no noklausītām sarunām:
jauna māmiņa ar diviem bērniem (viens ratiņos) uz ielas atbild uz kādu no nebeidzamajiem jautājumiem:
"Nav viedoklis!"

Labēji noskaņots klikšķu medijs

DELFI. Pēc vairāku dienu klusēšanas ar paziņojumu iznācis “Modra olu” saimnieks Modris Konovalovs. “Patiesība un gaisma vienmēr atrod ceļu, un arī šoreiz tā uzvarēs,” raksta “Modra olu” saimnieks.

LSM. Pēdējos gados uzkrītoši daudz cilvēku sūdzas par āpšiem

NRA. Mairis Briedis Turcijā piedzīvo nervus kutinošus notikumus. Mairis Briedis kopā ar ģimeni, tai skaitā dēlu Rafaelu, devies eksursijā uz Antāliju Turcijā. Kādā brīvdienas naktī dēlam sācis sāpēt vēders - rezultātā izoperēta aklā zarna.

"Aizmirstiet par daļējiem risinājumiem!" ir reklāmas sauklis ( kam? )

pēkšņi, ne no šā, ne no tā ieliku savā Amazon wishlistā KOSxBO Machete with Red Blade Troodon Dinosaur Edition ( ... tālāk ... )

DELFI. Kurzemē pēkšņi audzis pieprasījums pēc lētajiem odekoloniem
DELFI. Valmierā vīrietis tīšām aizdedzina dīvānu
DELFI. Dzelteni traipi balto kreklu padusēs vairs nebūs problēma, sola zinātnieki

šodien nopirku RIMI viskija glāzi "Ambition"
glāzes tilpums 330ml
ar atlaidi nopirku
atlaide bija 70 procenti
tā, ka glāze maksāja 60 centus
domāju, man jābūt ambiciozākam
rīt nopirkšu vēl vienu tādu
ja nu pie manis kāds atnāk
un vēl ar viskiju

Noklausītās sarunas
Nupat noklausījos sarunu vilcienā, kur divi džeki pusstundu runāja par šmotkām - kur pirki, pa cik, kā ir, cik ilgi jau valkā, a ko apakšā - flīsu vai termoveļu, pareizi, termoveļu taču arī var, siltā laikā neiesaku, bet zem nulles arī nav komfortabli, bikses arī tādas pašas ir, jā, es zinu, man mājās palika. Pēc tam aizgāja runa par mormiškām un tārpiem.
Blakus kupejā divi 10 gadus jaunāki džeki krēmkrāsas šortos un tajās pufīgajās neilona vestēs rāda viens otram video telefonos, lieto tādus vārdus kā “didžital art” un “tam mača vkusnaja, a tam - ņevkusnaja”.

Pirms divdesmit gadiem šajā dienā es rakstīju:
"vispār jau es esmu diezgan kluss un pieklājīgs pircējs, labdien, lūdzu un paldies, eju prom, čaukstinot savu pirkumu kulīti, bet patiesībā pārdevējas mani besī ārā, sakiet, vai tas tur (rādu uz preci zem stikla) ir tas, ko es domāju, nezinu, atbild pārdevēja, es nevaru pacelt stiklu, jo tas ir saplīsis (skatos, tiešām, stikls ir uz pusēm un salīmēts vietām ar skoču), bet, ja man tādu vajag, es saku, kā lai es to nopērku, pārdevējā nepakustas ne vējš, ne karogs, un viņa atbild, ka šodien stiklu nomainīs un rīt es varēšu nopirkt, sakiet, prasu es, kāpēc jūs negribat strādāt (jūtu savā balsī parādamies nervozu sarkasmu), jūtu, ka pārdevēja nocietinās savā apņēmībā, es taču neesmu vainīga, ka stikls saplīsis (saprotu, ka vainīgs ir pircējs, metaforiskā nozīmē - es), vai jūs te strādājat par pārdevēju vai par stiklu sargātāju, es prasu un saprotu, ka nevajadzēja tik rupji, taču vairs nevaru apstāties, tuvākais tāds veikals ir pilsētas nomalēs, un es taču speciāli nācu, lai nopirktu tieši to, ko man vajag, to, kas apbedīts zem nevainību zaudējušā stikla, tikmēr blakus pārdevēja metas aizstāvēt kolēģi un saka - tam vsjo posipitsa (nu, tajā nozīmē, ka stikls laikam sabirs mazos gabaliņos, no tā viņas baidās), mi včera uže probovaļi podņatj i vsjo posipilas (es redzu, ka stiklu varētu pacelt pats, taču nolādētie principi neļauj nokāpt no uzmītās kara takas), un vispār, kas tā par modi - turēt preces zem stikla, turklāt vienīgo eksemplāru un tāsnav vis kaut kāda princešu diadēmas, bet visādas tur sūda uzgriežņu atslēgas, es vēlos nopirkt to, ko man vajag un kas jums te ir veikals vai dekorācija, izbeidziet man bojāt garastāvokli (saprotu, ka ja vēl turpināšu diskursu ar šo pārdevēju, es viņai iesitīšu, tāpēc lūdzu izsaukt veikala vadītāju) nez kāpēc šādas pārdevējas vienmēr atviegloti nopūšas, kad pircējs liek izsaukt veikala vadītāju, viņas laikam cer, ka konflikta turpinājums līdz ar to tiek uzvelts uz direktora pleciem un, lai kādi sūdi sekotu, to lielums vairs nav atkarīgs no viņām (ilgi neviens nenāk), beigās, protams, direktore lika viņai stiklu pacelt, jums vajadzēja redzēt šīs faraonu dārgumu sargātājas himēras seju, kad viņa bija spiesta to sūda preci par Ls 0.64 izvilkt ārā un nolikt saplēsto stiklu atpakaļ, cilvēki ir pārsteidzoši radījumi, goda vārds"

