Latest Posts

atskaišu un saulgriežu nedēļa
“The human race is a monotonous affair. Most people spend the greatest part of their time working in order to live, and what little freedom remains so fills them with fear that they seek out any and every means to be rid of it.”

“No one is willing to believe that adults too, like children, wander about this earth in a daze and, like children, do not know where they come from or where they are going, act as rarely as they do according to genuine motives, and are as thoroughly governed as they are by biscuits and cake and the rod.”

“The suffering may be moral or physical; and in my opinion it is just as absurd to call a man a coward who destroys himself, as to call a man a coward who dies of a malignant fever.”

visi no "Jaunā Vertera ciešanām".

Shorit pilnigs pazudums un apjukums. Tveicigs.

Es, piemēram, šodien uzzināju, ka vārds "gandarījums" ir darināts no diviem vārdiem gana+darīts
Tātad tas ir kaut kas par spēju un prasmi apstāties laikā.

watching his eyes

Šī fantastiski skaistā un mīlīgā radība ir mans sapņu suns:

Maksā nevāji, ap 700Ls.
Nez, vai es drīkstu kustoni nopirkt ārzemēs un ievest Latvijā...?


Jāizdomā, gribu mašīnu vai suni :))

Īstenībā, vienkārši vispirms mašīnu, pēc tam šo suni!! :D

pēdējā laikā domāju par dieviņu...


/watching his eyes

kaunos raadiities eeteraa, jo joprojaam ciinos ar miitinja un peecmiitinja kiloigramiem... + karstums un pampstu,,,
atskaarta, ka jaasporto loti daudz un jaaeed loti maz un pareizi, ja grib taukus nomest un uzgrebt veel muskuljus - un paartika un spports abi ir svarigi, tikai ar vienu lietu vienkarsi nekas nenotiek


87.3 (-1.3 kops saakuuma), vakar: brokastis - proteina kokteilis ar zemeneem, pusdienas - zivs, burkani un paris kartupelju kroketes, 2 aprokozes, vakarinjas: olu kultenis + tomaati, biezpiens ar baziliku, sports: 45 minutes flapoju ar leo, tad 0.5 h sauna un vingrosana, tad fizioterapija ar emanuele


Rakstinjam esmu atklajusi jaunu paveersienu, bet drusku dazas lietas jaapartaisa,,

Pie tam: man loti gribas publicet visu, kas sastradaats. Es negribu buut tikai koordinators, es gribu arii publiceet. Pie tam tas man nav sausmiigi vajadzigs, nu, algu man taapec lielaaku nedos, bet man, luk, ir saads ambicijas

kopsumaa tas noziimee: darbs, sports, darbs, sports + teeja


luuk, saadi taa dziiviite ievirzijusies !!!

jūnijs
vakar vakarā kaķene vēl nebija sākusi ēst!
iebraucu vetā apjautāties cik ilgi kaķis izvilks bez ēšanas, jo skats ir briesmīgs, viņa jau ēdusi ir kā plāns dēlīts, bet tagad... :( traki.
atļāva novilkt kleitu, lai redzētu neēšanas iemeslu - nu ko cimperlīgā dāma atdzīvojās, mazliet iekoda, reakcija parādījās, ņaudiens kļuva skaļāks....
šodien uzvilkām atpakaļ.
nolieku priekšā gardu vistas gabaliņu, pieliecas, paosta, nolaiza savu degunu, paosta vēl un vēl, tāda sajūta ka rij siekalas - bet NEĒD!
aktrise.


bet meituks aizgāja tautastērpā šodien uz b/d - līgošot... jā, skaistas tās b/d tradīcijas mums... :)

Linda teica, ka es esmu ideālais vīrietis. Man liekas, es atbilstu daudziem punktiem no viņas saraksta, vismaz diviem, kurus viņa nosauca.

Oh well.. No rīta saņēmu " prieka" zvanu... Mana haļava, lafa, nodzeršanās un visa pārējā skaistā dzīve uzreiz pēc Jāņiem izbeidzas... Es atkal gulēšu pie zivīm, modīšos 6.00 piespiedu kārtā, mani sitīs ar lāpstu, visur mētāsies kluči, nebūs nekādas kārtības...

Meklēju 1istabas dzīvokli par pašizmaksu... ( ar skapi, bez zivīm)

šorīt divi sasēdušies cieši viens otram tieši blakus ligzdai. guļ. īsts pūču rīts. + izskatās, ka vai nu viens liels, vai viens maziņš un normāls vēl ligzdā. par to maziņo domājam, ka varbūt arī liktens smagāks.

ilgi to darīju, nu, izdarīju. voila!

( otrs prieka variants )

par skaistuma izpratni
Vēl XX gs. sākumā Kurzemē meitas zem zeķēm sēja vairākas kārtas autu, lai "kājas būtu brīnišķi resnas" - jo ja meitukam resnas kājas, katram skaidrs, ka precama, būs laba sieva: gan siena zārdu uz dakšas varēs paņemt, gan vīru no kroga pārnest. Savukārt mūsdienu sievišķu žurnālu skaistuma etaloni, ar laika mašīnu atsviesti kaut gadsimtu senā pagātnē, paliktu vecmeitās, jo neviens prātīgs virišķis uz tādu kārnu kazu lūkosies.

( 1528_gada_sievietes_skaistuma_ideāls_(pēc_Dīrera) )

Padsavienība, sekss un ēdiens
Biedrs junona še iesviedis jauku pārskatu par to, kādas grupas padomju jauniešiem nevajadzētu klausīties un ko tās propogandē (Hulio Iglesiass ir fašists, ja.) Un, protams, vesela kaudze grupu nosodītas par to, ka propagandē seksu, jo, kā zināms, PSRS seksa nav.

Izsauciens par PSRS un seksu ir amizants, tomēr nepilnīgs. Pilnā izteika ir "seksa pie mums nav, un mēs kategoriski esam pret to", kas, jāatzīst, ir vēl amizantāk. Kundze, kam šī daiļā frāze pieder, pēc tam taisnojās, ka atbildējusi -- seksa pie mums nav, pie mums ir mīlestība, lai gan ikviens var apskatīties, ka to viņa nesaka.

Bet vispār taisnošanās vietā. Man ļoti patīk Zentas Ērgles triloģija par tām meitenēm, starp kuŗām runā. Tas ir, pašas grāmatas ir neticams sūds. Lasu un nekādi nespēju saprast, kā gan TIK vāji iespējams parakstīt. Visi tēli plakani kā no kartona, izaugsme labākajā gadījumā ir no "labs" uz "labāks" un "slikts" uz "sliktāks", un tikai pašiem galvenajiem varoņiem autore kaut cik atļāvusies attīstīt tēlu plašāk. Tie paši plakanie tēli ir otrreizēji pārstrādāti un ar citiem vārdiem parādās visās grāmatās (dažbrīd pat tajā pašā). Uz priekšu pasākumu kaut cik dzen tikai sižets, bet arī tas ir tik vājš, ka autore pārlieku bieži ķeŗas pie deus ex machina -- te vienam infarkts, te otram roku nogriež, te trešais cieš autoavārijā. Grāmatas ir neticami sliktas, bet tieši ar savu nemākulību viņas teicami noķeŗ attiecīgā laikmeta garu -- galvenais darīt pareizas lietas, nevis darīt tās labi.

Nu lūk, un triloģijas trešajā grāmatā ir seksa ainas. Un cik skaisti -- tad, kad ar seksu nodarbojas pareizie un labie ļaudis, sastopamas tādas frāzes kā "divas mīlestības kļuva par vienu." Tad, kad to dara nepareizie cilvēki, tā strupi iemests "Dienas pagāja narkotiku un seksa tvanā". Lūk, šeit ir precīzi noķerta padsavienības attieksme pret seksu. Sekss nav labiem cilvēkiem, labi cilvēki mīlējas. Starp citu, grāmatas beigās pareizā mīlēšanās, protams, beidzas ar bērniem, kā jau tam jābūt.

Kā varbūt zināt, es nesen taisīju eksperimentu ar padsavienības pārtiku -- kādu laiciņu ēdu tikai to, ko varētu dabūt Padomju Latvijā apmēram 1983. gadā. Diezgan ātri man pieleca, ka tas ēdiens varbūt arī nemaz nav negaršīgs, tomēr visas garšas ir maigas, piegludinātas un ne pārāk izteiktas -- ja tikai to visu laiku ēd, neizbēgami sagribas kaut ko ar spēcīgāku garšu. Ne velti deviņdesmito sākumā līdz ar filmām, kuŗās redzami pliki pupi, ļaudis aizgūtnēm pirka arī visādu rietumniecisku pārtiku (сникерс вагонами, kā pareizi piebilda kolektīvs Barto). Un tad vienā brīdī pār mani nāca apskaidrība -- nu gluži kā padomju sekss! Padomju pārtika arī ir bez visādām izvirtībām, ar skaidru mērķi (pabaŗot cilvēkus), diezgan vienveidīga un varbūt pat ne īpaši baudāma, bet ēdiens nav paredzēts tāpēc, lai to izbaudītu, ēdiens paredzēts tāpēc, lai būtu paēdis. Gluži tāpat kā sekss paredzēts tam, lai izpaustu savu skaisto mīlestību un beigās tiktu pie jauniem padomju pilsoņiem.

Viss, protams, pareizi. Visādas reliģiskas organizācijas jau sen pamanījušas interesantu sakarību: jo vairāk tu saviem sekotājiem aizliedz, jo uzticamāk viņi tev seko -- turklāt sekss un ēdiens ir absolūtie favorīti dažādiem reliģiskajiem aizliegumiem, tādas lietas kā apģērbs seko ar diezgan jūtamu atstarpi (paskaitiet, cik Vecajā derībā ir norāžu par to, ko drīkst ēst un ar ko drīkst gulēt un cik -- ko vajag vilkt). Gluži kā ticīgie kļūst jo ticīgāki tad, kad gavē, arī padomju ļaudis partijas lietu izprata pareizāk tad, kad visi ēdnīcās ēda vienu un to pašu ne īpaši garšīgo pārtiku. Un nenodarbojās ar seksu, protams.

Ko es darīju 2003. gada 19. jūnijā? http://klab.lv/users/dienasgramata/17870.html?nc=10

[nepopulāras vietas]
vēl nesen man aktuāls bija jautājums - kur paliek lietas?
ha, foķika atmiņas karte atradās eiro maciņā - tur paliek lietas!

WIN!

Trešdienas noskaņas

atnācu uz darbu, sāku šķirstīt avīzes. te pēkšņi, latvijas avīze. ņekijs vilis vītols komentē "par hakera čalovska izdošanu amerikai" un lieliem trekniem, melniem burtiem rakstīts, ka neviens nekad nav vainīgs. nu ko. kas par hakeriem, kas par nav vainīgs, ko es atkal esmu nogulējusi. a tur, izrādās, vecais labais stāsts ar banku aplaupīšanu. un tad tur norādes ar saistību uz "pēkšņo naudas pazušanu" arī latvju bankās, un komentāri par amerikāņu tiesu taisnīgumu, un vēl visādi argumentēti pārspriedumi, un. īsāk sakot, tad ienāca klienti, un man bija jātēlo, ka cītīgi rakstu epastu, nevis nositu laiku, lasot kaut kādus slima suņa murgus nacionāli konservatīvajā laikrakstā.
lasīt tos latvijas avīzes komentārrakstus laikam nebija prāta darbs. varbūt tā doma par cenzūru nemaz nav tik ļoti peļama. then again, neviens jau nespiež lasīt.

Sadarbība un uzticēšanās izglābs pasauli:

agrāk meitenes sēdēja parkā uz soliņa ar cvetajevas krājumiņu rokās un ik pa laikam nopūtās
tagad meitenes sēž bezmaz uz asfalta ar laptopu klēpī, piespiedušās no ārpuses pie vietējās kafē sienas, lai spertu vaifaju un postētu lauku labumus oho elvē

pareizi vien ir, nav tur daudz ko dirsties

un tā sidraba birzs taču ir šanhajas paviljons maziņā mērogā

par nedarbu un darbu
Alkogööls ir inde.
Bet publika PMLP ir interesanta. Un emocijas sejās visiem ir līdzīgas..

lieliska recepte brīžiem, kad burkānus negribās, bet riekstiņus nevajadzētu. Un arī tad, ja vienkārši ļoti garšo turku zirņi. Tātad, konservēti turku zirņi, eļļa, kas sajaukta ar Santa Maria Taco garšvielām (tā oriģinālā, bet var tak to maisījumu pats taisīt ar sāli, paprikas pulveri, čilli u.t.t. u.t.j.p.), ieberam zirņus bļodā pie garšvielām un eļļas, samaisām, lai tas viss pieķeras klāt (jā, zirņus iesaka nosusināt papīra dvielī)un liekam cepeškrāsnī apmēram 180C uz apmēram 30 min. Waaaa, lieliski!
Kad es neeksperimentēju ar ēdiena gatavošanu, es ceļos augšā plkst. četros no rīt un dodos rīta izbraucienā ar riteni. Tā, man liekas, ka darījusi vēl nebiju. Arī- waaaa, smaržo,skaisti un vispār! Pārsteigums par to, ka citi arī tā dara, ar riteņiem sc vizinās pārsvarā meitenes tik agri, vismaz šodien, vismaz tur, kur es braucu.

aizgulēšanās
šorīt atkal atcerējos kāpēc man nepatīk aizgulēties. sajūta tāda it kā visu nakti būtu jājusies un plostojusi.
ņihujā - plostoju no apmēram 7iem līdz 12iem un 1os biju gultā. savā. ar fermeri. bļin.

nē nu neko, jams uzprasijās uz pinti, tad aizgājām uz nenormāli garlaicīgu gigu, kur aiz neko darīt izkretinēju bārmeņus. un jā ap 1iem bijām mājās.
bet abi ātri aizmigām.

