Latest Posts

Bigger Than Life: The History of Gay Porn Cinema from Beefcake to Hardcore

noklausījos arī kaut kādu LR1 monopola ierakstu ar mārtiņu rītiņu, ko ome lika paklausīties. kas vēl.

pārliku vēl vienu skici jaunā projekta failā. kāpēc, kāpēc tas ož pēc lielāka sūda. nu, skelets ir smukāks, un pārskatāmāks, bet tās mazās detaļas, kuras pārkopēt ir dibensāpe, tomēr kaut ko nozīmē.

aldousu hārdingu ir neiespējami klausīties. vienā dziesmā liekas, ka viņa runā/dzied ar māršmeloviem mutē. bonaiveram ir skaists stāsts par pirmā albuma ierakstīšanu, un dažas superīgas dziesmas, un daudzas tādas "meh, klases vakars pie ugunskura".

em, kas vēl. man jau tagad ir viegli... bail(?) iet uz rītdienas ofisu. kaut kāds mezgls, kas tiek vīts no visām pusēm.

februāris
no rīta bija saule un tāds gaiss, kāds man tik ļoti, ļoti patīk. pirmajā mirklī ciets un kraukšķīgs un mazliet abrazīvs, bet ievelkot dziļāk - mīksts, maigs, glāsmains, samtainu saulstaru piestrāvots. tāds, kā kārtainās mīklas kūciņa ar trekna, bet gaisīga krēma pildījumu. pilns gaismas, labvēlības, solījumiem un cerībām. vienlaikus veldzējošs, barojošs un iedvesmojošs.
bet tagad snieg un putina miklu, pūkainu milzpārslu sniegs.

( gaisā )

Dialogs
Snieg slapjš sniegs. Punči pilni. Izejam no kafejnīcas, sākam ceļu mājup.
M: Aiziesim mājās es Tev kaut ko parādīšu!
Es: Ko Tu man parādīsi?
M: Pacieties, tad jau redzēsi.
Es: 100 punktu, ka mājās aizmirsīsi man parādīt...
M: Hi, hi, tā jau nu nebūs.

Vakars. Skatāmies mūzikas balvu. Viss skaistās skaņās.
Es: Nu, ko Tu man gribēji parādīt?
M: ...

par zilo bāru vispār grūti rakstīt tā, lai tas izklausītos ticami. bet viens no local news, ko varu visiem paziņot ir tas, ka Blondais gejs beidzot ticis pie boyfriend! tāda.. ļ, ļ dodgy paskata dīvaina čuvaka, ar kuru šis visādi bučojas pa zilo bāru. es Blondā romantiskās izvēles nesaprotu nemaz, bet laikam jau vismaz tāds pārpjanijs dodgy čuvaks ir ar mieru pieciest to baiso balsi. vakar gan, piezīmēšu, Blondais bija viens pats. trouble in paradise?

vēl ir tā, ka man šodien nācās sākt rītu ar ibuprofēnu. un... kā cilvēki var pastrādāt šitik high? es esmu tādā jobanā kosmosā, bet man te jātaisa servera certificates priekš kaut kādiem padsmit serveriem un man bail padomāt, kas no tā sanāks beigās. bet ir tak dzirdēts, ka ļauži tur visi high af vai drunk strādā un apm ar to. es nē, es laikam neesmu viens no. pat, ja aktīvi lietoju Certificate Fun proj.
izies uzpīpēt. te jau pārāk tas lidojums. ā nē, pag. iebakstīs jauno cert iekš vars. tad.

atvēru semagic, lai sāktu rakstīt par svētdienu, atradu, ka es asvā ibuprofēna high esmu uzrakstījusi šito. nuok. lai jau būtu, protams :D

bet karoč svētdiena. pamodānies tajā Eliškas iestādē. tas bija pilnīgi un noteikti apkurinātākais iestādījums, kādā es esmu bijusi for a long time. iztaisoties ārās, kaut kā paklīstam mazliet, bet mazliet līst, ir pelēks, pūš un besī. tas tāds downside. aizdomājamies, ka šodien gan nav iemesla turēties vecpilsētas kalnā, kaps tik lejā. iegājām Crosscafe uz kafiju. jo ahujenna vajag kafiju, vispār. miegs ir visur, katrā šūnā ir miegs. paņemam kafijas un mājas limonādes, kaut kādas yuzu. limonādes garšo pēc... garšas. vienkārši garšas. for science pagaršoju augļus tur un secināju, ka cidonijas. pēc brīža secināju, ka arī apelsīnu mizas.
VZ: **žestiem rādot divus apaļus objektus, kas satuvinās un attālinās** tagad cidonija, tagad yuzu, tagad cidonija, tagad yuzu!

bet nu tur nav omulīgi un iestādē nesankcionēta mācīšanās arī nav atļauta, tikai on the first floor, speciāli atzīmētā vietā. mazliet sagūglējam, ka eksistē burgernīca un plāns B ir kaut kāds pie-upes barčiks. aizejam līdz burgernīcai un saprotam, ka tur neizskatās omulīgi. aizejot, apmaldoties pelēko māju rajonā, atrodam pie-upes barčiku, kas obviously saucas Naplavka. izskatās hipsterīgi, bet nav vēlmes iet ārā lietū. piesēdīs. pasūtam kafiju, tēju, mājas limonādes. mēģinam aptvert, kur atrodamies. nu, pelēko māju rajonā, clearly, bet kāpēc ir cirka telts redzama? nez. bet vismaz uz to brīdi barčikā ir divi hipsteri, visādi random ļaudis un ir strādājoša apkure.

par žūžošanu hipsternīcā, brokastu burgeru normalizēšanu, pivčiem un visu pārējo jestro cerams, ka savākšos pirms piektdienas uzrakstīt.

Iespējams arī sūtīt e-pastu uz elektronisko adresi palidziba@mfa.gov.lv.

Vai tiešām pūce ir vienīgais putns, kas spēj saskatīt zilo krāsu?

Es gribētu sevi kādreiz spēt pieņemt un mīlēt. Vismaz fiziski.
Masturbēt, līdz rokās iemetas krampji.

---

Beidzot ir miers, nekas mani nesatrauc. Tas viss ir tikai sapnis. Tumsa mani maigi apskauj un noskūpsta pieri.


Ou Est Le Swimming Pool - Dance The Way I Feel

vecāmāte jau vairākas dienas tikai guļ gultā un nervozē par Koronvīrusu

.
mazliet atlaida deguns un varēja sasmaržot mājas jauno smaržu.

Strādājot pie B grāmatas daudzkārt saskāros ar neticamu pretimnākšanu ne vien no svešiem cilvēkiem, bet arī tādiem, ar kuriem profesionālās attiecības ir naidīgas; piemēram, uz vairākiem saviem lūguma epastiem esmu bijusi gatava saņemt lāstus un lamas, ko es te vispār iedomājoties, bet tā vietā ļaudis laipni palīdz, cenšas, meklē, velta savu brīvo laiku ar prieku (kā paši piebilst). Un otra galējība - draugi noņurd uz kaut kādiem salīdzinoši nelieliem izpalīdzēšanas lūgumiem, ja vispār reaģē (izņemot dažus, kuriem liels paldies).

[Pārdomas apkopojot pateicību rindkopu]

nekas nav tik labs kā stabils čau.

jauki izcepts sienāzis meklē ēst, bet nepieklājīgā tante viņam liek neko pietiek ar tai uzvedība negrib veidot simpatētiku gribi baigi šaudās starp turklāt nepiestāvīgs izrāvās ārpus kopējās sejas vispār jau piedeva sev s uz gunču tik daudz pušu nedaudz pušu pret manis paša gribu kā jau tā sieva izbeidza nebija spēka gulta mikla gulta vidus daļa sasieta ko tāds sasiets satrunējis daudz puvuma diezgan traki mitrumā dzīvo gulta sapuva skudras apēda gultu atdeva saišķim to viņš neatzina daudz naudas saspiestas gultas dienas gaitā atnesa vienu sauju smilšu domāja ka nāks vēl garām gaismas gadi bija jau divi daudz gadījies daudz runā ka nebūtu nekāds vajadzīgais iedeva viņam smilšu graudus lai nedomā lai tikai sijā un viņš jau pirmajos mēnešos bija virsaitis daudz runā un nso domā ka nekas nenotika diezngan pavirši saistaidi meklē domā dara dien smukas meitenes pielien skaisti pavirši naudas kāri agregāti iesnas tādas kā pogas diezgan daudzas naudas paviršības dienas gaitā ir izvirzītas un sniegs pavirši atdevis savas kājas mentiem un neko nepiedāvā biezi griesti un naudas koki plāni daudz dara lai sadarīts domā ka nebija skaidrības pret maksu atvirzīja skaidro gabalu un atdeva nakts tauriņam būtu jau spēks sen beidzies ja vecākiem būtu teicis kam vajadzīgi uzturlīdzekļi lai nestrādā lai tikai strādā savā akurātā darbā pret visu glezniecību tātad pabļāva dienas gaidīja kāpēc vecākiem jāuztur savu divdesmit gadīgi bērni viņi taču ir pilnībā nobrieduši iet bojā kaut kas jau jādara šajā pasaulē ja uzskarta ka visa samatoha ir pa īstam nevis kaut kāds bērnu ansamblis spēlē kolorītos kapitālisto sun dara to ar atmiņu un dziņu un biegās tu vismaz neguli sapuvušā gultā un tu es uz ietves atrasts ar pārsistu ārstu un domā ka nakts ir padarīt ja ja tam vispār ir kaut kāds gultas vervelētājs un to viņš dara ar aizvērtā m acīm ahaā kur tas vispār palika uz ietves atrasta grāmata sniegs pavirši atveldzē skaudro gumiju un dienas paliek tādas pelēkas un dienas ir divas reizes lielākas par paviljoniem uz kuriem tās blastās un man bija vējdzirnavas es tām iedevu gultas galu un devu savu vervelētājsimbolu gaudot tālāk kā pēcpuses vajadzīgas tās mani saprata un atdeva gultasvietām un bija jau arī sacen un tiešām kā tas bija viņam liecies tā tas ar ī izrādījās un uzreiz nebija skaidrs bet vēlāk ļoti skaidrs un tiešām kā tas būtu nācis no manas mutes tas tiešām būtu varējis mani uzminēt no mijas līdz dzijas un bija jau arī pbriedums tāpēc saspiests un taustāms kā pītas gumijas lāses un bija arī manas paviršās sknaibles lieliski viņā un es biju sevī tu arī artūrā biji ar dakšām miers zieds stablbae .

nākampirmdien otrais marts, kurš mnemōnisku iemēslu dēļ man mūžīgi būs pirmais.

Skuka 4effā

Šodien dēls labi uzprasīja: "Kādēļ es nevaru uz griestiem uzčurāt?" Tik tiešām, kādēļ? Nācās stāstīt par spiedienu un tēmēšanu un trenēšanu. Nācās arī pateikt, ka es nevēlos, lai viņš mājās trenējas. Mežā var sev zelta lietutiņu taisīt

Nez, retrogrādā merkurijā ir ieteicams risināt visādas sarunas - par algu, par darbu, par juridiskām finesēm?
Pat ja nav, es laikam esmu tas cilvēks, kuram tik padodiet seksu akvalangā, šūpuļtīklā un stāvus!

pljakj, akcijas lejaa

Rollins' Latvian paternal great-grandfather, Henach Luban, fled to the U.S. from Rēzekne and changed his first name to Henry.

👄👠💄
Be a Lady they said

Dzīvokļa jautājums.
Mīļā draudze!
Man ir ļoti skaists dzīvoklis ar divām lielām istabām, plašu virtuvi ar melnbaltu flīžu grīdu un lielu vannasistabu. Koka grīdas, augstie griesti, liela vanna, pilnīgi kluss stūrītis dziļumā aiz pamestas mājas - gluži kā laukos. Ļoti zema īres maksa. Labi kaimiņi. Neliela Funkcionējoša plīts virtuvē. Infrastruktūra laba. Atrodas pie Kalnciema tilta. Bet ir problēma - krāsns apkure. Es nejaudāju. Ja kādam ir dzīvoklis Āgenskalnā ar divām līdz trim istabām, zemu īri un centrālapkuri, bet nav gana daiļš, vai gana labā vietā, vai vienkārši gribās ko jaunu, skaistu un no Krievijas gāzes neatkarīgu - rakstiet. Domāsim.

Elagu Eesti!

Cita starpā kino Splendid Palace meklē repertuāra sastādītāju. Šī varētu būt lielā iespēja chimera  mums parādīt Zitu un Gitu.

par to vīrusu
Divi kolēģi patreiz slēpo Itālijā, trešais rīt lido kāpt Kilimandžaro.
Es nez, laikam mēnesi uz biroju neiešu, strādāšu no mājām, sākot ar dienu, kad divi pirmie atgriezīsies.

izdzēru glāzīti kvantro labā kompānijā un dzīve kļuva gaišāka.
citādi šī ir ļoti dīvaina diena. grūta un viegla vienlaicīgi.

Vispār ar to vīrusu ir, kā ir... Arī itāļa sieva ir inficēta, tātad jau 2 gab.uz salas. Labi, ka citā rajonā. Visvairāk bail no haja, ko varētu sacelt ne pārāk intelektuāli cilvēki, izpērkot tukšus pārtikas veikalus. Pagaidām tas manāms nav, šodien pat notiek karnevāla gājiens, tv rāda smaidīgus un priecīgus cilvēkus. Un iespējams, ka visu baigi pārspīlējam - jā, lipīga slimība, bet ne visi mirst. Pat ne visi saslimst. Un, ja tā pavisam filozofiski - dzīvē absolūti viss, pat sīkākais bacilis, notiek tieši tā, kā tam ir jānotiek; nekāda ņemšanās nevienu nepasargās.

