Latest Posts

apnika mācīties, skatīšos Du Levande.

Beidzot, beidzot ir šausmene, kas mani nobiedēja – filma, kam ir zemāk esošais video kā OST (tur ir arī kadri no filmas, bet jūs jau neskatījāties, lol). Par metro, kam tunelī salīst ūdens un notiek maktens pizģecs. Metro jau tā ir visnotaļ biedējoša vieta, bet šis bija tiešām skērī. Nu vismaz tā katastrofas daļa. Pēc tam jau bija stulba drāma un ņeh.

Mazās sadursmes
Visa pasaule uzkarsēta, uztvaicēta, par asfalts izstaro siltumu. Viņam - tīkliņa sievu sitēju krekls, balti adidas apavi, pludmales šorti, sviedru smaka, kas jūtama pār visu sabiedriskā transporta salonu. Es - puķainā blūzē, svārkos, kedās un melnās zeķubiksēs, sarauktu degunu līdz ar viņa iekāpšanu. Mūsu acis satiekas uz sekundi - divi vienīgie pasažieri autobusa svelmē.
"Жарко," īsi pirms izkāpšanas viņš noņurd un norāda uz manām zeķubiksēm. Nākamā pietura: Āgenskalna tirgus.


Sarkandaugava. Tur arī ir karsti, bet mazinās sajūta, ka tā ir Rīga. Nav Ziepniekkalna vai Imantas blokmājas. Nu, ir jau, bet to nejūt tā, kā ir, kad iebrauc kādā no citiem mikrorajoniem. Sarkandaugavā arī nav nodegušas radio tehnikas rūpnīcas. Es tur varbūt pat varētu dzīvot, ja vajadzētu. Dzērājs ar izvalbītām acīm, metāla stieni un gaļas nazi krieviski nolamājas, tuvojas mums. Es nejūtu bailes; sajūta ir tāda, it kā skatītos uz agresīvu dzīvnieku krātiņā, kuru no skatītāja nošķir restes. Atšķirība ir tāda, ka agresīvi dzīvnieki patiesībā parasti ir nobijušies, tāpēc viņi, tikuši ārā no būra, bēg. Dzērājs grib kauties.

šīs bija vienas no burvīgākajām brīvdienām pēdējā laikā :)
tadas, kurās ir laime un prieks, un vissvisss

Vakardienas fun part sākās ar laivu braucienu..precīzāk es atbraucu pie leišu draugiem un mani pasūtīja 3 laivas tālāk. Žēl, ka neko nesabildēju no vietas, kur apmetāmies, bet toties atklāju peldsezonu :) Kamēr gaļa cepās, staigājos apkārt & secināju, ka atrodos tikai kādu 3km attālumā no vietas, kur man vakarā bija jānokļūst...Kad laiks bija doties, es, protams, nevis gāju pa ceļu, bet pa taisno pāri laukiem...kas rezultējās ar milzonīgu caurumu kleitā tieši dibena rajonā, jo tas žogs tak neizskatās tik augsts xD

Vakars noslēdzās ar latv. un norv. draugu miksli sēžot uz jumta, sūcot latvju aliņus & baudot skatu kā māju gaismas atspīd fjorda ūdeņos.

Šorīt sajutos kā pēc one night stand..biju pirmā, kas no visiem pamodās & izlavījos pirms kāds mani ieraudzītu xD Milzīgie plāni šīm dienām palika tomēr tikai daļēji izpildīti..lai arī aizmuku no kopīgās lāpīšanās & aizsēdēšanās tur, paģiras bija lielākas nekā sākumā likās...

Beeeet - pieneņu medus gatavs! Drīzāk ļoti šķidrs sīrups par ko škrobe, jo jau tā beigās pieliku vairāk cukuru nekā plānoju, bet nekā..tālāk negribējās riskēt pazaudēt pieneņu garšu.. Moš cukurs neriktīgais..hz. ...anyway, netam rokoties cauri uzgāju, ka pastāv priežu čiekuru sīrups. Hmmm xD

es šodien sagriezos visstulbākajā iespējamajā veidā - griežoties aizķēru un nogāzu dēlīti un kura bija uzlikts superass nazis. tas krītot man iešķēla stilīgu taisnu svītru kājas aizmugurē lielā.

Saskatu baisu līdzību. Mentālu.
Nezinu gan, vai tas ir labi.

Jā, tiku pie datora. Jā, LatteleKoma ir beigusies.
Jā man piešķīra IP adresi.
Var atkal pļūtīt.
sasodīts.

x-files
Tās kāpuru apdzīvotās un nobeigtās Ievas tiešām izskatās pēc citplanētiešu uzbrukuma.
Es par kokiem.

Piektdienas pusnaktī minos mājās, un mana piemājas maģistrālā krustojuma pašā vidū notriekts velosipēdists; velo bez lukturiem. Policija, ātrā palīdzība... Visi citi velosipēdisti, kas šajās minūtēs netīši braukuši garām, piestāj pajust līdzi un klusi padomāt par savu varbūtējo likteni.

Sestdienas rītā eju caur tirgu un brīnos, ko tā kaija tā brēkā, lidodama virs pašām galvām. Un tur - ļaužu pilnas ielas vidū pūkains kaijubērns, nez no kurienes novēlies. Dramatiski. Jūtu līdzi gan kaijai, gan viņas bērnam, bet lai viņus glābj kāds cits, ja var.

Sestdienas diena. Dārzs. Ravēšana. Odi. Skatoties uz savu ērkšķogkrūmu, šķiet, to no miltrasas atveseļot nav nekādu izredžu. Mēģināju jau pērn ar trihodermīnu, bet laikam jau jānopērk Latvijā aizliegtais miglošanas līdzeklis.

Svētdiena. Bēniņi, Putekļi. Burkas. Tā kā beidzot pēc 15 gadiem bišulietas ir promatdotas, ķeros klāt pie burkām, neaizskrūvējamās arī piesolām tam pašam dravniekam. Mazvērtīgāki tilpumi aizies uz stikla konteineru. Pie viena atrodu spēļu lāci un divas savas bērnības lelles, Daci un Inesi, Ineses dzeltenajai kleitai piesprausta pionieru nozīmīte. Tagad viņas izskatās krietni mazāk stulbas nekā toreiz, toreiz man Dace bija pāķene ar bremzētu domāšanu, bet Inese - lielpilsētas vīzdegune. Mūsu divgadniece teorētiski varētu tās adoptēt. Pēc kārtīgas atputekļošanas un vešmašīnas.
Secinu, ka man patīk veci trauki, un mani uzrunā tieši forma. Traukiem jābūt tādiem, kam patīkami pieskarties. Tas viņus paglābj no aizceļošanas uz konteineru.
Vai kāds kādreiz ir cepis vafeles tajā pannā, ko liek uz uguns un tad groza riņķī? Varbūt tā ir domāta malkas plītij, ne gāzenei. Mēs pilnīgi noteikti to nekad neesam lietojuši.

.

Ziedonis ērkšķu krūmā.
Es negribu kaut kā justies un izlikties, ka es tā jūtos, kamēr paslepšus pa īstam es jūtos citādāk.

Varbūt tomēr pasaulē var dzīvot jūtoties paīstam. Jo bieži, kad es jūtos tā, ka es nevaru dzīvot pasaulē, tā ir tāda jušanās kas izliekas. Bieži es tēloju, ka es te nevaru dzīvot because I have been corrupted. Es laikam gribu pateikt, ka katrai sajūtai var atrast autentisku izpausmi vidē, kurā tu esi iemests vai iemeties. Jo ir sajūta un tad ir visas hraņas, kas tai uzklūp un to padara grotesku un nāvīgu. Bet es zinu un zinu arvien hraņas - tām ir specifiska malevolence smaka un es to jūtu. Bet, ja es sajūtu izkristalizēju un lietoju tikai ar labu sirdi, tad pasaule var pastāvēt mūžīgā ziedonī ērķšķu krūmā.

Es šodien nācu pa pilsētu mājās, un šodiena ir skaistākā manas dzīves diena. Trotuāris, koki, gaiss, ziediņi, cilvēki un mašīnas un mana sirsna. General laiks un gaiss un dabas izpausmju proporcijas ir concisely kind and luxurious. Man ir atvērts viss un pieejams tā it kā šeit būtu paradīze manā priekšā. Es nevaru aprakstīt, cik pasaule ir akūti skaista, kad ārā ir labs laiks. Ko vēl man vajaga - neko. Gaiss ir maigs, viss ir pa spalvai. Bet lūk, es gāju pa pilsētas ielu, un sajutu dziļu iemestības sajūtu. To sajūtu, ka tev te nav neviena, tev te viss ir svešs, un tu atskaities tikai kaut kam augstu debesīs. Nē, ne Dievam, bet vienkārši kaut kam nenosakāmam, kas tur pasauli un var to izdzēst vienā mirklī. Viss, kas te notiek ir savāda intense, serious rotaļa, bez noteikumiem. Noteikumu vietā ir dziļa sajūta sirdī par to, kas ir pareizi un kas nē. Tāpēc es negribu izlikties, ka kaut kā justies ir pareizi un atbilstoši, ja es zinu, ka tā ir izlikšanās.

Es pat domāju, ka ciešanu nav, ir tikai ļaunums. Jo tu nesauksi sāpes par ciešanām ar labu sirdi. Un tu nesvērsi sāpes smagākas par savu izturību, ja tev ir laba sirds. Dažreiz man škiet, ka būtībā ir tikai prieks. Par to, ka maldi izgaismoti ar sāpēm. Bet tu priekam pa virsu uzliec false righteousness based in evil.

Dažreiz man tiešām pat ir prieks par sāpēm - jebko, kas iznīcinātu manu pretīgo iedomību.

Fuj. Es sabiedriskajā transportā 15min apbrīnoju agrīna tīņu vecuma jaunieša profilu ar man tik mīļajiem linblondajiem matiem. Tikai, kad kāpu ārā, ievēroju, ka esmu tīksminājies par puisīti, nevis svaigi pilngadīgu, jaunavīgu skaistuli no pretējā dzimuma.

Vai jums tamlīdzīgi ir gadījies, taču kaut kā ar negatīvām sekām? N.sekas, piem., ir cilv.uzrunāšana neīstajā dzimumā, u.tml.

Nebūtu labi ļaudis piebakstījuši – būtu palaidis garām, ka sākusies jauna Humans sezona, pie kam, atšķirībā no [kā izrādās – tomēr nepieciešamās] iepriekšējās, sākusies pārliecinoši labi, uhti, mazliet žēl, ka nenocietos un piesēdos sākt skatīt, jo dodiet nu jau nākamo ep, dodiet tak!

maijs
Klievī šodien ūdens nevis kā vienkārši čuras, bet kā uzkarsētas čuras.

ceru, ka līdz vasaras beigām tas pusotrs kilometrs ar riteni kalnā līdz ezeram, neliks man elst, pūst, ķert pie sirds un justies kā penzonāram. es jau tā šodien izdomāju mazliet citu maršrutu - drusku garāku, bet tādu, kurā ir kalnā augšā, mazliet no kalna lejā un tad atkal kalnā augšā. vismaz psiholoģiski mazliet vieglāk.

es tagad bišķīt gaidu kaut kādu traģēdiju, jo mani nupat pieņēma teātra vasaras skolā Cēsīs un nevar tā būt, ka man iet labi jau piecas dienas.

es apsitos un analizēju gata grozunska Ledusskapi
tagad kad ledusskapis
rūc kā tu no rītiem kad mosties
un acis neveras vaļā
pieskarties sejām ir kaitīgi, nesāc



Redziet, man šķiet, ka man iztrūkst kāds ļoti svarīgs atslēgas elements šajā četrrindē, jo, lai arī "tagad kad ledusskapis" liecina par to, ka nobeigumā vajadzētu, pašsaprotami, būt "notiek x" (tagad kad šis - tad" bet "pieskarties sejām ir kaitīgi nesāc" man vienkārši asociējas ar aizrādījumu, kuru saņem jebkuršs pubertitātē funkcionējošs pusaudzis, ka "nevajag spiest pumpas/aiztikt seju jo pirksti ir netīri un pilni ar baciļiem" un galu galā rada manī apjukumu par to, kā gan skaļi rūcošs ledusskpais (droši vien, ka G paša virtuves ledusskapis, jo viņš bieži stāsta par to, cik viņš ir skaļš (vai arī tās ir fake memories, jo to jau nodomā katrs otrais, kurš ir ieklausījies ledusskapī) rada tādus, apstākļus, kuros pirksti IR netīri, un tāpēc vajadzētu izvairīties no pieskaršanās sejai. Vai arī rūcošs (=strādājošs) ledusskapis apzīmē to, ka ir pieejama lipīga pārtika (piens, mērces, desas, u.t.t.) un mēs noteikti viņas ēdam, un pēc ēšanas parasti ir netīras rokas (yada yada...). VAI arī mēs varam ignorēt iepriekš teikto un uztvert visu šo darbību kā vienkārši tekstu, kurš radīts, lai liktu mums sajust kādu konkrētu, gruzincisku pasaules noskaņu, kurā ļoti nozīmīga vieta IR sadzīves precēm (īpaši rūcošām) un nespējai pamosties kā arī sausai sejas ādai. man patiesībā nav ne jausmas, es šobrīd tiešām neesmu skaidrā.


un pat plates zina
bez adatas neskan mūzika, draudziņ
bet jums ir par vieglu
nesāp nemaz, gultā pietiek vietu