šorīt pamodos tad, kad man jau bija jāiet no mājas ārā. un fermeris ar savām gudrajām runām bij īpaši kaitinošs. jams jau tāpat ir kaitinošs hehe. za to krāniņš izskatās ka ok. mosh nākamreiz pamēģināšu. ..

kas man pēdējā laikā ir? ar puikām nevis pārguļu, bet gan paguļu
tāpat sanāca ar kivi puiku pag pirmdien - pīsadzērās un pagulēja
nu nevaru pa nedēļu neko daudz iesākt, a nedēļas nogales saplānoasidz jūlija vidum.
kad tad lai es nododos kaislīgam visas nakts seksam?

tad kad es varu, tad nav ar ko, tad kad ir ar ko, tad negribas.

vakarā randiņš ar aristokrātu. nu redzēs kā man būs vakarā. mosh iešu mājās gulēt

(yeah right)

Pakalpojumi paliek ērtāki.
Tagad "Airbaltikam" ieviesta maksa par reģistrēšanos, ja neesi to izveicis elektroniski, līdz ar to, shēma izskatās sekojoši - izstāvi rindu uz reģistrēšanos, nodod bagāžu, tad ej stāvēt rindā pie "Airbaltika" lokālā biroja, lai varētu samaksāt tiem krāpniekiem tos šekeļus ne par ko. Un tad jau tiec iestūkāts tajā bleķa kārbā, kurā tiec iespiests starp hiperaktīvu gruzīnu tēvoci un ģībstošu hipsteri, kur priekā un līksmībā pavadi savas četras stundas ar kapeikām, izklaidējot sevi ar maizīti un sulu, kas kopā maksā septiņus latus. Bija arī pozitīvais - tiešām ļoti glīta stjuarte, kā arī fakts, ka pilots paspēja sabremzēties, nevis pilnā ātrumā ietesa lidostas ēkā.

Nr.24
Vai tā būtu zīme, ka šorīt pamostoties un ieslēdzot TV (jap, cien. dzīvokļa biedrs sadabūja šo jauko uzparikti) pirmais ko es redzu ir raidījums par kapu kultūru Latvijā...

"Gribēju vēl sauli sveikt, mīļus vārdus kādam teikt..."

Если подавать чай гостям в коричневых кружках. То можно таки неплохо сэкономить на заварке.

Перед тем, как моргнуть, таки выключайте свет! (Человек за одни сутки моргает более 10 000 раз...).

Veca vīra pārdomas
tagad ir skaidrs, kamdēļ veci cilēki bliež no rīta agri augšā un pēc tam naīt gulēt!
Vakarā šie sadzeras daudz vasseri (tāpat, kā es izgāšvakar), no rīta sagribas meizt, tad lēc no gultas ārā, skrien uz hauzīti un nožļāc riktīgi. A aces vaļā ta pa to laiku, un skatās debesīs un tad tu tā padomā "bļa ku forši šī rīta agrumā būtu iedzert kafiju sēžot uz mājas jumta". Un ta tie vecie krabji taisa kafiju un lien uz jumta.

Es esmu vīlusies vienā apavu veikalā, kurš man ļoti patika un kurā es tiku nopirkusi labākās kurpes, kuras man jebkad kādreiz bijušas. Bet pagājušajā gadā es tur nopirku divus apavu pārus. Vienam jūlijā (to es uzvilku tikai pāris reizes un jau atlīmējās zoles apakša), otru augustā - tam sākumā izkrita siksniņai dzelzs kņopes - bet vēlāk - kad izdomāju tās izmantot ne tikai darbā kā pāraujamos apavus, bet arī pāris reizes iziet uz ielas - pārlūza zole pie papēža. :(
Pagājušajā nedēļā nevarēju atcerēties, kur es varētu būt likusi čekus par to pirkšanu. Bet vakar man atnāca apgaismība - pieķēros pie sava svarīgo dokumentu čemodēniņa un sadaļā "Garantijas taloni un čeki" atradu, turklāt otrā pusē apavu čekiem biju sīkāk uzrakstījusi, kuras tieši kurpes esmu ar to čeku nopirkusi. Pilnīgi gribas paldies pateikt tai Missalisei pagātnē, kura tā atviegloja dzīvi Missalisei tagadnē. :) Un varbūt Missalisei tagadnē vajadzētu vairāk rūpēties un gādāt, lai Missalisei nākotnē būtu foršāka dzīve.

Senos laikos martcore jokoja par maniem mūžīgajiem līdzņemamo lietu sarakstiem, ka tur trīs reizes rakstīts "zeķbikses", un, protams, tieši zeķbikses beigās ir tas, kas netiek paņemts. Tātad, kāds tagad izskatās mans zeķbikšu saraksts komfortabliem Jāņiem S-krastos:
( ... tālāk ... )
Un gan jau es vēl kaut ko atcerēšos.
Lieki teikt, ka mans personiskais saraksts ir trīs reizes īsāks.

Iemācīties baudīt procesu, ne rezultātu ...
ēst gatavošana vai pati ēšana VS sāta sajūta
darbs, kā process VS rezultāts
mīlēt, mīlēties VS orgasms

vakardienā apāvu glaunākās kurpes un devos uz Skroderdienām. trīsarpus stundu notirpis dibens, joki gan smieklīgi, gan nē, scenogrāfija ļoti kruta, daži aktieri ne pārāk, toties beigās, draugi, beigās manī ienāca Saviļņojums un Aizkustinājums. no skroderdienām!!!

as the circle closes
http://throttleclark.com/iradelphic-sessions/

Tas dzejolis no Salkera - "...только этого мало"
( ... tālāk ... )

Mans nabaga Kasems.

Man tiešām šis cilvēks patika.
Sasodītā,neinteresantā es.

Sauciens pēc 1 izolētas istabas Rīgas centrā
Varbūt kāds izīrē 1 izolētu (mēbelētu) istabu ar griestiem un grīdu Rīgas centrā? Galvenās prasības: ieeja no ielas puses, augstāk par 1. stāvu, bez dzīvniekiem vai bērniem (puķes neskaitās), ar centrālo vai gāzes apkuri.
Orientējoši vēlamais ievākšanās brīdis - pēdējā jūnija nedēļa.

Mums nedēļas nogalē bija darba pasākums - divu dienu ekskursija uz Latgali - Aglonu. Viss bija forši, ja neskaita to, ka man atpakaļceļā - autobusā!!! dekoltē zonā - iekoda lapsene. Labi, ka man nav alerģijas pret tādiem kustoņiem, jo koduma vieta bija pāris cm no sirds. Sarkans pleķis gan ir vēl joprojām.

Par cilvēkkapitālu
Iedvesmojoties no šī: Valsts vietu globālajā ekonomikā nosaka cilvēkkapitāls

Mani pēdējā laikā arvien vairāk pārņem sajūta (tas nozīmē, ka īpašu argumentu nav, tikai intuīcija un novērojumi), ka Latvijas valsts projekts noies pa burbuli, jo fiziski nebūs cilvēkresursu šī projekta realizācijai. Cilvēku nebūs (jau nav?) šādu iemeslu dēļ:

1) Cilvēki neatbrauc atpakaļ. Ir jābūt tiešām dedzīgam patriotam, lai vēlētos atgriezties no studijām ārzemēs un strādāt par algu, kas ir zemāka par stipendiju, kuru tu saņēmi kā students. Un vietējo reakcija arī parasti ir mīļuma kalngals - "atradies te gudrinieks, visādās ārzemju skolās mācījies, nu, tad mēs viņam ātri vien parādīsim, ka ne sūda viņš no dzīves nesaprot un neko viņa izglītība mums te nenozīmē". Protams, var arī noveikties, un nekas no augšminētā nepiepildās, bet nav dzirdēts par pārāk daudziem tādiem gadījumiem, kur ārzemēs iegūtais cilvēkkapitāls netiktu ar baudu iemīcīts tēvzemītas dubļos ar tēzi, ka nav ko te izcelties.

2) Cilvēki aizbrauc. Dažādu iemeslu dēļ, protams. Un te nav runa par tiem bezdarbniekiem ar videnes diplomu, kuri savā ciemā nevar atrast darbu. Runa ir par kvalificētiem speciālistiem, kuriem pie mums joporojām maksā neizskaidrojami zemas algas. Viens scenārijs risinājās pirms dažiem gadiem, kad acumirklī slēdza vairākas slimnīcas (kas, principā, bija pareizi, tikai maz ko maina individuālajā līmenī), un vesela strīpa mediķu vienkārši palika uz ielas. Iedomājaties situāciju: jūs mācaties 6 gadus plus 3 gadus rezidentūrā, sākat strādāt un tad pēc kāda laika jums pasaka: "Mūsu firmai jūsu pakalpojumi nav vajadzīgi". Bet rēķini turpina pienākt un banka katru mēnesi pieprasa savu ciparu. Cilvēkam atliek vien doties uz Zviedriju, Vāciju vai citu vietu, kur ārstu trūkst, mācīties vietējo dialektu, vēlreiz iziet atestāciju un aizmirst par dzimteni.

Otrs scenārijs ir kad cilvēks saprot, ka dažādu iesmeslu dēļ (biznesa vides īpatnības, atalgojuma līknes savdabīgums, izaugsmes iespēju prognozes) viņam Latvijā spīd nevis karjera, bet gan n-tie gadi izdzīvošanas no algas līdz algai (runa nav par zemajām, bet gan vidējā līmeņa algām) un pēc tam n-tie gadi izdzīvošanas no pensijas līdz pensijai. Ja vien viņš pats nav gatavs taisīt revolūciju savā nozarē (kantorī, iestādē), tad viņš būs mūžam nodzīts darba lops, kuram katru mēnesi izdodas vienkārši savilkt kopā galus un ceļojumā viņš var aizbraukt tikai tad, ja šo ceļojumu viņam kāds uzdāvina.

3) Cilvēki izdeg. Latvija ir tāda valsts, kas ziemas aukstumā ir mierīgi spējīga nokurināt dizaina mēbeles krāsniņā. Jo siltums tak kaut kādā veidā jādabū. Ir dažādu veidu izdegšana. Ko dara cilvēks, kurš pilnā nopietnībā cenšas savu darbu darīt pēc labākās sirdsapziņas, kamēr slinkākie/tupākie kolēģi rullē gurķi, bet augstākā līmeņa administrācija darbu ir organizējusi tieši tik debili, ka tie pāris cilvēki, kas tiešām strādā, velk visu vezumu, un tad vēl ir strīpa klientu, kas gražojas kā princeses? Vieni savā apzinīgumā banāli pārstrādājas līdz insultam. Otri aiz noguruma sāk pa vakariem dzert (glāze, divas un tad jau visa pudele), lai atlaistu nervu un sajustu dzīves garšu. Trešie, apzinoties kopainu, slīgst bezcerībā un bezspēcībā, katru rītu pierunājot sevi tomēr aiziet uz darbu un pēc tam katru vakaru nožēlojot šo lēmumu, paklusām domājot par to, kas būtu labāk - strādāt mazkvalificētu darbu UK, jeb turpināt plēsties šeit. Rezultāts visos gadījumos ir vienāds - cilvēka potenciāls tiek pamazām nokurināts un tad parādās tie trīsdesmit-cik-tur gadus vecie iztukšotie, samaltie cilvēki ar dažādām bio-psiho-sociālām problēmām, kuriem vairs neko nevajag.

4) Cilvēki patiesībā nav kapitāls jo kapitāls ir primāti. Ir strīpa gaišo piemēru, kur cilvēki bez izglītības un intelekta, toties ar ambīcijām, bezkaunību un klaju necieņu pret likumiem ir izrādījušies dzīves svinētāji. Viņiem patīk gozēties žurnālu "Tante", "Primātu dzīve" un "Kas auns?" lappusēs, smīkņājot par tiem nožēlojamajiem muļķiem, kuri cenšas visu darīt kaut kā godīgi un profesionāli. Kāds ir mesidžs? Uzvar tas, kurš ir lielāks dzīvnieks - viņš/viņa sēž "Jaunā viļņa" ložā, viņam ir gods kalpot Rīgai un viņš vizina lumpenus par brīvu. Жизнь удалась! Un pēc viņa kaut ūdensplūdi.

Tagad vieta jūsu optimismam: uz ko mēs te visi ceram?

šodienas darbi:
1. izprintēt makroekonomikas materiālus;
2. sadabūt filozofijas literatūru;
3. iesākt BE portfolio;
4. sagatavot prezentāciju par komandējumu;
5. atbildēt uz sakrātajiem e-pastiem;
6. izdomāt, kas varētu būt burkāns, lai šīs nedēļas laikā visas mācības arī nokārtotu.

es pedeja laika vairak censos paskatities uz mazakiem izmeriem.



http://xhamster.com/movies/2007746/hungarian_amateurfucker_timi.html

melnajā piektdienā pēdējo reizi biju nezinu, bet gadi 5 pagājuši točna. vairs neatceros, vai manos mp laikos tur arī bija tik smacīgi. droši vien, ja arī bija, tad tas vēl nebija tik svarīgi. katrā ziņā vakar smakums kāpa acīs, converge laikā sasniedzot kulmināciju, tāpēc komforta ļaudis, lai arī loveconvergexxxforever, pēc pāris daudz dziesmām aizbrauca mājās.

jolkis plk's so stop so beeing meen pss dārgais draugs diegs un eklēru ck tds samts or smt+h labi deva divi divu vīru spēku deva ik to-dō do not track a es ar slimu kaķi pa pelagejas pagalmu iznāku jau tagad tagad tagad tu dod viņam apskatīties kausu-iņu bālo rododendru o-k tu redzi daudzi viņam nāk līdzi a kas tas par tādu lavas skatu vispār un vispār kas tas par tādu tu skaties skaties duraks dū da dā aplejies nekar nekur nekad nekur gaismeklis palicis par perdeli pērd desmit gubiņas un drātē smilgu ass pitagorass dievi skalo sinepes no mauriņa dievi skalo saules bateriju no sniega paliek viņiem piecītis sarullēts kabatā guļ eksistence ir luksofora šalle izcel brāli krastā ar klimpām "es esmu kontūra sniegā" a ko leci ledainā tējā tavu vēja dēli tavu sašķobīto ģīmi kāds ir padarījis par a tu raudi a tu redzi miegs nav palicis vienaldzīgs

1908. gada 12. novembris, trešdiena
Visu rītu līdz pat brokastīm gatavojos stundām, laboju burtnīcas. Tad devos uz proģimnāziju. Ļoti vēlos tuvāk sapazīties ar kolēģiem, taču kaut kā nesanāk. Dažkārt man šķiet, ka es viņiem ne pārāk patīku, lai gan, iespējams, tā tikai ir mana iztēle.
Pirms pusdeinām ar Ņusjku aizgājām uz Pokrovku, bet atpakaļceļā izvizināju viņu ar ormani.
14. datumā institūtā paredzēto izrādi pārcēlušu uz 23. Savukārt komercenē 21.-ajā būs balle, daudz par to domāju.