LSM. Cilvēkiem milnenes nav bīstamas, tomēr tās turpina fascinēt gan zinātniekus, gan sabiedrību.

No noklausītām sarunām

Meitene, verot vaļā durvis: "Halo, pohuj!"
Puisis: "Halo, pohuj!"

Man šķiet, tā ir parole iekļūšanai puspagraba dzīvoklī manā mājā. Un man ir aizdomas, ka viņi sen nav mainījuši paroli.

No noklausītām sarunām
sieviete uz perona pa mobilo lauž līgumu ar interneta provaideri: “…es cītīgi maksāju lielu naudu… mani čakarē… un divitālā televīzija vispār…” un nobeidz sarunu ar “… es gribu padzīvot… es padzīvošu citās attiecībās!”

Par tiem alkohola ierobežojumiem es nesaprotu - vai tad dzert nebūtu apgrūtinošāk, ja alkoholu tirgotu tikai no desmitiem vakarā līdz astoņiem rītā? Un tad visu dienu (kad tipa jāstrādā) to nevarētu nopirkt? Savukārt, ja ir tik slikti piedzerties svētdienas vakarā, kāpēc neieviest aizliegumu pārdot alkoholu bāros pēc sešiem vakarā? Vai vēl labāk - atļaut pirkt alkoholu tikai katra mēneša otrajā un piektajā ceturtdienā no 16:30 līdz 18:00?

Ko es šodien nopirku: četrus pakaramos āķus, divas no-brand karabīnes, bungu vālītes EverPlay 7A un piecas bundžiņas Old Jamaica ingveralus
Tipa, piedzerties un pakārties

no noklausītajām sarunām:
Uz trotuāra pie atvērtas mašīnas stāv divi sārtvaidži latvieši tā ap 30. Viens noliecas, izvelk kaut ko no sēdekļa apakšas un sniedz otram divlitrīgu pudeli, kurā skalinās iedzeltens šķidrums. Dzirdu tikai atbildi uz iepriekš izskanējušu jautājumu:
- Neeeezinu, bļaģ. (smejas) Bet ļoti garšīgs.

Pirms desmit gadiem šajā dienā:
noklausījos sarunu tramvajā - brauc divi jaunieši, viņš: gadi tā ap septiņpadsmit, blonds, rūpīgi ieveidotām cirtām, melnā, platā lietusmētelī, pieguļošām biksēm, kājās sarkani sporta apavi, runā ar viegli nojaušamu ārzemniecisku akcentu, kas iegūts pēc gada apmaiņas programmā kaut kur Eiropas koledžās; viņa: vēl stilīgāka.