Visp. kad dzirdēju šo dziesmu, gribēju izvilkt no kabatas savu portatīvo feministu karogu un dusmīgi vēcināt ardievas savām "katrs cilvēks ir jāvērtē atdalīti no kopuma, kopumu uztverot TIKAI kā kontekstu" un sasveicināties ar "visi vīrieši ir maitas kuri zog sieviešu mentālo īpašumu" jo es izdomāju rindiņu "bez adatas neskan mūzika" kas ir rindiņa, par kuru G ir saņēmis vairākkārtējus komplimentus lol. Bet nu pohuj patiesībā.
Atkal jau - divrindītes īsti nebalsta viena otru, un tekstā nav cēloņsakarību lai lineāra laika ritējuma, kurā kaut kas būtu pateikts tā labad lai paskaidrotu nākamo un veidotu kaut kādu stāstu. "Bet jums ir par vieglu", saprotams, ir par tiem cilvēkiem, kuriem nesāp mugura (un nesāp nemaz) jo tas, tāpat kā iepriekšminētās trīs lietas, arī ieņem lielu vietu gruzinciskajā pasaulē. (Un viņš noteikti vēlētos platāku gultu)
bet. es īsti nezinu, vai "bet" apzīmē cilvēkus, kuriem nav nepieciešamības pēc mūzikas (t.i., spējas justies spējīgam dzīvot) vai arī kuriem jau tāpat ir ok un nav nekādas vilkmes pēc domām par mūzikas nepieciešamību (drīzāk jau tā)
es nezinu, es spekulēju un man ir stunda laika mājās pagulēt un man īsti nav ko darīt, es braucu mājās ar velosipēdu un nolēmu pārmaiņas pēc paklausīties "Šūpuļdziesmas jukušajiem" un nu vottak


arvien ledusskapis nepārstāj rūkt
freona ellē ledusskapis nepārstāj rūkt

smieklīgi, vai ne, jo ellē ir karsti bet freoni ir fluoru saturoši organiski savienojumi, kurus kā aukstumnesējus izmanto ledusskapjos (un tas ir auksti) haha

Paolo Nr2 - un tad - kad situacija stabilizejas un triinji sasniedz 8 gadu vecumu

nu, neticami, bet fakts - sieva iet bojaa, tas atkal tiek stastits detaali

man vispaar patiik detaljas, bet es pat kaukaa paartraucu, jo man galigi negribeejaas zinaat, kur un kaa tas noticis, ka vinam ticis pazinots, kaa vins atnaacis maajaas un ko ieraudzijis

bet fakts kaa taads: sieviete tiek nobraukta savas maajas pagalmaa, kravas masiina, taa teikt gruzoviks, soferis sajauc un padod atpakalgaitaa, naave momentaa, viiram pazvana uz darbu un saka, ka sieva nejutas labi, lai brauc maajaa, bet vinsjau uzreiz saprot - kapec sieve pati nezvana, kapec nav slimnica, atbrauc maajaa, a tur

kas man sai visaa drusku paarsteidza : Paolo veseliigaa attieksme, un veseliga man gribas likt peedinjaas

es uzskatu, ka ir lietas, par ko cilveki var nerunaar un drikst nerunaat

es uzskatu, ka ir lietas, kas muus ir traumejusas tik dzili, ka mees nekad nebusim tadi kaa agraak
un nav par visu jaarunaa un nav vienmer jaabuut liksmam un pozitivam, nu nav

bet paolo bija gaajis pie psihologa un man liekas tas psihologs bijis leetaa gala

jo visu sito murgu taa liksmi veestiit "ar mani viss ir ok" - nu taa ir leetaa psihologija
veel man likas, ka vins ir vienkarsi trankvilizeets un AD-eets - kas varetu buut kombinaacijaa ar ieprieksmineeto

katraa zinjaa, man radaas sajuta, ka = antonio teiktu "es nezinu kas, bet KAUT KAS man sajaa NEPATIK"

Once Upon a Time in the West (1968)

The Firemen's Ball (1967)

Kā var nopelnīt extra naudu? Droši vien, jāizliekas, ka man tā jau ir, citādi "bomāriem" neviens negrib maksāt.
"These shorts? Yeah, I bought them custom made, they are meant to look 2 sizes too large."
"No, I do not get blazed, cause I have no money or new shoes. I am experimenting with the "dude" philosophy."

Uzliec uz saviem logiem ko plēvjveidīgu
, kas aizturees saules starus. Uzvaicā pajautā komunaa par iesp.

Parcitu lietu http://klab.lv/community/pajautaa/10299011.html?view=91102595#t91102595

Sastiepu sprandu (mani sāk piemeklēt tantu problēmas) un nācās pavadīt laiku gultā - noskatījos 2 filmas, viena jauna, otra veca, abas iesaku - Molly's game un Magic.

Under festival nav domāts padzīvojušiem lauķiem, kam garšo kafija
vienīgais prieks bija MiraIsHome, kas izglāba arī visu pasākumu

Saslimu- rīt iešu agrumā pie ārsta rindā sēdēt ar cerību uz vizīti un antibiotikām, šōbrīd nu tiešām nedrīkst slimot.
kas tas ir, ka, tikko kā nobriesti cīnīies tālāk, dzīve noliek pie vietas? Jeb nav ko filosofēt- neviens ķermenis nav no dzelzs, un pie šī visa sirdsstresu (it kā jau ir mīļi, un reizē ir reāli jākrāmē man somas...), eksistenciālo stresu līdz ar to un nākotnes stresu perfekta veselība būtu neloģisks brīnums.
Liels prieks paralēli par Diānu Īslandē un viņas panākumiem. Ja lasi- bučas. Kā Tu bliez caur dzīvi, varētu grāmatās rakstīt. Tu esi mana iedvesma :*

tiesu sistēma Rietumeriopā
vai arī piemēram:
I don't post the daily "refugee" crimes anymore but this is a particularly juicy case:

- A 23-old "refugee" from.. Cameroon murdered a 84-year old German woman by beating her to death with her own walker
- The woman in question let him into her apartment (probably told her some sob story)
- The guy originally applied for asylum in Belgium in 2012, and remained there until 2015 when his asylum request was finally rejected
- He then applied for asylum in Germany (which shouldn't even be possible) and has remained in Germany ever since
- During that time he built an impressive criminal record including theft, drug offences, and a dozen cases of assault including sexual assault
Yet he was not deported or jailed!

German source: https://www.welt.de/vermischtes/art...Jaehrige-in-ihrer-Wohnung-getoetet-haben.html

Ja cilvēki tur nesāks radikalizēties, viņiem nav nākotnes. Un tas notiek zem ķipa 'konservatīvu' valdību ruļļiem lewl.

besis

No pagājušā gada dzimšanas dienas festivāla viesiem pagaidām ielūgta ir tikai Alise. Pārējie vēl nav tikuši atvainoti, daži netiks nekad.

Mazgājot matus ar veļas ziepēm, tie kļūstot mīksti un spīdīgi.

Esmu pamanījusi, ka tie, kuriem atliek pavadīt laiku pilsētā, mēģina atrunāt no vīkenda laukos. Tāpat arī vecais storijs - ja boifrends nevar saskaldīt malku, viņš domāts muzejam.

atskaite
noderētu pieskatītājs
kurš pieskatītu, lai es arī kaut ko rakstu, ne tikai buros pa literatūru, pārcilāju lapu un grāmatu kaudzes
neesmu apguvusi pašmācību tik ļoti, cik noderētu

iekšējā cīņa
kāpēc es to daru
kāpēc man šito vajag pabeigt

...
...

Viņai bija sava jumta istabiņa mazpilsētā, koka mājiņā ar skatu uz mežu. Istabiņā saule spīdēja tikai līdz pusdienlaikam, pēc tam bija ēna.

Viņa pārsvarā tur pierakstīja savus sapņus, gulēja diendusu un meditēja. Istabā regulāri dedzināja egļu eļļu, lai tā smaržotu vēl siltāk.

It kā jau, lai ko saprastu, ir jābūt drošticamiem avotiem. Grāmatas var melot tāpat kā viss cits. Saprastu ko? Ar kaut ko jāsāk, kaut vai kompleksiem par izskatu. Nežēlīgi banāli, tiesa. Taču vēl šis tas ir palicis. Ka prātā stāv tas ideāls - sportiskais un vingrais ķermenis, gados divdesmit piecos, kad bija vieglāk, jo muskuļos bija vairāk spēka. Vai arī bija vieglāk, jo tika toreiz ieguldīts liels darbs, lai būtu vieglāk.

Viss jau sākas no apakšas. Taču bija atvaļinājums, tāpēc par to varēja mazliet nedomāt. Par darbu. Par ēdienu nevajadzēja uztraukties, jo pilsētiņā bija zemnieku tirdziņš ar svaigiem dārzeņiem. Viņa bieži gatavoja sautējumus. Silts ēdiens un sātīgs arī. Kaut burkāni arī tikko mizoti bija labu labie.

Viņa apzinājās, ka šādas situācijas parasti ietver skolotāju, progresu, šaubas un ticību. Ticību tam, ko nevar ne redzēt, ne dzirdēt, tikai just. Taču visa sākums ir priekšnojautas. Kāda viņa būs, kad kaut kas būs beidzies. Ļoti relatīvs kaut kas, turklāt.

Viņa noteikti būs mierīgāka. Jūras viļņošanās viņas emocijās kļūs virspusējāka. Viņa noteikti vairs neuztrauksies par naudas daudzumu, par to, ko grib darīt pēc pieciem gadiem. Vairāk dzīvos šeit un tagad, sinhroni ar savu iekšējo pulksteni.

Pulksteni jāsajūt un jāuzgriež. Lai viss notiek tā, lai šķistu, ka nevis dzīve notiek gar acīm, bet dzīve notiek sirdī. Ka Tevi mīl, ciena, sauc par draudzeni, un Tu tāpat pretī mīli, cieni, un sauc citus par draugiem.

Enerģijas plūšana nozīmētu noteikti arī daudz radīt. Viņa savā istabiņā daudz zīmētu, varbūt ko uzšūtu. Drēbes jau mainās laikam līdzi, taču veikalos pieejams kaut kāda veida standarts. Kur tad citur ņemt vieglas, labi krītošas mājas kleitas kā šūt pašai.

Ja Antons Kuģītis nemaksās par īri, ielikšu pornosaitā viņa fotogrāfijas un norādīšu, ka meitenes viņam neinteresē.

mnja

uzrakstīju garu,žēlabainu ierakstu par to,kā man grūti ar kaimiņiem, bet tas nenopublicējās un pazuda

gluži vai jādomā,ka viņu mīļais tēvs stāv tiem klāt ik katru brīd, kā jau tiek piesaukts reizes piecdesmit dienā, un neļauj pat tik daudz,kā ēnu mest uz viņiem internetos...


bet jautājums,tātad, mērnieks vaig. jo lai viņi man atdotu pleķi,kas ir manā pusē, apžogots ar 10 dažādām drātīm, viņiem vajag zināt,ka ir godīgi un man nav par daudz,ja. jo man pagalms lielāks,ja.

es jau tā neesmu dzimis diplomāts, bet,kad saskaros ar demagoģiskiem apgalvojumiem par to,kā ir pareizi, man ļoti jāvaldās, lai neko nepateikt, a pateikt man ir daaaaaudz iekšā, daaaudz

Saki, ko gribi, bet šogad Devilstounā tikai easy (sleazy) listening shite, tāpēc biļešu cenas pat nečekoju.

Lauku dzīves pozitīvā blakne - kad besis sasniedz apogeju, var vienkārši paņemt kapli un iet ravēt.

...
"saņēmi-nesaņēmi
izlasīji-neizlasīji"

ir taču vienalga - ciktāl runāju ar Dievu, dievišķo daļu Tevī.

Pītersons ir nepatīkams kreisajiem tāpēc, ka viņš spēlējas viņu smilškastē. Manuprāt, tas ļoti precīzi raksturo visu šo episko konfliktu.

Un tas ir ļoti labi, jo ir lietas, kuras kreisie nespēj atzīt. Pat tāda common knowledge, ka pašreizējā jaunā paaudze ir mazāk sasniegusi nekā iepriekšējā (mazāk seksa, ģimenes, bērnu, nodarbinātības, karjeras utt.), viņos automātiski izraisa noliegumu, nevis interesi par problēmu.

Parciņā atklāju kumelītes un, izmantojot gadījumu, drusku savācu tējai. Es gan īsti nezinu, kādos gadījumos kumelītes dzer, taču, mmm, smaržo viņas lieliski.

maijs
mana lielākā problēma ir irracionāla un fluktuējoša apdraudētības sajūta. ir labi to apzināties, jo kādreiz es to nezināju, bet es joprojām neredzu viņai galu un malas. tas ko es redzu - ka tādā neapzinoties dzīvo arī mani vecāki. droši vien es vismaz daļēji esmu to iemācījusies no viņiem, bet kā overraidot šito kļūdu sistēmā, es nezinu.

Galvenais ir novērtēt prioritātes.
Man tas pagaidām labi izdodas.

pastāv viedoklis, ka lielā lāču taka /karhunkierros trail, 82 km, sākas aiz polārā loka/ ir pastaiga parkā. tie, kas šo viedokli izsaka, ir lieli optimisti/regulāri skrien stirnu buku/ir ar kategoriju latvijas vieglatlētikas federācijā/darba rūdīti pavāri, kas visu dienu pavada uz kājām un ikdienā noiet padsmit tūkstošus soļu. pārējiem /jo īpaši tiem, kas regulāri skipo kardio treniņus/ nāksies pasvīst. ir vieglākas vietas, taču bieži vien taka iet pāri koku saknēm un akmeņiem, iegrimst purvā vai pazūd kalnos /pēdējie 8 km ar nebeidzamu rāpšanos 400 m augstajās virsotnēs un rāpšanos atpakaļ, un atkal augšā, ir elle/. pēc 40 km sāka neuzvesties līdz šim gājieniem perfekti piemēroti apavi, sāku izvairīties kāpt uz sāpīgajām vietām, šādi noklunkurēju vēl 40 km, līdz ar to bišk sabeidzu celi /pēc pirts gan tas mazliet atgāja/, taču jau pirmajā vakarā sagriezu faku pirkstu tā, ka šorīt pa taisno sēdos neldijā un devos uz traumpunktu atrādīt to ārstam. kopumā jūtos kā cilvēks-katastrofa, lai gan būts ir, noiets ir, redzēts ir.

pēdējā diena sakrita ar takas ultramaratona sākumu. kliboju tik uz priekšu, bet mums pretī braši skrēja tie, kas 20 stundās bija apņēmušies noskriet taku līdz galam, tad pagriezties un skriet atpakaļ. neizskatījās pat aizelsušies. kā viņi to dara?!

dzīvojām teltī un takas garumā izvietotajās wilderness huts, ieskaitot tipisku lapu namiņu - dūmistabu ar pavardu centrā. bijām laimīgi, ka naktī, kad temperatūra sasniedza mīnusus, tā izrādījās brīva. namiņus var izmantot par brīvu, taču jādala ar citiem gājējiem, ja tādi uzrodas. mājiņas ir ļoti basic, taču vakarā neko vairāk par krāsniņu un lāvu, kurā izstiepties, arī nevajag. spriežot pēc ierakstiem viesu grāmatās, taku un namiņus aktīvi izmanto arī ziemā, bet laimīgie miša un oļa tādā līksmi sagaidīja 2018. gadu. skaužu un esmu ieciklējusies uz šo ideju, taču nespēju iztēloties, kā viņi pieveica taku ziemā.

