksai, tad jamie saskaitīja, ka ir 35 dažādi sniegpārslu veidi.

https://www.huffingtonpost.com/2015/01/03/snowflakes-35-different-shapes-infographic_n_6401274.html
Dec 13 16:26 [info]nistagms:
man apnicis visu laiku darīt tehniskus darbus
Dec 13 16:23 [info]jebalaitung:
julgran
jopta, palaidu garām šito šodien. esot bijis virs stokholmas.

Dec 13 16:20 [info]ulvs:
to find thy way and to never give up
Ceru, ka kraukļi atradīs īsto ceļu.
Dec 13 16:20 [info]ulvs:
Pēkšņi atceros, ka sapnī, ko redzēju pirms vairākām nedēļām, man bija mūzika skolotāja - pianiste. Taisnības labad jāpiebilst, ka dzīvītē esmu ļoti sūdīgs un absolūti instrumenta neizglītots pērtiķis, taču tas nenozīmē, ka mani pirksti nav ietrenējami - es ļoti bieži, ja brīdi iepriekš pasēžu pie tām, uz klavieritēm varu izdomāt kādu džingliņu vai psihodēlisku akordu kombināciju. Kā nu ne, MSK es bieži spēlēju siņķiku, līdz ar to mūzikas skaņas radīju, spaidot to pašu simbolu sistēmu, ko normāls pianists.

Bet vairāk par sapni. Afiģeķ, cik skaista un gudra sieviete. Viņa man iemacīja dzirdēt un saprast mūziku, kā arī, pats galvenais, klausīties mūziku (uh, kad cilvēks prot klausīties to, tad... ir TIK ciktādāk). Principā viņa pret paša gribu man iemācīja būt par snobu, bet ne jau tādu, kurš pilnigi bez analīzes nosoda kaut ko. Snobu, kurš tāds ir tikai tāpēc, ka vairs nespēj gūt apmierinājumu pat no, atļaušos, vislabākās mūzikas.

Uzskatu, ka sapnī redzētā sieviete bija kas lielāks - kā tāds arhetips, kurš iemieso visus skaisto. Un tas arī bija visu mākslu galarezultāta arhetips, mākslu, ko caur smagu (vai vieglu - tam vērtējoši nekad nav bijusi nozīme) darbu un izkoptām prasmēm var radīt cilvēks.

Sasodīts, iemigu uz pāris minūtēm. Tagad vairs negribu rakstīt. Negribu arī iepostēt uzrakstīto, jo līdzīgi kā pēc epilepsijas lēkmes, kad pilnīgi viss šķiet svešāds un neīsts. Ata.
Dec 13 15:48 [info]apliitis:
mēģinājums no 15, liels n tumsā spīd
Dec 13 15:21 [info]nistagms:
tu nozagi manu bērnību, pidar
Dec 13 15:15 [info]sodienliist:
Ap pieciem no rīta pamodos ar nelielu drudža sajūtu, secināju, ka negribu šodien iet ārā no mājām un izlēmu, ka vajag atkal veiksmīgi aizmigt, lai nogulētu iesnas. Tā nu parakņājos pa atvilkni, un atradu tās dziļumā nobēdzināto dīvaino zāļu plāksnīti ar iemidzinošu efektu. 30 minūtes vēlāk savās piezīmēs veicu ierakstu telefonā (to atceros tikai ļoti aptuveni): "tu esi ta ka salimets ar gultu jo arpus tas nav svarigi. gultai ir slepenas ejas bet jaiet noskaidrot kas tur dzivo"
Nezinu, vai gļukus pastiprināja tumsa istabā, drudzis vai manas iedomas, vai arī tas viss tomēr bija tikai sapnis, kurā pēc manis stiepās gari zaru pirksti, gultas galā zibsnīja šķietami violeta gaisma no pazemes tuneļa un kaut kur perfekti saskaņotā kustībā pārvietojās skudru kolonijas.
Dec 13 15:13 [info]nelabrit:
onkulim
Spīdīgas ačteles un nemanāmas grumbas uz pieres, ap acīm un zem zoda. Tev ir parādījušies pirmie sirmie mati. Un pat, ja tie nav tavi pirmie, tad tie tādi izskatās. Onkul, es tevi sen nebiju redzējusi. Tiesa, tu pats jau koridorā atbildēji, kad pēdējoreiz tikāmies, biju tev tikai nedaudz virs ceļa. Tagad gan jau es esmu liela meitene, sniedzos līdz pašām padusēm. Pie lielā galda mums pa vidu ir rosola bļodas, omammas ceptā vistiņa un karsti kūpoši kartupeļi. Tāpat kā agrāk, tu pārber pār tiem dilles ar savām kaulainajām rokām. Tavu pirkstu vietā jau toreiz bija garie sērkociņi, bet tagad liekas, ka, ja tas maz iespējams, tie notievējuši vēl uz pusi. Nākamgad būsi izdzisis jau pavisam. Tomēr tavs smaids ir tikpat stiprs, kā manās atmiņās. Mums ir sagadījies sasēsties pie svētku galda pretī. Man blakus sēž Katiņtante, kuru es zinu, ka tu nevari ciest. Es arī. Tas bija mūsu mazā-pirkstiņa noslēpums. Vai tu to atceries? Vai tāpēc tu man visu laiku miedz ar aci? Vai arī savus smaidus tu velti Regīnas tantei man pa kreisi?

