Latest Posts

Ko ielikt ceha vietā pie linkiem?

.
gribēju ielikt tikai Забери Меня, bet в этой комнате цветных пелерин tikpat skaista. nedaudz atgādina zemfiru, bet trauslāka. 

es mēģinu pabeigt teikumu, simons mēģina ekrānā iebāzt monētu

priecīgo un apsviedīgo nabaklabs

( kā šo var izskaidrot? )

es tikai rakstu un rakstu, bet naudas kā nav, tā nav. tūlīt atbrauks Pirkumiņa kurjers, kuram atdošu Ingmāra astāto (taksim paredzēto) dvacāru un vēl piemetīšu druksu klāt no Eižena krājkasītes. a ko mēs ēdīsim? ne jau nu "pirkumiņu".

Šodien paiet gads, kopš strādāju ministrijā. Un sakritības labad tieši šodien man pirmoreiz piedraudēja, ka atlaidīs. 

pilnai laimei atkal sāp tā pati jau pirms divām ndēļām pārbaudītā un veselā vieta un ātrākais maksas pieraksts pie manas dakteres ir astotajā jūnijā. skaidrs jau, ka tad nesāpēs un atkal nebūs nekādas jēgas

un man neizgulēšanās, bads un sāpes briesmīgi bojā raksturu

sākam fiksēt
Mēness lauvā tiek piefksēts. Sajūtas tieši tādas, kāpšu uz skatuves kaut tekstu ne sūda nezinu.
Es teiktu fierce. Ok not that much, just fearless. Sort of.

Inj un hujanj
Internets ir kā radīts fagottiem un tāpēc viņu šeit ir tik daudz.
Šis vienmēr uzmundrina https://www.youtube.com/watch?v=i9a7uIHmwYU

jauns interneta žurnāls Asorti

Tā, ko mēs zinām par papagaiļiem rozellām? On že Goga on že Žora on že Genadij Vasiļjevič. Sūds ar tahtu un ledusskapi, kā pirmo man vajag to izplūkāto šķelmi no depo!

darbs
es zinu, zinu ka viss uz labu, bet kontrolfrīks manī brēc kā signalizācijas taure...

UPD. ...un tagadiņ vēl visam piedevām ieslēdzās panika... jo viss notiek pats no sevis... un manā līdzšinējā pieredzē tā nemēdz būt...

par ceļošanu laikā
Ja būtu iespējama ceļošana laikā, tad, piemēram, Bēthovena devītās pirmatskaņojumā, Golgātā vai 1865. gada Lielajā piektdienā Teilora lugas izrādē būtu tikai ceļotāji laikā...
Kaut gan kā lai mēs zinām, ka tā nebija?
Laikam jāapsēžas un jāuzraksta rokasgrāmata par to, kā atmaskot ceļotājus laikā.
No otras puses - es nekad neesmu redzējis ceļotājus laikā, bet tas laikam tāpēc, ka es nekad neesmu bijis klāt nevienā nozīmīgā notikumā.

riktīgi forša bilde pie raksta

http://jauns.lv/raksts/zinas/242994-rigas-centra-posas-pirmais-veganu-festivals

Viens ceļojums ir beigts, kad jau nākamais tiek steigts!

Bet es vienkārši nevaru atturēties no lidojumiem, kas maksā 58 EUR turpu-šurpu.

Tas man reāli patīk dzīvojot Nīderlandē - daudz lētu lidojumu un visi iecienītākie galamērķi - stundas-divu attālumā.

~"
Kaķītis: Kurl ēksi?
Zaķītis: Fak jū! Un tu tā lēnītēm?
Kaķītis: Fak jū! Un fak kāpostos arī..
Puisītis: *pakaļ kaķītim*
Kāpostiņš: *čaukstēja*

Fak, kas par [..]
"

Vai jums ir īpašiem cilvēkiem īpaši zvanu signāli?

Es nupat uzliku brāļa zvanam Edgara Liepiņa "Ja es būtu varens vīrs".
Bet kā lai padara šādas no interneta nokačātas dziesmas telefonversijā normāli dzirdamas cilvēkam, kas no visa tālruņa aparāta "bāzes klāsta" normāli (t.i., no otras istabas) dzird labi ja divas signālu melodijas?
Iepriekšējam telefona aparātam man dzirdamības ziņā vislabākais signāls bija bullīša māviens, ierakstīts draudzenes kūtī. Visstilīgāk sanāca, kad man kāds piezvanīja pēc izrādes "Melnais piens" vēl turpat JRT zālē.

Dzirdamība/nedzirdamība vispār ir tāda specifiska lieta. Jūs taču zināt, ka ir viena frekvence, kuru dzird tikai jaunieši? Es "jauniešiem domāto" zvana signālu dzirdu, bet mana padsmit gadus vecākā draudzene nē. Kaut gan pēc visiem citiem rādītājiem dzirde viņai ir labāka nekā man.

Man šķiet, ka dienām ir kāda secība, kas kaut kādā veidā ietekmē izjūtas un garastāvokli. Jo šorīt tika noņemts tas, kas bija vakar un tas ir tā, ka tev pleci atbrīvotos no smaguma un tu pats kļūtu vieglāks. Iespējams, ka tāpēc, ka šis datums, jo visur pārsvarā ir svētki un cilvēku kopums ir priecīgs. Viena no dienām, kad var teikt, kur tas viss palika, kad tu raizējies, bet tas jau ir reizēm nāk un tad tas izplēn. Tumši zaļā krāsa apģērbā man patīk, lai gan reizēm no tās baidos un baidos par apģērbu runāt, kā par objektu. Bet varbūt tā tam ir jābūt, ka tā ir jārunā.

neesmu īsti droša vai pie tā notāra zem ģērboņiem nesaslimu ar kautkādu vecuma ekstravanci, jo vēl šobaltdien tāda visa izkaisīta un nevar nokontorlēt savas nešļavas un ekstremitātes, katrā dienestā, kur vakar bijām, aizmirsu somu vai mapi vai telefonu, labi, ka otras puses mākleriene tecēja man tā mātišķi pakaļ, iespraužot rokā izkaisīto. Vispār jau, salīdzinoši ar visu citu, vakar viss gāja pa sviestu, laikam tamdēļ, ka saguruse pēc absolūti lieliskām ābeļziedu brīvdienām, kurās paņēmām no dzīves visu, ko tā spēj dot, biju nolēmusi nekad vairs dzīvē nesacerēties. Un vēl brīdī, kad braucu uz centru, nebij īsti skaidrs, ir tas aizliegums no zemesgrāmatas laukā vai nav, mums tur, dažiem, blati pie vadības, tāpēc visu var redzēt, kur appisiens, kur nav, izrādījās, ka nav, kādos pusē desmitos un ta kā ar ātrajiem uz vecas meitas dzemdībām, īu īū īu, vienīgā, saprotams, aizķeršanās sanāca ar starpbanku ekspress pārskaitījumiem, naudu noņemam, bet ekspresis tāds, ka apdirsties bankas džeza mūzikas ritmos četru stundu garumā, tāka tēte arī sabesījās tikai vienreiz, kas ir ļoti maz uz visa dienas fona, bet arī tā, ka pavicināja rokas pret debesīm un izskrēja pīpēt, untas ziniet, ir štrunts pret to, ko tur var dažreiz citreiz sagaidīt. Unlūk, brīdis, kad manā kontā bij tauzendiem baksu bij tik īss, ka nepaspēju pat iejūsmot un hujak, mēs esam zemesgrāmatā, kur zilganas nokrāsas sieviete spiež kautko tur un spītīgi nesmaida nemūžam, un tēte viņai saka, es neesmu viņas mīļākais, tas tak ir mans bērns. un tad jau es velkos mājup, mapīte un somiņa un tik grūti viņas nosargāt, jo nekā nevar pēkšņi saprast, cik man kas, tāpēc drošāk ir iet kājām un pa ceļam pasēdēt pa nejaušiem soliņiem, nešļaviņas pie krūts piežmiegušai

putni
Šī rīta izklaides sadaļā izrāde "Pļava, pankūka un strazdu bars". Vietējā vārna atlidoja ievērtēja jezgu, izsvēra potenciālos ieguvumus - zaudējumus... un nolēma neiesaistīties. Vienīgi zvirbuļpuikas riskējot dabūt cirtienu ar knābi torpedē ēdmaņu.

Tas ir tik komiski kā pirmajās dienās visi saka, ka viss ir priekšā, lieliski apzinoties, ka viss ir dziļi un konkrēti pakaļā.

DELFI. Jāatzīmē, ka Igors parasti sabiedrībā iziet kopā ar savu dvīni Grišku. Krievu izcelsmes brāļi, kuri agrāk nodarbojās ar teorētisko fiziku un matemātiku, ir franču slavenības – aizgājušā gadsimta septiņdesmitajos gados abi kļuva atpazīstami, pateicoties TV šovam par zinātni. Tiesa, zinātnieku aprindās brāļiem nav izdevies iemantot cieņu. Akadēmiskajā vidē pirms daudziem gadiem izcēlās neglīts skandāls, kad atklājās, ka Igora un Griškas publikācijas, pētījumi un citi radošie darbi ir balstīti uz izdomātiem faktiem. Savukārt pēdējos gados dvīņi regulāri nokļūst ārzemju ziņu virsrakstos sava baisā izskata dēļ.

Nu ko, pēdējais cēliens puikām. Rīt pēdējā diena un tad ļoti iespējams jauna skola un jauna dzīve, cerams, ka labāka.

Iznācu no skapja savā formā.

membā dat?
Diez, kā būtu, ja visi mūzikas ieraksti dzēstos pēc, teiksim, 7 gadiem? "Orveliski" jau it kā, bet, kamōn, cik var raut pagātnes atvaros ar mūziku ne vien no pēdējām dekādēm, bet pat no laika, kad vēl nebiju izaudzējis ausis?
Ja nu kāda dziesma ir reāli sakarīga – droši, blieziet augšā "kaverus" kā tautasdziesmām un vēdām! Pado tālāk! Uzdzied no jauna! Citādi it kā jādzīvo tagad, bet saundtreks no sen pārrediģētas saulainās nepieejamības. Un nebija ne tuvu tik kruta, kā grib likties.

P. S.
Vai, pārrakstot mūziku, 2+2 var kļūt par 5?
Bet konteksts taču tik un tā nerimtīgi tiek pārrakstīts.
Varbūt tieši jēgu maiņa tā izceļ konservēto atmiņu aromātu.

Pa dienu mamma piezvanīja pajautāt, kā man klājas. Es ilgi sēdēju klusēdams, prātā mērķtiecīgi pūloties formulēt atbildi, kas būtu kaut cik atbilstoša realitātei.
Tad es atbildēju.
"Labi..." Pauze. "Man ir grūti domāt šādās kategorijās."

Dažreiz pazūd vārdi. Ilgi skatos uz sarunasbiedriem. Dažreiz tā ir tikai atbilde uz konkrētu, ārēji vienkāršu jautājumu, kas tiek sagadīta - kā šodien ar mammu. Bet man nav ko teikt. Ir apziņa, ka šis no malas varbūt izskatās neierasti, iespējams, tiek izdarīti secinājumi par manām prāta spējām vai sociālajām prasmēm. Tikmēr es peldu savā zirnekļa miegā un sapņoju par to, ko es atbildētu, ja zinātu atbildi, un sapnī ir aizmidzis zirneklis, kuram jāpamostas, lai pateiktu, ko tas atbildētu, ja zinātu atbildi.

Man nav mammas, nav draugu, nav tēva, bērnu, māsu un brāļu. Nav garāmgājēju, nav bijušo, tagadējo vai nākotnes mīļoto cilvēku, nav skolu un darba vietu.