Viņš (skatās ārā, lietū aiz loga): Es nesaprotu, kā var būt uz ielām tik daudz alkoholiķu.
Viņa: Mhm.
Viņš: Vai tiešām cilvēki tik slikti dzīvo?
Viņa: Mhm.
Viņš: ...tā - dzert uz ielas dienas laikā! Viņi ne uz ko vairs necer?
Viņa: Nesaprotu.
Viņš: Dzīvē taču ir tik daudz skaista.
Viņa: Jā.
Viņš: Kāpēc jālieto alkohols? Vai vēl trakāk - narkotikas!
Viņa: Jā, to es vispār nesaprotu.

Kāpēc tik maz ir dzirdēts par biseksuālajiem vīriešiem Latvijā? Vai varbūt tas ir mīts un tikai sievietes ir biseksuālas? Vai tā ir īpaša stigma un viņi kaunās iznākt no skapja?

izdomāju labu uzrakstu uz tēkrekla:

"Kopš kura laika tad tas ir aizliegts?!"

Atcerējos, ka tajā karstajā dienā pusdienas snaudā noredzēju riktīgi murgainu sapni - tādu, kas liek pamosties sviedros un šausmās: man bija pazudis mobilais telefons! To konstatēju atceļā no viesošanās bijušās sievas dzīvoklī (nejautājiet kuras, sapnī tas bija kaut kāds kompozīts tēls) - pēc izkāpšanas no sabiedriskā transporta. Sākumā domāju, ka esmu telefonu atstājis tajā dzīvoklī un jau metos atpakaļ, bet tad sapratu, ka neatceros adresi, turpceļā durvis biju atradis tikai pēc sarunas pa telefonu, bet tagad man tā nebija! Tad iedomājos, ka varu izmantot savu veco telefonu, kurš atrodas mājās grāmatplauktā un ir vēl tīri lietojams, varētu pat piezvanīt tai bijušajai un uzzināt, vai mans jaunais telefons nav tur, taču tad vajag jaunu SIMkarti, vēl ir agra pēcpusdiena un varu paspēt uz kādu mobilo salonu, lai pieteiktu telefona pazušanu un dabūtu jaunu karti, taču tam vajag ID karti, kas bija kopā ar telefonu un arī ir pazudusi, taustu krekla krūšu kabatu, kurā turēju to visu, un saprotu, ka esmu apzagts trolejbusā - kabatas sāns ir atgriezts ar žileti un noļucis lejup - darbojies kāds profesionāls kabatzaglis. Tā arī stāvēju totālās šausmās ielas vidū un nezināju, ko lai tagad iesāk, kamēr pamodos un vēl pāris sekundes domāju, kā dzīvot bez mobilā (bez tā man nav pat interneta mājās), līdz acīs iekrita līdzās esošais grāmatplaukts ar telefona maliņu, tur bija gan jaunais, gan vecais, kurš vēl ir tīri lietojams, tikai baterija vairs netur. Murgu sviedri pamazām iesūcās spilvendrānā. Viss bija labi.

no noklausītām sarunām
Centrāltirgus gaļas paviļjonā viena pārdevēja saka otram: Dima, tev šodien tik skaista teļa krūtiņa bija!
Tramvaja pieturā atgāzies vīrietis runā telefonā tādā malēniešu akcentā: Nu, ko viņi var bruņoties? Tāpat atnāks krievs un...

DELFI. LNO atceļ "Parsifala" pirmizrādi; radošā komanda paziņojusi par atkāpšanos. Šonedēļ Latvijas Nacionālā opera un balets saņēma oficiālu paziņojumu no Riharda Vāgnera

LA.LV Francijā karstuma dēļ miruši vairāki cilvēki
LA.LV Labas ziņas siltuma mīļiem! Ceturtdiena būs karstākā diena kopš pērnās vasaras

Ko man šodien piedāvā feisbuka reklāmas: liellopu proteīna popkornu puņķu krāsā. Pieci litri - 14.99 eiro.