Onkul, onkul, onkul. Es atceros, kā mani reiz senās dienās atstāja tavā pārziņā. Divi bērni, viens sešgadnieks – otrs pusmūža gados, dodas sauļoties. Tajā dienā es iemācījos, ka saldējuma bumbiņas var ņemt arī pa pusītei. Tas man likās tik gudri, tik ģeniāli. Tu manās acīs kļuvi par etalonu. Bet tagad tu kaulains sēdi man pretī un plati smaidi ar saviem dzeltenajiem zobiem. Tev vairs nav cigarete aiz auss, bet paciņa no krekla krūšu kabatiņas vēl rēgojas. Ak, onkul, onkul, onkul, smēķēt taču ir tik kaitīgi. Tu pats tā visu laiku saki.

Līdz saldajam ēdienam mēs neesam pārmijuši ne vārda. Man tā gribētos saņemt dūšu un pavēstīt tev visu, ko es domāju par cigaretēm, saldējuma bumbiņām un tavu nedabisko kārnumu. Tavas acis izskatās tik laipnas. Tajās ir tas spīdums, kas aicina uz sarunu, tās aicina atzīties podos. Bet es tev pretī tikai dumji smaidu, man patīk domāt, ka tu to būsi pareizi pārtulkojis, proti, ka mans glupais smīns vēsta tev cik nenopietna pusaugu skuķe es esmu. Es nezinu, vai tev ir tulka spējas.

Izšaujas korķi no šampanieša pudelēm, divsimt gadus vecā Katiņtante jau stutējas augšup, Regīnas tante skaļi iespiedzas un Katiņtante atkrīt atpakaļ krēslā. Pēkšņi apgāžas glāzes, nošķind trauki un strauji atgrūžas krēsli. Visi metas vienā virzienā. Visi metas pie tevis. Es neredzu, kur tu esi pazudis. Man nepatīk šī drūzma. Pēkšņi es atkal sniedzos tev tikai līdz ceļiem. Viens spiedz pēc ožamā spirta, cits zvana jau dakteriem, bet es, es tikai pasniedzos pēc savas pirmās īstās šampanieša glāzes.


(2015. gada decembrī)


Dec 13 15:08 [info]nelabrit:
Rīga
p.s. vēl viens no darbiem par ko man pēdējā laikā uzdod visādus jautājumus, lai gan tapis tas ir pirms diviem gadiem. Nezinu... Varbūt Rīgā kāds no jauna iemīlas?