Mans ķermenis uzturas telpā pilsētas centrā kā alā kaut kur klinšu ielokā prom no civilizācijas. Mans prāts uzbūvē ilūziju par šīm ielām aiz loga, kur agresīvā intonācijā krievi dzied Coja dziesmas. Patiesībā tās ir tikai putnu dziesmas kalnos rītausmā, kas man tikai attāli atgādina par dzīvi pilsētā ar draugiem, ģimeni un garāmgājējiem.

Negribu tuvāk.

"Virpas pakaļējais balsts", mana mīļākā darbmašīnas detaļa.

Gribu mehānisko klaviatūru. Ar Cherry MX Red. Šitie wannabe geimeru taustiņi kaut kā nezkāpēc sāk kaitināt.

sprediķis
zaimot ir veselīgi. nesaprotu, kāpēc to būtu jāaizliedz ar likumu. atsevišķās baznīcās var būt savi iekšējie noteikumi pašu biedriem savstarpējās darīšanās - taču citiem tos nav obligāti jāievēro. un katra reliģija kaut kādā mērā ir citu reliģiju zaimošana.

Ar kaučkādu Dieva dotu sponsoru palīdzību tak laikam Jaunkundze tikusi pie ūdens pudelītes, kura satur anti-aging ūdeni ar pH vērtību 9,6 (Dr. Memorīvoters nervozi pīpo ap stūri).
Vai tas nav drusku par daudz ūdenim, ko taisās dzert? Gribēju jautāt zinātājiem, vai kaut kas mainījies šajā ziņā kopš maniem skolas gadiem.
Produkta organileptiskās īpašības labi raksturoja Jaunkundzes biedrs, sacīdams, ka tas garšo kā ūdens ar putekļiem. Domāju apliet ar to puķes, taču Līze bīstas, ka puķēm tas var kaitēt.
Lūk viņš - ūdentiņš!
https://m.facebook.com/AmritaMineralizedWater/

Bumba
Vingrošanas bumba ir viena varena štelle! Var veikt daudzus labus kompleksos vingrojumus daudzām muskuļu grupām un ātri vien nodzīties līdz kāju trīcei. To man patīk darīt, iztērējot visu atlikušo spēku pēc visiem parastajiem vingrojumiem. Turklāt kaut kā jautri un interesanti, un jādomā līdzi, kā noturēties un nenožauties :D Man nu ļoti patīk. Paldies vīram par ļoti veiksmīgu dāvanu.

Vienreiz dvīņu liesma iegāja vannas istabā un man kāds iekomentēja, ka "auras, čakras un dvīņu liesmas neeksistē". Bet viņa taču eksistē, vnk iegāja vannas istabā.

106
skatoties, kā kaķe katru dienu vairākkārt cenšas izspraukties caur veco, dubulto koka logu labirintu, lai tiktu pie svaiga gaisa, es domāju par sīsifu. es ceru, ka viņa ir laimīga. es ceru, ka arī es esmu laimīgs spraucoties caur eksāmenu labirintu.

Ne mēnesi bez pasākuma kopā ar Valsts prezidentu.
Šodien skatījāmies Muižu kaņepēs.

vakarā piedalījos žūrijā un tagad rakstu verdiktu. Ingmārs pa nakts tumsiņu dosies uz Maltu.

flickering
-

Laiks ir ienaidnieks

Šodien biju uz flamenko otro flamenko nodarbību. Vismaz kāda nebūt izkustēšanās. Jūtos gan tā, it kā man būtu divas kriesās kājas un divas kreisās rokas.

vai nu tu esi gaishajaa vai tumshajaa pusee. tevi nevar no tumshaas puses izvilkt neviens. tu vari tikai pats no taas iznaakt. tumhsaa puse neizzuud, taa ir un paliek, un tur daudziem ir balliite, bet no taas var briivi un jebkuraa briidii iznaakt. pa vienam soliitim. nevis teleporteeties un perfekti buut ideaali gaishajaa pusee. bet pa mazam, skaudram soliitim no taas iznaakt.

tieshi saprast to, ka nekas taads pasaulee nevar notikt, kas mani paceltu duujas spaarniem, izceltu no tumshaa un maigi noguldiitu gaishajaa, kur es ideaali laiskotos liidz dziives beigaam. nee. es varu tikai iet pa maziem soljiem aaraa. man pashai ir jaapastiepj roka, ja es gribu, lai kaads pavelk mani, lai kaads paliidz. un nenoniecinaat pat vismazaako soli, kas sperts pretii gaishajam. kad tu esi speeris simts un tuukstosh un miljons solju pretii gaishajam, bet veelaizvien sevi atrodi tumshajaa, visa censhanaas shkjiet absurda, banaala, bezceriiga. agresija. vai gaishais bija tikai iluuzija? kur es atrodos - gaishajaa vai tumshajaa? vai tumshajaa ir gaishaa salinjas? vai es esmu superpoziicijaa starp gaisho un tumsho? ai, es nezinu, es nezinu.. nemaakuliiga, volatile, almost infantile, raging, despondent, bitter, plosaas un vaimanaa, un metaas pret lietu, metaas no kalna, metaas dziljaa, tumshaa akacii, sit pa debesiim, reec un gaudo, veljaas, mutuljo, gaazhas.

uz mazu mirkli gaisha debesu duujinja nolaizhas un silti, spozhi noglaasta pieri, un tevii iemaajo paarpasauliiga padeviiba, tu esi gatavs atdot visu ar visatveertaakajaam rokaam. pasaule apstaaja sun izzuud, miilestiiba un patiesiiba paarnjem visu kristaaldzidri.

un atkal, tu samirkshkjini acis un attopies tumshaa, veertas acii, ne minjas no gaismas, pasaule ir raupja un vulgaara un tevi stampaa un miica.

kas man traucee atsaciities no shaubaam reizi paart visaam reizeem. kas traucee uzvareet garam.

(tēlotā atvieglojumā) Nu re, vairs tikai knapi 30, nupat var arī ārā iziet.

Esmu tik veca un nelaimīga - divas stundas guļu blenžot logā un tumšs aizvien nepaliek.

disordah
Cik ērti, ka tagad visam var atrast skaidrojumu, pie tam, tieši to skaidrojumu, ko esi izvēlējies.
Agrāk cilvēki bija vienkārši ļauni, neizdibināmi, stulbi, bezsirži... tagad viņiem ir disorder. Narcisi, psihopāti, sociopāti, aspergera sindromi - ko vien vēlies savai mammai, partnerim vai kaimiņam. Kad kādas attiecības sāp kādam no iesaistītajiem, viņš metas kratīt sirdi youtūbā, vēl ļaunāk, dot padomus citiem, kas, "tāpat kā es!" cieš no narcisa vai psihopāta. Agrāk atlika vien pakasīt pakausi par kāda alhoholiķa, gļēvuļa, liekuļa vai maukura izdarībām, bet tas tak izklausās pēc uzbrukuma, apsaukāšanās, un mums tak mācīts, ka tas nav smuki. Narcissistic disorder - lūk, tā gan ir izpēte, tās ir zināšanas no sāpinātu cilvēku saģenerētas informatīvās telpas ar visu ko vien vēlies brūču rotāšanai - blogi, video, motivējoši citāti!
Sāpināti cilvēki bieži ir neracionāli un radoši. Tie, kam ir tā laime kaut ko just šajā pasaulē, viņi raksta miglā asarojošus dzejoļus kā čaki, viņi dzied līdz balss aizlūzumam kā morisettes. Un tagad viņi var arī apsēsties webkameras priekšā un dot savas nokasītās kreveles kā padomus visai pasaulei.

Restarts
Nogriezu pavisam īsus matus. Gandrīz 10 gadus tik īsi nebija bijuši. Dīvaini tagad. It kā vieglāka galva. Esmu atkal pašpuika kā divdesmit gados. Nu i labi, tāpat es esmu nesmuka, vismaz tagad vieglāk vasarā ar īsiem matiem.

Es sev nepatīku. Vizuāli un vispār. Agrāk, šķiet, biju jauks cilvēks, tagad kaut kāda nervoza bāba, kam viss besī. Vismaz bērns man ir brīnišķīgs, laikam viss tēvā. Kaut gan nē, kad psiho, tad redzu sevi :D

Can`t beat the beat
Paldies "Tvinpīkai". Biju piemirsusi par nenormāli seksīgo Chrysta Bell.

Tetovēšanas salona meistars saka, ka tā neesot laba ideja tetovēt sava bijušā drauga vārdu uz rokas, sevišķi, ja esmu turu rokā sesto alus pudeli šajā pēcpusdienā. Bet tas ir tāds sviests. Man liekas, ka bijušo vārdus tetovēt ir tik daudz sakarīgāk kā esošo. Kad viss ir sācies, cilvēks nezina, vai viņš to atcerēsies. Kad viss ir beidzies - viņš zina, ka nekad neaizmirsīs.

Bieži domāju, ka tas būtu tik tik labi, ja cilvēkam būtu iespēja kaut kur divas reizes dzīvē izdarīt pašnāvību un atgriezties atpakaļ tajā pašā punktā. Protams, ka vairums gadījumu pirmā iespēja tiktu nolažota pie kāda matemātikas eksāmena, strīda ar vecākiem, vai pie vidusskolas simpātijas atraidījuma. Bet goda vārds, ja man būtu iespēja atgriezties un nesāpināt savus tuviniekus, kuriem nez kāpēc rūp (patiesībā jau tas ir diezgan egoistiski gribēt lai kāds dzīvo/mirst pēc taviem uzskatiem),tātad,ja man būtu šī iespēja, es rīt brīdī pirms saullēkta ielaistu sev lodi smadzenēs. Vienkārši 'kāpēc gan nē' iemeslu vadīta.

Vismaz ballītes datums man ir
https://youtu.be/FeoiHg5he-Q?list=PLpb5iCUgxtVjGhteNLgumwfGN40p3aZfZ

un gruzons arī!

Marija, piemēram, ir tikko beigusi savas studijas Jeilā un dosies atpakaļ mājās - atceros, ka toreiz, kad pēdējo reizi tikāmies novembrī, viņa man teica diezgan pārliecinoši, ka, ja Tramps uzvarēs, viņa nevar iedomāties, ka varētu palikt pēc studijām ASV, pat visliberālakajos štatos nē. neesmu ar viņu par šo tā nopietni runājusi, kopš Tramps tiešām ir uzvarējis, bet nu viņa brauks mājās, varbūt arī uz palikšanu. un tikko, kad sarunā iemetu jautājumu par to, kādi ir viņas vasaras plāni, pēkšņi pieleca, ka nudien, tas jau ir tepat blakus. vasara, tas ir. lai cik arī banāli tas neizklausītos.

un priekšā tiešām ir milzu darbu blāķis, jo acīmredzot manā(s) profesijā(s) vasaras brīvdienas nepienākas, bet, piemēram, šovakar ir tik skaista gaisma tieši logos, ir tāds miers un nepavisam nav bēdīgi par to, cik gara ir to do liste. jo ir kaut kāds trausls, bet vienlaikus pamatīgs miers un sajūta, ka kaut kādos mistiskos veidos es esmu pareizajā vietā, laikā un telpā.

kaut kā tā. drusku pārpasaulīga sajūta šodien, bet tiešām labā nozīmē.

105
visiem vienmēr stāstu, ka man iet labi. tā jau arī ir. tikai mani atkal ir panācis nogurums. vienmēr meklēju tam ārējus cēloņus - sesija, vai istabu aizēno koki un nav saules. daudz darba, vientuļi, vai kas cits. bet varbūt, ka es vienkārši negribu atzīt, ka nogurums dzīvo manī un, ja to nepieskata, sāk izplesties. nu, līdzīgi kā kiviča aforismā "cilvēki vienkārši piedzimst vai nu priecīgi, vai bēdīgi". mums tagad uz virtuves palodzes ir arī jehoviešu bukletiņš/ceļvedis laimīgai ģimenes dzīvei. aizšķīru kiviča grāmatu līdz beigām: laikam kādā nenosakāmi senā brīdī esam bijuši tik piedzērušies/edgy/bez papīra, ka esam tur pierakstījuši delisnack pasūtījumu. kopā septiņas porcijas. rīt semiotikas eksāmens, uz galda dziest kafija un negulēta nakts. vakar taisīju suši.