Braucu šancēt. Tagad, kad telwfons ir tads, kur baksta ar pirkstu ekrana, varbut ieliksu savu dienu darba.

Līdz šodienai dzīvoju viesnīcā, kas it kā bija normāla viesnīca, bet tā tomēr nav īsta dzīve, jo pa īsto dzīvot viesnīcā var tikai Ugunsgrēka varoņi. Ķīniešu beibe dzīvo pie Kaķa, un atklājās, ka Kaķim ir tante, kas ļoti labprāt savā mājā uzņemtu kādu no mūsu bara. Tā kā es vienreiz Kaķim uztaisīju zupu, nebija ilgi jādomā, kuru cilvēku viņš vēlētos uzņemt savā ģimenē. Vakar jau lēnām sāku jūgties, jo viesnīcā cauri sienām sāku dzirdēt Marko kaitinošo balsi. Brazīlijā tagad ir visādi protesti. Es domāju, ka es varētu paprotestēt pret to, ka cilvēkiem ar stulbām balsīm vispār ir ļauts runāt. Tā es šovakar pārvācos. Viss kā pasakā - piemēram, pagalmā aug banāni un tie zvaigžņu augļi. Tā kā tante nerunā angliski, tad mana portugāļu valoda šī vakara laikā ir progresējusi par 230%.

Šodien mums bija lauka izbraukums. Šķiet, mans pagājušās nedēļas balkona solo ir atstājis nopietnas pēdas, jo beibes, kas satikšanos nokavēja par 10 minūtēm, uzreiz devās pie manis, lai atvainotos par kavējumu. Protams, lielāko daļu lauka darba pavadījām gaidot, bet tā bija ļoti jauka gaidīšana (un šoreiz arī ar kādu jēgu - kamēr vieni braukāja pa ezeru un ņēma paraugus, otri gaidīja, kad pirmie irsies krastā un atdos laivu). Gaidot lielāko daļu laika pavadīju, guļot zālē. Dienas beigās mums gan tika paskaidrots, ka pa zāli nevajadzētu vārtīties, jo tur dzīvo indīgi kukaiņi. Tā kā es nāku no košanas zemes Latvijas, diemžēl nevarēju pateikt, vai man ir kāds iedzēlis, vai ne, jo tādus sīkumus nejūtu.

Mans programmas vadītājs Luišs - it kā nopietns un garlaicīgs purns - ar katru dienu paliek labāks un labāks. Šodien pārrunājām, kā esam iepazinušies ar pilsētu. Viņš vaicāja: "Zini to ielu, kur abās pusēs ir bāri?" Jautājums laikam bija retorisks, jo viņš turpināja: "Ā, pareizi, kam es prasu..." Vēlreiz atgādināšu, ka Luišs ne reizi mani nav redzējis pālī, vienīgi zina, kur kartē ir Latvija. Šodien mums bija paredzēts pārgājiens, un mēs tikām maigi piekodināti, ka vajag paņemt garās bikses. Man, protams, to nebija, jo pēdējās garās bikses izmetu ārā apmēram pirms gada.

Luišs: "Elīn, Tev bikses ir līdzi?"
Elīna: "Ko?"
Luišs: "Oi, piedod."

Beigās, protams, pārgājiens nenotika, jo bijām aizkavējušies un metās tumšs. Diemžēl paspējām uzņemt kopbildi. Man tās kopbildes ar daudziem cilvēkiem vispār besī - besī viss, sākot no fotogrāfēšanās procesa, beidzot ar rezultātu. No šīs bildes mēģināju izmukt, bet Luišs mani noķēra aiz škvarņika un nelaida prom. Kad tika ierosināts, ka varbūt visiem vajadzētu palekties, gan paspēju izsprukt. Un tas bija iemesls, kāpēc šāda traģiska bilde vispār netika uzņemta. Tas bija mans ieguldījums starptautiskā miera nodrošināšanā.

Mazliet pat biedējošs ir nakts domu skaidrums un lēmumu drosmīgums.
Naktīs es esmu cita ... citādāka ... iespējams, labāka.
Rīts, reizēm, visu sabojā.

izcili, smadzenes, izcili.

vienkārši bravo.
gāju gulēt, ieslēdzu tv, skatījos, līdz sāku migt ciet. tad es to izslēdzu, pagriezos uz sānu un aizmigu.

un tad es izcili spilgti sapņoju, ka es televizoru neesmu izslēdzis, ka es turpinu to skatīties un pamazām migt ciet, bet es sapnī nevaru aizmigt. un man sapnī ir bezmiegs. un es stundām, kādām divām, skatos televizoru puspievērtām acīm. tad es sapnī iemigu, sapņoju par kaut kādu savādu balli, kurā elīza dejoja ar savu tēvu, visur lija viskijs un valdīja kaut kāda skumju atmosfēra.

un tad es pamodos sapnī tāds, it kā es būtu pārlietojies kaut kādas mistiskas vielas, knapi izvilkos no gultas, viss bija viens liels, liels vilnis, manas rokas, kājas un istaba. es mēģināju padzerties, bet viss lija pa grīdu, jo es streipuļoju. tad es atkal pamodos savā gultā, aiz muguras runā cilvēki, kas, kā jau sapnim pienākas, šķiet normāli. viņi runā un runā, man ir šausmīgs nogurums, tāpēc katru reizi, kad es mēģinu pagriezties vai pacelt galvu, lai paskatītos, kas tur ir, es smagi atkrītu atpakaļ gultā. mēs pajokojām, man piedāvāja uztaisīt maizīti. piekritu. ājā, visu visu laiku runāja apbrīnojami sakarīgi, par notikumiem, kurus es zinu nesapņu dzīvē, arī pulksteņa laiku telefonā apskatījos, kas nemaz nebija deformējis un rādīja, ka ir pusseptiņi. dzirdēju, kā izvelk no ledusskapja sviestu, bet uz maizītes tas smērējās ar kaut kādu smieklīgu skaņu, it kā kāds pirstu. pateicu to skaļi, bet neviens man neatbildēja. un turpinājās tikai šī maizītes smērēšanas skaņa visu sasodīto laiku, bet es nevarēju piecelties. un tā es ilgi klausījos maizītes smērēšanā, un atmosfēra kļuva arvien savādāka un savādāka, līdz man sāka kļūt bail.


tad es kaut kā pamodos, bet nu poh, kāpēc gan nepamosties vēl kādā sapnītī? un tā visu laiku. katrā kāds aiz muguras ar mani par kaut ko runāja, ja nerunāja, tad tur vienkārši notika krēslu dīdīšanās vai pretīgas skaņas, katra beigās bija bail. to visu starpā, šķiet, ka uz kādu pussekundi patiešām pamodos kādas trīs reizes, bet pēc acu samirkšķināšanas momentāni atkal iekritu aplī. un jā. visu laiku. vienu brīdi sapnī kļuva garlaicīgi, tāpēc sēdēju internetā. kaut kādā lapā ar putniņa ikonu.

un tad es pamodos, gulējis stundiņu, un gulēt vairs neiešu.

tu guli?
jopcik, laukā ir tik gaišs, ka nevaru šonakt aizmigt. pirmā lieta, kad I. būs augšā- jāpieliek biezie aizkari..
jasakarto mapes uz kompja. lai tīrāks skats. tas ir prātīgākais ko darīt šobrīd. par zilajiem lokiem zem acīm domāšu vēlām.

aj, labi vien bija ka izlīdu no mājas pasēdēt kanāla malā, tad arī nospriedām, ka A-dama ir kruta vieta, ja laiks ir labs, viss tik smuks un neviens pat nekrīt uz nerviem, viss kaut kā izskatās daudz labāk, bet labi labi, rīt vēl iedos vasariņu, un pēc tam jau viss vecajās sleidēs lietus un +15! rīt uzvilkšu beidzot kleitu un aizbraukšu uz Hāgu pēc jaunās pases un ziemas riepām, iekāpšu ziemeļjūrā un padzeršu tēju ar opīti.
par visiem pārējiem sūdiem domāšu, kad līs atkal lietus, gy gy gy

kādā krāsā ir jūsu brīvība?

Aprijusi ik katra bijušā mīlnieka sirdi
un zem to sloga kritusi uz ceļiem,
es zaudēju gaismu,
zaudēju spārnus
un aizmirsu lidot.

afišu stabs
1) rīt 17:00 Savieši un Ērika Māldere ielīgo Jāņus Dabas muzejā
2) rīt pēc 19:00 tas pats komplekts ielīgo Jāņus restorānā "Mākonis"/Artishock Cafe
3) parīt Savieši un vēl vesels lērums kopu ielīgo Jāņus Bastejkalnā

( afiša/sīkāk )

p.s. es protams atkal neesmu tikusi uz mēģiem un nezinu dziesmas. kā jau parasti pirms koncertiem.

..
Bišķi parāva nostalģiju radio sakarā. Varbūt tomēr vajag saņemties un tādā vai citādā veidā RR radio atjaunot. Drīzāk jau tiešām citādā veidā, jo tā ākstīšanās, kas tur notika līdz šim, nu man ir bišķi kauns par to, godīgi sakot. Tāpēc varbūt ir jēga iespringt un šoreiz pieiet tam normāli. Īstenībā varētu sākt ar galdniecību un lodēšanas priekiem, t.i. uztaisīt normālu studijas galdu. Šodien atcerējos, ka manam vecajam ir viena aizvēsturiska pults, kura nav īpaši aktīvā lietošanā, taču darbojas un pēc konfigurācijas derētu, to es varētu no viņa izdīkt un tad patiesībā vajadzētu kaut kur izraut miķi, plus sataisīt veselu lērumu vadu. Un tad tas viss varētu arī skanēt, un skanēt puslīdz pieklājīgi. Vēl vajag kaut kur dabūt galdu, tajā iezāģēt vietu pultij, tad tur sakarināt visu nepieciešamo datortehniku un vadus un tas viss būs mega kruti.

Protams, atklāts, paliek jautājums par saturu. Runāties jau nu gribas drausmīgi, bet vajadzētu tam visam kaut jēgu atrast. Tā, lai pašam nav garlaicīgi un tā, lai kāds gribētu to klausīties.

Idejas? :)

ilustrācijas un detaļas
tātad, šodien (nu jau vakar) mēs aizbraucām uz Liepāju, un tas bija visai satriecoši.





mazā mašīnītē tika ietilpinātas piecas kastes, trīs koferi, divi milzu maisi ar lietām, suņu barības paka (kas gan mantu kalna attēlā diemžēl netika iekļauta, jo jau bija novietota virtuvē), vidēja izmēra suns un trīs jaunkundzes. advancēta 3d puzle ar ļoti veiksmīgu iznākumu. braukt mums arī bija ļoti jautri (nē, katrīna atņirgto zobu bildes fōnā nav iefotōšopēta, tas tā tikai izskatās), un pat džeralds bija neticami uzvedīgs, kluss un mierīgs.


Liepājā mēs bijām pie jūras un peldējāmies (paldies katrīnai par drosmes saņemšanu un tādējādu iedvesmošanu tiešām ielīst ūdenī!), un tas bija superīgi. aizdotais neglītais leopardādas peldkostīms atmodināja zvēru manī (kas gan laikam ir nomodā praktiski vienmēr, bet nu labi, izliecieties, ka to jūs nezināt). mēs ar ritu arī uzkāpām kokā katrīnas pagalmā, uzbūvējām smilšu pili ar krūti uz jumta un dibenu uz sargtorņa, un redzējām mazliet no pilsētas un ēdām gardumus, bet man slinkums likt vairāk bilžu internetos. vēl es dabūju suvenīru - zaļu grābeklīti (attēlā redzama tā ēna un ar to ievilktie burtiņi)!
katrā ziņā, diena kopumā bija tik izcila, ka atceļā mašīnā atkal sajutos pavisam diezgan ļoti laimīga un nobirdināju dažas vidēji daudzas milzīgas prieka asaras, dziedot līdzi hosielas "melnais velō".

dzīve pēdējā laikā ir ļoti piepildīta ar visādiem notikumiem, rīt jau braucu pie ilzes uz laukiem, un man gribētos, lai man ir vairāk enerģijas, ko tajā visā ieguldīt. 28ajā pie endokrinolōģes, varbūt viņa arī kā fairy godmother šo manu vēlmi varēs piepildīt.