1

Tramvaju klaboņa mazotnē mani vienmēr uztrauca. Likās, ka kaut kur apakšā kaut kas tiek sabraukts. Tās varēja būt gan rotaļlietas – lelles, plīša lāči un riču-raču kauliņi-, gan dzīvas būtnes – suņi, kaķi, tirgus tantes un pīpmaņi aiz stūra. Ja man kādreiz tika dota iespēja izvēlēties, es vienmēr izvēlējos pastaigu uz mājām, lai arī tā pat bija trokšņaināka.
Nekad mūžā neesmu redzējusi, ka tramvajs būtu kaut kam uzbraucis, vai vēl ļaunāk - nobraucis. Tāpēc tagad vēl neizskaidrojamākas man kļūst manas bērnu dienu fobijas par tramvaju klaboņu. Iespējams, tāpat kā par zemeņu sastāvu – asinīm, man to izstāstīja viens no maniem savādajiem onkuļiem. Viņam patika turēt vienu cigareti mutē, otru aiz auss un atlikušās rūtainā krekla krūšu kabatiņā. Bailes no viņa stāstiem bija tikpat lielas, kā no tramvaja skaņām. Mūžam sapampusī seja un dzeltenie zobi gluži vienkārši pat skaistu pasaku varēja padarīt par šausmu stāstu. Un šausmu stāsti, kā sagadījies – kā ne, bija viņa mīļākais pasaku žanrs.
Es nezinu, vai šīs šausmas patiesi stāstīja viņš, bet tagad, braucot ar tramvaju pār bruģīti, es allaž iedomājos par lēto cigareti dzeltenajos zobos un leļļu glābto dzīvību.

2

Pa pēdējo euro es atļāvos nopirkt šokolādes tāfelīti un baltmaizes kukuli. Baltmaizi es pirku savai mammai. Viņa uz to ir kā traka. Dažkārt viņa norij 400 gramīgo maizes kukuli dienā. Un vispār “dažkārt” var mierīgi aizvietot ar vārdu “bieži”. No sākuma es centos viņai strīdēties pretī. Es teicu: “Nu, mammu, ko tu dari?”, bet, kā jau lielākajai daļai mammu, arī viņai viss gāja gar ausīm. Tikai manējā to arī atdzīst.
Es kāri baudīju savu šokolādi. Katrs mazais gabaliņš bija, kā baznīcā iesvētīts. Saprotams, kopā mēs nevarējām doties mājās. Mūsu draudzība bija pārāk intīma, lai varētu iesaistīt vēl kādu personu. Tāpēc maizi es pasitu padusē, bet pati, ar šokolādi kabatā, devos izbaudīt pavasarīgo vakaru.
Manā maršrutā bija Āgenskalna līkumainās ielas. Tomēr, lai kā man gribētos, Āģītis nekad manai sirdij nebūs tik tuvs, cik Centrs. Smiļģa iela, protams, ir gara, bet, toties Čakmarijas ielai izejot cauri, var šķērsot pasaules. Savu ceļojumu ir iespējams sākt no pārbāztā, milzīgā krustojuma Stacijas laukumā un beigt jau pie salīdzinoši mierīgajām Grīziņkalna mājām. Un pa vidu ir iespēja atvilkt elpu Ziedoņdārzā. Bet līkā Smiļģa iela? Jā, viņai pieder Uzvaras parks, bet vai tā brūnos dīķus var salīdzināt ar Ziedonīša puķēm, vecajām strūklakām un modernajiem rotaļlaukumiem. Uzvaras parku rotā trīs gari sērkociņi, bet centrā ir dzejnieka plikais pauris, vardītes un milzīga žurka. Tur pastaigājas dāmas augstos papēžos ar skaisti ieģērbtām mazām princesēm, vecmāmiņas lasa grāmatas un grauž smilšu cepumus un tēti māca puikām braukt ar riteni, spēlēt bumbu un uzvesties labi, un jaunieši izved paskrieties taksīšus. Tur ir nemitīgā dārza svētku sajūta. Vienalga vai izej ašā solī cauri, vai sauļo seju ar draugiem saulē.
Man tik ļoti patīk atcerēties savas mazās bērnu dienu takas. Es stāstu par to savai draudzenei šokolādei, bet viņa tikai brēc: “Neēd mani!” Somā jau kādu laiku vibrē telefons. Negribu es atbildēt, lai, kas tur arī zvana. Tas ir tik ļoti uzstājīgs, ka traks var palikt. “Nopērc maizi, kamēr veikals vaļā,” man otrā galā lūdz mammis. “Labi,” es atbildu un lēnā solī turpinu maldīties, tomēr, pa Āgenskalna līkumotajām ielām.

