dziedamzars [entries|archive|friends|userinfo]
putns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

O, glābiet! [Apr. 9th, 2019|11:02 am]
Tikai otrà diena ar miesīgu dēlu mājās un man ir Tiešām gana!
link2 comments|post comment

Cikāde [Apr. 8th, 2019|02:30 pm]
Ņu, vai kāds zin kādu, kurš ir atrisinājis?
link2 comments|post comment

Baznīcas bērnu aktivitātes [Apr. 5th, 2019|12:30 pm]
Ir tomēr diezgan smieklīgas - taisīt krustus ar dziju ap naglām, runāt par nāvi un augšāmcelšanos. Dēlam tas reāli iegriezīs, jo viņš izteiksmīgi izsakās, ka negribot mirt nekad, un tikpat spēcīgi tic nekārtības rūķitim. Domāju, ka augšāmcelšanās koncepts viņu ļoti iedvesmos. Vislabākais ir šokolādes pusvirtulis iekš zaļas ēdamas zāles, kam jāapzīmē kaps ar zīmi: "viņš ir augšāmcēlies". Izskatās pēc pavasara pilsētā, kad sniegs ir nokusis un zālītē augšāmceļas suņu kakas. Šī konotācija varbūt paies nemanīta, ja kāds par to neizteiksies skaļi.
linkpost comment

Astrāls [Mar. 26th, 2019|04:43 pm]
Vakarnakt samācījos Grasshopper, pēc tam vēl apskatījos human design un vispār sagāju astrālā.
linkpost comment

Dēmoni [Mar. 23rd, 2019|12:46 am]
Neko sev, manējie padzirdēja, ka atzīstu šos par mazāk krutiem, izlīda, burtiski materializējās no melna tukšuma un tagad raudina mani visu vakaru.
link1 comment|post comment

Runājot par dick pics, [Mar. 20th, 2019|01:22 pm]
Laikam tomēr vienīgo tādu esmu saņēmusi gribēdama. Fotogrāfu un modeļa īpašnieku pat apprecēju. Nesūdzētos saņemt vēl kādu no šī paša eksemplāra, bet no citiem gan laikam būtu rēcīgi.
linkpost comment

Permablitz baby [Mar. 14th, 2019|10:05 am]
Cik kolosāli, sākšu mācīties Permaculture design! Permablitz, pareizāk. Mērķis - paškopjošs mežains ēdamdārzs visos līmeņos. Kas aug, to var ēst. Tāds, kas neprasa daudz darba un ieguldījuma. Skolotāja ar Romiešu ģenerāli ģimenes rakstos, pati arī pēc tāda izskatās. Laba tāda ģenerālīte, relaksēta, jautra un savākta haosa apstākļos.
link7 comments|post comment

Statistika [Mar. 8th, 2019|09:48 am]
Mani valdzina ar savu komfortablo un drošo sausumu.
link2 comments|post comment

Projekts bērns un konfekšu veikals. [Mar. 4th, 2019|10:00 am]
Otrais piegājiens saldumu industrijai mums sanāca ne mazāk aizraujošs. Vismaz gan bērns, gan es bijām aizrāvušies ar spēli tik ļoti, ka pat nesanāca nomainīt lomas un viņš palika vislaik konfekšbuķika īpašnieka lomā.

Šoreiz sākām ar naudas sadalīšanu uz pusēm. Konfektes nebija pārāk dārgas, es varēju pirkt diezgan veiksmīgi.
"Man ar citronu, lūdzu!". "Te ir ar citronu, ļoti jauka, šī ir ar ķirbi un banānu, jā, bet šitā ir ar citronu un kokosriekstu un sarkano ābolu un zaļo ābolu. Un papīrīši ARĪ ir ēdami, ļoti garšīgi!" 100 gadus vecais konfekšu meistars turpināja figurēt kā kvalitātes arguments un lēnām pārņēma visu produkciju, kas, izrādās, no viņa vien nākot. Es saņēmu reklāmzvanus uz māju; pārliecinājās, ka ir garšojis un, ka nākšu vēl.