Dīvaino spēļu jaunumi
Sakrustot arkanoīdu ar Puzzle Bobble? Japāņi to izdarīja jau 1990. gadā:
https://www.youtube.com/watch?v=l0lYrD2ahcQ

Biju tik labā noskaņojumā, kad saņēmu ziņu, ka atnākusi kārtējā paciņa priekš firmas lietām.
Un tad atkal jau jāmaksā pastam. Nu c'mooooooon! Cilv pasūta nepieciešamo lietu, samaksā shipping un beigās vēl prasa! Vēl gan neesmu atkodusi, kuros tieši gadījumos, jo ne vienmēr... Still man tie kā kuro reizi 20-30€ noderētu citām lietām!
Plusā ar aprīli Norvēģijā jauns likums saistībā ar kkā pasūtīšanu no ārzemēm. Būs vēl jautrāk!

Ārā putinās baltums.
Meitenes izgāja par šo ziemiņu papriecāties. Gluži kā tai joku video par Latvijas vasaru. :D

Ļoti vajag - varbūt kādam ir 1992. gada Karoga numuri, ko varētu uz īsu brīdi aizņemties saudzīgai lietošanai?

Un vēl pāris labi vārdi par Latviju.
Tas, ka Latvijas valstij (valsts ir vara, varas elite Latvijas gadījumā, ielikteņi, uzpērkamā tiesu sistēma) pie vienas vietas valsts pilsoņi un iedzīvotāji, ir pierādījies pēdējā laikā ļoti un ļoti. Nu un šodien redzu vēl vienu niansi. Lietuvas valsts un Lietuvas vēstniecība Spānijā ir publiskojuši attiecīgi lietuviešiem un lietuviešiem Spānijā/salās savus paziņojumus, kas ir gan precīzas norādes par vīrusu un tālruņa numurs, kurp zvanīt, ja ir aizdomas, ka esi slims, gan norādes, kur nevajadzētu tuvākajā laikā "tusēt".
Hallo, Latvija! Jums vēl ir ne tikai barojamais birokrātiskais (aristokrātiskais) aparāts, bet tie tur slaucamie pilsoņi, ar kuru naudu jūs saņemat algas un ēdat kūkas restorānos.

čau ciba,
ir pagājis laiks, kādi gadi piecpadsmit.
zini, es mēģināju rakstīt citās platformās pat tai dullajā sejas grāmatā. Bet nekas nelīdzinās Tev. Es zinu, ka pārsvarā cibu lieto, nu teiksim tā bohēmiska dzīvesveida piekritēji, bet ko var darīt, ja Tu man esi Tik tuva. Un vai arī es kaut kur zem visiem saviem ''pareizajiem'' slāņiem arī galu galā neesmu vēl viens dullais, kas izraksta sevi ārā, šajā klabošajā realitāte...
Un vispār tik daudz, kas ir noticis. Nobriedis un atmiris. Daži sajūtu sīpoli manā augsnē stāv un - vai uzziedēs šo pavasar, to radīs laiks. Un varbūt tikai pēc dažiem mēnešiem, es izrakšu tos un smiešos, gardi un saldi domādama, ka tie mani kaut kādā veidā ir pietuvojuši tam lielajam sajūtu izvirdumam, kas ar katru dienu nāk tuvāk - mirklis, ko es gaidu jau trīs gadus, svētais - saplūšanas brīdis ar savu Karali.
Ir smieklīgi, cilvēku likteņi it visi - no Lielās esības perspektīvas, protams arī mans. Mazie atomu uzplaiksnījumi lielajā visuma katlā <3

Iestādē publiski runā par sabiedrības iesaistes nepieciešamību, pilsonisku aktivitāti u.c. skaistām lietām, bet realitātē visi vietējie aktīvisti tiek uztverti kā zobu sāpes. Viņu uzklausīšana un iedziļināšanās problēmās rada papildus pienākumus kurus neviens negrib uzņemties, jo tas novērsīs fokusu no ikdienas birokrātisko procedūru pildīšanas tādējādi radot kavēšanos dokumentu apritē, kas valsts pārvaldē ir viens no lielākajiem grēkiem. Ir jau taisnība, ka nereti šiem aktīvistiem revolucionārā degsme ir lielāka par zināšanām un izpratni. Līdz ar to, tev ļoti daudz laika jāveltī skaidrojošajam darbam bez garantijām par rezultātu. Mēdz būt arī tā, ka dažādas sabiedrības grupas (parasti kaimiņi) kārto savstarpējus rēķinus ar mana kantora starpniecību un cenšas viens otram ieriebt. Vēl ir diezgan liela grupa, kas labprāt pasludinātu par kultūras mantojumu visu pasauli un aizliegtu pilnīgi jebkādu jaunu būvniecību pilsētu centros. Arī ar tiem ir jārunā, jāuzklausa, jābraukā pa pasauli, jāmēģina kaut kas skaidrot utt. To visu varētu darīt aktīvāk, ja vien tevi nevērtētu pamatā pēc izmērāmiem, birokrātiskiem rezultātiem, kuru sasniegšana prasa laiku.

Rezumējot jāsaka, ka iestāde, kuras darbībai pilnā apmērā būtu jābūt sabiedrības interesēs un ciešā saskarē ar sabiedrību, īsti nespēj to nodrošināt, jo prioritāte vienmēr ir birokrātiskais process. Šoreiz pat vadība to labi saprot un visādi cenšas to mainīt, bet vienas iestādes līmenī to var uzlabot minimāli. Lielā mērā tāpēc, ka sasodītā valsts kontrole visu vērtē tikai no birokrātiskām un juridiskām pozīcijām. Velk ar pirkstu pa dokumentiem, meklē nepilnības, skaita vēstules un aktus. savukārt tas, kas reāli ir izdarīts kultūras mantojuma saglabāšanas jomā viņus neinteresē.
Kontrolei ir jābūt un dokumentiem ir jābūt kārtībā, bet ja tā visa rezultātā pazūd ne tikai pieminekļi, bet arī cilvēki, tad laikam kaut kas nav īsti kārtībā.

Atvērto datu nacionālās īpatnības
"Pastāvīgo iedzīvotāju skaits 100×100 m režģa šūnās pilsētās un blīvi apdzīvotās teritorijās"

šodien, tātad, atstāju E pie auklītes uz 45 minūtēm. asaru nebija maz. mana drosme sāk noplakt, bet nākamreiz tik un tā sarunāts atstāt uz divām stundām. vai arī nevajadzētu uz tik daudz? yelp!

Man mēdz būt tādi sapņi, kur skolā beidzas semestris, bet es neesmu apmeklējusi kādu priekšmetu vispār vai vienreiz. Parasti tā ir matemātika, bet šoreiz vācu valoda. Pēc nedēļas eksāmens un es varu to nokārtot, ja iemācos 64 dzejoļus ar vismaz 5 pantiem. Tipa semestra norma.
Lūk tas ir izaicinājums. Itkā nopietni apsvēru, cik tas ir reāli, bet, kā jau sapņos, līdz tam nenonāca.

---
Mums uz galvas pēkšņi nokrita Limp Bizkit biļetes. Tā kā septiņpadsmitgadniece nezināja, kas tas ir, parādījām dažus klipus. Ūpis bija sajūsmā – jo "tur buras". (domāts – Freda Dērsta žestikulēšana).

Skola
A man, a man, a man ir teicamnieka stipendija!
Uz diviem mēnešiem gan, bet tik un tā patīkami.

.
superior virtue not virtue, thus it has virtue. inferior virtue cannot let go of virtue, thus not virtue.
you cannot imitate love.

namastey
Slimības vajag izslimot, un pēc tam ir miers.

takata
tumšais laiks mazliet atkāpies, organisma pašsajūtas uzlabojas, ir laiks pa(ap)skatīties apkārt ;)

"auto jauns" jeb P5008 nometu, šķiršanās rēķins pavairoja apņēmību vairs neizmantot līzinga iespējas. Skrāpēti diski, liekas jūdzes utt - jāpaskatās, ko nemaksāt ;)
/STC, mēneša beigās aktīvi nāk SCAM maili ar prasību pēc nauda, ar linkiem un telefoniem iekšā - vai pati līzinga kompānija tirgo šo info scameriem par attiecīgu samaksu?
Kā jau zaļi domājošs un ar pieredzi elektromobiļu būvē, izvēlējos 3,5l benzīns/auto opciju ;) ar LPG, protams.
Mans trešais Renault Espace 4 UK pavadītajā desmitgadē.
Jūtu, ka šis auto dara mani labāku - mazāk lamājos, vairāk palaižu citus, paliek laiks paskatīties apkārt.

Tautieši UK bija saorganizējuši Valentīndienas pasākumus vairumā, sanāca apmeklēt tikai pāris:
"Tranzīts" 5dienas vakarā Leeds - B&B pieņemams, par spīti atsauksmēm, forša pašu kompānija, kulturāla publika.
Vecie joki ar veltījumu Talsu čigāniem palika nerealizēti, mākslinieks neparakstījās, un naudu es nepiedāvāju ;)
Izrādās, ka nemaz jau tik daudz no Tranzīta daiļrades es nezinu, 1ā trešdaļa pilnīgi nedzirdēta.
Afterparty arī foršs un jautrs.

Rutulis 6dienas vakarā Mansfield (obligātā izvēle, atbalstot lokālo organizatoru) - atbrauca draugi no tālākām vietām, normāls groziņu vakars, iesildīšanas grupa utt. Nu vnk brīnišķīgs pasākums, pašam un citiem ļoti patika.
Interesanta programma, koncerttūre miksēta ar ballīšu gabaliem, fotografēšanās, veltījumi utt.
7diena ar mazu ekskursiju pa rajonu (obligātās vietas - pāris ogļraktuves no ārpuses, SportsDirect noliktava un cūku ferma) un pusdienām Wetherspoon's.

Jāsāk gatavoties vasarai - plānā Līgo pasākums UK (Straumēni).
Attiecīgi - 12vietu telts, gāzes grils, ģenerators uc sīkumi jāiepērk ;)

viņu domas
Viņi nedomā tā, kā domājam mēs.

Man likās, kad esi tā tuvu iepazinis cilvēku - nu tā, kā psihologs iepazīst klientu gada laikā - tad vairs pēc tam viņa vārdu neaizmirsti, bet nē, šodien satiku bijušo skolēnu, kurš manā kabinetā sabija neskaitāmas stundas pirms gadiem pieciem, un viss, sit nost, ne vārdu, ne uzvārdu neatceros. Tak veicu izpēti, rakstīju pilno atzinumu, bija neskaitāmas sarunas, karjeras konsultācijas un atbalsta sniegšana, bet nekā. Skaidrs, ka aizmirstas tulkotās filmas un lasīto grāmatu personāži, bet nu bāc, klienti.
Tulkošanā vispār viss "dzēšas". Lai gan ir šādas tādas detaļiņas, kas iesēžas atmiņā uz mūžu, ik pa brīdim uzpeldot un radot jautājumu - nu kāpēc bija jāatceras tieši šis? Pirms gadiem 15, ja ne vairāk, tulkoju kaut kādu serčiku Tremors, par kaut kādu ārprātīgu doomsday preperi, kurš bija bunkurus sev uzbliezis un vēl nezin ko. Ļoti jauks serčiks bija, lai gan droši vien jau tad bija vecs. Nu un tur man bija jāizdomā, kā latviski sauks ass blasters - tādus kaut kādus radījumus, neatceros, ko tie darīja, bet atceros, ka paliku pie nosaukuma "pakaļsprādži".
Kam man noder šī informācijas druska? Pilnīgi nekam. Lūk, šo varēja mierīgi dzēst ārā, bet nē, ņem un izdzēš cilvēku vārdus, kurus varu satikt pilnīgi negaidīti jebkurā mirklī un kuri, kā par spīti, manu vārdu gan labi atceras.

treš
jūtu, ka mans love affair ar trešu lēnam tuvojas likumsakarīgām beigām. mēs varbūt nešķiramies, bet mainām attiecību statusu gan

vai jūs arī atceraties sapņus tikai tad, kad sanāk gulēt vairāk nekā nepieciešams?

vakar M. teica, ka viņam arī tā esot. šķiet, ka tad, kad ķermenis ir labi atpūties, sāk šķetināties zemapziņā iekrātais.

un re, kamēr es te bakstos, ārā sācis snigt.

lūk Rīgas teriotorijas plānojumā ir šāds punkts:
146. Atjaunojot vai pārbūvējot vēsturiskas būves:
146.1. lieto oriģinālajam krāsojumam atbilstošu vai līdzvērtīgu krāsu sastāvu;
146.2. aizliegts spīdīgs fasāžu krāsojums;
146.3. aizliegts krāsot dabisko akmeni, dekoratīvo keramiku, apdares ķieģeļus un
cēlapmetumu fasāžu apdarē;
146.4. zeltījumu un spilgtos toņus atļauts izmantot tikai detaļās atbilstoši kultūrvēsturiskās
izpētes datiem.
146.5. aizliegts vienkāršot fasādes apdari.

visādas lietas ir izdarītas pēdējo divu gadu laikā, bet viena no tām, ar ko lepojos visvairāk, ir tas, ka esmu dabūjusi D vitamīna līmeni no ''kritiski zems'' uz ''deficīts'', iespējams, tāpēc arī dzīve rādās mazliet ciešamākās krāsās

LDD
Lauku drošības dienests.

