dziedamzars [entries|archive|friends|userinfo]
putns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Rāceņi [Jul. 13th, 2020|01:12 pm]
Ir mans jaunais mīlulis. Pareizāk, karamelizētie jaunie rāceņi. Ar 50g sviesta, 200ml kombučas ar balto vīna etiķi (vai baltvīnu, ja jums tā labpatīk), sauju rozīņu, sāli un pipariem. Rāceņus sagriež kumosos, ieliek tāda izmēra pannā, lai drusku par maz vietas. Ieliek kopā ar sviestu, kombuču, sāli, rozīnēm, uzlej aukstu ūdeni tā lai gandrīz apsedz un tvaicē laukā šķidrumu. Kad šķidrums izvārījies, tad rāceņi ir jau mīksti un turpina karamelizēties.

Aizvakar uz ielas savācām tur izliktu gaisa krāsns bāreni ar zīmīti, ka jauna un strādā. Tagad spēlējamies. Tiešām strādā. Baigi labi pietam.
Nokāvu vienu izstīdzējušo fenheli, cepu ar vegānajām desām.

Fenheļa lapas izsmērēju eļļā ar citrona sulu un sāli, pēc vienas minūtes tās ir trauslas un sausas un garšo nomīgi.
linkpost comment

Radiācija [Jun. 29th, 2020|10:31 am]
Kā jums ar radiāciju?
link17 comments|post comment

Kultūra [Jun. 26th, 2020|07:51 pm]
Nr.1
Zirņu piena kefīrs nesmaržo pārāk labi, garšo tā puslīdz, eksperiments turpinās, redzēsim kā būs pēc nogatavošanas ledusskapī līdzīgi kā natto. Kefīra graudi zaudēja savu staipīgumu, palika tādi irdeni. Ieliku atkal govs pienā, redzēs vai atgūsies.

Nr.2
Aizmirsu artišoku lapiņas izvārītas tvaicējamā katlā, atradu jau mikrobiomu. Tas gan smaržo ļoti, pārsteidzoši jauki, pat saldi, bez neviena nepatīkama momenta. Pagaršot vēl neesmu saņēmusies.
link2 comments|post comment

[Jun. 26th, 2020|10:02 am]
Cenšos lasīt Tibetiešu mirušo grāmatu, bet ģimene sauc krāsot grāmatas un ēst olas ar avokado. Runājas ar mani par sapņiem un ķiķina par skolas notikumiem. Paldies vīram, kafija šorīt nav uztaisīta, toties tēju viņš iepirka apjomā uz gadu. Vietējā lietučiešu veikaliņā dabūju arī kaņepju tēju - ļoti jauka.
linkpost comment

traumas. [Jun. 23rd, 2020|01:57 pm]
Ir viena interesanta lieta, ko es mācos saprast - un tas ir, ka traumatiska pieredze nemāca neko citu kā tikai to, kā tas ir - to piedzīvot. Tas pat nemāca to neatkārtot. Tieši otrādi. Tas, kas māca ko citu, ir kas cits.
linkpost comment

Dārgais māca dēlam matemātiku [Jun. 22nd, 2020|12:20 pm]
Haks: prasa jautājumu un, ja atbild pareizi, tad iedod mazo zefīriņu. Ja atbild nepareizi, pats apēd. Izskatās, ka strādā līdz pieciem zefīriņiem un vairāk nevar izspiest. “Izņem to monētu no auss lūdzu, man liekas, ka tas Tev nepalīdz fokusēties.”
linkpost comment

[Jun. 22nd, 2020|01:02 am]
Un iedomājies, ir teiksim tāds cilvēks, kurš ļoti novērtē sievietes. To, cik tās skaistas, visādas un brīnišķas. Bet. Teiksim, ka tomēr meklē, nevis tikai meklējas. Ko īsti meklē, nevienam skaidrs nav, un pēc deguna izskatās, ka nemaz nemeklē, bet tikai meklējas. Cilvēks ģenerē enerģiju no seksuālas pievilkšanās. Vai magnētiskas, vai elektromagnētiskas, vai. Vai. Man tāds bija, un mums nekas nebija. Un bija. Un tagad viņam ir sieviete, kas savā mākslā dara to, ko es nevarēju un arī to, ko es varēju un darīju un vairāk. Un savā ziņā pat mans izskats ar viņas bija līdzīgs. Savukārt, ko es atklāju aizvakar, pēc human design sistēmas, viņš un mans vīrs mani “pabeidz” vienos un tajos pašos vārtos. Ar vienu atšķirību. Un to atšķirību es taču jutu. Kā sienu. Tikai miegā, sapņi tai sienai tika cauri.
link3 comments|post comment