Gribas latviesus.vot ko gribas.ir padzivots arzemes patuseta ieguti visu krasu emociju pludi bet pietrukt tada kartiga forsa latviesu viriesa.apnikusi nenopietnie neizaugusie arzemnieki ar mammam kompekta.

bļā, darbā murgs tajā karstumā.. visas tās karstumierīces un virtuve blakus... nepietiek, ka ārā 33 grādi, vajag vēl iekšā šito.. ak, jā, un sintētisks apģērbs vispār ir kaut kas unikāls, garās biezā auduma bikses arī. nah. jāiet dušā atmazgāt savu sviedraino lipīgumu.

jūnijs


pēdējās divas pēcpusdienas nodarbojos ar ātru pārvietošanos zirga mugurā. vakardien bija ritīgs tesiens - debešķīgi auļi pa pļavu. abi bijām noilgojušies pēc kārtīgas izskriešanās. kādu gabalu vispār likās, ka zirgs neatsperas pret zemi, bet pret smilgu galiem un līdznācēji palika tāltālu aizmugurē. patiesību sakot, es uz brīdi par viņiem vispār aizmirsu, jo bijām tikai es un zirgs un bezgalīgas brīvības sajūta. šodien atgriezāmies pļavā vēlreiz, bet zirgs jau vakar bija lielumu noskrējis, tāpēc vienkārši jauki un ātri palēkšojām pa pļavu, kamēr izskrējās kompanjons. un man, protams, ir vislabākais zirgs pasaulē. ļoti, ļoti priecē, ka viņš top aizvien atvērtāks. man kļūst arvien vieglāk un skaidrāk nolasīt viņa sajūtas un šķiet arī viņš daudz labāk un ar lielāku uzticēšanos uztver manas domas. mīļš ļoti.
p.s. abās reizēs no pļavas izcēlām stirnu.

tizls un kratīgs videjo ar šodienas paskrējienu un zirdziņiem ganos - skatīt

Okama asmens un raganas.
( ... tālāk ... )

The Great Ripening
jau nedēļu gaidu pērkona negaisu, ko ik dienas atliek darbvirsmas laika pareģotājs. šodien nekādas vizināšanās - trausla miega izraisīts nespēks, sapņi par ļaudīm, tuviem un tāliem, sapņi par alumīnija rumakiem. un Trūbladiņa jaunās sezonas atvēršanas svētki. visiem sidru! visiem dooomu! medainus persikus! atlētiskas miesasbūves vampīrus!

iedomājies, vai latviešu valodā ir ekvivalents vārdam "ripe"? apzīmējums "gatavs" nu ne tuvu neizraisa tik fantastiskas asociācijas. "I'm ripe for the great feast, my king," teica Sansa pirms Džofrija kāzām.
Ripen your peaches at home, law-abiding citizen!

tātad divi
lai apstiprinātu personas beatifikāciju jeb pasludināšanu par svētīgu, bet iecelšanai svēto kārtā nepieciešami divi brīnumi.

nu manas acis izpostītas.
nāk saule tikai atmiņās.

Home sweet home
Ak beidzot!!
Lielais stresa spainis ir nomainīts ar sajūsmu un gaidām. Nē, kaut kas vēl sēž iekšā, bet tas ir tāds veselīgais - vairāk gaidpilnas sajūtas kā stress.
Beidzot varu atklāt - esmu mājās, tā globāli - uz planētas Zeme. Nē, nē, ākstos, uz Plutona. Bet, ja godīgi, esmu LV un izbaudu to mieru, to auru, to brīvības sajūtu, kura likumsakarīgi mani pārņēmusi.
Nē, vēl neesmu oficiāli pametusi vienu iestādi, bet apzinā esmu. Principā jau ir vēl iespēja atgriezties, bet negribu.
Varbūt pat labi, ka nolēmu aiziet laikā, kad paziņo par algas pacēlumu - tas tomēr kalpotu par makenīti motivācijai un būtu grūtāk aiziet, kaut zinu, ko tas nozīmētu.

Ļoti paveicās - vienīgajā iespējamajā dienā manai zobārstei parādās logs, kurā mani iespraust. Pie tam tieši mani, par cik nedzīvoju uz vietas. Ļoti vajag. Un tieši rīt man tur jābūt. Cool.

Ceru, ka snaāks satikt arī A. Rīgā. ŠObrīd top saraksti pirkumiem un darāmajām lietām. Spēj tik visu atcerēties.

Ļoti izbaudu to sajūtu šeit, to dabu, to gaisu, to mieru. ahhhh. Gribas pavairot miljons kopijās.
Potenciāli gribu izbaudīt arī kādas pirts procedūras. Kad man stāstīja ko tik tur nedara, biju īpāsi [patīkami] pārsteigta, kad uzzināju, ka tas maksā nebūt ne dārgi!! Vienīgi tas ir tālu, bet nav jau Alūksne uz pasaules malas. Kurš grib man piebiedroties? Ejot vairākiem kopā - sanāk maķenīt lētāk.

Šis LV apciemojums ir pēdējais punkts pirms maniem turpmākajiem piedzīvojumiem.

Nogurums liek par sevi manīt. Pofig par mantām, pofig par visu, jāiet gulēt. Par tehniskām lietām pastāstīšu vēlāk.

wawlik iet uz darbu:
wawlik atmarozax spešal offer 6 EUR

brīnišķīga nakts skriešanai
ca 10-12 km
beidzot pats atradu mordōras industriālās krustceles: pie dzelzceļa depo, staklē starp bolderājas un jūrmalas sliedēm dzelzceļu krusto milzu caurules un ar tām arī pamazām kopā brūkošs gājēju tilts, kurš sākas kaut kādā nekurienē un beidzas uz līkloču taciņas starp kādām vecām saimniecības ēkām, virs kurām slejas divi skurseņi, katrs savas 5 stāvu mājas augstumā. un skursteņiem augšā sarkanas actiņas. pēc tam arī the third eye foundation rāmie ritmi izvadīja mani caur nordeķu parku un vēlāk atradās arī burvīgs nogrieznis starp kanālu un ūdens ielu, pirms ķipsalas gājēju tilta nogriežoties slīpi pa labi, un tur tālāk var skriet pa pašu vidu kādām no tām jaunajām, tikko noasfaltētajām ielām - kā reklāmā!

impossible to be good again:
šis ir mutantu un dēmonu laiks, kad pie sejas piekļauta plauksta
izsmērē 

Orpingtona
Es šobrīd dzīvoju pēdējā zonā, un man ir tāds mazohistisks prieks, to sakot. Kurš vispār ir bijis pēdējā zonā, biaatch! (nu, atskaitot to indiešu harēmu, ar kuru dzīvoju kopā un vēl tos dažus cilvēkus uz ielas, ā, un vēl to vienu lapsu, kas naktīs brauktuvi izmanto par savu catwalk un žēlām acīs raugās man logā, benčikus streļīdama)

Короче, в субботу уже буду в Питере, с Илзе. Культурная программа составлена, клабинг программа тоже. Остаёмся у Дениса, друга по Коучсерфингу. Лоокинг форвард то ит. Только надо ещё паспорт найти.

daudz ko sapratu pēdējās stundas laikā.
piemēram - ir tik daudz vienu, vientuļu cilvēku, kuri alkst pēc mīļuma un mīlestības, bet to neatrod. kāda tad jēga visam šim? es, piemēram, esmu viena no tiem. esmu skumja, vientuļa, man drausmīgi trūkst jebkāda mīļuma izpausme, bet nav neviena, kas man to sniegtu. tad kāda jēga?
bet tad sapratu, ka cilvēkiem ir bail. ļoti, ļoti bail. agrākos laikos atteikums nebija tik ļoti krass kā mūsdienās. mūsdienās cilvēki baidās ne tikai no atraidījuma, bet arī no apkaunojuma. tas droši vien ir iemesls, kādēļ nevaru pieiet pie viņa, iedot savu numuru un pateikt: "Hey, varētu kādu dienu sazvanīties. :)" tāpēc, ka man ir bail! un no kā? no tā, ka viņš pasmiesies.
šodien mēs runājām, un man bija vienalga, ko viņš domā. līdzko paliku vienatnē ar savām domām - bams! - bažas un bailes pārņēma. ir tāda sajūta, ka mēs uz šito esam kā ieprogrammēti zombiji - ka mums vienkārši ir jābaidās no šādām lietām. tas ir tik smieklīgi. kādēļ? kādēļ mēs nevaram mēģināt dzīvē ienest patiesu laimi un prieku, nevis apstāties, sperot pirmo soli, jo raizes ir pārāk spēcīgas? tā nevajadzētu būt. tā tiktiešām nevajadzētu būt.
bet es jau nezinu. es varu prātot un gudri runāt, bet droši vien tā arī neko nepasākšu. jo esmu faking gļēva.

esmu mājās, jāiet gulēt. šodien noprovēju dzērveņu alu un damsteroju mammas ledusskapī, kas nu ir beidzies ar vājprātīgu pārēšanos un patīkamu miegainību.
aizskatījos fakbukā savas bijušās kursabiedrenes bildes- kkāda superpoš dzīve aizokeānijā, kā bagātnieku instagrammu skatoties. fck this shit, es eju gulēt

lasīju sava bdarba vadītājas un recenzenta komentārus, kuros viņi abi visu laiku piemin, ka mana darba lielākais un spēcīgākais pluss ir tas, ka tas ir pilnīgi oriģināls darbs (jo nav tādas nozares, vismaz pagaidām, kā mūzikas videoklipu studijas) un ka vispār es esmu superīga, jo daru lietas ārpus rāmjiem etc etc. tā kā man ir ceturtdien jāprezentē savs darbs, es šobrīd lauzu galvu par to, kā lai mierīgā balsī un pārliecinošā tonī visiem pasaku, ka esmu ļoti oriģināla, nenormāli gudra un tāpēc ļoti kruta, tai pašā laikā neizklausoties pārāk ironiska.

atklāšu tev savu skumju iemeslu
atklāšu tev savu skumju iemeslu

Saldējums pēdējā brīdī pie veikaliņa, kam jau sen bija jābūt ciet, bet publikas nerimstošā pieprasījuma dēļ krāsainās bumbas tika liktas un liktas vafeļu konusos (jo saldējums tomēr labākais ciemā), brauciens mājup caur siltu vakaru laternu gaismās, kas spoguļojas kanālos.

Jocīgi. Kad nodzīvots jau kāds laiciņš, tad paskaties un redzi, kā viskautkas ir jocīgi. Piemēram, kā kontaktā paliek cilvēki, kuri nebūtu domājuši, ka paliks, bet tie, kas domāja- uz mūžiem, vairs neko viens par otru īsti nezina.

Es tā īsti nesaprotu labdarības un ziedošanas pasākumos to brīdi, kad tiek publicēti ziedotāju vārdi. Kāpēc tas tiek darīts? Kaut kāda tradīcija? Jo visas reizes, kad esmu kko ziedojusi, vienmēr izvēlējos anonīmi. Nesaprotu, kāpēc jāpublicē? Lai var pielikt pie sienas un iebakstīt ar pirkstu un teikt - "Re, es arī"? Bet kas tur tāds ar ko lepoties? Nesaprotu un viss.

roadtrip/Liepāja
akdies, cik šodien bija jauka diena! (turpinājums/detaļas sekos)

Kad slēdzu biroja durvis vaļā, sāka gaudot signalizācija. Kamēr knibinājos ap pogām, no blakus biroja izlīda ārā pavisam saburzīta meitene baltā blūzītē, sarkaniem vaigiem un pavisam sajauktu frizūru. Fonā tālumā kaut ko komentēja pavisam neapmierināts bass.
It kā darba diena, it kā darba laiks un vieta, bet pēkšņi sajutos kā viesnīcas istabene, kas ieradusies uzkopt istabiņu pavisam nelaikā

melnā piektdiena skan kā sūdīgs metālistu fūzis, bet tik un tā - converge bija pizģets kruta

Neticami.
Neticami, bet tā tas ir.

lai cik ļoti man cilvēks riebtos, es tomēr garāmejot viņam izspiežu kaut kāda veida nožēlojamu sveicienu.
un tad es atcerējos, ko itālijā teica viens cilvēks - ja cilvēks ir pastulbs, nevajag cepties un analizēt viņa stulbumu, jo patiesība citu stulbība ir diezgan uzjautrinoša.
..un tad es smējos!

lai cik ļoti man cilvēks riebtos, es tomēr garāmejot viņam izspiežu kaut kāda veida nožēlojamu sveicienu.
un tad es atcerējos, ko itālijā teica viens cilvēks - ja cilvēks ir pastulbs, nevajag cepties un analizēt viņa stulbumu, jo patiesība citu stulbība ir diezgan uzjautrinoša.
..un tad es smējos!

Šodienas jāņu ielīgošanas pasākums bez dziesmām, bet ar diezgan daudz alus un militāra rakstura sarunām Artilērijas ielas saulainajā iekšpagalmā bija diezgan foršs. Rīt vēl jādabū pēdējā sesijas atzīme un tad būs vēl viens foršs iemesls Jāņos drusku atlaist. Diezgan necērēti, bet pirmais gads maģistratūrā būs nolauzts. Bet par savām izjūtām mācību sakarā kaut kad citreiz, man tur ir ko teikt.

Diezgan muļķīgs, bet jautri rasistisks humors.
Vēl - http://youtu.be/pAY9CNkKOsg

Arī neslikts reps - http://youtu.be/2G2dsk83eiE

Tarantino iet uz kino,
Sastop ceļā Čipolīno.
Čipolīno -> Tarantino:
Vai viņš pazīst Buratīno?

Tarantino nezin Čipolīno,
Nezin arī Buratīno.
Šņaukādamies Tarantino,
Vaicā frīkam Čipolīno,
Vai tam patīk kokaīno?

jevtu kikē*
redzēju metrō sirmu dāmu ar kindli - kindle uzkrītoši sarkanā mētelītī un dāmai nagi taisni tāda paša toņa sarkanā krāsā, uz delnas locītavas neliels tetovējums. ļoti forši. man patīk, kad sievietes nekrāso sirmos matus un tā eleganti noveco. nevaru galvot, ka vecumdienās izdosies noturēties pie sirma ērkuļa nenokrāsojoties kādā smieklīgā krāsā, bet man arī gribās tā smuki novecot. liekas, ka cilvēki to dara arvien muļķīgāk, sevišķi jau sievietes un drošvien, ka tas tās pašas bezjēgā pārseksualizētās rietumnieku vides dēļ. botoksēti veci tentuki ir acis svilinošas šausmas, lai gan varu saprast, ka tīri emocionāli novecot ir smags pārdzīvojums, vismaz dažiem. bet tad ik palaikam prieks redzēt tos, kurus gadu nasta nelauž un viņi laikam [as in time] padodas adekvāti un pat skaisti. ja līdz vecumdienām novilkšu, būšu omulīga [as in resna] pendžiņa, nezinu, drošvien zaļiem matiem, kādiem 5 kaķiem, pīpēšu pīpi un caurām dienām cepšu kūkas.( un bilžu laiks. ATTENTION!! mazi lolmincīši inklūded )

Es (ne)apzināti taustos un meklēju viņa vājo vietu - viņa (mūsu) ahileja papēdi, pa kuru es varētu spert un raidīt prettriecienu, brīžos, kad viņš mani (ne)apzināti sāpina!
Draudi ar aiziešanu, nu jau vairs nav iedarbīgi - es tik un tā vienmēr palieku.

