dziedamzars [entries|archive|friends|userinfo]
putns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Ūdens ceļgalā [Mar. 4th, 2021|11:04 am]
Attinu apsējus, drosmi saņēmusi. Nē nu izskatās jau labi, bet šļakstās tomēr, un tas man izraisa tirpas. Es domāju Dr. Oussediks ar komandu ir padarījis smalku darbiņu, jo caurumiņi mazi un tīri, tikai no viena bija patecējis laukā. Reflekso-terapija varētu palīdzēt ar limfas atteci, bet tam jāsazvana slimnīcas māsu daļa nosūtījumam, telefonu neceļ. Kompreses lieku, vingrojumus taisu (viebjoties, jo žļarkst), drusku pat staigāju bez kruķiem, trešajā dienā pēc acl rekonstrukcijas.
Tad nu nopietni: ko vēl man tādu labu darīt, lai nežļerkst? Vai vienkārši jāgaida, turpinot jau visu uzskaitīto?
linkpost comment

Ok, jūs neticēsiet, bet.. [Mar. 2nd, 2021|10:11 pm]
Man ir ūdens ceļgalā.
link8 comments|post comment

Skaidrīte [Feb. 28th, 2021|10:53 pm]
Sejai Skaidru, pannai bufeti ar retinolu.



Omītei vārdadiena, sūtu sveicienus uz tosauli.
Paraksts: Liela, gara ganumeita.
linkpost comment

[Feb. 27th, 2021|12:12 pm]
Olu vārīšana ir nenovērtēta māksla. Ko jums nozīmē baudāma novārīta ola? Man - kad čaula nāk viegli nost, ola ir stingra, bet dzeltenums - vēl nedaudz, pašā vidiņā biezi šķidrs.
link13 comments|post comment

[Feb. 23rd, 2021|10:31 pm]
Sēžu pie kamīna krēslā kā vāzē, ārā vējo, blakus spēlē un dzied. Ļapotāā.
linkpost comment

Tik labs albums [Feb. 21st, 2021|11:59 am]
Dzīvajā bija vēl labāk, bet šis ir zelts: https://carloalexandre.bandcamp.com/album/tek-por
linkpost comment

Dāmas, kā jums šis siers iet pie sirds? [Feb. 21st, 2021|09:42 am]
Ā, es nevaru, tik sierains: https://youtu.be/fzlT80jQ3lo
link5 comments|post comment

[Feb. 20th, 2021|10:53 pm]
Aizvakar novērsu nepareizo veļasmašīnas noplūdes šļauku saslēgumu un uzinstalēju ūdensizturīgu membrānu, kas nosedz vadus, ja nu tomēr tek.
Vakar nomainīju korķa vadus. Trīsreiz. Otrā reize identificēja, kur iet uz īso. Trešā - ka ir jāizolē slēdzis, jo dēls aiz ieraduma slēdz iekšā.
Šodien nomainīju veļasmašīnai pogas. Vīra ziemassvētku dāvana - īpašo uzgaļu skrūvgriežu komplekts ļoti noderēja.
Apsveru likt sludinājumu - Sieviete ar skrūvgriezi uz izsaukumu.
link2 comments|post comment

Wannabe poliglots. [Feb. 20th, 2021|10:46 am]
Atradu mandarīnu valodas mācīblapiņas. Saskaitīju, ka esmu mācījusies mazlietiņ vācu, poļu, itāļu, ķīnas mandarīnu, japāņu un portugāļu valodas. Šīs arī tās, kurās neko īsti pateikt nevaru. Zinu tikai angļu un krievu.
linkpost comment

[Feb. 16th, 2021|05:21 pm]
Kas notiek ar lēcu, pupiņu, graudu, kad tie dīgst?
link4 comments|post comment

[Feb. 10th, 2021|11:27 pm]
Tagad sēžu pie uguns, gaidu solīto salu. Gribētos masāžu, bet atklāju, ka arī te ir nevēlamie astainie mājdzīvnieki. Tie, kuri apmetās riņķī un resnu dibenu aizbēg, kad pagriež galvu, lai uz viņiem paskatītos. Negribās ne līmēt pie dēļa, ne sist ar atsperi. Varbūt paliks siltāks, nenāks? Banānmaizi apsedzu ar glāzi, kā vitrīnā.
link2 comments|post comment