Svētdienas rīta ieraksts
Man likās, ka līdz K2 civilizācijai ir vēl tālu, miljoni gadu vai tā, bet tad es apjautu, ka civilizācijas varētu gribēt uztaisīt pirmā līmeņa Dyson swarm cik ātri vien iespējams, un ka mums jau ir tam visas nepieciešamās fundamentālās zināšanas. Vienkārši aplikt Saulei apkārt metāla spoguļus un/vai saules baterijas. Instrumentālo mērķu konverģence - ja ir iespējams dabūt resursus, ir vērts tos dabūt. Mēs gan pat vēl nevaram vienu sūda teleskopu bez problēmām uzšaut gaisā un novietot L2 punktā, tāpēc līdz šim plānam droši vien kāds laiks vēl būs jāpagaida.

Interesanti, cik % no ievāktās enerģijas tiktu izmantota kripotvalūtām? Man liekas visai varbūtīga hipotēze, ka attīstītas civilizācijas būtisku daļu no savas enerģijas tērē kripotvalūtu rakšanai savu finanšu sistēmu nodrošināšanai.

Ņemsim par piemēru tādu Expanse pasauli ar trim nedraudzīgām grupām: "ārējie", zeme, un marss. Nekur nav minēts, tas kādu valūtu viņi izmanto. Skaidrs, ka maksāt algu, piemēram, Marsa valdības izlaistos dolāros būtu neiespējami. Ne mazāk muļķīga ir doma par saules sistēmas centrālo banku (lol). Varētu izmantot zeltu vai citus commodities, bet ar tiem atkal ir problēma: dažādās sistēmas vietās to cena būs ļoti atšķirīga. Atliek kriptovalūtas. Atšķirībā no valdību un banku izlaistiem maksāšanas līdzekļiem, iesaistītajām pusēm nav jātic vienai otras autoritātei, labajiem nodomiem un spējai valūtu kontrolēt. Tā ka tā ir vajadzīgas ne tikai advancētākiem risinājumiem, bet vienkārši kā apmaiņas līdzeklis. (Nākošais solis ir decentralized governance, ko es sauktu par Democracy 2.0.)

Te ir vēl tāds interesants aspekts, ka pa Saules sistēmu izpletusies civilizācija komunikācijā ir ierobežota ar gaismas ātrumu. 79 minūtes līdz Saturnam, tāpēc saules sistēmas līmeņa kriptovalūtai ātras transakcijas tradicionālajā veidā ir neiespējamas. Atliek vai nu samierināties ar lēnumu, vai izmantot sidechains vai līdzīgas metodes, kā sistēmu sadalīt periodiski apvienojamos gabalos.

( nesaistīts attēls )

blozgu vasara
kamēr rakstīju bakalauru, biju ieplānojusi visādas lietas, kuras darīšu, kad būšu tikusi galā. man nelikās, ka viņas tiešām notiks, jo man jāstrādā un citi rakstu darbi arī jau krājās. BET es no otrdienas vakara jau dzīvoju pilnīgā svētlaimē, alkohola un citu vielu miglā un draugu mīlestībā. skatos bildes no sastrādātā un raudu. viņi man ir ļoti skaisti.

Kā lai atrod labu terapeitu? Es laikam sliecos uz pavecāka liberāli domājoša kungu un meklēju tāda tipa variantus. Ar sievietēm-terapeitēm man tas sievišķības faktors traucē, arī ka no manis kaut ko tādu sagaida. Pagaidām pēdējos mēģinājumos darba dienās neceļ telefonu un neraģē uz ziņām / e-pastiem. Nu varbūt es varētu trakāk uzplīties, bet es negribu, man liekas ar vienu zvanu un vienu īsziņu pietiek. Pagaidām bez rezultāta.

Gnidrologam ļoti patīk runāt.

Labdien. Kāds nezina, kur vislabāk "price un performance" ziņā pasūtī t kreklu apdruku? Ar grupu x izlēmām, ka tā kā plānots izdot jaunu elbumu, pie reizes jāizdod jauns merčs. Konkrēti- tkreli. Incē uzreiz min 40-50 gab. Un vēlams ne super cheap variants, kad pēc mazgāšanas reizes uzreiz zūd krāsa.

Ir ieteikumi?

čau, draudziņi. kur Rīgā mūsdienās jāved labot ritenis? pusotru gadu nostāvējis, varētu būt daudz vainu, jāaizved kaur kur un jāsaprot, vai vērts labot vai jāpērk jauns.
būtu forši, ja nebūtu jāmaksā miljons. paldies!

Pinjons kā parasti dirš pupu mizas. T.Robinsons nefilmēja tiesas sēdi. Viņš stāvēja uz ielas, kur atradās tiesas ēka un strīmoja, vienlaikus citējot vietējajā laikrakstā rakstīto par attiecīgā procesa saturu, tātad nepaužot informāciju, kas jau tāpat nebija publiski zināma. Tā pat viņš nekādā veidā nenodarbojās ar 'breaking the piece', izturoties korekti, pakļaujoties mentu prasībām. Viņa arests ir 100% politisks. Valsts, kura regulāri piesedz un sadarbojas ar džihādistierm-pedofiliem, ļauj ex ISIS kaujiniekiem brīvu vaļu savā valstī, nesoda izvarotājus no sūdzemēm vai piešķir smieklīgus sodiņus tipa probāciju, soda cilvēkus par "islamofobiju" un politnekorektiem jokiem internetā, aizliedz iebraukšanu valstī cilvēkiem bez jebkādas noziedzīgas pagātnes, jo viņi ir 'rightwing teoristi' (as in kritiski izsakās pret migrāciju), noziedzniekus, pat ar atkārtotiem recidīviem nedeportē prom, bet pēkšņi ir tādos uzdevuma augstumos, ka vienas diennakts laikā jau nokārtojusi spriedumu par jakobi miera traucēšanu (video labi redzams, ka nekas krimināls, nenotiek). Fantastiski kā mentūra rūpējas par savu pilsoņu terorizētājiem un slepkavām, kamēr pilsoņi, kas par to pieprasa atbildību no varas orgāniem tiek fiksi sašņorēti un iemesti ķurķī uz ilgāku laiku, nekā dabon lielākā daļa nabadziņvarmāku. Nebūs nekāds brīnums, ja tas reipgangs, kura procesam tika sekots, izies brīvībā vai ar mazākiem sodiem, nekā TR. Fantazmagoriski.

vispār nesen sapratu, kad tad, kad es rakstu dzejoļus, es konkrēti uzpūšu no mušas ziloni un dzejolī ir dramatiska emocija. un tad es nolieku nost savu notepad nost un mans emociju orgāns atkal atslābst. un man pa galvu maisās pāris rindas, kuras gribas uzrakstīt, bet es nevaru saņemties. jo tad man būtu jāuzpūš tās emocijas un tas konkrēti biedē.

citās ziņās, pamodos no tā, ka darbos atkal nelaimītes. tagad sēžu un gaidu (pārmaiņas pēc nav spineris, ir tikai bultiņa), kad tas tur notiks, lai varētu paskatīties spineri un tad sākt testēt.

ak jā, tas, ko es tur pāris ierakstus agrāk ierakstīju, nav īsts dzejolis, bet tikai rindiņu konspekts no viena cita.

Vakar free-fodojot pa pilsetas zelta vietām,no rīta miljonāra cienigs galds sanāca;-)
Ledusskapī pilns ar desām,gaļu,kas jagatavo,un man liels prieks par augļiem: Banāniem,nektarīniem,vīnogām,āboliem.paēdis būšu,tas fakts.
Bet visam pāri gribas atpakal savā lauku sētā ,ielais nagus zemē..
Ar ko tā sajuta ir neparspejama ir speks ar kadu tā iekšā visu groza..

es nu jau pat sapņos zvanu cilvēkiem un atvainojos, ka neesmu paspējusi to vai to izdarīt.

iespējams, šobrīd ir tiešām par daudz projektu, kas jāizdara.

Par jefiņiem, kuri kārtējo reizi no mušas pūš ziloni
Aizliegums filmēt tiesas sēdi pats par sevi nav nekas jauns (ne velti ir bijuši arī aizliegumi fotografēt, tādēļ daudzu procesu dalībnieki tiesā ir iemūžināti ar mākslinieku zīmētu zīmējumu palīdzību). Un jebkura tiesa sodīs personas, kura neievēro tiesas noteikto kārtību. Un anglosakšu tiesību sistēmas valstīs cietumsods par tiesas noteiktās kārtības pārkāpšanu nav nekas unikāls. Tādēļ šajā gadījumā murgot par policejisku valsti var tikai vēlmju domāšanas pārņemts diletants.

Upd. Otrajā epizodē čalis pēc būtības mēģināja apiet tiesas aizliegumu (šāda livestreamošana ir juridiski apšaubāma arī no personas datu aizsardzības viedokļa). Un tā sauktās "gag order" kā defaultā policejiskas valsts piesaukšana vien liecina par dažu pacientu "zināšanām".

Upd2. Atrodiet valsti, kurā pēc šādām darbībām tiesas priekšā stundu no vietas tevi nesašņorēs menti. Un attiecībā uz "gag order" - tās darbības termiņš noteikts līdz tiesas prāvas (kurai aktīvists tik ļoti centās pievērst uzmanību) beigām, no kā var secināt, ka aktīvista spriedumā ir info, kas saistīta ar attiecīgo lietu (nav izslēgts, ka to savai aizstāvībai piesaucis pats aktīvists).

beidzot sapratu, kas man riebjas skatuves kalpa darbā - bezjēdzība. tu ieguldi nenormālu darbu būvējot kaut kādu (pārsvarā gadījumu) neglītu konstrukciju, kuras funkcija, lielākoties, ir būt par fonu un kuru tu pats, visticamāk, arī pēc dažām dienām nojauksi un eventuāli - arī izmetīsi ārā. kaut ko būvējot totāli ienīstu nepermanenci. + es patiešām nesaprotu, kādēļ tā ir, bet jomas administratīvajiem elementiem ir kaut kāds tiks uz darbinieku neinformēšanu, ko mēs te šodien darām un kāpēc. tas bieži rezultējas vēl vienā bezjēdzībā - gaidīšanā uz stundu x, kad varēs darīt lietu y - kāpēc? - gād nouz, vai arī ļoti izteiktā sajūtā, ka tu šeit neesi nekas. rezultātā - man vienmēr to strādājot ir bijusi neapzināta sajūta, ka es savu laiku un daļu dzīves vnk noskaloju podā.
ok - par to maksā un bieži maksā tīri pieklājīgi, bet varbūt es sevi uztveru pārāk nopietni, man liekas, ja par viena dzīves posmiņa noskalošanu podā maksā naudu, tad tai naudai ir jābūt tādai, ka tu apdirsies. karoč aim tū old for zis šit.
nujānujā, vakar bija haltūra skatuves kalpībā un pa vasaru būs vēl.

boļševiku mēsls

Britu vēsturnieks Godfrey Bloom saka, ka, lai arī pirms diviem gadiem 17 miljoni britu nobalsoja par Brexit, politiķu un birokrātu elite to bloķē un attiecīgi - šo divu gadu laikā viņi ne par centimetru nav pavirzījušies tuvāk Brexitam. Rietumeiropā ir arvien lielāka plaisa starp eliti un cilvēkiem.

Fotoradaram piečuku neiesmērēsi.

un par sportu
godīgi atzīšos, ka ČL finālu es neskatījos, viņš negaidīti izrādījās prioritāšu ziņā trešajā vietā, redzēju tikai hailaitus. žēl, ka salahs salūza, drošvien būtu ugunīgāks mačs ar faraonu. starp citu, mūsu starptautiskajā komjunitijā pa kluso atbalstīja liverpūli - nu, dēļ rafas, tad vēl kāds atcerējās, ka čelsija ir kopēji ienaidnieki, bet nu tas tā.

tā visa vietā aplūkoju, kā manis atbalstītā kiberatlētu banda fnatic tomēr nolej birmingemā pusfinālu optic gaming, žēl, vietām viņi ļoti kruta figačīja. atliek vēl vairāk trenēties un uzvarēt kvalifikācijās.

nu un par pirmo pozīciju topā, domāju, daudz nav jāstāsta. tur katrs mačs ir pilnīgi svētki, tie, kas to neredz, ir pilnīgi duraki. ak jā, arī lebrončegam būs septītā spēle.

Nekad nemazgājiet logus, nespodriniet stiklus. Jums, varbūt, no tā priecīgāks prāts, gaišāka istaba, kārtīgāka nama fasāde, bet putni... putni izmisumā. Turklāt ne tā, ka nosēstos zarā un ķērktu, cik viss ir slikti, bet tā, ka viens pēc otra metas stiklos, darītu sev galu un kā mēms pārmetums gulētu uz lodžijas beigti.

#lifegoals

Visi guļ.

Nebiju tā līdz šim ieskatījusies... Šorīt pēc pastaigas joprojām neizdodas aizgaiņāt šermuļus un sajūtu, ka pa mani rāpo. Tie ievu tīklkodes skartie koki te, Imantā, taču teju katrā pagalmā - tik apokaliptisks skats. Kā tādas ar plēvi pārklātas mēbeles pamestā mājā...

Labi tā iet pa tukšu meža ceļu, skujām apbirušu. Pat ja tas ir tikai sapnis, kurā zini, ka agrāk vai vēlāk nonāksi vietā, kur ceļš sazarosies un vajadzēs izvēlēties, un nebūs daudz laika, lai pieņemtu lēmumu - vajadzēs izlemt ar ķirurga precizitāti.

Bet pagaidām es palieku pie tā, ka ir labi tā iet un ik pa laikam pieliekties, lai nosistu odu, kas pie potītes pēkšņi, vai lai noplūktu kādu zāles stiebru, ko plūkāt, paliekot turpat domu krastos izskalotai.

Labi tā iet un domāt kaut ko savu. Domāt, piemēram, ka maijs jau tuvojas izskaņai un tūlīt būs jāpiesprādzējas, jo viss aizdegsies un sadegs, zaļām liesmu mēlēm gar tevi snaikstoties. Ka drēbes kļūst arvien smagākas, traucējošākas. Ka domas kā bezdelīgas arvien tuvāk un tuvāk pie zemes kā pirms lietus.