Ja Tavā dzīvē vairs nav cerības, kā lai dzīvo tālāk?
Viss ir sabrucis, viss ir izjucis.. Un nekā vairs nav. Neviena nav.
Esmu atkal tik tuvu tam solim, gribas, lai pa nakti vienkārši apstājas sirds. Vai saķeru kādu neārstējamu slimību. Tik ļoti man negribas vairs dzīvot. Man vairs nav spēka.. Man vairs nav ticības, ka kādu dienu viss varētu nokārtoties, un es tiešām visos svarīgajos aspektos būtu laimīgs cilvēks. Man vairs nav cerības.
Es esmu tā sliktā, lai gan atveru sevi un iedodu tik daudz, un varētu iedot vairākkārt vairāk. Tikai man nekad nebūs tādas iespējas. Tas vienmēr paliks zem What If lauciņa.
Es sapratu, ka pirms tam es biju laimīgāks cilvēks. Pirms viņš man pienāca klāt. Bet tagad es vairs nezinu, kā bez viņa dzīvot? Kā būt laimīgai, ja viņš nebūtu manā dzīvē. Es pieķeros par daudz, iemīlos par daudz, dodu sevi visu ar tik stipru ticību, ka tas noteikti atmaksāsies. Un tas atmaksājas, jā, bet ne galvenajā plaknē, un tur es saprotu, tas nekad nevarēs atmaksāties. Jautājums - vai es esmu ar to mierā?

Bet kāda gan tam nozīme? Tagad viss mainīsies, būs jauna kārtība, un man tikai neapdomīgi, lai gribētu pasargāt savu sirsniņu, bija jāpieļauj viena kļūda, kuru viņš man nevar piedot. Ja viņš būtu manās kurpēs, viņš nemaz te nebūtu. Un mana kļūda jau nav salīdzināma ar viņas kļūdu. Kā viņš varēja piedot to, bet nevar piedot man? Ja apstākļi būtu citi, es NEKAD tā nebūtu rīkojusies.

Sāp viss. Sirds, galva, vēderā svins, nevaru paelpot, trīc rokas un kājas. Lielākoties no bailēm, ka es viņu pazaudēšu. Jebkurš cits loģiski un saprātīgi domājošs cilvēks jau sen, pirms gadiem, būtu aizgājis prom. Vispār tā sajūta ir draņķīga, ja Tev sejā iemet kādu citu izvēli. Bet es palieku. Kāpēc es palieku? Kāpēc es esmu tik ļoti pieķērusies vienam cilvēkam un stingri domāju, ka tieši viņš ir īstais? Viņš šobrīd man ir svešs. Kad viņš tā atklāti būtu izvēlējies mani? Jā, ir dažas reizes, bet pārsvarā jau ne.

Gribas iedurt dunci sirsniņā, lai beidzas tās sāpes un raudāšana. Un šī nav pirmā reize, es tikai nezinu, kā sev palīdzēt.

Pleiofi
League One - no one likes us, we don't care, nebūtu gan nekāda vaina arī Bredfordai

League Two - stilīgais (un otrs ilgmūžīgākais) treneris paliek tur pat un rupuči no jūrmalas tiek ārā no pagraba

Championship - terjeri pendelēs piesit haļavščikus (ok, vārtsargs jau arī ir komandā, bet nu tomēr viņiem bija jāpaliek pusfinālā) un Viasat puišeļi var gauži raudāt

it's just a story
es skatos uz plaakstera iepakojumu uz metro griidas, bet tas nav plaakstera iepakojums, taa ir magjiskaa ziime no kosmiskaa dieva

ja dievs runaa ar priekshmetiem iz pasaules, tad kaa var taadu valodu iemaaciities? nonjemt no priekshmetiem visus vaardus, padariit tos tiirus, padariit tos jaunus, nevis likt virsuu vaardus, bet just un klausiities. uzpuush veejinjsh un man kaut kas ir dzilji jaaizprot? noseezhas uz deguna pienenjpuuka un atver man acis uz devinjaam dimensijaam? cilveeks pasaka vaardu un mees esam saistiiti uz muuzhu, pirms muuzha un peec muuzha un turpmaak?

anyway, atsaaku skatiities Leftovers, tresho sezonu, un es tripoju. esmu pabeigusi tresho seeriju, un kopaa ar dazhu peedeejo nedeelju iespaidiem, seezhu istabaa un uz katru stuuriiti, graamatu, putekli, pukjiiti skatos ar majestaatisku izbriinu, tuulinj kaut kur atveersies portaals uz patiesiibu.. caurveejaa iechiikstas durvis, istabaa ielido musha, dievs ir tepat.

tētis sagaidīja ar egļu skuju-cīsiņu-kabaču salātiem. #mākslinieksgatavo <3

ROFL

Acis pelēkas no visiem tiem cilvēkiem, kas noliec galvu sveces priekšā un atver savu sirdi mākslīgajam krustam un caurmēra jubilāru nākšanai kompetencē.

Šodien tik ļoti ir pirmdiena.

Un jel, dodiet man gribasspēku, treileri ar hipijisku interjeru, mazliet vairāk naudas un vienu ceļa somu plecos. Un mēs projām. Mēs projām piepildīt sapni.

Ladylike
Tu uzvelc smuku kleitu un nodomā, lūk iemesls pacensties iet cēlā, mierīgā gaitā kā jau lēdijām pienākas. Arī karstais laiks nav lēdijām piemērots, jo lēdijas nesvīst. Tā nu ar šo visu padomā es uzsāku ceļu no biroja līdz stacijai. Pirmās piecas minūtes bija cēlas, pēdējās so so, jo es tomēr nespēju pretoties iegribai paspēt uz aizejošo vilcienu, nevis lēdijas cienīgi palaist to garām un gaidīt nākamo.

pagājušā nedēļa bija smaga, brīvdienas bija foršas, bet nogurdinošas. smags un emocionāli saspīlēts rīts, rītdienas palīgs noklājies un migrēna gan vēl nav atnākusi, bet plaukstas jau nosvīdušas, kuņģi drusku šķebina un aiz acīm sāk tā kā spiest. un man tikai tāds nieks kā rītdienai jāsameklē SOS aukle, jo es jau jūtu ka būs par daudz un pārdzimšu pūķumātē

z
vakardien bija karstākā nakts pēdējo ...nezin cik gadu laikā.

Kad viņa ir nogribējusies tad paliek par pašu netīrāko, pisleīgāko mazo kuci visā Rīgā.
visa mana cenšanās viņu atgūt jau atmaksājās kaut vai vienā šajā vakarā..un šonakt turpinājums.

Bet no sākuma pie Dignas uz sālstekilu. KHe khem! Es gribēju teikt uz sālsmaizi! Jā, uz to...

man ir jauna mīļākā dziesma- periphery "lune"
Ārprātīgi salda un smukiņa. Tieši tāda kāds man ir noskaņojums.. :)
https://www.youtube.com/watch?v=xtLCZ2_-Beg

http://www.bilesuserviss.lv/eng/tickets/seminari/visi/unicon-2017-49699/
Sūdīgi tikai, ka nauda beidzās. Moš darba sakarā tikšu na haļavu.

nodrinkings
man nāktu par labu alkoholu nedzeršana

šodien bija ārkārtīgi grūti

ir košanai jautrās puses, ir neglītās puses; bet šodien sajutu ka vsjo, veselības un saprāta vairs nav palicis tik daudz, lai tos vēl tādā veidā samazinātu

njā

viegli jau nebūs atmest, that's for sure

jau kopš sestdienas vakara alkstu pēc kausēta siera. uz picas. vai siermaizē.

Veselus 25 gadus atpakaļ, maija beigās braucām (grupas no Latvijas) kopā uz kaut kādu uņģika festu Lietuvā, neatceros, kas tur skanēja, jo pamatā sēdēju mūsu autobusā un lasīju Čehova stāstus ("Elfu" laikam nevarēja pieslēgt pultij, veltīgi maģis bija vests), atceros, ka Mārplam uzstājoties, biju pie gaismas pults, patika gaismot.

Izklaižu parku vērotāja piezīmes.
Beidzot sanāca apmeklēt slaveno "Vienkoču parku", nebiju tur bijis, esmu visnotaļ apmierināts, jauka vieta, kur pāris stundas rimti paklīst, rekomendēju.

Tāpat tikko izlasīju, ka tā kā daļēji atvēries vēl slavenākais dinozauru parks. Tiešām apsveicami, šitādu visādu staigājamo atrakciju trūkst, gan jau kaut kad pēc gadiem arī tur ieklīdīšu. Tiem, kuri tur ieklīdīs ātrāk, lūdzu pēc apmeklējuma pastāstīt, kā tieši izpaužas Cālis.lv stāstu taka, tam jābūt kam patiesi šausminoši drausmīgam, tā, ka apmeklētāju pamatīgi tirpina tirpuļi un drebina drebuļi.

#lol
Taisni kad Renčiks jau sev dzīvokļa atradis, es novēloti nolēmu izlikt uz pārdošanu savējo. Pirms metu ss-a hiēnām, varbūt te vēl kādam draudziņam ar pirktspēju vajaga dzīvesvietu? Nav liels, bet tomēr divām izolētām istabām, smuks, blakus Viesturdārzam :)

...un kur mēs palikam
Kā vāverēns dienu skrējienā... mīlu darbu...dienas pazūd. Tāds miers gārsās...murrr

Kāpēc sievietes, kas programmē ir goti?

TV šovs «Izkausies redzēts»

(un vēl es šodien grimstu dziļās pārdomās, kā vizuāli izskatās nevis atrotītas piedurknes, bet atrotītas rokas :))

Sviests
The 100 grupā pateicu, ka man viens no mīļākajiem tēliem seriālā ir Viks, un saņēmu diršanos, ka viņš taču esot izmests no seriāla par rasistiskiem komentāriem, kā man var patikt. Bet es taču teicu "Viks" nevis "Stīvs", kas viņu tēlo. Es taču izteicos par tēlu nevis aktieri.
Kas man būtu tagad jālasa par visiem rakstniekiem, mūziķiem, aktieriem utt, lai uzzinātu, kas viņi dzīvē ir par cilvēkiem, lai varētu teikt, ka man patīk viņu darbi, kas aktierim ir tēlojums?
Šis korektums ir aizgājis daudz par tālu. Man arvien vairāk gribas izkliegt rasistiskas anekdotes, jo viņas IR smieklīgas, un saukt nekatrās dzimtes cilvēkus viņu bioloģiskā dzimuma vietniekvārdā, jo man ir izbesījis, ka visa dzīve ir jāpavada, iedziļinoties katrā minoritātē, lai tikai kādu neaizvainotu.
Zin ko, ja esi minoritāte, tad tāds ir tavs liktenis cīnīties par sevi. Sorry, man nav jāiedziļinās vergu apspiešanas vēsturē vai sieviešu tiesībās Pakistānā, un vispār man nekur nav jāiedziļinās. Es gribu dzīvot, necenšos nevienu aizvainot, bet, ja man sanāca, nu tad vai nu norij krupi, vai konkrētajā brīdī izklaidro man ĪSOS vārdos, kāpēc tā nevajag teikt, vai arī sit man pa galvu, bet neiedomājies, ka "katram izglītotam cilvēkam jau nu vajadzētu zināt, ka...". Ne sūda nevajadzētu.
Minoritāšu un jūtīgu jautājumu ir miljoniem. Man nav jāzina tas viss. Es cenšos būt pieklājīga, bet arī man ir bijis jānorij daudz kas un jāpaklusē, jo man pašai tas ir ērtāk nekā bojāt nervus katru reizi cīnoties un uzvelkoties, un trakojot un jājot SEV pašai nervus.
Neviens tev, minoritāte, neko nav parādā.
Es klausos arī mizogīnitiskas dziesmas, white power mūziku, esmu apbrīnojusi pilnīgi nekorektas gleznas, jo viņas ir skaistas, un esmu pati stāstījusi anekdotes par lesbietēm, arī tad, kad man likās, ka esmu lesbiete.
Dažreiz tiešām gribas izšaut visas "special snowflake".

