dziedamzars [entries|archive|friends|userinfo]
putns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Dec. 4th, 2019|06:35 pm]
Šodien pirmoreiz bez kruķiem aizkātoju pakaļ dēlam uz skolu. Lēnām, lēnām, spītīgi. Ja pavisam lēni iet, var pat nemanīt klibošanu. Mašīnu vadītāji, kas sāk darbināt motoru, kad gājējs viņiem mašīnas priekšā, palaists, bet nav vēl pārgājis, ir maximumdiki. Jo paši domā, ka baigie bruņinieki.
Dēls uzgavilēja manam atveseļošanās progresam, tā ļoti silti palika par viņa atbalstu. Viņš esot impressed. Hehe. Mājās arī ar mani nāca uzmanīgi un lēnām, restorānā gan pabarots ar visu, ko maza zēna sirds vēlās.
link4 comments|post comment

[Nov. 5th, 2019|01:31 pm]
Rodu jaunus veidus kā transportēt karstas tējas krūzi no virtuves uz guļamistabu uz kruķiem. Hoho, tādas tās izklaidītes. Miera periods piespiedu kārtā. Ja es domāju kā gan lai izvairās no rutīnas dēla ikdienas vešanā un savākšanā no skolas, un kā lai viņam iemāca darīt mazus mājas darbiņus, tad šitie divi zaķi ir caur manu negadījumu nošauti. Dēls mazgā traukus un saloka savas drēbes un noliek vietā lietas un atnes ūdeni. Kā arī ar tēti pilda mājasdarbus. Izskatās, ka nav nemaz tik slikts iznākums, kaut arī, ja varētu izvēlēties, nekad uz to neparakstītos.
Neejiet, cilvēki, uz tramplīniem. Jums to nesaka, bet traumas notiek bieži un pilnīgi neparedzami. Arī ievērojot noteikumus un pilnīgi skaidrā.
link5 comments|post comment

[Oct. 21st, 2019|08:48 pm]
Sveika Latvija, rīt iepeldam, uzņem mūs maigi un mīļi.
link1 comment|post comment

Iztēles krīze. [Sep. 10th, 2019|10:53 pm]
Rob Hopkins, transition towns viens no radītājiem, stāstīja kā mums ir iztēles krīze. Nu, un principā jā. Man ir, un cilvēkiem apkārt arī ir. “Negribu pat iztēloties”, par daudzām prospektīvām situācijām tiek teikts. Bet ja neiztēlosies, kā inokulēsi sevi tam? Kā sapratīsi, kas ir vēlamais iznākums, kā radīsi citu realitāti? Un es pati? Man liekas, daudz par maz iztēlojos. Lai gan salīdzinoši daudz. Bērnam varētu ierādīt dažus veidus. Telpiskot. Projicēt. Attīt. Paradoksēt. Viens noteikums par iztēlošanos un dzīvoßanu man ir tāds, ka jāredz visam ēna. Jo tā vienmēr ir. Ja izskatās, ka nav, značit vispār nelabais.
linkpost comment

Ļengani burkāni [Sep. 5th, 2019|06:53 pm]
Ja man ir apvītuši burkāni, es ielieku viņus ūdens peldē un pēc pāris dienām burkāni kā burkāni.
link2 comments|post comment

[Sep. 5th, 2019|11:32 am]
Permakultūras Convergence! Dabūju biļeti sestdienai, par velti, būšu tur. Vīrs ar zēnu un vectēvu legolandē. Kas nu kuram :D.
linkpost comment

Kokvilnas Klaudijas kefīra kurss. [Sep. 4th, 2019|12:05 pm]
Kokvilnas Klaudija vakar pastāstīja, ka viņas septiņu gadu ilgās zarnu vēža sekas esot pēdējo pāris mēnešu laikā izzudušas, tagad trakts labi pārstrādājot apēsto un arī galvas āda esot palikusi vesela.
Nu, es zināju, ka kefīrs, būdams probiotiķis, viņas floru uzlabos, kad viņa pastāstīja par savu vēža operāciju, kur esot izņemts posms.
Man gan nebija ne jausmas, ka Klaudija manu kefīra kultūru tiešām tik apņēmīgi baros un saražoto kefīru dzers! Apņēmīgi, pārmetot man, ka esmu viņai piešķīrusi nebeidzamu monstru un kefīra fabriku :D, daloties tālāk ar kultūru un ar kefīru.