Tagad daudz dzīvoju atmiņās, esmu tajās izmetusi savus enkurus. Tās tagad liekas svarīgākas, jēgpilnākas par esošo. Kaut gan arī tā nav visa patiesība. Vakarnakt taču sabijos par suni, jo netipiski apātisks šķita kļuvis. Sabaidījos, bet šorīt jau domāju, ka droši vien tas tikai karstums, sastāvējies iekštelpu gaiss.

Varbūt viss ir tikai karstuma izraisīts savādums. Ziņās dzirdēju - ja tā turpināsies, tad šogad, iespējams, jāņuzāles būs noziedējušas jau pirms Jāņiem.

Jau laicīgi sāku negulēt. #pilnmēness

Šodien nostaigāju apmēram divas stundas. Arkādijas pīles izskatījās tik omulīgas, ka gribējās kādu pabužināt, bet atstāju viņas mierā.
Skaidrs, ka ir parādības, kuras atrodas tepat blakus, bet noteiktā dzīves posmā tās ir gandrīz neiespējami pamanīt - tev ir zināma informācija par tām, bet nekādas motivācijas tās saprast. Varētu teikt, ka tās atrodas tavā saprašanas horizontā, bet tu nekad neesi uz tām vērsis uzmanību. Līdz brīdim, kad kaut kas "ieslēdzas" un tu ieraugi, sāc iepazīt, un tad gribas visiem stāstīt, jo liekas, ka arī citiem tas varētu būt relevanti (vai tad to nevar redzēt ik mirkli). Bet tieši šis ir viens no aspektiem, kuros parādās pašapmāna potenciāls - ja tu jūsmīgi gribi izstāstīt citiem kaut ko tādu, ko patiesībā pats neesi īsti sapratis, un, ja saprastu, tad zinātu arī to, ka šo saprašanu nevar izmantot kā informāciju, kā metodi un šādā veidā ar to arī dalīties. Ir grūti atturēties no mēģinājuma no katras atziņas izvedināt metodi, ar kuras palīdzību sasniegt paši-zināt-ko. Tas ir tik vienkārši un to ir tik grūti aptvert.

hex ierakstu gaidīju kādu gadu vai ilgāk. sagaidīju un ir pizģets. pat neatceros, kad ir tā bijis. vispār neatceros kad pēdējo reizi bija tā, ka grupai kas man patīk, gaidu jauno ierakstu un kad tas atnāk, esmu starā. parasti esmu vīlies.

sen, sen brālēns izstāstīja, ka viņš savas vismīļākās dziesmas glabājot atsevišķā mapē, lai tās nenotrulinās un netiek pārklausītas. pašpikoju un arī vairākas dikti mīļas dziesma saliku atsevišķā mapē, tikko vecajā datorā atradu savu apmēram 2008.-2009.gada izlasi un sapratu, cik laba ideja tā ir. ļoti mīļas, bet galīgi ne pārklausīta dziesmas

lētas mantas started following you

manas divas jaunās mīļākās grupas (ok, tā viena man jau ir mīļa kopš agra pavasara) ir fovea hex un hex.

manas divas jaunās mīļākās grupas (ok, tā viena man jau ir mīļa kopš agra pavasara) ir fovea hex un hex

Soy
You got bitch tits made of soy.

šovakar sapņaini. tādas sapņainas domas, domas, domas. un ir arī skumji. labi vismaz, ka kaķītis visur man seko un nāk būt mīlīgs.

citās ziņās, ir pienākusi tā diena, kad pasūtīju sev grocery delivery uz otrdienu, samaksāju ar Apple Pay.
rīt domāju mosties un būt praktiska. būs jāstrādā.
šovakar iedzers.

Lēdija: Es zinu Zidanu – viņš ir filmējies Asteriksā un Obeliksā!

https://www.youtube.com/watch?v=XyA1i7VJX9Q

nu kā lai viņu neprec? pēc karstas darba dienas karstā vakarā mājās tikai kaķis. un draudziņš raksta - ledusskapī aliņš.
nu rīt pusseptiņos celties, lai vēl vienu dienu notusētu lavočkā haipertaunā.

***
SAUDZĒJAM VIDI UN IEPRIECINĀM SAVUS AUGUS – VEIDOJAM DĀRZĀ KOMPOSTA KAUDZI

Kopš otrdienas man ik pa laikam raustās acs kaktiņa nervs, galvenokārt dienu otrajās pusēs. Šodien raustīgais nervs pārgājis uz padusi..

Gribu parunāties ar savu homeopātisko dakteri :((( vērst uzmanību, sajusties īpaša un interesanta ar saviem raustīgajiem nerviem

Nemaz nerunājot par to, cik kaitinoši tas ir

Daktere droši vien teiktu, ka jāatpūšas

Bet pagaidām ļoti negribu. Viss ir tik interesanti. Un man arī neliekas, ka neatpūšos. nez. Bija pat laiks izcept rabarberkūku. Divreiz!

mazie jautājumi
https://www.facebook.com/ainis.sprogis/videos/1907532425947962/

un ja tas viss tik tiešām ir patiesi no stāstītāja puses
tad, tik tiešām, kāpēc būtu jāatturas no kauna staba likvidēšanas
vai tad šāds akts nenoklīstu izmeklēšanas džungļos un tā arī nekad vairs neuzpeldētu, gluži kā pro-krieviska varas iestāžu rīcība?
protams, ka nē
ja viss stāstītais ir patiesi fakti, tad ir krīpīga sajūta, ka krievija visu kontrolē. ka valts vadība praktiski ir nopirkta. ja ne nopirkta, tad iebiedēta.
kur mugurkauls?

atlikt līdz pēdējam krāmēšanos
Koferis principā salikts.
No rīta atliek vien mugursomu sakrāmēt.
Vēl no rīta jāizsūc māja un jāsagatavo brokastis.

105
iju runāt ar tēvu. Izrādās, jau desmit gadi, kopš viņš tāds kluss. Pateicu visu, ko domāju. Palika vieglāk, kā pēc smaga treniņa ar smagumiem, kad pēkšņi viss ķermenis šķiet vieglāks esam. Piedevu viņam arī. Viņš, maita, nevienu vārdu pretī nepateica. Bet nu jā, viņš klusē jau desmit gadus.

Paldies Lattelecom
Kiberkarš.
Atsvaidzinoši.

Ir laiks sarunām un skatieniem acīs.

kā vakar teica Eižena pulciņa izstādes atklāšanā bibliotēkā, "šīs vaboles mēs liekam dzejas telpā, jo citādi te neviens nenāk"

Ingmārs šodien uzstājās ar savas dzejas lasījumiem Hāgenskalna komūnā

Pamazām iesitu roku automehāniķu lietās - nolēmu salabot Škodfābja nestrādājošo aizmugurējo logu tīrītāju. Problēma ir visai izplatīta golfiem, polo, škodām, seatiem un VAG grupai in ženerāl.
4 stundas pavadot ārā, labā laikā, ātri kļuva skaidrs, kāpēc Robs toreiz, sen sen atpakaļ negribēja īsti ķerties tai lietai klāt. Darba daudz, bet vilnas (eirikos) maz. Izrādījās, ka viss mehānisms ir pilns ar dubļiem tiktāl, ka likās - Škodu kāds noslīcinājis purvā uz gadiem 40. Kas tur var rotēt, ja viss atliets mālā! Un jebļa iesērējušās detaļas izjaukt, tīrīt, eļļot un pielāgot - nenormāla.

But the point is: IS DONE! Škodijai tagad ir normāla VW Golf 4 astes slotiņa. Works like a charm.

Nākamajā cēlienā ķersimies pie kāda no BīEmm-Dab priekšējiem spārniem. Un salona gaisa filtra.

biju piejūras mežā, tur kroplīgas priedītes, zirnēkļi, karsts, sauss. izkaltuši sūnu paklāji. priedes ziedēja un smaržoja tik stipri un asi kā kauns.

Šodien pagaidām izdevies viss.

Gulēju ilgi un laimīgi;
Skrēju pa ziedošajiem parkiem - kopā ar staipīšanās pauzēm sanāca 1 h 20 min.;
Sauļojos, lasīdama "Jelgava'94";
Apciemoju mammu;
Biju nodarbībā, satiku foršus cilvēkus, to skaitā ļoti iedvesmojošu honeybee;
Apēdu saldējumu.

Tagad plānoju ar seru Ričmondu apskatīt kaimiņu forštati.

Rīt būs mazliet jāpastrādā.

sausā tualete
jārok jauna bedre, jāpārvieto tualetes namiņš
sapnī redzēju, kā līdzinu sūdus

pag pag
es te cenšos kaut ko te darīt

Ok.
So man pēdējo nedēļu laikā ir izkūņojušās dažas domiņas par realitāti.

Man ir prātā sadūrušās gan Interfeisa Teorijas implikācijas un izrietējumi, gan arī šī teorija ir ar grandiozu vēzienu multicolorly izgaismojusi manu pagātnē uzkrāto atziņu krājumiņu, kurš izrādās bija murky and uncongized really.

Pirmkārt es gribu uzsvērt, cik ģeniāla ir doma, ka evolution favours fitness over truth. Tas ir tik sirdīgi sakarīgi un ultimate mic-drop. Man šķiet šis fakts pierāda un izskaidro tukšuma sajūtas ontoloģiskumu. The abyss is real. Mēs vienkārši neuztveram un nepieredzam a massive chunk of reality, jo mūsu prāti darbojas iekš kaut kā BASIC-veidīga, kamēr realitāte ir advancēts kvantu kompjūteris no tālas, tālas nākotnes.

Cik es saprotu cilvēka prāts savā pašreizējā stāvoklī ir fiksēts, fokusēts mehānisms-procesors, kurš uztver tikai konkrētus realitātes "viļņus", un no tiem uzprojicē limitētu realitātes reprezentāciju (with some sort of unknown intention that could be Love but it is not clear). Thus cilvēka smadzenes ir procesors. Viļņi, kas ar cilvēka prātu nav compatible, netiek uztverti. Implikācija ir, ka cilvēka priekšā var norisināties procesi, kurus viņš vienkārši neredz, skatās tiem cauri ar skatošāmies bet neredzošam acīm. Vai nu tāpat kā tās vaboles Austrālijā, kas nespēj atšķirt brūna stikla aluspudeli no savas sugas mātītēm, vai arī dēļ fakta, ka cilvēka acij ir 3 receptori, kamēr citām būtnēm ir pat 11.

Tomēr tā kā cilvēka smadzenes ir plastiskas, tad no tā izriet, ka tās var apgreidot, lai uztvertu arvien vairāk realitātes. Šis man liek jautāt, what is a human supposed to be fit for? Kāpēc cilvēka uztvere ir tādā stadijā kādā tā ir? Kāpēc cilvēks neredz radioviļņus vai infrasarkanu, plus pārējās drošivien vēl neizpētītās bezgalīgās realtiātes manifestācijas? Vēl arī tas liek ar sapratni aizdomāties par ekstrasensorām spējām, dažādām prāta "slimībām", glitches, entities, un tā tālāk. This real too.

Vēl arī man rodas jautājums, kas notiek psihedēliķu sakarā, piemēram, DMT. Ja iepīpējot DMT cilvēks uztver daudz vairāk realitātes, vai tas nozīmē, ka vecais, saskretušais basic smadzeņu procesors tomēr slēpj papildus fīčas? Vai arī tomēr uztvere nav atkarīga no smadzeņu procesora vien? Varbūt, smadzeņu prāts vienkārši plūst paralēli Lielajai Apziņai, kas nebeidzas pēc smadzeņu un prāta iziršanas. Un DMT tripa laikā "cilvēks" atslēdzas un paliek tikai Lielā Apziņa, ko cilvēks "pēc tam" ar savu basic interfeisa prāta procesoru nemākulīgi tulko? As in, tripa laikā cilvēks ir "tikai" Lielā Apziņa, gabaliņš no kuras pēc tam atkal tiek iestūķēts bodymind. Tas izskaidrotu, kāpēc cilvēki pēc tam īsti nespēj izstāstīt, ko pieredzēja - jo smadzeņu prāta interfeiss nespēj izskaidrot apziņas acu saturu, jo vairs neredz ar lielo apziņu, bet skatās caur grossly limited prātu. Paliek tikai atmiņa par ko vast and profound and alien. Atmiņa paliek, jo apziņa paliek paralēli, apakšā (vai augšā).

Tātad tukšums. Varbūt atrodoties cilvēkā, apziņa jūt, ka in this grossly limited fitness interface state tai pietrūkst a massive chunk of actual reality, ko tā izjūt kā nenodefinējamu void. Prāts to sajūt, jo sajūt savu limitedness. Nenodefinējamu void, jo prātam nav rīku, valodas, kas spētu to definēt. Nespēja definēt savu ontoloģisko pieredzi ir kā nespēja atcerēties: tu zini, ka kaut kas bija, bet ne par kādām varītēm nespēj atsaukt atmiņā, it is a tragic blackout, painful and demoralising.

Es secinu, ka realitāte ir nemateriāla "apziņa", ko ar prātu nav iespējams aptvert un saprast. Šī apziņa sevī, no sevis rada tādas kā domformas, avatarus, kas ir miniatūri procesori - cilvēki. Katrs procesors ir prāts, kas darbojas tikai sava interfeisa ietvaros, un nespēj redzēt neko ārpus sev atvēlētā interfeisa. Bet šķiet, tā kā šis procesors ir radība apziņas ietvaros, tad apziņa tajā ir līdzpastāvoša, vienmēr plūst paralēli, ir superior un thus dominanta. Procesors var atslēgties, bet apziņa paliks. Apziņa nav individuāla, tāpēc tai nav prāta kvalitātes, tai būtībā prāts ir nesavarīgs, jo tā nav no prāta atkarīga. Kamēr prāts nespēj eksistēt bez apziņas. Šī apziņa ir gauži citādāka nekā procesora interface mazais prāts, tāpēc tiem būtībā nav daudz kā kopīga. Tas man liek secināt, ka ir kaifs būt dzīvam. Jo apziņa un prāts kopā sintezē diezgan čilīgu un thrilling pieredzi. Ir sāpīgi būt dzīvam, jo prāts ir nevarīgs, atkarīgs un tāpēc traģisks. Bet nomirstot, procesors beidzas un paliek tikai bland, limitless, boundless apziņa, kas nespēj redzēt no individuālas perspektīvas. Bet tā teikt ir kļūda, jo apziņa spēj un redz no individuālas perspektīvas - caur citiem un visiem saviem procesoriem un interfeisa prātiem, katrs tai šķiet intīms un viņa pati. Bet man - methodrone procesoram apziņa bez manis šķiet bland and limitless and cold. Un tā jūtas katrs atsevišķais procesors - cilvēks vai būtne. Līdz ko es nomiršu, šī kļūdīgā perspektīva izzudīs un paliks tikai cita arvien intīma pieredze caur citu procesoru.