APOLLO. Kā iemeslus grāmatu nelasīšanai iedzīvotāji minējuši nespēju atrast sev interesējošas grāmatas

Kad feisbuks piedāvā labāko sūkalu

palūdzu ChatGPT uzrakstīt tipisku Cibas ierakstu. Ne mirkli nedomājot, šis atbildēja:

Ja es būtu šīs kopienas dalībnieks klab.lv (kas, kā šķiet, ir tāda kā digitāla literāri-personiska “draugu” dienasgrāmatu josla ar ironiju, nostalģiju un introspekciju), tad mans šodienas ieraksts varētu būt šāds:

2025-06-18 🕷️ 13:42
tags: kafija, karstums, apnicība, mākslīgais intelekts

Neatvēros.
Rīts bija kā ledusskapja siltā daļa — nevēlies neko, bet stāvi un blenz. Pārāk karsts, lai dzīvotu, pārāk dzīvs, lai atslēgtos.
Kafija nelīdz. Ai, kafija vispār nelīdz kopš marta.

Noklausījos podkāstu, kurā AI skaidro, kā just emocijas. Smieklīgi, jo vakar es mēģināju darīt to pašu.
Arī man nesanāca.

Gribu kaut ko uzrakstīt, bet man šķiet, ka vārdi man šodien ir tikai aizguvums.
No sapņa. No ziņu virsraksta. No čata loga, kas vairs neatveras.

Vakar sapnī redzēju, ka atveras visi vecie forumi. Arī tie, kuros nekad neesmu bijis.

P.S. Vai vēl kādam šķiet, ka laiks neskrien, bet glūn?

⸻

DELFI. Vislielākais risks ir cilvēkiem ar jau esošiem garīgās veselības traucējumiem. Īpaši apdraudēti ir arī tie cilvēki, kuriem nav pieejams gaisa kondicionieris, tāpat arī cilvēki ar zemiem ienākumiem, bezpajumtnieki, kā arī tie, kuri strādā ārā, piemēram, lauksaimniecībā.

Rezultātā: visi, ko es iekrāsoju, ir iekļuvuši Rīgas Domē. Arī tas, kurš sarakstā bija pēdējā vietā. Vienu brīdi nobijos, ka mēs tomēr nebūsim tikuši vaļā no Rosļikova, bet nē, viss kārtībā, viņš tagad četrus gadus sēdēs Rātsnama viņā galā kopā ar Mairi Briedi un Ēriku Stendzenieku, vairojot kopējo dopamīna līmeni kanalizācijā. Ceru, ka Pūcem ir alternatīvais plāns, kā dabūt Vecrīgas caurlaidi mašīnai. Bet Jaunups ir par velti notestējis, cik ļoti viņu nemīl paša partijas vēlētāji. Kā jau biju paredzējis, visu noteiks tas, vai Apvienotais saraksts pārvarēs 5% barjeru. Ir pārvarējuši.

no feisbuka reklāmām: "Magnija Bisglicināts tikai par 3.99. Tā ir tava nedēļas nogales iespēja!"

izklausās, ka tā ir kaut kāda sprāgstviela

Nepastāvīgais loceklis

no feisbuka reklāmām: PIEVILKŠANĀS STIEŅI PIEAUGUŠAJIEM

DELFI. Masks paziņo par savas lomas izbeigšanu

politiskā partija "Slinkums un taisnīgums"

Vīrietības arhetipi literatūrā, ar kuriem es uzaugu: Cibiņš, Pastariņš, Alfons Trīcvaidziņš un Mareks Vasarraibumiņš

LSM. Katastrofāli kritusies kanalizācijas lietošanas kultūra

ko es šodien uzzināju: "Another sign of high-functioning alcoholism is someone who generally maintains an overall good sense of hygiene. They’re well groomed, and their living space, cars, and offices are reasonably well maintained."

Swans novembrī spēlēs Tallinā un Viļņā. Rīgā nespēlēs. Kurp labāk braukt - uz Tallinas Paavli Kultuurivabrik vai Kablys Viļņā? Gribēju jautāt jums, varbūt kāds šajās vietās ir bijis, bet paskatījos pats guglē, noteikti Kablys (pa kreisi), salīdzinājumam - tas Kultuurvabrik (pa labi)

vislaik bija pieņemts sūdzēties, ka te pie mums galvenā problēma ir zema pievienotā vērtība tam, ko mēs ražojam. pēdējā laikā skatos reklāmas, kas man nāk pretī feisbukā - Latvijā ražotas mugursomas (55L) - 385 eiro gabalā, Latvijā ražotas militārās zeķes (no merīno vilnas) ar tautisku rakstu un uzlabotu karmu - 18,99 eiro (1 pāris!) vai 75 eiro četrām dienām. Un, ja jau ražo un pat reklamē, tad jau kāds arī pērk, ne?

