| Tā liekās, |
[May. 23rd, 2012|09:41 pm] |
Ka šodien būtu jau nu labāk vairāk paklusējusi.
Bet varbūt tas ir nogurums.
Un varbūt atkal jauns mēness. |
|
|
| Ķermeņa ne/spējas |
[May. 16th, 2012|07:15 pm] |
Iedod berimbau mazo pirkstiņu, paņems visu roku.
Esmu jau samierinājusies, ka varu atvadīties no mazā rokas pirkstiņa jušanas spējām, bet nu komōn, roku man vajag gan, lai uz tàs var svaru kautkàdu atbalstît. |
|
|
| In Ingliš, dīplī sorī. |
[May. 16th, 2012|01:29 am] |
Learning today:
Having someone watching my mistakes and understanding why i am making them and finding a way of correcting them accordingly.
Having an inspirational teacher that shows the complicacies of the subject and treats us as if we could possibly master it.
Failing.
Failing many times. Being accepted and encouraged.
Trying again, receiving a praise for that.
Trying more playfully.
Failing with slightly more style.
Succeeding once.
Receiving a praise.
Trying again with more understanding and a memory of the one success embedded in the muscle memory.
Repeating it all.
Accepting the pain now for the sake of the mastery in the long future.
Imagining myself as someone who has mastered the subject. Looking forward to it.
Getting watched and learned from when failing.
Getting watched and celebrated when succeeding.
And the other way round.
Watching others both failing, learning, succeeding, learning, etc.
Knowing there is the next time.
Knowing there is a lifetime for this too.
Taking a breath and doing. |
|
|
| Oslo |
[May. 15th, 2012|12:44 am] |
|
Vai jums, dārgie cibas cibiņi, gadījumā IR kāds Oslo, pie kura varētu draudzīgi un ērti palikt viens latviešu skuķis no 6. - 8. Jūnijam? |
|
|
| Frīkaina katarse pašizaugsmē |
[May. 14th, 2012|05:31 pm] |
Aps, kurš rāda spoguļattēlu ar laika nobīdi man nupat izraisīja viegli neērtu sevis pētīśanas seansu. Tad tā es izskatos no malas? Tad redzkā!
Šis mazais koda gabaliņš ir jumtu nost raujošs un pasaules uzskatus mainošs lielgabals. Lielā brāļa paraversija, vai pat superversija, un arī apziņas kontroles mācību instruments.
Es nezinu, man šī pieredze ir baisa un frīkaina un es vēl īsti nezinu, ko lai ar to iesāk. Biju domājusi lietot kā mācību palīgu kustību treniņiem, bet tā sajūta par personības dubultošanos ir zosādu uzdzenoša. Tākā tvinpīkā ar diviem Kūperiem sarkano aizkaru telpā.
Tajā pašā laikā.... es redzēju, cik daudz neapzinātu reakciju parādās manā sejā, un cik daudzas no tām ir drīzāk reakcijas uz manu iekšējo domu gājienu, nevis uz manu attieksmi pret ārpasaulē notiekošo. Un vēl daudzas no tām ir pārspīlētas, un tādā veidā var izraisīt (un izraisa arī ) apjukumu sarunu biedros. Vai tas nozīmē, ka man vajag mācīties laipnu akmens seju? Vai meditēt par laipnību un mīlestību pret cilvēkiem un cerēt, ka tas izpaudīsies sejā? Aiz laipnas akmens sejas var daudz paslēpt, bet es tiešām patiesi neticu tādu iespējamībai (un šajā mirklī sapratu, ka man vajag izskatīt un pārskatīt šo pārliecību, jo paskatieties taču cik daudz atļaujas skaisto un īpaši simpātiski piemīlīgo seju īpašnieki).
Tā kā es vēroju citus, tā tagad varēšu vērot sevi un attiecināt tās pašas vērtēšanas metodes. Un līdz ar to arī mācīties no kļūdām. Es nedomāju, ka tas ir narcisisms, starp citu. Tas būs viens no paškontroles veidiem. |
|
|
| Paldies saku mugurai |
[May. 10th, 2012|11:18 pm] |
Paldies, jā, tātad, manai sāpošajai mugurai.
Es tetā domāju, ja nebūtu man tādas, tad droši vien mierīgi šobrīd turpinātu aptaukoties un nīkt.