Paliek jautājumi: What is human? A human needs to be fit for What? What is actual reality, what is the real nature of consciousness? Are all these Qs futile and absurd and invalid?

Varbūt cilvēka, sort of, dzīves jēga ir pa gardam, kūkainam, krēmīgam, vaniļīgam, ar cepumiņu, bezē, some lemony drizzles too, gabaliņam ēst Lielo Apziņu un integrēt savā mazajā quirky, basic yet sturdy prāta procesorā? Varbūt arī cilvēka mazā procesora interfeisa prāts ir šādā manierē limitless? Tikai lēnākā, viendimensionālākā veidā with an expiration date? This is a fun thought, jo tad tas nozīmē, ka būtībā, cilvēkam nekad nevar izbeigties lietas, ko darīt, domāt, atklāt, pieredzēt. Protams, kamēr viņa prāts funkcionē. Un, kad tas beidz funkcionēt, tad tā nav bēda, jo cilvēku prāti ir kā ziedi jasmīnkrūmā, tie atplaukst un novīst katru vasaru, bet jasmīnkrūms nebēdā, un kaut kur vienmēr ir vasara.

Prātam ir normāli gribēt pastāvēt un baidīties no nepastāvēšanas. Tāpēc prāts baidās no tūkstoš apdraudējumiem. Un evolūcija ar saviem prātiem grib nodrošināt turpinājumu. Tāpēc prātam rūp ne tikai viņa paša apdraudējums, bet arī nākotnes prātu apdraudējumi. Varbūt tā ir arvien paralēli plūstošā apziņa, kas prātu tramda šādi baiļoties par citiem. Varbūt evolūcija ir Mīlestība?

Paradoksāli, ir grūti samierināties, ka mana eksistence ir trausls ziediņš tādā jasmīnkrūmā, kurš nebēdā. Ir grūti samierināties, ka mans grūtums arī ir tikai ziediņš uz vīšanu. Grūtuma sajūta šķiet ir fundamentāla limitation izpausme. It is sort of a given - if everything all fails, at least there is that. Šķiet evolūcijai ar to nepietiek, un tā grib ko vairāk par grūtumu, tāpēc vienmēr ir iespēja izvēlēties, novērsties no grūtuma un skatīties uz pārējām esības izpausmēm, kuras ir labākas par grūtumu un kuru ir bezgalība.

Sievietes būtība ir neizprotama pat pašām sievietēm!

Vienmēr cenšos kontrolēt savu muti un emocijas, bet reizēm emocijas dara savu un pēc tam jāiet un jāatvainojās, jo saprotu, ka atbildēju emociju iespaidā. Reizēm gribas, lai viņš vienkārši izlasītu manas domas un nebūtu nekas jasāka, bet viņam viss ir skaidrs tikai paskatoties uz mani, bet nē tā dzīvē nenotiekas! Un tātad sadusmojos uz savu mīļoto vīrieti un izplāvu pirmo, kas prātā " dari, kā gribi". Protams, ka tas tikai tāpēc, ka kārtējo reizi viņš pats kaut ko izlēma, bet man ne vārda nepateica un tad brīnās, ka rezultāts ir savādāks.
Neesmu no tām, kas ilgi staigā un dumsojās,bet vienmēr atvainoties arī sāk apnikt. Šories situācija atrisinājās bez lielas skaidrošanas un par to, jau esmu ļoti pateicīga, bet reizēm gribas, lai viņš vairāk mani saprot, kaut arī skaidri saprotu, ka es sūdzēties nu dien nevaru, bet reizēm mēs tiešām no divām dažādām planētām, kuras viena no otras nesasniedzami tālu!!!

ko vajadzētu izdarit ar skolas sadistiem
reizēm blakus normāliem cilvēkiem skolā mācās arī ar galvu slimi sadistiski mēsli, kuri sit un apsaukā citus un dažreiz pat noved līdz pašnāvībai vai nogalina. žēl ka latvijā ir aizliegts pirkt ieročus kā asv, tad es domāju skolas sadistisko mēslu rindas tiktu paretinātas. tieši tā, es nostājos to cilvēku pusē kuri asv atnāk ar ieročiem rokās un apšauj savus pāridarītājus. jo šie skolas sadistiskie mēsli ir noziedznieki, un vēl es uzskatu ka noziedznieki tie nav cilvēki un viņiem visiem ir jāizpilda nāvessods.

I'm all for women's rights, but there is something uncanny and creepy about all those photos of everyone crying with delight that now they will be able to kill tiny baby embryos and fetuses. I guess one has to look out for the number 1.

ko vajadzētu darīt latviešu nacionālistiem?
latviešu nacionālistiem vajadzētu deportēt ārā no latvijas visus nelatviešus, nevis mācīt viņiem valodiņu. vajadzētu pilnīgi aizvērt robežu un uzcelt žogu lai neviens mēsla imigrants netiktu iekšā latvijā, nevis uzstādīt kaut kādas imigrantu kvotas. imigrantu kvotas nozīmēs tikai palēnināt nevis apstādināt latviešu tautas iznīcināšanu. vajag izstāties no antinacionālistiskās eiropas savienības, nevis tur dziļāk integrēties. nu, ja latviešu nacionālisti to darīt negrib tad man viņi nav vajadzīgi, tad viņi var iet un pakārties!

veca perdeļa burkšķi
viņiem nav problēmu, toties viņi visu laiku par to runā


uzminiet, par ko es?

manas domas par latviešu nacionālistiem
latviešu nacionālisti ir ksenofīliski okupantu un čigānu mīļi. tautaslabklājībai paši man pateica ka viņiem organizācijā atnāca čigāns un nobalsoja kā viņiem vajag. visu latvijai pozitīvie nacionālisti, žīdu kapu sakopēji, valodiņas mācītāji, mēs neienīstam krievus, kvotas priekš imigrantiem. pārējās latviešu nacionālistu organizācijas arī līdzīgas kā visu latvijai un tautaslabklājībai. vēl visas saeimā nepārstāvētās nacionālistu organizācijas ir kreisas jeb uzskata ka cilvēkiem jādod nauda par nekā nedarīšanu. tautaslabklājībai vispār uzskata ka vajag drukāt naudu lai pēc tam to iedotu visādiem nestrādājošiem mēsliem, un vēl tāpēc ka grib latvijā hiperinflāciju kā zimbabvē. man nevajag pozitīvo nacionālismu, man vajag negatīvo nacionālismu, un jo vairāk jo labāk.

Simons domā, kā Bārbijai ir ( pamperīts )

salah pool

Manā istabā ir ļoti daudz zirnekļu. Ir ļoti interesanti vērot, kā tie rāpo pa sienām vai galdu, vai manu roku.

rūs, rūs tās vecās mīlestības. vakar netālu no viņa darbavietas (un šo es zinu jo vnk zinu nevis baigi interesējis noskaidrot) redzēju vecu mīlestību braucam ar mašīnu. nulle emociju. ne par to kas man mugurā (nebiju sapucējusies) ne par to kā es izskatos (nesaķemmējusies, dažas krunkas un daudzi kg vairāk, visi ap nabu) ne par to kā mēs (ne)šķīrāmies, ne dusmas? aizvainojums? par to, ka viņš mani nemīlēja un negribēja un aizgāja pie citas (briesmīga rakstura un neglītākas, jā es par šo ilgi pārdzīvoju) bet vienkārši tā - oi, baigi līdzīgais. ai, laikam bija. good riddance. gribu saldējumu, ceru, ka draudzene kafiju līdzņemšanai jau nopirka

skaidrs ir tas, ka traki ir tad, kad pazūd humoriņš, bet kāds humoriņš, ja ir traki vai ne. vakar visu nakti raudāju, JO, jo viss ir slikti un es varu sakasīt tik naudas lai Tabora Izmēra dzīvesvietu nopirktu kaut kādā Pācē piemēram. šodien protams sāp galva. tad nu mēs pa vidu brokastīm un bērniem (ir gandrīz neiespējami normāli samenedžēt laicīgu sarunāšanos par tēmām un organizatoriskiem jautājumiem, kāds tur brīnums ka jādzīvo vienā ciklā ar grābekļiem) risinājām Sarunu

- a tev patīk kā mums tagad ira? tu gribi šitā dzīvot turpmākos 20 gadus. man nepatīk. es negribu
- kāpēc 20. davai visus 30 viņš saka un es atcerējos to, ko biju aizmirsusi (vai par ko cieši centos nedomāt)

Bet vispār, ja tu dzemdē un gribi epidurālo, tad tur kā paveicās. Viens ārsts pieliks narkotisko atsāpinātāju pie pamatvielas, cits ne. Vienai dzemdētājai būs mākslīgs prieks, citai ne.
Lai gan, ja pārstāj sāpēt, tad jau tāpat paliec priecīgs, ne

I had a black dog, his name was depression
https://www.youtube.com/watch?v=XiCrniLQGYc

dakter vakar ieteica noskatīties. smaidiņš

kopsavilkums par Robinsona lietu
Cilvēki te man kaut ko muldējuši par radikalizēšanos, bet kādā veidā cilvēki var cīnīties pret totalitārisma atdzimšanu Eiropā? Kā vēl, ja ne darot kaut ko radikālu? Ko līdz faktu demonstrēšana, argumentācija, dialogi, ja tevi vienkārši apcietina par uzskatiem? Īpaši tādās valstīs kā UK un Zviedrijā, kur nepastāv nekāda veida mērenu partiju. Ir totalitāri marksistglobālisti un labākajā gadījumā neliela opozīcijas partija, ar kuru neviens no tās mafijas nesadarbosies. Ko vēl var darīt, ja ne sākt fizisku pretošanos? Lūk, ASV mentūras baidītos taisīt šādus precedentus, jo zina, viņu āda var būt uz spēles. Deveponizētajā Eiropā, kur pat asaru gāze pašaizsardzības nolūkiem ir nelegāla, ko var darīt, lai apturētu šo ārprātu?

kopsavilkums par Robinsona lietu

Cilvēki te man kaut ko muldējuši par radikalizēšanos, bet kādā veidā cilvēki var cīnīties pret totalitārisma atdzimšanu Eiropā? Kā vēl, ja ne darot kaut ko radikālu? Ko līdz faktu demonstrēšana, argumentācija, dialogi, ja tevi vienkārši apcietina par nepareiziem uzskatiem? Īpaši tādās valstīs kā UK un Zviedrija, kur nepastāv nekāda veida mērenu partiju. Ir totalitāri marksistglobālisti un labākajā gadījumā neliela opozīcijas partija, ar kuru neviens no tās mafijas nesadarbosies. Ko vēl var darīt, ja ne sākt fizisku pretošanos? Lūk, ASV mentūras baidītos taisīt šādus precedentus, jo zina, viņu āda var būt uz spēles. Deveponizētajā Eiropā, kur pat asaru gāze pašaizsardzības nolūkiem ir nelegāla, ko var darīt, lai apturētu šo ārprātu?

jaunais earworm
Bi-2

Ak, Dieviņ.. cik maģiska sajūta ir skatīties kā dejo tautu dejas.
Tik maģiski, man nekas cits nekad nav šķitis.

Varbūt orķestri.
Skatīties un klausīties, vairāk jau to otro. Klausīties kā iemirdzas katra no balsīm.

Man sāp sirds, ka tiek izlaisti jau otrie dziesmu svētki.
Lūdzu, ļaujiet man būt.

Muslimus ieved, lai pakļautu baltos cilvēkus totalitārai valdībai, lai ierobežotu brīvību, jo ja policists un karavīrs būs baltais, viņš pievienosies tautai, ja redzēs ka valdība ierobežo brīvību. Ieved topošos policistus un melnsimtnieku kaujiniekus ar kauju pieredzi. Tāpēc starp ieceļojošiem tik maz sieviešu.

Iedvesma - http://klab.lv/users/gnidrologs/318791.html?nc=3 , raksts par neatkarīgā žurnālista apcietināšanu muslimu izvarotāju tiesas laikā.

Ir pienākusi tā diena, kuru izteikti negaidīju. Dzīvoklis kaut kā tur apvākts, mantas laikam visas paņēmu, zilo mugursomu noteikti paņēmu.
Bija oriģināli doma pavadīt laiku vienatnē, pastaigāt, pakafijot, nu tā. Bet ir jau nu pārāk slikts garastāvoklis. Sēžu stacijā, klausos mūziku un izliekos, ka esmu cilvēks.

Edinburgh vispār nebūs mana mīļākā pilsēta. Es saprotu, ka kaut kādiem cilvēkiem patika arhitektūra (“arhitektūras šoks” I believe was the phrase used), bet nu man kaut kā neaizķer. Barčiki gan te tādi savdabīgi. Kaut kas apmēram - can’t be bothered to decorate this old and run down pub, this is hipster enough. Vēl drusku kaunos tā teikt, bet ir baigi smieklīgi tas akcents. Pats par sevi jau norm akcents, bet, kad tādā runā visi, parādās sajūta, ka it can’t be real. Ļ uzjautrinoši. Botāniskais dārzs gan bija traki patīkams, ļ indeed. Zaļa siena, kas viļņojas, tur bija. Un nu, ja nu kas, varbūt kādreiz ierīkošu pagalmā ūdenskritumu.

Bet nu. Gaidu vilcienu, rīt jāstrādā.

Palasījos vikipēdiju par gen.X , gen.Snowflakes, gen.Y(Mileniāļi, MeMeMe), gen.Babyboomers un pie savas paaudzes, gen.X, atradu filmu sarakstu, kas esot paaudzi raksturojošas tās amerikāniskajā daļā.
1. Clerks (1994)
2. Ferris Bueller's Day Off (1986)
3. Sixteen Candles (1984)
4. Weird Science (1985)
5. The Breakfast Club (1985)
6. Slacker (1991)

No kurām redzēta bij brokastu klubs un par labu atzīta.
Klerki diezgan dīvaina, bet patīkami pofigistiska un ar raksturu. Ferisa brīvdienā parādīts labs veids, kā ārstēt mileniāļu sērgu - depresiju. Pārējās vēl gaida savu kārtu.