Jūrmalā pabrauc garām Zaļās partijas aģitācijas busiņš, kas aicina balsot par Ūķi un Truksni. Nē, nopietni. Es domāju, nu, cik grūti ir nomainīt uzvārdu? Un fotogrāfiju.



Kas viņiem ir teicis, ka jāliek uz priekšvēlēšanu reklāmām savi portreti? Vai tiešām kāds vēlas balsot par šīm sejām? Būtu uzlikuši kaķēnus un pludmales saulessargus, kaut kādus pāris skaistus vārdus un lieta darīta.
Cits gadījums, protams, ir Jaunās Vienotības saraksts, no kura Jūrmalā kandidē Samanta Goldberga (nodarbošanās: pašnodarbinātā modele, izglītība: Rīgas 1. Privātā tālmācības vidusskola). Lūk, ko vadzēja likt uz busiņiem.



Upd. Fak, viņi lasa Cibu! Tikko ierakstīju, lai novāc Trukšņa fotogrāfiju, tā uzreiz nomainījuši pret vilcienu!

DELFl. AcheSoothe cepurīte ir jūsu jaunais labākais draugs.
Viss, kas jums jādara, ir jāuzvelk gludā cepurīte un jāizjūt tās maģiskais darbs.
Pateicoties savam universālajam dizainam, ikviens jūsu ģimenē var atvadīties no vecajiem veidiem, kā tikt galā ar galvassāpēm ar šķebinošām ķimikālijām, un iegūt tūlītēju atvieglojumu. Jūsu galva (un jūsu grafiks) būs jums pateicīgi!

Man vakar nospēra čības, es jums stāstīju? Man vakar nospēra čības. Pie jūras, kaut kur starp 07:00 un 09:00. Tādas zilas gumijas čības, tipa krokši, tikai viltoti, pa pieci eiro no lēto preču veikaliņa Origo. Es parasti velku tās čības, tikai lai aizietu līdz jūrai, tur tāda taciņa ar asiem akmentiņiem, tad novelku un pa smiltīm eju basām, bet čības atstāju kaut kur pie soliņa. Tā glīti saliktas. Domāju - nu, nezags taču neviens vecas gumijas čības 44. izmēra, tādas, kas acīmredzami proponē kāju sēnīti vai kaut ko tādu, kurš tās lai vilktu savās kājās? Es pats viņas nekur citur neesmu vilcis, pa iekšu tādās staigāt kaut kā par daudz sviedraini un čīkstīgi. Un vispār neērtas tās čības bija. Tiesa, reizēm bijos, varbūt kādi jūrmalas apkopēji var braukt garām un izmest atkritumu piekabē kopā ar citiem jūras mēsliem, taču vairākus gadus tā atstāju un neviens arī ipaši neaiztika. Un te pēkšņi vakar pārnāku pēc pastaigas, bet čību nav. Tāda, lūk, Trampa jaunā pasaules kārtība pēc Alvja Hermaņa!

LSM. Rīgas Stila un modes tehnikuma vadība noliedz Valsts kontroles aizdomas par iespējamiem fiktīviem audzēkņiem

DELFI. Rīgas centra apkaimes naktsklubs "Sapņi un kokteiļi" savas durvis pirmo reizi vēra diždimbas periodā. Šī gada svinības tika nosvinētas ar īpašu vērienu: jubilejas viesi tika sagaidīti ar dzimšanas dienas melodijām trompetes izpildījumā un šampanieša piramīdu. Savukārt par jautrību rūpējās mīmi un, kā jau minēts, ballītes kulminācijā uz skatuves kāpa viens no Latvijas estrādes dārgakmeņiem, piešķirot vakaram neaizmirstamu muzikālu pieskārienu.

DELFI. Lietuvā pagrīdes sekss piedzīvo pamatīgu uzplaukumu

DELFI. Tērbatas ielā Rīgā radies iesēdums

Vecums ir tad, kad tu veikalā šausmīgi sakārojies saldējuma, izvēlies tādu kraukšķīgā vafeles konusiņā ar riekstiem un šokolādi, un vēl balzāma pildījumu, pārnes mājās, ieliec saldētavā un aizmirsti uz diviem mēnešiem.

LSM. Kuldīgā policija lietainā naktī aiztur bebru