________________________________
____________________

Gatavojos Melomaniakiem un klausos visādus populāros hītus (jo tos neviens parasti neklausās). Neesmu pūriste, pops man tīri labi patīk, ja ir kārtīga izlase, bet psc, kādu mēslu cilvēki klausās lielos daudzumos. Nezinu, kā var atšķirt Dua Lipa no Arianas Grandes no Selēnas Gomezas no Kamilas Kabello. Tumšmates ar vienādu balsi un brūnām acīm, vienīgi Ariana ir sīka un kaitinoša.

Larry David quote
Good compromise is when both sides are dissatisfied. And this is our case.

Saistoša un būtiska publikācija, iesaku izlasīt (man neizdodas piereģistrēties portālā ar e-pastu, lai izteiktu atzinību)
https://satori.lv/article/visai-pilsetai-bija-neerti

Vēlreiz par to, ka, pirms uzsvērt latviešu līdzdalību ebreju iznīcināšanā un vienaldzībā pret viņu likteni (kā rūgti dokumentēts Valentīnas Freimanes "Atlantīdā" un daudzās citās grāmatās), ir vērts aprunāties arī ar aculieciniekiem. Paslēpt pieaugušus cilvēkus bija ārkārtīgi grūti un prasīja īpašas un reti sastopamas rakstura īpašības (kā Lipkem), bet bērnus, jauniešus šad tad varēja, un to arī darīja. Gandrīz katrā ciemā bija šādi piemēri. Es to saprotu tā: bērni bieži vien nebija šāvēju sarakstos un uzskaitē, tāpēc to slēpēji tik ļoti neriskēja. Paslēpa puiku pie kaimiņienes, kurai mamma pēc tam pateicās, uzdāvinot servīzi. Gandrīz vai ikdienišķi izpalīdzīgi. Šiem piemēriem vienkārši nav tādas šindleriskās vai lipkiskās žilbas un intrigas, tāpēc mēs par tiem lielākoties neuzzinām.
Rakstā minētais filmas "Šoa" autors, nesen mirušais Klods Lancmans piekristu: iedomas, ka vietējie iedzīvotāji vācu okupācijas laikā būtu varējuši masveidā pretoties ebreju iznīcināšanai, kooperēties, lai to darītu, turklāt ar reālām izredzēm uz sekmēšanos, ir tieši tas – iedomas, kuru avots ir izpratnes trūkums par vēsturisko situāciju. Un es to saku, galvā dunot Mohandasa Gandija vārdiem, kaut kad kara sākumā tas varēja būt (?), ka viņš varētu aizbraukt uz Vāciju un vienkārši pamācīt cilvēkiem nevardarbīgo pretošanos nacismam, jo viņi acīmredzot nesaprot, kas ir Patiesība [citāta beigas].

Upd. Mans laja viedoklis par publikācijas kontekstu. Vai holokausta pētniecību Latvijā lielā mērā baro un veicina ārvalstu, lielākoties ES organizācijas? Jā, kā par to liecina arī linkotais raksts. Vai tas ir "slikti"? Nē. Vai Latvijā pastāv/atdzimst antisemītisms? Nē. Tad kur rodas problēma? Tikai tur, ka ārvalstnieki, organizācijas no attīstītajām zemēm otrpus dzelzs priekškara lielākoties nesaprot un arī īsti nespēj saprast, ka LV holokausta pētniecību prioritāšu un emocionālo resursu sarakstā nedaudz bremzē tas, ka vietējā tauta 20. gadsimtā pamatā ir cietusi no padomju varas, no tieši šiem ziņotājiem, izsūtīšanām un arī šaušanām (kā mana vīra ģimenē, piemēram). Tāpēc sāpīgā brūce (ar visām vainām un līdzvainām) ir šī, nevis nacistu okupācijas laika notikumi. Rietumos tā nav, tādēļ viņu fokuss ir cits. Savukārt padomju okupācijas noziegumus šobrīd ir grūti izmeklēt, jo bieži gan pastrādātāji, gan līdzskrējēji, gan vajātie vēl aizvien ir dzīvi; tas viss ir pārāk svaigs.

Par pieņemšanu
"Imagine that you are trying to dance with someone, but every time you tried to come close and grab their hands, they swatted you away. If you continued to try to dance with them, this would be resisting resistance. Instead, imagine that there is an invisible shield that they have erected between you and them and you need to talk with them directly about that shield first to learn why it’s there and what you need to do for it to not be there, before you every start trying to dance with them. This should be your strategy for communication.

Continuing to use this analogy, drawing the person’s attention to this shield helps them to become aware. It causes them to introduce awareness to their own resistance and this is what begins corroding it, like a light beam shining on a sheet of ice. This is the necessary step to take for acceptance to occur.

Acceptance is the opposite of denial and avoidance. To accept is to recognize something as valid or correct. Doing this makes your being consent to receiving it and digesting it as truth instead of fighting to not acknowledge it and not take it in. Acceptance has nothing to do with condoning something or condemning something. It has nothing to do with whether you want to change something or not. It is simply about being able to acknowledge something as valid enough to let that acknowledgement in, instead of fight to keep it out.

Become aware of what pain or painful changes they are trying to avoid by not seeing, feeling, hearing and accepting certain things. Become aware of the painful meaning they are adding to those certain realities that they don’t want to see."

Nekādi nevaru saprast, kāpēc viena dvinīte liekas simpātiskāka kā otra.

es zvanīju uz policiju.
tas ok.

somebody call 911. ir tāda dziesma.

ejugulēt

Piecdiennieks Berlinē sākas ar Potsdamu. Par brīvdienām nesūdzos.

sapn ar vilcieniem nezināma vieta es iekāpju drūms tas vilciens sprosta nesaprotu uz kuru pusi šis iet un uz kuru jātiek brauc grab no-smiling kā no-smoking

guļu uz grīdas, laimīgs.
esmu bijis kretīns atdodoties alko demonam.
tas pārtrūka, esmu izskrējies.
vājprātigi gaidu tevi mājās

pamostoties galvā skan alīnas orlovas "širdis". un beidzot nav jāšausminās par dpd paziņojumu trīs stundas iepriekš par to, ka uz mājām (apņēmos jau rakstīt ofisa adresi, bet..) brauks kurjers. vakar ap 2am, klausoties kādu oldskūlīgu albumu (makkartnija pirmais? vai bīčboju skiley smile?)) mazgāju traukus. siltais ūdens tā arī nepienāca. zb.

tagad lēnām no nekurienes sāk lipt pīdžei-hārvijas "is this love, is this love, that i'm feeling". paldies ivaram blūman par mentālajiem attēliem, kā varētu izskatīties sievietes balss rokmūzikā.


edit: dpd, protams, piepiš. vai piepiš tas, ka man viņiem mistiskā veidā bija jānodod vārtu kods, vai jāiebaksta telefona numurs. jā, "klientam posmā starp 11:47 un 12:47 nevarēja nodot paciņu". zēbal. nu labi, nekas tāds svarīgs jau tur nav. nevar arī saprast, kurš modelis ir labāks - asv vai mūsējais. amerikā vismaz tos sūdus nomestu uz lieveņa.

un jāpiezvana miljonāram. "miljonārs tevi divas dienas neatcerēsies, piezvani tagad". davai, piezvani, un pēc tam bļe, vienalga. tāpat jau pēc tam visu sapisīsi.

es negribu zvanīt nekādam mafijas mobam (kurš, pēc portālos novērojamās informācijas, izskatās, ka ir nomainījis vārdu). noklausījos tās padsmit minūtes no nabas raidījuma pirms basketbola izlases spēles arēnā (pagājušopiektdien). hmm. piezvani, ibio.

izguglēju, beidzot, arī, kāda identitāte ir tam čalim, kurš vienā no piemājas krogiem pirms kāda mēneša tā viegli piepisās. interneta leģenda, sasodīts.


edit2:bļe. mafijas mobs un tas, ko viņš rausta aiz aukliņām. pizģec. davai, roncij. pievienojies tumšajiem spēkiem.

edit3: okei, tiku pie sava meklējamā departamenta vadītāja numura. okei. parunāsim.
edit4: pievzana dpd kurjers (pamanīja manis izmainīto adresi uz ofisu, un pievienoto telefona numuru), atvedīs uz mājām pēc pusstundas. mhm, paldies.

tāda viegla, bet drudžaina sajūta. vismaz līdz piektdienai. vai līdz man kāds darbā atkal uzdirsīs. vismaz par ķeksi. tagad beidzot dirš par ķeksi.

Kļava arī atzīmēja, ka cilvēks Latvijā vairs nemīl savu valsti, jo valsts viņam dara pāri.

«Neveidojas pamats. Cilvēks un valsts kā vienota mīlestības devēja sistēma. Ir palikusi teritorija, privāts kolhozs dažiem klaniem, kas taisa savus rēbusus. Mēs neesam demokrātiska sabiedrība. Mēs tā sevi definējam, ka esam demokrātiska, brīva Rietumu valsts. Mēs esam smagi slima postpadomju teritorija,» tā Kļava.

Parunāsim par Dievu. I
Kādā runetu izklaides portālā (tātad infa pārbaudīta) nesen izlasīju, ka senajā Romā nebija likumdošana, kas attiektos uz zaimošanu, jo tika uzskatīts, ka katrs dievs ir gana spējīgs, lai pats tiktu galā ar zaimotājiem. Drīzāk šāda likumdošana būtu zaimošana.

Mans Dievs noteikti nav sīkumains. Kā jūsējie?

īsumā
Tiku pārprasta...viens šļopt pa muti...un absolūts trūkums šiet jebkad un jebko rakstīt.Bija pareizi, kad klusēju. Bet es Jūs vēroju, mīļie.:)

cik interesanti ir redzēt kā dažas sievietes ar gadiem iegūst vīriešu vaibstus; bet es, piemēram, tikai tāpēc audzēju bārdu, lai neizskatītos pēc tuklas, nodzērušās tantes.

SKOLOTĀJU STREIKS
Pagājušā gadsimta sākumā Itālijā proletariāta kustībā par sava dzīves līmeņa uzlabošanu parādījās ļoti efektīva metode, kas vēsturē iegājusi ar apzīmējumu “itāļu streiks”. Proti, strādnieki nevis atsacījās strādāt (jo šādā gadījumā tiem nācās ciest no policijas vardarbības, tos varēja atlaist no darba, vietā pieņemot streiklaužus u.tml.), bet gan sāka strādāt precīzi pēc instrukcijām, atsakoties no jebkādas personiskas iniciatīvas. Darba laiku ievēroja ar precizitāti līdz sekundēm, izpildīja tikai un vienīgi atbilstoši rīkojumiem un priekšrakstiem, par jebkuru radušos problēmu vai neparedzētu situāciju rakstiski ziņoja priekšniecībai un gaidīja, kad tā situāciju atrisinās ar jaunu instrukciju. Vārdu sakot, jebkura kustība tikai un vienīgi saskaņā ar “no augšas” nākošajām instrukcijām un noteikumiem. Tā izrādījās visefektīvākā streikošanas metode: streika pārņemtajos uzņēmumos ražošana praktiski apstājās, taču formāli “piesieties” strādniekiem nevarēja…

Vērojot šodienas skolās pastāvošo sistēmu, tā teikt, “pa ķēķa durvīm”, aizvien vairāk sāk šķist, ka tur valda šāds oficiāli neizsludināts “itāļu streiks”.

Dzīvē esmu strādājis dažādās nozarēs un dažādos kolektīvos, bet tik maniakālu apsēstību ar “visam jābūt pēc priekšrakstiem” kā skolā, nekur citur neesmu sastapis. Instrukcija uz instrukcijas absolūti par visu, mapes pilnas – plauktos nav vietas, e-pastkastē ik dienas ienāk jaunas izmaiņas un uzlabojumi noteikumos vai jauni noteikumi. Aš jāpriecājas, ka nav vēl izdrukātas norādes, kā un cikos jāapmeklē tualeti. Lai gan nebrīnītos, ja kādā skolā šāda instrukcija būtu. Priekšrakstus ražo gan pašās skolās, gan ministrijā un pašvaldībās – arī ierēdņiem gribas to sajūtu, ka “nav velti maizīte ēsta”. Instrukciju plūsma veido skaistu Mebiusa lentu, kas līgani plūst no “augšas” uz “apakšu” un atpakaļ mūžīgā ciklā. Lai nezinātājam rastos kaut minimāls priekšstats par to, piemēram, nesen redzēju kādas skolas direktoram uz galda ienākošās instrukcijas un norādījumus tikai par ugunsdrošību vien – A4 lapu kaudze, nepārspīlējot, bija savi 10 cm… Pie tam katra skola ik pa pāris gadiem tiek vētīta, pārbaudot, cik precīzi ievērotas tiek IzM, Valsts izglītības kvalitātes dienesta, pašvaldības izglītības departamenta u.c. iestāžu instrukcijas - skolu akreditējot vai atliekot akreditāciju līdz laikam, kad “visi papīri būs kārtībā”.