Nr.403
Vot tā ir jāsāk darba nedēļa! Vispirms pusrītu grimu putekļos, aprakstu kaudzēs un mērijumos. Atnākot no objekta sejas krāsa lieliski harmonizēja ar pelēko džemperīti. Pēcpusdienā viens no strādniekiem atstiepa man pusnovītušu ceriņu un klusējot aizgāja. Pilnai laimei kolēģe ejot ārā nolauza durvju rokturi (to pēdējās divas reizes veiksmīgi izdariju es). 

Par intuīciju - piefiksēšu tādu atgadījumu. Pirms dažām dienām nācu no gym uz dzīvokli. Vienā brīdī pēkšņi sāku skatīties apkārt - ne kāpēc likās, ka šajā apkārtnē kāds varētu būt. Pēc pāris minūtēm tiešām arī satiku kolēģi, kurš nāca no darba. Un izrādās, viņš esot man mājis, kad biju ielas pretējā pusē.

Zinu, ka apzināti šo faktu nepiefiksēju. Bet laikam smadzene to pamanīja tā pa pusei, un apziņas līmenī pēc radās secinājums "vajadzētu skatīties pēc paziņām". Tāds priming: līdz apziņai neaiziet, bet tālāk tomēr tiek izmantots lēmumu pieņemšanā. Aizdomājos, ka apziņa ir tikai aisberga redzamā daļa, bet lielākā daļa smadzeņu strādā auto režīmā. Tā arī rodas intuīcija, lēmumi, ko pieņemam, bet nemākam izskaidrot.

Ja kādu cilvēku ļoti vēlies satikt, tad reizēm gadās saskatīt viņu nejaušos pretimnācējos. Beijesa princips - ja ir spēcīgs priors, vajadzīga mazs evidences daudzums.

es goda vaards varu saaktraudat no taa cik dieviigs ir damon albarn

Labas ziņas kaķu mīlētājiem. No bibliotēkas.

Brown noslēdzošais video "4"

Kā reiz bija un kā vairs nav
Runājot par citām tēmām: vienmēr tracina, ka LNB projektā "Zudusī Latvija" saliek lietas un vietas, kas nekur nav zudušas un vairāk vai mazāk stalti stāv līdz šai baltai dienai. Varēja tak izvēlēties citu nosaukumu, kas neradītu priekšstatu, ka visa Latvija kaŗos nolīdzināta līdz ar zemi un nekas no viņas nav atlicis, tikai dažas pastkartes.

Turklāt ūdenszīmes uz fotogrāfijām liek tikai mudaki.

-9 dienas
"Tev dzīvē viss iet pārāk labi pēdējā laikā
Suns, kurš nekakā iekšā, pērc sapņu dzīvokli, pārtrauc terapiju..."

Dzīvoju tik feini, ka pat manai krutajai, skaistajai un ietekmīgajai priekšniecei skauž. Smaidu un smejos.

Mans sunītis netaisa šmuces, pārdzīvoja piecgadnieku ballīti kā godavīrs, mācās peldēt, mīl mani neprātīgi ļoti, telpās vienmēr mierīgi guļ, arī uz biroju nāk līdzi un mani neapkauno, mierīgi iet man blakus bez pavadas, svešiem virsū nelec un klāt arī neiet, bet prom akurāt nebēg/grīdu nepiečurā, ja nāk glaudīt, un ir tik skaists, ka uz ielas visi atskatās.

Samīļoju bērnus mazpilsētā, nopeldējos, pārēdos un tagad gaidu kādu brīvu brīdi, kad varēšu jogot un lasīt grāmatas. Strādāju arī, pelnu lielu naudu, brīžiem kaut kādi sirdēsti ir, bet tad izraudos, izšņaucu degunu un eju tālāk. Uz Austrāliju netiku, bet par to nekas. Būtu tā pat pārāk stresaini.

Droši nāciet ciemos, draugi!

zb "kodēt" pie sveša datora, uzbliezu sintakserroru un esmu dziļi laimīgs

Iespējams
"Policijas rīcībā nonākusi informācija, ka Vecrīgā vai tās apkārtnē, iespējams, pie garāmgājējiem pienāk sieviete un sāk sarunu, stāstot par it kā pastāvošām briesmām radiniekiem, piemēram, paziņo, ka drīzumā mirs uzrunātā iedzīvotāja bērns."

#daily long read
the useless agony of going offline

pēdējos divus gadus man te ir labi gājis, varētu arī tā turpināt, tie 200 euro pie atvaļinājuma naudas ir jauki - http://liepajaskultura.lv/balsosana

p.s. mani sauc gatis, yo.

žēl, ka rīsus, kuros žāvējies mobilais, ēst laikam tomēr nebūtu ieteicams?

Oh dear

Sirēnas
Aiz loga gaudo sirēnas. Nebūtu kaut kur lasījis, ka šodien kārtējā reize, kad tās testē, patiesi nezinātu ko darīt. Lido bumbvedēji nomest atombumbu Centrā, sirēnas gaudo - kas jādara? Jālien zem ofisa galda, vai kliedzot jābēg uz Daugavu?
Kaut kāds novecojis pasākums.
Man šķiet, daudz efektīgāk būtu viens plakātisks JPG, ko ātri saliek mājaslapās visādi Delfi, Tvneti u.c. mediji tīklā - kur īsi pateikts, kas jādara un kā jādara. Daudz efektīvāk tas būtu.
Tādus vīiivēee aiz loga var dzirdēt tāpat regulāri - ugunsdzēsēji, ātrie... Nedomāju, ka reālās avārijas situācijās tas ko var paglābt.

tas, ko citi tev nestāsta - Toshio Saeki

( xxx )

Ach, zīmoli!

Atminējos, kā saldajā 1990.gadā cierēju pa Rīgu baltās adidas krosenēs, sveiciens no ļoti simpātiskas radu kundzes Amērikā, kuras, diemžēl, vairs nav (kundzes, ne jau Amērikas). Mamma ilgojās, lai mani par tām uz ielas nosit, un rekomendēja šādā situācijā nevis tēlot varoni (jo es biju pazīstams, kā bezbailīgs kauslis, mhm), bet gan nomest tupeles un bļaudamam bēgt. Tāda izdevība gan neradās, jo manas acis, kuras kā divas psihopātiskas ogles zvēroja no mana galvaskausa purvainajiem dziļumiem, atbaidīja kriminālos elementus.

Toties par adidāsenēm man palika pats labākais iespaids, jo tās velna kurpes man kalpoja gadiem ilgi, un, ja es būtu attapies apvīlēt īkšķa nagu, kalpotu vēl šobaltdien. Bet es neattapos, nags izurbināja krosenē caurumu un skaistums bija pagalam. Stāsts par īkšķa nagu ir atsevišķs un varbūt es to kādreiz izpaudīšu, bet varbūt arī ne.

Tai pat laikā, starp citu, manī nocietinājās pārliecība par brendu produktiem, kurus speciāli mūsu tirģelim ražo no sūdiem, jo ASV adidāsene bija nesagraujams tanks, bet adidāsene, ko es pēc tam nopirku tepat, sabruka pēc pusgada

stēvijas sargs

ņēmu un nahuj piereģistrēju savu mansuzvārds.com
tagad jāsaprot, ko ar to darīt.

Facebook chief Mark Zuckerberg choked up while speaking about an illegal immigrant “DREAMer” during his Harvard commencement speech and declared that the fight against the forces of nationalism “is the struggle of our time.”

mhm, destroy teh boarders n sheet, sing kumbayaa n sheeeet
meanwhile:


"Mark Zuckerberg now has 16 bodyguards working at his $7million Palo Alto home after 'death threats' from unstable users"

"Mark Zuckerberg's neighbors furious with billionaire's security detail for 'parking illegally' outside his $10m San Francisco home"

"This amazing ocean view is brought to you by Mark Zuckerberg: The Facebook founder's six-foot wall around $100m Hawaii retreat that obscures spectacular panorama for locals"

Dun build walls, build bridges, rite? Rong!

Obligatoriskais:


Pieļauju, ka tādi kā viņš un Soross skaitās ienaidnieki pat no Izraēlas viedokļa. Aškenaziki prosta nespēj funkcionēt nekā citādi kā kaitnieciski savām host nācijām. Man pret Izraēlu patiesībā ir liels respekts šajā ziņā. Rīkojas pragmatiski, atbilstoši situācijai un rūpējas par savu pavalstnieku drošību pirmkārt, par visu pārējo, citkārt. Eiropai un ASV būtu jāmācās.

Zō, UK valdība atklāti atzīst, ka līdz šim laiduši savā valstī cilvēkus, kas turami aizdomās par terorismu. WTF?! Varējāt jau nu tomēr noklusēt ņe to aitiņas vēl vairāk sāks bujānīt un nāksies papildīnāt naida noziedznieku lēģerus.

#daily educational video

par relativitāti
ēdnīcā ieejot ,nāsīs iesitas asa, salkani skābena smaka, to sakombinējot galvā ar kotletēm vai, nedod dies, mencām un vistu šķinķiem , dabū vēlmi bēgt cik tālu vien var. iztieku ar veģetāro ēdienkarti, un pie galdiņa atklāju, ka ēdnīcas meitenes pa visu zāli vāzēs salikušas sīkos supersmaržīgos ceriņu zarus.

Mental illness is a myth whose function is to disguise and thus render more palatable the bitter pill of moral conflicts in human relations. In asserting that there is no such thing as mental illness I do not deny that people have problems coping with life and each other.

-- Thomas Szasz, "The Second Sin" (1973)

*
alkohols vienmēr visu sabojā. dzert nelegāli atvērtus alkoholiskos dzērienus pludmalē, sēžot sazvērnieciskā aplītī uz draudzenes nedzērājas un draudzenes grūtnieces šallēm. nedzert ar grūtnieci, bet dzert ar viņas šoferi, kurš sasveicināšanās vietā jeb pirmais, ko pasaka, ir ''es gribēšu alu''. dzert, kamēr apkārt siro pilns ar sportiski noskaņotiem bērniem. dzert un neaiziet uz koncertiem, uz kuriem vēlējos laikam jau es vienīgā. kā zaļajā jaunībā, kad dzert nelegāli atvērtus alkoholisko dzērienus telšu pilsētiņā bija svarīgāk par visām mūziķu performancēm, kuru dēļ it kā vispār esi samaksājis par ieeju festivālā. tā arī tagad, pēc desmit gadiem, sēžam un ausamies, vai tik kaut kur no kāpām neiznirst pašvaldības policija. jo mēs nedarīsim kā visi normālie pilsoņi un nesamaksāsim par dzērieniem pludmales bārā, bet gan maskēdamies korķēsim vaļā savas ''outletā'' pirktās pudeles un saliesim dzērājiem pa apli ūdens punktā nozagtajās caurspīdīgajās glāzītēs. vienīgais, kas ir mainījies, ka aplītī sēdošo dzērāju un nedzērāju procentuālais sastāvs ir gandrīz vienāds. es piederu pie laimīgi apreibušajiem.
tagad mazliet acis dedzina mūziķu bildes pasākuma lapā, kuras varēju uzņemt arī es, ja vien uzvestos nedaudz atbilstošāk savam vecumam.

