gardumi

Apmēram precīzi diennakti pēc tam, kad nolēmu uz kādu laiku paņemt pauzi uz cipariem (visu laiku pamanu mašīnu numurzīmes) es, protams, uz Elizabetes ielas citu citai blakus ieraugu trīs mašīnas ar numuru 6000

[Oct. 27th, 2026|03:03 pm]

Ļoti gaidu, kad man ieskaitīs naudu, jo man ļoti vajag jaunas drēbes. Gribu nopirkt termoveļu Dekatlonā, vēl man vajag siltas, krāsainas zeķubikses; man saplīsa rāvējslēdzis labajām džinsām -- jāsalabo tās un jādabū vēlvienas rezerves bikses, jo tagad esmu galīgi bez bixām (ha hā).
Vēl es gribētu atrast vismaz trīs jaunus drēbju komplektus, kurus vilkt dienās, kad jābūt laukā no mājas vai darbā, jo esmu jau izsmēlusi savu kolekciju (un esmu atdevusi gandrīz visas savas drēbes -- Bīstos pārlieku ātri nonēsāt savu smalko plūmju krāsas kostīmu.

Sajutos bēdīgi un pārvliku kurpes, tagad bēdājos itāļu firmas augstpapēžu kurpēs ar zelta sprādzi uz purngala.

[Oct. 27th, 2026|02:50 pm]

pirmdien netiku uz jiu-jitzu treniņu, jo klepoju. un rīt netikšu, jo jau jūtu, kā kuru katru brīdi sāksies mēnešreizes. Jūtu to tajā, kā naktī jau sākās pirmās kontrakcijas dzemdē, tajā, cik smagi un aptveroši ir emocionāli afektīvie stāvokļi. Tie tiešām uznāk kā mākonis, vai drīzāk -- mākoņu mētelis? Tā ir kā bieza savāda vilna, kas piepeši apņem visu ķermeni, bet tai ir nomākušās(?galotne) mākoņa īpašības. Es jūtu, kā tās mani aptver, piespiež pie zemes, piepilda ausis, tajā ir savāds komforts, tas ir kā ielīst maigi zumošā bišu pūznī, tikai bez dzeloņiem.
Varbūt tajā ir komforts, lai gan tas ir sāpīgs komforts. Dažbrīd mākonim piemīt superspēja kā ar skābi noēst visu manu metaforiskās, psiholoģiskās ādas aizsargkārtu, un es esmu pilnīgi nodīrāta, atvērta pilnīgi visiem impulsiem, kurus pasaule spējīga dot -- tie pat nav jādod personīgi man, tie kā nejauši vēji dauza ar pletnēm (cik DRAMATISKI) -- vienlaikus arī nav dramatiski.
Kaut kāda racionalitāte, dzimusi caur ciešanām, man ļauj šos stāvokļus pārdzīvot arvien vieglāk, bez ilgstošām sekām. Atmiņas par to, kā bija pirms astoņiem, piemēram, gadiem, šķiet kā atmiņas par kādu citu cilvēku. Manas kājas turas pie zemes, man ir mugurkauls, man ir miesa, man ir audi, tie manis satur kopā un pietur pie zemes.

Tajā ir kaut kāds spēks. Es zinu, ka varu izturēt.
Bet viss tāpat ir netaisnīgi un es gribētu, lai kāds mani pažēlo un saprot, ka esmu mazliet nabadziņš brīžam.

nē, nevar būt, ka tā ir sakrītība

[Oct. 27th, 2026|12:57 pm]

PMS - PilnMēnesS????

[Oct. 27th, 2026|07:16 am]

methodrone

Juus arii dziivojat ar konstantu sajuutu, ka world had a good run un tuuliit buus apokalipse un juus nevareesiet vairs normaali iet uz toleti un lietot elektriibu un jums izbeigsies kontakteecas un paketes un draudziigie kaiminji kljuus par kanibaaliem?