3

Šovakar mēs spēlējām paslēpes. Tu un es. Tu meklēji, bet es slēpos. Nebija vajadzības skaitīt līdz desmit. Tāpat bija skaidrs, ka tu uzvarēsi. Tev tomēr ir zināmas visas manas labākās slēptuves.
Viena no tām ir Vecrīgas šaurās ielas. Baznīcu iekšpagalmi, sētas un tīņu “pīpētavas” – tur visretāk var sastapt tūristu fotokameru skaņas. Klik, klik, klik. Kāds mani tomēr pamanījis. It kā nekas nebūtu bijis, es turpinu klimt pa Vecrīgas ielām. Tur kāds vemj, tur šķauda, tur uzkopj, tur smaida. Kāds rīko kāzu fotosesiju, kāds šķiras. Nē, šeit pārāk nejēdzīga drūzma. Cilvēku bari, kas runā visās mēlēs, tikai ne manējā. Angļi apčurā vēsturiskās notekas, vāci ar japāņiem iemūžina visu svēto un krievi aizņem katru veikalu. Šī Vecrīga vairs nav mana. Tu mani atradi.
Es labprāt patvertos zem Andreja Upīša mēteļa, kas pie stikla piramīdām. Tur kāds mākslinieks radījis simt metrīgu rakstnieka stāvu, bet tas nekam neder paslēpēm. Blakus esošā vecā bioloģijas fakultāte būtu ideāla slēpšanās vieta, bet man bail no tiem studentu spokiem, kas klīst pa novārtā atstātās fakultātes gaiteņiem. Blakus ir osta, bet kuģi atiet tikai sestdienās. Šodien ir ceturtdiena. Paslēpes jāpabeidz spēlēt pēc stundas, tad mamma mani sauks mājās uz vakariņām, un es vairs nevarēšu atgriezties. Turpinām!
Zem Vanšu tilta slēpties nav vērts. Viena puse ir pilna ar kamerām no nodegušās Rīgas pils, bet otrā – tieši garām iet trolejbusa maršruts. Es varētu slēpties Ķīpsalas jaunajos projektos, bet tie man neiet sevišķi pie dūšas. Vienīgais labums, ka tie būtu tukši no novērotāju-nodevēju acīm. Tomēr tu mani atradi.
Es varētu izmēģināt Avotu ielas aizaugušo baznīcas pagalmu, bet domāju, ka atbilde visiem jau skaidra. Es tad slēptos starp nātrēm, nezālēm un vējā sapūstiem atkritumiem. Tu un es. Mēs atrodamies starp pavasari un vasaru. Mamma mani sauc uz vakariņām. Šovakar mums sanāca nejēdzīgas paslēpes, jo tu atkal uzvarēji.