āmen
Es nupat tapu par Lonijstantes nama īpašnieci! Līgava noskūpsta līgavaini un tā tālāk

mieriņš.(domās punkts tiek pārstrīpots!)

mieriņš

Man tik ļoti pretīgi skatīties uz saviem negatīvajiem ierakstiem, kad apkārt ir vodka, ļeta, družba, ļubof, bet neko nevaru padarīt, ka es tā jūtos. Es to daru ar arī ar tādu nolūku, ka pagājušo reizi, kad man pirms trijiem gadiem bija hujova, lasot kāda cita pieredzes par šo, es jutos saprasta un neiekritusi bedrē viena. Nevis tas, ka priecātos par otra nelaimi un vēlētu to kādam. Visa svētā vārdā, es nevienam nenovēlētu šādas mokas. Nevienam. Bet ja ir kaut viena dvēsele, kura jūtas saprasta, ir tā vērts kailam priekšā stāvēt un asiņot. Un tā ir lielākā no manām pārliecībām.

Pa brīvdienām biju jau aizmirsis, zik darbā "ātrs" internets. Būs vien jāstrādā. Pie viena arī pirmdiena. Pirmsalga. Rēķini.

Vakar nogalināju zemes vēzi, pretīgs radījums. Aizvakar sastrādāju un savedu mājās izzāģētās apses. Puikas palīdzēja, beidzot. Galvenais, ka vislabprātāk grib palīdzēt tieši vismazākais, tikai viņam tā spēka par maz, bet nu tāpat stiepa baļķēnus.

Labdien, Jūs traucē Patēriņa tirgus pētījumu centrs
Nesenais Bi2 koncerts (uz kuŗu es, protams, nebiju) uzjundījis diskusijas, kuŗās minēts arī kāds noteikts sporta apģērbu zīmols. Es gan neesmu attiecīgā zīmola īpašs cienītājs, bet patiesi, pārskatot savu aktīvā sārtvaidža aprīkojumu, pamanīju, ka nevilšus esmu ticis pie vairākām attiecīgā zīmola štātītēm un vilšus izvairījies no viņa sīvākā konkurenta štātītēm (piebildīsim, es dzīvoju Purvciemā). Un kā ar jums?

veroties ābeles ziedos, secinu, ka raža šogad būs tieši viens ābols.

skaistie purni
( šitā izskatās nacisti mūsdienās )

sēžu jelgavas viesistabā, dzeru kafiju. tāds miers un klusums, logs atvērts, ir tik silts. es te nodzīvoju tik daudz gadus, bet tagad tās ir signes un artūra mājas, es te tikai ciemojos un guļu 'noliktavas' istabā. divdesmit trīs dienas man ir iespēja atpūsties šeit, braukt pie omes uz dārzu, izbraukāt jelgavu ar ričuku. ir tik nenormāli forši laiku pa laikam pamainīt atmosfēru - darbu, dzīvesvietu.. un tagad man patiesībā būtu jāsūta cv un jālabo motivācijas vēstule, bet es te sēžu, baudu..

Vācu valoda
Meklēju cilvēku, kurš apmēram augustā/septembrī būtu gatavs apmācīt grupiņu no ~10 cilvēkiem vācu valodā. Uzsvars uz sarunu prasmi, ne gramatiku. Klausītāju līmenis - iesācēji.
Saziņa - mako@mako.lv

dīvaini
kaut kā nemanu cibas terorekspertu analītiskos komentārus par briesmīgo uzbrukumu portlendā.

heda šoreiz neraksta, ka kaut kas te par kaut ko ir samaksājis un rēķins jāpiestāda visiem trampa atbalstītājiem.

savukārt gnidrologs nav nopublicējis līķu foto un nedraud nevienu nogalināt.

Es neaizmirstu, ka man apkārt ir vislabākie draugi, radi un svešinieki, kuri investē daudz par daudz manā labā. Ceru, ka šis gan neattieksies uz viņiem, bet laiku pa laikam es arī investēju visu ko varēju un redziet kur tas ir novedis.

Pēdējos mēnešus es katru dienu ğērbu svētku tērpu un svinēju dzīvi. Šodien, tiem sasodītajiem fonā ziedot, no skapja izvilku kleitu, kuru parasti velku bērēs. Pēkšņi viss šķiet kaut kā...pareizāk.

GD
gribas drāzties ^_^

you've got to crack a few eggs to make an omelette
itin labi izgulējies, tak vēl nepamodies cirslītis brīvdienas rītā aplej kafiju un ķeras pie brokastu gatavošanas
sagatavo bļodiņu olu kulteņa jaukšanai, izņem no ledusskapja kartona kastīti ar olām, paņem vienu olu, pāršķeļ ar nazi... un olas saturu rūpīgi ielej atpakaļ, no kurienes izņēmis - olu kastītē

Vakardiena izvērtās par burvīgu dienu.:) Gulēšana līdz deviņiem, nesteidzīgs pankūku rīts. Un pēc tam devāmies ekspotīcijā uz Gaujas malas mežiem meklēt lapegļu stādus. Pat atradām un astoņus izrakām. Vienu iestādījām pie mājas, bet pārējos vēlāk aizvedām Jēkabam.:) Un staigājot pa mežu saņēmu telefona zvanu, kuru klusībā cerēju sagaidīt. Zvanīja bijušais darba devējs un pirmkārt atvainojās. Tieši tā arī sākās saruna - pirmkārt man tev jāatvainojas. Patīkami, bet bijušo par nebijušu nepadarīsi. Taču vienalga patīkami.:)) Pa ceļam no meža mums radās kārtējā jaukā doma, izmest kādu simtiņu kilometru lielu līkumu līdz jūrai. Tā arī izdarījām, pāris stundas pastaigājām gar jūru. Aibraucām līdz Saulkrastiem. Vakarā vēl paspējām iekurt pirtiņu un uzcept gaļu. ;) Šodien var palaiskoties, bet rīt šūdināšu kreklus. Un uz parīti pieteicu frizieri. Pēdējais laiks ar bija, izskatos kāpura ragana...

Atceries Bolivudu no savas padomju bērnības?

šorīt tik daudzi feisbukā dabūja manu unfollow par stulbumu, ka man faktiski nav jēgas tur pašam vairs palikt

pateicības
dzidri rīti,
dārzs,
rīta mīļošanās,
A. lēni un sērīgi (langsam und traurig) spēlē veco franču dziesmiņu, es, aijā ancīt aijā - man tā patīk, ka mājā kāds spēlē,
vasara

dīķis žūst - es nez', laikam pārāk cītīgi būšu iztīrījusi -
citādi ražīga ned. nogale, bet ļoti noguru no omes, darīju gandrīz visu to pašu, ko būtu darījusi bez omes, lasīju, mazgāju veļu, lasīju, bet zem nosodoša skata. tas ir, pirmo lasīšanas dienu ome pārcieta labi, otro ar dievu uz pusēm (bet es aizvedu pašu iepirkties), trešajā palika ļoti nervoza. kas tas ir veco laiku sievietēm, ja dēls nedēļas nogali nosēž pie datora, tas skaitās darbs, ja vedekla nedēļas nogali lasa (darbam), tā skaitās izklaide. viņa gan cenšās, tas ir, agrāko ik trīsminūšu pārtraukumu vietā tagad ir miers lieliem lāgiem - visgrūtākais ar omi ir, ka jāapietas kā ar mazu bērnu, ja neauklēsies, miera nebūs. ja auklēsies, sadzels - A. arī uzstājīgi prasa uzmanību, trakāk, kā kad maza bija - vainoju omi un T. iztrūkumu. vai arī, ka jūtos, ka man nav ne laika, ne mīļuma, varbūt tāpēc viss tā kaitina. neaizpildīju pieteikumu, šovakar jādara.

PĒKŠŅKAĶIS

Ambience
Avotu iela.
Sestdiena, 27. maijs.
Avotu ielas svētki, priekšpusdiena. Cilvēks zem loga spēlē akordeonu. Manuprāt, ļoti labi čupā grūž.

Avotu iela.
Pirmdiena, 29. maijs.
Taisos iet gulēt, 2.15 naktī. Pie tuvējā nočņika uz pieturas miskastes malas sēž, un tai blakus stāv iepriekšminētajā iestādē iestiprinājusies kompānija, no kuriem vienam ir ģitāra, un diviem citiem - nepamatota pārliecība, ka viņi māk dziedāt.

Vopšim... īgnums ... un ble. Vopšim esmu inficēts vai inficētājs... man tīk domāt nabadziņš un cietējs. Vopšim mana ļubestìba paziņoja ka ir kko saķērusi vai no manis vai no vēl vienas personas... nekas nopietns kkāda baktērija.... jibal. Bļeģ. Nu bļeģ. Pavērsa pret mani ka es vainīgs. Es visu laiku esmu bijis monogāms. Krāpa mani. Piedevu. Sagremoju. Tagad man nahuj jāiet uz sts pārbaudīties... jibal... tu iemīlies atdod sevi visu. Bļeģ un saķer kkādu huiņu. Bļeģ jibal....bļeğ. bļeģ. Bļeģ. Un esi vēl vainīgs. Pirms viņas man bija viena partnere bez nekādām baktērijām divu gadu garumā. Apkārt nepisos. Bļeģ moš dirsā to visu manu monogāmiju. Just gribēšanu .... mīlēt gribēšanu... bļe bļe bļe

Eižens pludmalē
E atteicās pludmalē novilkt biezās bikses un džemperi ar garām piedurknēm. viņš ilgi stāvēja ēnā sakrustojis rokas un vieni brīdi atkāpās ļoti tālu, es redzu potenciālu bēdzēju mežā.
iemesla nav - riebjoties karstums.

pastāstīšu jums par savu garo dienu, labi?

vispirms pamodos 9. drusku nostrjomījos, ka jāstrādā sestdienā, bet tad atcerējos, ka ne sestdiena, ne arī varu pastrādāt (ofisā atslēgta elektrība bija). nolēmu pagulēt, bet nekas tur jēdzīgs nesanāca. bet nu ap 10 cēlos un rosījos. sarosīju visu ko un devos uz biešu Lazy Sunday pasākumu uz Southbank. drusku sanervozējos, bet tur bija jautri. sēdējām ārā, spilgta saule, citas redzami apsvilināja ādu, dzērām Pimms un visādi priecājāmies. sāka, protams, ka līt vienā brīdī, bet tur ir arī pajumes. drusku saguru procesā un klausījos sirdsbalsī, kas teica, ka vajag doties tālāk. iekāpu vilcienā un devos nezināmajā. attapos Camden. nogāju gar Brasilian bar, kurā beidzās mana un Didi afēriņa. aizgāju ēst comida mexicana, bet kā jau feisbuka / IG draugi zina, tad tur virtuve bija ciet. toties labi kokteiļi. bet to bodīti aizklapēja ciet. attapos Byron Burgers on Finchley Rd. tur bija tas lieliskais viesmīles jautājums: "Can I get you to drink?" bet tur negribējās ilgi palikt, jo apkārt bija visādi burgerus rijoši ļauži, daudzi nepilngadīgi. nejauši ietrāpīju atkal vilcienā. izkāpu 2 pieturas pirms mājām un devos uz mūsu suburbijas spāņu restorānu, bet nejauši ietrāpīju eiropiešu kokteiļbārā. nezinu par eiropiešiem, bet tās divas indiešu dūdas, kas ilgi un dikti kritizēja alkohola kalorijas un pieprasīja more rose petals in their gin tonics, tās izbesīja. vispār tur bija pārāk posh, bet vismaz dzērieni gardi. jāsaka, ka vispār tajā brīdī jau gribējās sidecar, bet nu, caipirinha arī derēja tīri labi. bet pēc zināma daudzuma tādas, sapratu, ka zajebaļi cilvēki. tāpēc es te tukšumā ierakstīšu. un izslēgšu modinātāju, jo rīt ir bank holiday un tik pat nejauši, kā jau viss pārējais, piekritu iet ar MP un Geibi skatīties Queer Art.

ak jā, nez kāpēc neviens neko par milzu BA pizģecu nav pamanījis. nu, ja neskaita MP , kuram šodien ar viņiem bija jālido, mani, kura ņirgāšanās veidā viņu handholdoja through it, un visus, kam es to pastāstīju.