8 comments|post comment

[Oct. 26th, 2026|11:11 pm]

prtg

[Tags

kino

]

Golden Kamuy - The Abashiri Prison Raid (2026)

[Oct. 26th, 2026|11:09 pm]

prtg

[Tags

kino

]

Golden Kamuy: The Hunt of Prisoners in Hokkaido (2024)

Latvijai nevēlamas personas atzīšanās

[Oct. 26th, 2026|06:15 pm]

prtg

"We no want no coke, no heroin
No hash-hash, no amfetamin"

/Dr. Alban

Mark, a yen, a buck or a pound....

[Oct. 26th, 2026|05:41 pm]

Šī diena ir strauji uzlabojusies. Normālu dopamīna būstu iedeva apsveikums no Liberta par KKF, (es jau biju paspējusi aizmirst, ka šodien paziņo rezultātus) un jē!! kā tomēr nauda var uzlabot garastāvokli nabaga māxliniekam.... Tomēr noskaņojumu vēl jo noturīgi labvēlīgāku padarīja rimtie tīrīšanas darbi paviljonā indiešu mūzikas pavadībā -- ar putekļu slotiņu slaucīju putekļus no itāļu kapara lampām un bronzas svečturiem no Holandes, koka skapjiem ar ziedu izgrebumiem no divdesmitā gadsimta sākuma.... ņam ņam ņam ņam ņam. Cilvēku nebija daudz, E man iemācīja, kā aplīmēt dāvanu kastītes ar filigrānām zelta uzlīmītēm. Zelts, zelts zelts. moņi moņi moņi!

2 comments|post comment

[Oct. 26th, 2026|12:27 pm]

ok es negribu izklausities traka, bet tikko tiriju darba tualeti un tad izlida milzigs zirneklis un man ir loti loti bail no zirnekliem vai ne un es stavu atverusi durvis aiz vinam un man reali bail nevaru pakusteties un vins ir liels nu ka divi ikski vismaz un tad es saku vinam teikt yo zirnekli es tiesam negribu tev darit pari bet man no tevis ir LOTI bail un ja tu man tuvosies es tevi nogalinasu bet es NEGRIBU tevi nogalinat tapec butu labak ja tu pazustu no manam acim un es tevi neredzetu jo manas bailes ir LIELAS un ja tu man tuvosies es tevi NOGALINASU tapec ludzu ludzu ielien kaut kada ala

un goda vards vins nema un aizlida aiz sienas fliizes

trauslums

[Oct. 26th, 2026|10:42 am]

Šodien nāk bimba. Šodien jāstrādā. Jūtos tā, it kā man nebūtu ādas, varbūt tāda knapa membrāniņa kā mandarīna daiviņai. Nē, pat tā ir biezāka.
Visu nedēļas nogali gulēju un klepoju. Visu nedēļas nogali biju midziņā, aliņā, prom prom prom. Visu nedēļas nogali ēdām vārītas olas un raudājām, tad gulējām un klepojām, tad masējām kājiņas, rociņas, sprandu un muguru, dibena muskuļus, drīz zināsim visus viensotra muskuļus labāk par savējiem.

Šonakt pilnmēness, modos nakts vidū, bet vai tad tā ir mošanās nakts vidū un vai tas skaitās kā pusmiegs, un cik miega man ir bijis un vai esmu izgulējusies vai ne, ja esmu visu nedēļas nogali bijusi pus-nomodā, pus-guļus? Mēs saspiežam viens otra rokas un tās savienojas kā elektrības vadi, ir vieglāk sasildīt to, ko esi aptvēris ar savām plaukstām, piespiedis ciešī klāt.

Šodien ir šūpas, nāk raudiens, sēžu aiz kases un jūtos ievainojama un trausla, jūtos kā visplānākā stikla trauciņš, stikla putniņš, stikla svilpaunieks kurā raud vējš. Gribu ielīst lielā sudraba olā, gribu no visa paslēpties, gribu, lai man apkārt ir bruņas, gribu, lai bruņas ir taisītas no tavām rokām un kājām un vēdera, gribu raudāt.