Nu ļoti labi, tagad uzmeklēju, ka tiešām ir samērā neseni pētījumi par kefīra izmantošanu vēža profilaksei un atlabšanas periodam.

Veronika savukārt prasa, vai neesmu domājusi par terapeitu kaut kādu kļūt. Es nezinu, zinu tikai to, ka man, tāpat kā manai mammai bija, ir dziedinošs pieskāriens. Es jūtu ķermeni un māku savu uzmanību un pieskārienu sakoncentrēt vai izkliedēt kā nu vajag :D. Bet masēt kuru katru ienācēju, tam man slabo. Novītīšu, man vajag, lai varu izvēlēties, kam pieskārties.
linkpost comment

Dēls [Aug. 12th, 2019|09:51 pm]
“Mammu, vai drīkstu izmēģināt iespiest laima sulu ābolu/greipfrūtu sulā?” Kad tas atļauts un izdarīts, tiek secināts, ka laima garša vislābāk izceļas uz malka beigām, pēcgaršā. Man liekas, mums aug gardēdis :D. Šodien arī uzzināja un praksē pārbaudīja, ka gan piens, gan saldējums neitralizē čilli asumu.
link15 comments|post comment

Tāss cibas [Aug. 4th, 2019|11:11 pm]
Cibiņi, vai kāds kaut kur Latvijā vēl taisa bērza tāss cibiņas?
link5 comments|post comment

Mājsaimniecība 2.0 [Jul. 31st, 2019|10:44 pm]
Bērnībā mamma vienkārši dzina mūs laukā no virtuves un pazuda tur, dūmos un mutuļos aiz durvīm. Man liekas, ka šad tad arī uzpīpēja gatavojot. Toreiz arī daudz neko ēst, šķita, neiemācījos, lai arī šad tad kaut ko uzmeistaroju un reizēm palīdzēju. Līdz šim kaut kā bija licies, ka nemācīja un tādu to pašmītu turēju. Bet tagad, kad esmu tajā vecumā, kurā mammai biju es, atmiņas nāk no pavisam mazbērna laikiem, un es atceros!!! To, kā taisīt cūkgaļas galertu, kādas garšvielas kur likt; kā saimniekot bez atkritumiem, kā taisīt pupiņu zupas un zaptes krustakūkas!!! Kuģelim vēl no vecmāmiņas izvilku recepti un pierakstīju. Burtiski, iznira viena tāda atmiņa, kā palīdzu omei sagatavot auksto gaļu, kā griežam to mīksti novārīto želatīna masu, cik daudz, cik no tā iznāk bļodiņas. Kā viņa jūsmo par kolagēnu un stāsta, cik šitas labi ādai un ceļiem. Man varēja būt, cik, pieci? Toreiz vēl pirmo reizi viņa man mācīja krustu mest un stāstīja, ka baznīcā klusi jāuzvedas. Gadalaiku neatceros. Bet priekšā virtuves logam auga trīsstāvīga egle.
Šodien uztaisīju rindu vissmalkākajā rajona bučerī, ar entuziasmu pērkot cūku kājas. Bērnībā tās bija lielākas, tādi riktīgi vepra nagi. Tagad laikam diezgan jaunus cūcēnus ņem pie dziesmas.
link1 comment|post comment

Kultūraugu kultūrīpatnības [Jul. 30th, 2019|06:37 pm]
Japāņiem ir Plum Yew, augsta uzturvērtība, audzē dēļ tā, ka skaists un dēļ augļiem, eļļas, sēklām. Angļiem ir analogs popularitātes ziņā - English Yew. Viss tāds pilnībā un stipri indīgs.
Itāļiem ir mums mīļais Bay Laurel, ko liek zupās un uz uzvarētāju galvām. Ārstē vēzi un izdzen parazītus. Angļiem savukārt visur aug English Laurel, kurš, tiešām uzminējāt, viss ļoti indīgs. Pie tam ar spožām, treknām ķiršodziņām kas izskatās tik labi, ka varētu bezmaz vai apēst. Tikai vienreiz pagaršot.
Protams, lai dzīve nebūtu viegla, šur tur aug arī japāņu Yew un itāļu Laurel.