Bites un kur tās nav. [Jun. 13th, 2020|11:35 am]
Nesen lasīju, ka Jojo minēja ziedošās liepas, kurās nemana nevienu biti. Jūs taču jau ziniet kāpēc tas notiek? Ja neziniet, es atgādināšu. Lauksaimniecības un dārzniecības pesticīdi ir pie vainas. Tur, kur to lietošanu pārtrauc, laukos un arī apkārtējos dārzos (!) bites atgriežas. Lielākā daļa ar bitēm saprot stropojošās bites, bet apputeksnēšanā piedalās lielāka dažādība bišu un citu insektu.
Tie, kuri aizkautām balsīm sauc, ka bez ķimikālijām nav produkcijas, nav īsti izglītoti, lai arī sperās pretī ar tieši pretējo.
Situācija ir kompleksa, tas tiesa, bet viens ir skaidrs - ar ķimikālijām nav nākotnes, tāpat kā ar masu lauksaimniecības monokultūrām.
link2 comments|post comment

Produktivitātes augsne bērna augsmē. [Jun. 11th, 2020|11:40 am]
Hmm. Vakar bija tik tizla diena matemātikai. Sākās ar tirināšanos un manu uzbļāvienu, lai izbeidz bāzt roku mutē. Tālāk konstatējām, ka dēls vairs nesaprot, cik cipari ir starp 90 un 80. Min: "divi?", un skatās uz mani lielām acīm, gatavs minēt, ka varbūt tad 76? Pēc sava rakstura šķīstīšanas un vairākiem piegājieniem izskaidrot un dabūt apliecinājumu, ka ir saprasts, mana piere palika tik ļoti smaga, ka nācās turēt ar roku, lai nekrīt pie zemes žēlabainās lūgšanās. Mīļotais pamanīja manu nepedagoģisko stāvokli un nomainīja mani. Arī no blakus istabas dzirdot dēla neveiksmīgos mēģinājumus, man bija ļoti grūti, tāda kā trauksme, kā kas, sirdsdrapes jādzer, vai. Dārgais turējās braši un dēlam tika iedoti 34 vienkārši vienādojumi, ko atrisināt, lai trennētu desmitu un vienu atpazīšanu un pielietošanu. It sevišķi to, kur nomainās uz deviņi, atņemot. Pirmajā stundā dēls izpildīja 20 vienādojumus pareizi un aizgāja pastaigāties ar tēti. Nākamajā stundā pēc atgriešanās izlaboja četrus uz pareizu atbildi, tad sēdēja vēl kādu stundu vai divas, maļot un izlabojot vēl divus no desmit uz pareizi. Tad jau bija pienācis vakars un dēls bija saskumis, ka vairs nav laiks paspēlēties ar lego, bet arī uzdevumi nav pabeigti. Sanāk piecas stundas mācīšanās, bet produktivitāte zema lielā daļā no tā un ciešanas visiem lielas.

Tad izlasīju Krii darba piegājienu, saņēmu apstiprinājumu savām aizdomām par tā saknēm bērnībā un nošausminājos: "vai tiešām šis ir tas, ko novēlu savam bērnam?" Es taču zinu, kā tas ir, sēdēt un bakstīties, kad būtu jādod sev atpūta un jāpārstrukturējas. Sūdīgi tas ir.
Bet kaut kā arī caur šo man nāca apgaismība, ka es šādi nevis nodrošinu bērnam nākotnes koncentrēšanās kapacitāti, bet gan izspēlēju savu pašas traumu. Jo, protams, arī man bija jāsēž kaut vai miegot ciet, kamēr mājasdarbi bija pabeigti.

Šodien mēģinu citu metodi: 40 minūtes darbs, 20 minūtes atpūta. Kā nekā piecgadnieks tomēr, un 40 minūtes fokusēšanās ir adekvāti viņam. Lai gan pieejamie kursi vairāk par 15 minūtēm produktīva laika nesola.
link12 comments|post comment

Pēc acīm [Jun. 4th, 2020|07:29 pm]
Es vispār cilvēkus pēc acīm un deguna dalu - ir vai nav. Reizēm no sākuma ir, bet vēlāk izrādās, ka nav, un otrādi. Bet lielākoties, ja ir, tad ir, krāsa nav noteicošais. No iekšpuses mēs visi vienādā krāsā.
link2 comments|post comment

Mājsaimniecības piezīmes [Jun. 3rd, 2020|06:18 pm]
Bez mēneša gads ar trauku birsti švammju vietā. Nupat nomainīju, jo bija palikusi drusku par mīkstu. Varētu arī vēl mēnesi lietot, lai pilns gads, bet nu.. Sarēķinot sanāk ietaupīt sešas reizes salīdzinot ar švammēm, bet izmeši kādas 24 reizes mazāku, pie tam biosaderīgi, nevis tādi, ko nākotnes paaudzes lādēs.
linkpost comment