Tā vietā, lai atvieglotu drausmās sāpes, katru dienu jōgoju, ar domu tā turpināt lēnā garā līdz savai nāves stundai, jo kas gan cits atliek, ja dakteri rausta plecus un šūpo galvas?
Pēdējo mēnesi esmu sākusi arī kontrastdušas no rītiem. Terapeits itkā ieteica kontrast-kompreses kā pretsāpju līdzekli, bet man nav termofora. Tāpēc arī tās dušas labāk. Jakas, šķiet arī, ka āda dzīst ātrāk ar šito. Nutur varbūt arī celulīts pakavēsies prom ilgāk.
Esmu uzsākusi arī vēlvienu lietu, ko ceru paturēt uz visu dzīvi. Ar to esmu laimīga divas reizes nedēļā+
Un tad vēl dejas stundas pie Viviennas svētdienās. Fight the gravity!
Klintīs sen nav kāpts.. Rīt jāiet.
Uz baseinu sen nav būts, to varbūt sestdien?
Jūtos laimīgāka kā jebkad.
Britu zinātniekiem šoreiz taisnība- regulāra fiziska slodze ir svarīga laimes sastāvdaļa. |
|
|
| zogu minuutes |
[May. 4th, 2012|03:10 pm] |
|
it's a perfect day, Elise. |
|
|
| Sūdzējos par neizslēdzamām smadzenēm? |
[May. 2nd, 2012|02:36 am] |
|
Dabūju šodien tā izsmelties, ka beidzot atslēdzās. Tikpatkā. Ķermeniski sociāla slodze un sapņu savaldīšana ir tieši tas, ko dakteris parakstījis. |
|
|
| Attiecību filozofija |
[Apr. 28th, 2012|01:38 am] |
Pirmkārt, man vajag attiecību sarunu stenogrāfu.
Otrkārt, Leo minētais par patiesības spēju vest situācijas uz to labāko pusi no iespējamajām ir apstiprinājies n-to reizi.
Treškārt, Itālis ir brīnišķīgs un skaists, bet vēl jo jaukāks tāpēc, ka spējīgs uztvert radītos attiecību pagriezienus ar vieglu prātu un bez redzamām smaga ego kustībām, mīl patiesību un dod man vietu, lai arī ierosinātās vairs netikšanās vietā sāk apsvērt mani noprecēt, bet par to tomēr jāizsakās detalizētāk.
Kautkā īsi ar pie viena, jo traki nāk miegs.
Aļaušos vispārināt (uztvērt kā hipotēzes/ sieviešžurnālu huiņu):
A) ja sieviete labāk izvēlētos īsto mīlu gaidīt Viena un brīva (apzinoties,ka laiks ir nenoteikts un var ilgt visu mūžu), kamēr vīrietis labāk tomēr gaidītu savu vienīgo un īsto kāda jauka mīlīga zaķīša apskāvienos.
Tā tie zaķīši arī ņem un veido sabiedrības pamatu.
B) kad vīrietis sievietei saka: "tu pārāk daudz domā, vajag tā ar sajūtām, instinktiem, dzīvniecisko, utjp. Viņš:
1. Mēģina pakļaut sievieti, ar aplami par romantiskām huiņAām saprastiem tekstiem iedvesmojot to atdot savu autonomiju, (jo kas gan cits, ja ne prāts mūs patiesi atdala citu no cita.), lai viņa ego varētu dejot valsi.
2. Jūt, ka viņa varas pozīcijas ir apdraudētas
3. Nāk miegs, ja būs vēl no rīta atmiņā, pierakstīšu.
Lanubakti! |
|
|
| Kā Atskan tā ir Saukts |
[Apr. 26th, 2012|10:15 pm] |
Ir cilvēki, kuru klātbūtnē svarīgais paliek īpašs. Un ir tādi, ar kuriem ir otrādi - es pasaku to, kas man ir nozīmīgs un sirdij tuvs un tas paliek novazāts jau teikšanas procesā - vārdi neslīd laukā un es jau manu, cik zemiski ir bijis vispār iedomāties, ka vispār, un kur nu vēl man, ir iespējams kas svēts vai skaidrs.
Es gribu tos pirmos, viņu klātbūtnē var augt. Un es gribu tos otros, jo viņu klātbūtnē var pārbaudīt kā augts.