Patīk attieksme. Ai, davai daram, nav ko bremzēt.

Vakarnakt tik skaisti spīdēja mēnestiņš, ka, ejot gulēt, es guļamistabā nenolaidu žalūziju, lai viņš spīd iekšā un iepriecina mani uz pretējās sienas. Tiesa, neko daudz es no tā nenobaudīju, jo bija jau vēls un es tūliņ aizmigu, turklāt no rīta pa neaizsegto logu sāka stipri spīdēt saule, kas istabu uzkarsēja kā cepeškrāsni, un es pamodos galīgi sakarsis, pusizcepts. Karoč, nebija laba doma.

vieglāk tomēr iekšā ar slimu bērnu sēdēt ir ziemas laikā, nevis kuro reizi besīties, ka bērns saslimst tieši uz silto laiku :(
Protams, var jau iet laukā, bet, ja bērnam drudzis, ir 38C un kāpj un viš grib tikai gulēt, enkāda laukā iešana tāpat nesanāks.. :(

Janina Green

kustība nerodas raujoties

trakā tukšumā, it kā šis ir klusums, bet reizē arī pilnīgi traks

pazūd it kā aŗī ko darīt

Iznācu no dežūrārsta, kurš uzdeva citus jautājumus kā mana dakterīte, un piesēdos uz apmales.
Sajutos vēl lielāks mēsls, kāds jau jutos. Viņš man vnk redzēja cauri. Zāles man nepalīdzēšot ne pusi. Viņš acīmredzot gribēja teikt, ka es saldi dračīju par savu sūdu, neko nemainot. Tā ir. Melna melna ir mana serde, labais manī ir tikai izlikšanās, lai varētu turpināt tāds būt. Negribēt būt arī ir dračīšana. Sēžu, raudu dienas vidū uz ielas. Labi, ir līdzi saulenes un arī alprazolāms jau sāk iedarboties. Nomira asaras, atnāca tukšums, un varētu tepat atgulties, jo nav jau kur iet - tas viss mani sagaidīs jebkur, kur es iešu.
Tā nu esmu iestrēdzis uz apmales.

Jūtu kā es ar katru dienu kļūstu arvien vairāk neciešams.
Man vēl ir jebkādi draugi tikai tāpēc, ka viņi mani neredz biežāk kā reizi nedēļā.

Pasaule deg un es esmu avots.

baigi nepatīkami, ja pms saskan ar dzimšandienas svinībām. balle tik pēc pāris stundām, bet vīns jau būs tu-tū.

Uk ir oficiāli policejiska valsts. Nu vairs nav tendences, bet reāla darbība. Es viņa vietā pieprasītu politisko patvērumu kaut kur Austrumeiropā, bet viņš jau droši vien būs spītīgs rieksts. Tiesa, visdrīzāk tik nokillots kādā cietuma kamerā ar čupu muhamedāņu.

izskatās, ka varbūt tā arī netikšu atpakaļ pie sava Skype konta. ja jums ir kādi konti, kas izveidoti agrā jaunībā ar kaut kādu dīvainu lapu, kuras nu jau vairs neeksistē, e-pasta adresēm, nomainiet gan uz normālu e-pastu. jo atstatīt paroli ir vienkārši, bet iziet to "verify that you are the owner of this account" procesu, kad saproti, ka jaunā parole nosūtīta uz e-pasta adresi, kuras vairs nav, acīmredzot ir teju neiespējami. bet nu labi, aizpildīšu VĒL vienu formu, ja nu tomēr izdodas. eh.

labi, ka es to Skype tāpat vairs īstenībā gandrīz nelietoju.

s0miem ir mazāk ikdienā dzīvo pagānisko tradīciju. vairāk dzīvs ir sentiments. piemēram, pirts pēršanas zinības viņiem nav zināmas, visi bija šokā par maniem (trešā uzlējuma recyclētiem) pēršanas skilliem; tāpat arī tautasdziesmu dziedāšana (viņi varbūt zina 1-2 dziesmas; lai arī vispār folkmūzika, ko viņi klausās, ir daudz kvalitatīvāka. besī tas pašlaik LV modē esošais folk production stils un videoklipi vispār ir krindž līdz debesīm); olu krāsošana (lieldienās ēd šokolādi), arī par manu pašlasīto zāļu tēju krājumu viņi bija apbrīnā un šokā. nezinu, kāpēc es vislaik salīdzinu, varētu arī nesalīdzināt. tajā pašā laikā viena meitene vakar man iemācīja kā var vārīt un ēst ugunspuķu lapas. smaržo kā cūkupupas, garšo nedaudz pēc jūras.
pamanīju, ka manī organiski sadzīvo anti-patriotisms un anti nacionālisms ar visu šo folku un koku apskaušanu. es šīs lietas jūtu, līdzīgi kā jogu, kā senas zinības par sinhronizēšanos ar dabu. sinhronizēšanās ar dabu ir vienkārši fizisks kaifs, es to nevaru paskaidrot vai attaisnot.

Veldzes
Laukos pienenes izaugušas līdz "tai vietai" (cerams, džinsas nepaliks uz mūžiem ar dzeltenas).
( apmēram šādi )
Pirmā diena bija baisa, pret vakaru šķita, ka nu ir laiks vēnu griešanai.
Mošanās piecos (nolādētais sleeping disorder), tipu tapu ar Robi, 250km busā, kapi, mūžam raudošā vīrene.
Tad aizbrauc uz savu svētnīcu, bet tur peļu kolonija izārdījušas māju (pultij nograuztas pogas, virtuves galdam vaskadrāna, plastmasas kaste, kas sargā paiku no pelēm, sagrauzta granulās. Ir visādi bijis - pannas lāpstiņa ar maliņām kā pastmarkai, migas segās utt, bet šitādu postažu manas acis nav redzējušas.
Laipiņas statņi sašķiebušies, laipiņa stāv blakus ezeram.
Mājā tecējis ūdens, peļķe istabas vidū.
Drausmīga postaža.

Mimme divas dienas mēza māju kamēr mēs ar Uldi cīnījāmies ap zāli.
Nokāvām trimmeri, nokāvām traktoru. Brauciens nebija veltīgs :>

Citās ziņās - tukšums.
Nekad neesam sēdējuši roku rokā un vērojuši saulrietu, vienmēr dzīvojām maķenīt paralēli, bet Veldzēs jo īpaši. Viņš vai nu ar viesiem, vai ezerā, kamēr es - mājā, vai arī ezerā, tik es bez laivas.
Tagad, kad tās paralēlās pasaules nav, ir baigais tukšums.
Slavas zāle (klēts ar galdiem un 12-nieces līdakas bildi) pārvērtusies piemiņas zālē.
Viss, ko spriedām, ka vajadzētu izdarīt, tur arī palicis pie vajadzētu. Elektrība uz pamatiem sarauta, nojumi pirmo gadu pļāvu arī no iekšpuses.
Pa vidu maisās dusmas par to visu. Jo viņš tur brauca atpūsties, nevis vīt ligzdu pensijai.

Otrā dienā vairs nebija tik briesmīgi. Taisījām sarakstus, ko vajag, spriedām, ko ar trimeriem utt.

Mana bēdu sagrauztā vīrene meklē trimmeri - Jancis Rihardam dāvinājis, nez kur tas ir?
Tiesa, dāvinājām (nevis Jancis bet mēs), desmit gadus atpakaļ. Dzīvē Rihards to rokās nav ņēmis, jo ar izkapti pierastāk, lētāk un nesasit zāli putrā.
Tā arī paši lietojām un labojām katru sezonu.
Tagad šī meklē. Jo visas izkaptis ļurkājas, Ivars neko nevar nopļaut.
Saku, trimeris salūzis, tam ir desmit gadu. Viņa nepiekrītoši kaut ko ņurd.
Saku, pārdodam traktorīti, to vairāk jālabo kā var kaut ko izdarīt. Ne viņu ir ar ko aizvilkt no vienas mājas uz otru, ne kāds jēdz braukt, kur nu vēl taisīt. Varēsim katra pa trimerim nopirkt (jo traktorīts pirkts uz pusēm ar Rihardu).
Šī šaubās. Bija ērti malku vest. Prasu, kas tad vedīs un kam, ja plānojat iet uz dzīvokli dzīvot? Klusums.

Artūrs (Janča krustdēls) uzmetis lūpu un nerunā ar Pupu, jo uz Amsterdamu paņēmām viņas draudzeni nevis viņu.
Taisnības labad jāsaka, ka es Laurai teicu, ka mož Artūru, bet viņa izvēlējās Ēriku.
Pāris vārdos par manām izjūtām pret vīra ģimeni - līdz brošai.

World police
Allaž patīkami saņemt atgādinājumu, ka ASV moži stāv sardzē par Eiropas drošību. Un lūk atkal ziņu portālos raksts - ASV apsver sankciju noteikšanu "Nord Stream 2" iesaistītajiem uzņēmumiem. Pareiz ir, nevaig mums to Krievijas gāzi. Var taču nopirkt no... nu piemēram no Amerikas?

Un tā sekojošā ķēdīte ir diezgan skaidra. Ja nedzimst pietiekami daudz cilvēku, lai nomainītu esošos > rodas vajadzība cilvēku skaitu papildināt ar imigrantiem.

Protams, to analizēt ir ārkārtīgi nepolitkorekti, un ir risks izpelnīties ekstrēmista titulu.

Esmu ieradies. Uzcelta jauka nometne, muzikanti jau iesildās, visappkārt labie cilvēki.

Jūtos apdraudēts Liekas, ka visi redz man cauri, redz, ka esmu bojāts tralfamadoriešu novērotājs.

Apziņa, ka esmu šeit iesprostots mazliet traucē atbrīvoties. Ja nu šie mani sagūsta un veic eksorcismu?

Jocīgi.

izrādās, izlikt savas dzīvesvietas fotogrāfijas visiem uz apskati nav ne uz pusi tik forši, kā izlikt kaķīšbildes vai pat savu jauno matu bildes (piemēram), jo tāda sajūta, ka ielaid svešiniekus savās mājās, un viņi iet un visu aptausta un bāž degunu aizvērtos skapjos un baksta ar pirkstu stiklos, un dara to visu ar neapmierinātībā sarauktu degunu.
bet citādi acis sludinājumam nepiesaistīsi.

Šorīt internets pats piedāvāja. Lūk, šis ir tas, ko man prasīja ielinkot un kur teikts, ka katram astotajam (vai pat katram sestajam, ja pieskaita tos, kas nevēlējās atbildēt) vēl nav bijis sekss 26 gadu vecumā. Pētījums attiecas uz UK, un to veic UCL (University College London).

Bet nav jau tā, ka tikai "britu zinātnieki" par to raksta. Stāsta, ka Japānā situācija ir vēl nopietnāka, un ļoti daudzi jaunieši neveido attiecības. Un galu galā to, ka dzimstības rādītāji krītas visā rietumu pasaulē, arī nav nekāds noslēpums. Tam var būt dažādi kompleksi iemesli, bet noteikti arī šis.

Man šķiet interesants cits aspekts, cik ļoti cilvēki cenšas izstumt šo nepatīkamo faktu no savas apziņas un to pilnībā ignorēt. Un kāds, kas pat tikai netieši pieskaras šai problēmai, tiek dēmonizēts, tieši tāpat kā visi inceli, un labākajā gadījumā par viņiem neko nerunāt, bet ja arī kāds kaut ko pasaka, tad trivializēt viņu problēmas.

Par kaut ko pasūdzēšos, lai neaizmigtu

Tas vispār ir baisi, kā pasaule ir sadevusies rokās, lai novērstu manu fokusu prom no doktorantūras.
Tagad pēkšņi no zila gaisa man raksta no FAO sakarā ar 'darba piedāvājumu'.
Vēl nezinu detaļas, nez vai tiešām būs piemērots, bet tāds piedāvājums nākotnes perspektīvas tiešām varētu pamatīgi sarežģīt.
Jo būtu jau tomēr ļoti interesanti FAO vai kopā ar viņiem pastrādāt...

Gluži vai jācer, ka tur būs kāda prasība, kam es neatbildīšu - Franču valoda vai pieredze konkrētā reģionā vai sektorā, vai kas tāds.
Izskatās, ka tam ir saistība ar Turciju.

Reizēm, salīdzinājumā ar ārpasauli, mans trakais bijušais līgavainis liekas kā maiga, saules apspīdēta margrietiņa. Ak, Jēzus, cik te daudz mūlāpu! Piemēram, Antons Kuģītis. Es nemaz nezināju, ka pie manis ieradīsies džeks, kuram Latvijā nav, kur dzīvot. Totāls uzmetējs! Vēl 4 dienās notērēja visu manu dārgo kafiju, kura bija paredzēta mēnesim - droši vien dzēra arī parkā ar 16-gadīgām maukām.

esmu slima un sanīgrusi. un visam pa virsu šodien sola bezdievīgu karstumu.

pateicības:
vasara, gaišs

darbi:
puķes pārstādīt?

Bāc tā datu regula reāli zb. Rada man lieku darbu

No Duglasa Mareja intervijas
"The less diverse your neibhorhood is, the more you are in favor of diversity."

Jā, būt labiņam uz citu rēķina ir labiņi.

Sapratu, ka esmu kļuvusi gauži garlaicīga, kad vakar pēc vienpadsmitiem zvanīju uz viesnīcas administrāciju sūdzēties par kaimiņiem, kuri aktīvi nodevās akustiskajai mūzikai.

Sestdienas rīta vērotāja piezīmes.
Pirmais, ko padomāju 5:40, kad gar logiem nogāja cilvēki(gribēju teikt, ka jaunieši, bet varbūt večuki vai jaunās māmiņas zīdaiņu pilniem ratiem, neredzēju), skaļi klausoties ne pārāk melodisku dziesmu "ja reaļnij pocsan, ja rosijan", bija tas, ka šajā pasaulē ir riktīgi par daudz trokšņa. Otrais - ka nav taču nemaz tik sarežģīti cilvēkiem no bērna kājas iedzīt galvās domu, ka absolūta sociālā harmonija slēpjas vienkāršajā tēzē - netraucē un neļaujies tikt traucēts, kālab tas netiek darīts, nav skaidrs. Tad sapratu, ka nav jēgas gulēt, tāpat jāceļas, lai dotos uz fizkultūru, iedzēru kafiju, izgāju uzsmēķēt un pamanīju, ka pienenes jau noziedējušas.

Before we all, go under.
Dzīves saundreks
I can feel death, can see its beady eyes.