Tad es pārtapu par zagli, tādu sinbada laupītāju, un gāju "iepirkties". Zem paltrakiem ļoti veiksmīgi iešķūrēju visas konektes no zemajiem plauktiem kabatās, kamēr runājos ar saimnieku un stāstīju pasakas par to, ka vecais konfekšu meistars esot mans draugs, jā, no bērnības. Veikala saimnieks pat nepamanīja konfekšu nozušanu.
Kad gāju atkal kā cilvēks, nevis zaglis, izrādījās, ka veikals dod naudu arī. Izrādās, naudu veikals tikai paglabājot, esot vārdi uzrakstīti virsū, kuram kura nauda pieder. Bet konfekšu nozušana vēl nebija reģistrējusies. Gāju atkal kā zaglis, šoreiz ierosināju, lai dod konfektes uz kredīta, ar saimnieka laipnu atļauju sagrābos, un, uzmetot laupītāja aci un glumi ķirinot, aiztinos no veikala.

Saprotot, ka naudas koncepts dēlam tomēr ir visai neskaidrs, izdomāju pievienot namsaimnieka vizīti. Pieklājīgi, bet neatlaidīgi pieprasīju īres maksu. Veikala saimnieks man stāstīja, ka nauda neesot viņa, tā piederot pircējiem, kas nākšot pakaļ. Bet tad es teicu, ka nevar palikt veikalā, ja nemaksā īri. Laužoties un stāstot, kādas nekārtības radīšoties, ja būs jāizvācās no veikala, jo konfektes kā pa krānu turpināšot pienākt un krāšoties uz ielas, un lipšot visiem pie zolēm, tomēr sameklēja naudu ar padzisušākiem pircēju vārdiem un samaksāja.

Kad ierados veikalā atkal kā uzticamais pircējs, izrādījās, ka saimnieks tomēr tur zagli aizdomās, un raizējas, ka šis nemaz nenāks un nesamaksās. Nospriedām arī, ka esam palikuši draugi, un viņš teica, ka esot baigi forši dabūt konfekšu pārdevēju par draugu.

Beigās zaglim ierunājās sirdsapziņa un tas ieskrēja veikalā, nobēra visas sazagtās konfektes un lūdzot nesaukt policiju, aizskrēja.

Bet dēlam man brīnišķīga iztēle un sirds. Domāju, naudas konceptu mācīsimies uzmanīgi un lēnām, ļaujot realitātes permutācijām exsistēt.
link5 comments|post comment

[Mar. 4th, 2019|09:58 am]
AAH! Pamodos ar šo pārsteiguma un izbaiļu ieelpu, kad sapnī man pretī uz paklāja sēdošie cilvēki, divi, spontāni un eksplozīvi uzliesmoja. Spontaneous combustion.
linkpost comment

Oukei, projekts bērns: [Feb. 21st, 2019|05:09 pm]
Tātad, jārunājas. Sarunā, apmaiņā. No šī brīža uz kādiem diviem gadiem viena no prioritātēm.
Šodien atrisināju problēmu: "kā iepazīstināt bērnu ar naudas konceptu". Uzspēlējām veikalu, hehe.
Konfekšu veikalu, jo bijām laika gaitā sataisījuši daudzas smukas konfektes, un tās viņam ļoti patīk, viņš iztēlojas garšas un receptes un novērtē estētiku.
Pirmais: veikalā izrādās ir svarīgi plaukti, jo uz plauktiem stāv produkti. Otrais - linoleja flīzīšu paraugi bija nauda.
Izspēlējām divas dienas, kur bērns bija pircējs. Otrajā dienā jau iedevu atlaides, pēc tam nāca un prasīja vēl :D. Tad bija jāmainās vietām, un opā! Viņš bija brīnišķīgs pārdevējs, no sākuma iebaroja ar našķiem par brīvu (bumbiņas, nevis konfektes), pēc tam pateica cenu, kas bija sešas reizes augstāka, nekā manējā bija bijusi. Pakaulējos, izrādījās, ka varot dabūt atlaidi. Super.
Tad viņa ierosinājums bija tiešais mārketings - zvanīja man uz mājām un teica, ka vēl esot atlaides, lai nākot atkal. Bet jau mazākas atlaides.. nu nekas, toties izstāstīja uz vietas, cik šī konkrētā konfekte esot garda un sulīga un visvislabākā. Tad mainījāmies lomām un bērns paģērēja, ka vajagot vairāk naudas - sameklējām kastīti / "maku", kur ielikt,lai nekrīt no rokām ārā. Nu viņam bija ļoti daudz "naudas", un es pacēlu savas cenas, bet sadalīju konfektes kolekcijās. Viņu visvairāk ieinteresēja "īpašās, vairāk kā 100 gadu vecā konfekšu meistara konfektes", kuras bija par 1/3 dārgākas nekā citas. Nolika man naudu, sakot: "re, cik man daudz", un iepirkās ar vērienu, pieprasot visas īpašās konfektes. Kad saskaitījām, cik jāmaksā, izrādījās, ka daudz par daudz. Te nu kompromisu nevarējām sasniegt, jo vēlme maksāt bija tikai tik, cik knapi par vienu parasto konfekti sanāktu, bet vēlme nopirkt bija visas izvēlētās. Nācās saukt apsardzi, kad bērns ietiepīgi paņēma visas konfektes, atstājot "naudu" tikai par vienu. Tas gan spēli izbeidza uzreiz :D, jo izrādās, dilemma starp kārdinājumu iztēloties īpašās konfektes nogaršošanu un pilna maka paturēšanu bija bērnam par daudz, un pēkšņi izrādīties zagļa lomā nebija scenārijs, ko viņš gribētu turpināt.
link3 comments|post comment