Vienīgais labums, ka vismaz vēstures skolotājiem nav tālu jāmeklē analoģijas, lai skolēniem izskaidrotu, kāpēc nedarbojās PSRS plānveida ekonomika, kurā galvenais bija sekot PSKP plēnumu vadlīnijām un partijas komiteju instrukcijām, rakstīt atskaites, izvairīties no sodāmas iniciatīvas izrādīšanas un nedomāt par reālo labumu un rezultātu – galvenais, lai “papīros” viss būtu kārtībā…

Tā kā ja kādi vecāki dzīvo ilūzijā, ka skolotāji dienu un nakti neguļ, domājot, kā viņu Katiņu vai Pēterīti labāk izglītot, tas rūgti maldās: pedagogiem primārais ir papīru aizpildīšana, grafiku sastādīšana un sapulču apmeklējumi, bet skolēniem tie var pievērsties vien “brīvajā laikā”. Pat algu likmēs paredzēts, ka skolotājam gatavoties vienai mācību stundai atvēlētas (t.i. apmaksātas) vien 8 minūtes. Lasītājam, tāpat kā ministrijas ierēdņiem, ir skaidrs, ka 8 minūtēs var lieliski paspēt saprotamāk pārformulēt mācību grāmatā rakstīto, piemeklēt skolēniem ilustratīvo materiālu, atrast kādu aizraujošu mācību vielas piemēru un izdomāt kādu domāšanu veicinošu uzdevumu.

Tā vietā skolotāji lasa kārtējās norādes un mācās no galvas skolu vīzijas (pasarg die’s, ja akreditācijas komisija pajautās citātu, bet nezināsi!), kaut tās vīzijas ir tikai ne ar ko nesegtu skaistu vēlmju uzskaitījums – patiesi vīzijas. Skolās veido reālas vai fiktīvas pedagogu atbalsta grupas (zinu, ka nesen kāda skola Rīgā nesaņēma kārtējo akreditācijas pagarinājumu tikai tāpēc, ka vienam skolotājam nebija neviena totāli nesekmīga skolēna ar diagnozi “atbalstīt”), un sapulces, sapulces, sapulces... “Sausais atlikums” no nemitīgajām sēdēm minimāls. Pat skolēnu brīvlaikos skolotājiem jāiet uz skolu, jo “darba laikā jāatrodas darba vietā” (kaut daudz auglīgāk būtu viņam skolēnu brīvlaiku izmantot, lai mājās gatavotu mācību materiālus nākamajam ceturksnim). Tā nu tīri subjektīvi šķiet, ka ja kādam skolotājam kas labs sanāk, tad tas nevis pateicoties priekšrakstiem, bet gan mākai instrukcijas "apiet".

It kā visiem skaidrs, ka kaut kas “Dānijas karalistē ir iepuvis”, taču kas, to neviens īsti nezina. Vieni vaino “sistēmu”, citi “padomju mantojumu”, vēl citi - par ļaunuma sakni uzskata nekam nederīgās mācību grāmatas, vēl kāds - “vecos” skolotājus vai pašus pusaudžus, kuri nu nemaz neesot “kādi mēs bijām”. Taču to, ka varbūt procesu bremzē visa tā instrukciju un priekšrakstu jūra, kas jāievēro līdz pēdējam sīkumam, to gan neviens nepieļauj. Vismaz skaļi neuzdrošinās atzīt, ka karalis ta’ pliks.

Taču, kas mani izbrīna – šis izglītības nozares itāļu streiks ir neapzināts! Cik aprunājos ar skolotājām/iem, tad pat tie pedagogi, kuri vēl Brežņeva laikos aicināja uz skolām Martu Krustiņsoni, bet mūsdienās – barikāžu veterānus, pat tie no sirds vēl pusaudžiem labu, pārdzīvo par sliņķiem un atpalicējiem, cenšas tos izglītot.

Lai kā mazinātu šo vispārējo “itāļu streiku”, nesen ir sākta izglītības sistēmas reforma - t.s. kompetenču pieeja, - kurā viens no sākotnējiem pamatmērķiem bija skolotāja atbrīvošana no instrukciju važām.

Daudzi no mums dzīvē sastapušies vai dzirdējuši stāstus par iepriekšējo paaudžu “labajiem skolotājiem”, kuri tur kādu pamodinājuši, ieinteresējuši vai iemācījuši mācīties. Šādi skolotāji bijuši pirms 100, 60, 30 gadiem, visās paaudzēs, taču nedaudz. Nevis pateicoties sistēmai, bet par spīti tai. Nu iecerēts, ka visi skolotāji tādi varētu būt, ja vien šiem dotu “brīvlaišanu”. T.i. kompetenču pieejas reforma izglītībā sākotnēji bija iecerēta kā pilnīgas rīcības brīvība skolotājam, pašam izvēloties ko un kā mācīt - bez kāda administratīvā spiediena un uzraudzības, - lai tikai būtu labs rezultāts.

Taču ar to kompetenču pieejas reforma arī sākusi buksēt, jo runa nav par kuru katru profesiju, bet te darīšana ar nozari, kurā tradicionāli “visam jābūt pēc priekšrakstiem”. Jā! - mēs vēlamies būt brīvi savā darbībā, - taču DODIET MUMS PRECĪZAS INSTRUKCIJAS, KĀ BŪT BRĪVAM! Pats regulāri apmeklēju visvisādus kursus skolotājiem un pedagogiem, un visur dzirdu no auditorijas vienu vēlmi: dodiet mums definīciju kompetenču pieejai, dodiet mums instrukcijas, kā pareizi darīt!

Un, kā vecais Ādams Smits mācīja: kur ir pieprasījums, tur nāk arī piedāvājums. Tā visai strauji ap reformu un tās finansējumu kā piesūcekņzivis ap haizivi salipušas daždažādas aģentūras un mentoru grupas, kas nu ražo blāķiem utopisku sacerējumu a la “kā motivēt nemotivējamus pusaudžus”, “pareiza ieviešana skolās”, “pareizās taksonomijas izvēle”. Pie tam tur arī labāk maksā, nekā skolā - reforma apaugusi ar veselu industriju ar desmitiem miljonu eiro budžetu! Tā nu eksperti, kuru skaits, šķiet, jau drīz pārsniegs pedagogu skaitu, lasa skolotājiem lekcijas, vada kursus, izsniedz sertifikātus, veido vebinārus, izstrādā instrukcijas, priekšrakstus un noteikumus tiem, kam, saskaņā ar reformu, it kā tikai jābūt savā darbā brīviem…

Ar saņemtajām instrukcijām rokā skolu vadība un daždažādas IzM, pašvaldību izglītības tepartamentu, Valsts izglītības kvalitātes dienesta komisijas tramda skolotājus un pedagogus, pārbaudot, vai tie ir saplānojuši un vada stundas atbilstoši jaunajiem priekšrakstiem, vai atskaitēs lieto obligātos jaunvārdus: cieņpilns, jēgpilns, drošumspēja, iedevums, atdevums, lietpratība, pratība, izpratība, caurvijas, atgriezeniskā saite, pašvērtējums, pašvadība, modulis, summatīvs, formatīvs, kognitīvs, metakognitīvs u.c. Ir pat dzirdēts par tik absurdām, t.i. kompetenču pieejai pilnīgi diametrāli pretēji vērstām situācijām, kad dažā skolā vadība apstaigājot klases un pārbauda, vai SR - sasniedzamais rezultāts, - uzrakstīts uz tāfeles. Vai vēl labāk, ka pārbaudītāji bargi norādījuši SR nepaušanu stundā, kad skolēni rakstījuši apgūto zināšanu pārbaudes darbu (pat pirmklasniekam skaidrs, ka vienīgais rezultāts, uz ko pārbaudes darbā jātiecas, ir maksimāli augsts vērtējums, tb laba atzīme finālā)… Ko tādu redzot nezini, smieties vai raudāt (ja smiesies, pašizceptie eksperti apvainosies, kas draud ar nepatikšanām)

Gan daudzu skolmeistaru, gan interesentu reakcija uz nesaprotamajām pārmaiņām ir visai negatīva. Ik pa brīdim medijos redzam pavīdam, piemēram, ka “kompetenču izglītības pamatmeti ir radīti mūsdienu neoliberālisma, tehnokrātiskas domāšanas un pragmatisma garā”; “zinātnes loma sarūk”; “skolotāju darbības nosaka akla nejaušība, nevis konkrēts mērķis”; “radošumu vairāk veicina zināšanu apjoms, mazāk kompetenču pielietojums” u.tml. Daudzi pedagogi to tik vien gaida, kad beigsies reformai ES finansējums, anarhistus skolotājus (kuri “basto” pedagogu komisiju sapulces un ignorē gan instrukcijas, gan mācību grāmatu saturu) atlaidīs, jaunās instrukcijas atcels un viss atgriezīsies “vecajās sliedēs”.

Taču jānorāda, ka tā visa ir nevis pašas kompetenču pieejas, bet gan tikai TĀS INTERPRETĀCIJU kritika. Savukārt interpretāciju gūzmas autoriem - šķiet, arī daudziem iekš “Skola 2030”, - pašiem lielāko tiesu visai miglains priekšstats par to, ko sākotnēji iecerējuši autori, kas nu vairs nav pie reformas stūres. Tas, kā mainās reforma no iecerētā uz realizēto, sāk atgādināt marksisma izmaiņas visādu Ļeņinu, Mao un Pola Potu interpretācijās – redzot, kā mācība tiek skaidrota vēlāk, Kārlis un Frīdrihs gan jau šausmās saķertu galvu.

Tā rezumējot: kompetenču pieeja, kas bija iecerēta kā izglītības izraušana no birokratizēšanās Prokrusta gultas, grimst instrukciju, priekšrakstu, skaidrojumu un interpretāciju papīru purvā. Kā jums šķiet, vai izglītībā kas mainīsies un Latvija cēli iepeldēs PISA reitingu augšgalā? Pārlasiet, lūdzu, pirmo rindkopu…

P.S.
Virsrakstā minēts skolotāju streiks? Ak, tas tikai uzmanības piesaistīšanai (biju ieplānojis šo publicēt kādā medijā, taču tad secināju, ka nav kur: nav nevienas vietnes tādām vienkāršām darbaļaužu pārdomām).
Bet par šo visai nožēlojamo ikgadējo akciju - aiziet pie MK, nodziedāt žēlīgās balsīs “bēdu manu lielu bēdu”, un doties uz darbu, - manuprāt, nav vērts muti dzisināt. Tā drīzāk liecina par pašu akcijas organizētāju intelektuālo nabadzību, jo pat ezītim skaidrs, ka skolotāju un pedagogu streiks septembrī bērniem un to vecākiem nozīmē tikai vasaras brīvlaika pagarināšanos. Lūk, ja saņemtos streikot maijā, kad eksāmeni klāt, jāizliek gada atzīmes, tad gan satrakotie vecāki noslaucītu MK un pašvaldības izglītības departamentu no zemes virsmas! Taču tad atskan paidagōģijas veterānu balsis: Kā var streikot maijā, ja bērniņiem atzīmes jāliek? Lūgsim algas paaugstināt septembrī, tad mūsu streiks netraucēs bērniņiem mācīties. - Kādu “dzīvespratību” var pusaudžiem iemācīt profesionāļi, kas paši nespēj elementāri prognozēt savas rīcības sekas?

nu to, ka tā notiks es zināju, pareizāk sakot - jutu, citādāk nevar būt. skaidrs, ka ja tu esi nojājies no kalna ar slēpēm un tagad tev ir sastiepta kaut kāda tur saite celī (slimības lapa) un tā, tad pēkšņi tev parādās laiks man.

un nē, no slēpēm nenojājos es.

un tomēr interesanti ir klausīties, ka šajā visā darbībā pirms un pēc bija burvīgs moments, kur esošajai žogvāverei tiek stāstīta situācija ar domu (kas tiek izteikta arī vārdos), ka varētu atbraukt. uz ko šī atbild - a ko pie tevis? tu tak esi savainots, ne?

un viss. viņa tā arī neesot atbraukusi. nu neko, cilvēks ir lepns putns, neiespersi nelidos. respektīvi ar visu pats tika galā (atrada čomu kam pirmā dienā palūdza bik izlīdzēt) un viss notiek. jā, karma IR sieviete. Tas nupat jau ir pierādīts fakts. pie kam, pirms kāda bik ilgāka laika tur bija otrādāka situācija, ka šai kaut kas bija savainots (plecs laikam) un šis tāpat - a ko pie tevis.... tu tak savainota :) bet nu taisnības labad jāsaka, ka gāja gan palīgā visos iespējamos veidos, tāpēc jau tagad ir tāda škrobe, ka šī neko :)

un tomēr, tomēr , tomēr .... karma IR sieviete.

vērtējums no malas pašai par sevi : interesanta sajūta, gandrīz ta kā pofigs, ļoti viegli nolikt klausuli, pirmajai beigt sarunu, sajust, ka man sarunas gaitā kļūst garlaicīgi. Līdz šim tā nebija. Labi ka ir tā kā ir tagad.

lai gan.... bija epizode, kurā es pa vecam paradumam gandrīz sajutu ilgas, bet tās bija tik mirklīgas, ka pat īsti nepiefiksēju ir vai nav. kaut kas attāls.