Runājot par apaviem.. kad pusgadu (lasi - visu ziemu) ir staigāts apavos, kas domāti polārpētniekiem (nenormāli silti un nenormāli ērti, kā arī nenormāli nesmuki, bet tas jau mazsvarīgāk, kad vidukļa apkārtmērs tuvojas IQ ciparam haha), tad pavasarī/vasarā ir problēma - visi apavi, ko uzvelku kājās, berž. Visi. Krosenes, ko valkāju 2 gadus, noberza 2 reizes (varbūt noberztu arī trešo reizi, bet vairs nevelku). Visas manas (iepriekš) super-ērtās sketchers kurpītes noberza - katras citu pēdas vietu.. (nopūta) Nemaz nerunāsim par papēžkurpēm, tām man pat bail virsū paskatīties.
Bet.. (nopūta) bērna ikdienā ir vismaz 3 stundu pastaiga, tāpēc (vēlreiz smaga nopūta) nopirku crocs iešļūcenes.
Es nopūšos, jo vēl pirms gada I was like

un tagad man ir

bišku smukākas, bet sarkanas, jā..

:)
mistiskais vīrusķērājs uzrāda
infekciju - kaut kādu draugiem.lv aplikāciju
un potenciālus draudus - freeTV, kur skatos seriālus

Darba intervija.
- Sakiet, ko jūs savā dzīvē esat sasniedzis?
- Zemāko punktu.

nelielā reibumā esot, gandrīz nopirkt diez ko nevajadzīgus (jo dārgus - nevaru atļauties) apavus ir viens. pavisam kas cits - pieteikties sacensībām pēc 3 dienām. teiktu, ka precīzi gadu nav peldēts NEMAZ, rīt jāiet pamēģināt paslīkt :)
klienti, nenesiet man alko...

dzīvesbiedre ļoti uzmanīgi
-cikos tu rītdien celsies?
-kas teica, ka es vispār iešu gulēt?! un tad es sāku nežēlīgi smieties, jo sejas izteiksme bija diegzna kruta. vispār baidos smieties, ka nesāku raudāt

vīrietis
man ir galvassāpes un prāts ir vienā virzienā ieciklējies.
šovakar dzirdu - pienāk sms. ne no viņa....

pacietības mērs neiet pie viņa vai nerakstīt ir tieši proporcionāls pieejamajam stiprā alkohola un tabakas daudzumam (milzīga skāde, ka nav zāles), nevis veselajam saprātam

nupat mēģināju sagūglēt vienu dzejoļa rindu, ko atceros aptuveni. bet tepat blakus ir grāmatu plaukts, kur tas krājums ir. kaut kā stulbi.

Šonakt kaklā kamols un tā kņudinošā sajūta degunā nepāriet.

vot guugleeju ko bernam liidzi uz skolu dot taadu interesantaaku, maiziites jau apnikushas, bet vinjs need sieru, lidz ar to neko tadu sieriigu dot naver uz skolu...

par dzer/nedzert
Gribas iedzert kādu glāzi vīna vai alus.
Bet slinkums vērt pudeles vaļā.. jo vienalga neizdzers visu un būs jālej ārā.
Lai turpina stāvēt plauktā.

Nu tad beidzot!!!


Ceturtdien (20.jūnijā) auditiona diena.
Turiet īkšķus!
Pasaule, mīli mani, dodies rokās un dari visas tās pārējās lietas!

^_^

vajag izdomāt līgošanu.

Officer, there's a commie on the loose!

In the 1960s in Rochester, New York, the local police department launched Operation SAFE (Scout Awareness for Emergency). It involved twenty thousand boy scouts living in the vicinity of Rochester. They got identification cards marked with their thumb prints. On the cards were the telephone numbers of the local police and the FBI. The scouts participating in the program were given a list of suspicious activities that they were to report.

šķiet, pat tā lāgā nebija iestājies stress, kad man jau ir paspējis iestāties pofigisms.

Vai es jau tiku rakstījusi, ka pēdējā laika brīnišķīgākā izlasītā grāmata ir "Tēlnieka meita"?
Tagad gribas kaut ko lasīt, bet īsti nezinu ko lai ņem. Jo gribas kaut ko no tās pašas sfēras - par dzīvi, kāda tā ir. Bez lielām šausmām, slepkavību izmeklēšanas, holokausta vai perversijām. Vienkārši tā.

Es tiesaam nesaprotu, kaa lai izliekas, ka viss ir labi, tik daudzu cilveeku prieksaa.

Esmu nopelnījusi savu pirmo sodu. Atļauto 20mph vietā - 30mph. -124$
Ehhhh.

dāvis laikam taisās vākties ārā, nedēļas laikā te kopā ir uzturējies vien pāris minūtes. parasti ieskrien, kaut ko paņem un aiziet. māte arī saka, bet vēl nav īsti pārliecināta.

tad varēs nojaukt visas sienas, ap vannas istabu apvilkt aizkariņus, visas sienas nokrāsot baltas, sazīmēt uz tām pimpīšus un dzīvot lieliski.

pirmās gailenes un pirmās gaileņu vietas

Es gribu uz Kolku.

Jūtos ļoti kvalitatīvi pavadījusi brīvdienu- pirmā dienas daļa tika pavadīta mēģinājumos un dejojot māsas eksāmenā, pa vidu pusdienu un čilla pauze, noslēgumā- parodija par volejbolu Ziedoņdārzā. :)

Parasti viss beidzas daudz sliktāk vai nu daudz labāk, vai arī tieši tā, kā es iedomājos. No tā secinu, ka problēmas vai nu atrisināsies, vai neatrisināsies. Tosts un priekškars.

biju uzņēmusi spēkstacijas turbīnas cienīgus apgriezienus un tad atkal bams! jeb diendusā sapnī redzēju pēdējo mīliņu, mēs dejojām un emocijas bija ļoti graujošas. tā sajūta, ka mani viņš vajadzīgs kā gaiss vai vēl vairāk un es viņam ne, tikai paspēlēties, tikai izklaidēties. pamodos sagrauta, jo, ja neskaita tās eksaltētās emocijas, tas bija tīrākais flešbeks.
es laikam samīloties nespēju būt pašpietiekama. tas, lūk, ir nožēlojami, ja atceras, ka pārējā laikā gan tāda esmu

Last day of the dinosaurs
bļed nahuj tik nežēlīgas filmas taisīt?
noraudāju gandrīz visu 41 minūti
līdz šim es tā raudāju tikai skatoties filmas par holokaustu
un to filmu par puiku, kura mamā negadījuma rezultātā kļuva vājprātīa

man
kā var gribēt?

aiz skapja briest zirnekļu armija.

kādu laiku viens tipināja pa griestiem, par to man bija pohuj, bet tad no rīta tas no dibena izspieda savu netīro diegu un laidās manā krūzītē, tad to novācu.

vēlāk sēdēju dīvānā, kaut kas sāka kutēt pie kakla, pakasīju. uz grīdas nokrita nospiestā brālis, spiedu ar pēdu nost, īsti nezinu, vai sanāca, skrēja ļoti ātri, bet līķi neatradu.

viņi noteikti no skapja maliņas vēro mani savām astoņām acīm, kā es nogalinu viņu brāļus, tad pagriežas pret armiju un kliedz vendetta vendetta, berzē priekškājas un perina plānu. tāpat kā tas briesmonis vācijas hotelī, kas naktī mani vēroja.

http://www.youtube.com/watch?v=iw4PS4HO2Dw

So AWESOME :))))

kas ir must-see budapeštā? mums ir pāris stundas un gidu klausīties īsti negribas.

Nu taa, laikam vajadzeetu mazliet palieliities - mana dieetiskaa kjirbju zupa aizgaaja uz urraa:)

Laikam jau bija jaasaak ar to, ka abi ar bosu no aizvakardienas izdomaajaam mazliet dieetu ietureet. Neliels detox vajadziigs organismam, citaadi gandriiz katru dienu faastfuuds un alus..
Nu jau tresho dienu ciitiigi un kopistiski apmekleejam trenazhierus un kopaa ieturam maltiites - lai kaadam kaaja nepasliid.

Zupas recepte ljoti vienkaarsha. Nepiecieshams kjirbis(mees njeemaam aptuveni 1kg), viens siipols (mees izmantojaam sarkano, jo baltie veikalaa bija pilniigi nenjemami), apmeeram 1,5 cm zhenshenjas saknes, daarzenju buljons (uz sho daudzumu likaam 2 kubinjus, kaa arii no vegjetaarieshu plauktiem veikalaa izveleejaamies taadu ar ekstra zemu saals saturu un vispaar baigo naturaalo, cik nu naturaals tas var buut), melnie pipari maltaa veidaa un pavisam nieciiga shkjipsninja saals.
Siipolu sagriezh un apcep uz pannas. Pievieno plaanaas shkjeeliitees sagrieztu zhenshenjas sakni, to visu nedaudz apcep un pievieno nelielos kubinjos sagrieztu kjirbja miikstumu bez mizas. To visu paarlej ar daarzenju buljonu (kursh turpat blakus novaariits) taa, lai paarklaaj kjirbi. Sho visu uz leenas uguns vaara aptuveni 10-12 minuutes. Kad kjirbis miiksts, masu sakraamee blenderii un sablendee. Protams,maltos piparus es atcereejos piebeert beigaas, bet droshi var arii aatraak. Ar pipariem iipashi neskopojos, bet saali gan taa dikti maz - pavisam mazu shkjipsninju. Vuallaaa - zupa gatava! Garneejaam ar lobiitaam kjirbju seeklaam.
Ja nu kaads uz dieetas - baigi labs variants. Kaa arii totaali vegjetaars, taatad, arii vegjetaarieshiem der :) droshi var eksperimenteet veel ar kaadaam garshvielaam bet mums vienkaarshi nekas pa rokai nepatraapiijaas.
Labu apetiiti!

manā mazajā putniņa galviņā ir pārāk daudz domu.
bet vienalga - savu mazo mīļumu aizvedu pie vecākiem. lielā, rižā un nīgrā radījumiņa dēļ. tagad tas radījumiņš ielaužas manā istabā, skaļi bļaudams, lien man virsū, vārtās pa manu gultu un tieši šobrīd ir ieņēmis mana mīļuma mīļāko guļvietu. tā kā skumji. tā kā sāp.

Grūtās nedēļas 2-12:
http://kellymom.com/parenting/parenting-faq/fussybaby/

Brīvdienas... 

Back to reality.
2.3 dienas pie jūras - nekādu sakaru, nekāda interneta vai sabiedrības. Klusums, miers, jūra, saule, vējš un nedaudz lietus. Teltis, odi, aliņš un vēl četri kolosāli cilvēki, ar ko čilot vēl un vēl.. Ir tik labi, ka vari pavadīt pāris dienas ārpus visa un visiem, iepazīt sevi un dažus citus cilvēkus un redzēt viņus bez nekādām ikdienas rūpēm, pārdzīvojumiem un citiem brīnumiem. Smieties ar viņiem kopā, kamēr šķiet tūlīt sametīsies krampji vai aptrūksies elpas. Atkal un atkal.

Paldies Mikum un Robim par pasākuma norīkošanu un Artūram ar Ausmu, ka arī bija daļa no tā.
Paldies kosmosam, ka deva mums laiku un vietu to visu īstenot un izbaudīt. (:

par nereālām summām - šodien biju uz bezmaksas kosmetologa procedūru, pēc kuras man laipni piedāvāja iegādāties sejas krēmu komplektu par 909 latiņiem.

Bet par dzērieniem - iedomājieties, ja 1964.gadā šampja pudelē iepildītas bērzu sulas tagad kāds uzraktu un tirgotu nost aukcionos. Par simtiem tūkstošu. Vecas tak! Vērtīgas! Jo vecas!

Man dzimšanas dienā uzdāvināja šampanieti, kurš maksājot ap 25Ls. Vakar ar brāli izdzērām. Negaršīgs. Nu pa īstam - negaršīgs. Skābs, pliekans, ūdeņains. Nu nekādu atšķirību no tiem 1,50Ls burbuļūdeņiem nesajutu. Tad es aplūkoju pudeli. Grozīju tā un šitā no visām pusēm, taču vienīgais gadskaitlis, kas uz pudeles bija - 1894.gads. Nu labi, nodomāju, varbūt patiesi esmu izdzērusi vecu negaršīgu burbuļūdeni.







Nu ne tak - noteikti jau ka nav tik vecs - tādus tak nedzer, bet glabā. Un pārdod par nereālām summām. Tikai - priekš kam? Lai glabātu tālāk?!

vegāni novēršas
par gaļas ķīmiju ( ... tālāk ... )

Kad sakārojas Rahmaņinovam pievienot vēl kādus krievu romantisma ģēnijus, šis ir obligāti:

http://www.youtube.com/watch?v=rNM0REpKCk8&list=RD02Uzxl9TOJChI

Nezinu, mentalitātes tuvākums vai kas cits, bet, ja var apraudāties un aš sākt ticēt Dievam klausoties Rahmaņinovu vai Čaikovski, tad no visādiem tur Mendelsoniem (atvainojiet, Mendelszōniem) pumpas metas un cukurs tek pa skaustu. Subjektīvi, protams.