4

Es iekāpu peļķē, un tā peļķe izrādījās Daugava. Tu par mani smējies pilnā balsī, bet es tikai pārtraucu, sakot tev, lai tu ķer skatu.
Mēs atradāmies Saules akmens pakājē. Bija svētdienas vakars un mēs abas sacentāmies ar uzdevumu kaudzēm priekš skolas. Man liekas, ka tu tajā vakarā uzvarēji. Tas nenozīmē, ka mēs jau šķīrāmies. Nebūt nē. “Piedrāzt skolu, piedrāzt dzīvi,” tā es tev teicu. Mums bija baigais besis tovakar, ne? Tomēr pretī vērās tik skaists skats uz Vecrīgu, ka negribējās dusmoties. “Tie taču ir tikai dzīves sīkumi,” tu man atbildēji, “vienmēr paliek sliktāk.” Es tomēr uz tevi dusmojos. Un pēc mirkļa es jau dusmojos uz sevi par to, ka dusmojos. Tas bija baigi dusmīgais vakars, ne?
Tu tur nebiji pie vainas. Ja ir kāds, kuru vainot, tad tā esmu es. Nebija man, ko līst tik tuvu ūdenim. Tagad viena bote ir slapja, bet tā jau patiesi nav liela problēma. Es patiešām nesaprotu, kas man šīs par agresijas lēkmēm. Es baidos, ka pārvēršos par to draņķīgo pusaudzi, kuru neviens nevar ciest. Es jau tā ar visiem esmu sastrīdējusies. Vienīgi ar tevi ne. Tu par mani tikai smejies. Tas ir labi. “Atkal jau tu dusmojies,” tu man pārmet. “Draudzenīt, es nezinu, ko man darīt,” es pretī sūdzējos. Man patīk, kā tu jau esi pieradusi pie manas vāvuļošanas par visām problēmām. Man patīk, kā tu sapņo man līdz, kad es tev stāstu savus ideālistiskos nākotnes plānus.
Es iekāpu peļķē, un tā peļķe izrādījās Daugava. Man viena zeķe palika slapja, bet tu tikai par mani smējies pilnā balsī. Es toties skatījos tev virsū ar sirsnīgu skatienu. Nav labākas draudzenes pasaulē par tevi, ne?

5

Rīga. Cilvēku jūra. Mana miera osta. Tu stāvi mierīgi Maskavas rajonā. Galvā skan tukšums gluži kā uz mierīgās ielas. Kaut kur dzird tukšās lamas, kaut kur kādam no rokām izslīd stikla pudele. Rīga. Pilsēta bez nomācoša klusuma.
Ir nakts, bet zvaigznes neredz. Spīdīgas izkārtnes, mirgojošās lampiņas, gaisma mūždien aizņemto rīdzinieku logos. Kad paveries uz augšu, redzi vien laternu spožās spuldzes. Tajās veroties, sāk reibt galva. Pazūd domas, pazūd smagās krāsu bundžas rokās un planšetes padusēs; pazūd laiks.
Ai, kā gribētos mūžīgi stāvēt tā, garās Avotu ielas viņā galā, un reibt no dzestrā nakts gaisa un spuldžu gaismas, bet tad no bāra izveļas dzērājs.
Ieskanas mūzika. Burvība zūd. Dzērāju bars paņem sev līdzi visu banālo romantiku. Tu paliec viens starp neona gaismām, reklāmu bojām un trīskrāsainiem luksoforiem. Garām pabrauc divas mašīnas.
Un tad tu sāc tusnēt uz mājām, pārbāztām rokām, pūšot no mutes baltus dūmu mutuļus.
Rīga. Cilvēku jūra. Mana miera osta.

6

Vecām ēkām bieži ir vairākas slepenas ejas vai pieliekamie kambari. Vienalga kādām vajadzībām tā celta. Esmu bijusi vairākās vecās Rīgas ēkās un katrai no tām ir kāda sava īpatnība, kuru uz sitienu var pateikt tikai mājas vai dzīvokļa īpašnieks. Bieži vien tās tiek uzietas vissavādākajos veidos – veicot remontus, ievelkot kabeļus vai, pēc vairākiem gadu desmitiem, uzkāpjot nākamajā stāvā. Katrai šādai vecai mājai ir savs noslēpums, kas nemaz nesaistās ar tās iedzīvotāju skeletiem skapjos. Šie tuneļi atrodas gan Operā, gan manā vecajā skolā uz Aspazijas bulvāra, gan Čaka ielas ceturtā stāva dzīvoklī. Pat mana Iļģuciema draudzene un Purčika klasesbiedrs savos vecā laika mitekļos atklāj paslēptus kambarīšus. Gan tukšus, gan pilnus. Dzīvot šādās mājās ir īsts piedzīvojums.
Mana laika celtnes gan neslēpj neko. Tām ir savs plānojums, pie kura tās bez ierunām pieturas. Tās visas ir vienveidīgas. Pirms tu sāc tajās dzīvot, tu visu jau zini. Tu zini, kur kas atradīsies un ka nekādu slepenu eju nekad neatklāsies.
Gluži kā ar cilvēkiem tagad. Sarunājoties ar vecu vīru slepenā tuneļa sākumā, kura noslēpumus viņš taupa mazbērniem, tu nezini ne viņa hobijus, ne intereses. Tu zini, par ko jūs runāsiet, bet nezini, kur saruna aizvedīs. Sarunājoties ar vecā vīra mazbērniem slepenā tuneļa sākumā, tev atliek tik uz minūtēm piecām ielūkoties mirdzošā ierīcē un saprast ne tikai par ko jūs runāsiet, bet pat kā šī īsā saruna beigsies. Jo šī vīra mazbērniem ir savs plānojums, kurā nav iebūvētu slepenu eju vai kambarīšu. Un tas ir plānojums, kuru esam radījuši mēs paši.