Braucu ar taksi uz darbu, aizvakar naktī lūdzu tev atvest no naktspastaigas naktspuķes un tu tumsā salasīji pušķi ar kādām sešām dažādām oktobra puķēm (šobrīd no manām acīm aktīvi spiežas asaras; ak esmu tik viegli aizkustināma šodien), tostarp Impatiens glandulifera, invazīvs, skaists, mežonīgs augs, kas pie mums atnācis no Himalaju kalniem un zied no Maija līdz rudens salnām. Tā ziedi izskatās kā mazas orhidejas, augustā mēs gulējām zem to krūmiem Salacas krastā un skatījāmies, kā kamenes lien iekšā makstveidīgajos ziedos, nu, galu galā, visi ziedi ir seksuāli orgāni; ko Žižeks tur teica reiz par puķēm?

es paņēmu taksī līdzi vienu zariņu rozā krizantēmas. Skatos uz to un mēģinu nebimbāt. No rīta bučojāmies, tu biji izkāpis no dušas un no tevis vēl pilēja ūdens, gandrīz kā bučoties lietū. Ieelpa-izelpa-ieelpa. Šodien un rīt strādāju, varat apciemot.

[Oct. 25th, 2026|08:09 pm]

shelly

Long live the king!
Drebošu sirdi aizvedu Lauvu uz "Labirinta" 40gades seansu "Forum Cinema". Un mans šodienas karalis akceptēja manas bērnības karali. "Sākumā es domāju, ka man nepatiks, bet tad es sapratu, ka tas ir "dark fantasy", un man patika".

title or description

[Oct. 25th, 2026|02:39 pm]

penny_lane

katru reizi, kad redzu Riga IFF īsfilmu uzvarētāju, mazliet izbesos, ka es uzvarēju pēdējā gadā, kad nebija naudas balvas, un bija sācies Covid, un tāpēc manu simbolisko balvu - piespraudi man pasniedza Circle K šoferītis, kam gadījās braukt garām, svaigā gaisā, lai nebūtu jāelpo vienam otram virsū.

[Oct. 24th, 2026|01:12 pm]

Citā sapnī man rokās bija magone, liela kā milzu lotoss, nē, gigantisks lietussargs. Pamodos un jutos ļoti mierīga un laimīga.

[Oct. 24th, 2026|12:54 pm]

Vakar ļoti noguru darbā, visu dienu šuvu ar sudraba diedziņu cenu zīmītes stikla vitrāžàm un sudraba rotām no Turcijas. Mugura sāpēja tā, ka gribējās kaukt. Nākošnedēļ pirmdien un otrdien arī darbiņš, jàatceras paņemt līdzi DAUDZ ēdiena, lai nemirstu badā.
Vakarā beidzot izmazgāju vārdadienas glāzes, uzsūcu paklāju. Piekāpa Laura J. ar aliņiem, pabesījāmies par to, kā instagrama algoritmi piecas minūtes pēc tava konflikta attiecībās, tā vietā, lai dotu tev maizi un izpriecas, rāda 1001 video par “conflict resolution”, “dating with anxious and avoidant attachment”, “this message has FOUND you!!!” — tu paklausīgi klausies, jo tajā taro beibes pārliecinātajā balss tonī ir kaut kas mierinošs.

[Oct. 24th, 2026|12:53 pm]

Sapnī biju tādā kà klasē, kur kāda dāma no Dienāfrikas valsts lika mums, stāvot kàjās, sist ritmu, līdzīgu, kādu mēdz sist uz šamaņu bungām. “Mūsu tikums ir atcerēties, kā būt zivij un čūskai - skumjas laist vaļā, nebīties raudāt - bet dusmas sargāt un uzmanīt”.

Lūk

[Oct. 24th, 2026|12:32 pm]

Vakar mežmalā dziedājām karaoke radiohed un zemfiru 15€ mikrofonā kas spîd četrās krāsās (precīzāk; man pazuda balss un es parubījos, fonā skanot mazliet greizam radiohead; jutos kā bērnībā, kad aizmiedz auto un tevi aiznes līdz gultai; līdz gultai mani neaizveda, bet uzmodos, dzirdot, kā Antons un Vasja ļoti čukstus sarunājas un klusi piebrauc ar mašīnu pie pašàm mājas durvīm, lai nebūtu tālu jāiet)

[Oct. 24th, 2026|11:27 am]

shelly

Izlasīju "kaķu pakaiši" kā "kaķu pakauši". 5 kg kaķu pakaušu? Nē, nē, nē, nē, nē!