?
Kāpēc stoholmai ir vajadzīgi debesskrāpji:
http://www.dezeen.com/2013/06/18/oma-wins-competition-for-twin-skyscrapers-in-stockholm/
pilsētai, kura ir slavena ar savu cilvēcisko mērogu

ouuu. blah blah.
nu ja. atvaļinājums it kā notiek, bet tā lēnām.
I.atnesa no darba gardu kafiju. laikam jāvāra augšā jo vēl šis un tas mājā jāsadara, jo rīt došos uz Cēsu mājām. gribu būt laukos un pļavās ar grāmatu rokās, nevis uztraukties- cik tad tīri logi veikalam kur rīt līmēs uzlīmes. huh. šodien ari jau jūlija vienam pasācienam uzbliezu lielāko nepieciešamo materiālu daudzumu. pēc atvaļinajuma tad jau nākamais stāv pretī. un prasīsiet- kas tad, nav vairs burkšķēšanas par darbu. ir jau ir, tikai tāda klusiņa un maziņa vairs palikusi, jo izdiedelēts ir tas ko gribēju(sākumam pietiek) , tagad jāsarod ar iedoto atbildību un iespējām! sēžot Cēsīs jāsakomunicē ar Lietuvas kolēģiem un manu māsteru Krievijā.
jānoiet garām veicim rīt. jāiečeko kas un kā, jāpaspēj uz mazās māsas izlaidumu, jāsakravā mantas un jālaižas uz Cēsu māju. notiekot remontdarbi.
et esmu nedaudz nesaprašanā kas man te kaimiņos notiek. saprtu ka viņi remontējas dzīvokļa otrā galā, bet ne jau plānākajā sienā kas mums ir!

agri sāktas un vēli turpinātas darba stundas ir tas, kas mums palīdz visvairāk
+
skābi gurķīši

kārtējais garais ieraksts un jēga nekāda

nezinu
isti nezinu, cik liela jēga bija no tā, ka es runāju.
Tas ko es, tgd prātojot, varu secināt ir tas, ka viss ko es saku ir bulšits. /nav labi teikt viss./ Labi, tad tas, ko es stāstu par sevi un savām domām un izjūtām ir bulšits. Kaut kādas pilnīgas muļķības un sūdi, kurus vajadzētu aprakt, nevis laist pasaulē tālāk.
man patiesībā ļoti gribas parunāties, jo es gribu justies labāk nekā es jūtos tagad, bet nav neviena, kurš pateiktu, kas man ir jāstāsta, lai tas notiktu.
un es sevi nedrīkstu sist, jo es tā viņam apsolīju, tikai tas mani attur, jo es negribu redzēt viņa acīs to, ko tādos brīžos redzu.

un tad šādi periodi pāriet un es par šīm lietām tādā aspektā vairs īpaši nedomāju, tad tik ļoti neprātoju par to kā sevi vērtēju un cik es patiesībā esmu stulba ar saviem izdomātajiem standartiem un apzīmējumiem. es cenšos darīt tās mazās lietas, kuras darot jūtos labi, un izvairos no lielajām,kurās varētu neizdoties, jo es neredzu to, ka man kkas izdotas, joprojām neredzu sevi nākotnē in general. ja es ceru, tad viļos, tikai tāpēc, ka gribu pierādīt, ka labāk ir necerēt, jo tad vilšanās nav tik smaga. lūzeris. apsmiekls.

iet pie speciālista? tas šķiet,kā atzīt, ka es esmu slima un norakstāma, naudas arī tam nav. Un pat ja man šobrīd gribas kādam izkratīt savu sirdi=sūdu, tad sastopoties klātienē un redzot, ka tam otram taču patiesībā ir vēl sliktāk nekā man un kādēļ gan man vajag vēl sevi uzkraut cilvēkam, kuram pašam pietiek savu problēmu. un es esmu muļķe, jo viņiem nepalīdzu, tikai domāju,ka vajadzētu. classic.

es nedrīkstu būt nogurusi, jo citi strādā smagāk par mani un man par to vispār nevajadzētu runāt, joprojām vēlos, kaut man izdotos dzīvot pēc šādiem principiem. tad es būtu labāka.
tā nevērtība laikam rodas no tā, ka man nepieciešams, lai citi novērtē to, ko es daru, bet kurš gan ies un tev visu laiku kladzinās, ka tu esi super un tev viss sanāk. It īpaši ja nav to lietu, par kurām vajadzētu slavēt.
es nepatīku cilvēkiem un lai cik ļoti es gribētu, lai cilvēki vēlas ar mani pavadīt kopā laiku, es nespēju to panākt. Ir sajūta - ja man nebūtu viņa, tad es vispār būtu pilnīgi viena, jo es sēdētu mājās vēl vairāk nekā tgd un neko nedarītu. slīktu savā miesā. stulbene.


grow a pair and stop bitchin.

pat izkratot šeit, jo man tomēr ir tā nožēlojamā vēlme padalīties, jūtos mēslīgi, šo visu varētu dzēst ārā, bet es to nedaru, jo tas tomēr ir uzrakstīts un ko tur vairs.

KOMUNIKĀCIJA!!!!!
Komunikācija Tev jāapgūst, K O M U N I K Ā C I J A ! ! ! ! !
Fak!
Šodiena bija vnk paraugstunda kā man NEVAJAG rīkoties. Un KATRU reizi es to saprotu aptuveni 3 sekundes par vēlu. Tad, kad jau esmu atkliegusi, iebraukusi joslas vidū ar velo (lai audzinātu autovadītājus, kuri nelaiž garām), parādījusi vidējo pirkstu, nolamājusi, "uzbraukusi" kādam, kurš nebūt nav tik ļoti vainīgs..
Grrrrr!!! Uz sevi. Kāpēc es to lieliski saprotu pēc tām 3 sekundēm, bet nesaprotu brīdī, kad rādu to vidējo pirkstu, atbļauju? Nu kāpēc????

Šādās dienās man gribas kaut es spētu kaut kā atvainoties tiem cilvēkiem, kuri ir dabūjuši nepelnīti, un kaut kā maigāk paskaidrot tiem, kuri atrāvušies pat drusku pelnīti. Bet nevar. Tie ir random cilvēki, random garāmgājēji/braucēji, veikalos sastapti cilvēki/pārdevēji.. Ehh. Pasaulē vajag vairot prieku, bet šādās dienās es to vien daru, kā sēju dusmas un naidu - pret sevi, pret citiem.

3 sekundes par vēlu es apstājos. Bet vārds ir pateikts, žests ir parādīts, ļaunuma, naida un dusmu sēkla ir izsēta.

"Be true! Be true! Be true! Show freely to the world, if not your worst, yet some trait by which the worst may be inferred." (Nathaniel Hawthorne)

Stundu noņēmos ar vienas kabatas iešūšanu un tāpat nav ideāli. Otrai nemaz negribas ķerties klāt, bet vajag, savādāk nebūs labi. Vajadzēja tomēr no īstā auduma, tagad dikti jāskatās un jāuzmanās, ar to audumu varētu arī būt kāds fēleris

The Gathering
Life's What You Make It

Reiz man hokeja komandas kapteinis pateica,ka nevarot dzert,jo viņam rīt ir spēle. Ja viņš būšot slikts uz laukuma,tad visa komanda būšot slikta uz laukuma.
Diez tas arī attiecas uz seksu?

BM apdare
vakardienas saundtreks - dziesma "Tā ir spirta vaina", izvilkums no lirikas - "vēl pirms sākās pats pasākums, es jau biju piedzērusies" (melodija zināma).

šovakar man vajag apskāvienu un samīļojienu

Sarkanas un iekaisušas acis jau 18. jūnijā nozīmē, ka laikam visu vasaru nevajadzētu nosēdēt pie datora...

Šobrīd man taisa pedikīru. Tāda sajūta, ka pēdas noraus. Taisa vai nu slovākiete vai latviete, nevaru saprast. Katru reizi, kad viņa saka "rilaks a bit", man gribas nedaudz ievaidēties.

darba dzīve
Šorīt pieslējos sešos (godavārds) un divas stundas lasīju Radiņa arheoloģiju un Indriķa hroniku un visādastursaules kaujas, šņakarējos LNB krātuvēs virtuāli un
tad atnācu te,
pazuda stundas virpulī košā un skat, skat, kas nupat man tik smuki ieklauvēja jumtā, vietā kur kompozicionāli būtu jālīmē pastmarka.




Tāds, lūk, man darbs. Gatavā daile, pūkaini cālēni un neviena delfīniņa!

Ar vieglu humora devu sāku domāt: kādu gan titulu man piešķirt savam vīrietim, ņemot vērā to nosacījumu, ko uzstādījām viens otram - nopietnas attiecības mēs šobrīd nemeklējam. Jo divu nedēļu laikā tas jau ir paspējis kļūt emocionālāk par "mēs guļam kopā", tātad ne "uzšāvējs" ne "piegulētājs" vairs īsti neder.
Romantiskās saistības, nolāpīts, bez jums slikti, ar jums arī slikti, ko darīt. Es vairs šito nemāku.
Gribu prom no šīs valsts! Nāc ātrāk 2016

S ar L un M aizgāja uz dārzu. Gulēs teltī (S sabijās ka vēlāk vasarā neiespēs).
Anna guļ un klausās strauta burbuļošanu (nature sounds app).
Es graužu riekstiņus un izbaudu klusumu (un lasu par wonder weeks - paldies smille).

APOLLO: Krievijas pilsoņus aiztur par lāču ķepu kontrabandu.
ES: Visus?!

An experiment published in the Archives of Sexual Behavior had test subjects choose their preferred image out of three with one image modified to resemble the test subject, another a non-resembling attractive face, and a face more attractive than the resembling face, as determined by an outside group. The study found that male subjects preferred the female faces that resembled their own, while females did not prefer the male faces that looked like their own.


Laika nav padomāt, pavisam nav, skaitītas stundas pirms eksāmena, bet es te pa wikipēdijām mēģinu sakasīt, ar ko aizpildīt robus no neapmeklētajām lekcijām. Un pa ceļam atrodu vērtīgu domu, ko vēlāk... nu, vēlāk.

Experiences
“I know who Will is. Will knows who he is. But our experiences shape us, Jack. How is this experience going to shape Will?”

Hannibal Lecter

Foto - Josifs Staļins Jaltas konferences laikā ierēc par Vinstona Čērčila aizvēsturisko iPad mini

Esmu mazlietinj tuvu histērijai.
Tik daudz darba, ka hulji nezinu ar ko sākt :o

Pēdējā laikā ceru uz to labāko, bet sanāk vilties. Un tad ir nepatīkami.
Bet vai tad cerēt ir slikti?

Ieraksts «Twitter» britu slavenībai «sagādā» baisu pārsteigumu
Apollo, redakcija@apollo.lv Otrdiena, 2013. gada 18. jūnijs 18:26
http://www.apollo.lv/zinas/ieraksts-twitter-britu-slavenibai-sagada-baisu-parsteigumu/573044?utm_source=inbox&utm_campaign=news&utm_medium=newsbox

"...Britu mediji vēstī, ka naktī uz otrdienu 22 gadus vecās sievietes mājā ielauzušies trīs laupītāji, līdzi paņemot rotaslietas un mobilo tālruni..."

Basi, vai ne? Naktī (uz otrdienu) trīs laupītāji rotaslietās ielauzušies 22 gadus vecas sievietes mājā, ar mobilo telefonu rokā... Nez, ko šie gribēja?

Parādījies RIMI zemesriekstu sviests. Saturs - nu, tā. Cena jauka. Sevišķi uz fona, kad RIMI kopā ar PRISMA pilnīgi neatkarīgi viens no otra sāka celt zemesriekstu sviesta cenas Marsa orbītā.

nu grieķi atkal izceļās.
uzaicina uz tikšanos, detaļas aprunāt.
Uz tikšanos aizejam, labi ka šoreiz sākās laikā, bet kā vienēr bardaks neviens, neko nezin un nespēj paskaidrot. Nu rīt tad ir tā nodarbība vai nav, cikos....?

Šodien braucot garām savai bijušajai skolai, Rīgas piektajai, kādreiz Zentas Ozolas vārdā nosauktai, tagad laikam Rīgas Valsts vācu ģimnāzijai, pēkšņi pamanīju, cik tai fantastisks liepu dzīvžogs. Neticami - liepām lapas līdz pat zemei, augstums tāds, ka skolas ēku pat neredz. Un kā viņi to cērpj un griež, nesaprotu. Skaistums neaprakstāms. Pūlējos atcerēties, kā izskatījās, kad es tāds maziņš gāju uz skolu, bet nevaru atminēt - bija jau tur kādas mazas liepiņas, nebija? Laikam tak tomēr bija, tādas - luksofora augumā.

Grāmata aizgāja uz tipeni :))))) Vāks jau ir feisbukā (tur var šērot un laikot :D) beeeet es jau kaut kad arī šeit iešārēšu, kad izņemšu bērnu no klēpja.

Nu i dieniņa!
Gribas nošauties. Gribas kādu (nekonkrēti, da jebkurš var pieteikties) nožņaugt. Gribas sarauties kamoliņā un pinkšķēt (esmu darbā! fakjē!). Gribas gulēt un neko nezināt un sapņot tos sapņus, kurus šorīt sapņoju. Un tad atkal gribas nošauties. "Jautra" emociju gamma. Var pilnīgi just kā šis ātri mainošais kokteilis patērē enerģiju. Šobrīd esmu tiešām garīgi nestabila.

Cenšos strādāt (mm... konjak-info!), cenšos ko ieplānot 21.-24. (šajā sadaļā atkal gribu sev smadzenes izšķaidīt), cenšos savākties (nosacīti sanāk).

upd: Iedzēru kafiju. Tagad trīc rokas un sajūta, ka citas ķermeņa daļas arī. o_0

Šodien austuvēs izdarīju divu dienu darbu. Pulkstens vienos izpīpēju cigareti. Pēc tam izdarīju pārējo, kas bija paredzēts rīt. Pa visu dienu tikai noraidoši pukustināju galvu un pateicu: "mhm". Un es gribu pārvākties dzīvot citur.

Atkārtošana ir zināšanu māte
Man daudzi ik pa laikam atgādina, ka nedrīkst visas olas likt vienā grozā. Man tādu ir dau... daži.

Izmēģināju, kā ir klausīties vienu un to pašu dziesmu neskaitāmas reizes, ar mērķi iemācīties lirikas, kas varētu noderēt grozam, ko sauc par blandīšanās ar ģitāru pa pasauli.