Uguns un ledus [Feb. 10th, 2021|11:35 am]
Ledus auksto virtuvi ziemeļpusē ar liesmaino kamīnu gaišajā dienvidpusē savieno trīs līmeņu kāpnes ar miniatūru sāna ātriju. Kāpēc sēžu aukstumā, nevis pie uguns, nezin.
linkpost comment

Šonakt [Jan. 26th, 2021|11:34 pm]
Krāmējos pa londonas bēniņiem un slauku putekļus no veciem teātra maketiem.
linkpost comment

SSD ar gadiem paliek lēni. [Jan. 14th, 2021|11:09 am]
Restart projekta komūnā lietderīgs raksts no Filipa. Iekopēju te:

Steve Gibson of grc.com 2 has just released a free tool ReadSpeed. Using it to measure the speed of SSDs, early adopters have discovered some interesting but little known facts about how they age.

To explain, a little background. In order to achieve a high storage capacity at low cost, modern SSDs (except expensive enterprise variants) use Multi-Level Cell (MLC) technology. Instead of each storage cell recording a 1 or a zero with full or empty charge, they charge each cell to one of 8 or more voltages, representing 3 or more bits. But with static data (such as operating system files) written once on installation and then read many times, the voltages in individual cells can drift, causing errors. This is accepted, and the SSD will hide it by using sophisticated error correction codes to recover the data, even though the raw data read from the cells contains errors. But it does mean that read operations will slow down because of the computing overhead of the error correction. And eventually, the errors are likely to accumulate to a level beyond which the error correction can work.

What ReadSpeed has shown is that some brands of SSD report markedly slower read times, sometimes drastically slower, for the start of the drive where most of the static operating system files are located. In these cases, another tool Spinrite from grc.com 2 can force the SSD to reallocate tired storage, resulting in a marked increase in speed.

From tests that people have done it appears that Samsung is one brand of drives which are particularly resistant to this form of aging. A few years ago I got an Intel SSD for my previous laptop, thinking that was bound to be a good brand. But when I tested it recently I found it had indeed slowed down in some areas. But after running Spinrite it was 25% or more faster!

ReadSpeed is free (though Spinrite isn’t). You can read about it and download it from https://www.grc.com/readspeed.htm
link3 comments|post comment

Vakar pirms miega [Jan. 6th, 2021|04:53 pm]
Noskatījos ziņu rullīti, ka šī valsts būs ciet līdz pavasarim un nopirku ar roku darinātu, khm, skaistu dildo varavīksnes krāsā un ar mirdzumu. Ja jau jāiet ziemas miegā...
linkpost comment

Pagāšgada revīzija. [Dec. 31st, 2020|04:03 pm]
Atmiņa, nāc, pastāsti, kas notika manā 2020. gadā no Kristus dzimšanas.
1. Janvāris 2020 pienāca ļoti labā ballītē - Vīra drauga kāzās, kas bija mīloši un tērējoši uzrīkotas tādas, ka visi palika saldi kā jēri. Dejojām, es pirmo reizi dzīve arī kā visi normāli cilvēki - piesardzīgi, jo celis un ACL.