Un tad Jēzus stāstīja līdzību par diviem pulksteņiem.
- Vienā pulkstenī zobrati ir savās vietās, pulkstenis strādā.
- Otrā pulkstenī zobrati ir vienkārši iebērti.
- Abi pulksteņi ārēji izskatās pilnīgi vienādi.
Līdzības beigas.

pēc gandrīz 2 gadu smēķēšānas stāža sapratu, ka nekad mūžā neesmu izmantojis pelnutrauku. dīvaini

Izkūpēja. Tieši viena par to neizdzīvoto sapni. Tikai.. tavu vai manu?
Un tad tā rozā mākoņa maliņa. Arī tā.

Izkūpēja. Tieši viena par to neizdzīvoto sapni. Tikai.. tavu vai manu?
Un tad tā rozā mākoņa maliņa. Arī tā.

Izkūpēja. Tieši viena par to neizdzīvoto sapni. Tikai.. tavu vai manu?
Un tad tā rozā mākoņa maliņa. Arī tā.

Izkūpēja. Tieši viena par to neizdzīvoto sapni. Tikai.. tavu vai manu?
Un tad tā rozā mākoņa maliņa. Arī tā.

.
Izkūpēja. Tieši viena par to neizdzīvoto sapni. Tikai.. tavu vai manu?
Un tad tā rozā mākoņa maliņa. Arī tā.

.
Izkūpēja. Tieši viena par to neizdzīvoto sapni. Tikai.. tavu vai manu?
Un tad tā rozā mākoņa maliņa. Arī tā.

Izkūpēja. Tieši viena par to neizdzīvoto sapni. Tikai.. tavu vai manu?
Un tad tā rozā mākoņa maliņa. Arī tā.

juus vecaakie, vai sajuuta, ka esi sapisies, ar gadiem paliek mazaaka? vai varbuut to kljuust vieglaak vaardiskot un distanceet? varbuut taa ar pieredzes bagaatinaashanos iejuuk citaas, defineejoshaakaas sajuutaas? varbuut mainaas lietas, kuraas juus esat sapisushies? cik sapisushies skalaa no 0 liidz 10 - pilniigi sapisies - sapisushies bijaat pirms 5 gadiem un cik tagad?

šausmīgi nepatīk tā sajūta, ka kaut kas netverams un nenoformulējams nav kārtībā, tāda kā skaņa tieši aiz dzirdamības robežas, tāds nospriegots klusums, kā aizturēta elpa, tā, it kā kāds stāv aiz manis, gatavs sist pa seju, ja pagriezīšos, bet varbūt arī gatavs izšķaidīt pakausi, ja nepagriezīšos, un tad nu es nezinu, griezties vai ne

Rītdien 8.30 man ir jābūt Ķengaragā, tāpēc uzliktu modinātāju uz 7.15. Vajadzētu iet gulēt, bet vēl negribas. Šovakar pastaigā bija tik patīkami silts laiks, ka es gāju un priecājos, cik brīnišķīgs vakars. Un tagad man ir drusku žēl to laist vaļā. Miegs gan jau tā kā nāk, tomēr es vēl drusku paklausīšos mūziku un padzeršu alu (bezalkoholisko), un padomāšu kaut ko patīkamu.

Pa tam lāgam purvos starp Ķemeriem un Kalnciemu zied spilvas un vaivariņi. Tāpat kā visos citos purvos un tīreļos droši vien. Un viss tur tik... īsts.
Jūra pie Gausās Jūdzes mierīga un vēsa, un tādā pavasarīgā krāsā. Varētu domāt, ka visa vasara priekšā.

Stulbi, ka cilvēkiem lemts gribēt vienam otru izdrāzt. Tas lieki sarežģī lietas.

džeroms ir mājā, pieskati savu muti

Šodien Maximā bija 30 % atlaide saldējumam, tāpēc es nospriedu, ka jāizmanto gadījums un jānopērk kaut kas kruts. Sākumā es meklēju plūmju saldējumu vafeļu konusā, bet tāda tur nebija, tāpēc kā nākamo labāko variantu es izvēlējos mazo "Polu" vafeļu glāzītē. Ņammīgs. Garšo tā, kā saldējums garšoja pirms gadiem 20 vai mazliet vairāk. Tajos pavisam senajos laikos mana vecāmāte strādāja pienotavā, un pāris reizes, kad mēs pie viņas ciemojāmies, viņa no darba pārnesa lielu, baltu plombīra saldējuma kluci. Tas bija kaut kas. Tolaik saldējums nebija bieža parādība, un piepeši tā bija tik daudz. Acis bija lielas, ārā spīdēja saule, un tas bija notikums.

Kad sakam tikties, kadreizeja vecene domaja ka man pirms vinas nav bijis nekas seviski. Ar to vina skaidroja kapec es rik biezi vinu aicinaju uz TO.

Bet tad vina saprata ka tas ta vnk ir, bet vairs negribeja rik biezi piekrist.

Tad musu attiecibas butiski pasliktinajas.

Ja dzive butu citadak ievirzijusies, varbut ka mums butu gimene.

Re ku Tu esi siltā maija novakare
Kukainīt
Re, kā Saule spīd,
iemācies sauli, kukainīt...
Re, kā lapele viegla un vāra,
elpo iekšā un Ārā.
skuja nedur tam, kas nav skujā gāzies,
kukainīt,...NEUZBĀZIES!
Kukainīt re, kā saule spīd,
iemācies Sauli,
...Kukainīt...

Un ceriņi kā lielas samta gubas pretī stāv, garām nepaiet. Iebāzt degunu un elpot, elpot tagadni un mazo neticību, ka vasara atkal IR šeit. Un cīnos ar sapņiem.. es zinu, ka nevajag, ar tiem cīnīties, bet sāp, sāp tas kontrasts ik reizi - starp ilūzijām un īstenību. Starp naktīm dreifējot zem atlantijas okeāna zvaigznēm, kopā ar Tevi. Kopā ar Tavu elpu, un viedzināšanu, nopietno pieri un sirmo matu ērkuli. Ir tagadne, kas vienkārši ir tagadne. Ir šis brīdis, par ko priecāties - ar pajumti, meitas zilajām, jūsmpilnajām acīm, maijpuķīšu buntīti uz galda, katru jaunu svaigu rītu, kaiju ķērcienos atrastu un saldējumu. Priecāties ir par ko, vien, patiesu dziļumu viss iegūst tik tad, kad turos pie Tevis.. savādi vai ne.. Vai Tu jūti manas ilgas sevī? Manus ilūziju tīmeklīšus šonakt atkal izmestus Akašas okeānā..?
Visdrīzāk ka ne.. tas kā allaž sākas un beidzas manī, manos imprintos un izdzīvošanas mehānismos. Sapņu trankvilizātors. Gribas, pārmaiņs pēc, iemācīties dzīvot bez tā..

3 dienas bez bērniem ļoti labi pavadītas, sajūta ka brālītis paaudzies : )
BET visvairāk mani mīļoja un bučoja vecākā meita.
Pašā vakarā gan notika negadījums, kas lika paskatīties uz lietām drusku citādi. M saspieda MM roku. MM briesmīgi raudāja, ka sāp, un M tikpat briesmīgi, ka viņa negribēja, ka viņa tikai gribējusi samīļot. Un es iedomājos, ka par tām reizēm, kad MM ir nodarīts pāri, bet M kliedz - varbūt tad arī viņa pārdzīvoja ka netīšām.. Ne vienmēr, viennozīmīgi ne vienmeŗ :D bet varbūt kādā reizē.

Mācībās bija forši, bet baigais kontrasts, tāpat kā ar parasto darbu - es esmu vai nu mamma vai strādāju. Es nemāku būt strādājoša mamma. Man tās ir divas pilnīgi nesaistītas pasaules, kas itkā loģiski, ka es esmu vienīgais kopīgais punkts, bet es kautkā nejūtu līdzsvaru. Ok par līdzsvaru vēl agri runāt, es nemāku noformulēt to jocīgo sajūtu. Varbūt tāpēc ka tik ilgi esmu bijusi "tikai" mamma. Gribēju tikai pierakstīt. Varbūt pie vainas, ka šodien vairākiem cilvēkiem apjautājos kur strādā/ar ko nodarbojas un loģiski ka atpakaļ arī saņēmu šādu jautājumu un tad nu kā sanāca, tā atbildēju. Nebija slikti, bet nebija arī labi.

vajag mega skapja revīziju.mega.

broomstick incongruity.

win
Vakardienas nojauta par to, ka tikai dažas dienas palikušas peldsezonas un līdz ar to arī vasaras atklāšanai ne vēlāk kā maijā šodien negaidīti transformējās tikšanā līdz jūrai (diezgan silta, ja kas, bet Lielupē vēl labāk). To gan par divkārt patīkamāku pieredzi nupat kā paspēja pārveidot lasītie sinoptiķu solījumi par auksto jūnija sākumu.

Veika sezona ir atklāta. Dārzābrokastunvīndzeršanas sezona arī.

tikmēr citviet ķelnē kāds 81 gadu vecs vīrs 2.45 naktī no vecām automašīnām zog saulesbrilles un, policijas pārsteigts, vēlas savu veiklību parādīt arī tiem

Aukstumpumpa, uzmetusies uz deguna, nozīmē ko? Ka vēl jāuzvelk trennūzenes ar izstaipītiem ceļgaliem, un nesaķemmējoties "jo tepat līdz kioskam, un kas tad mani redzēs", uz ielas jāuzskrien maksimāli daudz pazīstamiem cilvēkiem.
Vai arī jāiet uz kiosku 2os naktē, pa Klijānu ielu.

*
Manas drēbes ir padauzas. Jau mēnesi vārtās pa svešām gultām veļas mašīnām.

Tie 14grādīgie kokteiļi patiesībā ir ļoti labi. Ātri un bez žēlastības.

Lielākais badtrips laikā, kad iet ārkārtīgi nelāgi, ir 5D kino pēc 2 sindriem un pus vīna pudeles.

"Your needs are unreal and your efforts are meaningless."

kas var noiet greizi
via jz.raagas skatoties skatoties brīnišķīgo fišera ekspozīciju venēcijā, nopriecājos, ka beidzot par kaut ko tiešām lepojos ar šo valsti. koncepcija pa to laiku atgādināja, ka līdz šodienai viļņas CAC bija (līdztekus lēta, bet mehanizētai futūristiskai dekonstrukcijai un ļoti atjautīgai retro  fotoizstādei) viena (cita) retrofūturisma tēmai veltīta ekspozīcija, nedaudz labāka par vidējo, bet nekas tāds. izstādes koncepts savukārt bija atsauce uz rakstu ņujorkerī par godu x-failu jaunajai sezonai - tā šķiet greiza (kā ofbītā?) tamdēļ, ka mūsdienu bailes no nākotnes ir saistītas ar reāliem draudiem, un 90. gadu bailes no citplanētiešiem un sazvērestības - kas aizpildīja tukšumu, ko atsedza berlīnes mūris krītot) - mums šodien raisa nostaļģiju pēc 90to globālās drošības. 

maijs
ko darīt, ja ledusskapī mirst bakližānītis, ir pāris saujas valriekstu un iesākta tomātu sula?

sagriež bakližānīti gareniskās šķēlēs, drusku ieziež ar eļļas, garšaugu un balzamiko maisījumu. iekārto cepamtraukā.
ņem valriekstus, burkānu, sīpolu, 2 ķiplokdaivas, mazliet spinātu (man bi saldēti), garšvielas un sablendē - ne pilnīgā pļurā, bet tā graudaini. saziež uz traukā izkārtotajām bakližānīša šķēlēm. pārkaisa ar paprikas gabaliņiem (man bija saldēta), baziliku, rauga pārslām. pārlej ar tomātu sulu (tā nepārspīlējot, nevajag, lai skalojas pāri - drīzāk bakližānīša šķēļu biezumā vai mazliet virs). liek virsū vāku un cep kamēr vārās pilngraudu fusili un tiek griezti redīsi un gurķīši salātiem.
baigi garšīgi. ja būtu mājās, būtu pievienojusi arī tomātšķēles, bet nebija. tas blendētais un saceptais zieķis baigi labi varētu garšot arī atsevišķi - kā pastēte. būs jāpamēģina. bilžu nav - jau apēdām.