( vairāk )

Mazliet žēl brazīliešu - par to, kā viņus savulaik (un joprojām) izpisa Pasaules Banka un SVF. Un kā viņus tagad piš kaut kāda stulba sporta dēļ. Rekur meitene ar smukām acīm smuki pastāsta par otro situāciju.

visu laiku jau biju manījusi to issp skolas sludinājumu, bet ne brīdi neaizdomājos.
tik šodien. burtiski tikko. pavīdēja doma, ka varbūt man to vajag. un varbūt es to gribu.
vēl 2 gadus pamācīties. fotogrāfiju.


nevaru saprast.

Santehniķis iepazinās ar apstākļiem, maniem un kaimiņienes. Solīja atgriezties rīt un sākt gāzt ārā sienas.
Šovakar atkal atnāca kaimiņiene un raudulīgi teica, ka viņai pilot uz vannasistabas lustras, lai mēs griežot ciet ūdeni.

Delfi: "Latvija un Čehija ir vienīgās valstis, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir uzlabojušas savu demokrātijas reitinga punktu skaitu, kā arī ir vienīgās valstis, kurās vērojami uzlabojumi kopš iestāšanās Eiropas Savienībā."

Latvijā un Čehijā sistēma darbojas

žuļiki vegasā
now you see me - principā, visi saprātīgie cilvēki savās kritikās secina apmēram vienu un to pašu. kino par to, kā speciālās ielu maģijas adepti pēkšņi sāk zālē tūkstošu priekšā demonstrēt bulgakova diavolščinu par nelaimi fib aģentiem, kuri skraida apkārt kā ēzelis ar burkānu pie deguna, vietām ir oušena banda un vēl vietām leterjē ļoti grib būt kā nolans. nevarētu teikt, ka tas būtu pilnīgs fiasko, taču atšķiras viņš no nolana ar to pašu, ar ko stetema bojeviks atšķiras no vilisa bojevika - it kā simpātiski, taču bez grandiozas harizmas, slickness un kaut kā tupāk. lai neteiktu, ka totāli bezjēdzīgi. tomēr kā karuseļi ar trikiem, specefektiem, kārtīm, hipnozi un huj-sapratīsi-plāniem - labs kino, publika grauž jau sesto kilogramu popkorna.

keeping disquiet at bay by doing constructive things
uzvilku soliidu svaarku kostiiminju, gaaju satikt Niku, manu estate agjentu, vinjsh man izraadiija vienu dziivokli 4 staavaa soliidai maajai, biju sajuusmaa, Niks bija patiikams, diezgan resns un bez matiem un visu laiku sviida un taisiija awkward body language pozas. naacu pa karsto un apmaakushos vasaras dienvidu atpakalj, piipeeju cigareti un tekstoju Keitijai, ka esmu iespeejams mums atradusi ideaalo dziivokliiti. pa celjam tesko nopirk citronalu. tagad seezhu shortos un topinjaa uz dziivojamaas istabas aadas diivaana klausoties skalju muuziku un dzerot citronalu dienviduu.
vakaraa mees ar biedriem iesim uz kino, un riit varbuut man nebuus randinjsh ar to serijveida slepkavu. kaut gan no otras puses man mazliet shkjita, ka varbuut mums bija tik veiksmiiga iiszinju komunikaacija, jo vinjsh bija mans likteniigais viirietis.

Jansons domā, ka "jaunas meitenes visticamāk nepirks un nedzers šņabi, taču vieglu sidru vai saldu kokteili iedzers labprāt." Kā saka pieredzīte jau ir, kādu saldu sidriņu un saldu kokteilīti, mazās kārumnieces

LOHS

Ordinary Wizarding Levels: mag
2x8 4x9 2x10
šitais laikam klasificējas kā E līmenis (Exceeds Expectations)

aurēlija

aurēlija
ikreiz, kad es nopērku tēju, kuru nekad neesmu garšojusi, jūtos kā cits cilvēks, kā labāks cilvēks un viss ir wonderful.
ikreiz, kad es nopērku alkohola pudeli es jūtos zemāka kā jebkad agrāk. man alkohola lietošana nozīmē tikai vājumu un kalorijas. bet man patīk alkohols

nopirku mango tēju ,kas nav greenfield ražojums, gaidu, kad ūdens uzvārīsies, esmu pārspīlēti sajūsmināta. nopirku arī matu masku un banānus

jānomazgā trauki, tad jāsakārto papīri un jāizveido šovasar must read grāmatu saraksts. izskatos kā pin-up meitene, trūkst tikai sarkanas lūpas.

un es šonakt neesmu gulējusi, skatījos seriālu, kā jau gribēju, tad miega vietā iznesu miskasti un tajos pašos 4 rītā aizgāju uz lielo pils parku un vēroju saulrietu pie ezera, mani vairs nesajūsmina daba un es skatījos uz zemi vairāk, domājot par to, ko es domāju. šeit vienīgie sastopamie cilvēki bija makšķernieki un autobusu šoferi. un viena krievu tante, kas izteica savas negācijas par manām kājām, kas viņai šķita pārāk tievas. nu kaut vai
es gribēju kļūt par rītu cilvēku, gribēju mosties no rītiem sešos, tagad esmu nakts cilvēks un rītus sagaidu ejot gulēt. vismaz tā. un tēja garšo makten labi. šodien gan jāiet gulēt desmitos, es gribu beidzot tikt uz bibliotēku.

''Kas nemīl vientulību, tas nemīl brīvību, jo tikai vientulībā iespējams būt brīvam.'' Šopenhauers

Jo vairāk es domāju par lidostām un lidošanu, jo sliktāk man paliek.
Mani goda vārds jau no domas vien pārņem fizisks nelabums.

tikko putniņš tika izpurināts kārtīgā divu stundu smadzeņu vētrā darba ietvaros.
aliņu studijā!

Tā kā PhD intervija tiek pārlikta un pārlikta, ja mani uzaicinās, varēšu uz to doties tieši no mēģinājuma un tautas tērpā.

O, viens no maniem darbiem minēts atsaucē Bulgārijā.
Vienīgi visādi profilu meklētāji=roboti sākuši interesēties par manu personu, sasodīts.

Pa to laiku Rietumos..."Krišjānis Kariņš:‏ Nupat noslēdzās Eiropas parlamenta debates par eiro ieviešanu Latvijā. Loti pozitīvs zinojums un auglīgas debates. Ir skaidrs atbalsts"

*uzvelk šortus*
wow, man ir tādas cisksas
*novelk nost*

visam cauri - milzīgs paldies visiem, kas vakar atnāca, paldies par visiem sveicieniem, paldies par visiem ziediem, atbalstu un skaistumu. tas tomēr ir bagi pozitīvs lādiņš. bučas!

man šodien nāk miegs, jo vakar vēlu tiku gulēt, jo vēli izgāju no darba, tad obligāti neobligātie pienākumi pret spēļu komūnām un šodien esmu bruņurupicis ar sarkanām ačtelēm.

un es gribu radikāli kaut ko nomainīt (labi, šī ideja klejo jau nedēļu apkārt). iemācīties kaut ko jaunu - praktisku, nu, kaut ko tik praktisku, ka vairāk praktiskāk nevar. piem., elektriķis. jo nav nākotnes papīra bīdīšanai, kultūras stutēšanai, inteliģentu grimašu vilkšanai sanāksmē, kas spriež, cik ļoti mīlam raini, ja zinu, ka aiz sienas, naudas trūkuma dēļ izbalo rokraksti, mākslas darbi tiek glabāti ķīpās, lielformāta papīra priekšmeti tiek locīti līdz ērtajam A4 formātam, jo savādāk nav variantu. naudas tam, lai Tu varētu izdarīt to, ko Tev liek izdarīt Tavs amata apraksts, darba līgums, LR likumdošana, nav. esmu ticis galā ar to, ka nāk komisija, darba devējs, kuri prasa, kāpēc nav tas un tas izdarīts, mani tas vairāk neaizskar, jo es parādu, ka viņi paši to nenodrošina. profesionālā atbildība man ir šķīsta kā bāreņa asara. personīgā paliek no nedēļas uz nedēļu melnāka.

jau pirms laba laika elsu, ka vēlos vienkārši strādāt, vienkārši padarīt darbu, redzēt darba rezultātu un viss. ['rezultātu' likt boldā]

pain par tumšajiem laukiem

kad ciba spļaudās par gājējiem, esmu piesardzīga. man liekas rīgā ir vismaz trīs autovadītāji, kas par mani nav īpaši augstās domās, jo es mēdzu...aizdomāties. un tiem, kas manus ceļus redzējuši, tie aptuveni mani uz ceļiem var iedomāties.

Utopija sapņus pametusi
Sajūtās pazūd jūtas
Acīs plūst apslēptā valoda
Vārdi pazūd, kad gribas ko teikt

Baudu katru Tavu vārdu
Un raudu
Jo sirds mani ir pametusi.
Tuvības liesmās pārgaismots prāts.
Liekas - neprot saprast
Un liekas, ka liekas

Un vēroju, kā maldies manā labirintā
Ceļš vēl ir tāls
Bet liecies tik tuvs

Bailes māc prātu
Kas pagātnes rētās reiz kalts
Tu esi mana sirdsapziņa.

palieliishos, man ir rupjmaize.

secinājums: ja iepiļī korvalolu astoņos no rīta, garšu jūt vēl piecos vakarā.
ķermenītis galīgā auzā. nabadziņš. varbūt vajag biežāk barot un ne ar nikotīnu.

es gribeetu atziimeet, ka, ja menedzheris uzstaaj uz regulaariem team meetings un pats tos organizee un njemaas. tad epastaa, kuraa apspriezh naakamo meeting, nevajadzeetu tomeer subjectaa rakstiit "Meetings Shmeetings".

es, protams, ierosinaaju to meetingu veikt pabaa. jo tas tieshi iekriit ceturtdien.

vislabākie radio ir radio bez dīdžejiem

teorijas rakstīšana ir mana nemīļākā nodarbe uz visas pasaules. lai vai kas, bet ne jau teorija!

esmu redakcijā jau 8h. tas saucas "uzrakstīšu vienu rakstu un iešu mājās rakstīt kursa darbu un gulēt".

1 negulēta nakts.

8tracks
Zinu, ka dažviet atkārtojos (nē, nevis dažviet, bet absolūti), bet tas tikai tāpēc, ka mēģinu iepazīt teritoriju, staigāju drošiem solīšiem.

http://8tracks.com/miligrami/love-is-repetitive-love-is-a-drone

Pēc jau nedēļas laižos lapās, bet nekas nav kārtībā.
Tāds galīgs meh.
Vairāk satraucos par pirmdienas eksāmenu nekā koferu kārtošanu un vasaras drēbju neesamību.
Un to-do liste gaaara jo gaaaara.
Tik jādarās un pa vienam ķeksim jāsvītro ārā :)

sev uz dz/d uzdāvināšu xxxxxl kebabu, siera kūku, colu ar vīnu n shit like that. kā es gribu ēst kko treknu un neveselīgu!!!!

Georga gars bija ar mani. vaij, bet labi..
tātad - ja grib murgus, tādus gotiskus ar senām pilīm, kurās slepenas ejas, un raganām, kas nelaiž brīvē, un melniem kaķiem nokaltušos kokos, vajag sesijas laikā visu darīt pēdējā brīdī un attiecīgi - pirms miega lasīt Georga Trākla dzeju.

bija gan baisi, tomēr fantastico!

Izrakstīja mani beidzot! Nekad neesmu bijis cietumā, bet kad es savos džināros, savā kreklā un pilnīgi brīvs stāvēju aiz tās iestādes vārtiem - tā bija satriecoša sajūta. Episka! Brīvs!!! Un tas nekas, ka turpmāk no sāpēm pa sienu rāpjoties nebūs māsiņas kam palūgt šļirci ar pāris stundām miera..

es neesmu ne uz vienu dusmīga.

cilvēki tomēr ir jauki. visi.
mana dusmīgā apkopēja ir lādzīga un jauka tante.
dzērājs un psihopāts aucē esot dvēseliski miermīlīgs un sirsnīgs.
kādreiz visi bijām bērni, tāpēc visi esam labi vel kkur iekšā sevī.
par tagadējo, pieaugušo dzīves uzvalku, nu nezinu vai ir tik labi. mēs esam tomēr pretīga suga, kad pieaugam lieli. mazi visi radībiņi ir jauki, pat cilvēki. cilvēki kad izaug ir lopi vairāk nekā govis un zvēri vairāk kā mežacūkas.

ja būtu elle, es gribētu lai tur noķļūst tie, kas dara pāri dzīvniekiem un bērniem. varbūt arī večukiem. bet tas arī viss.

un es pati baznīcā neesmu bijusi kādu mēnesi vai vairāk. lūk tā.
gars nav baznīcā. nevienā.
stulbie liekuļi.
dzīvais Dievs ir cilvēkā. priekš kam to svvakarēdienu un visu pārējo teātri.

tS IR CIRKS, TEĀTRIS, BALETS OPERA ziepju vanna, tualete, poniji un sūdi vienlaicīgi

šobrīd tā (par daudz kafijas, diendusa nesanāks)

Mani arvien vairāk kaitina hipiji un visi tie debesīs parautie zemes ķēdēs salsēgtie, kas iedomājas ka ir tur, bet vsp ir tikai te.
jāatdraugo. nekas objetīvs, tikai mans personīgais viedoklis.
būsim tolernati (ignorati pohujisti) un izsvītrosim no savām dzīvēm visus, kas mūs kaitina. lai nav.. jāstreso vienam un otram. :)


AaaaAaSAAAAAA, es esmu tik garīga, ēdu H un Ox2, dročīju trascendencē un sapņoju ka reiz būšu bodisatva, jo izskatos tik garīga un mākslinieciska. lolroflmao. es tikai uz vienīgi smejos par sevi. mani pašu smīdina tas, kā mani kaitina višņu-šivu-hipiju-pozeru garīgums. bet, nevienu tas neinteresē.'es te tik viena klusiņām cepos ar sevi. gribu lai tā kaitinošā sajūta mani pamet, lai vairs nekaitina, lai patiešām ir tas viss pohuj. :)
man arī kristieši riebjas, nepārprotiet. īpaši tie mixētie, kas iet pie guru 3dienās un 7dienās uz baznīcu. un mājās krāso jēzu ar mandalas apdruku.

|ffffound

turpat aiz mosejas mazliet talak pa ielu uz leju ir maza un miliga katolu baznicina, kuru atklaju sopavasar. es tur eju padomat. nu, luk, nezin kadu apsverumu del novakusi svecu stativu, kurs staveja pie gipsa jaunavas marijas. nevaru vien sagaidit, kad uzliks atpakal. man patik sveces. smuki un var redzet, cik ilgi jau tur kuko. pulkstena vieta, ta teikt. marijai gan jau, vienalga, bet man pietrukst.

cik jauki! profesors uzdāvināja savu jauno grāmatu ^^

galvai kreisā puslode sāp, mugurai viduklis - cik man šodien gadu, dakter?

par laukiem
Nez, kur šobrīd ir smukie magoņu lauki rodami?

visu dienu nespēju pārstāt domāt, cik ļoti gribas būt laivā ar airi rokā un doties, kur upe/upīte rāda, un miers.