Bet ceļmallapu sēklu tēja ir ļoti pat garšīga. Latvijas miso.
linkpost comment

Nu ko, [Jul. 30th, 2019|12:52 am]
Jāiemacerē kāda burciņa rozmarīna eļļas. Un kliņģerīšu. Un bazilika. Un lavandas. Un ko vēl?
link7 comments|post comment

[Jul. 28th, 2019|07:00 pm]
To mantu ir tik daudz arī tāpēc, ka mājas ir arī mana studija un mājsaimniecība, kur tiek veikti dažādas dabas eksperimenti. Jaunākais būs audzēt sēnes vannasistabā. Ja jau pašas aug pa spraugām (pavasarī tiešām viena suņusēne izlīda), tad varbūt arī audzēšana būs veiksmīga.
linkpost comment

Mantas [Jul. 28th, 2019|06:26 pm]
Neēst ir vieglāk nekā izsviest laukā vecās grabažas. It sevišķi koledžu pierakstus, kaut arī nekad jau tos vairs nelasīšu. Būtu ugunskurs, vai krāsns un auksta ziema, protams, šie iekrājumi atkal būtu lietderīgi. Tā ir, man grūti izmest, labāk ugunij atdotu.
linkpost comment

[Jul. 28th, 2019|11:37 am]
Ceturtā diena neēšanas. Ūdens paliek arvien garšīgāks, bet ēdiens - skatoties uz attēliem - arvien noslēpumaināku baudu pilns. Vispār laikam šodien palikšu gultā, ļoti jau nu vājums savažojis. Vakar iestājās ketoze un aktivitātei nebija ne vainas, šodien laikam jāpalasa grāmata. Rīt pusdienā atgriežas mani zēni, tad vairs nevarēs vājoties un vāļāties. Gribējās jau aizbraukt uz eļļu macerēšanu permas meža dārzā, bet 40 minūtes ar riteni šodien liekas pārāk daudz. Tātad grāmatas.
link4 comments|post comment

[Jul. 26th, 2019|05:31 pm]
Vīrs ceļojumā, dēls pie nannas, es guļu un Nedaru Neko!!!!! Lielāko daļu laika. Es pat neēdu. Tā man patīk šo laiku pavadīt.
linkpost comment

[Jul. 24th, 2019|03:18 pm]
Interesanti tie pieskārieni, pienesums un nokāsums no kopējā ideju lauka. Profesors, kuru vedām uz Lv pirms kādiem septiņiem gadiem tagad uzrakstījis grāmatu par manu tēmu, kuru pacilāju un centos savilkt kopā unviersitātē. Un viss ir pareizi, tēmai ir jabūt kopīgai, par to akadēmiski jāraksta tam, kurš to māk un kurā klausās.
link5 comments|post comment

Tikai pierakstīt [Jul. 21st, 2019|11:34 pm]
Dūju reference. Viens. Telpiskā skaņa. Divi. Zebras ir tik strīpains medījums, ka lauvām sareibst galva. Trīs.
linkpost comment

[Jul. 19th, 2019|11:37 am]
Uztaisīju video, no kura paliek slikta dūša. Karuseļi.
link4 comments|post comment

[Jul. 16th, 2019|10:31 pm]
Ziniet, ir tās dienas, kad nekas neiet un sliktās ziņas nāk viena pēc otras. Lūk, tad nu gribēju pierakstīt, ka šī diena bija tieši otrāda. Viss bija brīnišķīgs, tā deva un deva, baudas viena aiz otras. Skaista diena, ar sauli un brīzi. Rīta seanss ar Lielāko Mazsaimniecību Soho mājā. Iesaku noskatīties Novembrī! Un ja ir tāds amats, tad iegādāties izrādīšanas tiesības. Šis ir reāls dzīves, nāves un pacilājuma gabals. Pēc tam bija gan sirds vietā, gan bads vēderā. Vienmēr bija gribējies uzzināt kā īsti garšo tās nūdeles, uz kurām vienmēr rinda. Izstāvējām, bija tā vērts. Stāvēsim vēl. Vieglu roku notrallinājām vēl drusku no dividendēm, ko parasti nepiekopjam, bet nopelnīts ir. Rīsu sēne garšīga uzrūgusi, zaļumi aug un zied, tikai kartupeļiem pūst laksti, es pieņemu, ka nav gaismas pietiekoši, bet palasīšu. Pie vikāres dārza ballīte. Izstāstīja kā prakses laikā viņai bija jātiek vienai ar lielu draudzi galā, jo viņas virsvikārs tika paaugstināts par bīskapu un citu vietā kādu gadu nedabūja. Par eksperimentēšanu domājot, tas man šķita interesanti. Jo jautri, jo jādarbojas ar izdomu, jo iesaistoši. Gluži kā lielā mazsaimniecībā. 
Tāds basanovas vakars.
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]