Tad kādus trīs mēnešus, šķiet, nedarīju neko.. Tikai fizioterapiju. Gatavoju labdarības darbnīcu dvēseles/ciešanu transformācijai uz Lieldienām, atklāju Wellcome collection. Zimēju ar jauno, smalko cirkuli, iepirku materiālus janvāra atlaidēs. Sāku pētīt ikonas un elektromagnētiskos laukus, attīstīt savu seno projektu, kas nelika mieru.
Ieliku pamatus dēla kriptogrāfijas interesēm ar Cēzara skriptu un slepenajām vestulītēm. Daudz uzņēmu dēla draugus un to vecākus, drausmīgi daudz gatavoju ēst. Liekas, ka nepārtraukti.
Atvērām kinoteātri pāris privātajiem pasākumiem. Jau bija nolikts publiskās vēršanās datums, bet lai nu kas, tas, ka globāla pandēmija sabotēs šo atvēršanu, to mēs nebijām iedomājušies.
Uzmērīju vienu dārzu Permakultūras projektam, arī tas izsīka, jo vīruss. Un šķiršanās, par laimi, ne man.
Februārī sāku sijāt zeltu un mēģināt temperu. Atklāju, ka man ir draugi, kuri uz trīs var izstāstīt visu par temperu, ikonām un pamatnes sagatavi. Vikāre var uzdāvāt svaigas vistu olas. Bet nebija īstā tehnika tomēr, tai vajag vajag vajag vairāk laika, telpas, miera.
Sapazinos ar dāmām, ar kurām gandrīz katru svētdienu runājam par jocīgām lietām. Bišu medicīnu, šamanismu, reizēm vienkārši sēžam un klusējam. Klātbūtnē, bet ne jau tāpēc, ka tā būtu jādara. Tā sanāk, tā var iztaustīt, kam ir kas galdā liekams. Vēl ciešāk kā iepriekšējos gadus kristalizējas, ka mans talants un izaicinājums ir klausīšanās. Citi runā stundu no vietas, nepārspīlējot. Es to stundu varu klausīties, runāšanu iedrošinot. Pēc tam gan man gribās ausis un acis un galvu izskalot. Iestājas lūzuma punkts un es vairs nevaru paklausīties nemaz. Nu nemaz. man vajag ēst vai dzert tēju un stulbināties. Jo nopietnākas klausišanās tēmas, jo muļķīgāk tās jākompensē.
Marts nāca ar koronu un pašizolāciju un masku dizainēšanu, un mājmācību. Tikai tagad redzu kopsummā, cik tas bija murgaini. Strespilni, kaut arī finansiāli bijām, lai arī, kā vienmēr, nestabili, tomēr veiksmīgi.
Atklāju, ka esmu izteikts HSP. Phantom Thread varētu būt par mani vīrieša kārtā.
Ir noformulējies, ka man arī vajag daudz telpas. Daudz privātās telpas. Vairāk nekā citiem manas ģimenes dārgajiem. Un viņiem, savukārt, vajag manu telpu. Manu uzmanības, klātbūtnes, uzklausīšanas un beznosacījuma labvēlības telpu; laiktelpu. Robežas ir jānosaka man, un es to mācos. Ja es zinu, ka mīlestība būs arī tad, ja es dabūšu to, ko man vajag, es iemācīšos paņemt to, kas man nepieciešams. Te laikam ir vietā tas, ko īsti ticīgie saņem caur Dieva mīlestību. Tā vienmēr ir, nemainīga, droša. Zinu, ka šī pārliecība ir apziņas labradīšanas priekšnoteikums. Kopā ar pārliecību, ka “es varu”. Es tiešām ceru, ka savam dēlam šo pārliecību neliegšu. Jo dot - kā var dot to, kas ir dabīgs “birthright”.
Investējām fotoekipējumā un uzsākām fototerapiju. Tā kulminēja vecgada sarunās par to, ka es savu “personu” neapzinos, man tas nav dabīgi, tādu veidot un saprast kā citi to redz un kā šo personu var lietot. Ar gadiem tas paliek arvien grūtāk, jo es palieku blīvāka savā patībā, to piepildot. Vīram, savukārt, tas ir pats dabīgākais būšanas veids - ieņemt personu lomas. Tās lietot savu mērķu sasniegšanai un savu patību viņš varbūt pat tā īsti neapzinās. Aktieris. Lūk, tad nu jaunajā gadā es varētu patīrīt savu patību vai paplašināt tās robežas, lai blīvums mazinās. Un “persona” ir labs nezināmais kontinents. Noderīgi arī.. Varbūt, kaut arī agnosticisms ieslēdzas arī te. Jo kā saka vecais, viedais Alans: “mēs paši nezinam, kas mums der”.
Tad kaut kad ap lieldienām mūsu kaimiņi nojūdzās. Sāka piesūtīt cedeles, ka mēs pārāk skaļi kāpjam pa trepēm. Mūsu piecgadnieks dauzot kājas, lecot un skrienot. Viņš, jāatzīst, arī krīt un klūp, jo kāpnes netiek dizainētas maziņiem, tiem ir jātiek galā gan ar savu ķermeni, gan ar nesamērīgi lielu būvēto pasauli. Lūk, tā kā mums likās, ka mums ir ļoti jaukas kaimiņattiecības un viņu tonis cedelēs bija tāds, it kā mēs vismaz ļaunprātīgi kāpņutelpā cauru dienu darbinātu motorzāģi, mums bija rakstura šķīstīšanas procedūras. Kā rīkoties, kad kaimiņu netaisnīgums un sīkumaina paštaisnība smacē un raisa niknumu? Šķīstīt raksturu un neatdarīt ar ļaunu, tā rīkoties. Meklēt līdzjūtību sevī ar skumjām un ar paniku, kamēr to atrod. Tad atlaiž. Atbildēt ar maigumu un mieru un labvēlību, lai arī to vien gribās, kā atriebt. Jo atriebe neatlaiž. Bet vajag, lai var palaist. Nu, kad man tika sagriezts velo sēdeklis un dēlam uzšķērsta kāpņu telpā nožūt atstātā bumba, tad gan piezvanīju policijai. Vispār Džimijam laikam tiešām brauc jumts. Tad lai jaunajā gadā arī viņam atlaiž. Tāpat kā lai atlaiž manu stresa ekzēmu un acu infekcijas un panikas lēkmes.
Dzīvojamā istabā un uz jumta gabaliņa izaudzēju dārzu - pilna palodze ar dillēm un fenheļiem un malabāras spinātiem. Tad arī laputis bija, pēc kurām ieviesu bizbizmārītes un atklāju taureņu kāpurus. Bibizmārītes izaudzēja jaunu paaudzi un aizlidoja. taureņi arī. Zināšanas par bizbizmārīšu identificēšanu palika. Jaukas vabolītes. Plēsīgas. Uz jumta izauga pāris zirņi un diezgan daudz kabaču un ķirbju. Kādi 14 laikam bija? Daži vēl turās un gaida apēšanu. Iekštelpās izauga divi ķirbīši uz trim augiem. Lai arī dienvidu puse, tomēr stikls aiztur saules gaismu. Arī vējš un dabīgais gaismas ritms un citi elementi augiem trūkst istabā.