PUSS'N'BOATS

muzon gruzon
nu ko, a kas vispār iet uz to converge, a?

Kutkāds stulbs satraukums un nemiers. Gan jau arī kreņķis par to sodu, kaut ko tur vairs kreņķēties, turklāt es jau liekot zināju ka ir riskanti, bet citur nebija kur (otra vieta bija priekšā vārtiem, kuri gan netiek lietoti un nav atverami (ieauguši)). Un stāvēju tur aptuveni stundu un desmit minūtes, ja ne mazāk. Varbūt viņi vienkārši nebūtu skatījušies tos vārtus, tikai krustojumu pārbauda.. stulbi, stulbi, stulbi! Un mājās nekā īsti garšīga!

Varbūt kādam ir nevajadzīgas miegabrilles, vai arī tās kaut kur var nopirkt pa lēto?

liekas, ka jāuzliek kaut kas ausīm un smadzenēm tīkams, lai skan, un jāiekrīt gultā uz pāris stundiņām. pasauli iekarošu pēc tam.

Я переключил программу еще раз и увидел юное существо с крестом на груди и айпэдом в руке. Глядя в айпэд и встряхивая янтарными кудрями, существо читало стихи:

— Я твои озера лайкал,
Фолловил поля.
Ты и фича, ты и бага,
Родина моя!

Алхимическое дитя нового века было куда моложе меня, и одним этим отодвигало меня дальше в жизнь — словно в глубь длинного-предлинного ящика… Я отвернулся от телевизора. И вдруг заметил на стене три маленькие иконки — вроде тех, что вешают на приборную доску таксисты и бомбилы.

И тогда мне наконец стало страшно.

//V.P. B.A.

jaunais dresskods
ņemt uz izlaidumu mačeti.

stundu stāvu domādama, vai man tas maģistrs vispār vajadzīgs

putniņš.

''nav jēgas tagad runāt par kautkādu morāli kā ir pareizi dzīvot

jo ne tu

ne arī es

esam kautkādā adekvātā stāvoklī

kad sašņauksimies - parunāsim ;) ''

.piesieta mājai un skašu darbiem. pēc mežiem, pļavām un latgales, tas šķiet klaustrofobiski.

.gribu, lai kāds man uzdāvina vai vismaz aizved uz magoņu pļaviņu, ļauj iebrist un mirkli smukumā pastāvēt..

serpentīna kāpuri
Night life jau ir paspējis iespiesties visos manos domu maršrutos un pieturās, kā parazīts ir pamatīgi ieēdies man smadzenēs un brīvprātīgā piespiedu kārtā kļuvis par pavadošo motīvu visām manām gaitām. Amon Tobin izraisītā akustiskā infekcija. Viņš ir ļoti interesants. Reizēm gadās tie skaņdarbi, kuros jau no pirmajām skaņām ir skaidrs, ka būs, kad katra ķermeņa šūna jūt: „JĀ..”. Bet viņam nav tādu skaņdarbu. Viņam ir tādi, uz kuriem mana sākotnējā reakcija ir diezgan šaubīga un noraidoša, bet tad seko spēcīgs pagrieziena moments, kas visu apmet otrādi. Tas man patīk vislabāk, jo, kad izjūta ir bijusi vēsa un atturīga, tad pēkšņi tas patīkamais skaņu vilnis ir daudz spēcīgāks savā intensitātē, nekā tad, ja viss būtu bijis patīkams jau no sākta gala, tieši kontrastā slēpjas burvība.


Slowly ir kaut kas apburošs. Tur viņam jūtūbā ir pievienots arī lielisks video , bet abus nevar apvienot, jo nevar reizē vērot un klausīties, tad uzmanība tiek sadalīta un nevar pievērsties pilnvērtīgi kaut kam vienam. Akustiskās konstrukcijas ceļas tumsā. Kā reiz vēstīja Massive Attack - my ears know that my eyes are closed. Negribas īpaši izcelt kādas detaļas, jo jāuztver jau ir viss kopumā, tomēr.. īpaši spēcīgi ir tie mirkļi, kad galvenā tēma it kā nobrūk un nāk vietā kas cits, un jau šķiet, ka viss cauri, bet nē, viņa pēkšņi atkal uznirst virspusē, atgriežas ar milzu triumfu, lai pārņemtu ar savu visaptverošo plūsmu, neuzvaramo straumi, tajā skan kaut kas majestātisks un varens, mūžīgā uguns, nezūdošais pulss.

neliels ieskats, kā pareizi jāraksta tiešpasti. ievads.
"Gluži tāpat kā dabā viss dalās pa divi, tā arī mūsu baterijām ir divi poli"- ir lielisks, teju ģeniāls pirmais teikums, ja gadījumā jūs tirgojat akumulatorus, elektroknaibles un citus elektronanomehāniskos instrumentus un laikmeta garam atbilstoši vēlaties e- iziet e-publikā un spert pirmos, kautros soļus valdzinošajā (e)mārketinga pasaulē.


Vispār, vavells, nabūs laika, bet vajadzētu sarīkot vasaras nometni "Kā Pareizi Darīt" ar tiešpastu rakstīšanas darbnīcu pie manaslēcas un dabasdobes vēstuļu autoriem, es brīnos un vēlos zināt, kur tieši un caur ko cilvēki uzņem tik daudz radošuma regulārai izšķiešanai priecēšanai un atminot šīs iedvesmas avotu, mēs radītu vismaz divus jaunus mūžīgos dzinējus veco vietā.

un tad es dikti, dikti sagribēju biezpienmaizīti. nu, plātsmaizes gabaliņu.
aizskrienu uz tuvējo kafūzi:
- es gribētu to biezpienmaizīti, lūdzu. līdzi.
bufetniece paskatās uz mani, un klusi nočukst, veroties kaut kur savā dekoltē:
- nē.
mēs saskatāmies. es saku:
- negribētu?
viņa nogroza galvu.
- nu, labi, negribētu...

Mazvērtības kompleksi? Nevērtības kompleksi!

нытик

Shodien nav mana diena.. 30 ls sods par staveshanu par tuvu krustojumam, neguljosh beerns un eest gribas sazin ko, nezin ko. Un miegs ari naak.

starp citu, man brauciens ar sab transportu no darba uz mājām ir absolūts antropoloģisks piedzīvojums
skaties uz cilvēkiem pieturās un uz ielas (virziens glamūrīga civilizācija - sociālistisks rajōns)

sākumā uzvalki, kaklasaites
smaidīga ģimene ar bērniem, meitenītei rokā baloniņš
sarunas pa telefonu 'un par cik tu viņu gribi pārdot?'
mirdz automašīnu elektriskie sāni
pāris pieturas tālāk gaišais optimisms nedaudz gaist
lūk, jau jaunietis ar tetovētu roku
ģimene: 'kur tu dīdies, tu nevari vienreiz pastāvēt mierīgi?'
piebāzts rimi maiss sitas pret kājām
pirmais pieturā uz asfalta noliktais vanags
sarunas telefonā 'tak bļaģ pozvoņi jemu, jobanij nasos!'
stiklains skatiens un tikai viena pleijera austiņa
divi vīri cenšas noturēt trešo
maigs akords no bardu kafē
zem koka atrubījies pilsonis
sirēnas un pīpējošs ātrās palīdzības šoferis
mama, im home

Daugavas zudušie krasti
Njā. Tieši Oliņkaln-salā , tās dažas reizes kad bērnībā braucām copēt, esmu izvilcis visiespaidīgākās zivis.
Vēl atmiņa, ka tur bij diezgan daudz čūsku.

ha, izrādās, arī budistu mūki nav imūni pret luksusu. rekur daži pieķerti niekojoties ar luī vutōnu un ko tik vēl ne. by all means - we're all going to die anyway. un kā gan viņi varēs sludināt, ka tas viss nav vajadzīgs, ja nebūs to izmēģinājuši?

vakardien noskatījos divas filmas
Drama

Will Hunting, a janitor at MIT, has a gift for mathematics but needs help from a psychologist to find direction in his life.
(šī likās tāda panaiva, dodu 6.5/10 acis, lj user=ingmars, piemēram, drošvien nepatiktu)

Animation | Comedy | Drama

with the help of government-issued pamphlets, an elderly British couple build a shelter and prepare for an impending nuclear attack..
(šī mazliet ar melno humoru, dodu 7/10 acis, lj user=nulle nepatiktu, nav garīguma)

stereotipu varā

Re, kāds budisms
...sieviete ir sieviete tikai ar lapsenes vidukli un gulbja kaklu, esot norādījis konferences "Sieviete Biznesā" īpašais eksperts-konsultants kaklu un vidukļu jautājumos Gintis Bude (L.Curiha, politika.lv). Izskatās, ka lapseņu dzeloņu treneri nav uzaicināti, nu kā tad tā.

Tad nu tā. S tomēr lido. Ne tikai uz BRA, bet arī USA. Projām būs aptuveni 2 ned. Paredzēts bija izlidot šodien, bet viss pabīdās uz priekšu.

Aktuālais jautājums -ko man pieprasīt suvenīros. iPads & co galīgi nav mani sapņu verķīši. Drīzāk ko mazu un simbolisku, bet arī praktisku.

Atzīstos, ka drusku zarniņa raustās, vai 2 ned nesajukšu prātā. Turklāt pēc tam uzreiz braucu uz LV. Pusi vasaras neredzēsimies. Nejūtos nemaz vairs tik varoša vārna...

par darba specifiku runājot, jeb profesionālā kretīnisma izkopšana
Reiz man bija Canon Powershot G7. Nēnu pavisam reiz man bija arī Smena 8M un pēcāk kaut kāds brutāls filmiņziepītis. Bet pēdējo gadu pirmais aparāts bija tieši G7. Kāpēc tieši šis? Nu man vnk ieteica pamēģināt. jo pašam bija praktiski vienalga. Vienkārši biju izdomājis, ka man vajag fotoaparātu. Jo visiem ir, bet man nav.( ... tālāk ... )

Es vienkaarsi nenoveerteeju kas bija, bet nu ko, laiks labot savas kljuudas, peedeejais gads, gandriiz viss kaa murgs, man pat negribas atcereeties, slikti paliek, nezinu, kas notika, bet no riita pieceelos, un sapratu ko man vajag. Un tas nav tas kas bija peedeejajaa gadaa, man nevajag to njirgaashanos par mani, pasmieties protams ir forshi, bet ja par tevi to dara visu laiku....

.
Pieteicos uztaisīt plakātu un ielūgumus pasniedzējiem uz izlaidumu. (Tad vismaz toč varēšu neiet pašā izlaidumā teikt runu.) Tagad sēžu un prātoju, ko tādu interesantu sadomāt.

Skatos, ka realitātes šovos modē nūdisti — Discovery piedāvā veselus divus: Naked Castaway un Naked and Afraid. Nez, ko vēl iz realitātes varētu pa pliko pārtaisīt, kūku cepšanas šovus?

citi arī tā dara
Pirms pāris dienām skatījos BBC sižetu par nemieriem Turcijā. Uzmanību piesaistīja viens fragments no atbalsta mītiņa valdībai un tās realizētajai politikai, kurā uzstājās premjerministrs Erdogans. Diemžēl, nevaru atrast to video ar tulkojumu, bet viņa teiktais bija apmēram šāds: "nemiera cēlājus mēs izklīdināsim un to pārņemtās vietas tiks atdotas Turcijas tautai. Jā, mēs pielietojam asaru gāzi, gumijas lodes un ūdenslielgabalus, tāpat kā to dara citās valstīs. Zināms, ka Krievijā tā dara, Ķīnā tā dara, arī Rietumos tā dara. Bet dažās valstīs pat pielieto kaujas ieročus ar īstām lodēm."

Turcija jau ilgu laiku atrodas komplicētā procesā, kas virzīts uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Lai to izdarītu, tai ir jāizpilda noteikti kritēriji vadoties pēc t.s. acquis communautaire. Paskatoties uz Turcijas progresu ir redzams, ka uzlabojumi ir nepieciešami arī tādās sfērās, kā tiesu vara un pamattiesības (nr.23) un taisnīgums, brīvība, drošība (nr.24). Mums varētu šķist, ka Turcijas retorikai vajadzētu būt demokrātijas un pilsonisko brīvību avangardā. Bet tas, ko Turcijas premjerministrs paziņoja no skatuves nav pārāk atbilstoši tam, uz ko viņa valstij ir jātiecas. Protams, ir runa par politiskiem ideāliem, ko reālpolitika neizbēgami pielāgo varas sadales procesā, tomēr ceļā uz EU Turcijai ad interim vajadzētu likt uzsvarus uz pirmo, nevis otro.

Ref
Šveicē referendumi notiek vairākas reizes gadā, cik lasīts, tad iepriekš zināmos datumos.
Mok pakāpeniski arī Latvijā varētu līdzīgu lietu ieviest, tjipa, visi zina, ka maija pēdējā sestdienā būs referendums, un tad notiek tikai cīkstēšanās, cik un kuri jautājumi tajā būs iekļauti?

jūs ēdat desu / cīsiņus?

pasta primavera bambino!