Gads kā [May. 31st, 2020|01:56 pm]
Nelietoju pievienotots cukurus un miltus. Prātoju, ka būtu vērts arī no zināmiem raudzētiem cukuriem atteikties. Uz vecumu jau tāpat nepiestāv.
link20 comments|post comment

whooah [May. 28th, 2020|11:29 pm]
Mans vīrs ir nu jau piektais fotogrāfs, kurš par tādu paliek mūsu pazīšanās laikā. Man tiek foto terapija. Atzīmēšu, no kameras man ir neērti, reizēm tā, ka var raudāt. Bet praktizēties vajag, tad nu cenšos ar savu attēlu sadzīvot. Kas jocīgi - es šķiet tikai nupat pieņēmu, ka nu jau esmu tā kā pieaugusi, un jau nākas pieņemt, ka strauji novecoju. Un tajā pašā laikā - jāsvin, jo šodien esmu visjaunākā kā jebkad vairs šajā dzīvē būšu. Izgāju cauri dzīves redzējumam: kā novecoju, kā pieaug dēls, kā mainās situācijas, kā mainās attieksmes, kā nomirstu, kā turpinos kā neiemiesota apziņa, kā iemiesojos, lai satiktu atkal viņu; vai varbūt palieku par viļņu putām. Skaidrs ir viens, tas ir nebeidzams ritums un vienīgā izeja ir balansēt īstajā frekvencē. Tajā, starp bliss un love. Kā to darīt ar traucējumiem ēterā, tas, lūk, ir īstais jautājums.
link2 comments|post comment

Multiaxial realm of the aatman: [May. 19th, 2020|09:14 pm]
I've seen it mathomed. Fathom that.
linkpost comment

Sapņi. [May. 18th, 2020|03:45 pm]
Iedomājieties, ja visi sāktu sapņot, kas notiks? Iedomājieties, ja nu jau sapņo? Sapņos, tāpat kā telepātijā, notikumi metaforizējas, tāpēc jāzin kā tos tulkot. Un kamēr atslēgu atrod, vai pieņem, tikmēr jau notikums var pienākt neiztulkots.
linkpost comment

Šodienas atklājumi: [May. 14th, 2020|11:45 pm]
1. Maiju radīšanas mītā ir manis nosapņotā inteliģence. Jālasa dziļāk, kas te būs.
2. Stounhendžu 1958 pārbīdīja un pārbūvēja, wtf. Es to pat piefiksēju tur esot, ka kaut kas nav, viss atkal butaforija, bet pilnībā noignorēju.
linkpost comment

[May. 14th, 2020|12:28 pm]
Modāmies ar uz lieveņa piegādātu vīra drauga pašceptu saldskābmaizi.
link2 comments|post comment

Dēls [Apr. 30th, 2020|11:20 am]
Smaržo pēc konfektēm, saules un zaļa koka.
Šorīt netīšām sanāca mājmācība taisnīgumā.

Bijām, dabūjuši kastīti ar vislabākajām zemenēm, no vietējiem zemniekiem. Kādas septiņas lielas ogas.

Dēls ēd, slavē, mēs ar vīru cepam pankūkas. Vīrs apēd vienu zemeni, jā esot baigi labās. Es piesēžos, apēdu vienu, jā, nevar iebilst.
Dēls paņem pēdējo ogu, prasa, kurš gribētu. Nu, jauki, es saku, ka varbūt tētis un es sadalīsim uz pusēm, jo mēs tikai pa vienai apēdām. Cik TU?

Viņš saka: "četras".

Protams, automātiskā reakcija ir teikt: "dēls, apēd Tu, Tev jau tik ļoti garšo".

Bet es redzēju iespēju :D. Ak vai, nu, dēls sāka margot visādas taisnīguma jaunrades formas, grieza zemeni uz pusēm, tad nost maliņu, kura pazuda mutē, es beidzot uzrūcu, lai nenogriež pirkstus un negriež uz galda.
Paņēmu vienu pusīti nost no acīm.
Dēls aizgāja uz savu istabu, izplājās uz paklāja un sāka raudāt.
Neesot taisnīgi.

Vīrs pagājās uz istabu un maigā balsī viņu mierināja, ka nekas, mēs ar mammu neņemam ļaunā, ka Tu dabūji daudz vairāk kā mēs, paldies, ka Tu tik ļoti pārdzīvo par mums, bet neraudi, mums taču prieks, ka Tev garšo.
Pēc piemēra iztēlošanās, kurā tētis nopirka četrus eklērus, apēda trīs un pēdējo sadalīja uz pusēm ar dēlu, santīms laikam nokrita.

Kā mums patīk būt upura lomā, tik ļoti, ka pat tad, kad neesam, ar pārliecību to tā iztaisam :D.
linkpost comment

[Apr. 24th, 2020|08:59 pm]
Londonā kā vienlīdzības paradīzē, ar parkiem kā Serā gleznā. Debesis zilas un smaržo lekni ziedošie lepno vidusšķiru sastādītie krāšņumkrūmi. If this isn’t nice I don’t know what is.
link1 comment|post comment

[Apr. 23rd, 2020|08:28 pm]
Hiacintes ziedu macerējums saulespuķu eļļā ir dievīgs. Bet interesantā kārtā tikai tad, kad nostāvējies un smaržas stiprums pagaisis. Tas man atgādina to joku, ka no sūda var uztaisīt visbrīnišķīgāko parfīmu, florālu un daiļu, tikai jāņem pavisam maza mazītiņa drusciņa no sūda :D.
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]