Bijām Bristolē, tur gan man patika. Iedzīvotāju ziņā kā Rīga, līdz ar to cilvēcīga šķita. Bijām Čičesterā. Bijām Kentā. Nevaram ieslodzījumā dzīvot, tas nav tā vērts. Un nebija jau aizliegts. Bijām divās raudzībās. Dēls iemācījās skaitīt un pieskaitīt un atņemt. Drusku reizināt. Dēls sāka patstāvīgi lasīt un iemācījās pulksteņlaikus.

Jaungada pirmās dienas atkalklāsme: “Vislabākais paņēmiens mācoties kaut ko jaunu, ir sevi par maziem solīšiem un katru uzlabojumu paslavēt. Pamanīt un paslavēt. Tāpat kā ar bērniem. Tāpat kā ar vīru. Tas man arī šogad jāpiestrādā. Ir kādi slavēšanas kursi, nez, es tā pus-pa-jokam domāju. Un ja nav, tad varbūt vajag.
link2 comments|post comment

[Dec. 23rd, 2020|09:04 pm]
2020 - gads, kurā būt negatīvam ir ieguvis pozitīvu nozīmi.
linkpost comment

96 stundu ūdens gavēnis [Dec. 22nd, 2020|08:48 am]
Ar zāļu tējām un vienu kafiju. Viegli, lai arī ēdiens ir palicis interesants, kā noslēpumains apsolījums. Kaut arī ne šobrīd. Šobrīd gatavojos brokastīm un nemaz nezinu vai gribās vai nē.
linkpost comment

[Dec. 22nd, 2020|12:29 am]
Ļoti vispār daudz izmantoju iespēju paklusēt. Laikam jau patīk klusums.
linkpost comment

My heart was quenched [Dec. 15th, 2020|02:28 pm]
Nupat runāju ar savu jauno grāmatvedi. Tās augstības karalienes nodokļu kantoris mums brīnumainā kārtā bija pašrocīgi atvēris darbinieku payroll un piesūtījis rēķinu. Piezīmēšu, tā nav pieņemtā lietu kārtība. Tās augstības karalienes nodokļu kantora kalps arī bija nesaprašanā, tāpat kā mans jaunais grāmatvedis ar diezgan jūtamu indijas akcentu. Vai pakistānas, es neatšķiru.
Kad grāmatvedis, pēc neilgas stīvēšanās par to, kurš tad īsti runās, teica: "Labi, izstāsti visu no sākuma, es klausīšos", mūsu jaunā sadarbība kļuva patīkama un auglīga. Viņam - jauns tāmes punkts, mums - jauns payroll. Varbūt es pārsteidzīgi priecājos, nav jau vēl nekas apstrādāts, bet zīme tā bija laba.
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]