Es kā radošais [Feb. 20th, 2019|10:54 pm]
vispār laikam esmu nepiepildījies. Kaut kas tur kaut kad ir bijis, kaut kas ir sanācis, centieni un kaut kādi apbalvojumi un daudz darba ir ielikts, bet visskaistākais un brīnišķīgākais, ko ir izdevies radīt tomēr ir mūsu dēls.
link2 comments|post comment

Kurā mirklī [Feb. 20th, 2019|02:01 pm]
Es sāku noklusēt un nerunāt? Pilnīgi nejauši uzlikās desmit gadus veci e-pasti, tur tik daudz sirsnības un atklātības ar cilvēkiem.
Un tagad sajūta, ka vairāk standarta mehanizēta pieklājība, katram gadījumam, ja nu pasaku ko aizvainojošu pašai negribot.
Nē, tā dzīvot nav vērts.
linkpost comment

Kas šodien notika? [Feb. 5th, 2019|09:13 pm]
Kas tas bija? Kā supernova, kā skalpelis, kā skaidrībā izceļošs vilnis. Mīlestības apjausma, par kuru es varu tikai teikt: "neesmu to pelnījusi, un nekad nevarētu, but I'll take it".

PMS, par maz miega, sajūta kā uz slimību: recepte pretējam. Kas tas bija?
linkpost comment

[Jan. 28th, 2019|09:04 pm]
Piekritu pieskatīt bērnus un darīt, kas nu jādara, mājas dzemdību laikā. Nebūšu ne dūla, ne vecmāte, tās abas ir profesionāli sameklētas. Esmu noskatījusies jau trīs sezonas: "Call the Midwife", dēls arī nu jau tīri labi pārzin, kas un kā notika beibībūmeru laikā Londonā. Bet viņš taisa ausis ciet, kad sievietes kliedz dzemdībās, laikam nevarēšu ņemt viņu līdz. Kas, protams, paliek loģistiski sarežģīti.
link2 comments|post comment

[Jan. 17th, 2019|11:47 pm]
Vīrs apslimis, mierīgs un kluss, varu padomāt un palasīt. Man patīk tāds miers. Labi būtu, ja arī ar veselu cilvēku tāpat varētu. Tas gan arī ātri novestu pie sajūtas, ka neesam īsti kopā. Bet varbūt ne, ir tikai viens veids kā to uzzināt. Noskaidroju arī savu D faktoru. Un to, kas ir brachistochrone līkne. Taisīsim lodīšu skriešanos un kantainus riteņus. Cerams.
linkpost comment

[Jan. 12th, 2019|02:07 pm]
Ja mēs eksistētu kā dvēseles daļas, kas izkaisītas laikā un telpā, veido vienu veselu, tad šodien atradu savu daļiņas kaimiņu. Ir gan diezgan traks - tik traks, ka nevar saprast, ģēnijs vai nenormāls.
linkpost comment

Kas panākts divos mēnešos [Jan. 6th, 2019|06:51 pm]
Džemperis, pieci pāri cimdu, cepure, bikses. Varētu padomāt, ka neko citu nedaru, bet tomēr daru gan. Adīšana bija brīnišķīgs līdzeklis kā vienlaicīgi būt un nebūt.
link1 comment|post comment

Beigts zirgs. [Dec. 11th, 2018|02:52 pm]
Man sev bija šodien jāpasaka: "beidz spārdīt beigtu zirgu". Metaforisku, protams.
linkpost comment

Būt Latvijā - [Nov. 22nd, 2018|02:42 pm]
Tas bija kā maize, kas remdē izsalkumu Tāltālā zemē.
link3 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]