Bet pirmos es gribu tuvāk un vairāk. |
|
|
| Waste not, want not |
[Apr. 26th, 2012|01:46 am] |
Tā mulsuma sajūta ir neizturama. Kad nav kontroles, kad es nesaprotu, kas notiek. Kad pasaule sašķiebjas un priekš kam tas viss?
On another note: jaunais vienmēr ir mulsinošs un kļūdpilns un paldies visiem labajiem spokiem, ka vēl ir tik daudz kā eksperimentāla, ko piedzīvot. |
|
|
| Esmu nogurusi |
[Apr. 23rd, 2012|10:21 pm] |
|
Darbināt viņu fantāzijas. |
|
|
| Negaiss |
[Apr. 23rd, 2012|01:13 am] |
Tirgus, kur pa gaisu lido kartona kastes, iepakojuma plēves un citi mēsli.
Slaids trencis, gara zīda kleita un vētra. Apakšsvārku baltais, kuplais tills virs zamša laiviņām.
Tas bija skaisti.
Viss.
Mājās pārnācu izpluinīta vējā un slapja kā skotu kalnu aita.
Laiviņas ir so out. |
|
|
| Da labi |
[Apr. 22nd, 2012|11:50 pm] |
|
Izpildīju to jūsu mirstamtestu, sapratu, ka kā ar visiem testiem, esmu labā gala vidū. Bet pārlādējot lapu man 50/50 katru reizi rāda vai nu vēzi vai sirdstrieku. Tātad no viena vai otra. Gan jau, ka no pavisam kā cita īstenībā aiziešu. Un citā laikā. Bet interesanti bija tomēr palasīt mirstamstāstus. Visus bija interesanti lasīt, arī dumjos feikus. |
|
|
| Amorfie metāli |
[Apr. 22nd, 2012|11:12 am] |
|
Ja jaunais aifons būs no šità, tad man nāksies viņu iekārot. |
|
|
| Vēbs un cita veida attīstība |
[Apr. 18th, 2012|12:18 am] |
Vēbs apdeitojas. Bet tur gan jāsaka, ka squarespace ir pārāk ātri sākuši piedāvāt smukos fontus, jo to ielāde nav īsti atrisināta. Nevar saprast vai man pārtaisīt uz parastajiem, nesmukiem, vai atstāt, lai statiski smuks, bet, kad aiztiek, tad žagojas.
Agrajos pusaudža gados izlēmu, ka naudu skaitīt un vaktēt ir nāvīgi garlaicīgi. Tāpēc arī tik haotiskas manas bilances, kuras pat nezinu un vispār nesaprotu kā vēl neesmu izslēgta no sabiedrības kā finansiāli vājprātīgais.
Novilku ka šodien bilanču apu, saliku visu iekšā, tagad "turēšu grāmatas"
Pelnu pieauguša cilvēka statusu un sirmos matus. Soli pa solim. |
|
|
| Fizioterapeiti, osteopāti, dakteri |
[Apr. 18th, 2012|12:14 am] |
Visi te tādi jauni slaidi zēni.
Patīkami, protams.
Šodien viens tāds pusstundu izprašņāja par manu dzīvi, un pēc tam palūdza izģērbties un nogulties, lai var izmasēt.
Un ko tas maksā?
Peanuts! |
|
|
| Vēders saka paldies |
[Apr. 16th, 2012|03:54 pm] |
Jūs zinat, kā ir, kad vēders sūta apmierinājuma un apstiprinājuma signālus smadzenēm? Tas sajūtu ziņā ir tāpat kā kad mēles garšas kārpiņas saskarās ar ēdienu, bet turpinās ilgāk. Tas nav sāts, nav smagums, no tāda ēdiena ir svaigums un viegli nāk enerģija.
Ir tikai trīs ēdieni, no kuriem ir šī vieglā un dzīvā līdzsvara sajūta.
Leo dāls, mani spinātu kokteiļi, un tagad varu pievienot sarakstam arī Udon nūdeles sēņu biljonā ar valriekstu miso.
Itāļa tvaicētie dārzeņi ar gliemežiem vai fazāniem ir gandrīz gandrīz, bet nerod tādu atsaucību no vēdera puses.
Es jūtu kā manas kuņģa Bārkstiņas glaudās gar sēnītēm un priecīgas virpinās, saukdamas: "Labs! Labs!" |
|
|