7

Mani mati bija pilni nevis ar pludmales smiltīm, bet gan ar pilsētas putekļiem. Es jau nemaz nebiju bijusi pie jūras, lai tas tā varētu būt. Toties šobrīd es atrodos Rīgas centrā pie Ziedoņdārza. Varu ziņot, ka laiks ir nepievilcīgs. Šobrīd noris nopietna putekļu vētra. Brāzmas vēl nav norāvušas nevienu jumtu, bet veco kundžu cepures tāpēc nevar justies pasargātas.
Man riebjas šīs pavasara smilšu vētras. Diemžēl no tām nav iespējams izvairīties. Varbūt vienīgi, ja sev apkārt izveidosiet kupolu. Tad nekas jūs nespēs skart.
Es tomēr labāk izvēlos putekļu pilnus matus. Lai gan nevaru ciest šīs mākslīgās smiltis, es nespēju dzīvot bez vēja. Tas mani pamodina no ziemas miega.
Mani mati bija pilni nevis ar pludmales smiltīm, bet gan ar pilsētas putekļiem. Es atrodos Ziedoņdārza rajonā. Man it kā ir pusdienu starpbrīdis, bet diemžēl ēdienam naudas nepietika. Es paļaujos, ka pilsētas putekļi manos matos spēs mani noturēt nomodā vēl uz pēdējām stundām. Ja ne, tad es padodos.

8

Šis ir mans patiesais Āgenskalns, ar grafiti nopūstām māju sienām, cigarešu izsmēķu galiņiem uz līkās ielas un pus sabrukušajiem lieveņiem, uz kuriem atstātas tukšās alus pudeles bomžiem. Šis ir mans patiesais Āgenskalns, kur tirgū iepērkas smalkas tantes ar maziem sunīšiem, nostrādājušies vīri un pārguruši pusaudži. Katrā logā var redzēt, kā laiski staipās kaķi. Viņiem patīk to darīt izjusti vakara saulē. Tie gaida, kad saimnieces ieliks dienišķo kaķu barības devu un tikpat slinki, kā viņi paši pirmīt locījās, paglaudīs pār to mugurām. Šis ir mans Āgenskalns, kurā nemudž mašīnas, nav spīdīgu izkārtņu un centra putekļu. Brīvdienu rītos ir īpaši jāmeklē pēc cilvēka stāva, bet vakaros ielu lampas strādā tikai ar kustību sensoru.
Šeit pastā katru dienu, no rīta līdz vakaram, strādā vienas un tās pašas īgnās tantes, un rindā stāv tikai mani kaimiņi. Viņi gaida naudu, vēstules un dāvanu paciņas. Dažkārt šeit viesojas arī smieklīgs mīlas trijstūris. Par visiem kopā viņiem ir taksītis, kurš ne pa ko negrib palikt ārā. Tad viņi parasti to paņem līdzi. Meitene, dusmīga kā pūķis, draud ar visu, kas dārgs, ka pametīs abus. Bet džentelmeņi viņai līdzās tikai smej. Tie smejas par taksīti un pūķīti blakus. Viņi visi trīs uzauga Āgenskalnā. Pabeidza skolu un ieguva darbu. Tirgū darbs pietiek teju visiem. Un vēl var iet par apkopēju tuvējā slimnīcā. Puiši nav dumji. Viņiem vienkārši patīk smieties vairāk nekā strādāt. Viņiem patīk baudīt dzīvi – staidzināt sunīti, cept pankūkas un kaulēties par gurķiem tirgus dārzeņu nodaļā. Bulciņas tie rij pie Marijas tantes. Viņai ir tāds mazs pleķītis atvēlēts tirgū, kur tā tirgo svaigas, mīkstas, lielas bulciņas. Cenas ir zemas. Tikai to apsēduši baloži, maitas, kurus puiši labprāt palīdz aizdzenāt. Pretī saņemot laipnu paldies un cenu par bulciņām nulli. Svētku dienās tie tās sauc par smalkmaizītēm, bet Jaunajā Gadā viņi pat atļaujas nopirkt kūciņas. Izvēle uz kūciņām tur nav liela, bet, cik gan tās gardas! Žēl, ka Marijas tante kūciņas pa labi un pa kreisi, kā bulciņas, apkārt nedāļā. Tie tik būtu ikdienas svētki! Bet mūsu puišiem nevajag svētkus, viņiem pietiek ar dzīvi. Viņi skrien savai meitenei pakaļ kopā ar taksīti.
Šis ir mans patiesais Āgenskalns – ar meitenēm, kuras deklamē dzeju, sētā izkarot veļu, ar puišiem, kas skrien līdzi saviem suņiem, ar tirgu, kurā gaļa jāpērk pretī maizei, zivis uzreiz pa kreisi no sāna ieejas, bulciņas pie Marijas tantes, bet dārzeņus, kur tajā dienā lētāk. Tie visur svaigi un labi no pašas Eiropas Savienības. Šis ir mans patiesais Āgenskalns. Rajons, kurš flirtē un kārdina. Šeit iemīlēties ir tik viegli, kā skuķim pazaudēt matu gumiju vai mazulim mīļāko grabuli.