[Oct. 23rd, 2026|05:21 pm]

methodrone

Arvien ciinja starp kaut kaadu remdenu noziimi un aukstu tukshumu. Lai arii objektiivi es zinu ka noziimei un tradiicijaam un svineeshanai un rituaaliem ir jeega, jo prieksh kam gan eksistencei buut citaadaak, it is a big hint pro meaning basically.

Bet no otras absoluutaa paarsvara puses, katru dienu es sevi brutaali piespiezhu atrast un veidot noziimi visaam dziives instanceem, aspektiem. Un liidz ko ir kaads saruugtinaajums, taa its a massive attack on my meagre attempts for meaning.

Nothingness.. "is everywhere. It is all around us. Even now, in this very room. You can see it when you look out your window or when you turn on your television. You can feel it when you go to work... when you go to church... when you pay your taxes."

Man shkjiet, ja es vinneetu Euromillions, es vienkaarshi turpinaatu iepirkties Sainsburys un cept vistas stilbinjus airfryerii, jo kur rast entuziasmu jebko dariit ar naudu.

Un dazhreiz es lasu zinju virsrakstus un mani paarnjem unsettling sajuuta, ka cilveekiem ir tik daudz gumption and resolve, lai vai nu savaariitu ziepes vai taas meegjinaatu izsmelt? Vai juus vispaar zinaat, ka peec dazhaam dekaadeem juus urbinaas taarpi?

Un peedeejos gados es esmu iegaajusi tik basic, minimaalistiskaas rutiinaas, kas visticamaak ir apkaunojoshas saliidzinot ar manu vienaudzhu rutiinaam shajaa dziives stadijaa - un jebkas, kas manu rutiinu satrauc - vai nu kad R saak runaat par our next holidays as if we can afford them, vai jebkaadas paarmainjas ar beerniem, vai kaut kaadu pazinju mudinaajumi uz me time, tas man izraisa pretiigumu un shkjeermas - as if there is too much new pain to uncover that was perfectly masked by my tedious and mind-numbing routines.

Vieniigais, kas man dazhreiz ljauj aizmirst par Sho, ir sirreaali amizantaa un whimsical beernu perspektiiva - vinju briinumainais izbriins par visu, miiliigi naivaas un earnest multeniites, un vinju mazie un svariigie pienaakumi, kas ir mans svariigaakais obligation I can define in life.

par NBA

[Oct. 23rd, 2026|03:40 pm]

martcore

jaunā nba sezona ir uzsākusies visai jautri
teiksim, ar ne visai garā un saprātā izcilajiem ņujorkas faniem, kas lebronam taurēja "tu neesi mums vajadzīgs, vācies uz saviem pāķiem un kanādu"
jāsaka, ka "i'm from midwest, ohio, baby" laikam kļūs par sezonas galveno saukli
a tā, man ļoti patīk šāda filadelfija, un būs interesanti sekot

par citiem
nu, bostonu tagad velk šarlatāns ar odesas kateiņa cepuri galvā teitums, pieredzējušais leitnanta šmita dēls pols džordžs un krietni padzīvojušais putnu, it sevišķi zosu, cienītājs vaits
parīzes dakaras autorallijā neuzvarēs, toties visus apčakarēs
sanantonio izskatās krietni jēlāka, kā tai vajadzētu būt, neizslēdzu GM vai trenera maiņu sezonas beigās
detroita esošajā stāvoklī nekādā, bļ, konferences finālā nespēlēs
atšķirībā no knicks, ļoti jau labs pagaidām izskatās džošs hārts

kā uz favorītiem es liktu uz oklu vai minesotu
pēdējiem tomēr ir atkal izsalcis cilvēkēdājs
te vēl vieta aņukam par nuggets, bet lai izpaliek