šis ir labs: "As Iris Murdoch memorably put it, Sartre turns love into a 'battle between two hypnotists in a closed room'.

Grrrr
Es pat vairs nevaru iegrimt depresijā, man vienkārši nāk dusmas, nemiers, satraukums, neziņa, ko darīt, un sajūta, ka nav kur likties. Nekas vairs nepatīk, neko vairs negribas, bet slikti arī nav, jo ir taču labi, tikai gribas "ļoti labi".
Meh. Uzsprāgt varētu, nu nopietni.

Biju domājis izceļoties turot smadzenes labākajā iespējamajā kārtībā - un tas arī izdevās. Manā vecumā gan varētu arī nebūt grūti noturēties. Nu, jūs sapratāt.

Ceļojums bija tāds neveikls D.I.Y., bet O.K.

vareetu redzeet zobratus

http://froody-app.at/

Rekur lietotne, kas var noderēt, lai tiktu vaļā no kabačiem un cukini vasaras beigās 😃.

The main idea is to share to and help other people by e.g. sharing pears, which would rot anyway if unused

maijs
Saļikā karstā laikā gribējās klausīties indiešu rāgas, Rīgas dzīvoklī kaut kādu dark bluegrass. smiltis, putekļi un redneki un Āgenskalns.

Sum17
Traktorista iedegums ček.

omg Jordan Peterson



week in summary

Mans kailums līdzās dabai. Pastarpināti peldēju ar Natrix natrix un jaunu Castor fiber dienas vidū, bet pēc saulrieta kārtējais Lutra lutra vērojums priekšā. Ūdens nebija duļķains vai caurspīdīgs, bet tāds, kam krāsu piešķir mazā ekosistēma, ko centos nesamīt pirms līdaciņā mana vientulība iztraucēja tās atklātību. Tāda sajūta, ka niru sirmajā senatnē, kad tādi kā es pat sauszemei nebija pieskārušies. Viss, pietiek bojāt sevi ar internātu.

speed -> porn -> masturbate -> suffer
Nepilnu pusgadu nebiju lietojis Jonasa motivāciju. Tagad nodeldēta smagana, jo kādas trīs stundas aizrautīgi masturbēju, skatoties visdažādākos porņukus un nespēdams beigt. Šķiet, izbraucu cauri visiem iespējamajiem, ar vienu roku turoties pie sava locekļa, kas nepārtraukti lēkāja no stāvokļiem "slikta erekcija", līdz "bļaģ, es netīšām esmu iepisis viagru" tipa erekcijai.
Kad beidzot, khmm, kulminēju, līdzās ar mirklīgo prieciņu atnāca riebums pret sevi, cilvēci un, galvenais, to, ka man jādročī, jo nespēju īstenot savas fanāzijas dzīvītē (because I'm a pussy and so are you and your mum; nē, bet nopietni, cilvēkiem ir bail īstenot savas kvēlākās vēlmes; bieži tas ir pozitīvi, jo mēs tomēr savā būtībā esam ar garīgām novirzēm - tam un tam patīk bērni, citam - suņuki, un tā tālāk). Vakarnakt top tēma bija "transsexual with natural tits and nice erection/pen0r size fucking a lovely girl. Ironiski - dzīvē man tranīši liekas "meh" (vairāk vai mazāk piekrītu, ka tā ir "slimība", respektīvi, labāk cilvēkam ir pagaidīt vēl pāris gadiņus no brīža, kad tiek pieņemts lēmums: "Jā, kaut kad tuvākajā laikā jācērt nost pincīts un/vai jāliek iekšā divas ar silikonu piepildītas bumbas, kas imitē sievietes pupiņus." Vēl ironiskāk - es reāli nespēju sevi iztēloties, vēlēdamies pisties ar vīriešiem. Nez, nestāvētu. Ja stāvētu, tad gan būtu rēcīgi - tāpat, kā tad, kad dāmas sasniedz orgasmu(s), kamēr tiek izvarotas. Guilty pleasure, tā sacīt, hehe! Taču pisties ar džeku, kurš uzvedas kā meitene, izskatās kā meitene, taču var gan ņemt dupsī, gan dot man - I'm sold. Taču mūsu valstiņā šo fantāziju man neīstenot, jo pat, ja te ir kāds kaut cik izskatīgs MtF tranīts, tad 100%, ka vai nu aizsists, vai arī tik mentāli sapists, ka tāpēc viņš/viņa ir viens/viena. Uz izķeršanu.

"Tangent Universe
The Philosophy of Time Travel states that time is usually a stable construct but every now and then the fourth dimension gets corrupted. When this happens it creates a Tangent Universe which is highly unstable and will only last a few weeks before it collapses in upon itself. Portals are just a gateway between the two Universes.

The Artifact
According to the Philosophy of Time Travel when a Tangent Universe is created an Artifact will also spontaneously appear. The Artifact is the first sign of evidence that a TU has been created and are always made from metal." (vai klausās metālu - der? der.)

Vienatnes ārprāts
Pavadot tik daudz laika vienai vai divatā ar vīru, esmu sevī kaut ko sakrājusi. Es tik ļoti centos no sevis izaudzināt vienpati, kas mīl vientulību ar skumju, bet zvērīgi stipru mīlestību, bet nekas nesanāca. Es tik tiešām centos, jo es gribētu tāda būt. Es gribētu gribēt būt viena, tikt ar visu sevī galā, atrast iedvesmu tikai sevī, bet man sanāk tikai daļēji. Progress ir ļoti liels, bet tomēr tikpat liels kā cunami, kas mēģina noslīcināt veselu kontinentu. Cunami ir liels un spēcīgs vilnis, bet tas nekad nepārvelsies pāri Himalaju kalniem.
Tas, kas ir sakrājies, vēl ir mazākā bēda. Patiesībā mana vēlme ar kādu dalīt savus priekus un bēdas ir samazinājusies vairāk nekā viss cits. Es tīri labi varu iztikt bez "uzrunāšanās". Man nav tik lielas vajadzības izkratīt sirdi, kā man ir pēc iedvesmas. Redzēt, kā citi dara, kā viņi izjūt, ko viņi dara tad, kad ir apņēmušies dzīvot. Es esmu kā dīķis, kā jūra, kā okeāns, pat pilnīgi vienalga, cik liels, bet tāds, kurā nekas nemainās un nenāk klāt. Pat Pasaules Okeāns, lai cik liels un vienīgais, uzņem lietus ūdeni, kas iztvaiko arī no upēm un nonāk tajā, tas saņem ledāju ūdeņus, un tomēr ar kaut ko apmainās.
Es esmu izrādījusies seklāka nekā es domāju. Man sevī vien nepietiek iedvesmas. Man vajag to apmaiņu ar citiem sugas brāļiem un māsām. Man nepietiek ar sauli, zemi un vēju. Tie ir ļoti tuvi un mīļi, bet nav mana suga. Tas ir tik pazemojoši. Kāpēc es neesmu vējš, saules stars vai lietus lāse, lai draudzētos ar citiem tādiem pašiem. Es esmu tāds intelektuāls, iedomīgs gaļas gabals, kuru reizē derdzina un reizē slepeni sajūsmina doma par citiem tādiem netīriem gaļas gabaliem.
Nu nav man interesanti tikai vārīties sevī, bet nav arī iespēju veidot man patīkamus kontaktus ar citiem cilvēkiem. Vienīgais cilvēks bez vīra, ar kuru man tiešām ir vēl arvien interesanti runāt un nekad neapnīk, drīz no manas dzīves pazudīs pavisam, un patiesībā es jau sen jūtos tā, it kā viņš būtu pazudis. Kur ņemt jaunus kontaktus man nav, nemāku, it kā pa pusei pat negribu. Citi cilvēki, kas man patīk, neliekas gar mani ne zinis.
Nožēlojamas atklāsmes. Es tik ļoti gribētu būt pilnīgi pašpietiekama, bet nespēju. Kaut kas iekšā trūkst, nav tās īstās iedvesmas ne dzīvošanai, ne rakstīšanai. Vai drīzāk ir, bet tikai uzplaiksnījumos.
Nesaprotu tos, kas tiešām var dzīvot tikai virtuālajā vidē. Lai gan... ja man būtu kāds jauks čatiņš, kur ar kādu parunāt, tad tas vien jau arī būtu kaut kas. Nav pat neviena, kam aizrakstīt, jo kuram tad interesēs ar mani sarunāties. Ne man arī vairs vispār ir ko teikt. Ko tad es teikšu? Ka ārā spīd saule? Jo man viņa spīd īpaši, bet vārdos es izteikt to nemācēšu vairs nekad - kāpēc tas ir tāds īpašs notikums, ka viņa spīd tieši šodien un tieši tā...

Priekš treniņu trešdienas mēs ar laukmetālu esam sagatavojuši četrus trekus, trijiem no kuriem ir pieejami videoklipi, šeit youtube playlist ar tiem.

No gadījuma sakariem var saķert visādus triperus. Arī no virtuāliem virtuālajā pasaulē. Papisti visi Firefox tabi. Ir doma maksāt par antivīrusu. Jāizdomā tikai Kasperski vai Dr Web.
Jūzerbilde ironijai.

Jancīgā Gnome3 memory leak bug'a dēļ, kurš pastāvīgi pēdējā laikā uzkar manu datoru, mans linux installs tagad ir paralizēts, jo uzkārās apdeita vidū un tā kā slinkums tagad to problēmu risināt, tad būs pārmaiņas pēc jāpieķeras pie sava dual bootojamā Windows un jāpaskatās, kas jauns Windows saulē. Vispār reizēm ir derīgi pamainīt vides, vienmēr var kaut ko jaunu iemācīties, tāda ir mana domāšana.

Šobrīd līdz galam nesaprotu, caur ko sevi definēju. Agrāk tās bija pārmaiņas laika gaitā - vakar es biju tas, šodien esmu šis, mans mēķis ir nokļūt turp. Tātad skatījos uz sevi kā uz pagātnes, tagadnes un nākotnes plānu apvienšanas produktu. Bet tagad es slīgstu kādā neskaidrā vispārīgumā, kur tiklab esmu jebkas kā nekas, tiklab esmu jau izbeigusies kā vēl neiesākusies. Nesaprotu, kas ir šis "es", kurš domā šīs domas, un vai šīs domas vispār ir saistītas ar kādu "mani". Tomēr valoda man nepiedāvā ērtu alternatīvu, lai varētu iztikt bez formulējuma "es" - nekad es pati, pasaule, dzīve, citi cilvēki mani nav tik ļoti neinteresējuši kā pašlaik, bet vienlaikus klausos, skatos, pētu uzmanīgāk un vērīgāk nekā jebkad iepriekš. Saskarsme ir brīnumaini viegla, skatoties uz mijiedarbību tā, ka konflikti var būt tikai iekšēji. Ja nav nodefinēta "es", tad nav arī viedokļu, kurus vēlēties aizstāvēt. Vai un cik ilgi šis stāvoklis varēs turpināties, nepārvēršoties par depresiju? Piedzīvoju absolūtu, visaptverošu brīvību, par ko iepriekš neesmu uzdrīkstējusies pat sapņot, un tomēr šis nāk komplektā ar nez kur sakņotām bažām, ka nevar būt efektīvi ilgtermiņā. Piecus gadus, desmit - jā. Grūti noticēt, ka ilgāk. Jo šis ir vairāk process, kurā viss nosēžas, noklust, piezemējas, nevis mutuļo. Šķiet, ka nejūtu tajā potenciālu pēc laika atkal no jauna atsākt kustību. Bet varbūt kļūdos, un šis ir maldu ceļš. Visu laiku reibst galva un grūti noturēt līdzsvaru, it kā ķermenis nevarētu izturēt, ka tas nepieder sazemētam ego.