9

Ja Čaks tagad nolemtu nokāpt no mākoņmalas un pastaigāties pa Rīgu, viņš saķertu galvu. Šī vairs nav tā pilsēta, kas reiz bija tuva un dārga, kā izredzētās tuvums. Šeit jau ir izzuduši visi ormaņi un vējā vairs nečīkst izkārtnes. Tā vietā var dzirdēt, kā dūc spožas, dzeltēnas spuldžu gaismas.
Ja Čaks tagad nolemtu aizstaigāt līdz savas vecmāmiņas mājām, viņš saķertu savu pliko galvu. Tā vairs nav Pārdaugava, kurā ir mazdārziņi un nelīdzeni ceļi. Tiesa, te vēl ir saglabājušās pāris veco ēku, bet kādi debesskrāpji ir nākuši vietā. No mulsuma viņš pat vairs nevarētu uzsildīt tēju vecajā dzīvoklī, jo virtuves vietā tagad atrodas informatīvā telpa. Informācija. To tagad cilvēki meklē ik uz soļa. Auto ir pārņēmuši pasauli un līdzi nesuši vēl kaudzi citu tikpat nevajadzīgu mantu. Kā gan dzejnieki to pieļauj? Protams, viņš mīl savu pilsētu vēl joprojām. Lielos vilcienos nekas nemaz nav mainījies. Bērni vēl joprojām izzina dabu no puķupodiem istabās un vasarā mammām dīc kapeikas saldējumam un trama grafiks ir tikpat aktīvs, cik iepriekš. Rīga nav apstājusies. Ir pagājušas jau simtiem vēso vasaru, bet mums vēl joprojām ir mūžīgā tirgone Marijas iela. Pa to lepni staigā meitenes tik aukstas, kā tramvaja misiņa margas divdesmit trīs grādu salā. Viņas neskatās uz puišiem, viņām neinteresē it nekas; tikai jaunākās modes veikalu skatlogos. Vasarā viņas izvēlēsies tikai plombīra saldējumu, jo uzskatīs, ka tajā vismazāk kaloriju. Puse tiks mazajam sunītim brūnādas auklā, tik lielam kā kalēja dūre, ar kājiņām trīcošām kā želē.
Tiesa, klāt nākuši jauni rajoni, bet es nedomāju, ka tā ir tava daļa Rīgas. Tev, urbānist, pieder centrs ar tā izlauzītajām ielām, bulvāri, skvēri un visi pilsētas dārzi.
Ja Čaks tagad pastaigātos pa Rīgu, viņš apmaldītos. Auto, spuldzes un gājēju jūra – no tā var tikai nosmakt. Tomēr tas viss pieder tikai un vienīgi tev, jo nav lielāka mīļākā Rīgai bijis, kā izcilais dzejnieks, pavārs un draugs Sašiņš.