ķirzakas un čūska. dažādi gekoni un hamelioni. dzīvi. īsti, rokās paņemami un sačubināmi, cik nu tādu čubināsi. Bet tas bija vienreizējs, kolosāls piedzīvojums, kuru pilnīgi negaidīti un nejauši es uzbūru sev un meitām. sīkā visu laiku dīca, ka grib gekonu mājās, da ko es zinu darīt ar tādu, barot un tā. nu nav man ilūziju, ka tas viss būs uz mani agrāk vai vēlāk. ar to ir jārēķinās, viņas aug un faktiski tūlīt būs prom no mājām. da kādi tur vēl gekoni.

bet stāsts ir par to, ka es nokļuvu dzīvoklī, kur visnotaļ draudzīgi un atbildīgi sadzīvo - sazincik gekoni (terārijos, regulāri tiek paijāti) divi hamelioni (tāpat) viena vidēja iguāna un viena milzīga iguāna, abas iedvesa reālu respektu. Tarantuls - īsts, dzīvs. (nē, nepaijājām) un pitons !!!! īsts dzīvs metru garš pitons. tā sajūta ir tāda....ļoti pārliecinoša, ka ja viņš gribētu, es te vairs neelpotu.

Bet piedzīvojums bija pasakains. kolosāls un vispār. Es joprojām esmu nereāli pateicīga tai sievietei, ka viņa vienkārši uzrakstīja - brauciet skatīties !!! jā, labi, tas ir arī viņas bizness, bija nopērkami 2 gekoni un vēl divi gekoni. bet nolēmām, ka pagaidām tas būs bik par dārgu un galvenais, ka sarežģīti tomēr iekārtot to visu kā vajag, vismaz manā mājā.

un jā, piesiet sevi uz gadiem 10 pie gekona .... negribās pagaidām :)

Cik brīnišķīgs humors, tik pabaisa izskata cilvēki auditorijā. Kaut kāds serious malnoursihment/inbreeding. Vai maz un sliktas kvalitātes kosmētika/grūmings. Bet vispār skatoties savu vecāku izlaiduma bildes, cilvēki tiešām liekas pabaisi tajās. Kaut kādi Lavkrafta fišpīpļi.
soviet

''People are just as wonderful as sunsets if you let them be. When I look at a sunset, I don't find myself saying, 'soften the orange a bit on the right hand corner.' I don't try to control a sunset. I watch with awe as it unfolds.''

-Carl Rogers

Big mood
Dažreiz liekas, ka visas kārtis varētu sadedzināt
Lielā sārtā virs Monblāna

Mēs trenējamies boksā katru dienu
Tas palīdz asinsritei

Es zvēru, Dievs ir dzīvs

Kāpēc patruļauto ar piecām aitām pārvērtās par himeru?

Varbūt rītdiena nekad nepienāks, taču tāpēc mēs ballējam šodien

Senajā Romā bija paraža izdzert tik alus kausu, cik gadu.

Vīkendā iemācījām N teikt “I fart in your direction”
Tagad man neizskaidrojamu iemeslu dēļ negribas satikt dārziņa audzinātājas

Vai baumas tiešām patiesas vai arī tas tik tāds vājuma mirklis?
Interesanta bilde
https://manyunya1116.livejournal.com/1743727.html

Hradec Králové bija tā vieta, kur ballītesorgkomiteja diez gan randomi aizdevās pagājušajā weekendā. tur, protams, ka ved ar Krakonoš vlak. **nopūšas** es jums, ja godīgi, iesaku braukt ar citiem vlak pie iespējas, ne Krakonoš.

pati pilsēta ir.. nu. nav it kā mazmiests, kā parasti pierasts. bet nu, tomēr diez gan nekurienīgi. nav tā, ka trūktu barčiku, bet to ir tieši tik daudz, lai sāktu kļūt izvēlīgs un beigās izrādītos, ka atkal bezjēdzīgi mazliet tā izvēle. bet pa dienu bija tīri labs laiciņš priekš feruāra un tad normāli apgājām apkārt vecpilsētai. jā, tur vecpilsēta ir kalnā, pārējā pilsēta - lejā. bija šausmīgi forši pastaigāt pa dienu ārā, sevišķi neciešot. aktīvi priecājāmies un līksmi jutāmies par to.

Mexita bija tīri normāla ēstuve, bet viņu izpratne par asumu ir divas jalapenjo sķēlītes. citādi jau bija labi. it kā tur viņu pagrabā nebija baigi silti, bet nebija arī atklāti auksti. kad zaja sāka ēst putukrējumu, sapratām, ka ir jādodas.

Na Jedno bija labs barčiks, bet tur nekurināja vispār un nācās iet prom. pirms man atkal sākas panikas lēkmes no aukstuma. :D citādi jau gards pivcis (Bernards un kaut kas no Zabreh) un diez gan jestri. ā nu, vēl downside bija dīvaina īru mūzika. un cilvēki, kuri iezogas barčikā mums nemanot.

tad pastaigājām skumīgi pa galveno laukumu, ievēlāmies Husā uz diviem pivčiem. bet nu, kurš Husā nav bijis. izvilku gūgli. gājām meklēt Lauvas barčiku, bet tā vietā atradām barčiku U Stolu. vispār tajā pilsētā iestādes laikam ir saucis kapteinis obvious.

U Stolu (pie galda) barčikā tiešām ir galdi. hehe. un nīgra bāra zaja. nīgrā bāra zaja visiem salēja un aizgāja lasīt savu grāmatiņu. grāmatā pie pirmās lappuses, kurā atsāka lasīt iesākto grāmatu, sāka plati smaidīt un ķiķināt. nosaukumu nespējām saskatīt. bet likās, ka varētu būt jestra literatūra. zaja nelikās easily pleased. bet ur vismaz kurināja, bija tīri jestri. sieviešu tualetē bija pīts krēsls. paklāju izvēles tur arī bija dīvainas. bet viss bija tīri omulīgi un jauki. nojestrjojāmies apsveicami. konkrētus prikolsus pierakstīšu atsevišķi, ja atcerēšos, bet tbh, domāju visiem skaidrs, ka you had to be there anyway.

also, mana nebeidzamā nemierība visu laiku pārvietot, kombinēt un visādi noņemties ar uz galda esošajiem priekšmetiem, makes me the thing that does the thing with the things. :)

vēlāk pīpējot jautājām zajai, kas par grāmatu, bet te visi noskuma, jo oriģinālvaloda ir čehu un nosaukums tik grūti paturams atmiņā, ka pat pati zaja īsti nezināja.
kad no U Stolu izmeta ap diviem, garāmejot iegājām kaut kādā divainā kokteiļbārā, kas bija līdz četriem, bet tur deva tikai mazās pilzenes un viss sāka efektīvi kaitināt.

aizejot uz paliktuvi secinājām, ka Na Jedno noteikti nav apkures, jo paliktuve Eliška tupa lieto visu rajona apkuri. bet tad vēl mēs nezinājām, ka svētdiena būs labāka. par to uzrakstīs, kad būs vairāk noskaņojuma tik daudz burtiem.

Kopsh esmu atsaakusi mazliet vairaak skriet, VISU LAIKU GRIBAAS EEST

zinjas no veikala: plaukti tuksi !! taa pilnigi galigi izpirktas tikai olas (bija dazas pacinjas paipalu olas, tadu ari pakeru),
bet veel loti loti patuksoti - makaronu, brokastu parslu, saldeetu darzenju plaukti, nu bet kaut kas palicis vel bija (nu taa, ka paris pacinjas saspaiditas kaukr sturitii)
citas kategorijas loti nepetiju - bet siers un jogurts ir
nopirku peedeejo omega 3 un magnija pacinju, taas ar izkertas

pasai saka sapet kakls, meru temperaturu, bet laikam 36.6

Nez cik ilgi sis meeris vilksies - it kaa jau nekas, bet braucu sodien maajaas - tapat jau mums te nekada lasvegasa nav, bet sobrid viss ciet, viss tumss, taada kara sajuuta

'Philosophy is really homesickness: the urge to be at home everywhere.'

Kimijas Gibleres un Heidegera nešķīstais auglis

Mani pārsteidz tas, ka ar jokiem nevar sevi apmānīt.

Jūtu, ka atkal atmaigstu, šis ir īstais brīdis, lai ievietotu lodi savā gultnī.

Par spīti siltajai ziemai, es šajā sezonā pamanījos 2x apslimt - daļēji tāpēc, ka pārāk vieglprātīgi izturējos pret ķermeņa signāliem (piem., turpināju ēst saldējumus, kad kaklā jau bija iemeties skrāpis); daļēji droši vien arī tāpēc, ka šoziem es maz dzēru vitamīnu dzērienus un nepieskatīju savu imunitāti. Vārdu sakot, pats vien esmu losis, un es varu tikai cerēt, ka būšu no tā kaut ko mācījies. Mans pirmais pārbaudījums varētu būt - neaizmirst, ka vasarā vajag ievākt liepziedus, kuru krājumi man tūliņ beigsies.

Varbūt tas ir slims mierinājums, bet narcisiem var uzticēties vismaz tik daudz, ka viñi nepazudīs, vienmēr uznirs, lai barotu sevi ar jaunām fantāzijām un turpinātu kaislīgi piekopt savus sliktos paradumus.

vakar izmmirku kā pēc peldes un saguru, braucot lielajā vējā, bet dabūju grāmatu, matcha un Pedro, pēdējiem spēkiem, bet, kad viņš mani samīļoja, uzreiz palika vieglāk, un tad man bija apelsīnu sula dāvanā un maziņš maziņš kausiņš piena, un bija tik daudz, ko stāstīt un dzirdēt, i love u so. viņš sirsnīgi smējās, kad izgāju no vīriešu wc un pat nesapratu, kur biju. braucu mājās zem zvaigznēm, priecīga un laimīga, līdz slieksnim, kad piepeši milzu nogurums mani iemeta dīvānā un tur arī pamodos līdz ar pirmo gaismu.
šodien navv spēka visu dienu, skatos, kā ārā vējš un lietus plosās, skatos tavas itālijas kalnu bildes, un tu prasi, kādu ēdienu man tev pasūtīt, un man nez kāpēc kauns atzīties, ka es jau to izdarīju pati.
tev tur ir tiramisu un pizza, un panika visapkārt, bet tu smejies un saki, ka parunāji ar vīrusu, viņš arī jau ir saguris.

es esmu ļoti ok, ha

halp! penzionāra cāļupūkas
kā balināt matus mājās un paliek ar matiem?

garš stāsts īss, māte paņēma visus uz pauzes un no tumšiem matiem radikāli pārgāja uz lillīgi blondiem. nezinu, vai tā bija domājusi mazpislētas firziere, bet man ļoti patika, taču nu sāk ataugt saknes - mātei par šausmām, izrādās, ka no pakauša uz skaustu viņai vēl ir pilns ar saviem pašas tumši brūnajiem, nevis visa galva sirma, kā viņa bija iedomājusies. sāka pukstēt, ka tad jau jākrāso atpakaļ tumši.

viņa noteikti, ka neņemsies reizi mēnesī uz pislētu pie friziera braukt (ne jau nav naudas, un pat ne skopums, drīzāk slinkums un nevēlēšanās tādejādi socializēties, lol)
bet pie manis viņa noteikti ir biežāk un, cēlu mērķu vārdā, es būtu gatava atgriezties pie viņas matu krāsošanas (kā gadiem darīju ar hennu un loreāli), ja vien zinātu, ka to var mājās kānebūt izveikt.

nekad nebūtu ticējusi, jo vnk nespēju iedomāties māti blondu, bet ir absolūti štelle.

es pati nekad pie friziera neesmu krāsojusi, vispār vairs gadus 2nekrāsoju un griežu retāk kā reizi gadā, tā, ka pat nezinātu, kur viņu pierakstīt, da i gražīga viņa man ir, lai uz dullo riskētu

padomiņš tātad?

turpinām gastronomiskās izvirtības virtuvē
https://praktiski.la.lv/sams-pec-senlatviesu-receptes-parejos-edienus-nogarso-jekabpili
ņammm.
Maximā gan bija bez galvas, bet tāpat sanāca ņammmmmmm :)))

Bija doma tvaicēt, bet nebiaj pārliecības, ka samu var tvaicēt - tb, kas tur sanāk rezultātā.. Mok kkāds bezgaršīgs glumeklis?
Ar zivīm vispār reti riskēju nodarboties ar pašdarbību, jo zivis manu senču mājās bija reti, attiecīgi to gatavošanā neko neesmu noskatījusies ne no viena, un arī attiecīgi nav kam īsti padomu prasīt, ka'ar kuru zivi drīkst/nedrīkst izrīkoties.. :)

Pēkšņi samulsu. Lasīju tekstā, kur bija vārds "grūzts“, bet man liekas nelabskanīgi, gribas teikt "grūsts". Kā īsti ir pareizi?

un tagad sāp visas maliņas jebko darīt. okei, izmazgāju vešu un traukus.

bet citādi, sapulcē es esmu mentāli atslēdzies, un brīnos, kāpēc citi nav. labi, tūlīt ssā ielikšu kompi. bet tad ir jāmeklē/jāraksta/jāzvana svešiniekiem par jauniem ofisiem, un jāatkratās no vecā, kur diemžēl ir mazliet jāatgriežas emocionāli pēc 5x brīvdienām, un tad vēl tā stulbā presentācija par.. ko? un pareizi, ar to kaimiņu jāparunā. šobrīd man no runāšannas, vai viena lielā projekta pārvaldības atstāšanas uz maniem pleciem, paliek vienkārši slikti. kkādi 70% tur ir darīti, bet par pārējo, un visu to kopā, man tirpst rokas, trīc pirksti, salst piere un mezglojas vēders. kas, manā visvienkāršākajā izpratnē liecina, ka man nevajadzētu darīt to, ko es daru, un man nav pilnīgi nekāda atbildības izjūta.


kaut kur, kaut kas reāli nav labi

s. exists!