Pasaule vaļā un ciet
Redzu
Universs griežas
Neredzu

Realitāte ir nē
Jo domāt ir
Redzēt
Tikai bail

Pasaule vaļā un ciet
Sajūtu
Kā universs griežas
Redzi

kur gribu tur eju

čūska
Šodien biju ciemos. Mazā puskoka istabiņā. Nu, vismaz viena siena bija no koka, par pārējām es neatceros. Un pie pārējām sienām stāvēja gleznas. Lielas gleznas, vienā no tām bija liela čūska. Vai varbūt pūķis. Tādā gadījumā - standarta izmēra pūķis. Vēl, bez sienām, tur bija arī mazs taksītis, kuram auga zobi. Manas bikses smaržoja pēc kaķiem, un viņš gribēja kaķus izvilkt no manām biksēm ārā.
Vēl tur bija liela stikla krūka ar ābolu vīnu. "Viņš ir tik stiprs, ka viņu nevar iedzert pat Pūķis. Viņam ir kaut kas jāuzdzer pa virsu. Viņš ir tik stiprs kā burbons." man teica K. Es biju atnesusi savu pudeli vīna. Pussalda un sarkana (jo man negaršo sausi vīni. Man negaršo arī sarkani, bet tas bija kompromiss. Muļķīgs un bezjēdzīgs, jo es taču nācu ciemos sevī ielaist tinti. Un tad jau vīnu nevarot dzert. Paliekot biezas asinis. Nedzīstot. Nevelkoties. Tā stāsta. Es skaidri nezinu)
Vēl tur bija puķes. Liels naudas koks no stradiņu slimnīcas un puķe, kas jāsargā no dzīvniekiem, jo "viņa varot izēst trahejas".

Mums nebija, ko smēķēt. Man - vēl. K. - vairs. Rīt es strādāšu par saldējumu pārdevēju un rīt man būs. Bet tas vairs, protams, nebūs šodien.

"Vai man tagad ir jābaidās?" es viņai prasu. Viņa savieno vadiņus un ielej tinti mazā, melnā uzpirkstenī. Varbūt tas arī nemaz nav uzpirkstenis. Bet izskatās. Viņa nesaka "nē". Viņa saka, "tad jau mēs redzēsim, kā tev sāpēs." Tāpēc es sāku mazliet baidīties. Bet nesāp. Nav pat tik traki, kā oda kodiens. Ir tā, it kā man uz ādas būtu palaists miniatūrs muguras masieris ar adatiņām. Impulsīvi gribās viņam uzsist. Kā tad, kad iekož dundurs. Bet es aizveru acis un turos. Fonā skan G G Allen. skatos laukā pa logu. uz manis aug čūska ar četrām kājām.

Kad es dodos projām, sāk skanēt Joy Division. Es esmu pilns ar Joy. Varu arī iestāties divīzijā.

world wasn't remembered
world in my world
this hasn't been remembered

waste

Rakstu un dzēšu, jo nesaprotu kā pateikt kāpēc es šeit publicēju dziesmas tekstu. Pārsteidza tik dzirdētās dziesmas vārdi, kad tos dabūju izlasītus.
*Notraušu asariņu par tādu skaistumiņu, un ieslēdzis serčiku, ķeros pie ēdamā*

Girl of 16
Whole life ahead of her
Slashed her wrists
Bored with life
Didn't succeed
Thank the lord
For small mercies

Fighting back the tears
Mother reads the note again
16 candles burn in her mind
She takes the blame
It's always the same
She goes down on her knees
And prays

I don't want to start
Any blasphemous rumours
But I think that God's
Got a sick sense of humour
And when I die
I expect to find Him laughing

Girl of 18
Fell in love with everything
Found new life
In Jesus Christ
Hit by a car
Ended up
On a life support machine

Summer's day
As she passed away
Birds were singing
In the summer sky
Then came the rain
And once again
A tear fell
From her mother's eye

Bezmiegs
Sapnis pagājušajā naktī bija tik zīmīgs un interesants, ka gribētos kaut ko tādu vēl, bet nenāk miegs. Izvingrojos, padzēru tēju, vienalga nenāk.
Pa dārzu kaut kas skaļi šuksterējās, man šķiet, ka tik skaļi spēj būt tikai eži. Tie ir vieni no visskaļākajiem dzīvniekiem, kurus zinu. Sataisa tādu troksni, it kā orku ordas pa dārzu raktos.
Kaķi naktīs ir īpaši noslēpumaini. Tumsā vingrojot vēroju viņu spožās acis.
Sāp uzspiežot viena konkrēta vieta pēdā, vismaz atradu, kur sāpes rodas, jo izplatās pa visu pēdu. Traumas nav bijis. Vienkārši sāp. Tā tas ir ar mani. Atliecot otru pēdu un stipri iztaisnojot ceļgalu, rodas pretīgi pelēka tirpuma un nepatīkamības sajūta pirkstgalos. Tā tas arī ir ar mani. Pēkšņi vienkārši notiek.
Kas vēl pa nakti notiek? Gribētos uzveikt kādu rituālu, bet nespēju noskaņoties. Nakts ir pārāk mistiska.

lai arī 96% pamatskolu īrijā pieder baznīcām, cilvēki nepērk vairs to sūdu. zilzaļie uguņi un bezgalvainie elles jātnieki neparādījās pēc viena dzimuma laulību referenduma/legalizācijas un zinu, ka nebūs to arī rīt, pēc tikko notikušā abortu aizlieguma referenduma, kurā baznīca atkal dabūja pamatīgi pa mici.



vēl gan paliek šāds smieklīgs atavisms, bet nedomāju, ka kāds to ņem pa pillu. valstis jau tāpēc ir domātas, lai rakstītu smieklīgus likumus un preambulas.

Vēl man šķiet, ka ir tādi cilvēki, kas apzināti aizspiež ausis un izvēlas būt neciešami. Tipa "tu tāpat mani nekad nesapratīsi", "mani nevar savaldīt", utt utjpr. Nē, jūs vienkārši esat lohi, kas negrib strādāt.

Man kādreiz šķita, ka būt par liktenīgo sievieti, visu tādu noslēpumainu, patiesās domas slēpjošu, neadekvātas attiecības veidojošu, ir baigi kruta, #goals and shit, bet nē. Mērķtiecīgi čakarēt dzīvi sev un citiem nav kruta, tā ir destruktīva infantilitāte ar sūdīgu rezultātu.

Forši vispār saprast, ka tiltu dedzināšanas modelis vairs nav manējais. Whew!

Ja kāds man tagad pajautātu, kur šobrīd atrodas saule, es varētu norādīt uz grīdu un teikt: "Kaut kur tur." Ha ha, iedomājies? Saule zem grīdas -- kā tas ir iespējams? Zem grīdas taču ir elle, nevis saule.

Kad galvas radiofons ar stabilu regularitāti atskaņo pāris dziesmas no Autobuss Debesīs, nesaproti, prasīt dakterim ripas pret vecuma marasmu, vai "tīties palagā un rāpot uz kapiem".
Ja es kaut reizi dzīvē būtu uzlicis kādu viņu kompozīciju, es vēl varētu saprast dievu taisnīgās dusmas.

Izziņa tiem, kas presi nelasa
Šai jūnijā Vācija un Izraēla kopīgi trenēsies cīnīties par Latvijas brīvību. "Tēvijas Sargs" vēsta, ka militārajās mācībās "Saber Strike 2018" atkal tiks atstrādāta pretdarbība hibrīdistu iebrukumam. Galvenie dalībnieki, neskaitot te jau izvietotos, būs vācieši, kuriem jāatbrīvo no pretinieka galvenie ceļi. Interesanti, ka piedalīties uzaicinātas NATO neietilpstošās Izraēla un Somija, bet nav pasaukta visai stiprā Turcija. Atgādinu dāmām, ka islamā iegrimstošā Turcija pēdējā laikā salekusies gan ar Rietumiem, gan Izraēlu, toties ir labās attiecībās ar potenciālo pretinieku Krieviju, tāpēc partnerība ar viņu NATO kļūst apgrūtinoša.
Ja tā nopietni, mums drīzāk vajadzētu mācīties aizstāvēt žīdus, nevis viņiem mūs. Kamēr mēs sēžam un trīcam, viņiem hibrīdteroristi uzbrūk ikdienā.

Es sapņoju par jaukāku pasauli, kurā ļaudis ir pieklājīgi, nelien rindā pa priekšu un vietējie mediji trešu, ja publicē, tad dara vismaz to ar stilu.

Uzkāpa uz nerva šodien viena fida, kas uzskata, ka rindas pie mikriņa nav domātas viņai, iesēdās manā mīļākajā vietā un turpināja visu ceļu ņemties ar saviem sūdīgajiem, aplūzušajiem matiem, demonstrējot 4mm ataugušu gelišu (man nācās sēdēt aiz viņas, jo es mikriņos principiāli sēžu tikai atsevišķajās vietās, ja braucu viena).

Uzkāpa uz nerva Vismīļākais, kas kaut kāda velna pēc izdomāja, ka jāpamodina mani, lai paziņotu, ka iet pasnaust. Tagad turpina gulēt, a es esmu augšā un man nav ko darīt. Visur, kur skaties, nolādētā GDPR vairāk vai mazāk nopietnā formātā, nu blin, tā nav dzīve.

Uzkāpa uz nerva principā visi tēvēneti ar to sūdu, ko viņi publicē par vietējām "slavenībām". To var darīt arī kvalitatīvāk. A ko man vēl lasīt, ja viss jau izlasīts. Es negribu līst tur, kur ir sprādzieni, šaušanas, Repeal the 8th un citas nopietnas lietas, ir piektdienas vakars.

Nenormāli bendē nervus iesnas, šādas man laikam simts gadus nav bijušas. Ar visu komplektu un pat šķaudīšanu, kas man vispār nav raksturīga. Es ļoti gribētu būt kaut kur citur, pie dabas vai ārā, bet visa šī puņķbūšana un apkārtskraidīšana puņķainai ir bateriju nosēdinājusi tā, ka nespīd. Ja līdz dabai aizbrauktu, nav ne jausmas, kā tiktu atpakaļ.

Vegan kūka un puķu iznīcinātājs
( burtiņi un bildes )

Un rīt es gulēšu, gulēšu, gulēšu, ēdīšu,varbūt pasauļošos, pastaigāšu ar suni un atkal gulēšu, gulēšu, gulēšu...

Tomēr..
Es satiku to vienu un viņš satika mani

TVNET: lai izvairītos no kaitīgajiem dūmiem, cepot gaļu, ir jāsaģērbjas pēc iespējas pilnīgāk, lai nebūtu atsegta kaila miesa, kā arī pēc ēšanas ir steidzīgi jāskrien pārģērbties, jo kancerogēnās vielas var slēpties apģērbā un «uzbrukt» cilvēkam tāpat. Zināms, ka ceptas gaļas smarža ir ārkārtīgi patīkama, tomēr, pateicoties ķīniešu zinātniekiem, mēs tagad zinām – tā ir viltīga maska, aiz kuras slēpjas vēzis. Ne tikai to cilvēku, kuri ēda cepto gaļu, urīnā bija kancerogēnās vielas, bet arī to cilvēku, kuri stāvēja blakus.

(uz šī pamata varētu aizliegt publisku gaļas cepšanu, lai pasargātu nevainīgus līdzcilvēkus no pasīvās ceptas gaļas ēšanas kaitīgās iedarbības)

E., tu taču esi galīgi nojūdzies. Ir vieglāk izrakt kapu un aizbērt to no iekšpuses nekā pavadīt vienu šādu vakaru vienam pašam un bezdarbībā.

aizbraucām uz jūru. saulrietā. ak jēziņ, dzīvojoties pa pilsētu jau biju mazliet atradusi un mazliet piemirsusi tās sajūtas, ko man sniedz jūra.
vismīļākais laiks - kad riet saule un pūš silts vakara vējš. Šalc viļņi un smaržo mežs. Tā ir riktīga māju sajūta.
Es salasīju pilnas kabatas čiekuru, saelpojos to īpašo jūras gaisu, pasēdēju sūnās un mazliet sabēdājos.
Ik pa laikam pie manis pieksrien slapjš, priecīgs suņabērns, nopurinās, nolaiza rokas un deso tālāk.
Tik īsu brdi bijām tur, bet es jau paspēju noķert to sajūtu, kas liek manai sirdij sarauties. Negribas braukt uz pilsētu, vēl gribas pastaigāt gar krastu, kamēr noriet saule un tad caur mežiņu tipināt uz mājām, bet ne..
Šīs sajūtas aizvien vairāk un vairāk liek vēlēties pārvākties atpakaļ uz dzīvi pie jūras.


Man taču būs mājiņa pie jūras,vai ne?

Kolēģis aizvadīja mani mājup ar saucieniem "lai viņi visi iet d..."

Iemetu sevi vannā. Plaukts un grāmatas rīt saldajā.
Bet tagad sengrieķu slaktūzis, reipistrī un Korfu spešal lemon atvestais drinks.

Notvēru burvīgu saulrietu traucoties pāri tiltam. Vakars šodien patiesi dievīgs.

Es visu laiku biju tāda klusā pārliecībā, ka es izvairos uzkāpt gliemežiem tikai tāpēc, lai nenodarītu viņiem gauži. Tas ir tiesa, tomēr negribas jau arī sasmērēt apavus.

Turu īkšķus par YES!

Es nevaru pārdzīvot par cilvēkiem, kuri kaut kur lido, lai 7 dienas novaļātos pa viesnīcu/baseinu. Un tad beigās ir pabijuši 7 valstīs, bet visur viens un tas pats skats.
Es šito nesaprotu. Nesaprotu un viss.
Un man skauž, ka var tā ceļot, bet dusma, ka var tā izniekot ceļojumu.
Nesen piesekoju ceļojumu grupu. Bet jāatseko, lai nečakarētu sev noskaņojumu. Un priekšstatu par cilvēkiem vēl vairāk.

Nesen iepazinos ar vienu jaunu un pieklājīgu vīrieti. Biju patīkami pārsteigta. Kaut kā biju pieradusi, ka visi tādi nekādi.