Mazā raganiņa
Ir tāda kafejnīca Pļaviņās, kur var dabūt varžu gurniņus. Neparasti, bet garšoja labi. Tā gan nebija pirmā reizē, kad es ēdu vardi, bet bija pirmā, kad ēdu to no šķīvja.

samērā grūti baudīt kaut kādus eksplozīvus kolektīvās zemapziņas simbolus vienu pēc otra bez mazākās piesaistes jebkādam loģiskam vai neloģiskam naratīvam. es par jauno tvinpīku.
un tas, ņemot vērā, ka esmu cilvēks ar absolūti minimālām prasībām pēc jebkāda naratīva, kas sajūsmā spiedz pie katras linča dīvainās kino dzejas rindiņas.
nē nu labi, "rokas evolūcija" runājoša koka izskatā ar gaļas galvu ir nenoliedzami ļoti dīvains un interesants tēls :D

Pavasaris nav izdevies, ja neesi atradis kaut vienu ceriņlaimi un apēdis.

Paris, Cité 25
pēdējās dienas paiet atvadoties, šonedēļ savā mīļākajā vīna veikalā, kad pateicu ka braucu prom un centīšos izdzert pēc iespējas visu cik varu, nākamjā dienā džeks paziņoja, ka viņš ir dabūjis labāku darbu un vada šeit pēdējās dienas, šodien, kad knapi aizsteberēju līdz tirgum, mans austeru džeks saka, ka šī ir pēdējā svētdiena, kad viņi ir šeit, jo iet atvaļinājumā, par ko man beigās, kā parasti uzsauca ne tikai vienu, bet divas austeres, pērkot sieru, man uzmeta pa virsu normālu kluci citas kaziņas, tā kā nākamnedēļ nāciet ciemos uz vīna un siera pārtiju, un tad vēl piestāju tirgū pie vīna, kur man džeks cremā pārdeva ar smuku atlaidīti, jo etiķete bija mazliet saburzījusies:) un tas viss, ka es esmu tādā ļoti paģirainā stāvoklī, ko izraisīja martina dārza pārtijs vakar, kur mēs beigās 3 jaudīgas beibes močījām Mārtinu, lai aizstāvētu Laurencu, no viņa neadekvātajiem uzbraukumiem līdz 5 no rīta, un tad man vēl mazliet pietika spēka nokontrolēt taxi pareizajā virzienā un ietaupīt piečuku, tagad vajadzētu sākt mēzt studiju, jo mani rīt 11 izliks uz ielas, bet gribas vienkārši bleznt pa logu un sūkt vēsu chablis, jo ārā ir +30 un tur kūsā dzīve

laikam sāku besīties, iedeva parediģēt novecojušu informāciju vienā wordpresa lapā un atdūros pret fūtera editošanas neeksistenci

esmu atgriezusies, aaraa ir karsts, kluss, spiidiigs, dzied vientuljsh putns. uuberis izmeta pie maajdurviim ap 4 naktii, aplaistiiju pukjes, uzvaariiju grikjus ar kjiplokiem, apeedu, aizgaaju guleet saulei leecot. tagad esmu izguleejusies, juutos karsti, klusi, spiidiigi, vientulji, bet mieriigi. peec dazhiem mirkljiem ieshu pirkt salaatus un augljus. shkjiet vairaakus chemodaanus ar kjeemiigu emociju bagaazhu aizmirsu/atstaaju vai nu kaadaa ayia napas resiitii, pludmalee, uz ljezhaka vai prosto uz skaistas, palmotas ielas. es esmu iztukshota un taada ceru palikt.

tomeer reflekteejot atpakalj uz visu, cik savaadi un amizanti, ka briivdienas ir tas briidis, kad mani visspeeciigaak sazhnjaudz emociju spiiles. neviena promenaade, kokteilis, juura, skats - neviens no vinjiem nav vienkaarshi izbaudaams skaistums. katrs no vinjiem ir portaals caur kuru izgaazhas mans saaposhais gars un tad pats ar sevi ciinaas un mokaas, es un skaistie spacetime punkti ir areena. shkjiet es nemaaku dziivot jo es nemaaku tiiri priecaaties. attiiriit garu, attiiiriit garu, kljuut kaa beernam, attiiriit garu. katrs skaistums gjeneree veelmi peec veel lielaaka skaistuma, kas ar savu intensitaati atver portaalu uz saaposho garu, kursh izgaazhas un visu veersh postazhaa. paarsvaraa shkjiet, ka ir tikai divas iespeejas - klusa, cietiiga dziive bez skaistuma, kas patureetu saaposho garu kaut kur iekshaa, vai tikai mazliet skaista dziive, lai saapiigaa gara uzrashanaas katru reizi nesagaadaatu paaraak stipras gradaacijas.

bet labi, shie visi vaardinji shmaardinji, atpisieties. kameer saapju gars snauzh, es eju pirkt salaatus un zemenes, ir maija beigas un dziive ir misteeriska.

Jēriņu nakts. Pārdomu jūra.
Kārtējo reizi izrunājos ar sevi par pagātni, izstāstīju sev, pie sevis, dažādas domas par to kā jūtos par dzīvi līdz šim, kas man ir, ko gribētos nākotnē...

Bija ļoti karsti, tika iedzertas 10 citramona tabletes, lai nomierinātu sāpošo galvu.

Uz brīdi pietupos, atspiedies pie sienas es aizdomājos par savu tukšumu. Man skauž, ka visiem man apkārt esošajiem ir tas kā man nav un ka joprojām nezinu kā to iegūt. Atceros savu pašu zemāko brīdi, kad 1. janvārī viens pats aizgāju uz kino, lai tikai, vismaz uz mirkli, novirzītu domas par pagajušajā naktī piedzīvoto un atminos, ka man visapkārt bija redzama tā viena lieta ko tajā brīdi nebiju spējīgs pieņemt. Todien atgriezos mājās vēl tukšāks nekā pirms tam.
Šī ir simtā reize kad to saku, rakstu. Bet esmu tukšs un šobrīd šis tukšums mani ir sācis gremot, kā čūska kas aprijusi savu upuri. Jūtos bezspēcīģs, paralizēts un jūtu kā skābe saēd manu miesu.

Es inīstu tos laimīgos, es viņus nicinu, Es Viņus nolādu, kaut Jūs būtu tik pat tukši cik es!

"kas tev tur somā?"

Ziniet, kas man besī? (Atskaitot citas lietas, kas man arī besī, piemēram, tas, ka draudzenīte tieši tagad, kad no telefona rakstu postu, uzspamoja man 4 sms pēc kārtas, netīšām iejaucoties domu gājienā) Man besī Ilka un Jonass. Bet vēl man besī liela daļa meiteņu (labi, labi, arī puiku, jo viņi nereti domā un rīkonas tāpat). Runa ir par mūždienīgo piekasīšanos sava izskata mīnusiem. Tā kā sāku par meitenēm, tad dalīšos ar atbilstošu piemēru. Man besī, ka meitenes piepišās sava izskata īpatnibām, nemaz nezinot, ko par tām domā citi, kuru viedoklis viņām ir kaut cik svarīgs (teiksim, potenciālā bojfrenda vai piegulētāja). Neskaitāmas reizes esmu dzirdējis vaimanas par to, ka, lūk viņai ir pārāk gravitācijas ietekmēti pupiņi (smejos par šo vārdu). Vai arī pārāk liela deguns (ok, šī aspekta ziņā atzīstu savu nelielo provokatora vainu). Un resnums, kā gan bez tā. Gan jau saprati ideju. Lūk, viņas grimst depresijā un šausta sevi, lai gan, piemēram, Robertam un Toļikam patīk nokareni pupi, kā beigās izrādās. Šajā kontekstā gan netiek ietverti "traģiskie defekti", lai arī kādi tie nebūtu.

Es brīžiem nesaprotu, kurš no dzimumiem šajā ziņā ir iecietīgāks. Sliecos par labu zeņķiem, pateicoties antifemnistu propagandai un MGTOW kustības dalībnieku izdaritajiem secinājumiem par neiecietību sievietēs- šeit runa ir par konkrētu piemēru, proti, ASV vairākums sieviešu uzskata, ka vīrieša atbilstību/noderību var izkalkulēt, balstoties uz viņa garumu, tas ir, ja vīrietis ir īsāks par sievieti, tad reti kurai tāds ir vajadzīgs (galvenais pamatojums: it looks funny). Taču, kad tas pats vīrietis, kuram tikko tika atteikts randiņš, jo viņs nav pietiekoši garš, uzreiz pēc tam pavaicā sievietei, cik viņa sver (piebilstot, ka principiāli nedeito ar siev.,kuras ir tik un tik smagas), sieviete uzreiz to ņem pie sirds un sauc vīrieti par mysogynist.

Tādi, lūk, jaunumi no kara lauka.

DELFI. Pētījums: Tikai 23% Latvijas iedzīvotāju ir visi zobi.

Ak jā, nesen biju uz darba interviju veikalā H&M, kur atklāju, ka esmu ieradusies uz slepenu kulta satikšanos, jo pārējās kandidātes nespēja vien beigt sajūsmināties, ka tikušas izvēlētas atlasītei. Dzēru kafiju no krūzes ar apdruku "Queen of Everything" un centos izskatīties modīga un kompetenta. Nepiezvanīja, protams, jo patiku es vienai no intervētājām, bet otra izskatījās tāda nervoza un daudz lūrēja uz mani.

baudu vīgriežu tēju

sadzīve
Pēdīgā laikā viss kaut kā pārāk labi. Iespējams, vienkārši ir tik daudz patīkama darba, ka sīkās nedienas nepamanu.

Šis kopumā nevis lai lielītos, bet lai atgādinātu sev ka arī tā mēdz būt, kad nākamreiz dzīve šķitīs kā bēdu leja.

tagad es te tā klusiņām piereģistrēšos, nevienam neko nesakot, un turpināšu lasīt to, ko te nu raksta.

Auditorija satraukti jautā, steidzu informēt.

Šīs interneta vietnes redakcija tik ilgstoši klusē, jo:
neurbj
ir silti
nepūš
un vispār viss ir ļoti zajebisj, nav par ko palamāties, a ko tad citu lai te raksta, jūs man pasakiet!

skatos šo Trampa epizodi un domāju par mūsu prezidenta smaidu. ka tas beidzās mirklī, kad tam bija reāli jāuzplaukst. 

atgriešanās pusaudzībā
emo trump

french_mime, rr_rrr_r, šis atgādina mūsu savulaik uz paģirām izpildītās kopīgās freestyle īmōdziesmas peku grilhausā :D

#nostaļģija

Smuka diena

beidzot arī sk. sense 8 otro sezonu - iecienīto seriālu, kur varoņi cīnas ar sistēmu reizēm apakšbiksēs, reizēm bez tām, sloumoušenā un romantiska sauntreka pavadībā

Ir! Ir! Man atkal ir tie brīnišķīgie mājdzīvnieki, kurus jābaro tikai divreiz gadā un kuriem barība nav jāpērk, jo viņi ēd manas asinis! Pirmo jau jaunnedēļ barošu. Otro apm. pēc mēneša.

Laiks lidot mājās. Vakar forši izvazājos pa kalniem, notestēju pinčos un tintes kalmārus, tagad atpakał uz darbaholismu.