10

Tikai nesaki nevienam, bet man šķiet, ka es vakar iemīlējos. Jā, patiesi! Es vakar iemīlējos savā pilsētā ar visu tās nejēdzīgo satiksmi – auto izplūdes gāzēm, ar visu tās mākslīgo dabu – Vērmanīti, Ziedonīti un Bastejkalnu, ar visiem tās iedzīvotājiem – pīpmaņiem, dzērājiem un sešdesmit gadīgajām prostitūtām. Jā, patiesi! Es smirdīgajā autobusā, kurš nekad neierodas laikā, ieraudzīju citu mīlnieku skābos ģīmjus. Visiem uz pieres bij’ uzraksts: “Es gribu uz vecmāmiņas laukiem – uz Kurzemi, Latgali – pamesto Latviju! Es gribu, es gribu, es gribu.”
Tur, smirdīgajā miskastē, kratījās veca tante ar biešu rozā lūpām. Ja viņa būtu jauns puisis, mēs viņu čukstus sauktu par urlu. Tur, smirdīgajā miskastē, vecā bonbonga bija izcīnījusi savu vietu beņķī pie loga un lepni atļāvās blakus nolikt savu tirgus tašu. Tas nekas, ka pāris cilvēkiem nebija, kur sēdēt. Neviens tāpat nebija tik kārns, lai varētu ērti izbaudīt braucienu viņai blakus. Es iemīlējos arī viņas vecajā lūpu krāsā un saķepušajā skropstu tušā. Izkāpjot no autobusa, es vēlāk savā ceļā sastapu vēl daudz šādu tanšu. Viņas visas nav traki resnas. To galvenā pazīme ir bezgaumīgie zelta auskari.
Es vakar iemīlējos vidusskolēnos, kas slepus pīpē skolas tuvējos iekšpagalmos. Pamatskolēnos gan ne. Man vēl joprojām derdz skatīties, kā to tievie darba nepieredzējušie pirkstiņi ieskauj cigareti. Tomēr, kā vidusskolēni slepus ķeksē cigareti no dziļākās somas kabatas, man patika skatīties. Nepilngadīgo acis novēro neesošos miličus, bet pilngadīgie lūkojas pēc skolotāja stāva. Tāpat to dārgo cigareti puspīpētu zemē nemetīs. Manu sirdi savaldzināja to izbolītās acis! Jā, patiesi! Es vienīgi varu cerēt, ka tie jaunie puiši nepārvērtīsies par savādajiem onkuļiem, kas ar sevi sarunājas tramvajos un smird pēc Centrāltirgus paviljonu atkritumiem. Lai gan vakar es iemīlējos arī tajos onkās, kas ziemā nēsā pārsvīdušu pižiku un vasarā netīru kepku. Es tomēr ceru, ka šie astoņklasnieču elki kļūs par tiem vīriem uzvalkos, kuriem vienmēr līdzi ir lietussargi. Kuri var atļauties braukt gan ar mikriņu, gan taksi, gan pa zaķi. Viņi veikalā nekautrējas groziņā ielikt dārgākos cīsiņus un lētāko alu.
Tikai nesaki nevienam, ka es vakar iemīlējos. Ka es vakar kā bērnudārzā staigāju apkārt ar skatu debesīs un platu smaidu uz lūpām. Jā, patiesi! Lai tas paliek mūsu noslēpums. Citi tāpat nesapratīs, ko es esmu iemīlējusi šajās vecajās mājās, logos un renstelēs. Tikai nesaki nevienam, bet man šķiet, ka es vakar ie-mī-lē-jos.
Statistika : Latest Posts
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?