Gribējās uzrakstīt. Gribējās pateikt. Sāku rakstīt, pazuda iedvesma. Jūtos mazliet pazudusi, mazliet bez siltā pleca blakus, ko var sniegt tikai draugs. Visi kaut kā projām. Pamanījušies būt projām visi vienlaicīgi.

vispār šodien daudz visādu lietu. Eižens bija pie zobārsta un salaboja pirmo mazo caurumu. Simo ēda debessmannā, un sauca to par "debesis vannā", tagad to sauc tā. iesniedzām papīrus Mediņos. vakarā pierakstīju E bibliotēkā, un viņš pirmo reizi paņēma grāmatu un izdomāja savu parakstu. un viņa zīmēšanas pulciņš atklāja gaumīgu izstādi "Vaboles". Es visu dienu minos ar riteni pa dažādajām iestādēm, un man palīdzēja pieskatīt visi, kas var.

Uzpeld drāma un viss ko Tu gribi ir noskūpstīt kādu līdz nāvei. Ja vajadzīgs.

Viss. +/- izkārtoju sev brīvdienas, kurās nestrādāt. Dodos apbalvot sevi ar jaunā plaukta uzpildi.

Arlabvakar.

"Nē, dēliņ, tas nav sabojājies skelets, tas ir robots!!"

Vakar vakarā mēs ar Ričmondu sastapām ezi. Viņš iznāca no tās dzīvojamās mājas pagalma, kas atrodas blakus Vasarsvētku draudzes namam. Ričmonds ļoti gribēja ar viņu parunāties, bet ezis noslēpās aiz divriteņa, kurš bija pieslēgts pie ieejas pagrabā, un saritinājās.
Tā nu mēs gājām mājās, bet ezis palika uz spoži apgaismotas ielas, pa kuru šurpu turpu skraidelēja pavasarīgi pārīši, sadzērušies tīņi un viesnīcas "Ģertrūde" skandināvi.

Viena no intensīvākajām kaujām kuru vīriešu kārtas pārstāvis, parasti pēc 20, var piedzīvot, ir iegūt dominanci pār brīvo vietu sabiedriskajā transportā.
Sēžu sev mierīgi autobusā, klausos mūziku, rokas salicis ērti klēpī - viena atspiesta pret vēderu, otra uz somas, te iekāpj čalis un, protams, pat neapskatījies apkārt vai nav citas brīvas vietas (bija), viņš apsēžās man blakus.
Ārā ir silti, tāpēc visi ir mazliet nosvīduši. Viņa sviedrainā roka pieskaras manai un momentāli salīp. Kauja ir sākusies. Viņš iekārtojas ērtāk, sākārto savu manspreadu tā lai viņam ir ērti un procesā maksimāli cenšas samazināt manējo. Nekā nebija, es nodomāju, esmu iekārtojies tā kā man vajag un kāju no šejienes nekustināšu. Pēc 15 minūtēm instnīsīvas nekustēšanās, speciāli izmantoju otru roku, kura nav saskārusies ar čaļa roku, lai pārslēgtu dziesmas.
Autobuss veicot strauju labo pagriezienu sasveras, čalis izmanto iespēju lai paplestu savu manspreadu, bet viņa plāns izgāžas, jo, kaut arī man šajā brīdī kāja ir piekususi, es nekustos. Šī ir mana teritorija. Pie katra autobusa pagrieziena var just čaļa neatlaidīgos centienus pagriezt kaujas gaitu, bet viņš neiztur. Viņš pirmais atlipina savu roku no manas un pie pirmās iespējas pārsēžās citur. Es uzvarēju. Neviens par šīm kaujām nekad neuzzinās, tajā nav lauru un neviens par tavu uzvaru negavilēs. Ir tikai tas viens, kuram paliek abas sabiedriskā transporta sēdvietas un lipīga roka.

Es piektdienas vakarā gribu pastrādāt. Kāpēc šādas frāzes cilvēkiem ir tik grūti uztveramas?
Man ir savs lidzpaņemtais rosols, kas slīd lejā mādziņā ar šampānieša palīdzību.
Klusumu šķeļ aparātu rūkoņa un valda darbaholiska dille.

Uz publikas lūgumu:
Tātad iepriekšējā ieraksta sakarā es vēlos piezīmēt, ka neuzskatu sc user Gnidrologu par agresīvu. Ilustrēju kur ir problēma Pītersona un viņam piekrītošā Gnidrologa demonstrētajā šajā viedoklī:

//Viņa fiška ir tā, ka bezmērķīgiem lamzakiem labāk iepotēt tradicionālo izpratni par ģimeni, par sievas nepieciešamību, par bērnu krutumu. Tb, bezmērķīgi jaunieši daudz labāk izpaustu savu maskulīno enerģiju mīlot sievu, gādājot par savu pavardu, audzinot bērnus. //

[Es ceru ka citāts ir pilnīgs, neizrauts no konteksta un Gnidrologs neiebilst pret tā repostu]

Tātad kur ir problēma:

Ja individam [bezmērķīgam jaunietim] ir agresivitāte, ir ``maskulīnā enerģija`` un [pieņemsim izdevās iepotēt] ir tradicionālā izpratne par ģimeni, tad šī kombinācija joprojām nav laba un citus cilvēkus padarīt jebkādā veidā atkarīgus [un bērni būs atkarīgi] no šāda indivīda galīgi nav OK.

Kas ir OK? Vispirms novērst indivīda bezmērķīgumu [ lai sāk par kko interesēties] un izglītot indivīdu [ lai iemācās kontrolēt savu maskulīno enerģiju] un tikai pēc tam laist pie kaut kādas lēmumu pieņemšanas kuri varētu skart citus cilvēkus.

Es saprotami izskaidroju?

Ingmārs man ir parādā par īri

biju LKA, iepisu tekilu un aizvedu Kašaduru uz centru riteņa kastē

Šovasar esmu "uzsēdusies" uz vīna kokteiļa. Sarkanvīns+ saldēti ķirši/zemenes+ limonādveidīgs gāzētais. Pudele vīna visai nedēļas nogalei, ja nav jāstrādā. Varētu vīnu aizvietot ar ko citu, bet kam tad vēl ir tāda skāņi rūgtena garša. Pirkt bezalkoholisko vīnu kautkā tomēr pošla .

Waitrose trāpījās nopirkt toletes papīru, kas smaržo pēc Gucci smaržām Rush 2, varbūt, ka Dievs tomēr eksistē?

Ieiet pirtī pēc 82 noietiem km

Manā galā visi notinušies, līdz ar to pazūd pretīgā radio stacija un iestājas klusums. Omm..
Kreisais spārns atnes un ielej šampānieša paliekas. Sak, svini savu vēlo piektdienu darbā. Šitas var palīdzēt ātrāk galus savilkt. (diezvai)

kāds Kuģītis Antons draudēja, ka atnāks uz manu dzīvokli ar nazi. teicu viņam, ka "dirsā būs, vecīt", ar ko droši vien domāju aptrakušas raganas uz slotaskātiem. nē, nē, patiesībā mēs runājam par draudiem ielauzties privātīpašumā. viss ir pavisam vienkārši - esmu savs personīgais konsultējošais jurists.

Es gribu pirmdien aiziet uz molu ar aliņu, sēdēt tur, dzert un skatīties kuģus.

Kā īsti ir ar cilvēkiem, kas ir patoloģiski meļi? Vai viņus vajadzētu kaut kā sodīt, pat ja viņi nav izdarījusi krimināli sodāmu nodarījumu?

Tikko izlasīju svarīgu rakstu par mangalu:
http://www.tvnet.lv/zinatne/atklajumi/787992-zinatnieki_kad_uz_mangala_cepas_sasliks_labak_ir_paslepties

Kāds nevar pateikt, no kurienes ir radies šis dīvainais vārds - "mangals"? Laikam jau ļoti literārs latviešu valodas vārds, ja Tēvēnets to tik drosmīgi izmanto.

par neērto un nesievišķīgo
man jau sen ir problēma. neērta, stulba un apkaunojoša, tādēļ par to nekad nebiju skaļi domājusi. nesen izrādījās, ka arī manai draudzenei tāda ir. tātad ne mums vienīgajai un varbūt ir kāds risinājums. tagad, mīļās dāmas, lūdzu stāstiet, ko jūs iesākat ar sasvīdušām un noberztām ciskām? tajā vietā, kur ciskas satiekas (t.i. tiem cilvēkiem, kam kājas nav gluži sērkociņi). bērnu pūderis? cinka ziede? nav iespējams visu laiku staigāt gana garos šortos un svārkos šī problēma Problematizējas

Ūdens zem tilta
Pēc līdzšinējās pieredzes nav vērts satraukties par neizdarītajiem (sen neaktuālajiem) darbiem darbu uzskaites sistēmā, jo sistēmas ik pēc dažiem gadiem nomainās un vecie saraksti tiek aizslaucīti vēstures mēslainē.

Kas arī pareizi, jo kāpēc gan kādam būtu jāsatraucas par vecu statistiku.

Karjeristiem vēl drošāk, jo viņi vienkārši ik pēc dažiem gadiem nomaina darbavietas.

Jaunā konservatīvā partija. Jā šis veidojums arī ļoti interesants. Ja partiju par konservatīvu var nosaukt tikai tapēc ka neatbalsta viendzimuma laulības, tad tas ir rādītājs. Pašiem gan piedāvājot ļoti kreisu minimālo algu un pensiju sistēmu :)

personīgais piespiedu grafomānijas rekords, četri raksti divās dienās - hit me baby one more time

Esmu uz kaudzes zāļu, bet tas ir ok.

Aizliegts dzert, no jūnija atsāku iet uz kačalku.

Notestēsim. Moš tiešam viss paliks labi?

one's the one

Gribu zināt?
Ar ko zemapziņā asociējas vaigu bedrītes? Jo cilvēku reakcija uz tām ir neadekvāta... bez maz vai oreola apžilbināts jūties aplaimots, atslēdzas domāšana un viss visā visumā kļūst labi. Vai Dievam ir vaigu bedrītes?

Veicu eksperimentu dzerot Iļģuciema alu ar karkādi. Man ir "alerģija" pret karkādi. Šodien šo ceļojumu uzlabošu.

Esmu sākusi trenēt redzes atmiņu uzmetot skatu automašīnu nummurzīmēm un pēc pāris soļiem nosaucot skaitļus.

Cenšos nesatraukties par lietām, tām pieejot lēnām. Tāpēc parādu zīmēšanā atstāju uz augustu, jo šobrīd likās, ka samaksāt par īri par 20 eur vairāk būs labāka izvēle (palikt parādā 80 ir labāk nekā 100), nekā samaksāt par zīmēšanas nokārtošanu, cerot, ka augustā mans finansiālais stāvoklis būs labāks.

cirkulācijas sūknis
ir kādam pieredze ar tiem draņķiem, kā šamos pie španunga pieslēdz?

Stumju zemenes aiz vaigiem un kaucu pie sevis, ka jāatsakās no visādām izklaidēm.
Piemēram, jaunajā plauktā grāmatas salikt, vispirms demonstratīvi apčubinot un notraušot putekļus no tām.
Vai arī , kad vēl tā ir gribējies būt mājas un mācīties, kad ārā solās +26.
Tā vietā kondicionētas telpas, zobārstnieciskas skaņas un pretīga radio stacija.

Sarkanā pret zilo pret pelēko cilti.

Ziniet to sajuutu kad tu leenaam ej klaat uz zemes guljosham graabeklim un leenaam liec soli un kaap virsuu tam un jau redzi naakotni

duchovny & baby goat

negribu bērt nevienam sāli brūcēs, bet šodiena ir vēsturiska diena ar to, ka pirmo reizi visi iesniegtie projekti ir tikuši pilnībā atbalstīti, nevis randomā apcirpti par kādiem 60 EUR.

go veselais saprāt!

мои руки хотят прошлогодних перчаток

un tas ir tik saldsērīgi sāpīgi.
kad attopies.
un tas ir tik grūti, kad prāts ar tevi izspēlē tik ļaunus jokus un katru reizi ļauj iekrist identiskās destruktīvu attiecību lamatās. tas vairs nav ne smieklīgi, ne jautri, ne pat interesanti, kā tas varbūt bija divdesmit divos gados, kad man patika ciest un raudāt, pārdzīvot un dzīties.
tagad es saprotu, ka 85% savas līdzšinējās dzīves es esmu pavadījusi un turpinu pavadīt kaut kādā paralēlajā realitātē, savā iedomu pasaulē galvu uzlikusi uz iedomāta supervaroņa pleca.
dzīvē?
dzīvē viss ir ļoti, ļoti banāli. katrs stāsts, lai kā būtu sācies, turpmāk attīstās aizdomīgi vienādi.
aizdomīgi vienādas frāzes es dzirdu savā adresē. mainās tikai personāži, to sociālais un finansiālais statuss, kurpju un krānu izmērs, matu griezums un acu krāsa.
aizdomīgi sāpīgi ir katru reizi, it kā ar trulu sarūsējušu nazi kāds urbinātos pakrūtē.

aizdomīgi vienādi paradoksāli un izbrīnīti es jūtos, kad atkarības skurbulis pāriet un es atveseļotām acīm palūkojos uz to savu "mīļoto", kam ar putām uz lūpām esmu centusies izlūgties pretmīlu.
aizdomīgi vienādi iestājas vienaldzība samērā drīz pēc šķiršanās.
bet kamēr acis un prāts vēl slimo, ir jāpierāda. jāpierāda, jāpierāda.
vienalga taču,ka tevi nosauc par idioti (maigākajā variantā) pāris reizes dienā, vienalga taču, ka neinteresē viņu tavas sajūtas, nogurušai pārnākot mājās- viņš grib parīt, atraugāties un atslēgties pie debilu krievu mažoru-blogeru video, kur vīd supermodeļu pakaļgali un bagātas dzīves vēsmas.
pateikšu vēl vairāk-jo biežāk viņš tevi iedunkās, rupji nosauks, jo lielākam sūdam liks tev sajusties, jo rupjāk paraus aiz pleca, jo vairāk tu centīsies kalpot. jo vairāk tu centīsies labi izskatīties. jo spilgtāk uzkrāsosi lūpas. jo ilgāk svīdīsi pie plīts, gatavojot ko jaunais cilvēks pasūtījis, lai viņš paēdis vienkārši nepasaka neko. neko...
un reizēm to, ka ēst var, bet principā..

aizdomīgi bieži, aizdomīgi bieži man gribas pārlasīt to sasodīto grāmatu.
divdesmit septiņos jau gribas vismaz mazliet sirdsmiera.
gribas nokratīt no sevis to nolāpīto greizās uztveres spoguli, gribas nebūt tik slimai, tik zemu pašvērtējumu, tik aklai.


ļoti gribas.