Bets regards

onkulis padalījās ar linku, ko viņam sūtīja kādas slavenas latviešu popgrupas dalībnieka brālis.

https://jelgavasalternativa.bandcamp.com/releases

46 gabali, no kuriem kāda puse ir joņev-isks metāls. laikam.

edit: ā, bet tas nav nekas jauns, izdots pērnajā oktobrī.

Dažreiz paliek ļoti, ļoti grūti.

Meh, pagājšnedēļ tikai 62h. Šī labi sākusies nedēļa, rādās, būs pavisam īsa.

Šitā es bagāts nekļūšu.

fap fap fap...

tu nedrīksti lietot vārdus: "es tevi mīlu," ja nevari likt sevi zem otra (iespējama) sitiena

... fap fap fap

atkal zila. biš vieglāk elpot.

MTG patreizējais jaunākais sets ir Theros Beyond Death.
man looti patīk šis izdevums.
attiecīgi, laiku pa laikam paskatos kādu jūtūbes video par Theros kārtīm.
nez, dīvaini vai nē, bet lielākā daļa video veidotāju ir ne vairs jaunieši un man (subjektīvi) šādā vai tādā veidā nepatīkami vīriešpārstāvji.

latvieši pasaulē
man vispār bieži ir tāds reality check par to, kā tautieši uztver savu realitāti, bet reti kas tā dod pa počkām, kā ceļojumu apraksti. Virsnīši bija pipec, bet šī dāma (lai gan viņa nav baigi unikāla, visi viņi patosīgi raksta, kā tur atrod sevi, baidās no vietējiem, kuriem īstenībā ir zelta sirsniņa etc.) paņem pīrāgu - viņas rakstītajā ir kaut kas tik inherently nesaprotošs un dumjš, ka gribas palūgt, lai nākamreiz brauc meklēt apgaismību uz Rēzeknes DMT nometnītēm - sanāks lētāk. jūs piedodiet man, jūs esat gudri un redzat plaši, un es jūs apbrīnoju - bet pizģets, kaut kāda pāķu karaliste.

https://www.facebook.com/pg/3odienasindija/posts/

ak Dievs, kā es gribu pa ĪSTAM apsisties. īstās drōgas.
esmu garlaicīgs. man ir viss, šķiet pietrūkst drusku, amfetamīns, ekstazī

ā, un dažreiz jāļauj cilvēkiem "izvemties".
nu pateikt visu to bezjēdzīgo, kas iekšā turēts.
vai arī ļaut visu priekšā notēlot the big boss tēlu.
nu tie e-pasti ir vienkārši tik bezjēdzīgi, ka es pat vairs neatbildu.
divi varianti laikam - bagāts vīrs vai cita darba vieta.

uztaisīja rtg - akūts haimorīts - nu tieši tas pats, ko jau domāju.
Noprotestēju AB (jo temp. nav TIK augsta, šorīt pat bija nokritusies līdz normālai, bet aizvedot bērnu uz bd atkal uzlēca), izrakstīja kkādus pilienu. Abās nāsīs (tas nekas ka iekaisums ir vienā tikai).
Ar to pipeti skuju sapratīsi, cik esi īsti iepilinājis. Izlasīju aprakstā, ka pieaugušajiem vispār vajagot 4-5 pilienus. Un izdomāju, ka gāzīšu 3 (ārste uzrakstīja 2us). Jēzus, mīļais!!!! Es pat nesaprotu, viņi kož vai dedzina, vai kas tā par sajūtu. šķita, ka smadzenes izsprāgs laukā vai nu pa acīm vai ausīm.. Apmēram tas, kas man rādījās acu priekšā (tad kad galva beidza reibt) bija, kā man deguns ar visu savu blakusdobumu vnk sakūst vienā putrā. Pagulēju vēl, "pabaudīju" sajūtu, bik pačinkstēju, sāp reāli pretīgi, tad drusku sāpe beidzās, tgd tikai drusku jūtu tādu spiedienu tai degunā (mok vēl viss tomēr kūst kopā?).. Otrā nāsī nebija dūšas iepilināt pat 1-2 pilienus. Izdomāju, ka pagaidām pilināšu tikai tai "beigtajai" pusei, kur arī RTG bija iekaisums redzams.. Un varbūt tomēr tikai tos 2us...
Un šito man vajadzēs izveikt 3 dienā??!!! omgomgomg

Labākais, kas aprakstā rakstīts, ka nelietot bērniem līdz 8u gadu vecumam. Es gribētu redzēt kādu bērnu (vienalga kādā vecumā!!!), kuram šos pilienus varētu iepilināt degunā 2x!! Reāli gribētu redzēt un roku paspiest...

Īss apdeits. Nedeitoju vairs ar irānieti, jo mazliet apnika, ka nācās sevi ierobežot visādi. Es esmu moderns cilvēks, sasodīts, man ir grūti ar sievieti, kas nezina, kas ir Western Enlightenment, hahaha! Toties iepazinos ar vienu modernu sievieti, 6 gadus vecāka par mani, gudrs, skaists un pieredzējis cilvēks. Brīnos, ko viņai no tāda loha vajag, haha, but oh well, nekas cits neatliek, kā izbaudīt momentus, kamēr tie ir. Labi, labi, mazliet pārspīlēju. Mēs patiesībā viens otrā esam atraduši sevi, un tas ir ļoti skaisti. Protams, tie ir tikai pirmie iespaidi, bet man jau patīk nirt dziļi, iepriekš nepārliecinoties par ezera/upes dziļumu. Atvainojos visiem, kurus esmu aizskāris savos meklējumos. Un reizē nevēlos neko skaidri proklamēt, vienkārši izmantoju iespēju cibā ierakstīt kādreiz arī par to, kā jūtos. Jūtos kā skaidra neskaidrība. Bet reizē diezgan labi.

ŠRĒDINGERA IMIGRANTS - reizē slinks un strādīgs
No labējiem mēdijiem un cibas nacīšiem dzirdētas abas versijas - gan, ka imigranti ir slinki, gan, ka strādīgi.

Bet abējādi taču nevar būt, vai ne?

Kā tad īsti ir - imigranti ir slinki (sēž uz pabalstiem) vai tomēr strādīgi (atņem mums darbu)?

Vēl strīpiņu par.. ko?
Gejiem definlī (jo gejiski nošūpoju galvu domājot atbildi pirms iešņaukt)
Es nekad nedomāju iemeslu, though
Bet placebo ir prāta vētra. Kāpēc jums nepatīk prāta vētra? (jo placebo nav prāta vētra, kamōn)

Ā, un vēl strīpiņas par smashing pumpkins. Jo viņš labi skan, ir smuks džeks. Un kā martcore reiz rakstīja, bandā basistes izvēlas tikai meitenes (fak, nav svarīgi, bet seksīgi)

Vēl Tame Impala ir kruts basists, kas izskatās kā beibe, un skan arī kā beibe:

totāli patīk Placebo. bija gods redzēt metra attālumā

zivs starp cibām iebukota kā bots, vairs. bija laba ciba. lai tā ir, šī vairs nav reāla ciba.
iešņaucu pseidokoku pāri savai Dieva dotai sajēgai. jāstrādā 72h

Placebo - Meds

Ceturtdien un piektdien gaida sarežģītākais ieraksts, kāds man bijis. Un taimings tāds, ka nebūs laika neko pārrakstīt. Esmu visus priekšdarbus izdarījis (tā man šķiet), bet iekšā vienalga ir trobelis: ja nu kaut kas tomēr ir palaists garām? Nezinu, kā lai visu pārbauda, vai arī – kā lai nomierinās.

"the new cast iron skillet cookbook - 150 fresh ideas for america's favorite pan"

es visu laiku gaidu to brīdi, kad varēšu atpūsties, darbā viss būs mierīgi..
es nezinu, cik gadus jau gaidu to brīdi.

video gem
Pabeidzu Sekiro alternatīvo nobeigumu ar pēdējo neuzveikto bosu. Tagad spēlēšu Final Fantasy XII un L.A. Noire.

ka-tžž

#vapenation
Kāpēc es metu acis uz veipošanu? Jo visas meitenes ienīst, ka smēķēju savā dzīvoklī. Un ne tikai meitenes, mani, cik nu viņu ir, draugi arī. Un mana ģimene pavisam noteikti arī. Tas ir viens. Manas drēbes, īpaši mētelis, smird tā, it kā es regulāri tusētu ar kaimiņu bomzi Koļu un viņa draugiem. Un mani zobi ir, well, totāli sapisti - tur smēķēšana arī ir devusi savu artavu. Nemaz nerunāsim par manām plaušām. Smēķēju padsmit gadus vismaz. Neesmu nekad atmetis, kā arī domājis par atmešanu. Tāpēc vienīgais loģiskais risinājums, ko šobrīd redzu, ir veips. Kādas rekomendācijas? Domāju, ka vērts labāk ieguldīt normālā aparātā, nevis pirkt mēslu un tad pēcāk normālu. Bet ko gan es zinu. Man ir neliela pieredze ar veipiem. Ļoti neliela.

lost in all the hype ir tas, ka tajā pašā šajā valentīndienā alīna orlova ir spotifajā ielikusi pirms desmit gadiem vis-kaut-kur-citur izlaisto albumu "mutabor".

in other news, sestdienas vakarā kaut kur uz dzirnavu ielas, starp lido un pelmeņu bāru ieraudzīju teslu. nu, tesla kas tesla, bet ar vācijas numuriem. šorīt viņa ieripoja pagalmā. sīkums, bet.

ā, tur ir pārizlaists vinils un lietuvas tūre.

---
Šonakt mocīja bezmiegs. Rakājos atmiņā. Visdziļākajos nostūros. Tā jau notiek – kad esi pāri pusmūžam, jācenšas salīmēt visu mozaīku. Atcerējos īpaši bezjēdzīgu faktu. 1988./89. mācību gadā 4. vidusskolā notika pasākums, kas, šķiet, oficiāli tika nosaukts par klašu sacensībām aerobikā, bet de facto bija individuāla sacensība starp sestklasnieci Ivetu P. un piektklasnieci Lindu M., kura izcilāk dejos kā Maikls Džeksons. Viena izvēlējās "Bad", otra "Smooth Criminal". Neatceros, kura uzvarēja.

update: sleegtaas sportazaales !!!!!
un baari arii (vakaros)

ko ta lai dara cilveks ?

Man iestājās pavasaris, redz cik ātri var visam iziet cauri, vajag tikai gribēt.

Par antropoloģisko pētījumu
"Jums vienalga ir tiesības piedzīvot kāzu ceremoniju. Nē nu var pēc operācijas braukt uz kādu Eiropas valsti salaulāties, kur tas ir legāli, bet arī tas Latvijā nebūs spēkā. Kā ir, tā ir."


"Laulība ir starp 2 cilvēkiem, un tikai tie cilvēki lemj, kāda tā būs. Okay, vecāki vienmēr uztraucas par saviem bērniem un varbūt jo vairāk, ja jāmācās pieņemt pilnīgi cits attiecību modelis, bet ne jau viņi precēsies un mīlēsies šajā laulībā."

Sapnis tātad
Ieraugam izdevīgu piedāvājumu uz dienvidjūru salām, nav dārgi rakstīts agrāk nepieejamas vietas, eksperimentālā tūre. Nopērkam, lidojam. Lidmašīna nosēžas, ārā pelēks, slapjdraņķis, slapjš sniegs. Visi nikni, nefigasebe dienvidjūru salas, a ko mēs te vispār iesāksim. Lidmašīna piebrauc pie lidostas tuneļiem, nu tām kustīgajām trubām. Tikai tuneļi daudz masīvāki nekā parasti, tajos iet iekšā kabeļi, caurules, tur ir ventilatori, radiatori un var redzēt ka pienāk augstsprieguma līnija. Iekšā viss kā vienmēr ejam caur tuneli, tas ir garāks nekā parasti tur vēl pa vidu kaut kādas pārbaudes, bet ātras, nosaka asins grupu un vēl kkādi testi. Izejam otrā galā, spīd saule, zilas debesis, zila jūra , dzeltenas smiltis viss kā vajag. Izejam no lidostas ēkas uz takšu piestātni, tur pie sienas kaut kas līdzīgs lapseņu pūznim tikai apkārt lidinās nevis lapsenes bet tādi kā ziepju burbuļi, metāliski spīdoši, zilganzaļi. Tālu jūrā var redzēt kaut ko ļoti lielu kas lēni kustās. Gids saka `` jūsu grupa ir veiksmīga, tagad viņš ir mierīgs``.

welcome projektmelody

pirmo reizi mūžā aizmirsu, ka man šodien svētki. te tev nu bija "kids, they'll make your life wonderful". indeed. wonder. full.
daudz laimes vārdadienā man!

---
https://www.youtube.com/watch?v=sFbT99upfFY

Ja kāds vēl nav dzirdējis... Šī ir dziesma, kas Pasaka Visu.

Vismaz tiem, kas piedzimuši līdz 1979 un postpadomju telpā.

"А я помню, сколько было добра
В каждом видели брата
Мы последнее поколение
Которое любовь рифмовало без мата"

baigie putekļi

Darbs mani šodien iepriecina. Meksikāņu dziesmas braucot no šausmās uzpampuša rīta cēliena laukos, un vedot U. uz dārzu mani iepriecina, es saņemos saņemos un dziedu līdzi, es mājās atveru darbu, uzlieku mūziku un paņemu brīdi brīvu, lai dejotu. Es paņemu vēl brīdi brīvu, lai priecātos, ka man ir darbs. Es sveicinu pretīmnākošos vecākus un saku, ka šī ir tā briesmīgā pirmdiena, redziet, cik viņa briesmīga, es esmu saviebusies un viņiem ir jāsmejas, jo es esmu āngels. Es, es un mans bērns. Tas ir tas, kam es šodien esmu gatava, tālāk jau redzēs.

Nedēļa ir sākusies izcili. 7km 45 minūtēs pa saulainu meža ceļu.
Sātīgas brokastis, galvenais dienas uzdevums rūpnīcā jau paveikts. Un plkst tikai 10.

Ja jūs gribat ātri sakārtot māju, dariet to dusmās, viens, divi, un viss ir, ble, savās vietās.

Šorīt lasu
Imants Frederiks Ozols: Kad vecāki nolaupa savu bērnu…| la.lv
Žēl, ka autors nav pieminējis beidzamo gadu skaļāko gadījumu Dānijā — islandietes Hjordisas Svanas* (Hjördís Svan Aðalheiðardóttir) lietu: Stolt af fangavistinni
(* Viņas komentārs change.org pie Kristīnes Misānes atbalsta linka: In 2014 I was sentenced to 18 months in a danish prison because I took my daughters from Denmark. I saved them from violence. The danish government does not stand with mothers and children that have suffered domestic violence !! All my best to Kristine and her children! Never give up! You are so strong!

.
Breaking Benjamin - I will not bow

Man ir piemeties kaut kāds gastrītam līdzīgs objekts. Jūtos slima un nabaga. Pēdējā laikā arī produktivitāte tāda, ka ja nesaņemšos, palikšu nabaga. Pilnīgi kā Ziemassvētkus gaidu 1. marta pusnakti, lai var iebāzt VIDam purnā deklarāciju. Es pat čekus jau esmu savadījusi, atliek tikai saspiest automātiskās podziņas un cerēt, ka 1) vispār būs atmaksa, jo ko ar šo valsti var zināt un 2) ar atmaksu pietiks, lai nosegtu otro semestra maksājumu.

Tam visam pa virsu šonedēļa jau rādās aizņemta, un ir tikai pirmdiena. UGH.

35, yeah.

we had a nice trip last night
Vakar:
- lasīju Snorkes jaunkundzes stāstus par Itālijas slēgšanu un nodomāju, interesanti - kā mēs, līdzīgā situācijā LV, rīkosimies un cik daudz griķu man tagad jāiepērk?

Šorīt:
- lasīju RL rakstu par paranormālajām parādībām un pārdabiskajām spējām, kad atcerējos, ka ...

Naktī:
- sapņoju, ka VVG ir slēgtajā zonā un ir izziņota evakuācija. Pa ceļam, mežā, ceļā vidū bija uzstādītas durvis (un neredzama siena?) uz kurām bija rakstīts - "Bīstami dzīvībai. Ienāk aizliegts!" Mēs protams neklausījām uzrakstiem un gājām cauri, jo mums taču ir jātiek ārā no slēgtās zonas. Tur, aiz durvīm, bija uzraksta zeme un milzīga smirdoņa. Par laimi "slēgtā zona" bija tikai daždesmit metrus plata, otrā pusē atkal bija durvis un aiz tām mūs sagaidīja mašīnas, cilvēki uniformās, ... un tālāk es neatceros.

Naktī sapņoju, ka man no kaut kāda attālāka radinieka mantojumā nonācis trīsistabu dzīvoklis ar visām ērtībām un balkonu kaut kur Rīgas centrā. Un mēs bijām aizgājuši to ievērtēt - kāds nu tas ir - izrādījās, ka tur viena istaba ar ļoti plašu vannas istabu ir mūsu rīcībā, bet pārējās divās ir kaut kādas meiteņu kompmītnes - bet nevis kaut kādas prastas, bet tādas, kur tās meitenes dzīvo, bet viņām brokastis gatavo speciāli tam algota persona. Mēs tur bijām iegājuši no rīta, kad viņām brokastīs pasniedza zupu.
Vēlāk pie manis ienāca saimniecības vadītāja, godbijīgi apjautājās, kā man šeit patīkot un piedāvājās izrādīt blakus mūsu istabai esošo sānu bēniņu telpu, kurā ieteica man bez citu klātbūtnes neiet. Tur atradās cilvēka skelets ar sadragātiem kauliem. Un tas viss drusku atgādināja tādu kā butaforiju filmai par nacistu zvērībām.

gnidrologa anālā fiksācija.
tik pierasti

please shoot me again

nu īsumā...
Jautājumus par aizvadītajām brīvdienām pāradresēju savam sanim...>:)
Sestdien, pretēji ierastajam, ar viņu staigāt aizgāja vien cienītais. Jo es jau no paša rīta metos mēzt...es par to sapņoju jau no ceturtdienas. Radās sajūta, ka es staigāju pa netīru pludmali. Spalvu un smilšu masa pa visu māju. Slauki māju kaut katru stundu. Jauneklis kā iznesās pa pagalma peļķēm...noskrien pa zemeņu dobēm, tā mazliet apžuvis atstāj aiz sevis smilšu taku. Vienā momentā arī mana liberālā attieksme pret bardaku izsīkst. Tā nu sestdien visi pārvietojās klusām un ar nelieliem pāskrējieniem, lai netrāpītos zem mātes rokas. Lai neliktos, ka šī sestdiena ir pelēka un garlaicīga, meitai un cienītajam dodoties apmainīt gāzes balonu (vārtus tak slinkums aiz sevis aizvērt un kur nu vēl durvis pieslēgt), Robis absolūtā eiforijā atsita durvis un devās pakaitināt kaimiņu suņus...pēc tā, ka es nomētāju rokas un pat neko neteicu, atlikušie mājinieki fiksi saģērbās un gāja tvarstīt bēgli...
Loģiski, ka cienītā mēģinājumi strotēt suni beidzās ar to, ka dabūja pats...es ieteicu Robim nākamā reizē aizvērt vārtus un drošības pēc arī pieslēgt durvis...un iestājās klusums. BET...kāds tas mans lops atnāca mājā!!!Nē nu laimīgs...protams laimīgs...Spriežot pēc tām acīm, kas spīdēja laukā no dubļiem...
Vakar visu dienu adīju...ārdīju un adīju atkal...ar dekeri būšu piešāvusies raukt, bet no cilpām pie daļējās adīšanas netieku vaļā...un ik pa laikam nācās pārskaitīt kamolus. Jo redz Robim bija dikti interesanti...

Tā sajūta, kad nomirst gaišs cilvēks, un visapkārt ir (vēl bez "sāpīgi, sasodīts") arī milzīga gaismas pārsātinātība, jo
Tu nekad nerunāsi ar viņu, tāpēc viss, ko tu runā, ir teikts šim cilvēkam
Tu nekad nepieskarsies šim cilvēkam, tāpēc visi pieskārieni ir vienlīdz tuvi un maigi
Tu nekad nesaņemsi neko no šī cilvēka, tāpēc pasaule var tevi apskaut vai arī pagaidīt blakus, līdz tu gribēsi, lai tevi apskauj

Tā sajūta
Nē, neviens nav miris

Ciba kā gobelēns. Vis trešš pārpīts kokasa plūksnās.

Shodien resiitii Tibits redzeeju Greetu Tunbergu. Londona innit. Vinja bija mazinja, iisinja, tievinja, baala un zheelojama, kraameeja sev uz shkjiiviisha daarzeniishus. I will never diss her again :'(

Atpūkotājs
Man ir diezgan daudz mīļu, adītu jaku un džemperu, kuros ir labi ietīties mūsu nebeidzamajā novembrī. Vairākus gadus gan tās pamazām piepilda mājas drēbju plauktus, jo ātri nobumbuļojas vai sabojājas (tā gan ir manis pašas vaina - nav ko pirkt fast fashion cerībā uz ilgu un laimīgu kopdzīvi). Tomēr nesen es atklāju to foršo atpūkošanas štellīti, un tagad man liekas, ka sākusies cita ēra! Manas jakas un džemperi, un pat cimdi izskatās kopti un kārtīgi! (Es reāli nevaru aprakstīt to baudu, kādu man sagādā tas salikums!)

Es to atpūkotāju joka pēc nopirku Maksimā par 3.99€ (+bačas)! Nebiju cerējusi uz rezultātu, jo māsa teica, ka mēģinājusi un neesot labs, bet strādā lieliski! Pie Netflix bindža un nedaudz trauksmaina garastāvokļa tieši laikā. 😀

Vienīgā lieta, kas nav ideāla, ir, ka es nezināju, cik ļoti jāuzmana vīles. Rezultātā cimdam "izpūkoju" caurumu (tas gan bija mazs un viegli labojams) un vienam mīļam, bet ārkārtīgi bomzīgam džemperim nošņāpu apkaklīti. Tagad man vajag jaunu rozā džemperi. Nu, īstenībā tāpat vajadzēja, bet nu šī bija skumja aiziešana!

Visādi citādi atpūkotājs ir mans jaunais labākais draugs!

gateris.
Galva pušu. Evak's vajdzīgs. Medmāsiņas ... ne katru dienu lamināts krīt uz galvas.

Nesen nolēmu optimizēt savus rītus, lai maksimāli samazinātu kavēšanu un rīta trako skrējienu pa dzīvokli. Ļoti daudz rīta darbu var izdarīt vakarā, vismaz par kripatiņu uzlabojot rezultātu. 

Agrie rīti
Nesen nolēmu optimizēt savus rītus, lai maksimāli samazinātu kavēšanu un rīta trako skrējienu pa dzīvokli. Ļoti daudz rīta darbu var izdarīt vakarā, vismaz par kripatiņu uzlabojot rezultātu. Pagaidām esmu optimizējusi šādas darbības:

kas mums tāds jauns un foršs seriālu pasaulē? Baigi aplauzos ar jauno Narcos, gaidīju, gaidīju, bet viņi tur visu uztaisījuši par latīņamerikāņu midsomeras slepkavībām, nevar tā :(

Well, it starts to look messy

korona kā kronītis.
golden corona, zelta zobu trends

Noskatījos Pilsēta pie upes. Pieņemu, ka nākamgad varētu būt kārdinājums iedot tās veidotājiem daudz balvu, un, droši vien, pelnīti, bet ceru, ka ne jau skaņas režisoram, operatoram, vai nu kurš tur īsti atbildīgs par visu to ultraskaņu.

es pagaidām saprotu tikai to, ka esmu noguris, un esmu noguris ne no kā. no tā, ka kaut kas jādara. nope. nope the fuck outta here.

vēl, guļot uz zemes un mēģinot piecelties, man sāp kaut kas ribu rajonā, un sānu žokļi man arī sāp. un ir pumpa kas sāp kā nobrāzums netālu no dibenvaiga, kur arī netālu sāk izspiesties kauls, vai iezagtoes tāda maza bedrīte. zinu jau, ka nav daudz tā dzīvsvara, zinu. izlasīju, vai, drīzāk, izrāvu vardes grāmatu. beidzot kāda grāmata. beigas tādas foršas. salīdzinot ar citu grāmatu, vai vispārējo grāmatu beigām kā tādām, nevis kā augstāko punktu šī darba robežās.

kas vēl. noparkoties pļavniekos ir vēl lielākā dirsā. double parkings tagad ir nevis opcionāla fīča, bet nepieciešamība.

"Zinātāji saka gan — TESA, 9HORIZON un ANNA KIJEVĀ (...) izvairoties ne tikai no metālistiem, bet vispār no apzinātas kontaktu dibināšanas ar jebkādiem cilvēkiem..." (c) Sametis

Pirms divām nedēļām internetveikalā nopirku respiratoru, jo gatavojos pavasara tīrīšanai. Droši vien šis internetveikals mani uzskata par tālredzīgu paranoiķi.

Korona
Kopš novembra, kad biju Dienvidkorejā vienā profesionālā programmā, mums - 10 programmas dalībniekiem no dažādām Eiropas valstīm (ar divarpus izņēmumiem izteiktiem ekstravertiem, tostarp vienam hiperkomunikablam italiano no Z-Itālijas) un trim brīnišķīgām Dienvidkorejas houstesēm no Seulas ir kopīga vacap grupa, kurā arī pēc programmas beigām visu laiku regulāri notika apmaiņa ar Seulas bildēm, Ziemassvētku apsveikumiem un fotogrāfijām no lokālajiem Ziemassvētku tirdziņiem, Jaunāgada vēlējumiem, suminājumi korejietēm ar "Parazīta" oskariem uttt., utt., utjpr. Nu jau labu laiku grupiņā ir klusums (nāves klusums, ohhh, no) - un visi zina, ka visi zina, ka D-Koreja šobrīd ir otrā "koronosvīrusīgākā" valsts pēc Ķīnas, un ka vīruss tikko sasniedzis Itālijas ziemeļus. Jo laikam apjautāties vacapgrupiņā "Hi, guys, i hope you don't have coronavirus..." būtu ...nebūtu laba doma.

pirmie kucēni jāslīcina, ja?

reliģija as usual
reliģija strādā kā reliģija

https://www.livescience.com/coronavirus-superspreader-south-korea-church.html

tomēr tur ir ļoti
And God saw every thing that he had made, and, behold, it was very good. And the evening and the morning were the sixth day.

Es tā kā iedomājos, ka tur nav "ļoti", ka tas tikai manā intensīvajā emocionalitātē šis ir "ļoti" un tas ir "ļoti", bet izrādās, ka arī angļu bībeles tulkojumā ir "ļoti"

Koronavīruss...
Gaidu grāmatu "Dekamerons 2" :)

Braukt ar auto pa Rheinland-Pfalz kalnainajām ielejām, ar automātiku un Maestro fonā kā instruktoru, ir forši!

"..specializēto kafijas grauzdētavu “KUUP COFFEE”, kura piedāvā trīs dažādas Latgalē grauzdētas kafijas garšas – „Kolumbejis flirts”, „Jezupa Etiopejis sapyns” un „Brazilejis nakts”.”

Nespeju noticet - kino slegts - no sodienas 18.00 lidz nezinamam laikam ! Bilesu naudu skaitisot atpakal
Gribeju cats noskatities, bet nu neko. Neatceros kad veel kino tikusi slegti - varbut tad kad bija minus 30 sensenos laikos?

Peec trennina es bezspeekaa eedu biezpiena plaatsmaizi un es miilu vingrojumus ar pildbumbu paldies

Drusku apnīk, ka ķermenim gribas ēst. Katru dienu, vairākas reizes, visu mūžu. Cik var.

atkal par franču revolūciju
pirms pāris gadiem te atzinos, cik ļoti nozīmīgs un pievelkošs notikums un, lūk, vakar pabeidzu lasīt hanova un tēraudkalna (pēdējā balsi gan tur diez ko nedzirdēja) "asiņaino rītausmu parīzē". vīri stilu nav mainījuši; ja tas ir pieņemams, tad lieliska lasāmviela. man, nogurušajam, nedaudz acīs ķērās daudzās taisnošanās un atsauces uz almanahu, bet tie pilnīgi sīkumi. vizuālais noformējums vispār visu kritiku atsver! 

Gribēju salocīt drēbītes, tā vietā salocījos uz dīvāna..

Panika un elementāra dumjība ir lielākas problēmas nekā pats vīruss.

Šodien biju Isetanā, vienā no Tokijas pazīstamākajiem universālveikaliem. Pirmajā stāvā, kur pārdod dārglietas, pilnīgi visas pārdevējas, visas kā viena, bija maskās. Pircēji arī, bet ne visi. Izskatās kā tāda fundamentālistiska islama valsts - sievietēm sejas paslēptas. Deizgan savāda sajūta.

Osakā ir manīti paštaisīti ziņojumi pie mājām ka, redz, lai netuvojas ķīniešiem, vjetnamiešiem un tajiešiem, jo tie noteikti aplipinās ar vīrusu.
Asakusā Tokijā kāda rāmena bode uzlikusi paziņojumu, ka ārzemnieki vispāri lai neiet iekšā. Jā, pagaidām visi aplipinātie ir japāņi, bet noteikti tie ārzemnieki ir pie vainas.

Veselības ministrijas darbinieki, kuri strādāja uz Diamond Princess, netika pārbaudīti pirms atgriešanās birojā jo, redzi, ja atklātos, ka viņi ir inficēti, tad tie vairs nevarētu strādāt. Jo nu, protams, kamēr nav atrasts, tikmēr nav vīruss. Dzelžaina loģika.
Bet nu, tas nav salīdzināms ar kādu tantiņu, kura būdama nopietni slima gāja uz dievkalpojumiem, jo priesteris teica, ka no slimībām nav jābaidās un koronavīruss esot velna nedarbi. Esot viena pati inficējusi kādus piecsimt cilvēkus.

Pa to laiku, kamēr japāņi, slimi būdami, tēlo varoņus un iet uz darbu, Tokijā ir diezgan riskanti. Cik tieši riskanti ir grūti pateikt, bet drošības labad braucu uz darbu ar riteni.

nu labi, jā.. tā lauku tante grib, lai mēs ar mammu kaut ko stāstām par ceļojumiem, nu tipa.. un portugāli it īpaši, vai tikai portugāli.

nu, ko tu tur vari pastāstīt. bildes vajag. a bildes (nu, manas. no offens mammai, bet viņai kompozīcija un ziepjutrauku stikliņa tīrība nav tajā spodrākajā līmenī) kur. bildes. tās kādas, ticamākais, 400 no kādas nedēļas, un tad 6k no tām četrdesmit dienām. jap. izdzēstas. pēc manis paša gribas. un tad protams, mamma prasa, lai kaut ko tur uztaisa. no viņas bildēm. bet nu bļēē, viņas bildes.. nu, vēl vienā instiņā ir mani 18 kadri bez jebkāda konteksta, kas ir uzņemti portugālē. bet liela daļa varētu būt uzņemti jebkur citur. no karstuma parubījies vecs suns. vai palmas lapotne, kas, saules apspīdēta, no apakšas izskatās pēc tikko aplaistīta mauriņa. vai dīvains uzraksts pie pogas, kas muzeja tualetē nolaiž ūdeni. vai var vienkārši izgrābstīt visu flickru, kurš tur pārbaudīs, visi tie tūristu kadri ir vienādi.

bet ko es te muldu. kaut kāds uzspiests pagātnes ptsd. tik ļoti tāpēc gribās (nē, gribās man citas lietas. velk? velk?) to visu, visas takas atkal izstaigāt (un labā ziņa ir tā, ka takas ir pierakstītas universitātes plānotājā - no gala līdz galam.. sen nav redzēts, bet viņam kaut kur ir jābūt), un no otras puses, kur es radīšu spēku, vai pat ne spēku, gribu, to visu atkārtot. lai gan tas būtu īzī. jo kādu pusi no tām 40 dienām es pavadīju dziļu lauku kempingos ar vidēji 3, komats kautcik, suņiem. to var arī baigi neatkārtot.
sanāk trīs+septiņas dienas gaidot zvanu, + divas komats dienas tajā te autobusu sadales pilsētelē, + trīs dienu vīkends, + trīs komats pēdējās noslēdzošās dienas, kas ir viens no vislielākajiem awwww jebkad.

and then for no reason at all they started to vote for rightwingers
EU migrants (Read: Gypsies) poops in children's sandboxes: "Its all over Stockholm"
Published February 22, 2020 at 10.07 am

DOMESTIC. Gustav Vasa school in Stockholm is now forced to fence its sandbox due to EU migrants using it as a toilet, says Mitt i. Similar problems exist throughout the city.

It is Gustav Vasa school in Stockholm that has had a recurring problem with the sandbox being used as a toilet.

But not by school children, but by EU migrants who sleep at school.

The school yard is already guarded by security guards to keep the unwelcome guests away. Every time they slept in the school yard, the sandbox had to be cleaned. But the school is tired of the problem.

- "It has happened that EU migrants have lived in the school yard and are polluted, so now we must take action", says Board Chairman of Skolfastigheter i Stockholm AB (SISAB), Peter Jönsson, to Mitt i.

Lights will now also be set up and parts of the school yard are getting fenced off. Everything to keep these outsiders away. Already on Monday, a fence should be in place and the sandbox will be tidy and clean.

However, Gustav Vasa school is not the only school affected by human faeces in sandboxes. Peter Jönsson explains to Mitt that the problem of EU migrants is "nothing new but going on all over the city ever since they where allowed to come here".

According to the newspaper, "the filth" is going on in Stockholm's inner city and parents are enraged at the people that pooped on the children's school yards, says another article. Also at the Health Well's preschool in expensive Vasastan, where there are 3-year-olds, outsiders camp overnight and leave garbage and poop when they leave. The preschool is forced to clean up the school yard "every morning". Parents are very angry and find it unpleasant to leave their children, some parents have even threatened violence against the outsiders.

Miljons koku Rīgas bebriem.

Par vidējās vispārējās izglītības ārkārtīgi lielo nozīmi.
Es visu vidusskolas laiku mācījos matemātikas klasē un katru gadu ieguvu godalgotas vietas pilsētas matemātikas olimpiādēs.

Vakar rakstīju mammai un lūdzu, lai atgādina formulu: ja a attiecas pret b tāpat kā c attiecas pret x, kā aprēķināt x.

Atšķirībā no sinusiem, kosinusiem un Gausa tabulām šo formulu man dažkārt vajag, lai aprēķinātu, cik ļoti mani algas maksātājs čakarē.
Un nedaudz ģeometrijas vienmēr noder, lai zinātu, vai diviem cilvēkiem pasūtīt divas 20 cm picas vai vienu 40 cm picu.

Mums slegtas ne tikai skolas un universitates, bet ari teatri, kino un muzeji ! Un ari futbolspeles kas vispar ir svetums! Un par sveeto runajot, arii baznicas meses,,, un venecijas karnevals arii slegts un drosi vien tas ir tikai sakums (jo sis reali saakaas VAKAR)
ta ka Barbala, nu nezinu kaa bus ar to sleposanu, te tada masu psihoze, laikam jabrauc apgadaties ar paartiku un sejas masku

Šomēnes diviem cilvēkiem esmu rakstījusi "ej ellē", nu trešais briest. Man sirsniņā šis konkrētais briest.

Velns, man atkal neiet :D

Pūķkaķis snauž uz gludināmā dēļa. Viņa augumu, asti un spārnus klāj plankumaina raksta zvīņas, tikai pūkainais vēders šķiet mānīgi neaizsargāts. Ik pa brīdim iešņācoties pār nāsīm pārveļas mazs tvaika mutulītis. Viņš sargā zeltu, dārglietas un visu kas vērtīgs un svēts. Nav vērts lūgties, tirgoties vai mēģināt viņu uzpirkt – pūķkaķis ir dāsns bet taisnīgs, vien paverot acs kaktiņu, viņš redz vai esi dārgumu cienīgs.

forsmažors
kādai paziņai darbs pa pusei paralizēts, jo no ķīnas nesūta detaļas (ar atbildi, ka rūpniecība fokusējas uz ves. apr. vajadzībām), kuras citur nedabūt

zivju līnija (makšķernieku aukla)

wonders of universal suffrage
Young Swedish women want more leftist politics and multiculturalism, while young Swedish men want Sweden Democrats.
Had young women between the ages of 18-29 been allowed to decide completely, open leftist liberal parties had ruled Sweden.

In this group, the Left Party is the largest party with 23.9 percent, the Social Democrats get 18 percent, the Environmental Party 4.9 percent, the Liberals 4.1 percent and the Center Party - which, among other things, passed through the Afghan embassy - get a full 16.8 percent.

Together, these parties receive 67.7 percent.

Only 11.9 percent of young women vote on immigration-critical parties such as the Sweden Democrats.

But if you look at young men between the ages of 18-29, politics would have been totally different. There, the January parties and the Left Party get 33.5 percent.
Instead, the Swedish Democrats would become the largest party with 28.6 percent, followed by the Moderates of 26.9 percent. SD and M had thus obtained a clear own majority in Parliament and had ruled Sweden.
...
The Swedish Left Party demands more immigration to Europe
According to the Left Party's Malin Björk, the priority should be to fight "racism" and nationalism, and to admit more immigrants.

The focus should be on the rights of immigrants, not on keeping them away. Asylum law must be upheld and nationalist countries fought.

- "I will work hard to prevent the EU from allowing countries with racist right-wing governments such as Hungary and Poland to continue to pull all other countries into a kind of race to the bottom. We should not have the Australian model of serious human rights violations where asylum testing is taking place in the EU: s outskirts, "she writes in her debate article.

Björk also urges right-wing parties to dump Viktor Orbán's nationalist party Fidesz and that the EU, instead of imposing sanctions on Hungary, so that the country begins to pursue the policy the EU wants.

The EU's money should not be spent on blocking immigrants, but on letting them in, the V-politician believes.

According to Björk, the EU is the world's richest continent and can afford to replenish even more people from the third world.

- "At the same time, the EU should stop funding countries like Turkey and Libya to keep refugees away. We should also not invest in an EU common border police force of 10,000 guards, dogs, weapons, barbed wire fences, military vehicles and thermal cameras. Of course, this money should instead be spent on a worthy refugee reception, "she continues.

Sievietes balso par to, lai viņas izvarotu un valst kļūtu par sūdu bedri.

Fakinā swedbanka!!!!! Kā var tā sapist internetbanku!? Tagad jāiet uz filiāli izņemt kaut kādu stulbu verķi, ko kastītē staipīt līdzi, lai tiktu pie sava konta. Besī ārā! Visi viņu idiotiskie smart ID un pārējie krāmi. Āāāāāāāā!!! 21., bļeģ, gadsimts. Iepriekšējais man patika daudz labāk.

iesaku sievietēm izmēģināt tādu emocionālās attīrīšanās praksi kā Mortal Combat raunds ar bijušo (iespējams, labi noder arī pāru krīžu situācijās).

no malas, visticamāk, izskatīsies garlaicīgi un pārlieku vardarbīgi, bet pie pults ir pavisam citādāk. virtuāla iespēja viņam vēl pēdējo reizi sadot pa ķobi, izārdīties un iestāties par savu mērķi. pēc tam jau īstajā realitātē var mierīgi sarunāties kā cilvēks ar cilvēku.

Parunāsim par kārdinājumiem

Parunāsim par kārdinājumiem


Atlikušo mūžu tu drīksti lietot tikai vienu no sarakstā uzskaitītajām substancēm, bet nevienu citu. Ko tu izvēlies?
Kafija
Alkohols
Nikotīns
Gandža
Psihedēliķi
Saldumi / rafinētais cukurs